EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002R1774

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

OJ L 273, 10.10.2002, p. 1–95 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Estonian: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Latvian: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Lithuanian: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Hungarian Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Maltese: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Polish: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Slovak: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Slovene: Chapter 03 Volume 037 P. 92 - 186
Special edition in Bulgarian: Chapter 03 Volume 044 P. 113 - 207
Special edition in Romanian: Chapter 03 Volume 044 P. 113 - 207

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 04/03/2011; Atcelts ar 32009R1069

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1774/oj

32002R1774

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

Oficiālais Vēstnesis L 273 , 10/10/2002 Lpp. 0001 - 0095
CS.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
ET.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
HU.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
LT.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
LV.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
MT.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
PL.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
SK.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186
SL.ES Nodaļa 3 Sējums 37 Lpp. 92 - 186


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002

(2002. gada 3. oktobris),

ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2002. gada 12. septembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 90/667/EEK, ar ko paredz veterināros noteikumus par dzīvnieku atkritumu apglabāšanu un pārstrādi, to laišanu tirgū un par patogēnu novēršanu dzīvnieku izcelsmes vai zivju izcelsmes barībā un ar ko groza Direktīvu 90/425/EEK [4], ir noteikts princips, ka visus dzīvnieku atkritumus neatkarīgi no to avota var izmantot barības sastāvdaļu ražošanā pēc pienācīgas apstrādes.

(2) Zinātniskās vadības komiteja kopš minētās direktīvas pieņemšanas ir sniegusi vairākus atzinumus. To galvenais secinājums ir tāds, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuri nav derīgi cilvēku uzturam, pēc veterinārās ekspertīzes nedrīkst nonākt barības ķēdē.

(3) ievērojot šos zinātniskos atzinumus, jānodala īstenojamie pasākumi atkarībā no izmantoto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu veida. Jāierobežo noteiktu dzīvnieku izcelsmes materiālu izmantošana. Jānosaka noteikumi attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietošanu, kas nav lietošana barībā, un attiecībā uz to iznīcināšanu.

(4) Ievērojot pēdējos gados gūto pieredzi, ir lietderīgi precizēt sakarību starp Direktīvu 90/667/EEK un Kopienas tiesību aktiem vides jomā. Šī regula nedrīkstētu ietekmēt pastāvošās vides likumdošanas piemērošanu vai kavēt jaunu vides aizsardzības noteikumu izstrādāšanu, jo īpaši attiecībā uz bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Šajā aspektā Komisija ir uzņēmusies saistības līdz 2004. gada beigām sagatavot direktīvu attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem, tostarp ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, lai noteiktu šo atkritumu drošas izmantošanas, reģenerācijas, pārstrādes un iznīcināšanas noteikumus un kontrolētu iespējamo piesārņojumu.

(5) Starptautiskā gaļas un kaulu miltu jautājumiem veltītā zinātniskā konference, ko organizēja Komisija un Eiropas Parlaments un kas notika Briselē 1997. gada 1. un 2. jūlijā, aizsāka debates attiecībā uz gaļas un kaulu miltu ražošanu un izbarošanu dzīvniekiem. Konference aicināja turpināt apspriest turpmāko šīs jomas politiku. Komisija 1997. gada novembrī precizēja konsultatīvo dokumentu attiecībā uz gaļas un kaulu miltiem, lai uzsāktu pēc iespējas plašāku sabiedrības diskusiju par turpmāko Kopienas likumdošanu barības jomā. Pēc šādas apspriešanās varētu būt panākta vispārēja vienošanās par nepieciešamību grozīt Direktīvu 90/667/EEK atbilstīgi jaunākajām zinātnes atziņām.

(6) Eiropas Parlaments 2000. gada 16. novembra rezolūcijā par GSE un dzīvnieku barības drošumu [5] aicināja aizliegt dzīvnieku olbaltumvielu lietošanu barībā, līdz stājas spēkā šī regula.

(7) Zinātniskajos atzinumos ir izteikts pieņēmums, ka kādas dzīvnieku sugas barošana ar olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām, rada slimības izplatīšanās risku. Tādēļ piesardzības apsvērumu dēļ šāda prakse jāaizliedz. Jāpieņem izpildes noteikumi, lai katrā apstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas posmā nodrošinātu vajadzīgo barībai paredzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nošķiršanu. Tomēr vajadzīga joma, kurā nosakāmas atkāpes no šā vispārējā aizlieguma attiecībā uz zivīm un kažokzvēriem, ja tas tiek zinātniski pamatots.

(8) Arī ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, var būt par pārnēsātājiem slimības izplatībā. Visi starptautiskos transportlīdzekļos radušies pārtikas atkritumi ir drošā veidā jāiznīcina. Kopienā radušos ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus nevajadzētu izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, izņemot kažokzvērus.

(9) Kopš 1996. gada oktobra Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) ir veicis dalībvalstīs virkni inspekcijas braucienu, lai novērtētu galveno riska faktoru esamību un vadību un uzraudzības procedūras attiecībā uz GSE. Daļa novērtējuma attiecās uz rūpnieciskās likvidēšanas sistēmām un citām dzīvnieku atkritumu iznīcināšanas metodēm. Pēc šiem inspekcijas braucieniem tika izdarīti vispārīgi secinājumi un virkne ieteikumu, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izsekojamību.

(10) Lai novērstu patogēnu un/vai atlieku izkliedes risku, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā, jāuzglabā un jātur atsevišķi apstiprinātos un uzraudzītos uzņēmumos, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts, vai jāiznīcina pienācīgā veidā. Noteiktos apstākļos, jo īpaši, ja to attaisno attālums, transportēšanas laiks vai jaudas problēmas, izraudzītie pārstrādes uzņēmumi, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas varētu atrasties citā dalībvalstī.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu [6] neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, ja pārstrādājamie atkritumi sastāv vienīgi no dzīvnieku līķiem. Lai aizsargātu dzīvnieku un sabiedrības veselību, šādām sadedzināšanas iekārtām jānosaka prasību minimums,. Kamēr vēl nav pieņemtas Kopienas prasības, dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus vides jomā attiecībā uz šādām iekārtām. Vieglākas prasības jāattiecina uz mazjaudas sadedzināšanas iekārtām, piemēram, tādām, kas atrodas saimniecībās un lolojumdzīvnieku krematorijās, ievērojot to, ka pārstrādājamais materiāls satur mazāku risku, un lai izvairītos no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu liekas pārvadāšanas.

(12) Jānosaka īpaši noteikumi pārstrādes uzņēmumu pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz sīki izstrādātām pārstrādes metožu validācijas un ražošanas pašvērtēšanas sistēmas procedūrām.

(13) Var būt lietderīgi noteikt atkāpes no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanas noteikumiem, lai atvieglotu tādu dzīvnieku barošanu, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Kompetentajām iestādēm jākontrolē šādi lietojumu veidi.

(14) Var būt lietderīgas arī tādas atkāpes, kas ļauj veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu uz vietas kontrolētos apstākļos. Komisijai jāsaņem vajadzīgā informācija, lai varētu uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā noteikt īstenošanas noteikumus.

(15) Dalībvalstīs jāveic Kopienas inspekcijas, lai nodrošinātu veselības aizsardzības prasību vienotu ieviešanu. Šādās inspekcijas pārbaudēs jāiekļauj arī revīzijas.

(16) Kopienas tiesību akti veselības aizsardzības jautājumos tiek zinātniski pamatoti. Šim nolūkam vajadzības gadījumā ir jāapspriežas ar attiecīgo zinātnisko komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 97/404/EK [7] un 97/579/EK [8]. Jo īpaši vēl ir vajadzīgs zinātnisks atzinums attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanu organiskajos mēslojumos un augsnes ielabotājos. Līdz Kopienas noteikumu pieņemšanai, ievērojot šādu atzinumu, dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ja vien šādi noteikumi atbilst pārējiem piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem.

(17) Dalībvalstīs pastāv dažādas atšķirīgas pieejas jautājumam par finansiālu atbalstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, savākšanai, uzglabāšanai un iznīcināšanai. Lai nodrošinātu to, ka netiek skarti lauksaimniecības produktu konkurences nosacījumi, ir jāveic analīze un vajadzības gadījumā jāpieņem attiecīgi Kopienas mēroga pasākumi.

(18) Ievērojot iepriekš izklāstīto, ir nepieciešams pašos pamatos pārskatīt Kopienas noteikumus, ko piemēro attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

(19) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam (konkrēti, pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kausēti tauki, lolojumdzīvnieku barība, jēlādas, ādas un vilna), ir iekļauti produktu sarakstā Līguma I pielikumā. Šādu produktu tirdzniecība ir nozīmīgs ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju. Lai nodrošinātu racionālu šīs nozares attīstību un ražības paaugstināšanos, jānosaka Kopienas mēroga dzīvnieku veselības un veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz minētajiem produktiem. Sakarā ar ievērojamo slimības izplatīšanās risku, kam pakļauti dzīvnieki, konkrētām prasībām jāattiecas uz noteiktu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu laišanu tirgū, jo īpaši rajonos ar augstu veselības statusu.

(20) Lai nodrošinātu to, ka produkti, kurus ieved no ārpuskopienas valstīm, atbilst tādam higiēnas standartam, kas ir vismaz vienāds vai līdzvērtīgs Kopienas piemērotajam standartam, attiecībā uz ārpuskopienas valstīm un to iestādēm jāievieš novērtēšanas sistēma un Kopienas pārbaudes procedūra, lai varētu pārliecināties par šāda apstiprinājuma nosacījumu ievērošanu. Lolojumdzīvnieku barības un lolojumdzīvnieku barības izejmateriālu ievešana no trešām valstīm ir pakļauta nosacījumiem, kas atšķiras no nosacījumiem Kopienā ražotiem šāda veida materiāliem, konkrēti attiecībā uz vajadzīgajām garantijām, kas skar tādu vielu atliekas, kas ir aizliegtas atbilstīgi Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvai 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-antagonistu izmantošanas aizliegumu lopkopībā, ar ko atceļ Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK [9]. Lai nodrošinātu to, ka šādu lolojumdzīvnieku barību un izejmateriālu izmanto vienīgi tādam mērķim, kādam tie paredzēti, ir jānosaka atbilstīgi kontroles pasākumi attiecībā uz tāda materiāla ievešanu, uz kuru attiecas šīs atkāpes.

(21) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas šķērso Kopienu tranzītā, kā arī tie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru izcelsme ir Kopienā un kurus paredzēts eksportēt, var apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību Kopienā. Tādēļ šādai apritei jāpiemēro dažas prasības, kas noteiktas ar šo regulu.

(22) Dzīvnieku izcelsmes produktiem pievienotais dokuments ir labākais veids, kā produktu kravas galamērķa kompetento iestādi pārliecināt par sūtījuma atbilstību šīs regulas noteikumiem. Veselības sertifikāts jāsaglabā, lai pārbaudītu dažu ievesto produktu galamērķi.

(23) Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/118/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības, kas reglamentē to produktu tirdzniecību un importu Kopienā, kuri nav pakļauti minētajām prasībām, ko paredz īpaši Kopienas noteikumi, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā un – attiecībā uz patogēniem – Direktīvā 90/425/EEK [10], ir virzīta uz minēto mērķu sasniegšanu.

(24) Padome un Komisija ir pieņēmušas vairākus lēmumus, ar ko īsteno Direktīvu 90/667/EEK un 92/118/EEK. Turklāt ir būtiski grozīta Direktīva 92/118/EEK, un ir jāveic tālāki grozījumi. Līdz ar to šobrīd dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozari reglamentē daudzi Kopienas akti un ir jāveic vienkāršošana.

(25) Šāda vienkāršošana nodrošinās lielāku pārskatāmību attiecībā uz īpašajiem veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam. Īpašo tiesību aktu veselības aizsardzības jomā vienkāršošana nedrīkst izraisīt ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ ir jāsaglabā un sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ jāpastiprina sīki izstrādātie veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam.

(26) Uz minētajiem produktiem jāattiecas noteikumiem par veterinārajām pārbaudēm, tostarp Komisijas ekspertu veiktām pārbaudēm, un visiem aizsardzības pasākumiem, kas noteikti ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterināro un zootehnisko kontroli Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar konkrētiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem nolūkā pilnveidot iekšējo tirgu [11].

(27) Kopienā ievestiem produktiem jāveic efektīva kontrole. To var panākt, ieviešot kontroli, kas noteikta ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no ārpuskopienas valstīm [12].

(28) Tādēļ jāatceļ Direktīva 90/667/EEK, Padomes 1995. gada 22. jūnija Lēmums 95/348/EK, ar ko nosaka Apvienotajā Karalistē un Īrijā piemērojamos veterināros un dzīvnieku veselības noteikumus tādu dažu veidu atkritumu pārstrādei, ko paredzēts pārdot vietējā tirgū kā barību dažām dzīvnieku kategorijām [13], un Padomes 1999. gada 19. jūlija Lēmums 1999/534/EK par pasākumiem, ko piemēro dažu dzīvnieku atkritumu pārstrādē, lai aizsargātu no transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām, un par grozījumiem Komisijas Lēmumā 97/735/EK [14].

(29) Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, jānodrošina cieša un efektīva sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu [15].

(30) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [16],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šī regula nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izlietošanu vai iznīcināšanu, lai novērstu šādu produktu radītu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai;

b) to, kā laižami tirgū un – dažos īpašos gadījumos – eksportējami un pārvadājami tranzītā dzīvnieku blakusprodukti un no tiem iegūti produkti, kas minēti VII un VIII pielikumā.

2. Šī regula neattiecas:

a) uz neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību, kas iegūta mazumtirdzniecības veikalos vai telpās pie tirdzniecības vietām, ja to sasmalcina un uzglabā vienīgi pircēja apgādāšanai uz vietas;

b) uz šķidro pienu un jaunpienu, ko iznīcina vai izlieto izcelsmes saimniecībā;

c) uz tādiem veseliem savvaļas dzīvnieku ķermeņiem vai to daļām, attiecībā uz kuriem nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot zivis, kas izkrautas krastā komerciāliem mērķiem, un tādu savvaļas dzīvnieku liemeņus vai to daļas, ko izmanto medību trofeju izgatavošanai;

d) uz neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību izmantošanai uz vietas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nokauti izcelsmes saimniecībā, lai tos varētu izlietot pārtikā vienīgi lauksaimnieks un viņa ģimene saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

e) uz ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, izņemot tādus:

i) kas ir no starptautisko līniju transportlīdzekļiem,

ii) kas ir paredzēti dzīvnieku uzturam vai

iii) kas ir paredzēti izmantošanai biogāzes iekārtās vai kompostam;

f) uz olšūnām, embrijiem un spermu, kas paredzēta reprodukcijai; un

g) uz jūras pārvadājumu vai aviopārvadājumu tranzītu.

3. Šī regula neskar veterināros tiesību aktus, kuru mērķis ir noteiktu slimību apkarošana un kontrole.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti : veseli dzīvnieku liemeņi vai to daļas, vai 4., 5. un 6. pantā minēti dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, tostarp olšūnas, embriji un sperma;

pirmās kategorijas materiāls : dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti 4. pantā;

otrās kategorijas materiāls : dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti 5. pantā;

trešās kategorijas materiāls : dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti 6. pantā;

dzīvnieks : jebkurš mugurkaulnieks vai bezmugurkaulnieks (ieskaitot zivis, rāpuļus un abiniekus);

lauksaimniecības dzīvnieks : jebkurš dzīvnieks, ko cilvēki tur, nobaro vai audzē, lai iegūtu pārtiku (ieskaitot gaļu, pienu un olas), vilnu, kažokādas, spalvas, ādas vai jebkādu citu dzīvnieku izcelsmes produkciju;

savvaļas dzīvnieks : jebkurš dzīvnieks, kuru netur cilvēki;

lolojumdzīvnieks : jebkurš tādas sugas dzīvnieks, ko cilvēki parasti baro un tur tādiem mērķiem, kas nav lauksaimniecība, un nelieto tos uzturā,

kompetenta iestāde : dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir kompetenta nodrošināt šīs regulas prasību izpildi, vai cita iestāde, kam minētā centrālā iestāde ir deleģējusi šo kompetenci, jo īpaši attiecībā uz barības kontroli; vajadzības gadījumā tā ir arī atbilstīgā iestāde ārpuskopienas valstī;

laišana tirgū : visas darbības, kuru mērķis ir pārdot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai no tiem iegūtus produktus, uz ko attiecas šī regula, trešai personai Kopienā, vai cita veida piegāde par maksu vai bez maksas šai trešai personai, vai glabāšana, lai tos piegādātu šai trešai personai;

tirdzniecība : preču tirdzniecība dalībvalstu starpā Līguma 23. panta 2. punkta nozīmē;

tranzīts : Kopienu šķērsojoša satiksme no vienas ārpuskopienas valsts uz citu;

ražotājs : persona, kuras darbības rezultātā rodas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;

TSE : visas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, izņemot tās, ar ko slimo cilvēki;

īpašs riska materiāls : materiāls, kas minēts V pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko nosaka dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus (1). [17]

2. Piemēro arī I pielikumā sniegtās īpašās definīcijas.

3. pants

Vispārīgi pienākumi

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un no tiem iegūtus produktus savāc, transportē, uzglabā, pārkrauj, apstrādā, iznīcina, laiž tirgū, eksportē, pārvadā tranzītā un izmanto saskaņā ar šo regulu.

2. Dalībvalstis tomēr var valstu likumos reglamentēt tādu produktu ievešanu un laišanu tirgū, kas nav minēti VII un VIII pielikumā, kamēr nav pieņemts lēmums saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās nekavējoties dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šo iespēju.

3. Dalībvalstis individuāli vai sadarbojoties nodrošina atbilstīgus pasākumus un pietiekamu infrastruktūru, lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībai.

II NODAĻA DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU KLASIFIKĀCIJA, SAVĀKŠANA, TRANSPORTĒŠANA, IZNĪCINĀŠANA, APSTRĀDE, IZMANTOŠANA UN PAGAIDU UZGLABĀŠANA

4. pants

Pirmās kategorijas materiāls

1. Pirmās kategorijas materiāls ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atbilst šādam aprakstam, vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti:

a) visas šādu dzīvnieku ķermeņa daļas, ieskaitot jēlādas un ādas:

i) dzīvnieki, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar TSE atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 999/2001, vai kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,

ii) dzīvnieki, kas nokauti TSE apkarošanas sakarā,

iii) dzīvnieki, kas nav lauksaimniecības dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, tostarp lolojumdzīvnieki, zooloģiskā dārza dzīvnieki un cirka dzīvnieki,

iv) izmēģinājumu dzīvnieki, kā noteikts 2. pantā Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvā 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz eksperimentāliem vai citiem zinātniskiem nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību [18], un

v) savvaļas dzīvnieki, ja pastāv aizdomas par to inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) i) īpašais riska materiāls un

ii) ja iznīcināšanas laikā īpašais riska materiāls nav likvidēts – veseli mirušu dzīvnieku ķermeņi, kuros ir īpašais riska materiāls;

c) produkti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kuras aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, un dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros ir vides piesārņotāju atliekas un citas vielas, kas uzskaitītas I pielikuma B grupas 3. daļā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK par pasākumiem, lai pārraudzītu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos, un par Direktīvas 85/358/EEK un 86/469/EEK un Lēmuma 89/187/EEK un 91/664/EEK atcelšanu [19], ja šādas atliekas pārsniedz atļauto līmeni, kas noteikts Kopienas tiesību aktos vai, ja tādu nav, valstu tiesību aktos;

d) visi dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko savāc, attīrot notekūdeņus no pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem un citām iekārtām, kurās likvidē īpaša riska materiālu, ieskaitot atkritumus pēc sijāšanas, no smilšu uztvērējiem, tauku un eļļas maisījumus, šādu iekārtu nosēdumus un kanalizācijas materiālus, izņemot gadījumu, ja šajā materiālā nav īpašā riska materiāla vai šāda materiāla daļu;

e) pārtikas atkritumi no starptautisko līniju transportlīdzekļiem, un

f) pirmās kategorijas materiālu maisījumi vai nu ar otrās kategorijas materiālu vai trešās kategorijas materiālu, vai ar abu kategoriju materiālu, tostarp jebkāds materiāls, kas paredzēts pārstrādāšanai pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmumā.

2. Pirmās kategorijas materiālu savāc, transportē un identificē bez liekas kavēšanās atbilstīgi 7. pantam un, ja vien 23. un 24. pantā nav noteikts citādi, to:

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei vai, ja to pieprasa kompetentā iestāde, 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu un galīgi iznīcina kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

c) izņemot materiālu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā, pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI panta I nodaļu un veic galīgo apglabāšanu atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu apglabāšanu [20];

d) to ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu gadījumā, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā,– iznīcina kā atkritumus, aprokot atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK; vai

e) ievērojot zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas, iznīcina ar citiem paņēmieniem, kas ir apstiprināti saskaņā ar procedūru, kura minēta 33. panta 2. punktā, pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz d) apakšpunktā.

3. Pirmās kategorijas materiālu pagaidu pārkraušanu vai uzglabāšanu veic vienīgi pirmās kategorijas starpuzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar 10. pantu.

4. Pirmās kategorijas materiālu neieved un neeksportē, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar šo regulu vai ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Īpaša riska materiālu tomēr ieved vai eksportē vienīgi saskaņā ar 8. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 999/2001.

5. pants

Otrās kategorijas materiāls

1. Otrās kategorijas materiāls ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atbilst šādam aprakstam, vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti:

a) kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

b) visi dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko savāc, attīrot notekūdeņus no kautuvēm, kas nav 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā iekļautās kautuves, vai no otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem, ieskaitot atkritumus pēc sijāšanas, no smilšu uztvērējiem, tauku un eļļas maisījumus, šādu iekārtu nosēdumus un kanalizācijas materiālus;

c) dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros ir tādu veterināro zāļu un piesārņotāju atliekas, kas uzskaitītas I pielikuma B grupas 1. un 2. daļā Direktīvā 96/23/EK, ja šādas atliekas pārsniedz atļauto līmeni, kas noteikts Kopienas tiesību aktos;

d) tādi dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot pirmās kategorijas materiālu, kas ievesti no ārpuskopienas valstīm un pārbaudes gaitā, kas paredzēta Kopienas tiesību aktos, neatbilst veterinārajām prasībām, lai tos varētu ievest Kopienā, izņemot gadījumu, ja tos nosūta atpakaļ vai ja to ievešana ir pieņemta saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

e) dzīvnieki un dzīvnieku daļas, izņemot 4. pantā minētos, kas nav nobeigušies, tos nokaujot kautuvē cilvēku uzturam, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai apkarotu epizootisku slimību;

f) otrās kategorijas materiāla maisījumi ar trešās kategorijas materiālu, ieskaitot jebkādu materiālu, kas paredzēts pārstrādāšanai otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā; un

g) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav pirmās kategorijas vai trešās kategorijas materiāls.

2. Otrās kategorijas materiālu savāc, transportē un identificē bez liekas kavēšanās atbilstīgi 7. pantam, un, ja vien 23. un 24. pantā nav noteikts citādi, to:

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei vai, ja to pieprasa kompetentā iestāde, 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI panta I nodaļu, un:

i) iznīcina kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu, vai

ii) kausētu tauku gadījumā, tālāk pārstrādā tauku derivātos lietošanai organiskajos mēslojumos vai augsnes ielabotājos, vai citiem tehniskiem mērķiem, izņemot kosmētikas, farmācijas un ārstniecības līdzekļus, otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 14. pantu;

c) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot 1. pārstrādes metodi, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu, un:

i) gadījumā, ja iegūts olbaltumvielu saturošs materiāls, izmanto par organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju saskaņā ar prasībām, ja tādas pastāv, kas noteiktas atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju,

ii) transformē biogāzes iekārtās vai kompostēšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 15. pantu, vai

iii) iznīcina kā atkritumus, aprokot atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

d) zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

e) gadījumā, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, kas atdalīts no gremošanas trakta, piens un jaunpiens, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku:

i) bez pārstrādes izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās vai kompostēšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 15. pantu, vai apstrādā tehniskās iekārtās, kas apstiprinātas šim mērķim saskaņā ar 18. pantu,

ii) izmanto augsnei saskaņā ar šo regulu, vai

iii) transformē biogāzes iekārtās vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

f) gadījumā, ja tie ir tādu savvaļas dzīvnieku veseli ķermeņi vai to daļas, par kuriem nepastāv aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izmanto medību trofeju izgatavošanai tehniskās iekārtās, kas apstiprinātas šim mērķim saskaņā ar 18. pantu; vai

g) iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz f) apakšpunktā.

3. Otrās kategorijas materiālu, izņemot kūtsmēslus, pagaidu pārkraušanu vai uzglabāšanu veic vienīgi otrās kategorijas starpuzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar 10. pantu.

4. Otrās kategorijas materiālu nelaiž tirgū un neeksportē, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar šo regulu vai ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

6. pants

Trešās kategorijas materiāls

1. Trešās kategorijas materiāls ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas atbilst šādam aprakstam, vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti:

a) tādu nokautu dzīvnieku ķermeņa daļas, kas ir derīgi cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet kurus neparedz lietot cilvēku uzturā komerciālu apsvērumu dēļ;

b) tādu nokautu dzīvnieku daļas, kuri izbrāķēti kā nederīgi cilvēku uzturam, bet kurus nav skārušas tādas slimības pazīmes, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, un iegūtas no kautķermeņiem, kas ir derīgi lietošanai pārtikā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem

c) tādu dzīvnieku jēlādas, ādas, ragi, nagi, cūku sari un spalvas, kas nokauti kautuvē pēc pirmskaušanas apskates un apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

d) asinis no tādiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus, kas nokauti kautuvē pēc pirmskaušanas apskates un apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

e) tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no cilvēku uzturam paredzētu produktu ražošanas, ieskaitot attaukotus kaulus un dradžus;

f) tādi agrākie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti vai agrākie pārtikas produkti, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kurus vairs neparedz lietošanai cilvēku uzturā komerciālu apsvērumu dēļ vai sakarā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektu, vai citiem defektiem, kas nerada nekādu risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;

g) svaigpiens, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

h) zivis vai citi jūras dzīvnieki, izņemot jūras zīdītājus, kas nozvejoti atklātā jūrā zivju miltu ražošanai;

i) svaigi zivju blakusprodukti no uzņēmumiem, kas ražo zivju produktus cilvēku uzturam;

j) čaumalas, inkubatora blakusprodukti un ieplīsušu olu blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

k) tādu dzīvnieku asinis, jēlādas, ādas, nagi, spalvas, vilna, ragi, apmatojums un kažoks, kam nav vērojami tādu slimību klīniskie simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem; un

l) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kas minēti 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

2. Trešās kategorijas materiālu savāc, transportē un identificē bez liekas kavēšanās atbilstīgi 7. pantam, un, ja vien 23. un 24. pantā nav noteikts citādi, to:

a) tiešā veidā iznīcina kā atkritumus, sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu;

b) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, izmantojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei, un šādā gadījumā iegūto materiālu, ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar VI pielikuma I nodaļu un iznīcina kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. pantu, vai atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

c) pārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 17. pantu;

d) transformē tādās tehniskās iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 18. pantu;

e) izmanto par izejvielu lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 18. pantu;

f) transformē biogāzes iekārtās vai kompostēšanas iekārtās, kas apstiprinātas saskaņā ar 15. pantu;

g) tādu ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu gadījumā, kas minēti 1. punkta l) apakšpunktā, transformē biogāzes iekārtās vai kompostē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, vai – līdz šādu noteikumu pieņemšanai – saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

h) zivju izcelsmes materiāla gadījumā – sagatavo skābbarībā vai kompostē atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru; vai

i) iznīcina citādi vai izmanto citādi saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai, pēc konsultēšanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju. Šie paņēmieni var papildināt vai aizstāt tos, kas paredzēti a) līdz h) apakšpunktā.

3. Trešās kategorijas materiālu pagaidu pārkraušanu vai uzglabāšanu veic vienīgi trešās kategorijas starpuzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar 10. pantu.

7. pants

Savākšana, transportēšana un uzglabāšana

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un pārstrādātus produktus, izņemot trešās kategorijas ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, savāc, transportē un identificē saskaņā ar II pielikumu.

2. Transportēšanas laikā dzīvnieku blakusproduktiem un pārstrādātajiem produktiem ir līdzi tirdzniecības dokuments vai, ja to prasa šī regula, veselības sertifikāts. Tirdzniecības dokumenti un veselības sertifikāti atbilst prasībām, un tos uzglabā tādu laika posmu, kas noteikts II pielikumā. Tajos konkrēti ir iekļauti dati attiecībā uz materiāla daudzumu un aprakstu un to marķējumu.

3. Dalībvalstis nodrošina atbilstīgus pasākumus, lai garantētu pirmās un otrās kategorijas materiālu savākšanu un transportēšanu saskaņā ar II pielikumu.

4. Dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem [21] jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka trešās kategorijas ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus savāc, transportē un iznīcina tā, ka netiek apdraudēta cilvēku veselība vai nodarīts kaitējums videi.

5. Pārstrādātu produktu uzglabāšanu veic vienīgi tādās uzglabāšanas uzņēmumos, kas ir apstiprināti saskaņā ar 11. pantu.

6. Tomēr dalībvalstis var nolemt nepiemērot šā panta noteikumus attiecībā uz kūtsmēslu transportēšanu starp diviem punktiem vienas un tās pašas saimniecības robežās vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

8. pants

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu nosūtīšana uz citu dalībvalsti

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un pārstrādātus produktus nosūta uz citām dalībvalstīm, vienīgi ievērojot priekšnosacījumus, kas izklāstīti 2. līdz 6. punktā.

2. Nepieciešams, lai galamērķa dalībvalsts būtu atļāvusi saņemt pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu, pārstrādātus produktus, kas iegūti no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla, un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas. Dalībvalstis var paredzēt nosacījumu, ka atļaujas piešķiršanai ir nepieciešams, lai pirms nosūtīšanas tiktu lietota 1. pārstrādes metode.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un pārstrādātiem produktiem, kas minēti 2. punktā:

a) pievieno tirdzniecības dokumentu un, ja to prasa šī regula, veselības sertifikātu; un

b) tos nogādā tieši galamērķa uzņēmumā, kam jābūt apstiprinātam saskaņā ar šo regulu.

4. Ja dalībvalstis nosūta pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu, pārstrādātus produktus, kas iegūti no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla, un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas uz citām dalībvalstīm, izcelsmes vietas kompetentā iestāde informē galamērķa vietas kompetento iestādi par katru sūtījumu, izmantojot datorizēto tīklu ANIMO vai citu metodi saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Ziņojumā iekļauj datus, kas precizēti II pielikuma I nodaļas 2. punktā.

5. Galamērķa vietas kompetentā iestāde pēc ziņas saņemšanas par sūtījumu saskaņā ar 4. punktu informē izcelsmes vietas kompetento iestādi par katra sūtījuma pienākšanu, izmantojot datorizēto tīklu ANIMO vai citu metodi saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

6. Galamērķa dalībvalstis ar regulāru pārbaužu palīdzību nodrošina to, lai izraudzītie uzņēmumi savā teritorijā izmantotu sūtījumus vienīgi atļautiem mērķiem un uzturētu pilnu dokumentāciju, kas atspoguļo atbilstību šai regulai.

9. pants

Uzskaite

1. Katra persona, kas nosūta, transportē vai saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, reģistrē sūtījumus. Uzskaitē jābūt tādiem datiem un tā jāsaglabā tādu laika posmu, kas noteikts II pielikumā.

2. Šis pants tomēr neattiecas uz kūtsmēsliem, ko transportē starp diviem punktiem vienā saimniecībā vai vietēji starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalsti.

III NODAĻA STARPUZŅĒMUMU, UZGLABĀŠANAS UZŅĒMUMU, SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTU, PIRMĀS UN OTRĀS KATEGORIJAS PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU, OTRĀS UN TREŠĀS KATEGORIJAS TAUKU PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMU, BIOGĀZES UN KOMPOSTĒŠANAS IEKĀRTU APSTIPRINĀŠANA

10. pants

Starpuzņēmumu apstiprināšana

1. Pirmās, otrās un trešās kategorijas starpuzņēmumi jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, pirmās vai otrās kategorijas starpuzņēmumiem:

a) jāatbilst III pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāuzglabā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar III pielikuma II nodaļas B daļu;

c) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

3. Lai saņemtu apstiprinājumu, trešās kategorijas starpuzņēmumiem:

a) jāatbilst III pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāuzglabā trešās kategorijas materiāls saskaņā ar III pielikuma II nodaļas A daļu;

c) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

11. pants

Uzglabāšanas uzņēmumu apstiprināšana

1. Uzglabāšanas uzņēmumi jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, uzglabāšanas uzņēmumiem:

a) jāatbilst III pielikuma III nodaļas prasībām; un

b) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

12. pants

Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu apstiprināšana

1. Pārstrādātu produktu sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu veic saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu veic vai nu saskaņā ar Direktīvas 2000/76/EK noteikumiem, vai, ja nepiemēro minēto direktīvu, saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas apstiprina saskaņā ar minēto direktīvu vai saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

2. Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai, tādai lieljaudas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, uz kurām neattiecas Direktīva 2000/76/EK:

a) jāatbilst vispārīgajiem nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma I nodaļā;

b) jāatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma II nodaļā;

c) jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV pielikuma III nodaļā attiecībā uz ūdens aizvadīšanu;

d) jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV pielikuma IV nodaļā attiecībā uz atliekām;

e) jāatbilst temperatūras mērījumu prasībām, kas noteiktas IV pielikuma V nodaļā; un

f) jāatbilst nosacījumiem par ekspluatāciju ārkārtas situācijā, kas noteikti IV pielikuma VI nodaļā.

3. Lai saņemtu kompetentās iestādes apstiprinājumu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai, tādas mazjaudas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām neattiecas Direktīva 2000/76/EK:

a) jāizmanto vienīgi nobeigušos lolojumdzīvnieku un/vai otrās kategorijas un trešās kategorijas materiāla iznīcināšanai;

b) ja tā atrodas uzņēmumā, tā ir jāizmanto vienīgi šī konkrētā uzņēmuma materiāla iznīcināšanai;

c) tai jāatbilst vispārējiem nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma I nodaļā;

d) tai jāatbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti IV pielikuma II nodaļā;

e) tai jāatbilst prasībām, kas noteiktas IV panta IV nodaļā attiecībā uz atliekām;

f) tai jāatbilst temperatūras mērījumu prasībām, kas noteiktas IV pielikuma V nodaļā; un

g) tai jāatbilst nosacījumiem par ekspluatāciju ārkārtas situācijā, kas noteikti IV pielikuma VI nodaļā.

4. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

5. Prasības, kas izklāstītas 2. un 3. punktā, sakarā ar jaunākajām zinātnes atziņām var grozīt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju.

13. pants

Pirmās kategorijas un otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumu apstiprināšana

1. Pirmās kategorijas un otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumi jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, pirmās un otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem:

a) jāatbilst V pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj, jāpārstrādā un jāuzglabā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls saskaņā ar V pielikuma II nodaļu un VI pielikuma I nodaļu;

c) tās jāapstiprina kompetentajai iestādei saskaņā ar V pielikuma V nodaļu;

d) jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā;

e) tās jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu. un

f) jānodrošina, lai produkti pēc pārstrādes atbilstu VI pielikuma I nodaļas prasībām.

3. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

14. pants

Otrās kategorijas un trešās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumu apstiprināšana

1. Tauku pārstrādes uzņēmumi jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumiem:

a) jāpārstrādā no otrās kategorijas materiāla iegūti kausētie tauki atbilstīgi standartiem, kas noteikti VI pielikuma III nodaļā;

b) jāizveido un jāievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes, balstoties uz izmantoto procesu;

c) jāreģistrē saskaņā ar b) apakšpunktu iegūtie dati, lai tos uzrādītu kompetentajai iestādei; un

d) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

3. Lai saņemtu apstiprinājumu, trešās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumiem ir jāpārstrādā kausētie tauki, kas iegūti vienīgi no trešās kategorijas materiāla, un jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas minētas 2. punktā.

4. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

15. pants

Biogāzes iekārtu un kompostēšanas iekārtu apstiprināšana

1. Biogāzes iekārtas un kompostēšanas iekārtas jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, biogāzes iekārtām un kompostēšanas iekārtām:

a) jāatbilst VI pielikuma II nodaļas A daļas prasībām;

b) jāpārkrauj un jāpārveido dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas B un C daļu;

c) tās jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu;

d) tām jāizveido un jāievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes; un

e) tām jānodrošina fermentācijas atlieku un – attiecīgi – komposta atbilstība mikrobioloģiskajiem standartiem, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas D daļā.

3. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

IV NODAĻA TĀDU PĀRSTRĀDĀTU DZĪVNIEKU OLBALTUMVIELU UN CITU PĀRSTRĀDĀTU PRODUKTU LAIŠANA TIRGŪ UN IZMANTOŠANA, KO VARĒTU LIETOT PAR BARĪBAS SASTĀVDAĻĀM, LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBU, SUŅU KOŠĻĀJAMĀM ROTAĻLIETĀM UN TEHNISKIEM PRODUKTIEM, UN AR ŠIEM PRODUKTIEM SAISTĪTO UZŅĒMUMU APSTIPRINĀŠANA

16. pants

Vispārējie dzīvnieku veselības noteikumi

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka VII un VIII pielikumā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un no tiem iegūtie produkti netiek sūtīti no uzņēmuma kādā rajonā, uz ko attiecas ierobežojumi sakarā ar tādas slimības gadījumiem, pret kuru ir uzņēmīga tā suga, no kuras iegūst attiecīgo produktu, vai no kāda uzņēmuma vai rajona, no kura pārvadājumi vai tirdzniecība apdraudētu dalībvalstu vai dalībvalstu apgabalu dzīvnieku veselības statusu, ja vien produkti nav apstrādāti saskaņā ar šo regulu.

2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, garantē to, ka produkti tiek iegūti no dzīvniekiem:

a) kas ir no tāda uzņēmuma, teritorijas vai teritorijas daļas vai – akvakultūras produktu gadījumā – no saimniecības, rajona vai rajona daļas, uz kuru neattiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, ko piemēro attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem, un jo īpaši ierobežojumi sakarā ar slimības kontroles pasākumiem, kas noteikti ar Kopienas tiesību aktiem vai sakarā ar nopietnu transmisīvo slimību, kas minēta sarakstā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārējos Kopienas pasākumus konkrētu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus attiecībā uz cūku vezikulāro slimību [22];

b) kas nav nokauti tādā uzņēmumā, kur kaušanas brīdī atradušies dzīvnieki, kuri inficēti vai par kuriem pastāv aizdomas par to inficēšanos ar kādu no slimībām, uz ko attiecas a) apakšpunktā minētie noteikumi.

3. Atkarībā no atbilstības 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem slimības kontroles pasākumiem atļauj laist tirgū dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un no tiem iegūtus produktus, kas minēti VII un VIII pielikumā, kuru izcelsme ir teritorija vai teritorijas daļa, uz kuru attiecināti ierobežojumi saistībā ar dzīvnieku veselību, bet kas nav inficēti un par ko nepastāv aizdomas par to inficēšanos, ja vien produktus:

a) iegūst, pārkrauj, transportē un uzglabā atsevišķi no produktiem, kas atbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem, vai no tiem citā laikā;

b) tie ir pietiekami apstrādāti, lai likvidētu attiecīgo dzīvnieku veselības problēmu saskaņā ar šo regulu, tādā uzņēmumā, ko šim mērķim apstiprinājusi tā dalībvalsts, kurā radusies šī dzīvnieku veselības problēma;

c) tie ir pienācīgi identificēti;

d) tie atbilst prasībām, kas noteiktas VII un VIII pielikumā, vai vispārējiem sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

Īpašās situācijās ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktu, var paredzēt nosacījumus, kas atšķiras no pirmajā apakšpunktā noteiktajiem. Šādos lēmumos ņem vērā visus pasākumus attiecībā uz dzīvniekiem vai ar tiem veicamajiem testiem un slimības īpašās iezīmes attiecīgajā sugā un precizē visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Kopienā aizsargātu dzīvnieku veselību.

17. pants

Trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumu apstiprināšana

1. Trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumi jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem:

a) jāatbilst V pielikuma I nodaļas un VII pielikuma I nodaļas prasībām;

b) jāpārkrauj, jāapstrādā un jāuzglabā trešās kategorijas materiāls saskaņā ar V pielikuma II nodaļu un VII pielikumu;

c) tie jāapstiprina kompetentajai iestādei saskaņā ar V pielikuma V nodaļu;

d) tiem jāveic uzņēmuma pašvērtēšana, kas paredzēta 25. pantā;

e) tie jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu. un

f) tiem jānodrošina, lai produkti pēc pārstrādes atbilstu VII pielikuma I nodaļas prasībām.

3. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

18. pants

Lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu un tehnisko iekārtu apstiprināšana

1. Lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumi un tehniskās iekārtas jāapstiprina kompetentajai iestādei.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumam vai tehniskajām iekārtām:

a) ievērojot īpašās prasības, kas noteiktas VIII pielikumā attiecībā uz uzņēmuma ražotajiem produktiem, jāapņemas:

i) ievērot īpašās ražošanas prasības, kas noteiktas šajā regulā;

ii) izveidot un ieviest kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes, balstoties uz izmantoto procesu;

iii) atkarībā no produktiem veikt paraugu ņemšanu analīzēm laboratorijā, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas noteiktajiem standartiem;

iv) reģistrēt saskaņā ar ii) un iii) daļu iegūtos datus, lai tos uzrādītu kompetentajai iestādei. Pārbaužu un testu rezultātus saglabā vismaz divus gadus:

v) informēt kompetento iestādi, ja iii) daļā minētās laboratorijas pārbaudes rezultāts vai jebkādi citi tiem pieejami dati atklāj nopietnus draudus dzīvnieku veselībai vai sabiedrības veselībai; un

b) tas jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar 26. pantu.

3. Apstiprinājumu nekavējoties aptur, ja vairs netiek pildīti nosacījumi, ar kuriem tas piešķirts.

19. pants

Tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un citu pārstrādātu produktu laišana tirgū un eksportēšana, kurus varētu izmantot par barības sastāvdaļām

Dalībvalstis nodrošina to, ka pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus pārstrādātus produktus, ko varētu izmantot par barības sastāvdaļām, laiž tirgū vai eksportē vienīgi tad, ja tie:

a) ir sagatavoti trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumā, ko apstiprina un uzrauga saskaņā ar 17. pantu;

b) ir sagatavoti vienīgi ar trešās kategorijas materiālu, kā precizēts VII pielikumā;

c) ir pārkrauti, pārstrādāti, uzglabāti un transportēti saskaņā ar VII pielikumu un tādā veidā, lai nodrošinātu to atbilstību 22. pantam; un

d) atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas VII pielikumā.

20. pants

Lolojumdzīvnieku barības, suņu košļājamo rotaļlietu un tehnisko izstrādājumu laišana tirgū un eksportēšana

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai lolojumdzīvnieku barība, suņu košļājamās rotaļlietas, tehniskie izstrādājumi, izņemot tos, kas minēti 2. un 3. punktā, un tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti VIII pielikumā, tiktu laisti tirgū vienīgi tad, ja:

a) tie atbilst vai nu:

i) īpašajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā; vai

ii) ja produktu varētu izmantot gan kā tehnisku izstrādājumu, gan par barības sastāvdaļām un ja VIII pielikumā nav īpašu prasību – prasībām, kas noteiktas VII pielikuma attiecīgajā nodaļā; un

b) tie ir no tādiem uzņēmumiem, kas ir apstiprināti un ko uzrauga saskaņā ar 18. pantu vai – tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti VIII pielikumā, – no citiem uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka organiskos mēslojumus un augsnes ielabotājus, kas iegūti no pārstrādātiem produktiem, izņemot tos, ko iegūst no kūtsmēsliem un gremošanas trakta satura, laiž tirgū vai eksportē vienīgi tad, ja tie atbilst prasībām, ja tādas pastāv, kas noteiktas saskaņā ar procedūru, kura minēta 33. panta 2. punktā, pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju.

3. dalībvalstis nodrošina to, ka no otrās kategorijas materiāla iegūtus derivātus laiž tirgū vai eksportē vienīgi tad, ja:

a) tie ir sagatavoti otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 14. pantu, no kausētiem taukiem, kuri rodas, pārstrādājot otrās kategorijas materiālu otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar 13. pantu, piemērojot jebkuru no 1. līdz 5. pārstrādes metodei;

b) tie ir pārkrauti, pārstrādāti, uzglabāti un transportēti saskaņā ar VI pielikumu; un

c) tie atbilst īpašajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā.

21. pants

Drošības pasākumi

Direktīvas 90/425/EEK 10. pants attiecas uz produktiem, kas ietverti šīs regulas VII un VIII pielikumā.

22. pants

Izmantošanas ierobežojumi

1. Ir aizliegta šāda dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu izmantošana:

a) kādas sugas dzīvnieku barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām;

b) lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošana ar ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem vai ar barības sastāvdaļām, kas satur ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai ir iegūtas no tiem; un

c) tādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju lietošana ganībām, kas nav kūtsmēsli.

2. Noteikumus šā panta īstenošanai, tostarp noteikumus par kontroles pasākumiem, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Ar to pašu procedūru pēc apspriešanās ar attiecīgu zinātnisko komiteju var piešķirt atkāpes no 1. punkta a) apakšpunkta attiecībā uz zivīm un kažokzvēriem.

V NODAĻA ATKĀPES

23. pants

Atkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu

1. Dalībvalstis var atļaut kompetento iestāžu uzraudzībā:

a) izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus diagnostikas, izglītības un pētniecības mērķiem; un

b) izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus taksidermijai tehniskās iekārtās, kas šim mērķim ir apstiprinātas saskaņā ar 18. pantu.

2. a) Dalībvalstis var arī atļaut izmantot b) apakšpunktā uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus c) apakšpunktā uzskaitītu dzīvnieku barošanai kompetento iestāžu uzraudzībā un saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti IX pielikumā.

b) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti a) apakšpunktā, ir:

i) otrās kategorijas materiāls, ar noteikumu, ka tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nokauti vai nav miruši sakarā ar tādu slimību vai aizdomām par tādu slimību, kas var tikt pārnesta uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, un

ii) trešās kategorijas materiāls, kas minēts 6. panta 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā un, ievērojot 22. panta nosacījumus, 6. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

c) dzīvnieki, kas minēti a) apakšpunktā, ir:

i) zooloģiskā dārza dzīvnieki,

ii) cirka dzīvnieki,

iii) rāpuļi un plēsīgie putni, kas nav zooloģiskā dārza vai cirka dzīvnieki,

iv) kažokzvēri,

v) savvaļas dzīvnieki, kuru gaļa nav paredzēta cilvēku uzturam,

vi) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem, un

vii) tārpi zivju ēsmai.

d) Dalībvalstis turklāt var atļaut kompetentas iestādes uzraudzībā izmantot 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minētu pirmās kategorijas materiālu apdraudētu vai aizsargātu maitēdāju putnu sugu barošanai saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

3. Dalībvalstis informē Komisiju:

a) par 2. punktā minēto atkāpju piemērošanu; un

b) par ieviestajiem pārbaudes noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmanto vienīgi atļautiem mērķiem.

4. Katra dalībvalsts sastāda to lietotāju un savākšanas centru sarakstu, kas ir autorizēti un reģistrēti tās teritorijā saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunkta iv), vi) un vii) daļu. Katram lietotājam un savākšanas centram piešķir oficiālu numuru inspekcijas mērķiem un lai varētu izsekot attiecīgu produktu izcelsmi.

Kompetentā iestāde uzrauga iepriekšējā apakšpunktā minēto lietotāju un savākšanas centru telpas, un tai ir brīva pieeja jebkurā laikā jebkurā šādu telpu daļā, lai pārliecinātos par atbilstību 2. punktā minētajām prasībām.

Ja šāda inspekcija atklāj, ka šīs prasības netiek pildītas, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas.

5. Sīki izstrādātus noteikumus pārbaudes pasākumiem var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

24. pants

Atkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu

1. Kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var nolemt, ka:

a) nobeigušos lolojumdzīvniekus drīkst tiešā veidā iznīcināt kā atkritumus, tos dedzinot;

b) sadedzinot vai aprokot uz vietas, kā atkritumus drīkst iznīcināt šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir attālos rajonos:

i) pirmās kategorijas materiālu, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā,

ii) otrās kategorijas materiālu un

iii) trešās kategorijas materiālu; un

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var iznīcināt kā atkritumus, tos sadedzinot vai aprokot uz vietas, tādas slimības uzliesmojuma gadījumā, kas minēta Starptautiskā epizootisko slimību biroja (OIE) A sarakstā, ja kompetentā iestāde liedz transportu līdz tuvākajām sadedzināšanas iekārtām vai pārstrādes uzņēmumam sakarā ar veselības apdraudējuma izplatīšanās briesmām vai tāpēc, ka epizootiskas slimības uzliesmojuma dēļ pietrūkst šādu iekārtu jaudas.

2. Nedrīkst piešķirt nekādas atkāpes attiecībā uz pirmās kategorijas materiālu, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā.

3. Tādam pirmās kategorijas materiālam, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā, sadedzināšanu var veikt saskaņā ar 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vienīgi tad, ja kompetentā iestāde atļauj un uzrauga izmantoto metodi un ir pārliecinājusies, ka tā novērš jebkuru risku pārnest TSE.

4. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai:

a) ja tās izmanto iespējas, kas paredzētas 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu; un

b) apgabalus, ko tās ierindo pie attāliem apgabaliem, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, un šāda iedalījuma pamatojumu.

5. Kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus:

a) lai nodrošinātu to, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana vai aprakšana neapdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību; un

b) lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pamešanu, izgāšanu neatļautā vietā vai nekontrolētu iznīcināšanu.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA KONTROLE UN PĀRBAUDES

25. pants

Uzņēmuma pašvērtēšanas sistēma

1. Starpuzņēmumu un pārstrādes uzņēmumu uzņēmēji un īpašnieki vai viņu pārstāvji veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības. Viņi izveido, ievieš un uztur pastāvīgu procedūru, kas izstrādāta saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas sistēmas (HACCP) principiem. Tie konkrēti:

a) identificē un kontrolē kritiskos kontrolpunktus uzņēmumos;

b) izveido un ievieš šādu kritisko kontrolpunktu uzraudzības un kontroles metodes;

c) pārstrādes uzņēmumiem – ņem raksturīgus paraugus, lai pārbaudītu atbilstību:

i) katrai pārstrādātajai partijai – produkcijas standartiem, kas noteikti ar šo regulu, un

ii) maksimāli pieļaujamajiem fizikāli ķīmisko atlieku līmeņiem, kas noteikti ar Kopienas tiesību aktiem;

d) veic b) un c) punktā minēto pārbaužu un testu rezultātu uzskaiti un saglabā to vismaz divus gadus, lai varētu uzrādīt kompetentajām iestādēm;

e) ievieš sistēmu, kas nodrošina katras nosūtītās partijas izsekojamību.

2. Ja testu rezultāti paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, neatbilst šīs regulas noteikumiem, pārstrādes uzņēmuma uzņēmējam:

a) nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei sīka informācija par paraugu un partiju, no kuras tas ņemts;

b) jānoskaidro neatbilstības cēloņi;

c) atkārtoti jāpārstrādā vai jāiznīcina piesārņotā partija kompetentās iestādes uzraudzībā;

d) jānodrošina, lai no uzņēmuma netiktu izvests materiāls, par kuru pastāv aizdomas, ka tas varētu būt piesārņots, vai par kuru ir zināms, ka tas ir piesārņots, kamēr tas nav atkārtoti pārstrādāts kompetentās iestādes uzraudzībā un no tā nav oficiāli ņemts atkārtots paraugs attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem standartiem, ja vien tas nav paredzēts iznīcināšanai;

e) jāpalielina produkcijas paraugu ņemšanas un testēšanas biežums;

f) jāizpēta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dokumentācija, kas attiecas uz pabeigto paraugu; un

g) jāierosina uzņēmumā atbilstīgas dezaktivācijas un attīrīšanas procedūras.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai, ieskaitot noteikumus attiecībā uz pārbaužu biežumu un mikrobioloģiskās analīzes standartmetodes, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

26. pants

Oficiālās kontroles un apstiprināto uzņēmumu saraksti

1. Kompetentā iestāde regulāri veic pārbaudes un uzraudzību uzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu. Pārstrādes uzņēmumu pārbaudes un uzraudzību veic saskaņā ar V pielikuma IV nodaļu.

2. Pārbaužu un uzraudzības biežums ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma, ražotās produkcijas veida, riska vadības un sniegtajām garantijām saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas sistēmas (HACCP) principiem.

3. Ja kompetentās iestādes veiktajā pārbaudē atklājas, ka netiek ievērota viena vai vairākas šīs regulas prasības, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas.

4. Katra dalībvalsts sastāda tādu uzņēmumu sarakstu, kas tās teritorijā apstiprināti saskaņā ar šo regulu. Tā piešķir katram uzņēmumam oficiālu numuru, kas identificē uzņēmumu attiecībā uz tā darbības būtību. Dalībvalstis nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm saraksta kopijas un atjauninātus variantus.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai, ieskaitot noteikumus attiecībā uz pārbaužu biežumu un mikrobioloģiskās analīzes standartmetodes, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

VII NODAĻA KOPIENAS KONTROLE

27. pants

Kopienas kontrole dalībvalstīs

1. Komisijas eksperti var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs vienādai šīs regulas piemērošanai. Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudes, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus. Komisija informē kompetento iestādi par veikto pārbaužu rezultātiem.

2. Šā panta piemērošanas noteikumus un jo īpaši tos, kas regulē sadarbības kārtību ar attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm, pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto kārtību.

VIII NODAĻA NOTEIKUMI PAR ATSEVIŠĶU DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN NO TIEM IEGŪTU PRODUKTU IMPORTĒŠANU UN TRANZĪTU

28. pants

Vispārīgi noteikumi

Noteikumi, ko piemēro VII un VIII pielikumā minētu produktu ievešanai no ārpuskopienas valstīm, nav labvēlīgāki vai nelabvēlīgāki par tiem, ko piemēro šādu produktu ražošanai un tirdzniecībai Kopienā.

No trešām valstīm tomēr atļauj ievest lolojumdzīvnieku barību un lolojumdzīvnieku barības izejmateriālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri apstrādāti ar noteiktām vielām, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, ar noteikumu, ka šāds materiāls ir paliekoši iezīmēts, un saskaņā ar nosacījumiem, kas pieņemti atbilstīgi 33. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

29. pants

Aizliegumi un atbilstība Kopienas noteikumiem

1. Aizliegts veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu importu un tranzītu, izņemot tādu, kas atbilst šai regulai.

2. Tādu produktu ievešanu Kopienā un tranzītu caur Kopienu, kas minēti VII un VIII pielikumā, drīkst veikt vienīgi tad, ja šie produkti atbilst 3. līdz 6. punktā izvirzītajām prasībām.

3. Produkti, kas minēti VII un VIII pielikumā, ja vien šajos pielikumos nav noteikts citādi, ir no tādām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kas ietvertas sarakstā, kurš jāsastāda un jāatjaunina saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šo sarakstu var kombinēt ar citiem sarakstiem, kas izveidoti sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības nolūkos.

Veidojot šo sarakstu, jo īpaši ņem vērā:

a) trešās valsts tiesību aktus;

b) kompetentās iestādes un tās kontroles dienestu organizāciju trešā valstī, šādu dienestu pilnvarojumu, uzraudzību, kādai tie pakļauti, un to pilnvaras efektīvi uzraudzīt savu tiesību aktu piemērošanu;

c) faktiskos dzīvnieku veselības nosacījumus, ko piemēro Kopienai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei, ražošanai, pārkraušanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai;

d) garantijas, ko var sniegt trešā valsts attiecībā uz attiecīgo dzīvnieku veselības nosacījumu ievērošanu;

e) pieredzi trešās valsts produkta tirgošanā un veikto importa pārbaužu rezultātus;

f) jebkādus rezultātus, kas gūti Kopienas inspekcijās trešā valstī;

g) mājlopu, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības statusu trešā valstī, jo īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā veselības stāvokļa aspektiem valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību Kopienā;

h) regularitāti un ātrumu, ar kādu trešā valsts sniedz informāciju par infekcijas vai lipīgām dzīvnieku slimībām tās teritorijā, jo īpaši tādām slimībām, kas minētas OIE A un B sarakstā, vai – akvakultūras dzīvnieku slimībām – ziņojamām slimībām, kas uzskaitītas OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

i) trešā valstī spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku infekcijas vai lipīgu slimību profilaksi un kontroli un to īstenošanu, tostarp noteikumiem par importu no citām valstīm.

4. Produktiem, kas minēti VII un VIII pielikumā, izņemot tehniskus produktus, jābūt no tādiem uzņēmumiem, kas iekļauti Kopienas sarakstā, kurš sastādīts saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz trešās valsts kompetento iestāžu sniegto informāciju Komisijai, kas apliecina to, ka uzņēmums atbilst Kopienas prasībām un ir pakļauts valsts pārbaudes dienesta uzraudzībai šajā trešā valstī.

Apstiprinātos sarakstus groza šādi:

a) Komisija informē dalībvalstis par pārmaiņām uzņēmumu sarakstos, ko ierosinājusi attiecīgā trešā valsts, piecu darba dienu laikā kopš ierosināto pārmaiņu saņemšanas;

b) dalībvalstu rīcībā kopš a) apakšpunktā minēto uzņēmumu sarakstu pārmaiņu saņemšanas ir septiņas darba dienas, lai nosūtītu Komisijai rakstiskas atsauksmes;

c) ja vismaz viena dalībvalsts sniedz rakstiskas atsauksmes, Komisija informē dalībvalstis piecu darba dienu laikā un iekļauj šo punktu Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā, lai lemtu saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

d) ja Komisija b) apakšpunktā minētajā termiņā nesaņem nekādas dalībvalstu atsauksmes, uzskata, ka dalībvalstis ir piekritušas grozījumiem šajā sarakstā. Komisija piecu darba dienu laikā informē dalībvalstis, un piecas dienas pēc tam, kad dalībvalstis ir saņēmušas šo informāciju, atļauj importu no šādiem uzņēmumiem.

5. Tehniskiem produktiem, kas minēti VIII pielikumā, jānāk no tādiem uzņēmumiem, kurus ir apstiprinājušas un reģistrējušas trešo valstu kompetentās iestādes.

6. Ja VII un VIII pielikumā nav noteikts citādi, šajos pielikumos minētu produktu sūtījumiem jāpievieno veselības sertifikāts, kas atbilst X pielikumā izklāstītajam paraugam, ar kuru apliecina, ka produkts atbilst šajos pielikumos minētiem nosacījumiem un ir no uzņēmumiem, kas nodrošina šādus nosacījumus.

7. Līdz 4. punktā paredzētā saraksta apkopošanai un 6. punktā minēto sertifikātu paraugu pieņemšanai dalībvalstis var saglabāt Direktīvā 97/78/EK paredzēto kontroli un pastāvošajos valsts tiesību aktos paredzētos sertifikātus.

30. pants

Līdzvērtība

1. Saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ar kuru atzīst, ka tie veselības aizsardzības pasākumi, ko piemēro trešā valsts, trešo valstu grupa vai trešās valsts apgabals attiecībā uz vienas vai vairāku VII un VIII pielikumā minētu produktu kategoriju ieguvi, ražošanu, pārkraušanu, uzglabāšanu un transportu, sniedz garantijas, kas ir līdzvērtīgas Kopienā piemērotajām garantijām, ar noteikumu, ja trešā valsts sniedz tam objektīvu pierādījumu.

Ar šādu lēmumu pieņem nosacījumus, kas reglamentē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ievešanu un/vai tranzītu no šāda apgabala, valsts vai valstu grupas.

2. Šā panta 1. punktā minētajos nosacījumos iekļauj:

a) produktam pievienojamā veselības sertifikāta raksturojumu un saturu;

b) īpašās veselības aizsardzības prasības, ko piemēro importam Kopienā un/vai tranzītam caur Kopienu; un

c) vajadzības gadījumā – procedūras tādu apgabalu vai uzņēmumu sarakstu sastādīšanai un grozīšanai, no kuriem ir atļauts imports un/vai tranzīts.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai nosaka saskaņā ar 33. panta 2. punktā noteikto kārtību.

31. pants

Kopienas pārbaudes un revīzijas

1. Komisijas eksperti vajadzības gadījumā kopā ar dalībvalstu ekspertiem var veikt pārbaudes uz vietas:

a) lai sastādītu trešo valstu vai to daļu sarakstu un definētu importa un/vai tranzīta nosacījumus;

b) lai pārbaudītu atbilstību:

i) nosacījumiem iekļaušanai Kopienas trešo valstu sarakstā,

ii) importa un/vai tranzīta nosacījumiem,

iii) pasākumu līdzvērtības atzīšanas nosacījumiem,

iv) jebkādiem ārkārtas pasākumiem, ko piemēro atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Komisija ieceļ dalībvalstu ekspertus, kas ir atbildīgi par šīm pārbaudēm.

2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic Kopienas vārdā, un Kopiena sedz ar tām saistītos izdevumus.

3. Pārbaužu biežumu, kas minētas 1. punktā, un to veikšanas procedūru var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Ja 1. punktā minēta pārbaude atklāj nopietnus veselības aizsardzības noteikumu pārkāpumus, Komisija nekavējoties pieprasa trešai valstij veikt attiecīgus pasākumus vai aptur produktu sūtījumus un nekavējoties informē dalībvalstis.

IX NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Pielikumu grozījumi un pārejas pasākumi

1. Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt dzīvnieku vai sabiedrības veselības aizsardzību, var grozīt vai papildināt pielikumus un pieņemt attiecīgos pārejas pasākumus saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Ievērojot 22. pantā minēto aizliegumu izbarot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, ja dalībvalstīs pirms šīs regulas piemērošanas pastāv pienācīgas kontroles sistēmas, pieņem pārejas pasākumus saskaņā ar 1. punktu, lai ļautu turpināt izmantot barībā atsevišķu veidu pārtikas atkritumus stingri kontrolētos apstākļos tādu laika periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, sākot no 2002. gada 1. novembra. Šie pasākumi nodrošina to, lai pārejas periodā nerastos nevajadzīgs risks dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

33. pants

Regulatīvā procedūra

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, še turpmāk saukta "Komiteja".

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir 15 dienas.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

34. pants

Apspriešanās ar zinātniskajām komitejām

Ar attiecīgām zinātniskām komitejām apspriežas par visiem jautājumiem, uz ko attiecas šī regula un kuri varētu ietekmēt dzīvnieku vai sabiedrības veselības aizsardzību.

35. pants

Valstu noteikumi

1. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī regula.

2. Cita starpā dalībvalstis informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai viena gada laikā kopš tās stāšanās spēkā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus.

3. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas vairāk, nekā paredzēts šajā regulā, ierobežo organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju izmantošanu, līdz Kopienas noteikumu pieņemšanai attiecībā uz to izmantošanu saskaņā ar 20. panta 2. punktu. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas vairāk, nekā paredzēts šajā regulā, ierobežo tādu tauku derivātu izmantošanu, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla, līdz Kopienas noteikumu VIII pielikuma papildinājuma pieņemšanai attiecībā uz to izmantošanu saskaņā ar 32. pantu.

36. pants

Finanšu noteikumi

Komisija sagatavo ziņojumu par finanšu noteikumiem dalībvalstīs attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi, savākšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu, pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

37. pants

Atcelšana

Direktīvu 90/667/EEK un Lēmumus 95/348/EK un 1999/534/EK atceļ sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Atsauces uz Direktīvu 90/667/EEK uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu sāk piemērot sešus mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Tomēr 12. panta 2. punktu piemēro, kā precizēts Direktīvas 2000/76/EK 20. pantā, bet 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 32. pantu piemēro no 2002. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2002. gada 3. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. Hansen

[1] OV C 96 E, 27.3.2001., 40. lpp.

[2] OV C 193, 10.7.2001., 32. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. jūnija atzinums (OV C 53 E, 28.2.2002., 84. lpp.), Padomes 2001. gada 20. novembra kopējā nostāja (OV C 45 E, 19.2.2002., 70. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. marta lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2002. gada 24. septembra lēmums un Padomes 2002. gada 23. septembra lēmums.

[4] OV L 363, 27.12.1990., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[5] OV C 223, 8.8.2001., 281. lpp.

[6] OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

[7] OV L 169, 27.6.1997., 85. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2000/443/EK (OV L 179, 18.7.2000., 13. lpp.).

[8] OV L 237, 28.8.1997., 18. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2000/443/EK.

[9] OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.

[10] OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/7/EK (OV L 2, 5.1.2001., 27. lpp.).

[11] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/118/EEK.

[12] OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

[13] OV L 202, 26.8.1995., 8. lpp.

[14] OV L 204, 4.8.1999., 37. lpp.

[15] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1326/2001 (OV L 177, 30.6.2001., 60. lpp.).

[18] OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

[19] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

[20] OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

[21] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[22] OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas.

1. "Biškopības produkti" ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, ko izmanto biškopībā.

2. "Partija" ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā uzņēmumā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus – vai virkne šādu vienību, ja tās uzglabā kopā – un ko iespējams identificēt izņemšanai no apgrozības, atkārtotai apstrādei vai iznīcināšanai, ja testi uzrāda, ka to nepieciešams darīt.

3. "Biogāzes iekārta" ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos biogāzes ražošanai un savākšanai.

4. "Asins pagatavojumi" ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot žāvētu asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidrie sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi.

5. "Asinis" ir svaigas nesadalītas asinis.

6. "Žāvētu asiņu milti" ir produkti, ko iegūst asins termiskajā apstrādē saskaņā ar VII pielikuma II nodaļu un kas paredzēti dzīvnieku patēriņam vai organiskajam mēslojumam.

7. "Konservēta lolojumdzīvnieku barība" ir termiski pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā.

8. "Pirmās kategorijas vai otrās kategorijas starpuzņēmums" ir uzņēmums, kurā pārkrauj un/vai īslaicīgi uzglabā nepārstrādātu pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu, lai to tālāk nogādātu galamērķī, un kur var tikt veiktas dažas provizoriskas darbības, piemēram, ādu noņemšana un pēckaušanas ekspertīze.

9. "Pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmums" ir uzņēmums, kurā pārstrādā pirmās kategorijas materiālu pirms tā galīgās noglabāšanas.

10. "Otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmums" ir uzņēmums, kurā pārstrādā kausētus taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla tādos nosacījumos, kas izklāstīti VI pielikuma III nodaļā.

11. "Otrās kategorijas pārstrādes uzņēmums" ir uzņēmums, kurā pārstrādā otrās kategorijas materiālu pirms tā galīgās noglabāšanas, tālākas pārveidošanas vai izmantošanas.

12. "Trešās kategorijas starpuzņēmums" ir uzņēmums, kurā šķiro un/vai sagriež un/vai atdzesē vai dziļi sasaldē blokos un/vai īslaicīgi uzglabā nepārstrādātu trešās kategorijas materiālu, lai to tālāk transportētu līdz tā galamērķim.

13. "Trešās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmums" ir uzņēmums, kurā pārstrādā kausētus taukus, kas iegūti no trešās kategorija materiāla.

14. "Trešās kategorijas pārstrādes uzņēmums" ir uzņēmums, kurā trešās kategorijas materiālu pārstrādā pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielās un citos pārstrādātos produktos, ko varētu izmantot par barības sastāvdaļām.

15. "Ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi" ir visi pārtikas atkritumi, kas radušies restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, tostarp centrālajās virtuvēs un mājsaimniecības virtuvēs.

16. "Līdzsadedzināšanas iekārta" ir atkritumu iznīcināšanas vieta, kas definēta Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā.

17. "Līdzsadedzināšana" nozīmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu iznīcināšanu līdzsadedzināšanas iekārtā.

18. "Savākšanas centri" ir telpas, kur savāc un apstrādā noteiktus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti lietošanai 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto dzīvnieku barošanā.

19. "Kompostēšanas iekārta" ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos.

20. "Fermentācijas atliekas" ir atliekas, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtās.

21. "Gremošanas trakta saturs" ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs, kas var būt atdalīts vai neatdalīts no gremošanas trakta.

22. "Košļājamās suņu rotaļlietas" ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla.

23. "Barības sastāvdaļas" ir tādi barības materiāli, kas definēti Direktīvā 96/25/EK [1] Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/46/EK (OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.)., kuriem ir dzīvnieku izcelsme, ieskaitot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumus, kausētus taukus, zivju eļļu, tauku derivātus, želatīnu un hidrolizētus proteīnus, dikalcija fosfātu, pienu, piena produktus un jaunpienu.

24. "Zivju milti" nozīmē pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, ko iegūst no jūras dzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus.

25. "Kažokzvēri" nozīmē dzīvniekus, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam.

26. "Želatīns" ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un asinsvadiem (ieskaitot zivis un mājputnus).

27. "Dradži" ir proteīnu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās.

28. "Hermētiski noslēgts trauks" ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā.

29. "Jēlādas un ādas" nozīmē visus ādas un zemādas audus.

30. "Lieljaudas sadedzināšanas iekārta" ir sadedzināšanas iekārta, izņemot mazjaudas sadedzināšanas iekārtu.

31. "Hidrolizēti proteīni" ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē.

32. "Sadedzināšanas iekārta" ir atkritumu iznīcināšanas vieta, kas definēta Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā.

33. "Sadedzināšana" nozīmē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai no tiem iegūtu produktu iznīcināšanu sadedzināšanas iekārtā.

34. "Laboratorijas reaģents" ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot.

35. "Atkritumu poligons" ir atkritumu apglabāšanas vieta, kas definēta Direktīvā 1999/31/EK.

36. "Mazjaudas sadedzināšanas iekārta" ir sadedzināšanas iekārta, kuras caurlaides spēja ir mazāka nekā 50 kg dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu stundā.

37. "Kūtsmēsli" ir jebkādi lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi un/vai urīns, kuros var būt arī pakaiši, un gvano.

38. "Organiskie mēslojumi" un "augsnes ielabotāji" ir dzīvnieku izcelsmes materiāli, ko atsevišķi vai kopā izmanto, lai saglabātu vai uzlabotu augu apgādi ar barības vielām un augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti; tajos var būt kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, komposts un fermentācijas atliekas.

39. "Ganības" ir zeme, kas klāta ar graudzālēm vai citiem lakstaugiem un kurā gana lauksaimniecības dzīvniekus.

40. "Lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmums" ir uzņēmums, kurš ražo lolojumdzīvnieku barību vai suņu košļājamās rotaļlietas un kurā dažus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izmanto šādas lolojumdzīvnieku barības vai suņu košļājamo rotaļlietu ražošanā.

41. "Lolojumdzīvnieku barība" ir tāda lolojumdzīvniekiem paredzēta barība, kas satur trešās kategorijas materiālu.

42. "Pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela" ir dzīvnieku olbaltumvielas, ko pilnībā iegūst no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar šo regulu, tā, lai tas būtu derīgs tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai citādai lietošanai barībā, ieskaitot lolojumdzīvnieku barību, vai lietošanai organiskajos mēslojumos vai augsnes ielabotājos; tas nesatur asins pagatavojumus, pienu, piena produktus, jaunpienu, želatīnu, hidrolizētus proteīnus un dikalcija fosfātu.

43. "Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība" ir lolojumdzīvnieku barība, izņemot neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību, kura ir apstrādāta saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.

44. "Pārstrādāti produkti" ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas bijuši pakļauti kādai no pārstrādes metodēm vai citāda veida apstrādei, kas prasīta VII vai VIII pielikumā.

45. "Pārstrādes metodes" ir tās metodes, kas uzskaitītas V pielikuma III nodaļā.

46. "Pārstrādes uzņēmums" ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmums.

47. "Produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai," ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kurā ir asins pagatavojums un ko izmanto kā reaģentu, kalibrētāju, komplektu vai jebkādu citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, kas paredzēts izmantošanai in vitro, lai pārbaudītu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, izņemot ziedotus orgānus vai asinis, lietojot to atsevišķi vai pamatā paredzot diagnosticēt fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi no normas, vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem.

48. "Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība" ir lolojumdzīvnieku barība, kam nav veikts nekāds konservēšanas process, izņemot atvēsināšanu, sasaldēšanu vai ātrsaldēšanu, lai nodrošinātu saglabāšanos.

49. "Attāli apgabali" ir apgabali, kur dzīvnieku populācija ir tik maza un kur iekārtas atrodas tik ļoti tālu, ka pasākumi, kas vajadzīgi savākšanai un transportam, būtu nepieņemami apgrūtinoši salīdzinājumā ar vietēju noglabāšanu.

50. "Kausēti tauki" ir tauki, kas iegūti otrās kategorijas materiāla vai trešās kategorijas materiāla pārstrādē.

51. "Uzglabāšanas uzņēmums" ir uzņēmums, izņemot tādus uzņēmumus un starpniekus, uz kuriem attiecas Direktīva 95/69/EK [1] Padomes 1995. gada 22. decembra Direktīva 95/69/EK, ar ko paredz dažu dzīvnieku barības nozarē strādājošu uzņēmumu un starpnieku apstiprināšanas un reģistrēšanas nosacījumus un kārtību un ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 79/373/EEK un 82/471/EEK (OV L 332, 30.12.1993., 15. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/29/EK (OV L 115, 4.5.1999., 32. lpp.)., kurā īslaicīgi uzglabā pārstrādātus produktus pirms to galīgās izlietošanas vai iznīcināšanas.

52. "Miecēšana" ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus.

53. "Tehniska iekārta" ir iekārta, kurā izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai ražotu tehniskus produktus.

54. "Tehniski produkti" ir produkti, kas tiešā veidā iegūti no dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un paredzēti citiem mērķiem, nevis patēriņam cilvēku pārtikā vai dzīvnieku barībā, ieskaitot miecētas un apstrādātas ādas un jēlādas, medību trofejas, pārstrādātu vilnu, apspalvojumu, sarus, spalvas un spalvu daļas, zirgu dzimtas dzīvnieku serumu, asins pagatavojumus, farmācijas, ārstniecības un kosmētikas līdzekļus, kaulu produktus kaolīnam, želatīnam un līmei, organiskos mēslojumus, augsnes ielabotājus, kausētus taukus, tauku derivātus, pārstrādātus kūtsmēslus, pienu un piena produktus.

55. "Nepārstrādātas spalvas un spalvu daļas" ir tādas spalvas un spalvu daļas, kas nav apstrādātas ar tvaika strūklu vai ar kādu citu metodi, kas nodrošina to, lai netiktu pārnesti patogēni.

56. "Nepārstrādāta vilna" ir tāda aitas vilna, kas nav pakļauta rūpnieciskai mazgāšanai un nav iegūta miecēšanā.

57. "Nepārstrādātas atgremotāju spalvas" ir tādas atgremotāju spalvas, kas nav pakļautas rūpnieciskai mazgāšanai un nav iegūtas miecēšanā.

58. "Nepārstrādāti cūkas sari" ir tādi cūkas sari, kas nav pakļauti rūpnieciskai mazgāšanai un nav iegūti miecēšanā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN PĀRSTRĀDĀTU PRODUKTU SAVĀKŠANAS UN TRANSPORTĒŠANAS HIGIĒNAS PRASĪBAS

I NODAĻA

Identifikācija

1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

a) pirmās kategorijas, otrās kategorijas un trešās kategorijas materiāli ir identificējami un to savākšanas un transportēšanas laikā tiek turēti atsevišķā un identificējamā veidā; un

b) pārstrādātie produkti ir identificējami un to transportēšanas laikā tiek turēti atsevišķā un identificējamā veidā.

2. Transportēšanas laikā uz vagona, konteinera, kastes vai cita iepakojuma materiāla piestiprinātajā etiķetē skaidri jānorāda:

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorija vai – pārstrādātu produktu gadījumā – to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorija, no kuriem iegūti pārstrādātie produkti; un

b) i) vārdi "nelietot cilvēku uzturā", ja tas ir trešās kategorijas materiāls,

ii) vārdi "nelietot dzīvnieku uzturam", ja tas ir otrās kategorijas materiāls, izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu, un no tā iegūti pārstrādāti produkti; vai

iii) vārdi "lietojams vienīgi utilizācijai", ja tas ir pirmās kategorijas materiāls un no tā iegūti pārstrādāti produkti.

II NODAĻA

Vagoni un konteineri

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un pārstrādāti produkti jāsavāc un jātransportē jaunā aizzīmogotā iepakojumā vai slēgtos necaurlaidīgos konteineros vai vagonos.

2. Vagoni, vairākkārt izmantojamie konteineri un visas vairākkārt izmantojamās ierīces un iekārtas, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai pārstrādātiem produktiem:

a) jānotīra, jānomazgā un jādezinficē pirms katras lietošanas;

b) jāuztur tīras; un

c) tām pirms lietošanas jābūt tīrām un sausām.

3. Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu tālāku piesārņojuma izplatību.

III NODAĻA

Tirdzniecības dokumenti un veselības sertifikāti

1. Transportēšanas laikā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un pārstrādātajiem produktiem ir līdzi tirdzniecības dokuments vai, ja to prasa šī regula, veselības sertifikāts.

2. Tirdzniecības dokumentos jānorāda:

a) datums, kurā materiāls saņemts no telpām;

b) materiāla apraksts, ieskaitot informāciju, kas minēta I nodaļā, dzīvnieku suga trešās kategorijas materiālam un no tā iegūtajiem pārstrādātajiem produktiem, ko paredzēts izmantot par barības sastāvdaļām, un – attiecīgā gadījumā – krotālijas numurs;

c) materiāla daudzums;

d) materiāla izcelsmes vieta;

e) transportuzņēmēja nosaukums un adrese;

f) saņēmēja nosaukums un adrese un attiecīgā gadījumā tā apstiprinājuma numurs; un

g) attiecīgā gadījumā:

i) izcelsmes uzņēmuma apstiprinājuma numurs, un

ii) apstrādes būtība un metodes.

3. Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pie sūtījuma līdz pat galamērķim. Tas jāpatur saņēmējam. Viena kopija jāpatur ražotājam un otra – transportuzņēmējam.

4. Tirdzniecības dokumenta paraugu var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.

IV NODAĻA

Uzskaite

Reģistros, kas minēti 9. pantā, jābūt šādai informācijai, kura minēta III nodaļas 2. punktā. Tajos jābūt:

a) informācijai, kas minēta b) un c) apakšpunktā; un

b) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura nosūta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, informācijai, kas minēta a), e) un – ja tāda pieejama – f) apakšpunktā; vai

c) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, informācijai, kas minēta a), d) un f) apakšpunktā; vai

d) tādā uzskaitē, ko veic persona, kura saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saņemšanas datumam un informācijai, kas minēta d) un e) apakšpunktā.

V NODAĻA

Dokumentu glabāšana

Tirdzniecības dokuments un veselības sertifikāti, kas minēti III nodaļā, un reģistri, kas minēti IV nodaļā, jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu uzrādīt kompetentajai iestādei.

VI NODAĻA

Temperatūra

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšana jāveic pareizā temperatūrā, lai neradītu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

2. Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jātransportē atvēsinātā vai saldētā veidā, ja vien tas netiek pārstrādāts 24 stundu laikā pēc izbraukšanas.

3. Refrižeratoru transportlīdzekļu konstrukcijai jānodrošina pareizs temperatūras režīms visu pārvadājuma laiku.

VII NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz tranzītu

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu pārvadāšanai tranzītā jāatbilst I, II, III un VI nodaļā paredzētajām prasībām.

VIII NODAĻA

Kontroles pasākumi

Kompetentajai iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai kontrolētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu savākšanu, transportēšanu, izmantošanu un iznīcināšanu, tostarp pārbaudot vajadzīgo uzskaiti un dokumentāciju un, ja tas prasīts šajā regulā vai ja kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, veicot aizzīmogošanu.

Ja kompetentā iestāde piemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai pārstrādātu produktu sūtījumu aizzīmogošanu, tā informē galamērķa vietas kompetento iestādi.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

HIGIĒNAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ STARPUZŅĒMUMIEM UN UZGLABĀŠANAS UZŅĒMUMIEM

I NODAĻA

Starpuzņēmumu apstiprināšanai izvirzītās prasības

1. Telpām un iekārtām jāatbilst vismaz šādām prasībām.

a) Telpām jābūt pienācīgi norobežotām no automaģistrālēm un citām telpām, piemēram, kautuvēm. Uzņēmumu plānojumam jānodrošina, lai pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiāls būtu pilnībā nošķirts no trešās kategorijas materiāla no tā saņemšanas brīža līdz pat nosūtīšanai.

b) Uzņēmumā jābūt telpai zem jumta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu saņemšanai.

c) Uzņēmumam jābūt tā veidotam, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu.

d) Uzņēmumam jābūt piemērotām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.

e) Uzņēmumam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

f) Uzņēmumam jābūt notekūdeņu izvadīšanas sistēmai, kas atbilst sanitārajām prasībām.

g) Ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas mērķiem, uzņēmumiem jābūt piemērotām pietiekamas jaudas noliktavām ar termoregulāciju, lai varētu uzglabāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pareizā temperatūrā, kas projektētas tā, lai būtu iespējams šīs temperatūras uzraudzīt un reģistrēt.

2. Uzņēmumam jābūt atbilstīgām iekārtām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Jābūt atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

II NODAĻA

Vispārējās higiēnas prasības

A. Trešās kategorijas starpuzņēmumi

1. Uzņēmums nedrīkst veikt citas darbības, kā tikai trešās kategorijas materiāla importēšanu, savākšanu, šķirošanu, sadalīšanu, atvēsināšanu, sasaldēšanu blokos, īslaicīgu uzglabāšanu un nosūtīšanu.

2. Trešās kategorijas materiāla šķirošana jāveic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

3. Visu šķirošanas vai uzglabāšanas laiku trešās kategorijas materiāls jāpārkrauj un jāuzglabā atsevišķi no citām precēm, kas nav trešās kategorijas materiāls, un tas jāveic tā, lai novērstu patogēnu izplatīšanos un nodrošinātu atbilstību 22. panta noteikumiem.

4. Trešās kategorijas materiāls līdz tālākai nosūtīšanai ir jāuzglabā pienācīgi un attiecīgā gadījumā atvēsinātā vai sasaldētā stāvoklī.

5. Iesaiņojamais materiāls ir jāsadedzina vai jāiznīcina kādā citā veidā saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem.

B. Pirmās kategorijas vai otrās kategorijas starpuzņēmumi

6. Uzņēmums nedrīkst veikt citas darbības, kā tikai pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla savākšanu, pārkraušanu, īslaicīgu uzglabāšanu un nosūtīšanu.

7. Pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla šķirošana jāveic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

8. Visu uzglabāšanas laiku pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls jāpārkrauj un jāuzglabā atsevišķi no pārējām precēm, un tas jāveic tā, lai novērstu patogēnu izplatīšanos.

9. Pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls līdz tālākai nosūtīšanai ir jāuzglabā pienācīgi, tostarp atbilstīgajā temperatūras režīmā.

10. Iesaiņojamais materiāls ir jāsadedzina vai jāiznīcina kādā citā veidā saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem.

11. Notekūdeņi ir jāattīra, ciktāl praktiski iespējams, lai nodrošinātu, ka tajos nav palikuši patogēni. Īpašas prasības pirmās kategorijas un otrās kategorijas starpuzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai var paredzēt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

III NODAĻA

Uzglabāšanas uzņēmumu apstiprināšanai izvirzītās prasības

Telpām un iekārtām jāatbilst vismaz šādām prasībām.

1. Telpām, kurās uzglabā no trešās kategorijas materiāla iegūtos pārstrādātos produktus, nedrīkst atrasties tajā pašā objektā, kur ir telpas, kurās uzglabā no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla iegūtos pārstrādātos produktus, ja vien tās nav pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Uzņēmumam:

a) jābūt telpai zem jumta produktu saņemšanai;

b) tam jābūt tā veidotam, lai to varētu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu;

c) tam jābūt atbilstīgām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm; un

d) tam jābūt piemērotiem aizsarglīdzekļiem pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.

3. Uzņēmumam jābūt atbilstīgām iekārtām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Jābūt atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

4. Produkti līdz tālākai nosūtīšanai ir jāuzglabā pienācīgi.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTĀM, UZ KURĀM NEATTIECAS DIREKTĪVA 2000/76/EK

I NODAĻA

Vispārīgi nosacījumi

1. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām un jādarbojas tā, lai atbilstu šīs regulas prasībām.

2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operatoram jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanu, lai novērstu vai iespējami samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

II NODAĻA

Darbības nosacījumi

3. Sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā raksturīgā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C.

4. Visām lieljaudas sadedzināšanas iekārtu līnijām jābūt aprīkotām ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas zem 850 °C. Šis deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka tiek pastāvīgi uzturēta 850 °C temperatūra tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadedzis materiāls.

5. Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt uzstādītai un jādarbojas automātiskai sistēmai, ar kuru aptur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu padevi iekārtā:

a) palaišanas laikā, līdz tiek sasniegta 850 °C temperatūra; un

b) ja netiek pastāvīgi uzturēta 850 °C temperatūra.

6. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pēc iespējas jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, neveicot ar tiem tiešas darbības.

III NODAĻA

Ūdens aizvadīšana

7. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Turklāt jānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no sadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

8. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt.

IV NODAĻA

Atlikumi

9. Šajā nodaļā "atlikumi" ir jebkādi šķidrumi vai cietas vielas, kas rodas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā, notekūdeņu attīrīšanas procesos vai citos procesos, ko veic sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā. Tajos ietilpst smagie pelni un izdedži, vieglie pelni un katlu sodrēji.

10. Jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās radušos atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, ievērojot atbilstīgos Kopienas tiesību aktus, atlikumi jāpārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām.

11. Sauso putekļveida atlikumu transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

V NODAĻA

Temperatūras mērījumi

12. Jāizmanto metodes ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistīto rādītāju un nosacījumu pastāvīgai kontrolei. Lieljaudas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt uzstādītiem un jādarbojas temperatūras mēraparātiem.

13. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

14. Automātisko uzraudzības iekārtu uzstādīšana un darbība ir jākontrolē, un tām ik gadu jāizdara pārraudzības pārbaude. Vismaz reizi trīs gados jāizdara kalibrēšana, veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

15. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāsagatavo tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc to noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem darbības nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

VI NODAĻA

Ekspluatācija ārkārtas situācijā

16. Avārijas gadījumā vai ekspluatācijas ārkārtas apstākļos operatoram darbība iespējami ātri jāsašaurina vai jāpārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

VISPĀRĒJĀS HIGIĒNAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIRMĀS, OTRĀS UN TREŠĀS KATEGORIJAS MATERIĀLA PĀRSTRĀDI

I NODAĻA

Vispārējās prasības pirmās, otrās un trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumu apstiprināšanai

1. Telpām un iekārtām jāatbilst vismaz šādām prasībām:

a) telpas, kurās pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, nedrīkst atrasties tajā pašā objektā, kur kautuves, ja vien tā nav pilnīgi atsevišķa ēka. Uzņēmumā nedrīkst iekļūt nepiederīgas personas un dzīvnieki;

b) pārstrādes uzņēmumā jābūt pienācīgi nodalītai tīrajai un netīrajai zonai. Netīrajā zonā jābūt ar jumtu pārsegtai teritorijai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanai, tai jābūt veidotai tā, lai to būtu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu. Pārstrādes uzņēmumā jābūt piemērotām personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.

c) pārstrādes uzņēmumā jābūt pietiekamai karstā ūdens un tvaika ražošanas jaudai, lai varētu veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi;

d) netīrajā zonā attiecīgā gadījumā jābūt ierīcēm, ar ko samazina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lielumu, un ierīcēm, ar ko sasmalcinātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iekrauj pārstrādes blokā;

e) visām iekārtām, kurās pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, jādarbojas saskaņā ar II nodaļā izvirzītajām prasībām. Tur kur nepieciešama termiskā apstrāde, visām iekārtām jābūt aprīkotām:

i) ar mēraparatūru, lai uzraudzītu temperatūru attiecībā pret laiku un – vajadzības gadījumā – spiedienu kritiskajos punktos;

ii) ar reģistrējošām ierīcēm šo mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

iii) ar piemērotu drošības sistēmu, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju;

f) lai novērstu gatavo produktu inficēšanu ar atvestajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, jābūt izteikti nodalītai tādai uzņēmuma zonai, kurā izkrauj atvesto pārstrādājamo materiālu, un zonām, kas atvēlētas šā produkta pārstrādāšanai un pārstrādātā produkta uzglabāšanai.

2. Pārstrādes uzņēmumā jābūt atbilstīgām iekārtām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3. Jābūt atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai, tiem izbraucot no pārstrādes uzņēmuma netīrās zonas.

4. Visos pārstrādes uzņēmumos jābūt notekūdeņu izvadīšanas sistēmai, kas atbilst kompetentās iestādes prasībām.

5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt tā aprīkotai, lai varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tā jāapstiprina kompetentajai iestādei.

II NODAĻA

Vispārējās higiēnas prasības

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pēc to atvešanas jāpārstrādā, cik drīz vien iespējams. Tie ir pienācīgi jāuzglabā līdz pārstrādei.

2. Konteineri, tvertnes un vagoni, kas izmantoti nepārstrādātā materiāla pārvadāšanai, jānotīra tam norādītā zonā. Šai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu pārstrādāto produktu inficēšanas risku.

3. Personas, kas strādā netīrajā zonā, nedrīkst ienākt tīrajā zonā, ja nav pārvilkts darba apģērbs un apavi vai ja tie nav dezinficēti. No netīrās zonas nedrīkst pārnest aparatūru un piederumus uz tīro zonu, ja tie nav iepriekš notīrīti un dezinficēti. Jānosaka personāla pārvietošanās kārtība, lai kontrolētu personāla pārvietošanos no vienas zonas uz citu un paredzētu pienācīgi lietot kāju vannas un riteņu dezinfekciju.

4. Netīrās zonas notekūdeņi ir jāattīra, ciktāl praktiski iespējams, lai nodrošinātu, ka tajos nav palikuši patogēni. Īpašas prasības pārstrādes uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai var paredzēt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Regulāri jāveic profilaktiski pasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

6. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērota tehnika un tīrīšanas līdzekļi.

7. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un iekārtu inspekcijas pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.

8. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

9. Pārstrādātie produkti pārstrādes uzņēmumā jāpārkrauj un jāuzglabā tādā veidā, lai izslēgtu to inficēšanu.

III NODAĻA

Pārstrādes metodes

1. metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 133 °C vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma pie (absolūtā) spiediena vismaz 3 bāri, ko rada piesātināti tvaiki [1]; termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

2. metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāvāra tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

3. metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

4. metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

5. metode

Sasmalcināšana

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu iekārtu, kas tā noregulēta, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda tehnikas efektivitāte un jāreģistrē tās (tehniskais) stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

Laiks, temperatūra un spiediens

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē, tā lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būru virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

4. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var vārīt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu izpildītas prasības attiecībā uz laiku un temperatūru.

6. metode

(vienīgi attiecībā uz zivju izcelsmes produktiem)

Sasmalcināšana

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsamazina līdz… milimetriem. Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz… Maisījums jāuzglabā… stundas līdz nākamajai apstrādei.

2. Tad maisījums jāievieto konvektorā un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu… °C vismaz… minūtes. Produkta attīstība konvektorā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

3. Pēc termoapstrādes produkts mehāniski jāsadala šķidrumā, taukos un dradžos. Lai iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu koncentrātu, šķidrā fāze jāiesūknē divos siltummaiņos, kurus karsē ar tvaiku un kas aprīkoti ar vakuumkamerām, lai tur tos atbrīvotu no mitruma ūdens tvaiku veidā. Pirms uzglabāšanas dradži jāiekļauj olbaltumvielas koncentrātā.

7. metode

1. Jebkāda pārstrādes metode, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, ja šai kompetentajai iestādei ir demonstrēts, ka galaproduktam katru dienu viena mēneša laikā ir veikta paraugu ņemšana saskaņā ar šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:

a) materiāla paraugi, kas ņemti uzreiz pēc termoapstrādes:

nav konstatēts Clostridium perfringens 1 g produkcijas

b) materiāla paraugi, kas ņemti izņemšanas laikā no noliktavas pārstrādes uzņēmumā vai pirms tam:

Salmonella: nav konstatēts 25 g: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0

enterobaktērijas: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 g

kur:

n = analizējamo paraugu skaits;

m = baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M = baktēriju skaita maksimālā pieļaujamā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir M vai lielāks; un

c = paraugu skaits, kuros baktēriju skaits var būt lielāks par "m" un mazāks par "M", paraugu uzskatot par kopumā pieņemamu, ja baktēriju skaits pārējos paraugos ir m vai mazāks.

2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katrs pārstrādes uzņēmums apmierinošā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā lai īpašnieks, uzņēmējs vai viņu pārstāvis un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes uzņēmuma darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs, kritiskā temperatūra un – vajadzības gadījumā – absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3. Šie dati jādara pieejami pēc Komisijas pieprasījuma.

IV NODAĻA

Ražošanas pārraudzība

1. Kompetentajai iestādei jāpārrauga pārstrādes uzņēmumi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā izvirzītajām prasībām. Tai cita starpā:

a) jāpārbauda:

i) vispārējie telpu un iekārtu tīrības un personāla higiēnas nosacījumi;

ii) tās pašvērtēšanas efektivitāte, ko veic uzņēmums saskaņā ar 25. pantu, konkrēti pārbaudot rezultātus un ņemot paraugus;

iii) produktu standarti pēc pārstrādes. Analīzes un pārbaudes jāveic saskaņā ar zinātniski atzītām metodēm (jo īpaši tām, kas noteiktas ar Kopienas tiesību aktiem, vai, ja tādu nav, atzītiem starptautiskiem standartiem, vai, ja tādu nav, valsts standartiem); un

iv) uzglabāšanas nosacījumi;

b) jāņem visi laboratorijas analīzēm vajadzīgie paraugi; un

c) jāveic visas citas pārbaudes, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

2. Kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt savus pienākumus atbilstīgi 1. punktam, jābūt jebkurā laikā brīvi pieejamai jebkurai pārstrādes uzņēmuma daļai un reģistriem, tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem.

V NODAĻA

Validācijas procedūras

1. Kompetentajai iestādei jānovērtē pārstrādes uzņēmums saskaņā ar šādām procedūrām un rādītājiem:

a) procesa apraksts (ar procesa plūsmas diagrammas palīdzību);

b) kritisko kontroles punktu (CCP) identifikācija, ieskaitot materiāla pārstrādes ātrumu nepārtraukta procesa sistēmām;

c) atbilstība īpašajām procesa prasībām, kas noteiktas ar šo regulu; un

d) šādu prasību izpilde:

i) daļiņu izmērs periodiskas presēšanas un nepārtrauktos procesos – izteikts ar drupinātāja atveres un laktas atveres lielumu, un

ii) temperatūra, spiediens, pārstrādes laiks un materiāla plūsmas ātrums (vienīgi nepārtraukta procesa sistēmai), kā precizēts 2. un 3. punktā.

2. Periodiskas presēšanas sistēmas gadījumā:

a) temperatūra jāuzrauga ar pastāvīgu termopāri, un tās diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

b) presēšanas pakāpe jāuzrauga ar pastāvīgu manometru. Spiediena diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

c) pārstrādes laiks jāuzrāda laika/temperatūras un laika/spiediena diagrammās.

Termopāris un manometrs jākalibrē vismaz vienu reizi gadā.

3. Pastāvīgas presēšanas sistēmas gadījumā:

a) temperatūra un spiediens jāuzrauga ar termopāriem vai ar infrasarkano temperatūras rādītāju, un manometrus izmanto noteiktās pozīcijās visā pārstrādes sistēmā tādā veidā, lai temperatūra un spiediens atbilstu prasītajiem nosacījumiem visas nepārtrauktās sistēmas iekšienē vai kādā tās posmā. Temperatūras un spiediena diagrammai jābūt reālā laika koordinātēs;

b) mazākais caurplūduma laiks visas nepārtrauktās sistēmas daļas iekšienē, ja temperatūra un spiediens atbilst prasītajiem nosacījumiem, jāuzrāda kompetentajām iestādēm ar nešķīstošu marķieru (piemēram, mangāna dioksīds) palīdzību vai ar tādu metodi, kas sniedz līdzvērtīgu garantiju. Būtiski svarīgi ir precīzi veikt materiāla pārstrādes ātruma mērījumus un kontroli, un tas jāmēra validācijas testa laikā saistībā ar tādiem CCP punktiem, kurus var kontrolēt nepārtraukti, piemēram:

i) padeves vārpstas apgriezieni minūtē (apgr./min.),

ii) elektriskā strāva (ampēri attiecībā pret noteiktu spriegumu),

iii) iztvaikošanas/kondensēšanās ātrums; vai

iv) sūkņa virzuļa gājienu skaits laika vienībā.

Visas mēriekārtas un uzraudzības iekārtas jākalibrē vismaz vienu reizi gadā.

4. Kompetentajai iestādei regulāri jāatkārto validācijas procedūras, ja tā uzskata to par vajadzīgu, un visādā ziņā ik reizi, kad tiek veiktas jebkādas nozīmīgas procesa pārmaiņas (piemēram, pārveidojot tehniku vai nomainot izejvielas).

5. Validācijas procedūras, kas pamatojas uz testēšanas metodēm, var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

[1] “Piesātināti tvaiki” nozīmē to, ka viss gaiss ticis izvadīts ārā un aizstāts ar tvaikiem visā sterilizācijas kameras tilpumā.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIRMĀS UN OTRĀS KATEGORIJAS MATERIĀLA PĀRSTRĀDI UN BIOGĀZES UN KOMPOSTĒŠANAS IEKĀRTĀM

I NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiāla pārstrādi

Papildus prasībām, kas izvirzītas V pielikumā, piemēro tālāk tekstā minētās prasības.

A. Telpas

1. Pirmās kategorijas un otrās kategorijas pārstrādes uzņēmuma plānojumam jānodrošina, lai pirmās kategorijas materiāls tiktu pilnībā nošķirts no otrās kategorijas materiāla no izejvielu saņemšanas līdz pat pārstrādes procesā iegūtā produkta nosūtīšanai.

2. Kompetentā iestāde tomēr var atļaut īslaicīgi izmantot otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumu pirmās kategorijas materiāla pārstrādei, ja sakarā ar plašu epizootiskas slimības uzliesmojumu vai citiem ārkārtējiem un neparedzamiem apstākļiem pietrūkst jaudas pirmās kategorijas pārstrādes uzņēmumā.

Pirms otrās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanas šajā otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā tas no jauna jāapstiprina kompetentajai iestādei saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

B. Pārstrādes standarti

3. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kura minēta V pielikuma III nodaļā. Kritiskajos punktos var ietilpt:

a) izejvielas daļiņu izmērs;

b) termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra;

c) izejvielai piemērotais spiediens; un

d) termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā.

Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.

4. Dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemērotas obligātās pārstrādes vērtības.

5. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

6. Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā apstrāde (piemēram, palaišanas laikā izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem), vēlreiz jāveic termoapstrāde vai tas jāsavāc un jāpārstrādā.

7. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāpārstrādā saskaņā ar šādiem pārstrādes standartiem.

a) Pirmā pārstrādes metode jālieto:

i) attiecībā uz otrās kategorijas materiālu, izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu, kas paredzēts biogāzes vai kompostēšanas iekārtām vai ko paredzēts lietot kā organisko mēslojumu vai kā augsnes ielabotājus, un

ii) attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu, kas paredzēts atkritumu poligonam.

b) Jebkura no 1. līdz 5. pārstrādes metodēm jālieto:

i) attiecībā uz otrās kategorijas materiālu, kura rezultātā iegūtās olbaltumvielas ir paredzētas sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

ii) attiecībā uz otrās kategorijas materiālu, no kura iegūtie tauki ir paredzēti otrās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumam, un

iii) attiecībā uz pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu, kas paredzēts sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai.

Kompetentā iestāde tomēr var pieprasīt, lai pirmā pārstrādes metode tiktu lietota attiecībā uz tādu pirmās kategorijas materiālu, kas paredzēts sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai.

C. Pārstrādāti produkti

8. Pārstrādātie produkti, kas iegūti no pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla, izņemot šķidrus biogāzes vai kompostēšanas iekārtām paredzētus produktus, ja tas ir tehniski iespējams, pastāvīgi jāiezīmē ar smaržu, lietojot kompetentās iestādes apstiprinātu sistēmu. Sīki izstrādātus noteikumus šādai iezīmēšanai var pieņemt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. Biogāzes vai kompostēšanas iekārtām vai atkritumu poligonam paredzētu pārstrādāto produktu paraugiem, kas ņemti uzreiz pēc termoapstrādes, jābūt tīriem no termorezistentām patogēno baktēriju sporām (nekonstatē Clostridium perfingens 1 g produkcijas).

II NODAĻA Īpašas prasības biogāzes un kompostēšanas iekārtu apstiprināšanai

A. Telpas

1. Biogāzes iekārtām jābūt aprīkotām:

a) ar neapejamu pasterizācijas/sanitārhigiēnisko procesu agregātu:

i) ar iekārtām temperatūras kontrolei attiecībā pret laiku;

ii) ar reģistrācijas ierīcēm šo mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

iii) ar piemērotu drošības sistēmu, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju; un

b) ar atbilstīgām iekārtām transportlīdzekļu un konteineru tīrīšanai un dezinfekcijai pie izbraukšanas no biogāzes iekārtām.

Pasterizācijas/higienizācijas iekārta tomēr nav obligāta biogāzes iekārtām, kas transformē vienīgi tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kam piemērota pirmā pārstrādes metode.

2. Kompostēšanas iekārtām jābūt aprīkotām:

a) ar neapejamu slēgtu kompostēšanas reaktoru:

i) ar iekārtām temperatūras kontrolei attiecībā pret laiku;

ii) ar reģistrācijas ierīcēm šo mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un

iii) ar piemērotu drošības sistēmu, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju; un

b) ar atbilstīgām iekārtām to transportlīdzekļu un konteineru tīrīšanai, kuros pārvadā neapstrādātus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

3. Visām biogāzes iekārtām un kompostēšanas iekārtām jābūt savai laboratorijai vai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt tā aprīkotai, lai varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tā jāapstiprina kompetentajai iestādei.

B. Higiēnas prasības

4. Biogāzes vai kompostēšanas iekārtās var transformēt vienīgi šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:

a) otrās kategorijas materiālu, ja izmanto pirmo pārstrādes metodi otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā;

b) kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu; un

c) trešās kategorijas materiālu.

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti 4. punktā, pēc to pienākšanas jātransformē, cik drīz vien iespējams. Tie ir pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

6. Konteineri, tvertnes un vagoni, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jānotīra tam ierādītā zonā. Šai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.

7. Regulāri jāveic profilaktiski pasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

8. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērota tehnika un tīrīšanas līdzekļi.

9. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un iekārtu inspekcijas pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

10. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

11. Fermentācijas atliekas produkti uzņēmumā jāpārkrauj un jāuzglabā tādā veidā, lai izslēgtu to inficēšanu.

C. Pārstrādes standarti

12. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas ierīce, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas agregātā: 12 mm;

b) visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un

c) mazākais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.

13. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

a) maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas kompostēšanas reaktorā: 12 mm,

b) visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un

c) minimālais laiks reaktorā pie 70 °C (visā materiālā): 60 minūtes.

14. Tomēr līdz noteikumu pieņemšanai saskaņā ar 6. panta 2. punkta g) apakšpunktu, ja ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi ir vienīgais dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts, ko izmanto par izejvielu biogāzes vai kompostēšanas iekārtās, kompetentā iestāde var atļaut izmantot no 12. un 13. punktā noteiktajiem standartiem atšķirīgus pārstrādes standartus, ar noteikumu, ka tie nodrošina līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz patogēnu samazināšanu.

D. Fermentācijas atliekas un komposts

15. Fermentācijas atlieku vai komposta paraugiem, kas ņemti izņemšanas laikā no noliktavas biogāzes vai kompostēšanas iekārtās vai pirms tam, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēts 25 g: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0

enterobaktērijas: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 g

kur

n = analizējamo paraugu skaits;

m = baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M = baktēriju skaita maksimālā pieļaujamā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir M vai lielāks; un

c = paraugu skaits, kuros baktēriju skaits var būt lielāks par "m" un mazāks par "M", paraugu uzskatot par kopumā pieņemamu, ja baktēriju skaits pārējos paraugos ir m vai mazāks.

III NODAĻA Apstrādes standarti kausētu tauku tālākai pārstrādei

Var izmantot šādus procesus, lai iegūtu tauku derivātus no kausētiem taukiem, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla:

1. pāresterificēšana vai hidrolīze vismaz 200 °C temperatūrā, pie attiecīga pienācīga spiediena, vismaz 20 minūtes (glicerīns, taukskābes un esteri); vai

2. pārziepjošana ar NaOH 12M (glicerīns un ziepes):

a) periodiskā procesā pie 95 °C trīs stundas; vai

b) nepārtrauktā procesā pie 140 °C ar spiedienu 2 bāri (2000 hPa) astoņas minūtes, vai līdzvērtīgos apstākļos, kas noteikti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

ĪPAŠĀS HIGIĒNAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TO, KĀ PĀRSTRĀDĀT UN LAIST TIRGŪ PĀRSTRĀDĀTAS DZĪVNIEKU OLBALTUMVIELAS UN CITUS PĀRSTRĀDĀTUS PRODUKTUS, KO VARĒTU IZMANTOT PAR BARĪBAS SASTĀVDAĻĀM

I NODAĻA Īpašas prasības trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumu apstiprināšanai

Papildus vispārīgajām prasībām, kas izvirzītas V pielikumā, piemēro šādas prasības.

A. Telpas

1. Telpām, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, nedrīkst atrasties tajā pašā objektā, kur ir telpas, kurās pārstrādā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās nav pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Kompetentā iestāde tomēr var atļaut īslaicīgi izmantot trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumu pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāla pārstrādei, ja sakarā ar plašu epizootiskas slimības uzliesmojumu vai citiem ārkārtējiem un neparedzamiem apstākļiem pietrūkst jaudas pirmās kategorijas vai otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumā.

Pirms trešās kategorijas materiāla pārstrādes atsākšanas šajā trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumā kompetentajai iestādei tas no jauna jāapstiprina saskaņā ar 17. panta noteikumiem.

3. Trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumiem jābūt:

a) aprīkojumam, lai noteiktu, vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos nav svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu, metāla gabalu u. tml.; un

b) atbilstīgi aprīkotai slēdzamai telpai, kas pilnībā nodota vienīgi kompetentās iestādes rīcībā, ja apstrādāto produktu daudzums nosaka vajadzību pēc regulāras vai pastāvīgas kontroles dienestu klātbūtnes.

B. Izejvielas

4. Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un citu barības sastāvdaļu ražošanai drīkst izmantot vienīgi tādu 6. panta 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā uzskaitītu trešās kategorijas materiālu, ko pārkrauj, uzglabā un transportē saskaņā ar 22. pantu.

5. Pirms pārstrādes jāpārbauda, vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos nav svešķermeņu. Ja tādi konstatēti, tie nekavējoties jāizņem.

C. Pārstrādes standarti

6. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta V pielikuma III nodaļā. Kritiskajos kontroles punktos jāiekļauj vismaz:

- zejvielas daļiņu izmērs,

- termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra,

- izejvielai piemērotais spiediens, ja tas ticis piemērots, un

- termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā.

Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.

7. Dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemērotas obligātās pārstrādes vērtības.

8. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Reģistrētie dati jāglabā vismaz divus gadus, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datumus.

9. Materiāls, kas varētu nebūt pakļauts īpašajai apstrādei (piemēram, palaišanas laikā izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem), vēlreiz jāpakļauj termoapstrādei vai jāsavāc un jāpārstrādā.

D. Pārstrādātie produkti

10. Gala produktu paraugiem, kas ņemti izņemšanas laikā no noliktavas pārstrādes uzņēmumā vai pirms tam, jāatbilst šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēts 25 g: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0

enterobaktērijas: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 g

kur

n = analizējamo paraugu skaits;

m = baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M = baktēriju skaita maksimālā pieļaujamā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir M vai lielāks; un

c = paraugu skaits, kuros baktēriju skaits var būt lielāks par "m" un mazāks par "M", paraugu uzskatot par kopumā pieņemamu, ja baktēriju skaits pārējos paraugos ir m vai mazāks.

II NODAĻA Īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I pielikumā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Pārstrādes standarti

1. Zīdītāju izcelsmes pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām jāpiemēro pirmā pārstrādes metode.

2. Pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kam nav zīdītāju izcelsmes, izņemot zivju miltus, jāpiemēro jebkura no 1. līdz 5. vai 7. pārstrādes metode.

3. Zivju miltiem jāpiemēro:

a) jebkura no pārstrādes metodēm; vai

b) tāda metode un parametri, kas nodrošina produkta atbilstību mikrobioloģiskajiem standartiem, kuri noteikti I nodaļas 10. punktā.

B. Uzglabāšana

4. Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāiesaiņo un jāuzglabā jaunos vai sterilizētos maisos vai jāuzglabā pienācīgi būvētos konteineros.

5. Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu kondensāciju konteineros, transportieros un elevatoros.

6. Produkti transportieros, elevatoros un konteineros jāaizsargā pret nejaušu inficēšanos.

7. Tehnika, ar ko pārkrauj pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, jāuztur tīra un sausa, un ir vajadzīgas atbilstīgas pārbaudes vietas, lai pārbaudītu, cik tīra ir šāda tehnika. Visas noliktavas regulāri jāiztukšo un jāiztīra atbilstīgi ražošanas prasībām.

8. Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas jāuzglabā sausas. Jānovērš noplūdes un kondensācija noliktavās.

C. Imports

9. Dalībvalstīm jāatļauj pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ievešana:

a) ja tās ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas XI pielikuma II daļas sarakstā vai – zivju miltiem – XI pielikuma III daļas sarakstā;

b) ja tās ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas minēts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) ja tās ražotas saskaņā ar šo regulu; un

d) ja pie tām ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

10. Pirms sūtījumus laiž brīvā apgrozībā Kopienā, kompetentajai iestādei robežkontroles punktā jāpaņem ievesto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu paraugi, lai nodrošinātu atbilstību I nodaļas 10. punkta prasībām. Kompetentajai iestādei:

a) jāveic paraugu ņemšana katram produktu sūtījumam, ko piegādā nefasētu; un

b) jāveic izcelsmes ražotnē iesaiņotu produktu sūtījumu paraugu ņemšana izlases kārtā.

11. Tomēr, ja nefasētiem sūtījumiem no kādas trešās valsts paraugi ir negatīvi sešās pārbaudēs pēc kārtas, kompetentā iestāde var turpmākajiem nefasētajiem sūtījumiem no šīs trešās valsts ņemt paraugus izlases kārtā. Ja kāds no šiem izvēles paraugiem izrādās pozitīvs, kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu, jāinformē izcelsmes valsts kompetentā iestāde, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus stāvokļa labošanai. Izcelsmes valsts kompetentajai iestādei jādara zināmi šie pasākumi kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu. Turpmāka tā paša avota pozitīva testa gadījumā kompetentajai iestādei jāņem paraugi katram sūtījumam no tā paša avota, līdz izrādās negatīvi seši paraugi pēc kārtas.

12. Kompetentajām iestādēm vismaz divus gadus jāsaglabā dokumentācija par paraugu rezultātiem no visiem sūtījumiem, kam ņemti paraugi.

13. Ja sūtījums ir pozitīvs attiecībā uz salmonellām, tad vai nu:

a) par to jālemj saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 97/78/EK [1] 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā; vai arī

b) tas vēlreiz jāpārstrādā tādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts, ievērojot šo regulu, vai jādezinficē tādā apstrādē, ko atļāvusi kompetentā iestāde. Atļautās apstrādes sarakstu var izveidot saskaņā ar procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Sūtījumu nedrīkst atbrīvot, kamēr tas nav apstrādāts, kompetentā iestāde to nav pārbaudījusi attiecībā uz salmonellām saskaņā ar I nodaļas 10. punktu un nav iegūts negatīvs rezultāts.

III NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz asins pagatavojumiem

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I nodaļā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Izejvielas

1. Asins pagatavojumu ražošanai drīkst izmantot vienīgi tādas asinis, kas norādītas 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

B. Pārstrādes standarti

2. Asins pagatavojumiem jāpiemēro:

a) jebkura no 1. līdz 5. vai 7. pārstrādes metode; vai

b) tāda metode un parametri, kas nodrošina produkta atbilstību mikrobioloģiskajiem standartiem, kuri noteikti I nodaļas 10. punktā.

C. Imports

3. Dalībvalstīm jāatļauj asins pagatavojumu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma V daļā;

b) tos ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas minēts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) tie ražoti saskaņā ar šo regulu; un

d) pie tiem ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

IV NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz kausētiem taukiem un zivju eļļu

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I nodaļā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Pārstrādes standarti

1. Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % masas.

B. Kausēto tauku imports

2. Dalībvalstīm jāatļauj kausēto tauku ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma IV daļā;

b) tos ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas minēts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) tie ražoti saskaņā ar šo regulu;

d) tie vai nu:

i) ir pilnībā vai daļēji iegūti no cūku izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas valsts teritorijas vai teritorijas daļas, kurā pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra,

ii) ir pilnībā vai daļēji iegūti no mājputnu izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas valsts teritorijas vai teritorijas daļas, kurā pēdējos sešus mēnešus nav Ņūkāslas slimības un putnu gripas,

iii) ir pilnībā vai daļēji iegūti no atgremotāju izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas valsts teritorijas vai teritorijas daļas, kurā pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav govju mēra, vai arī

iv) gadījumā, ja uzliesmojusi kāda no iepriekš uzskaitītajām slimībām attiecīgajā šeit minētajā periodā, tie pakļauti vienam no šādiem termoapstrādes procesiem:

- vismaz 70 °C vismaz 30 minūtes, vai

- vismaz 90 °C vismaz 15 minūtes,

un kritisko kontrolpunktu dati ir reģistrēti un uzturēti tā, lai īpašnieks, uzņēmējs vai viņu pārstāvis un vajadzības gadījumā kompetentā iestāde varētu uzraudzīt uzņēmuma darbību. Informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs, kritiskā temperatūra un – vajadzības gadījumā – absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums; un

e) ja tiem ir klāt 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

C. Zivju eļļas imports

3. Dalībvalstīm jāatļauj zivju eļļas ievešana, ja:

a) to ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma III daļā;

b) ja to ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas minēts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) ja tā ražota saskaņā ar šo regulu; un

d) ja pie tās ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

D. Higiēnas prasības

4. Ja kausētos taukus vai zivju eļļu iesaiņo, jāizmanto jauni vai iztīrīti trauki un jāievēro vajadzīgā piesardzība, lai novērstu tās inficēšanu. Ja paredzēts pārvadāt produktus nefasētā veidā, pirms lietošanas jāpārbauda un jāatzīst par tīrām caurules, sūkņi, tvertnes un visas citas tvertnes nefasētiem produktiem vai autocisternas, ar ko produktus nogādā no ražotnes vai nu tieši uz kuģi vai piekrastes glabāšanas cisternām, vai tieši uz uzņēmumu.

V NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I nodaļā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Pārstrādes standarti

1. Svaigpiens un jaunpiens jāiegūst tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību. Šādus nosacījumus var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Pienam vai apstrādāta vai pārstrādāta piena produktiem jāveic termoapstrāde pie vismaz 2 °C vismaz 15 sekundes vai jebkādā temperatūras un laika kombinācijā ar vismaz līdzvērtīgu termoiedarbību, kas nodrošina negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, pēc tam:

a) sausajam pienam vai sausā piena produktiem – veicot žāvēšanas procesu vai

b) skābēta piena produktiem – veicot procesu, kurā pazemina pH līmeni un vismaz vienu stundu iztur līmeni, kas zemāks par 6.

3. Papildus prasībām, kas izvirzītas 2. punktā, sausajam pienam vai sausā piena produktiem jāatbilst šādām prasībām:

a) pēc tam kad ir pabeigts žāvēšanas process, jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanos; un

b) gatavajam produktam:

i) jābūt iesaiņotam jaunos traukos; vai

ii) beztaras transporta gadījumā tas jāpārvadā vagonos vai konteineros, kas pirms piena, piena produktu vai jaunpiena iekraušanas dezinficēti ar kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli.

B. Imports

4. Dalībvalstīm jāatļauj piena un piena produktu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma I daļā;

b) pienam un piena produktiem, kas ievesti no trešām valstīm vai trešo valstu apgabaliem, kuri uzskaitīti Lēmuma 95/340/EK [1] Padomes 1995. gada 27. jūlija Lēmums 95/340/EK, ar ko izveido trešo valstu provizorisko sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest pienu un piena produktus, un ar ko atceļ Lēmumu 94/70/EK (OV L 200, 24.8.1995., 38. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/584/EK (OV L 255, 9.10.1996., 20. lpp.). pielikuma B ailē, veikta pietiekama pasterizācija, nodrošinot negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, un pie tiem ir X pielikuma 2.A nodaļas paraugam atbilstošs veselības sertifikāts;

c) zem 6 samazināta pH līmeņa piena produktiem, kas ievesti no trešām valstīm vai trešo valstu apgabaliem, kuri uzskaitīti Lēmuma 95/340/EK pielikuma C ailē, vispirms veikta pietiekama pasterizācija, nodrošinot negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, un pie tiem ir X pielikuma 2.B nodaļas paraugam atbilstošs veselības sertifikāts;

d) pienam un piena produktiem, kas ievesti no trešām valstīm vai trešo valstu apgabaliem, kuri uzskaitīti Lēmuma 95/340/EK pielikuma C ailē, vispirms veikta sterilizācija vai pietiekama divkārtēja termoapstrāde, lai katra atsevišķā apstrāde nodrošinātu negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, un pie tiem ir X pielikuma 2.C nodaļas paraugam atbilstošs veselības sertifikāts; un

e) tos ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas iekļauts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā.

5. Pienam un piena produktiem no trešām valstīm vai trešo valstu apgabaliem, kas uzskaitīti Lēmuma 95/340/EK pielikuma C ailē, ja pēdējos 12 mēnešos bijis mutes un nagu sērgas uzliesmojums vai ja pēdējos 12 mēnešos veikta vakcinācija pret mutes un nagu sērgu, pirms to ievešanas Kopienas teritorijā jāveic:

a) vai nu sterilizācija, kurā tiek sasniegta Fc vērtība, kas vienāda vai lielāka par 3; vai arī

b) sākotnēja termoapstrāde ar pietiekamu termoiedarbību, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, ko sasniedz pasterizācijas procesā pie vismaz 72 °C vismaz 15 sekundes, nodrošinot negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, pēc tam veicot:

i) otro termoapstrādi ar pietiekamu termoiedarbību, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, ko sasniedz sākotnējā termoapstrādē, lai dotu negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu, pēc tam sausajam pienam vai sausā piena produktiem veicot žāvēšanu; vai

ii) paskābināšanu, izturot pH līmeni zemāku par 6 vismaz vienu stundu.

6. Ja atklājas risks ievest kādu eksotisku slimību vai jebkādi citi draudi dzīvnieku veselībai, papildu nosacījumus dzīvnieku veselības aizsardzībai var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētiem proteīniem

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I nodaļā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Pārstrādes standarti attiecībā uz želatīnu

1) a) Želatīns jāražo procesā, kas nodrošina nepārstrādāta trešās kategorijas materiāla apstrādi ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas. Pēc tam jākoriģē pH līmenis. Želatīns jāekstrahē, karsējot vienu vai vairākas reizes pēc kārtas, kam seko attīrīšana filtrējot un sterilizējot.

b) Pēc želatīna pakļaušanas a) apakšpunktā minētajiem procesiem tam var veikt žāvēšanu un attiecīgā gadījumā pulverizāciju vai laminēšanu.

c) Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

2. Želatīns jāiesaiņo, jāiepako, jāuzglabā un jāpārvadā apmierinošos higiēnas apstākļos. Cita starpā:

a) jāparedz telpa iesaiņojuma un taras materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā;

un

c) uz saiņiem un pakām, kurās ir želatīns, jābūt uzrakstam "dzīvnieku barībai derīgs želatīns".

B. Pārstrādes standarti attiecībā uz hidrolizētiem proteīniem

3. Hidrolizētus proteīnus jāiegūst ražošanas procesā, kurā ietilpst piemēroti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu trešās kategorijas izejvielu inficēšanos. Pēc trešās kategorijas izejvielu sagatavošanas, tās sālot, sārmojot un intensīvi mazgājot:

a) tās jāpakļauj pH līmenim, lielākam par 11, ilgāk par trim stundām temperatūrā, kas pārsniedz 80 °C, un pēc tam 30 minūtes jāpakļauj termoapstrādei ar vairāk nekā 140 °C pie spiediena, kas pārsniedz 3,6 bar;

b) tās jāpakļauj pH līmenim no 1 līdz 2, pēc tam pH līmenim, lielākam par 11, kam seko 30 minūšu termoapstrāde ar vairāk nekā 140 °C pie spiediena 3 bar; vai

c) tās jāpakļauj līdzvērtīgam pārstrādes procesam, kas apstiprināts saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

C. Imports

4. Dalībvalstīm jāatļauj želatīna un hidrolizēto proteīnu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā X pielikuma XI daļā;

b) tos ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas iekļauts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) tie ražoti saskaņā ar šo regulu; un

d) tiem ir līdzi 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

VII NODAĻA Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas izvirzīti I nodaļā, piemēro šādus nosacījumus.

A. Pārstrādes standarti

1. Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kas:

a) nodrošina, lai viss trešās kategorijas kaulu materiāls tiktu smalki sadrupināts, attaukots ar karstu ūdeni un apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH līmeni, zemāku par 1,5) vismaz divas dienas;

b) pēc tam veicot iegūtā fosfora atsārma termoapstrādi ar kaļķi, rezultātā nogulsnēs veidojoties dikalcija fosfātam ar pH līmeni no 4 līdz 7; un

c) nobeigumā šīs nogulsnes žāvējot ar gaisu 15 minūtes ar ieplūdes temperatūru no 270 līdz 325 °C un beigu temperatūru no 60 līdz 65 °C,

vai līdzvērtīgā procesā, kas apstiprināts saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

B. Imports

2. Dalībvalstīm jāatļauj dikalcija fosfāta ievešana, ja:

a) to ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā X pielikuma XI daļā;

b) ja to ieved no pārstrādes uzņēmuma, kas iekļauts 29. panta 4. punktā minētajā sarakstā;

c) ja tas ražots saskaņā ar šo regulu; un

d) ja tam ir līdzi 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

[1] Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.)

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ LOLOJUMDZĪVNIEKU BARĪBAS, SUŅU KOŠĻĀJAMO ROTAĻLIETU UN TEHNISKU IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU TIRGŪ

I NODAĻA Lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu un tehnisko iekārtu apstiprināšanai izvirzītās prasības

Uzņēmumiem, kas ražo lolojumdzīvnieku barību, suņu košļājamās rotaļlietas un tehniskus izstrādājumus, izņemot organiskos mēslojumus, augsnes ielabotājus un no otrās kategorijas materiāla iegūtus tauku derivātus, jāatbilst šādām prasībām:

1) tiem jābūt atbilstīgām iekārtām, lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

2) tiem jābūt atbilstīgām iekārtām, lai iznīcinātu neizlietotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pāri pēc produkcijas saražošanas saskaņā ar šo regulu, vai arī šis materiāls jānosūta uz pārstrādes uzņēmumu vai sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

II NODAĻA Prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību un suņu košļājamajām rotaļlietām

A. Izejvielas

1. Lolojumdzīvnieku barības un suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai drīkst izmantot vienīgi tos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti 6. panta 1. punkta a) līdz j) apakšpunktā. Neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību tomēr drīkst ražot vienīgi no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.

B. Pārstrādes standarti

2. Konservētai lolojumdzīvnieku barībai jāveic termoapstrāde vismaz līdz 3 Fc.

3. Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība, jāveic termoapstrāde ar vismaz 90 °C visā tās masā. Pēc apstrādes jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanos. Produkts jāiesaiņo jaunā iepakojumā.

4. Suņu košļājamajām rotaļlietām pārstrādes laikā jāveic pietiekama termoapstrāde, lai iznīcinātu patogēnus organismus (ieskaitot salmonellas). Pēc apstrādes jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu inficēšanos. Produkts jāiesaiņo jaunā iepakojumā.

5. Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība jāiesaiņo jaunā iepakojumā, nepieļaujot nekādu noplūdi. Jāveic iedarbīgi pasākumi, lai visā ražošanas ciklā un līdz pat pārdošanas punktam tiktu novērsta produkta inficēšanās. Uz iepakojuma jābūt redzamai un salasāmai frāzei "barība vienīgi lolojumdzīvniekiem".

6. Ražošanas un/vai uzglabāšanas laikā (pirms nosūtīšanas) jāņem paraugi izlases veidā, lai pārbaudītu atbilstību šādiem standartiem:

Salmonella: nav konstatēts 25 g: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0

kur

n = analizējamo paraugu skaits;

m = baktēriju skaita robežvērtība; rezultāts uzskatāms par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m;

M = baktēriju skaita maksimālā pieļaujamā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir M vai lielāks; un

c = paraugu skaits, kuros baktēriju skaits var būt lielāks par "m" un mazāks par "M", paraugu uzskatot par kopumā pieņemamu, ja baktēriju skaits pārējos paraugos ir m vai mazāks.

C. Imports

7. Dalībvalstīm jāatļauj lolojumdzīvnieku barības un suņu košļājamo rotaļlietu ievešana, ja:

a) tās ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma X daļā;

b) tās ieved no trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātiem lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumiem, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;

c) tās ražotas saskaņā ar šo regulu;

d) tām ir klāt:

i) konservētai lolojumdzīvnieku barībai – sertifikāts, kas atbilst X pielikuma 3.A nodaļas paraugam,

ii) pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība, – sertifikāts, kas atbilst X pielikuma 3.B nodaļas paraugam,

iii) suņu košļājamajām rotaļlietām – sertifikāts, kas atbilst X pielikuma 3.C nodaļas paraugam; vai

iv) neapstrādātai lolojumdzīvnieku barībai – sertifikāts, kas atbilst X pielikuma 3.D nodaļas paraugam.

III NODAĻA Prasības attiecībā uz kūtsmēsliem, pārstrādātiem kūtsmēsliem un pārstrādātu kūtsmēslu produktiem

I. Nepārstrādāti kūtsmēsli

A. Tirdzniecība

1. a) Aizliegta tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, izņemot kūtsmēslus:

i) no apgabala, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu transmisīvu slimību, un

ii) ko paredzēts kompetento iestāžu uzraudzībā izmantot zemei, kas ir daļa no viena uzņēmuma, kura atrodas abās divu dalībvalstu robežas pusēs.

b) Kompetentā iestāde tomēr var piešķirt īpašu apstiprinājumu, lai tās teritorijā ievestu:

i) kūtsmēslus, kas paredzēti pārstrādei tehniskajās iekārtās vai biogāzes iekārtās, vai kompostēšanas iekārtās, kuras saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi kompetentā iestāde, lai ražotu produktus, kas turpmāk minēti II sadaļā. Kompetentajai iestādei, apstiprinot šādas iekārtas, jāņem vērā kūtsmēslu izcelsme; vai

ii) kūtsmēslus, ko paredzēts izmantot zemei kādā uzņēmumā. Šādu tirdzniecību var veikt vienīgi tad, ja tam piekrīt gan izcelsmes, gan galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes. Kompetentajām iestādēm, lemjot par atļauju, īpaši jāņem vērā kūtsmēslu izcelsme, to galamērķis un dzīvnieku veselības un drošības apsvērumi.

Šādos gadījumos pie kūtsmēsliem jābūt veselības sertifikātam, kas atbilst saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemtajam paraugam.

2. Uz tirdzniecību ar nepārstrādātiem mājputnu mēsliem attiecina šādus nosacījumus:

a) putnu mēslu izcelsmei jābūt apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar Ņūkāslas slimību vai putnu gripu;

b) turklāt nepārstrādātus tādu mājputnu mēslus, kas vakcinēti pret Ņūkāslas slimību, nedrīkst nosūtīt uz reģionu, kas ieguvis pret Ņūkāslas slimību nevakcinētas teritorijas statusu saskaņā ar 15. panta 2. punktu Direktīvā 90/539/EEK [1] Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīva 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to importu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.) Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2000/505/EK (OV L 201, 9.8.2000., 8. lpp.); un

c) pie putnu mēsliem jābūt veselības sertifikātam, kas atbilst saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru pieņemtajam paraugam.

3. Uz tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēsliem neattiecas nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi.

B. Imports

4. Dalībvalstīm jāatļauj nepārstrādātu kūtsmēslu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma IX daļā;

b) tie atkarībā no konkrētās sugas atbilst 1. punkta a) apakšpunkta prasībām;

c) pie tiem ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

II. Pārstrādāti kūtsmēsli un pārstrādātu kūtsmēslu produkti

A. Laišana tirgū

5. Uz pārstrādātu kūtsmēslu un pārstrādātu kūtsmēslu produktu laišanu tirgū attiecas šādi nosacījumi:

a) tiem jābūt no tehniskajām iekārtām, biogāzes iekārtām vai kompostēšanas iekārtām, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar šo regulu;

b) tiem jāveic termoapstrāde pie vismaz 70 °C vismaz 60 minūtes vai līdzvērtīga apstrāde atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

c) tiem jābūt:

i) bez salmonellām (nekonstatē salmonellas 25 g apstrādāta produkta),

ii) bez enterobaktērijām (pamatojoties uz aerobo baktēriju skaitu: < 1000 kolonijas veidošanās vienību uz gramu apstrādātu produktu), un

iii) tiem veikta sporas veidojošo baktēriju un toksisko veidojumu redukcija; un

d) tie jāuzglabā tā, lai pēc pārstrādes nepieļautu inficēšanos vai otrreizēju inficēšanos un mitrumu. Tie jāuzglabā:

i) labi noslēgtās un izolētās tvertnēs; vai

ii) pienācīgi aizzīmogotās pakās (plastmasas maisiņos vai lielmaisos).

B. Imports

6. Dalībvalstīm jāatļauj pārstrādātu kūtsmēslu un pārstrādātu kūtsmēslu produktu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma IX daļā;

b) tos ieved no trešās valsts kompetentās iestādes apstiprināta uzņēmuma, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem;

c) tie atbilst iepriekš 5. punktā izvirzītajām prasībām; un

d) pie tiem ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts.

III. Gvano

7. Uz "Gvano" laišanu tirgū neattiecas nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi.

IV NODAĻA Prasības attiecībā uz asinīm un asins pagatavojumiem, ko lieto tehniskiem mērķiem, ieskaitot farmaceitiskos līdzekļus, in vitro diagnostiku un laboratorijas reaģentus, un izņemot zirgu dzimtas dzīvnieku serumu

A. Laišana tirgū

1. Uz šajā nodaļā iekļautu asins pagatavojumu laišanu tirgū attiecas prasības, kas izvirzītas 20. pantā.

B. Imports

2. Uz asiņu ievešanu attiecas prasības, kas izvirzītas XI nodaļā.

3. Dalībvalstīm jāatļauj asins pagatavojumu ievešana, ja:

a) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma VI daļā;

b) tos ieved no trešās valsts kompetentās iestādes apstiprināta uzņēmuma, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem; un

c) pie tiem ir 29. panta 6. punktā paredzētais veselības sertifikāts; un vai nu

d) to izcelsme ir trešajā valstī, kur vismaz 24 mēnešus nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar mutes un nagu sērgu, 12 mēnešus nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar vezikulāro stomatītu, cūku vezikulāro slimību, govju mēri, sīko atgremotāju mēri, Rifta ielejas drudzi, infekciozo katarālo drudzi, Āfrikas zirgu mēri, klasisko cūku mēri, Āfrikas cūku mēri, Ņūkāslas slimību vai putnu gripu pret to uzņēmīgajām sugām, un kur vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret šīm slimībām. Veselības sertifikāts var būt aizpildīts atbilstoši dzīvnieku sugām, no kurām iegūti asins pagatavojumi; vai

e) no liellopiem iegūtiem asins pagatavojumiem:

i) to izcelsme ir tādas d) apakšpunkta prasībām atbilstīgas trešās valsts apgabalā, no kuras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem atļauts ievest liellopus, svaigu liellopu gaļu vai liellopu spermu. Šiem produktiem jābūt pagatavotiem no tādu liellopu asinīm, kas ir no šā trešās valsts apgabala, un tās jāievāc:

- kautuvēs, kas apstiprinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

vai

- kautuvēs, ko apstiprina un pārrauga trešās valsts kompetentā iestāde. Komisijai un dalībvalstīm jāsaņem informācija par šādas kautuves adresi un apstiprinājumu numuru, vai tas jāatspoguļo sertifikātā;

ii) tām veikts kāds no šiem apstrādes veidiem, kas nodrošina to, lai tajās nebūtu d) apakšpunktā minētu liellopu slimību patogēnu:

- termoapstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, pēc tam veicot efektivitātes pārbaudi,

- apstarošana ar 2,5 megaradiem vai ar gamma stariem, pēc tam veicot efektivitātes pārbaudi,

- pH līmeņa mainīšana, divas stundas izturot pH 5, pēc tam veicot efektivitātes pārbaudi,

- termoapstrāde ar vismaz 90 °C visā to masā, pēc tam veicot efektivitātes pārbaudi, vai

- jebkāda cita apstrāde, ko paredz saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru; vai

iii) tās atbilst X nodaļā noteiktajām prasībām. Šajā gadījumā iepakojumu nedrīkst atvērt uzglabāšanas laikā un tehniskajām iekārtām jāveic viens no ii) punktā minētajiem apstrādes veidiem.

4. Īpašos nosacījumus attiecībā uz in vitro diagnostikai un laboratorijas reaģentiem paredzētu produktu ievešanu vajadzības gadījumā var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

V NODAĻA Prasības attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku serumu

A. Izejvielas

1. Serumam:

a) jābūt no tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kam nav Direktīvā 90/426/EEK [1] Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.) minēto nopietno transmisīvo slimību pazīmju, ne arī citas tādas nopietnas transmisīvās slimības pazīmju, pret ko ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki; un

b) tas jāiegūst iestādēs vai centros, uz ko nav attiecināti ierobežojumi saistībā ar veselību saskaņā ar minēto direktīvu.

B. Imports

2. Dalībvalstīm jāatļauj zirgu dzimtas dzīvnieku seruma ievešana, ja:

a) tas iegūts no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas dzimuši un audzēti tādā trešā valstī, no kuras atļauts ievest zirgus kaušanai;

b) tas iegūts, pārstrādāts un nosūtīts atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

i) to ieved no valsts, kurā obligāti jāziņo par šādām slimībām: Āfrikas zirgu mēris, vaislas sērga, zirgu ļaunie ienāši, zirgu encefalomielīts (visu veidu, ieskaitot VEE), zirgu infekciozā anēmija, vezikulārais stomatīts, trakumsērga, Sibīrijas mēris;

ii) tas veterinārārsta uzraudzībā iegūts no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kam ievākšanas brīdī nebija infekcijas slimības klīnisko pazīmju;

iii) tas iegūts no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas kopš dzimšanas atradušies trešās valsts teritorijā vai – oficiālas reģionalizācijas gadījumā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem – teritorijas daļā, kur:

- Venecuēlas zirgu encefalomielīts nav reģistrēts pēdējos divus gadus,

- vaislas sērga nav reģistrēta pēdējos sešus mēnešus un

- zirgu ļaunie ienāši nav reģistrēti pēdējos sešus mēnešus;

iv) tas iegūts no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas nekad nav atradušies tādā uzņēmumā, kam noteikts aizliegums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, vai ja:

- zirgu encefalomielīta gadījumā no dienas, kurā nokauti visi ar šo slimību saslimušie zirgu dzimtas dzīvnieki, līdz ievākšanas dienai pagājuši vismaz seši mēneši,

- infekciozās anēmijas gadījumā visi inficētie dzīvnieki nokauti un atlikušie dzīvnieki ir uzrādījuši negatīvu reakciju uz diviem Koginsa testiem, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu,

- vezikulārā stomatīta gadījumā no aizlieguma atcelšanas līdz ievākšanas dienai pagājuši vismaz seši mēneši,

- no pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma līdz ievākšanas dienai pagājis vismaz mēnesis,

- no pēdējā reģistrētā Sibīrijas mēra gadījuma līdz ievākšanas dienai pagājušas vismaz 15 dienas, vai arī

- no visu uzņēmumā atrodošos pret slimību uzņēmīgo sugu dzīvnieku nokaušanas un telpu dezinfekcijas līdz ievākšanas dienai pagājušas vismaz 30 dienas (vai vismaz 15 dienas Sibīrijas mēra gadījumā);

v) tam veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu piesārņojumu ar patogēniem ražošanas, pārkraušanas un iesaiņošanas laikā;

vi) tas iesaiņots noslēgtos necaurlaidīgos traukos ar skaidru marķējumu "zirgu dzimtas dzīvnieku serums" un ievākšanas uzņēmuma reģistrācijas numuru;

c) tos ieved no trešās valsts kompetentās iestādes apstiprināta uzņēmuma, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem; un

d) tam ir klāt X pielikuma 4. nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts.

VI NODAĻA Prasības attiecībā uz nagaiņu jēlādām un ādām

A. Piemērošanas joma

1. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz:

a) nagaiņu jēlādām un ādām, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu [1] OV 121, 29.7.1964., 2012. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/23/EK (OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.).;

b) nagaiņu jēlādām un ādām, kam veikts pilns miecēšanas cikls;

c) mitriem hroma pusfabrikātiem;

d) piķelētām kažokādām; un

e) sārmotām jēlādām (apstrādātām ar sārmu un sālījumā pie pH līmeņa no 12 līdz 13 vismaz astoņas stundas).

2. Jomā, kas noteikta 1. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro svaigām, dzesinātām un apstrādātām jēlādām un ādām. Šajā nodaļā "apstrādātas jēlādas un ādas" ir tādas jēlādas un ādas, kas tikušas:

a) žāvētas;

b) saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas pirms nosūtīšanas;

c) sālītas septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonāta;

d) žāvētas 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā; vai

e) konservētas ar tādu procesu, izņemot miecēšanu, kas noteikts saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

B. Tirdzniecība

3. Uz tirdzniecību ar dzesinātām jēlādām un ādām attiecas tādi paši veselības nosacījumi kā tie, ko piemēro svaigai gaļai saskaņā ar Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/461/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu [2] OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu..

4. Tirdzniecība ar apstrādātām jēlādām un ādām ir atļauta ar nosacījumu, ka katram sūtījumam pievieno II pielikumā paredzēto tirdzniecības dokumentu, kas apliecina to, ka:

a) jēlādas un ādas apstrādātas atbilstīgi 2. punktam; un

b) sūtījums nav nonācis saskarē ar citiem dzīvnieku produktiem vai dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas transmisīvās slimības izplatīšanās risku.

C. Imports

5. Dalībvalstīm jāatļauj svaigu vai dzesinātu jēlādu un ādu ievešana, ja:

a) tās iegūtas no 6. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētiem dzīvniekiem;

b) to izcelsme ir trešā valstī vai – reģionalizācijas gadījumā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem – trešās valsts daļā, no kuras atļauts ievest attiecīgās sugas visu kategoriju svaigu gaļu un kur:

i) vismaz 12 mēnešus pirms nosūtīšanas nav reģistrētas šādas slimības:

- klasiskais cūku mēris,

- Āfrikas cūku mēris un

- govju mēris, un

ii) vismaz 24 mēnešus pirms nosūtīšanas nav reģistrēta mutes un nagu sērga un kur 12 mēnešus pirms nosūtīšanas nav veikta vakcinācija pret mutes un nagu sērgu;

c) tās iegūtas:

i) no dzīvniekiem, kas atradušies izcelsmes valsts teritorijā vismaz trīs mēnešus pirms kaušanas vai kopš dzimšanas, ja dzīvnieki ir jaunāki par trim mēnešiem,

ii) pārnadžu jēlādu un ādu gadījumā – no dzīvniekiem, ko ieved no uzņēmumiem, kur nav reģistrēta mutes un nagu sērga iepriekšējās 30 dienas un ap kurām 10 km rādiusā nav reģistrēta mutes un nagu sērga 30 dienas,

iii) cūku jēlādu un ādu gadījumā – no dzīvniekiem, ko ieved no uzņēmumiem, kur nav reģistrēta cūku vezikulārā slimība iepriekšējās 30 dienas vai klasiskais vai Āfrikas cūku mēris iepriekšējās 40 dienas un ap kurām 10 km rādiusā šīs slimības nav reģistrētas 30 dienas; vai

iv) no dzīvniekiem, kam veikta pirmskaušanas veselības pārbaude kautuvē 24 stundas pirms nokaušanas un kam nav konstatētas mutes un nagu sērgas, govju mēra, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības pazīmes;

d) tām veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu atkārtotu piesārņojumu ar patogēniem; un

e) tām ir līdzi X pielikuma 5.A nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts.

6. Dalībvalstīm jāatļauj apstrādātu jēlādu un ādu ievešana, ja:

a) tās iegūtas no 6. panta 1. punkta b), c) vai k) apakšpunktā minētiem dzīvniekiem;

b) tām ir līdzi X pielikuma 5.B nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts;

c) tās iegūtas:

i) no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir tādā trešās valsts apgabalā vai trešā valstī, uz kuru saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nav attiecināti ierobežojumi sakarā ar nopietnas transmisīvās slimības uzliesmojumu, pret ko ir uzņēmīgi šīs sugas dzīvnieki, un tās apstrādātas saskaņā ar 2. punktu; vai

ii) no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir citos trešās valsts apgabalos vai citās trešās valstīs, un tās apstrādātas saskaņā ar 2. punkta c) vai d) apakšpunktu; vai

iii) no atgremotājiem, apstrādātas saskaņā ar 2. punktu un turētas atsevišķi 21 dienu vai pārvadātas 21 dienu bez pārtraukuma. Šajā gadījumā b) apakšpunktā minēto sertifikātu aizstāj ar X pielikuma 5.C nodaļas paraugam atbilstīgu deklarāciju, kas liecina par minēto prasību izpildi;

d) sālītu jēlādu un ādu gadījumā, ko pārvadā kuģī, jēlādas pirms importēšanas sālītas tādu laiku, kāds noteikts sūtījumam klātesošajā sertifikātā; un

e) sūtījums nav nonācis saskarē ar citiem dzīvnieku produktiem vai dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas transmisīvās slimības izplatīšanās risku.

7. Svaigas, dzesinātas un apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas jāieved tādos konteineros, autotransporta līdzekļos, dzelzceļa vagonos vai ķīpās, ko aizzīmogojusi trešās valsts kompetentā iestāde nosūtīšanas vietā.

VII NODAĻA Prasības attiecībā uz medību trofejām

A. Izejmateriāls

1. Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām [1] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu Nr. 1579/2001 (OV L 209, 2.8.2001., 14. lpp.)., medību trofejas:

a) kas iegūtas no nagaiņiem un putniem, kuriem pilnībā veikta taksidermija, nodrošinot to saglabāšanos apkārtējās vides temperatūrā; un

b) kas iegūtas no citām sugām, izņemot nagaiņus un putnus,

nav pakļautas aizliegumiem vai ierobežojumiem dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ.

2. Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97, tādu nagaiņu un putnu trofejas, kam nav veikta 1. punkta a) apakšpunktā minētā apstrāde, pakļautas turpmāk minētajiem nosacījumiem. Tām jābūt:

a) iegūtām no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu transmisīvo slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgo dzīvnieku sugas; vai

b) tām jāatbilst 3. vai 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja tās iegūtas no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, kas pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu transmisīvo slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgo dzīvnieku sugas.

3. Tādām medību trofejām, kas sastāv vienīgi no kaula, ragiem, nagiem vai zobiem, jābūt:

a) iegremdētām verdošā ūdenī pienācīgu laiku, lai nodrošinātu attīrīšanu no visa pārējā materiāla, kas nav kauls, ragi, nagi vai zobi;

b) dezinficētām ar kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli, jo īpaši ar ūdeņraža peroksīdu attiecībā uz kaula daļām;

c) uzreiz pēc apstrādes, nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tās inficēt, iesaiņotām atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos; un

d) tām jābūt līdzi dokumentam vai sertifikātam, kas apliecina atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem.

4. Tādām medību trofejām, kas sastāv vienīgi no jēlādām vai ādas, jābūt:

a) vai nu:

i) žāvētām, vai

ii) saussālītām vai slapjsālītām vismaz 14 dienas pirms nosūtīšanas, vai

iii) konservētām ar tādu procesu, izņemot miecēšanu, kas noteikts saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru;

b) uzreiz pēc apstrādes, nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tās inficēt, iesaiņotām atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos; un

c) tām jābūt līdzi dokumentam vai sertifikātam, kas apliecina atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem.

B. Imports

5. Dalībvalstīm jāatļauj apstrādātu medību trofeju, kas sastāv vienīgi no putnu un nagaiņu kauliem, ragiem, nagiem, zobiem, jēlādām vai ādām, ievešana no trešām valstīm, ja:

a) tām ir klāt X pielikuma 6.A nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts; un

b) tās atbilst 3. un 4. punktā izvirzītajām prasībām. Tomēr saussālītu vai slapjsālītu ādu gadījumā, ko pārvadā kuģī, ādām nav jābūt sālītām 14 dienas pirms nosūtīšanas ar nosacījumu, ka tās tiek sālītas 14 dienas pirms ievešanas.

6. Dalībvalstīm saskaņā ar 7. punkta prasībām jāatļauj ievest no putnu un nagaiņu veselām anatomiskām daļām sastāvošas medību trofejas, kam nav veikta nekāda apstrāde, no tādām trešām valstīm:

a) kas iekļautas kādā no sarakstiem pielikumā Komisijas 1994. gada 16. februāra Lēmumam 94/86/EK, ar ko izveido trešo valstu provizorisko sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest savvaļas dzīvnieku gaļu [1] OV L 44, 17.2.1994., 33. lpp.; un

b) no kurām atļauts ievest attiecīgās sugas visu kategoriju svaigu gaļu.

7. Dalībvalstīm jāatļauj 6. punktā minēto medību trofeju ievešana, ja:

a) tās iegūtas no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, kas nav pakļauts ierobežojumiem sakarā ar nopietnu transmisīvo slimību klātbūtni, pret kurām ir uzņēmīgas attiecīgo dzīvnieku sugas;

b) uzreiz pēc apstrādes, nenonākot saskarē ar citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas varētu tās inficēt, tās iesaiņotas atsevišķos, caurspīdīgos un noslēgtos iepakojumos, lai novērstu jebkādu turpmāku inficēšanos; un

c) tām ir klāt X pielikuma 6.B nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts.

VIII NODAĻA Prasības attiecībā uz vilnu, apspalvojumu, cūkas sariem, spalvām un spalvu daļām

A. Izejvielas

1. Nepārstrādātai vilnai, nepārstrādātam apspalvojumam, nepārstrādātiem cūkas sariem un nepārstrādātām spalvām un spalvu daļām jābūt iegūtām no 6. panta 1. punkta c) vai k) apakšpunktā minētiem dzīvniekiem. Tām jābūt droši iesaiņotām iepakojumā un jābūt sausām. Tomēr aizliegts pārvadāt cūku sarus no apgabaliem ar endēmisku Āfrikas cūku mēri, izņemot tādus cūku sarus, kas:

a) ir vārīti, krāsoti vai balināti; vai

b) tiem veikts kāds cits pietiekami drošs apstrādes veids, lai iznīcinātu patogēnus, ar nosacījumu, ka tiek iesniegts to apliecinošs izcelsmes vietas atbildīgā veterinārārsta sertifikāts. Rūpniecisko mazgāšanu nevar uzskatīt par apstrādes veidu šā punkta nozīmē.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dekoratīvajām spalvām vai spalvām:

a) ko ceļotāji ved personiskai lietošanai; vai

b) privātpersonām adresētos sūtījumos, kas nav paredzēti rūpnieciskiem mērķiem.

B. Imports

3. Dalībvalstīm jāatļauj cūku saru ievešana no trešām valstīm vai – reģionalizācijas gadījumā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem – no to apgabaliem, ja:

a) cūku sari iegūti no kautuvē nokautiem dzīvniekiem izcelsmes valstī; un

b) vai nu

i) tad, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav bijis neviens saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri, sūtījumam ir klāt X pielikuma 7.A nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts; vai

ii) tad, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā bijis viens vai vairāki saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri, sūtījumam ir klāt X pielikuma 7.B nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts.

4. Dalībvalstīm jāatļauj nepārstrādātas vilnas, apspalvojuma, spalvu un spalvu daļu ievešana, ja:

a) tās droši iesaiņotas iepakojumā un ir sausas; un

b) tās nosūta tieši uz tehniskajām iekārtām vai uz starpuzņēmumu tādos apstākļos, kas nepieļauj patogēnu izplatīšanos.

IX NODAĻA Prasības attiecībā uz biškopības produktiem

A. Izejvielas

1. Biškopības produkti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā:

a) nedrīkst būt no tāda apgabala, kas pakļauts aizliegumam saistībā ar Amerikas peru puves gadījumiem vai akarozi, ja akarozes gadījumā galamērķa apgabals saņēmis papildu garantijas saskaņā ar 14. panta 2. punktu Direktīvā 92/65/EEK [1] Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko nosaka noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas regulē dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I punktā minētajos īpašajos Kopienas noteikumos paredzētās dzīvnieku veselības prasības (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2001/298/EK (OV L 102, 12.4.2001., 63. lpp.); un

b) tiem jāatbilst Direktīvas 92/65/EEK 8.a pantā izvirzītajām prasībām.

Atkāpes vajadzības gadījumā var noteikt saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto procedūru.

B. Imports

2. Dalībvalstīm jāatļauj izmantošanai biškopībā paredzētu biškopības produktu ievešana, ja:

a) sūtījumam klātesošajā tirdzniecības dokumentā iekļautas šādas ziņas:

i) izcelsmes valsts,

ii) ražošanas uzņēmuma nosaukums,

iii) ražošanas uzņēmuma reģistrācijas numurs,

iv) produktu veids un

v) norāde: "Biškopības produkti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā, ar izcelsmi uzņēmumā, kas nav pakļauts ierobežojumiem saistībā ar bišu slimībām, un kas ievākti centrā, ap kuru apgabals 3 kilometru rādiusā vismaz 30 dienas nav pakļauts ierobežojumiem saistībā ar Amerikas peru puvi, kas ir obligāti ziņojama slimība."; un

b) tirdzniecības dokumentu apzīmogojusi kompetentā iestāde, kas uzrauga reģistrēto ražošanas uzņēmumu.

X NODAĻA Prasības attiecībā uz kauliem un kaulu produktiem (izņemot kaulu miltus), ragiem un ragu produktiem (izņemot ragu miltus) un nagiem un nagu produktiem (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus

1. Dalībvalstīm jāatļauj ievest kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus) tehnisku izstrādājumu ražošanai, ja:

a) produkti pirms izvešanas ir žāvēti un nav dzesināti vai saldēti;

b) produkti vesti vienīgi pa sauszemi vai jūru no to izcelsmes valsts tieši līdz robežkontroles punktam Kopienā un nav pārkrauti ostās vai vietās ārpus Kopienas;

c) pēc dokumentu kontroles, kas paredzēta Direktīvā 97/78/EK, produkti aizvesti tieši uz tehniskajām iekārtām.

2. Katram sūtījumam jāpievieno:

a) tirdzniecības dokuments, kuru apzīmogojusi kompetentā iestāde, kas uzrauga izcelsmes uzņēmumu, un kurā iekļautas šādas ziņas:

i) izcelsmes valsts,

ii) ražošanas uzņēmuma nosaukums,

iii) produkta veids (žāvēti kauli/žāvētu kaulu produkti/žāvēti ragi/žāvētu ragu produkti/žāvēti nagi/žāvētu nagu produkti), un

iv) tas fakts, ka produkts:

- iegūts no veseliem dzīvniekiem, kas nokauti kautuvē, vai

- žāvēts 42 dienas vismaz 20 °C vidējā temperatūrā, vai

- pirms žāvēšanas karsēts vienu stundu vismaz 80 °C vidusdaļas temperatūrā, vai

- pirms žāvēšanas pārpelnots vienu stundu vismaz 80 °C vidusdaļas temperatūrā, vai

- tam veikta paskābināšana, vismaz vienu stundu pirms žāvēšanas pH līmeni vidusdaļā izturot zemāku par 6, un

to nevienā posmā nav paredzēts pārvērst jebkāda veida izmantošanai pārtikā, barības sastāvdaļās, organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; un

b) šāda importētāja deklarācija, kam jābūt vismaz vienā oficiālajā tās dalībvalsts valodā, kur sūtījums pirmoreiz nonāk Kopienā, un vismaz vienā galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā:

+++++ TIFF +++++

3. Materiālu nosūtot uz Kopienas teritoriju, tam jābūt iepakotam aizzīmogotos konteineros vai transportlīdzekļos vai pārvadātam bez taras kuģī. Ja transportam izmanto konteinerus, uz konteineriem un visādā ziņā pavaddokumentos jābūt norādītam tehniskās iekārtas nosaukumam un adresei.

4. Pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles un saskaņā ar direktīvas 9. panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem materiāls jātransportē tieši uz tehnisko iekārtu.

5. Ražošanas laikā jāveic tāda uzskaite attiecībā uz materiāla daudzumu un veidu, kas nodrošina materiāla faktisku izmantošanu paredzētajiem mērķiem.

XI NODAĻA Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības, farmaceitisko līdzekļu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai

Dalībvalstīm jāatļauj lolojumdzīvnieku barības, farmaceitisko līdzekļu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai paredzētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ievešana, ja:

1) tos ieved no trešām valstīm, kas uzskaitītas sarakstā XI pielikuma VII daļā;

2) tie sastāv vienīgi no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

3) tie ir dziļi sasaldēti izcelsmes ražotnē;

4) tiem veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu atkārtotu piesārņojumu ar patogēniem;

5) tie ir iesaiņoti jaunā iepakojumā, nepieļaujot nekādu noplūdi;

6) tiem ir klāt X pielikuma 8. nodaļas paraugam atbilstošs sertifikāts; un

7) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles un saskaņā ar direktīvas 9. panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem tie transportēti:

a) tieši uz lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu vai tehnisko iekārtu, kas garantējusi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiks izmantoti vienīgi atļautajam mērķim un neatstās uzņēmumu neapstrādātā veidā; vai

b) uz starpuzņēmumu.

XII NODAĻA Tauku pārstrādei paredzēti kausēti tauki

Dalībvalstīm jāatļauj ievest kausētus taukus, kas paredzēti pārstrādei ar metodi, kura vismaz atbilst viena no VI pielikuma III nodaļā aprakstīto procesu standartiem, ja:

1) produktu ved vienīgi pa sauszemi vai jūru no izcelsmes valsts tieši līdz robežkontroles punktam Kopienā;

2) pēc Direktīvā 97/78/EK paredzētās robežkontroles un saskaņā ar direktīvas 9. panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem produktus transportē tieši uz tauku pārstrādes uzņēmumu, kur tos pārstrādās;

3) katram sūtījumam ir klāt importētāja deklarācija. Šajā deklarācijā jābūt norādītam, ka produkti, kas ievesti saskaņā ar šo nodaļu, netiks pārvērsti citādai izmantošanai nekā tālāka pārstrāde ar metodi, kas atbilst vismaz viena no VI pielikuma III nodaļā aprakstīto procesu standartiem. Šī deklarācija jāiesniedz ievešanas robežkontroles punkta kompetentajai iestādei pirmajā preču iekļūšanas vietā Kopienā, kas tajā izdara atzīmi, pēc tam deklarācijai ir jābūt pie sūtījuma līdz tauku pārstrādes uzņēmumam.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR DAžU OTRĀS KATEGORIJAS UN TREŠĀS KATEGORIJAS MATERIĀLU IZMANTOŠANU NOTEIKTU DZĪVNIEKU BAROŠANAI SASKAŅĀ AR 23. PANTA 2. PUNKTU

1. Šis pielikums attiecas vienīgi uz tādiem lietotājiem un savākšanas centriem, kas ir autorizēti un reģistrēti saskaņā ar 23. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv), vi) un vii) daļu. Šajā pielikumā "attiecīgie materiāli" ir 23. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un no tiem iegūtie produkti.

2. Attiecīgie materiāli jānogādā līdz lietotājiem vai savākšanas centriem saskaņā ar II pielikumu.

3. Savākšanas centriem:

a) jāatbilst vismaz šādām V pielikuma prasībām:

i) pielikuma I nodaļas 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunkts, 2., 3. un 4. punkts, un

ii) pielikuma II nodaļas 1., 2., 4., 5. un 9. punkts; un

b) tiem jābūt atbilstīgām iekārtām, lai iznīcinātu neizmantotu nepārstrādātu attiecīgo materiālu, vai tas jānosūta uz pārstrādes uzņēmumu vai sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis drīkst atļaut izmantot otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumu par savākšanas centru.

4. Papildus uzskaitei, kas tiek prasīta saskaņā ar II pielikumu, attiecīgajam materiālam jāveic šāda uzskaite:

a) galīgajiem lietotājiem – izmantotais daudzums un izmantošanas diena; un

b) savākšanas centriem:

i) apstrādātais daudzums saskaņā ar 5. punktu;

ii) katra galīgā lietotāja nosaukums un adrese, kurš nopircis materiālus;

iii) telpas, uz kurām materiāls tiek nogādāts izmantošanai;

iv) nosūtītais daudzums; un

v) materiāla nosūtīšanas datums.

5. Uzņēmējiem un savākšanas centriem, kas piegādā galīgajiem lietotājiem attiecīgo materiālu, kas nav zivju subprodukti, jānodrošina:

a) lai tam veiktu vienu no šiem apstrādes veidiem (savākšanas centrā vai jebkurā kautuvē, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem):

i) denaturēšana ar kompetentās iestādes apstiprinātu krāsvielas šķīdumu. Šķīdumam jābūt tik koncentrētam, lai būtu skaidri saskatāms marķētā materiāla krāsojums, un visi materiāla gabali jāpārklāj ar minēto šķīdumu, materiālu tajā iegremdējot, apsmidzinot vai kā citādi lietojot šķīdumu;

ii) sterilizācija, kas nozīmē vārīšanu vai tvaicēšanu zem spiediena, līdz katrs materiāla gabals viscaur izvārījies; vai

iii) jebkāda cita kompetentās iestādes apstiprināta apstrāde; un

b) lai pēc apstrādes to līdz nosūtīšanai iesaiņotu iepakojumā, kam skaidri salasāmi norādīts savākšanas centra nosaukums un adrese, un norāde "nelietot cilvēku uzturam".

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

VESELĪBAS SERTIFIKĀTU PARAUGI ATSEVIŠĶU DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN NO TIEM IEGŪTU PRODUKTU IEVEŠANAI NO TREŠĀM VALSTĪM

1. NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.A NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.B NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.C NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3.A NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3.B NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3.C NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3.D NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

4. NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

5.A NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

5.B NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

5.C NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

6.A NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

6.B NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

7.A NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

7.B NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

8. NODAĻA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

TREŠO VALSTU SARAKSTI, NO KURĀM DALĪBVALSTIS VAR ATĻAUT IEVEST DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTUS, KAS NAV PAREDZĒTI LIETOŠANAI PĀRTIKĀ

Valsts iekļaušana kādā no šiem sarakstiem ir nepieciešams, bet nepietiekams, nosacījums attiecīgo produktu ievešanai no konkrētās valsts. Importam jāatbilst arī attiecīgām dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasībām.

I DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest pienu un piena produktus

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 95/340/EK pielikuma B vai C ailē.

II DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas(izņemot zivju miltus)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

III DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest zivju miltus un zivju eļļu

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 97/296/EK pielikumā.

IV DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest kausētus taukus(izņemot zivju eļļu)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

V DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest barības sastāvdaļām paredzētus asins pagatavojumus

A. Nagaiņu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai valstu daļas, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā, no kuram atļauts ievest attiecīgo sugu visu veidu svaigu gaļu.

B. Citu sugu asins pagatavojumi

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

VI DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest asins pagatavojumus (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem) izmantošanai tehniskiem un farmācijas mērķiem

A. Nagaiņu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai valstu daļas, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā, no kuram atļauts ievest attiecīgo sugu visa veida svaigu gaļu.

B. Citu sugu asins pagatavojumi

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

VII DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest nepārstrādātu materiālu lolojumdzīvnieku barības un tehnisku izstrādājumu ražošanai

A. Nepārstrādāts liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu dzimtas dzīvnieku izcelsmes materiāls

Trešās valstis vai valstu daļas, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā, no kurām atļauts ievest attiecīgo sugu visa veida svaigu gaļu.

B. Nepārstrādāts mājputnu materiāls

Trešās valstis, no kurām dalībvalstis atļauj ievest svaigu mājputnu gaļu.

C. Nepārstrādāts citu sugu materiāls

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

VIII DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest neapstrādātus cūku sarus

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

IX DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest kūtsmēslus augsnes ielabošanai

A. Pārstrādātu kūtsmēslu produkti

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā.

B. Pārstrādāti zirgu dzimtas dzīvnieku mēsli

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK par dzīviem zirgu dzimtas dzīvniekiem pielikuma I daļā.

C. Nepārstrādāti mājputnu mēsli

Trešās valstis, no kurām dalībvalstis atļauj ievest svaigu mājputnu gaļu.

X DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest lolojumdzīvnieku barību un suņu košļājamās rotaļlietas

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā, un šādas valstis:

(LK) Šrilanka [1]

(JP) Japāna [2]

(TW) Taivāna [3]

XI DAĻA Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest želatīnu, hidrolizētus proteīnus un dikalcija fosfātu

Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 79/542/EEK pielikuma I daļā, un šādas valstis:

(KR) Korejas Republika [4]

(MY) Malaizija [5]

(PK) Pakistāna [6]

(TW) Taivāna [7]

[1] Tikai suņu košļājamās rotaļlietas no nagaiņu jēlādām un ādām.

[2] Pārstrādāta barība tikai dekoratīvajām zivīm.

[3] Pārstrādāta barība tikai dekoratīvajām zivīm.

[4] Vienīgi želatīns.

[5] Vienīgi želatīns.

[6] Vienīgi želatīns.

[7] Vienīgi želatīns.

--------------------------------------------------

Top