32001R1206

Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001

(2001. gada 28. maijs)

par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši 61. panta c) punktu, un 67. panta 1. punktu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīvu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Kopienai cita starpā ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kas vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2) Pareizai iekšējā tirgus darbībai būtu jāuzlabo un, jo īpaši, jāvienkāršo un jāpaātrina sadarbība starp tiesām pierādījumu iegūšanā.

(3) Eiropadome savā sanāksmē Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atgādināja, ka būtu jāizstrādā jauni procesuālie tiesību akti pārrobežu lietās, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu iegūšanu.

(4) Uz šo jomu attiecas Līguma 65. pants.

(5) Dalībvalstis nevar īstenot pašreizējos tiesību aktos izvirzītos mērķus, tas ir, sadarbības uzlabošanu starp tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, un tādēļ tos var pilnīgāk īstenot Kopienas līmenī. Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(6) Šobrīd nav neviena tiesību akta par pierādījumu iegūšanu, kas būtu saistošs visām dalībvalstīm. 1970. gada 18. marta Hāgas Konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās ir spēkā tikai 11 Eiropas Kopienas dalībvalstīs.

(7) Tā kā, lai pieņemtu lēmumu civillietā vai komerclietā, ko izskata kādas dalībvalsts tiesā, bieži vien ir svarīgi iegūt pierādījumus citā dalībvalstī, Kopienas darbība nevar aprobežoties ar tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu civillietās un komerclietās, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs [4]. Tādēļ ir nepieciešams turpināt sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanas jomā.

(8) Lai tiesvedība civillietās un komerclietās būtu efektīva, pieprasījumu iegūt pierādījumus nosūtīšana un izpilde dažādu dalībvalstu tiesās ir jāveic tieši un ar iespējami ātrākajiem līdzekļiem.

(9) Pieprasījumu iegūt pierādījumus nosūtīšanas ātrums garantē visu pienācīgo līdzekļu izmantošanu ar noteikumu, ka ir ievēroti zināmi nosacījumi attiecībā uz saņemtā dokumenta skaidrību un ticamību. Lai nodrošinātu vislielāko skaidrību un juridisko noteiktību, pieprasījums iegūt pierādījumus ir jāraksta uz veidlapas, kas ir aizpildāma tās dalībvalsts valodā, kurā ir tiesa, kas saņem pieprasījumu, vai citā valodā, kas ir pieņemama attiecīgajā valstī. To pašu iemeslu dēļ veidlapas būtu arī jāizmanto turpmākai saziņai starp attiecīgajām tiesām.

(10) Pieprasījums iegūt pierādījumus būtu jāizpilda ātri. Ja nav iespējams pieprasījumu izpildīt 90 dienās no brīža, kad tas nonāk tiesā, kas saņem pieprasījumu, tai būtu attiecīgi jāinformē tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, norādot iemeslus, kuri kavē pieprasījuma ātru izpildi.

(11) Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, iespēja atteikties izpildīt pieprasījumu iegūt pierādījumus būtu jāattiecina tikai uz stingri noteiktiem izņēmuma gadījumiem.

(12) Tiesai, kas saņem pieprasījumu, tas būtu jāizpilda saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem.

(13) Pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, būtu jādod iespēja piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, lai viņi varētu sekot procesam tā, it kā pierādījumus iegūtu tajā dalībvalstī, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu. Tām arī vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt tiesības piedalīties pierādījumu iegūšanā, tādējādi iegūstot tajā aktīvāku lomu. Tomēr nosacījumi, ar kādiem tās drīkst piedalīties, būtu jānosaka tiesai, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

(14) Tās tiesas pārstāvjiem, kas iesniedz pieprasījumu, būtu jādod iespēja piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja tas nav pretrunā tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tādējādi viņi varētu labāk novērtēt pierādījumus. Tām arī vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt tiesības piedalīties, atbilstoši nosacījumiem, ko pieņem tiesa, kura saņem pieprasījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi iegūstot aktīvāku lomu pierādījumu iegūšanā.

(15) Lai vienkāršotu pierādījumu iegūšanu, dalībvalsts tiesai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vajadzētu būt iespējai tieši iegūt pierādījumus citā dalībvalstī, ja attiecīgā dalībvalsts to pieņem, un ar nosacījumiem, ko paredz dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, centrālā institūcija vai kompetenta iestāde.

(16) Pieprasījuma izpildei saskaņā ar 10. pantu nevajadzētu būt par pamatu jebkādai nodokļu vai izmaksu atmaksāšanai. Tomēr, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, pieprasa atmaksāšanu, attiecīgajai tiesai nevajadzētu segt samaksu ekspertiem un tulkiem, kā arī izmaksas saistībā ar 10. panta 3. un 4. punkta piemērošanu. Tādā gadījumā tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atmaksāšanu bez kavēšanās. Ja ir nepieciešams eksperta atzinums, tiesa, kura saņem pieprasījumu, pirms pieprasījuma izpildes drīkst lūgt tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, atbilstošu drošības naudu vai avansu izmaksu segšanai.

(17) Priekšroka būtu jādod šai regulai, nevis noteikumiem, kas ir spēkā tās darbības jomā un kas ir iekļauti starptautiskās konvencijās, kuras ir noslēgušas dalībvalstis. Dalībvalstīm vajadzētu pēc saviem ieskatiem pieņemt nolīgumus vai vienošanās, lai vēl vairāk vienkāršotu sadarbību pierādījumu iegūšanā.

(18) Saskaņā ar šo regulu nosūtītai informācijai būtu jānodrošina aizsardzība. Tā kā spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [5] un Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/46/EK (1997. gada 15. decembris) par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību sakaru nozarē [6], šajā regulā nav vajadzības pēc īpašiem noteikumiem par datu aizsardzību.

(19) Šīs regulas ieviešanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7].

(20) Lai šī regula pienācīgi darbotos, Komisijai būtu jāpārskata tās piemērošana un jāiesaka grozījumi, kas var būt nepieciešami.

(21) Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir izteikušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(22) Kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tāpēc Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Joma

1. Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja dalībvalsts tiesa saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem lūdz:

a) kompetentai citas dalībvalsts tiesu iegūt pierādījumus; vai

b) iespēju nepastarpināti iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.

2. Nedrīkst iesniegt pieprasījumu iegūt pierādījumus, kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas uzsākta vai paredzēta.

3. Šajā regulā "dalībvalsts" ir jebkura dalībvalsts, izņemot Dāniju.

2. pants

Tiešā nosūtīšana starp tiesām

1. Pieprasījumus, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, še turpmāk — "pieprasījumi", tiesa, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība, še turpmāk — "tiesa, kas iesniedz pieprasījumu", nosūta tieši kompetentai tiesai citā dalībvalstī, še turpmāk — "tiesa, kas saņem pieprasījumu".

2. Katra dalībvalsts sastāda to tiesu sarakstu, kas ir kompetentas iegūt pierādījumus saskaņā ar šo regulu. Šajā sarakstā norāda arī šo tiesu teritoriālo jurisdikciju un, attiecīgajos gadījumos — speciālo jurisdikciju.

3. pants

Centrālā institūcija

1. Katra dalībvalsts izraugās centrālo institūciju, kas ir atbildīga par:

a) informācijas sniegšanu tiesām;

b) risinājumu meklēšanu jebkādiem sarežģījumiem, kas varētu rasties attiecībā uz pieprasījumu;

c) izņēmuma gadījumos, pieprasījuma pārsūtīšanu kompetentai tiesai pēc tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pieprasījuma.

2. Federatīvām valstīm, valstīm, kurās piemēro vairākas tiesību sistēmas un valstīm ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesības izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo institūciju.

3. Katra dalībvalsts arī izraugās centrālo institūciju, kas minēta 1. punktā, vai vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kuras būtu atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem, kas minēti 17. pantā.

II NODAĻA

PIEPRASĪJUMU NOSŪTĪŠANA UN IZPILDE

1. iedaļa

Pieprasījuma nosūtīšana

4. pants

Pieprasījuma forma un saturs

1. Pieprasījumu noformē, izmantojot A veidlapu vai, vajadzības gadījumā, I veidlapu, kas dota pielikumā. Tajā ietver šādu informāciju:

a) tiesa, kas iesniedz pieprasījumu un, vajadzības gadījumā, tiesa, kas saņem pieprasījumu;

b) lietas pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, vārdi/nosaukumi un adreses;

c) lietas raksturs un būtība, un īss faktu izklāsts;

d) pierādījumu iegūšanas apraksts;

e) ja pieprasījums ir par personas nopratināšanu:

- nopratināmās personas (personu) vārds (vārdi) un adrese (adreses),

- nopratināmajai personai (personām) uzdodamie jautājumi, vai faktu izklāsts par to, par ko tā (tās) jānopratina,

- vajadzības gadījumā, atsauce uz tiesībām atteikties liecināt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu,

- jebkādas prasības, ka nopratināšana ir jāveic ar zvērestu vai solījumu, un prasības izmantot īpašu formu,

- vajadzības gadījumā, jebkāda cita informācija, ko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, uzskata par vajadzīgu;

f) ja pieprasījums attiecas uz jebkādu citu pierādījumu iegūšanas veidu, dokumenti vai citi pārbaudāmie objekti;

g) vajadzības gadījumā, jebkāds lūgums, kas minēts 10. panta 3. un 4. punktā un 11. un 12. pantā un jebkāda informācija, kas ir nepieciešama to piemērošanai.

2. Pieprasījumu un visus tam pievienotos dokumentus atbrīvo no autentiskuma noteikšanas un jebkādām līdzīgām formalitātēm.

3. Dokumentus, kurus tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, uzskata par nepieciešamiem pieprasījuma izpildei, pievieno pieprasījumam kopā ar tulkojumu tajā valodā, kurā rakstīts pieprasījums.

5. pants

Valoda

Pieprasījumu un paziņojumus, ievērojot šo regulu, sastāda dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, oficiālajā valodā, vai, ja dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai valodās, kur paredzēts iegūt pieprasītos pierādījumus, vai citā valodā, kuru dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav tās valsts valoda un kas ir pieņemama vai pieņemamas veidlapu aizpildīšanai.

6. pants

Pieprasījumu un citu paziņojumu nosūtīšana

Pieprasījumus un paziņojumus, ievērojot šo regulu, nosūta ar iespējami ātrākajiem līdzekļiem, ko dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, ir norādījusi kā pieņemamus. Nosūtīšanu drīkst veikt ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem ar noteikumu, ka saņemtais dokuments precīzi atspoguļo nosūtītā dokumenta saturu un ka visa informācija tajā ir salasāma.

2. iedaļa

Pieprasījuma saņemšana

7. pants

Pieprasījuma saņemšana

1. Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā tiesa, kas saņem pieprasījumu, nosūta apstiprinājumu par saņemšanu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto B veidlapu. Ja pieprasījums neatbilst 5. un 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprinājumā par saņemšanu izdara attiecīgu piezīmi.

2. Ja tāda pieprasījuma izpilde, kas iesniegts, izmantojot ielikumā doto A veidlapu, un kas atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, nav piekritīga tiesai, kurai tas nosūtīts, minētā tiesa nosūta pieprasījumu kompetentai tiesai savā dalībvalstī un par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu.

8. pants

Nepilnīgs pieprasījums

1. Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav visas vajadzīgās informācijas, kura minēta 4. pantā, tiesa, kas saņem pieprasījumu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, tūlīt vai, vēlākais, 30 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas, izmantojot pielikumā doto C veidlapu, un pieprasa tai nosūtīt trūkstošo informāciju, norādot, cik vien iespējams precīzi.

2. Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo ir nepieciešama drošības nauda vai avanss saskaņā ar 18. panta 3. punktu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, tūlīt vai, vēlākais, 30 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas, izmantojot pielikumā doto C veidlapu, un informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, kā būtu iemaksājama drošības nauda vai avanss. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprina drošības naudas vai avansa saņemšanu tūlīt vai, vēlākais 10 dienās no brīža, kad saņemta drošības nauda vai avanss, izmantojot D veidlapu.

9. pants

Pieprasījuma aizpildīšana

1. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprinājumā par saņemšanu atbilstoši 7. panta 1. punktam ir norādījusi, ka pieprasījums neatbilst 5. vai 6. pantā minētajiem nosacījumiem, vai atbilstoši 8. pantam ir informējusi tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, ka pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav visas vajadzīgās informācijas, kas minēta 4. pantā, termiņš, kas noteikts 10. pantā, sākas tikai tad, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir saņēmusi pienācīgi aizpildītu pieprasījumu.

2. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi drošības naudu vai avansu saskaņā ar 18. panta 3. punktu, šis termiņš sākas brīdī, kad iemaksā drošības naudu vai avansu.

3. iedaļa

Pierādījumu iegūšana, ko veic tiesa, kas saņem pieprasījumu

10. pants

Vispārīgi noteikumi, izpildot pieprasījumu

1. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda pieprasījumu tūlīt vai, vēlākais, 90 dienās no brīža, kad saņemts pieprasījums.

2. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, to izpilda saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda šādu prasību, ja vien attiecīgā procedūra nav pretrunā tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un ja nav būtisku praktisko grūtību. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, neizpilda prasību viena šāda iemesla dēļ, tā, izmantojot pielikumā doto E veidlapu, attiecīgi informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu.

4. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var lūgt tiesai, kas saņem pieprasījumu, pierādījumu iegūšanā izmantot sakaru tehnoloģijas, jo īpaši, videokonferences vai telekonferences.

Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda šādu prasību, ja vien tā nav pretrunā tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un ja nav būtisku praktisko grūtību.

Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, neizpilda prasību viena šāda iemesla dēļ, tā, izmantojot pielikumā doto E veidlapu, attiecīgi informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu.

Ja tiesai, kura iesniedz pieprasījumu, vai tiesai, kura saņem pieprasījumu, nav pieejami iepriekš minētie tehniskie līdzekļi, tiesas, savstarpēji vienojoties, var padarīt šādus līdzekļus pieejamus.

11. pants

Izpilde ar pušu klātbūtni un līdzdalību

1. Ja tas ir paredzēts tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kura iesniedz pieprasījumu, pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, ir tiesības būt klāt laikā, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, iegūst pierādījumus.

2. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, savā pieprasījumā, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, informē tiesu, kas saņem pieprasījumu, ka puses un to pārstāvji, ja tādi ir, būs klāt, un, vajadzības gadījumā, ka viņu līdzdalība tiek prasīta. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

3. Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, līdzdalība, tiesa, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 10. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie drīkst piedalīties.

4. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto F veidlapu, paziņo pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, par laiku, kad, un vietu, kur notiks attiecīgā procedūra, un, vajadzības gadījumā, par nosacījumiem, ar kādiem tās drīkst piedalīties.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē iespēju tiesai, kas saņem pieprasījumu, lūgt pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja šāda iespēja ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos.

12. pants

Izpilde ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pārstāvju klātbūtni un līdzdalību

1. Ja tas atbilst tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, tās tiesas pārstāvjiem, kas iesniedz pieprasījumu, ir tiesības būt klāt pierādījumu iegūšanā, ko veic tiesa, kas saņem pieprasījumu.

2. Šajā pantā jēdziens "pārstāvis" ietver tiesas pārstāvjus, ko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, pilnvarojusi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem var pilnvarot arī jebkādu citu personu, piemēram, ekspertu.

3. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, savā pieprasījumā, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, informē tiesu, kas saņem pieprasījumu, ka tās pārstāvji būs klāt, un, vajadzības gadījumā, ka viņu līdzdalība tiek prasīta. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

4. Ja pierādījumu iegūšanā ir pieprasīta tās tiesas pārstāvju līdzdalība, kas iesniedz pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 10. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie drīkst piedalīties.

5. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto F veidlapu, paziņo tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, par laiku, kad, un vietu, kur notiks attiecīgā procedūra, un, vajadzības gadījumā, par nosacījumiem, ar kādiem tās pārstāvji drīkst piedalīties.

13. pants

Piespiedu līdzekļi

Ja vajadzīgs, izpildot pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, gadījumos, kas paredzēti tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktos, piemēro atbilstošus piespiedu līdzekļus, lai izpildītu lūgumu, kuru šajā sakarā iesniegušas tās valsts iestādes vai viena no pusēm.

14. pants

Izpildes atteikums

1. Pieprasījumu nopratināt personu neizpilda, ja attiecīgā persona atsaucas uz tiesībām atteikties liecināt, vai aizliegumu liecināt:

a) saskaņā ar tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem; vai

b) saskaņā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un šādas tiesības ir norādītas pieprasījumā, vai, vajadzības gadījumā, pēc tās tiesas lūguma, kas saņem pieprasījumu, tās ir apstiprinājusi tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

2. Papildus pamatiem, kas minēti 1. punktā, pieprasījuma izpildi drīkst atteikt tikai tad, ja:

a) uz pieprasījumu šī regula neattiecas, kā noteikts 1. pantā; vai

b) pieprasījuma izpilde saskaņā ar tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, neietilpst tiesu varas funkcijās; vai

c) tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, neizpilda tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, pieprasījumu aizpildīt pieprasījumu, kas minēts 8. pantā, 30 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi to izdarīt; vai

d) drošības nauda vai avanss, kas prasīts saskaņā ar 18. panta 3. punktu, nav samaksāts 60 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir lūgusi šādu drošības naudu vai avansu.

3. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, nedrīkst atteikt izpildi tikai, tādēļ, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem darbības priekšmets ir attiecīgās dalībvalsts tiesas izņēmuma kompetencē, vai ka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības veikt attiecīgo darbību.

4. Ja pieprasījumu atsakās izpildīt, pamatojoties uz vienu no 2. punktā minētajiem iemesliem, tiesa, kas saņem pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto H veidlapu, par to paziņo tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, 60 dienās no brīža, kad tiesa, kas saņem pieprasījumu, ir saņēmusi pieprasījumu.

15. pants

Paziņojums par kavēšanos

Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, nevar izpildīt pieprasījumu 90 dienās no dienas, kad tas saņemts, tā, izmantojot pielikumā doto G veidlapu, par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu; tajā norāda kavēšanās iemeslus, kā arī paredzamo laiku, kurš tiesai, kas saņem pieprasījumu, būs vajadzīgs pieprasījuma izpildei.

16. pants

Procedūra pēc pieprasījuma izpildes

Tiesa, kas saņem pieprasījumu, nekavējoties nosūta tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, dokumentus, kas apliecina pieprasījuma izpildi, un, vajadzības gadījumā, nosūta atpakaļ dokumentus, kuri saņemti no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu. Dokumentiem pievieno izpildes apstiprinājumu, izmantojot pielikumā doto H veidlapu.

4. iedaļa

Tieša pierādījumu iegūšana, ko veic tiesa, kas iesniedz pieprasījumu

17. pants

1. Ja tiesa pieprasa iespēju iegūt pierādījumus tieši citā dalībvalstī, tā iesniedz pieprasījumu tās valsts centrālajai institūcijai vai kompetentajai iestādei, kas minēta 3. panta 3. punktā, izmantojot pielikumā doto I veidlapu.

2. Tiešā pierādījumu iegūšana drīkst notikt tikai tad, ja to var veikt brīvprātīgi, nepiemērojot piespiedu līdzekļus.

Ja tiešā pierādījumu iegūšana nozīmē personas nopratināšanu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka izpilde notiek brīvprātīgi.

3. Pierādījumu iegūšanu veic tiesas pārstāvis vai jebkāda cita persona, piemēram, eksperts, kuru pilnvaro saskaņā ar tās tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu.

4. Ne vēlāk kā 30 dienās no pieprasījuma saņemšanas tās dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, centrālā institūcija vai kompetenta iestāde, izmantojot J veidlapu, informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, par pieprasījuma saņemšanu un, vajadzības gadījumā, par to, ar kādiem nosacījumiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem šāda izpilde ir veicama.

Jo īpaši centrālā institūcija vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai piedalīties pierādījumu iegūšanā, lai nodrošinātu šā panta un izklāstīto nosacījumu pienācīgu piemērošanu.

Centrālā institūcija vai kompetentā iestāde veicina sakaru tehnoloģiju, piemēram, videokonferenču un telekonferenču izmantošanu.

5. Centrālā institūcija vai kompetentā iestāde drīkst atteikt iespēju veikt pierādījumu tiešu iegūšanu tikai tad, ja:

a) pieprasījums neattiecas uz šo regulu, kā noteikts 1. pantā;

b) pieprasījumā nav visas vajadzīgās informācijas, kas minēta 4. pantā; vai

c) pieprasītā tiešā pierādījumu iegūšana ir pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem.

6. Neskarot nosacījumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. punktu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, izpilda pieprasījumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

5. iedaļa

Izmaksas

18. pants

1. Pieprasījuma izpilde saskaņā ar 10. pantu nav pamats nekādai nodokļu vai izmaksu atmaksāšanai.

2. Tomēr, ja tiesa, kas saņem pieprasījumu, to lūdz, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nekavējoties atmaksā:

- samaksu ekspertiem un tulkiem,

- izmaksas, kas radušās, piemērojot 10. panta 3. un 4. punktu.

Pušu pienākumu segt šo samaksu vai izmaksas nosaka tās tiesas dalībvalsts tiesību akti, kas iesniedz pieprasījumu.

3. Ja ir nepieciešams eksperta atzinums, tiesa, kura saņem pieprasījumu, pirms pieprasījuma izpildes var lūgt tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, atbilstošu drošības naudu vai avansu izmaksu segšanai. Visos citos gadījumos drošības nauda vai avanss nav pieprasījuma izpildes nosacījums.

Puses maksā drošības naudu vai avansu, ja tas paredzēts tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kas iesniedz pieprasījumu.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Komisija sastāda un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kas ir pieejama arī elektroniski un kurā ir informācija, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 22. pantu un spēkā esošajiem nolīgumiem un vienošanām saskaņā ar 21. pantu.

2. Pielikumā noteikto standarta veidlapu precizējumus vai tehniskos grozījumus veic saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru.

20. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

21. pants

Attiecības ar esošajiem un turpmākiem nolīgumiem un vienošanām starp dalībvalstīm

1. Attiecībās starp šīs regulas dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, priekšroka ir jādod šai regulai, nevis noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko noslēdz dalībvalstis, un jo īpaši Hāgas 1954. gada 1. marta Konvencijā par civilprocesu un Hāgas 1970. gada 18. marta Konvencijā par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās.

2. Šī regula neaizliedz dalībvalstīm turpināt piemērot, kā arī noslēgt nolīgumus vai vienošanās ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, lai vēl vairāk vienkāršotu pierādījumu iegūšanu ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

3. Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a) līdz 2003. gada 1. jūlijam — 2. punktā minēto turpmāk piemērojamo dalībvalstu nolīgumu vai vienošanos kopiju;

b) 2. punktā minēto nolīgumu vai vienošanos kopiju, kas noslēgti starp dalībvalstīm, kā arī tādu nolīgumu vai vienošanos projektus, ko tās paredz noslēgt;

c) paziņojumus par minēto nolīgumu vai vienošanos denonsēšanu vai grozīšanu.

22. pants

Paziņošana

Līdz 2003. gada 1. jūlijam katra dalībvalsts nosūta Komisijai:

a) sarakstu, kas minēts 2. panta 2. punktā, kurā norādīta tiesu teritoriālā un, attiecīgajos gadījumos, — speciālā jurisdikcija;

b) šīs regulas 3. pantā minēto centrālo institūciju un kompetento iestāžu nosaukumus un adreses, norādot to teritoriālo jurisdikciju;

c) informāciju par tehniskajiem līdzekļiem pieprasījumu saņemšanai, kas pieejami sarakstā norādītajām tiesām, ievērojot 2. panta 2. punktu;

d) informāciju par to, kādas valodas, ir pieņemamas pieprasījumiem, kā minēts 5. pantā.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.

23. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2007. gada 1. janvārī un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas un jo īpaši tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī 17. un 18. panta praktisko piemērošanu.

24. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

2. Šo regulu piemēro no 2004. gada 1. janvāra, izņemot 19., 21. un 22. pantu, kurus piemēro no 2001. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2001. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Bodström

[1] OV C 314, 3.11.2000., 2. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 14. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2001. gada 28. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

[5] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[6] OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------