EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D0210

Komisijas Lēmums (2004. gada 3. marts), ar ko izveido Zinātniskās komitejas patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā(Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 66, 4.3.2004, p. 45–50 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Estonian: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Latvian: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Lithuanian: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Hungarian Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Maltese: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Polish: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Slovak: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Slovene: Chapter 15 Volume 008 P. 195 - 201
Special edition in Bulgarian: Chapter 15 Volume 010 P. 243 - 249
Special edition in Romanian: Chapter 15 Volume 010 P. 243 - 249

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 04/08/2008; Atcelts ar 32008D0721

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/210/oj

32004D0210



Oficiālais Vēstnesis L 066 , 04/03/2004 Lpp. 0045 - 0050


Komisijas Lēmums

(2004. gada 3. marts),

ar ko izveido Zinātniskās komitejas patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/210/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. un 153. pantu,

tā kā:

(1) Zinātniskās komitejas izveidoja ar Komisijas 1997. gada 10. jūnija Lēmumu 97/404/EK, ar ko izveido Zinātniskās vadības komiteju [1] un Komisijas 1997. gada 23. jūlija Lēmumu 97/579/EK, ar ko izveido Zinātniskās komitejas patērētāju veselības un pārtikas nekaitīguma jomā [2].

(2) Zinātniskās vadības komitejas (SSC) pienākumi attiecībā uz zinātniskām konsultācijām par govju spongiozo encefalopātiju un transmisīvo sūkļveida encefalopātiju ir nodoti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kuru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu [3].

(3) No astoņām piecu Zinātnisko komiteju pienākumi, kuras izveidoja ar Lēmumu 97/579/EK, arī ir nodoti EFSA, proti, Pārtikas zinātniskās komitejas, Dzīvnieku ēdināšanas zinātniskās komitejas, Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas, Veselības aizsardzības veterināro pasākumu zinātniskās komitejas un Augu zinātniskās komitejas pienākumi.

(4) Ar Komisijas Lēmumu 97/579/EK izveidoto atlikušo trīs Zinātnisko komiteju, proti, Zinātnisko komiteju patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos, Zāļu un medicīnas ierīču zinātniskās komitejas un Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas, locekļu pilnvaru laiks ir beidzies. Minēto komiteju locekļi pilda amata pienākumus līdz aizstāšanai vai iecelšanas atjaunošanai.

(5) Tādēļ Lēmums 97/404/EK un Lēmums 97/579/EK jāaizstāj un minētie tiesību akti jāatceļ.

(6) Pārdomāti un savlaicīgi zinātniskie ieteikumi ir Komisijas priekšlikumu, lēmumu un politikas pamatprasība attiecībā uz patērētāju drošību, veselības aizsardzību un vidi.

(7) Zinātnisko komiteju konsultācijām, kas saistītas ar patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jautājumiem, jābalstās uz izcilības, neatkarības, objektivitātes un pārredzamības principiem, kā izstrādāts Komisijas paziņojumā "Komisijas pieredzes apkopošana un izmantošana: principi un pamatnostādnes. Zināšanu pilnveidošana labākai politikai" [4].

(8) Būtiski, ka Zinātniskās komitejas vislabāk izmanto neatkarīgo ekspertīzi ES un ārpus tās, kas var būt vajadzīga konkrētam jautājumam.

(9) Savlaicīgi jāapzinās, ka Zinātniskās komitejas konsultatīvai struktūrai, ņemot vērā darbības pieredzi, EFSA izveidošanu un Komisijas nākotni, nepieciešamas neatkarīgas zinātniskās konsultācijas. Šādai struktūrai jānodrošina elastīgums, lai ļautu tai konsultēt Komisiju par jautājumiem, kas ietilpst izveidotajās kompetences jomās, kā arī par iespējamu un jaunatklātu veselības apdraudējumu, un par jautājumiem, kas nav citu Kopienas riska novērtēšanas institūciju kompetencē.

(10) Iespējams, ka neatkarīgu zinātnisko konsultāciju nepieciešamība gan izveidotajos, gan jaunajos Kopienas apgabalos, Zinātniskās komitejas patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos un Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas kompetencē esošie pienākumi turpinās pieaugt.

(11) Zāļu un medicīnas ierīču zinātniskās komitejas pieprasīto zinātnisko konsultāciju skaits ir pārāk mazs, lai pamatotu tās, kā atsevišķas komitejas, pastāvēšanu. Tomēr, ņemot vērā minētā apgabala potenciālo nozīmi un jo īpaši medicīnas ierīces, nepieciešams saglabāt spēju nodrošināt zinātniskās konsultācijas ar atbilstošas Zinātniskās komitejas starpniecību.

(12) Lai stiprinātu to zinātnisko vienotību, sinerģiju un daudzdisciplināro pieeju un vienlaikus mazinātu pienākumu pārklāšanos, nepieciešams atkārtoti noteikt Zinātnisko komiteju kompetences jomas un nodrošināt sistemātisku un strukturētu koordinēšanu.

(13) Ir svarīgi, ka Komisija var visaptveroši izvērtēt iespējamu un citu jaunatklātu apdraudējumu agrīno novērtējumu.

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Zinātniskās komitejas konsultatīvā struktūra un kompetences jomas

1. Ar šo izveidotas sekojošas Zinātniskās komitejas:

a) Patēriņa preču zinātniskā komiteja (turpmāk SCCP).

b) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (turpmāk SCHER).

c) Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (turpmāk SCENIHR).

2. Zinātnisko komiteju kompetences jomas ir noteiktas I pielikumā, ciktāl tas nav pretrunā ar Kopienas tiesību aktu piešķirto kompetenci citām Kopienas struktūrām, tādām kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra, kuras uzņemas riska novērtēšanu.

2. pants

Pamatuzdevums

1. Komisija prasa zinātnes atziņas no Zinātniskajām Komitejām Kopienu tiesībās noteiktajos gadījumos. Komisija var arī prasīt Komiteju atzinumu par jautājumiem, kas:

a) attiecas īpaši uz patērētāju drošību, veselības aizsardzību un vidi;

b) neietilpst citu Kopienas struktūru pilnvarās.

2. Prasības par zinātnes atziņām jautājumos, kuri neietilpst vienas zinātniskās komitejas kompetences jomā vai kurus nepieciešams apsvērt vairāk kā vienai Komitejai, adresēs saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā izklāstīto reglamentu. Tas pats attiecas arī uz vajadzību precizēt prasības par zinātnes atziņām saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstīto reglamentu.

3. Komisija var pieprasīt, lai Zinātniskās Komitejas zinātnes atzinums tiktu pieņemts noteiktā laikā.

4. Zinātniskās komitejas saista Komisijas uzmanību kādai īpašai vai potenciālai problēmai, kas ietilpst tās uzdevumā, kura, pēc viņu uzskatiem, var radīt faktiskus vai iespējamus draudus patērētāju drošībai, veselības aizsardzībai vai videi. Komisija nosaka, kā rīkoties, vajadzības gadījumā iekļaujot prasību par zinātnisko atzinumu konkrētajā jautājumā.

5. Ievērojot 3. punktu, Zinātniskā komiteja var pieprasīt papildu informāciju no ieinteresētām personām zinātniskā atzinuma pabeigšanai.

Zinātniskā komiteja var noteikt tai pieprasītās informācijas iesniegšanas galīgo termiņu. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta minētajā termiņā, Komiteja var pieņemt savu atzinumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

3. pants

Zinātniskās komitejas locekļu un asociēto locekļu iecelšana

1. SCCP un SCHER katra sastāv no ne vairāk kā 19 locekļiem. Viņus ieceļ, pamatojoties uz viņu kompetenci un atbilstīgi minētajam ģeogrāfiskajam sadalījumam, kas atspoguļo zinātnisko problēmu dažādību un pieeju Kopienā. Komisija nosaka locekļu skaitu katrā komitejā pēc nepieciešamības.

2. SCENIHR sastāv no 13 locekļiem. Viņus ieceļ, pamatojoties uz vispārīgo kompetenci riska novērtējuma piemērošanā un, atbilstoši tam, ģeogrāfisko sadalījumu, kas atspoguļo zinātnisko problēmu dažādību un nostādnes Kopienā.

Katra īpašā jautājuma risināšanā SCENIHR var iesaistīt līdz sešu asociēto locekļu atbalstu, kas izraudzīti, balstoties uz viņu kompetenci. Asociētajiem locekļiem ir tādas pašas tiesības piedalīties apspriešanā un pienākumi kā locekļiem.

3. Katras zinātniskās komitejas locekļi ir šīs Komitejas kompetences zinātniskie eksperti vienā vai vairākās jomās un kopumā aptver pēc iespējas plašāku disciplīnu diapazonu.

4. Komisija ieceļ Zinātniskās komitejas locekļus no izveidotā piemēroto kandidātu saraksta pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnes, kur izteikts uzaicinājums izrādīt interesi.

5. Zinātniskās komitejas locekli var iecelt vairāk kā vienā no 1. panta 1. punktā norādītajām komitejām.

4. pants

Rezerves saraksta sastādīšana

1. Kandidātus, kas atzīti kā piemēroti Zinātniskās komitejas amatam, bet nav iecelti, aicina iekļaut rezerves sarakstā. Rezerves sarakstu var izmantot:

a) Komisija, saskaņā ar 7. panta 2. punktu, lai izvirzītu piemērotus kandidātus locekļu aizvietošanai;

b) SCENIHR, lai izvirzītu asociētos locekļus ar vajadzīgo kompetenci īpašos jautājumos;

c) Zinātniskās komitejas, lai izvirzītu neatkarīgos ekspertus darba grupās;

2. Asociētos locekļus izraugās no rezerves saraksta vai no citas Kopienas struktūras izveidotiem sarakstiem pēc atklātas atlases procedūras izcilības un neatkarības prasību īstenošanai.

5. pants

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas

1. Katra Zinātniskā komiteja no tās locekļiem ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus. Ievēlēšanai vajadzīgs to klātesošo locekļu vienkāršs balsu vairākums, kuri ir komitejā. Priekšsēdētaja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru laiks ir trīs gadi, pagarināms.

2. Reglamentā izstrādā Zinātniskās komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanu procedūru.

6. pants

Zinātnisko komiteju koordinēšana

Priekšsēdētāji palīdz komisijai jautājumos, kas saistīti ar trīs Zinātnisko komiteju koordinēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto reglamentu.

7. pants

Amata pilnvaru laiks

1. Zinātniskajā komitejā locekļus ieceļ uz trīs gadiem, un viņi nevar strādāt ilgāk kā trīs secīgos termiņus. Viņi pilda amata pienākumus līdz aizstāšanai vai līdz iecelšanas atjaunošanai.

Locekļi, kuriem tikko beigušās trīs secīgo termiņu pilnvaras Zinātniskajā komitejā, ir tiesīgi būt citas Zinātniskās komitejas locekļi.

2. Ja konstatē, ka loceklis nepiedalās Zinātniskās komitejas darbā vai vēlas atkāpties no amata, Komisija var izbeigt locekļa dalību un iecelt aizvietotāju no 4. pantā minētā rezerves saraksta.

8. pants

Darba grupas un neatkarīgo ekspertu līdzdalība

1. Vienojoties ar Komisiju, Zinātniskā komiteja var aicināt specializētus neatkarīgos ekspertus, kuriem, kā viņi uzskata, ir attiecīgā zinātniskā pieredze un kompetence, lai veicinātu savu darbību.

2. Zinātniskās komitejas var izveidot īpašas darba grupas ar skaidri noteiktiem uzdevumiem. Minētās darba grupas izveido īpaši tad, ja ir nepieciešama neatkarīga ekspertīze, lai īstenotu komitejas pilnvaras. Tādos gadījumos, sagatavojot zinātniskos atzinumus, tā izmanto minēto darba grupu pieredzi.

3. Darba grupas priekšsēdētājs ir Zinātniskās komitejas loceklis, kas tās sasauc, un tai ziņo.

4. Ja jautājums ir kopīgs vairāk kā vienai Zinātniskai komitejai, izveido kopīgu darba grupu, iekļaujot locekļus no komitejām, attiecīgos asociētos locekļus un, ja nepieciešams, neatkarīgos ekspertus.

9. pants

Atlīdzība un nodrošinājums

Zinātnisko komiteju locekļi, asociētie locekļi un neatkarīgie eksperti ir tiesīgi uz atlīdzību par piedalīšanos komitejas sanāksmēs un par referenta darbu kādā īpašā jautājumā, kā paredzēts II pielikumā.

Ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanu veic Komisija.

10. pants

Reglaments

1. Zinātniskās komitejas pieņem kopīgu reglamentu, konsultējoties ar Komisiju. Reglaments nodrošina, ka Zinātniskās komitejas veic uzdevumus, ievērojot izcilības, neatkarības un pārredzamības principus, kaut arī tas attiecas uz likumīgām komercnoslēpumu prasībām.

2. Reglamentā galvenokārt ietilpst:

a) Zinātniskās komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas;

b) procedūra:

i) jautājumu koordinēšana un sadalījums;

ii) atzinumu pieņemšana normālos apstākļos;

iii) atzinumu pieņemšana paātrināti, rakstveidā, ja jautājuma steidzamība pieprasa šādu procedūru;

c) Zinātniskās komitejas norādīšana, kas atbildīga par tādu jautājumu risināšanu, kas kopīgi vairāk nekā vienai Zinātniskai komitejai;

d) koordinācijas nodrošināšanas procedūra starp Zinātniskām komitejām, ieskaitot jautājumus, kas saistīti ar riska novērtējuma saskaņošanu;

e) Zinātnisko komiteju darba grupu veidošana un organizēšana;

f) neatkarīgo ekspertu un, SCENIHR gadījumā, asociēto locekļu iesaistīšana;

g) referentu iecelšana un viņu uzdevumu apraksts saistībā ar atzinumu projekta sastādīšanu Zinātniskām komitejām;

h) zinātnisko atzinumu un procedūru forma un saturs, to vienotības nodrošināšanai un uzlabošanai;

i) atšķirīgu atzinumu identificēšanas, atrisināšanas vai precizēšanas procedūras ar Kopienu un starptautiskām organizācijām, kas pilda līdzīgus uzdevumus, ieskaitot informācijas apmaiņu un apvienotu sanāksmju organizēšanu;

j) jautājumu izskatīšanas organizēšana ar ražotājiem vai citām īpašu interešu grupām;

k) locekļu, asociēto locekļu un neatkarīgo ekspertu atbildība un pienākumi saskarē ar prasītājiem, īpašu interešu grupām un citām ieinteresētām personām;

l) Zinātniskās komitejas pārstāvība ārējās darbībās, jo īpaši attiecībā uz citu Kopienu vai starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas pārklāšanās darbībās.

11. pants

Balsošanas noteikumi

Katra Zinātniskā komiteja pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu.

12. pants

Zinātnisko atzinumu pieņemšana

Zinātniskās komitejas pieņem savus atzinumus ar to locekļu vairākumu, kas ir komitejā.

13. pants

Atšķirīgi atzinumi

1. Zinātniskās komitejas palīdz Komisijai agrīnā posmā identificēt to zinātnisko atzinumu iespējamo vai faktisko atšķirību, un Kopienas un to starptautisko organizāciju zinātniskos atzinumus, kuras pilda līdzīgus uzdevumus. Viņi palīdz komisijai novērst, atrisināt vai precizēt atšķirīgos atzinumus.

2. Ja ir identificēta ievērojama atšķirība attiecībā uz zinātniskiem jautājumiem un attiecīgā struktūra ir kādas Kopienas struktūra, tad atbilstošā Zinātniskā komiteja pēc Komisijas pieprasījuma sadarbojas ar attiecīgo struktūru, lai vai nu novērstu atšķirības, vai iesniegtu kopīgu dokumentu Komisijai, kurā izskaidrotu strīdīgos zinātniskos jautājumus un identificētu attiecīgās neprecizitātes datos. Minēto dokumentu dara publiski pieejamu.

14. pants

Neatkarība

1. Zinātnisko komiteju locekļus un asociētos locekļus izvirza privātpersonu statusā. Viņi nevar deleģēt savu atbildību citam loceklim vai trešai personai.

2. Zinātnisko komiteju locekļi un asociētie locekļi apņemas darboties neatkarīgi no jebkādas ārējās ietekmes.

Šim nolūkam viņi sniedz paziņojumu par saistībām darboties sabiedrības interesēs un paziņojumu par interesēm, norādot, ka viņiem nav interešu, ko varētu uzskatīt par pretrunā esošām ar viņu neatkarību.

Minētos paziņojumus sniedz rakstveidā, un tie ir publiski pieejami. Zinātnisko komiteju locekļi sniedz gadskārtējās deklarācijas.

3. Zinātnisko komiteju locekļi, asociētie locekļi un neatkarīgie eksperti, kas piedalās darba grupās, katrā sanāksmē paziņo, ja pastāv īpašas intereses, kuras varētu apdraudēt viņu neatkarību saistībā ar darba kārtības jautājumiem.

15. pants

Pārredzamība

1. Atzinumu pieprasījumus, darba kārtību, protokolu un Zinātnisko komiteju atzinumus publicē bez liekas kavēšanās un ievērojot komercnoslēpuma nepieciešamību.

2. Zinātnisko komiteju atzinumos vienmēr iekļauj mazākuma viedokļus, un tos attiecina uz attiecīgajiem locekļiem vai asociētajiem locekļiem.

3. Reglamentu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

4. Katras zinātniskās komitejas locekļu vārdus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie ir jādara pieejami arī Komisijas tīmekļa vietnē kopā ar katra locekļa īsu dzīves aprakstu (Curriculum vitae).

Darba grupu dalībnieku vārdus sniedz kopā ar atzinumu, kuru viņi ir atbalstījuši.

5. Rezerves sarakstu, kas veidots pēc uzaicinājuma izrādīt interesi, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas tiek darīts pieejams arī Komisijas tīmekļa vietnē.

16. pants

Konfidencialitāte

Zinātnisko komiteju locekļi, asociētie locekļi un neatkarīgie eksperti neizpauž Zinātnisko komiteju vai kādas darba grupas darba rezultātā iegūto informāciju, ja viņi ir informēti, ka tā ir konfidencionāla.

17. pants

Komisijas Zinātnisko komiteju sekretariāts

1. Zinātniskās komitejas un to darba grupas sasauc Komisija.

2. Komisija nodrošina Zinātnisko komiteju un to darba grupu zinātnisko un administratīvo sekretariātu.

3. Sekretariāts ir atbildīgs par zinātnisko un administratīvo atbalstu, kas nepieciešams, lai veicinātu Zinātnisko komiteju efektīvu darbību saskaņā ar reglamentu, īpaši attiecībā uz izcilības, neatkarības un pārredzamības prasībām.

4. Sekretariāts nodrošina Zinātnisko komiteju darbības zinātnisko un tehnisko koordinēšanu un, ja nepieciešams, to darbības koordinēšanu ar citu Kopienu un starptautiskām organizācijām.

18. pants

Zinātnisko komiteju aizstāšana

Esošās zinātniskās komitejas, kuras izveidotas ar Lēmumu 97/579/EK, aizstāj ar Zinātniskām komitejām, kuras izveidotas ar minētā Lēmuma 1. panta 1. punktu, sekojoši:

a) Zinātnisko komiteju patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos aizstāj ar Patēriņa preču zinātnisko komiteju;

b) Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju aizstāj ar Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju;

c) Zāļu un medicīnas ierīču zinātnisko komiteju aizstāj ar Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējuma zinātnisko komiteju.

19. pants

Atcelšana

1. Atceļ Lēmumu 97/404/EK un Lēmumu 97/579/EK.

Tomēr, ar minētajiem lēmumiem izveidotās trīs komitejas turpina pildīt savus pienākumus tik ilgi, kamēr ar šo lēmumu izveidotās zinātniskās komitejas sāk pildīt savus pienākumus.

2. Norādes uz atceltajiem lēmumiem uzskata par piemērojamām šim lēmumam; atsauces uz komitejām un nodaļām, kas izveidotas ar atceltajiem lēmumiem uzskata par piemērojamām attiecīgajām Komitejām, kas izveidotas ar šo lēmumu.

Briselē, 2004. gada 3. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 169, 27.6.1997., 85. lpp.; Lēmumā, grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/443/EK (OV L 179, 18.7.2000., 13. lpp.).

[2] OV L 237, 28.8.1997., 18. lpp.; Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/443/EEK

[3] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

[4] KTO (2002) 713 2002. gada 11. decembra galīgais lēmums par "Komisijas pieredzes vākšanu un izmantošanu: principi un pamatnostādnes. Zināšanu pilnveidošana labākai politikai".

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KOMPETENCES JOMA

1. Patēriņa preču zinātniskā komiteja

Tā nodrošina atzinumu jautājumos, kas attiecas uz patēriņa preču drošību (patērētājam paredzētie nepārtikas produkti). Jo īpaši, tā izskata jautājumus saistībā ar kosmētisko līdzekļu nekaitīgumu, alerģiskajām īpašībām un sastāvdaļām, attiecībā uz to ietekmi uz patērētāju veselību, rotaļlietām, tekstilprecēm, apģērbu, personīgās higiēnas līdzekļiem, vietējiem ražojumiem, tādiem kā mazgāšanas līdzekļi, un patērētāju pakalpojumiem, tādiem kā tetovēšana.

2. Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja

Tā nodrošina atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar ķīmisko, bioķīmisko un bioloģisko savienojumu toksiskuma un ekotoksiskuma pārbaudi, kuru izmantošanai var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Jo īpaši tā izskata jautājumus, kas attiecas uz jaunām un esošām ķīmiskām vielām, bīstamu vielu, biocīdu, atkritumu, vides piesārņotāju, plastmasas un citu ūdens cauruļvadu sistēmām izmantoto materiālu (piemēram, jaunu organisko vielu), ierobežošanu un laišanu tirgū, dzeramā ūdens, telpu un atmosfēras gaisa kvalitāti.

Tā izskata jautājumus, kas attiecas uz ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēkiem, sensibilizāciju un endokrīnās sistēmas darbības traucējumu identifikāciju.

3. Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja

Tā nodrošina atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz iespējamo un jaunatklāto apdraudējumu un plašiem, kompleksiem vai daudzdisciplīnu jautājumiem, kas prasa vispārēju draudu novērtējumu patērētāju drošībai vai veselības aizsardzībai, un radniecīgiem jautājumiem, kurus neizskata citas Kopienas riska novērtējuma struktūras.

Iespējamās darbības jomas piemēri ietver iespējamos draudus, kas saistīti ar riska faktoru mijiedarbību, sinerģisku iedarbību, kumulatīvu iedarbību, mikrobu rezistenci, jaunām tehnoloģijām, tādām kā nanotehnoloģijas, medicīnas ierīcēm, ieskaitot tās, kas inkorporē dzīvnieku un/vai cilvēku izcelsmes vielas, audu inženieriju, asins pagatavojumiem, auglības samazināšanu, endokrīniem orgāniem, fizisku bīstamību, tādu kā troksnis un elektromagnētiskais lauks (no mobiliem telefoniem, raidītājiem un elektroniski vadāmas mājas vides), un metodēm jaunu draudu novērtēšanai.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NODROŠINĀJUMS

Zinātnisko komiteju locekļiem, asociētiem locekļiem un neatkarīgiem ekspertiem ir tiesības uz sekojošu nodrošinājumu, kas saistītas ar viņu līdzdalību zinātnisko komiteju darbībā:

Par līdzdalību sanāksmēs:

- 300 EUR par katru pilnas dienas līdzdalību vai 150 EUR par līdzdalību Zinātniskās komitejas, darba grupas rīta vai pēcpusdienas sanāksmē, vai apmeklēta sanāksme ārpus komitejas saistībā ar Zinātniskās komitejas darbu.

Par referenta darbu jautājumā, kas prasa ne mazāk kā vienu dienu atzinuma projekta sagatavošanai, un tam ir Komisijas iepriekšēja rakstiska piekrišana:

- 300 EUR.

- Ja ir pilnīgs pamatojums un budžeta iespējas, minēto summu izņēmuma gadījumā var palielināt līdz 600 EUR par jautājumu risināšanu, kuri prasa īpašu darba apjomu.

Par īpaši sarežģītu daudzdisciplīnu rakstura jautājumu risināšanu var iecelt vairāk nekā vienu referentu.

--------------------------------------------------

Top