32003L0105

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/105/EK

(2003. gada 16. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru un ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2003. gada 22. oktobrī apstiprināto kopīgo dokumentu [3],

tā kā:

(1) Direktīvas 96/82/EK [4] mērķis ir nepieļaut smagus nelaimes gadījumus, kas saistīti ar bīstamām vielām, kā arī mazināt to seku ietekmi uz cilvēkiem un vidi, tādējādi mērķtiecīgi un efektīvi nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību visā Kopienā.

(2) Ņemot vērā nesenos nelaimes gadījumus rūpniecībā un pēc Komisijas un Padomes lūguma veiktos kancerogēnu un videi bīstamu vielu pētījumus, ir jāpaplašina Direktīvas 96/82/EK darbības joma.

(3) Donavas piesārņojums ar cianīdiem pēc avārijas Bajamarē Rumānijā 2000. gada janvārī liecina par to, ka dažas uzglabāšanas un pārstrādes operācijas ieguves rūpniecībā, jo īpaši pārstrādes atkritumu uzglabāšanas objekti, tostarp pārstrādes atkritumu dīķi vai tilpnes, var radīt ļoti nopietnas sekas. Tādēļ Komisijas paziņojumos par ieguves rūpniecības drošību un par Eiropas Kopienas sesto rīcības programmu vides jomā ir uzsvērta nepieciešamība paplašināt Direktīvas 96/82/EK darbības jomu. Arī Eiropas Parlaments savā 2001. gada 5. jūlija rezolūcijā [5] sakarā ar Komisijas paziņojumu par ieguves rūpniecības drošību apsveic lēmumu iekļaut minētās direktīvas darbības jomā riska faktorus, kas rodas, veicot uzglabāšanas un pārstrādes operācijas ieguves rūpniecībā.

(4) Priekšlikums pieņemt direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu var kalpot kā pamats pasākumiem, kas skar atkritumu apsaimniekošanas objektus, kuru radītās briesmas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(5) Nelaimes gadījums pirotehnikas līdzekļu noliktavā Nīderlandes pilsētā Enshedē 2000. gada maijā liecina par smagu nelaimes gadījumu risku, kas saistīts ar pirotehnisku un sprādzienbīstamu vielu glabāšanu un ražošanu. Tāpēc ir jāprecizē un jāvienkāršo šādu vielu definīcija Direktīvā 96/82/EK.

(6) Sprādziens mēslošanas līdzekļu rūpnīcā Tulūzā 2001. gada septembrī lika skaidrāk apzināties nelaimes gadījumu iespējamību, uzglabājot amonija nitrātu un amonija nitrāta mēslojumus, jo īpaši specifikācijai neatbilstīgus ražojumus (off-specs), ko izbrāķē ražošanas gaitā vai nodod atpakaļ ražotājam. Tāpēc ir jāpārskata pašreizējās amonija nitrāta un amonija nitrātu mēslojumu kategorijas Direktīvā 96/82/EK, papildinot tās ar off-specs ražojumiem.

(7) Direktīva 96/82/EK nav piemērojama tiešo lietotāju teritorijā, kur pirms nosūtīšanas pārstrādei vai iznīcināšanai īslaicīgi atrodas amonija nitrāts vai amonija nitrāta mēslojumi, kas piegādes brīdī atbilda minētajā direktīvā noteiktajai specifikācijai, bet vēlāk novērota to sadalīšanās vai piesārņošana.

(8) Pētījumi, ko Komisija veikusi ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, liecina par labu tam, ka ir jāpaplašina kancerogēnu saraksts Direktīvā 96/82/EK, norādot attiecīgos kritiskos daudzumus un ievērojami samazinot kritiskos daudzumus, kas noteikti videi bīstamām vielām.

(9) Ir lietderīgi ieviest minimālo termiņu paziņojumiem un smagu nelaimes gadījumu novēršanas politikas izstrādāšanai uzņēmumiem, uz kuriem vēlāk attieksies Direktīva 96/82/EK, kā arī attiecībā uz drošības pārskatu un operatīvās rīcības plānu sagatavošanu.

(10) Uzņēmuma kompetento darbinieku pieredze un zināšanas var lieti noderēt, izstrādājot operatīvās rīcības plānus, un visi uzņēmuma darbinieki un personas, kuras, iespējams, var skart draudi, attiecīgi jāinformē par drošības pasākumiem un rīcību.

(11) Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmuma 2001/792/EK, Euratom pieņemšana, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā [6], skaidri liecina par to, ka ir jāveicina ciešāka sadarbība civilās aizsardzības palīdzības intervenču pasākumos.

(12) Lai atvieglotu zemes izmantošanas plānošanu, vēlams sagatavot pamatnostādnes datu bāzes izveidei, ko paredzēts izmantot, pārbaudot Direktīvā 96/82/EK minēto uzņēmumu un tās pašas direktīvas 12. panta 1. punktā aprakstīto teritoriju atbilstību prasībām.

(13) Ir jāparedz, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt Komisiju ar obligāto informāciju par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 96/82/EK.

(14) Tajā pašā laikā ir lietderīgi precizēt dažus Direktīvas 96/82/EK fragmentus.

(15) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir pārrunāti publiskās apspriedēs, piedaloties ieinteresētajām personām.

(16) Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 96/82/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo pantu izdara šādus grozījumus Direktīvā 96/82/EK:

1. Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a) tās e) un f) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"e) izrakteņu ieguve (izpēte, ieguve un pārstrāde) raktuvēs, karjeros vai urbumos, izņemot ķīmisko un termisko apstrādi, kā arī glabāšanu saistībā ar šīm operācijām, ja tās ir bīstamas vielas, kas minētas I pielikumā;

f) izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēte un ieguve atklātā jūrā;";

b) pievieno šādu punktu:

"g) atkritumu poligoni, izņemot izmantojamos pārstrādes atkritumu uzglabāšanas objektus, tostarp pārstrādes atkritumu dīķus vai tilpnes, kas satur I pielikumā minētās bīstamās vielas, jo īpaši tad, ja tos izmanto saistībā ar minerālvielu ķīmisko un termisko apstrādi."

2. Direktīvas 6. pantu groza šādi:

a) tā 1. punktu papildina ar šādu ievilkumu:

"— ja tie ir uzņēmumi, uz kuriem vēlāk attieksies šī direktīva – trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad šo direktīvu sāk piemērot attiecīgajam uzņēmumam, kā noteikts 2. panta 1. punkta pirmajā daļā.";

b) Direktīvas 6. panta 4. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu ievilkumu:

"— pēc izmaiņām uzņēmumā vai iekārtā, kurām var būt nopietnas sekas sakarā ar smagu nelaimes gadījumu draudiem, vai".

3. Direktīvas 7. pantā iekļauj šādu punktu:

"1. a Ja tie ir uzņēmumi, uz kuriem vēlāk attieksies šī direktīva, 1. punktā minēto dokumentu izstrādā nekavējoties, bet jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad šo direktīvu sāk piemērot attiecīgajam uzņēmumam, kā noteikts 2. panta 1. punkta pirmajā daļā."

4. Direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) paredz sadarbību sabiedrības informēšanā un informācijas sniegšanā iestādei, kas atbild par ārējo operatīvās rīcības plānu izstrādi."

5. Direktīvas 9. pantu groza šādi:

a) tās 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"2. Drošības pārskatā iekļauj vismaz II pielikumā norādītos datus un informāciju. Tajā norāda attiecīgās organizācijas, kas piedalās pārskata sagatavošanā. Tāpat pārskatā iekļauj uzņēmumā esošo bīstamo vielu atjauninātu sarakstu.";

b) starp 3. punkta trešo un ceturto ievilkumu iekļauj šādu ievilkumu:

"— ja tie ir uzņēmumi, uz kuriem vēlāk attieksies šī direktīva – nekavējoties, bet jebkurā gadījumā gada laikā, skaitot no dienas, kad šo direktīvu sāk piemērot attiecīgajam uzņēmumam, kā noteikts 2. panta 1. punkta pirmajā daļā.";

c) norādi uz otro, trešo un ceturto ievilkumu 4. punktā attiecīgi nomaina pret norādi uz otro, trešo, ceturto un piekto ievilkumu;

d) Direktīvas 9. panta 6. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

"d) Komisiju aicina līdz 2006. gada 31. decembrim pārskatīt esošos "Norādījumus drošības pārskata sagatavošanai", ko tā veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm."

6. Direktīvas 11. pantu groza šādi:

a) tās 1. punkta a) un b) apakšpunktu papildina ar šādu ievilkumu:

"— ja tie ir uzņēmumi, uz kuriem vēlāk attieksies šī direktīva – nekavējoties, bet jebkurā gadījumā gada laikā, skaitot no dienas, kad šo direktīvu sāk piemērot attiecīgajam uzņēmumam, kā noteikts 2. panta 1. punkta pirmajā daļā.";

b) tās 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"3. Neskarot kompetento iestāžu pienākumus, dalībvalstis gādā par to, lai šajā direktīvā paredzēto iekšējo operatīvās rīcības plānu izstrādāšana notiktu, apspriežoties ar uzņēmumā strādājošo personālu, tostarp ar kompetento personālu, kas strādā saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem, bet ārējo operatīvās rīcības plānu izstrādāšana vai atjaunināšana notiktu, apspriežoties ar sabiedrību.";

c) pievieno šādu punktu:

"4. a Kas attiecas uz ārējiem operatīvās rīcības plāniem, dalībvalstīm jāņem vērā, ka ir jāveicina ciešāka sadarbība, sniedzot palīdzību civilās aizsardzības pasākumos smagu avāriju gadījumā."

7. Direktīvas 12. pantu groza šādi:

a) tās 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"Dalībvalstis gādā par to, lai zemes izmantošanas politikā un/vai citos attiecīgajos darbības plānos un īstenošanas procedūrās būtu ilglaicīgi paredzēts, ka ir jāsaglabā pietiekams atstatums starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un dzīvojamām zonām, bieži apmeklētām ēkām un teritorijām, galvenajiem transporta ceļiem (ja vien iespējams), īpaši nozīmīgām vai aizsargājamām dabas teritorijām, bet, ja uzņēmumi jau pastāv, ir jāveic papildu tehniskie pasākumi saskaņā ar 5. pantu tā, lai nepieaugtu cilvēku apdraudējums.";

b) pievieno šādu punktu:

"1. a Komisiju aicina līdz 2006. gada 31. decembrim ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt pamatnostādnes, kas ļauj izveidot tehnisku datu bāzi, kurā ietilptu dati par riska faktoriem un apdraudējuma scenāriji, ko izmantos, lai novērtētu šajā direktīvā minēto uzņēmumu un 1. punktā aprakstīto teritoriju atbilstību prasībām. Izveidojot šo datu bāzi, ciktāl iespējams ņem vērā kompetento iestāžu novērtējumu, uzņēmēju sniegto informāciju un jebkuru noderīgu informāciju, piemēram, par sociālekonomisko ieguvumu, ko dod operatīvās rīcības plānu izstrāde, un par to nozīmi apdraudējuma mazināšanā."

8. Direktīvas 13. pantu groza šādi:

a) tās 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Dalībvalstis gādā par to, lai visām personām un visām publiskām iestādēm (piemēram, skolām un slimnīcām), ko var skart smags nelaimes gadījums uzņēmumā, uz kuru attiecas 9. pants, bez īpaša pieprasījuma, sistemātiski un vispiemērotākajā veidā tiktu sniegta informācija par drošības pasākumiem un pareizo rīcību avārijas gadījumā.";

b) tās 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"6. Ja uz uzņēmumiem attiecas 9. panta noteikumi, dalībvalstis gādā par to, lai 9. panta 2. punktā paredzētais bīstamo vielu saraksts būtu pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā panta 4. punktu un 20. pantu."

9. Direktīvas 19. pantu papildina ar šādu punktu:

"1. a Dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

a) uzņēmēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma komercnosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese; un

b) uzņēmuma darbības joma(-as).

Komisija izveido un atjaunina datu bāzi, kas satur dalībvalstu sniegtās ziņas. Šī datu bāze ir pieejama tikai personām, ko pilnvarojusi Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes."

11. Direktīvas II pielikuma IV punkta B daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"B. Apzinātu smagu nelaimes gadījumu seku un smaguma novērtējums, izmantojot kartes, attēlus vai, atkarībā no gadījuma, attiecīgus aprakstus, norādot teritorijas, kuras var skart šādi nelaimes gadījumi uzņēmumā, saskaņā ar 13. panta 4. punktu un 20. pantu."

12. Direktīvas III pielikuma c) punktu groza šādi:

a) tās i) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

"i) organizācija un personāls – visu līmeņu darbinieku uzdevumi un pienākumi, novēršot nopietnu avāriju briesmas. Šiem darbiniekiem nepieciešamā apmācība un apzināto vajadzību nodrošināšana. Uzņēmuma darbinieku un saskaņā ar apakšlīgumu strādājošo darbinieku iesaistīšana.";

b) tās v) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

"v) gatavošanās avārijas situācijām – nosaka un ievieš kārtību, kas jāievēro, lai apzinātu paredzamus nelaimes gadījumus, veicot sistemātisku analīzi, izstrādātu, pārbaudītu un pārskatītu operatīvās rīcības plānus avārijas situācijas gadījumiem un nodrošinātu īpašu attiecīgā personāla apmācību. Šo apmācību nodrošina visiem uzņēmuma darbiniekiem, tostarp arī tiem, kas tajā strādā saskaņā ar apakšlīgumu."

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2005. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kādā veidā ir izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV C 75 E, 26.3.2002., 357. lpp., un OV C 20 E, 28.1.2003., 255. lpp.

[2] OV C 149, 21.6.2002., 13. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 3. jūlija Atzinums (OV C 271 E, 12.11.2003., 315. lpp.), Padomes 2003. gada 20. februāra Kopējā nostāja (OV C 102 E, 29.4.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. jūnija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. novembra Normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2003. gada 1. decembra Lēmums.

[4] OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

[5] OV C 65 E, 14.3.2002., 382. lpp.

[6] OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Direktīvas 96/82/EK I pielikumā izdara šādus grozījumus:

1. Ievadu papildina ar šādiem punktiem:

"6. Šajā direktīvā gāze ir jebkura viela, kuras absolūtais tvaika spiediens 20 oC temperatūrā ir 101,3 kPa vai lielāks par to.

7. Šajā direktīvā šķidrums ir jebkura viela, kas neatbilst gāzes definīcijai un 20 oC temperatūrā un 101,3 kPa standartspiedienā atrodas cietajā agregātstāvoklī."

2. Tabulā, kas iekļauta pielikuma 1. daļā:

a) ierakstus, kuri attiecas uz amonija nitrātu, aizstāj ar šādiem:

"Amonija nitrāts (sk. 1. piezīmi) | 5000 | 10000 |

Amonija nitrāts (sk. 2. piezīmi) | 1250 | 5000 |

Amonija nitrāts (sk. 3. piezīmi) | 350 | 2500 |

Amonija nitrāts (sk. 4. piezīmi) | 10 | 50" |

b) pēc ierakstiem, kuri attiecas uz amonija nitrātu, iekļauj šādus ierakstus:

"Kālija nitrāts (sk. 5. piezīmi) | 5000 | 10000 |

Kālija nitrāts (sk. 6. piezīmi) | 1250 | 5000" |

c) sadaļu

"Tālāk norādītie KANCEROGĒNI"

aizstāj ar šādu:

"Tālāk norādītie KANCEROGĒNI, kuru koncentrācija pārsniedz 5 svara %: 4-aminobifenils un/vai tā sāļi, benztrihlorīds, benzidīns un/vai tā sāļi, bis(hlormetil)ēteris, hlor-o-metilmetilēteris, 1,2-dibrometāns, dietilsulfāts, dimetilsulfāts, dimetilkarbamilhlorīds, 1,2-dibrom-3-hlorpropāns, 1,2-dimetilhidrazīns, dimetilnitrozamīns, heksametilfosforskābes triamīds, hidrazīns, 2-naftilamīns un/vai tā sāļi, 4-nitrodifenils un 1,3-propānsultons | 0,5 | 2" |

d) sadaļu

"Autobenzīns un pārējie benzīni"

aizstāj ar šādu:

"Naftas produkti: a)benzīns un naftab)petroleja (ieskaitot reaktīvo dzinēju degvielu)c)gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro kurināmo mājokļiem un gāzeļļas sajaukšanas strūklas) | 2500 | 25000" |

e) i) 1. un 2. piezīmi aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Amonija nitrāts (5000/10000): minerālmēsli, kas spēj pašsadalīties

Tas attiecas uz kombinētiem amonija nitrāta minerālmēsliem (kombinētie minerālmēsli, kas satur amonija nitrātu kopā ar fosfātu un/vai potašu), kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs:

- svārstās starp 15,75 1 un 24,5 2 svara %, bet kopējais degošo/organisko materiālu saturs nepārsniedz 0,4 %, vai kas atbilst Direktīvas 80/876/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām,

- nepārsniedz 15,75 svara % 3 un degošu materiālu saturs nav ierobežots,

un kas spēj pašsadalīties saskaņā ar ANO "Notecējumu pārbaudi"; (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumus par bīstamu kravu pārvadāšanu "Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas"; III daļas 38.2. sadaļā).

2. Amonija nitrāts (1250/5000): minerālmēslu formula

Tas attiecas uz minerālmēsliem, kas satur tikai amonija nitrātu, un kombinētiem amonija nitrāta minerālmēsliem, kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs:

- pārsniedz 24,5 svara %, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %,

- pārsniedz 15,75 svara %, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums,

- pārsniedz 28 svara % 4, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %,

un atbilst Direktīvas 80/876/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām.

3. Amonija nitrāts (350/2 500): tehniskais

Tas attiecas uz:

- amonija nitrātu un amonija nitrāta preparātiem, kuros amonija nitrāta nodrošinātais skābekļa saturs:

- svārstās no 24,5 līdz 28 svara % un kas satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu,

- pārsniedz 28 svara % un kas satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu,

- amonija nitrāta šķīdumiem ūdenī, kuros amonija nitrāta koncentrācija pārsniedz 80 svara %.

4. Amonija nitrāts (10/50): specifikācijai neatbilstīgi off-specs ražojumi un minerālmēsli, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi.

Tas attiecas uz:

- ražošanas gaitā izbrāķētiem ražojumiem, kā arī uz amonija nitrātu un amonija nitrāta preparātiem, vienkāršiem amonija nitrāta minerālmēsliem un kombinētiem amonija nitrāta minerālmēsliem, kas minēti 2. un 3. piezīmē un ko tiešais lietotājs sūta vai ir nosūtījis atpakaļ ražotājam pagaidu uzglabāšanai vai uz pārstrādes rūpnīcu otrreizējai pārstrādei, utilizācijai vai apstrādei, lai to izmantošana būtu droša, jo tie vairs neatbilst 2. un 3 piezīmē norādītajai specifikācijai,

- 1. piezīmes pirmajā ievilkumā un 2. piezīmē minētajiem minerālmēsliem, kas neatbilst Direktīvas 80/876/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām.

5. Kālija nitrāts (5000/10000): kombinētie kālija nitrāta minerālmēsli, kas satur kālija nitrāta mikrogranulas vai granulas.

6. Kālija nitrāts (1250/5000): kombinētie kālija nitrāta minerālmēsli, kas satur kristālisko kālija nitrātu.";

ii) piezīme, kas attiecas uz polihlordibenzfurāniem un polihlordibenzdioksīniem, kļūst par 7. piezīmi;

iii) tabulai ar nosaukumu

"International Toxic Equivalent Factors (ITEF) for the congeners of concern (NATO/CCMS)"

pievieno šādas zemsvītras piezīmes:

"1 Amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs 15,75 svara % atbilst 45 % amonija nitrātam.

2 Amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs 24,5 svara % atbilst 70 % amonija nitrātam.

3 Amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs 15,75 svara % atbilst 45 % amonija nitrātam.

4 Amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs 28 svara % atbilst 80 % amonija nitrātam."

3. Pielikuma 2. daļā

a) tās 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"4.SPRĀDZIENBĪSTAMS (sk. 2. piezīmi)ja viela, preparāts vai izstrādājums atbilst UN/ADR 1.4. apakšklasei | 50 | 200 |

5.SPRĀDZIENBĪSTAMS (sk. 2. piezīmi)ja viela, preparāts vai izstrādājums atbilst UN/ADR 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6 apakšklasei un R2 vai R3 brīdinājumam par risku | 10 | 50" |

b) tās 9. punktu aizstāj ar šādu:

"9.BĪSTAMS VIDEI, brīdinājumi par risku:

i)R50: "Ļoti toksisks ūdens organismiem" (ieskaitot R50/53) | 100 | 200 |

ii)R51/53: "Toksisks ūdens organismiem; var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē" | 200 | 500" |

c) groza šādas piezīmes:

i) 1. piezīmi aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Vielas un preparātus klasificē saskaņā ar šādām direktīvām un to jaunākajiem pielāgojumiem tehnikas attīstībai:

Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakojumu un marķēšanu 1,

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķēšanu 2.

Vielām un preparātiem, kas saskaņā ar iepriekš minētajām direktīvām nav klasificējami kā bīstami (piemēram, atkritumi), bet kas tomēr atrodas vai var atrasties uzņēmumā un kuriem konkrētā uzņēmuma apstākļos piemīt vai var piemist tādas pašas spējas izraisīt smagu nelaimes gadījumu, piemēro pagaidu klasifikāciju saskaņā ar attiecīgās direktīvas atbilstīgo pantu.

Kas attiecas uz vielām un preparātiem, kurus, ņemot vērā to īpašības, var iedalīt vairākās kategorijās saskaņā ar šo direktīvu, tiem piemēro mazāko kritisko daudzumu. Ja piemēro 4. piezīmē norādīto formulu, tomēr katrreiz jāizmanto kritiskais daudzums, kas atbilst attiecīgajai klasifikācijai.

Šīs direktīvas vajadzībām Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina to vielu sarakstu, kuras iekļautas iepriekš minētajās kategorijās pēc lēmuma pieņemšanas, kas saskaņots atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK.";

ii) 2. piezīmi aizstāj ar šādu tekstu:

"2. Ar vārdu "sprādzienbīstams"; apzīmē:

- vielu vai preparātu, ja pastāv sprādziena risks pēc trieciena, berzes un saskarē ar uguni vai citu aizdegšanās avotu (brīdinājums par risku R2),

- vielu vai preparātu, ja pastāv īpaši liels sprādziena risks pēc trieciena, berzes un saskarē ar uguni vai citu aizdegšanās avotu (brīdinājums par risku R3), vai

- vielu, preparātu vai izstrādājumu, kas atbilst 1. klasei saskaņā ar 1957. gada 30. septembrī noslēgto Eiropas Līgumu par starptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem (UN/ADR), ar grozījumiem, kas transponēts ar Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu autopārvadājumiem 3.

Šajā definīcijā ietilpst pirotehniskie līdzekļi, kas ir definēti šīs direktīvas vajadzībām kā vielas (vai vielu maisījumi), kuras pašuzturošas eksotermiskas ķīmiskās reakcijas gaitā spēj izdalīt siltumu, gaismu, skaņu, gāzi vai dūmus, vai tām vienlaikus piemīt vairākas šādas īpašības. Ja vielai vai preparātam var piemērot gan UN/ADR klasifikāciju, gan brīdinājumus par risku R2 vai R3, UN/ADR klasifikācijai ir lielāks spēks nekā brīdinājumiem par risku.

Vielas un izstrādājumus, kas atbilst 1. klasei, iedala kādā no apakšklasēm (1.1. līdz 1.6.) saskaņā ar UN/ADR klasifikācijas shēmu. Šīs apakšklases ir šādas:

1.1. : apakšklase: "Vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt masveidīgu sprādzienu (masveidīgs sprādziens ir sprādziens, kas praktiski uzreiz aptver gandrīz visu vielas daudzumu).";

1.2. : apakšklase: "Vielas un izstrādājumi, kas ir bīstami šķembu dēļ, bet nespēj izraisīt masveidīgu sprādzienu.";

1.3. "apakšklase: "Vielas un izstrādājumi, kas rada ugunsgrēka briesmas, arī nelielas eksplozijas briesmas, ir bīstami šķembu vai abu šo iemeslu dēļ, bet nespēj izraisīt masveidīgu sprādzienu:";

a) kuriem sadegot rodas ievērojams starojuma siltums vai

b) kuri sadeg cits pēc cita un spēj izraisīt nelielu eksploziju, ir bīstami šķembu dēļ vai kuriem piemīt abas šīs īpašības.";

1.4. : apakšklase: "Vielas un izstrādājumi, kas rada tikai nelielu apdraudējumu, aizdegoties vai sākot gruzdēt pārvadājuma laikā. Šīs parādības parasti skar vienu iepakojumu, un nenotiek sadalīšanās lielos gabalos ar lielu darbības rādiusu. Ārējas liesmas praktiski nevar izraisīt tūlītēju sprādzienu, kas aptvertu faktiski visu iepakojuma saturu.";

1.5. : apakšklase: "Ļoti inertas vielas, kas spēj izraisīt masveidīgu sprādzienu, bet kuras ir tik inertas, ka pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka normālos pārvadāšanas apstākļos tās aizdegsies un degšana izraisīs detonāciju. Šīs vielas vismaz nedrīkst izraisīt sprādzienu pārbaudē ar ārējām liesmām.";

1.6. : apakšklase: "Sevišķi inerti izstrādājumi, kas nespēj izraisīt masveidīgu sprādzienu. Šie izstrādājumi satur tikai sevišķi inertas detonējošas vielas, un varbūtība, ka tie var nejauši aizdegties vai turpināt degt, ir visai niecīga. Sprādziena risks pastāv tikai attiecībā uz vienu priekšmetu.";

Šajā definīcijā ietilpst arī sprāgstvielas vai pirotehniskās vielas un preparāti, ko satur šie izstrādājumi. Ja ir zināms pirotehnisko vielu un preparātu daudzums izstrādājumos, kas satur sprāgstvielas vai pirotehniskas vielas un preparātus, šis daudzums ir jāņem vērā, piemērojot šo direktīvu. Ja šis daudzums nav zināms, piemērojot šo direktīvu, uzskata, ka viss izstrādājums ir sprādzienbīstams.";

iii) 3. piezīmes b) punkta 1. apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

"— vielas un preparāti, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55oC un kuri saglabā šķidro agregātstāvokli zem spiediena, gadījumos, kad īpaši pārstrādes apstākļi, piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra, var radīt smagu nelaimes gadījumu briesmas,";

iv) 3. piezīmes c) punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"2) "gāzes, kas uzliesmo apkārtējā temperatūrā un spiedienā, nonākot saskarē ar gaisu (brīdinājuma par risku R12 otrais ievilkums), un ir gāzveida vai virskritiskā stāvoklī, vai";";

v) 3. piezīmes c) punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"3) uzliesmojošas un viegli uzliesmojošas šķidras vielas un preparāti, kas atrodas temperatūrā, kura ir augstāka par to viršanas temperatūru.";

vi) 4. piezīmi aizstāj ar šādu tekstu:

"4. Ja uzņēmumā neatrodas atsevišķas vielas vai preparāti tādā daudzumā, kas atbilst vai pārsniedz kritisko daudzumu, izmanto tālāk norādīto formulu, lai noteiktu, vai uz šo uzņēmumu attiecas šīs direktīvas prasības.

Šo direktīvu piemēro, ja summa, ko iegūst pēc formulas

q1/QU1 + q2/Q U21 + q3/Q U3 + q4/Q U4 + q5/Q U5 +…, ir vienāda ar 1 vai lielāka par to,

kur qx = bīstamas vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. un 2. daļā,

un QUX = attiecīgais vielas vai vielu kategorijas x kritiskais daudzums, kas norādīts 1. vai 2. daļas 3. slejā.

Šo direktīvu, izņemot 9., 11. un 13. pantu, piemēro, ja summa, ko iegūst pēc formulas

q1/QL1 + q2/Q L2 + q3/Q L3 + q4/Q L4 + q5/Q L5 +…, ir vienāda ar 1 vai lielāka par to,

kur qX = bīstamas vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. un 2. daļā,

un Q LX = attiecīgais vielas vai vielu kategorijas x kritiskais daudzums, kas norādīts 1. vai 2. daļas 2. slejā.

Šo formulu izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti. Tādējādi tā ir jāizmanto trīs reizes:

a) lai sasummētu 1. daļā minētās vielas un preparātus, kas saskaņā ar klasifikāciju ir toksiski vai ļoti toksiski, kā arī 1. un 2. kategorijas vielas un preparātus;

b) lai sasummētu 1. daļā minētās vielas un preparātus, kas saskaņā ar klasifikāciju ir oksidējoši, sprādzienbīstami, uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši vai īpaši viegli uzliesmojoši, kā arī 3., 4., 5., 6., 7.a, 7.b un 8. kategorijas vielas un preparātus;

c) lai sasummētu kopā 1. daļā minētās vielas un preparātus, kas saskaņā ar klasifikāciju ir bīstami videi (R50 (ieskaitot R50/53) vai R51/53), kā arī 9.i) un 9.ii) kategorijas vielas un preparātus.

Šīs direktīvas attiecīgos noteikumus piemēro tad, ja kāda no summām, kas aprēķināta a), b) vai c) gadījumā, ir vienāda ar 1 vai lielāka par to.";

vii) pēc piezīmēm iekļauj šādas zemsvītras piezīmes:

"1 OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

2 OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/60/EK (OV L 226, 22.8.2001., 5. lpp.).

3 OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/28/EK (OV L 90, 8.4.2003., 45. lpp.)."

--------------------------------------------------