32001L0043

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/43/EK

(2001. gada 27. jūnijs),

ar ko groza Padomes Direktīvu 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā minēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2001. gada 2. augustā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību.

(2) Padomes Direktīva 92/23/EEK (1992. gada 31. marts) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu [4] ir viena no atsevišķām tās Kopienas apstiprinājuma procedūras direktīvām, kura tika ieviesta ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [5], tādēļ Direktīvas 70/156/EEK noteikumi, ko piemēro transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, attiecas uz šo direktīvu.

(3) Jo īpaši Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punkta un 4. panta 3. punkta īstenošanai katrā atsevišķajā direktīvā, tai pievienotajā pielikumā, ir jābūt informācijas dokumentam un apstiprinājuma dokumentam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VI pielikumu, apstiprinājuma datorizācijas nolūkā, tādējādi Direktīvā 92/23/EEK norādītais apstiprinājuma dokuments ir jāgroza.

(4) Atbilstīgi 4. panta 2. punktam Padomes Direktīvā 92/97/EEK (1992. gada 10. novembris), ar ko groza Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu [6], visas turpmākas darbības, kas jo īpaši paredzētas, lai saskaņotu drošības prasības nolūkā ierobežot troksni, kas rodas, riepām saskaroties ar ceļa virsmu, tiks pieņemtas pēc Komisijas priekšlikuma, kas ņem vērā pētījumus, kas veicami saistībā ar trokšņa avotu.

(5) Ir izstrādāta reālistiska, reproducējama metode, kas ļauj izmērīt troksni, kas rodas, riepām saskaroties ar ceļa virsmu; pamatojoties uz šo jauno mērījumu metodi, tika veikts pētījums, lai iegūtu skaitlisku vērtību skaņas līmenim, kas raksturo riepas/ceļa troksni, ko rada dažādu veidu riepas, kuras izmanto dažādu veidu mehāniskajos transportlīdzekļos.

(6) Nosakot prasības riepu ripošanas trokšņa jautājumā, ir jāņem vērā tas, ka riepas ir projektētas, ievērojot parametrus attiecībā uz drošību un vidi un ka ierobežojums attiecībā uz vienu parametru var ietekmēt citus parametrus; nosakot prasības ripošanas trokšņa jautājumā, ir jāņem vērā arī tas, ka Starptautiskajā standartizācijas organizācijā (ISO) pašlaik tiek izstrādātas starptautiskas normas attiecībā uz ceļu virsmu un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (UNECE) — starptautiskas normas attiecībā uz riepu pretestību un drošību.

(7) Attiecīgi ir jāgroza Direktīva 92/23/EEK.

(8) Šās direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvā 92/23/EEK tiek izdarīti šādi grozījumi:

1. "EEK detaļas tipa apstiprinājums", "EEK tipa apstiprinājums" un "EEK apstiprinājums" aizstāj ar jēdzienu "EK tipa apstiprinājums";

2. Direktīvas 1. panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"— "riepa": jebkura jauna riepa, ieskaitot ziemas riepas ar atverēm, kas paredzētas radzēm, oriģināla vai apmaināma, paredzēta tādu transportlīdzekļu aprīkošanai, kam piemēro Direktīvu 70/156/EEK. Šī definīcija neattiecas uz ziemas riepām ar radzēm;"

3. Direktīvu papildina ar šādu pantu:

"1.a pants

1. Prasības, kas izklāstītas V pielikumā, piemēro riepām, ar ko paredzēts aprīkot transportlīdzekļus, kas pirmo reizi izmantoti pēc 1980. gada 1. oktobra.

2. Prasības, kas izklāstītas V pielikumā, nepiemēro:

a) riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

b) riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm (vai kodu 10) vai ir 635 mm vai vairāk (kods 25);

c) T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām, kas definētas II pielikuma 2.3.6. punktā;

d) riepām, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kas pirmo reizi reģistrēti līdz 1980. gada 1. oktobrim.";

4. Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

1. Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti I pielikumā, visām riepām, kas atbilst prasībām II pielikumā, un piešķir tām apstiprinājuma numuru tā, kā norādīts I pielikumā.

2. Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti I pielikumā, visām riepām, kas atbilst prasībām V pielikumā, un piešķir tām apstiprinājuma numuru tā, kā norādīts I pielikumā.

3. Dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz tā riepām, ievērojot nosacījumus, kas noteikti III pielikumā, visiem transportlīdzekļiem, kuru visas riepas (tostarp rezerves riepas vajadzības gadījumā) atbilst prasībām II pielikumā, kā arī prasībām attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas noteiktas IV pielikumā, un piešķir katram šādam transportlīdzeklim apstiprinājuma numuru tā, kā norādīts III pielikumā."

5. Pielikumu saraksts un pielikumi tiek grozīti saskaņā ar šās direktīvas pielikumu.

6. Direktīvu papildina ar šādu pantu:

"10.a pants

1. No 2003. gada 4. februāra dalībvalstis tādu apsvērumu dēļ, kuri saistīti ar riepām un to uzstādīšanu jauniem transportlīdzekļiem, nedrīkst:

a) atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts apstiprinājumu kādam transportlīdzekļu tipam vai riepu tipam;

b) liegt transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā un riepu pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu,

ja transportlīdzekļi atbilst prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK [8].

2. No 2003. gada 4. augusta dalībvalstis vairs nevar piešķirt EK tipa apstiprinājumu un noraida valsts tipa apstiprinājumu to tipu riepām, ko aptver šās direktīvas darbības joma un kuras neatbilst šās direktīvas prasībām, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK.

3. No 2004. gada 4. februāra dalībvalstis vairs nedrīkst piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu kādam transportlīdzekļu tipam, pamatojoties uz apsvērumiem, kas saistīti ar tā riepām vai to montējumu, ja nav ievērotas prasības šajā direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK.

4. No 2005. gada 4. februāra dalībvalstīm:

a) ir pienākums atbilstības sertifikātus, kas ir līdzi jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 70/156/EEK, uzskatīt par tādiem, kas vairs nav derīgi minētās direktīvas 7. panta 1. punkta nolūkiem, ja nav izpildītas prasības šajā direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK;

b) ir pienākums gādāt par to, lai netiktu reģistrēti, tirgoti vai nodoti ekspluatācijā tādi jauni transportlīdzekļi, kuri neatbilst prasībām šajā direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK.

5. No 2009. gada 1. oktobra noteikumus šajā direktīvā, kas grozīta ar Direktīvu 2001/43/EK, piemēro Direktīvas 70/156/EK 7. panta 2. punkta nolūkiem attiecībā uz visām riepām, uz ko attiecas šī direktīva, izņemot C1d un C1e klases riepas, uz kurām tie attieksies attiecīgi no 2010. gada 1. oktobra un 2011. gada 1. oktobra."

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2002. gada 4. augustam būtu izpildītas šās direktīvas prasības. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis šos pasākumus piemēro vēlākais no 2003. gada 4. februāra.

2. Pieņemot aktus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, pēc kuras metodes izdarīt atsauci.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

1. Vēlākais 2003. gada 4. augustā pieņem grozījumu Direktīvā 92/23/EEK saskaņā ar procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā, lai ieviestu testus riepu saķerei ar ceļu.

2. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēc tam, kad ieviestas riepu radītā trokšņa robežvērtības, Komisija 36 mēnešu laikā pēc šās direktīvas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai tehnikas attīstība ļautu ieviest robežvērtības, kas norādītas ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 92/23/EEK V pielikuma 4.2.1. iedaļas B un C slejā, un kādā mērā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija 12 mēnešu laikā liek priekšā Direktīvas 92/23/EEK grozījumus ar nolūku ieviest noteikumus, kas attiecas uz drošības, vides un ripošanas pretestības aspektiem.

4. pants

1. Komisijai palīdz Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai (še turpmāk "Komiteja"), kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2001. gada 27. jūnijā

Eiropas parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Rosengren

[1] OV C 30, 28.1.1998., 8. lpp.

[2] OV C 235, 27.7.1998., 24. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 18. februāra Atzinums (OV C 80, 16.3.1998., 90. lpp.), Padomes 2000. gada 13. aprīļa Kopējā nostāja (OV C 195, 11.7.2000., 16. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2000. gada 7. septembra Lēmums (OV C 135, 7.5.2001., 254. lpp.). Eiropas Parlamenta 2001. gada 31. maija Lēmums un Padomes 2001. gada 5. jūnija Lēmums.

[4] OV L 129, 24.5.1992., 95. lpp. Direktīva grozīta ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[5] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/40/EK (OV L 203, 10.8.2000., 9. lpp.).

[6] OV L 371, 19.12.1992., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/43/EK par grozījumiem Padomes Direktīvā 92/23/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un to montējumu.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. Pielikumu sarakstu aizstāj ar šādu sarakstu:

"I PIELIKUMS | Riepu EK tipa apstiprinājuma administratīvie noteikumi |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz kāda riepu tipa EK tipa apstiprinājumu |

2. papildinājums | EK tipa apstiprinājuma sertifikāts (riepas) |

3. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz kāda riepu tipa EK tipa apstiprinājumu, kas attiecas uz riepas/ceļa troksni |

4. papildinājums | EK tipa apstiprinājuma sertifikāts (riepas/ceļa troksnis) |

II PIELIKUMS [1] | Prasības attiecībā uz riepām |

1. papildinājums | Paskaidrojošs attēls |

2. papildinājums | Saraksts, kur nosaukti kravnesības indeksu simboli un attiecīgā maksimāli pieļaujamā masa |

3. papildinājums | Riepas marķējumu izvietojums |

4. papildinājums | Attiecība starp spiediena indeksu un spiediena vienībām |

5. papildinājums | Atsevišķu izmēru apzīmējumu riepu mērījumu loks, ārējais diametrs un riepas platums |

6. papildinājums | Riepu izmēru mērījumu metode |

7. papildinājums | Slodzes/ātruma testa procedūra |

8. papildinājums | Izmaiņas kravnesības indeksā atkarībā no ātruma, komerciālo automobiļu radiālās un diagonālās riepas |

III PIELIKUMS | Administratīvie noteikumi transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz to riepu montējumu |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz transportlīdzekli |

2. papildinājums | EK tipa apstiprinājuma sertifikāts transportlīdzeklim |

IV PIELIKUMS | Prasības, ko transportlīdzekļiem piemēro attiecībā uz riepu montējumu |

V PIELIKUMS | Riepas/ceļa troksnis |

1. papildinājums | Procedūra, pēc kuras mēra riepas/ceļa trokšņa līmeņus, "apturēta motora" metode |

2. papildinājums | Testa ziņojums |

VI PIELIKUMS | Specifikācijas attiecībā uz testa vietu |

2. Direktīvas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

I PIELIKUMS

RIEPU EK TIPA APSTIPRINĀJUMA ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

1. RIEPU EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

1.1. Pieteikumu kāda riepu tipa EK tipa apstiprinājumam saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu iesniedz attiecīgās riepas ražotājs.

1.1.1. EK tipa apstiprinājuma pieteikumam saskaņā ar II pielikumu līdzi trijos eksemplāros ir jābūt attiecīgā riepu tipa aprakstam, kā izklāstīts informācijas dokumentā 1. papildinājumā.

1.1.1.1. Pieteikumam trijos eksemplāros obligāti jāpievieno shēma vai raksturojoša fotogrāfija, kas identificē riepas protektora zīmējumu, un shēma uz mērījumu loka uzmontētas piepūstas riepas apvalkam, kur norādīti attiecīgie izmēri (skatīt II pielikuma 6.1.1. un 6.1.2. iedaļu) attiecīgajam riepu tipam, kas iesniegts apstiprinājumam.

1.1.1.2. Tam jāpievieno vai nu testa ziņojums, ko sagatavojis izraudzītais tehniskais dienests, vai arī zināms skaits paraugu atbilstīgi prasībai, ko noteikusi apstiprinātāja iestāde.

1.1.2. EK tipa apstiprinājumam pieteikumam saskaņā ar V pielikumu līdzi trijos eksemplāros ir jābūt attiecīgā riepu tipa aprakstam, kā aprakstīts informācijas dokumentā 3. papildinājumā.

1.1.2.1. Pieteikumam trijos eksemplāros obligāti jāpievieno shēmas, attēli vai fotogrāfijas, kas identificē riepu tipa(–u) protektora(–u) zīmējumu(–us).

1.1.2.2. Tam arī jāpievieno vai nu testa ziņojums, ko sagatavojis izraudzītais tehniskais dienests, vai arī zināms skaits paraugu atbilstīgi prasībai, ko noteikusi apstiprinātāja iestāde.

1.2. Ražotājs var prasīt, lai EK tipa apstiprinājums tiktu attiecināts tā,

1.2.1. ka tiek aptverti pārveidoti riepu tipi kāda EK tipa apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar II pielikumu, un/vai

1.2.2. ka tiek aptverti papildu riepu izmēru apzīmējumi un/vai tirdzniecības nosaukumi vai ražotāja komercapzīmējumi un/vai izmainīti riepu protektora zīmējumi kāda EK tipa apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar V pielikumu.

1.3. Līdz 2005. gada 31. decembrim apstiprinātāja iestāde kā apstiprinātas testu laboratorijas var pieņemt riepu ražotāja laboratorijas saskaņā ar 14. panta 1. punktu Direktīvā 70/156/EEK.

2. UZRAKSTI

2.1. Uz EK tipa apstiprinājumam iesniegtiem riepu tipa paraugiem ir jābūt pieteikuma iesniedzēja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam un pietiekamai vietai, kur izvietot EK tipa apstiprinājuma zīmi, saskaņā ar šā pielikuma 4. iedaļu.

3. EK TIPA APSTIPRINĀJUMS

3.1. Kad kāds saskaņā ar 1.1.1. punktu še iepriekš iesniegts riepu tips atbilst prasībām II pielikumā, tam piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar 4. pantu Direktīvā 70/156/EEK un EK tipa apstiprinājumu numuru.

3.1.1. Lēmumu par apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecinājumu, noraidījumu vai anulēšanu vai ar kādu riepu tipu saistītas ražošanas galīgu pārtraukšanu, kas pieņemts atbilstīgi II pielikumam, paziņo dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 6. punktu.

3.1.2. Kad kāds saskaņā ar 1.1.2. punktu še iepriekš iesniegts riepu tips atbilst prasībām V pielikumā, tam piešķir EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar 4. pantu Direktīvā 70/156/EEK un EK tipa apstiprinājumu numuru.

3.2.1. Lēmumu par apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecinājumu, noraidījumu vai anulēšanu vai ar kādu riepu tipu saistītas ražošanas galīgu pārtraukšanu, kas pieņemts atbilstīgi V pielikumam, paziņo dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 6. punktu.

3.3. Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam riepu tipam. Tā pati dalībvalsts nevar piešķirt tādu pašu numuru citam riepu tipam. Jo īpaši apstiprinājuma numuriem, kas piešķirti saskaņā ar II pielikumu, un EK tipa apstiprinājumu numuriem, kas piešķirti saskaņā ar V pielikumu, obligāti ir jāatšķiras.

4. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMS

4.1. Uz katras riepas, kas atbilst kādam tipam, kuram EK tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo direktīvu, ir jābūt attiecīgai EK tipa apstiprinājuma zīmei.

4.2. EK tipa apstiprinājuma zīmi veido taisnstūris ar mazo "e" burtu tā iekšpusē, kam seko viens no Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumā paredzētajiem numuriem, kas apzīmē attiecīgo dalībvalsti, kas piešķīrusi apstiprinājumu. EK tipa apstiprinājuma numuru veido apstiprinājuma numurs attiecīgajam tipam izveidotajā sertifikātā un divi cipari pirms tā: "00" komerciālo transportlīdzekļu riepām, "02" vieglo automobiļu riepām.

4.2.1. Taisnstūris, kas veido EK tipa apstiprinājuma zīmi, ir vismaz 12 mm garš un vismaz 8 mm augsts. Burtu un ciparu augstums ir vismaz 4 mm.

4.3. EK tipa apstiprinājuma zīmes un numuri, kā arī papildu uzraksti, kas paredzēti II pielikuma 3. iedaļā (šie iepriekš minētie uzraksti apstiprinājumam, piemērojot II pielikumu), jāpievieno kā paredzēts minētajā iedaļā.

4.4. Apstiprinājuma numuriem, kas piešķirti saskaņā ar V pielikumu, obligāti seko piedēklis "s", kas ir skaņas saīsinājums.

4.5. EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs norādīts še turpmāk:

+++++ TIFF +++++

Riepa, uz kuras ir iepriekš parādītā EK tipa apstiprinājuma zīme, ir riepa komerciālajam transportlīdzeklim (00), kas apmierina EK prasības (e) un kam EK tipa apstiprinājuma zīme piešķirta Īrijā (24) ar numuru 479 atbilstīgi II pielikumam un Itālijā (3) ar numuru 687–s atbilstīgi V pielikumam.

Piezīme:

Numuri "479" un "687" (EK zīmes apstiprinājuma numuri), kā arī numurs "24" un cipars "3" (burti un skaitļi, kas norāda uz dalībvalstīm, kas piešķīrušas EK apstiprinājumu) doti vienīgi orientējoši.

Apstiprinājuma numuriem ir jābūt netālu no taisnstūra; tas var būt virs vai zem taisnstūra, pa labi vai pa kreisi no tā. Apstiprinājuma numura rakstzīmēm visām jābūt vienā un tajā pašā pusē kā burts "e" un jābūt orientētām tajā pašā virzienā.

5. RIEPAS TIPA PĀRVEIDOŠANA

5.1. Gadījumā, kad pārveido kādu apstiprinātu riepas tipu, piemērojot II vai V pielikumu, piemēro noteikumus Direktīvas 70/156/EEK 5. pantā.

5.2. Sakarā ar riepas protektora zīmējuma pārveidojumu kāda II pielikumam atbilstīga apstiprinājuma gadījumā neuzskata, ka ir jāatkārto II pielikumā paredzētie testi.

5.3. Gadījumā, kad riepu izmēru apzīmējumi vai preču zīmes tiek pievienoti virknei atbilstīgi V pielikumam apstiprinātu riepu, apstiprinātāja iestāde nosaka, vai testi ir jāatkārto.

5.4. Gadījumā, kad pārveidots riepas protektora zīmējums virknei atbilstīgi V pielikumam apstiprinātu riepu, raksturīgu paraugu kopumu pārbauda vēlreiz, ja vien apstiprinātājai iestādei nav pierādījuma tam, ka pārveidojums neietekmē riepas/ceļa troksni.

6. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

6.1. Vispārējie pasākumi, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, ir jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. panta noteikumiem.

6.2. Jo īpaši, kad pārbaudes veic saskaņā ar 1. papildinājumu V pielikumam, lai pārbaudītu ražojumu atbilstību, ja testētās riepas skaņas līmenis nepārsniedz robežvērtības, kas paredzētas V pielikuma 4.2. punktā par vairāk nekā 1 dB(A), ražojumus uzskata par tādiem, kas atbilst prasībām V pielikuma 4. punktā.

3. Nosaukums I pielikuma 1. papildinājumam tiek aizstāts ar šādu nosaukumu:

"1. papildinājums

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS Nr. ATTIECĪBĀ UZ KĀDA RIEPU TIPA EK TIPA APSTIPRINĀJUMU

(II pielikums Direktīvai 92/23/EEK)"

4. Nosaukums I pielikuma 2. papildinājumam tiek aizstāts ar šādu:

"2. papildinājums

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

(riepas)

PARAUGS

(maksimālais lielums: A4 (210 mm × 297 mm))"

5. Direktīvas I pielikuma 2. papildinājumā aiz punkta

"Paziņojums attiecībā uz"

pievieno šādus ievilkumus:

"— tipa apstiprinājuma anulēšanu (1),

— ražošanas pārtraukšanu (1)"

6. Direktīvas I pielikumam pievieno šādus papildinājumus: "

3. papildinājums

INFORMĀCIJAS DOKUMENTS NR… ATTIECĪBĀ UZ KĀDA RIEPU TIPA EK TIPA APSTIPRINĀJUMU, KAS ATTIECAS UZ RIEPAS/CEĻA TROKSNI

(V pielikums Direktīvai 92/23/EEK)

Turpmāk norādītās ziņas, ja tās ir vajadzīgas, iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Rasējumus, ja tādi ir, iesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizētus A4 formātā vai šā formāta mapē. Attiecīgā informācija, kas saistīta ar veiktspēju, iesniedzama gadījumā, ja ir darbības, ko kontrolē mikroprocesors.

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

1.1. Ražotāja nosaukums:

1.2. Pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un adrese:

1.3. Adrese(–es) rūpnīcai (–ām), kur veikta ražošana:

1.4. Tirdzniecības nosaukums (–i), komercapzīmējums(–i) vai preču zīme (–es), ko izmanto konkrētam riepu tipa apstiprinājuma pieteikumam.

2. RIEPAS

2.1. Riepu klasifikācija: (C1 klase, C2 klase vai C3 klase)

2.2. Izmantošanas kategorija (parastās, sniega vai speciālās)

2.3. Galveno pazīmju detalizēts raksturojums attiecībā uz riepas/ceļa trokšņa rezultātiem, riepas protektora zīmējumu, kas izmantojams attiecīgajai riepu lieluma varietātei. Šos precizējumus var sniegt, izmantojot rasējumu, fotoattēlu vai aprakstu, bet neatkarīgi no izvēlētā līdzekļa tam ir jābūt pietiekamam, lai kompetentā iestāde tipa apstiprinājuma jautājumā vai tehniskais dienests varētu noteikt, vai varbūtējas izmaiņas, kas turpmāk izdarītas attiecībā uz galvenajām pazīmēm, negatīvi neietekmēs riepas/ceļa troksni.

Piezīme:

To, kā izmaiņas riepas protektora zīmējuma un konstrukcijas mazāk būtiskās pazīmēs ietekmē riepas/ceļa troksni, noteiks pārbaudēs attiecībā uz ražojumu atbilstību.

2.4. Riepas struktūra

2.5. Saraksts, kur uzskaitīti riepas protektora zīmējuma raksturīgie apzīmējumi: (norādīt katrai preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam un komercapzīmējumam visas norādes, kam ir jābūt riepu izmēru apzīmējumā saskaņā ar 2.1 7. punktu II pielikumā Direktīvai 92/23/EEK, attiecībā uz klases C1 riepām, vajadzības gadījumā pievienojot norādi "Reinforced" vai "Extra Load").

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

"

7. Direktīvas IV pielikumā, 3.1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3.1.1. Ievērojot 3.7.4. punkta noteikumus, uz visām riepām, kas uzmontētas uz kāda transportlīdzekļa, vajadzības gadījumā ieskaitot rezerves riepas, jābūt EK tipa apstiprinājuma zīmei (–ēm), kā norādīts I pielikuma 4. punktā, vai EK tipa apstiprinājuma zīmei, kas norāda uz atbilstību ANO/EEK Noteikumiem Nr. 30 un Nr. 54. ANO/EEK tipa apstiprinājuma zīmes uzskata par līdzvērtīgām vienīgi tām EK tipa apstiprinājuma zīmēm, kas piešķirtas saskaņā ar II pielikumu."

8. Pievieno šādu pielikumu un papildinājumus: "

V PIELIKUMS

RIEPAS/CEĻA TROKSNIS

1. DARBĪBAS JOMA

Šo pielikumu piemēro riepu kā detaļu EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz riepas/ceļa sacelto troksni.

2. DEFINĪCIJAS

Šā pielikuma nolūkiem piemēro definīcijas II pielikumā, izņemot definīciju, kas dota 2.1. punktā, kuru groza šādi:

2.1. "Riepas tips"

attiecībā uz EK tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo pielikumu (riepas/ceļa troksnis) nozīmē riepu kopumu, ko aptver saraksts, kur uzskaitīti riepu izmēru apzīmējumi (skatīt 2.17. punktu II pielikumā), tirdzniecības nosaukumi, preču zīmes un komercapzīmējumi, kuras neatšķiras attiecībā uz tādām būtiskām pazīmēm kā:

- ražotāja nosaukums,

- riepu klasifikācija (skatīt šā pielikuma 2.4. punktu),

- riepu struktūra (skatīt II pielikuma 2.1.4. punktu),

- izmantošanas kategorija (skatīt II pielikuma 2.1.3. punktu),

- klases C1 riepām, apzīmējumi "Reinforced" vai "Extra Load",

- riepas protektora zīmējums (skatīt 2.3. punktu informācijas dokumentā, I pielikuma 3. papildinājums).

Piezīme:

To, kā niecīgas izmaiņas riepas protektora zīmējuma un konstrukcijas pazīmēs ietekmē riepas/ceļa troksni, noteiks pārbaudēs attiecībā uz ražojumu atbilstību.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

2.2. "

Tirdzniecības nosaukums vai komercapzīmējums

"

ir ražotāja dotais riepu apzīmējums. Tirdzniecības nosaukums var atbilst ražotāja nosaukumam, un komercapzīmējums var sakrist ar preču zīmi.

2.3. "

Riepas/ceļa troksnis

"

ir troksnis, kas rodas, riepām kustībā saskaroties ar ceļa virsmu.

2.4. Šajā pielikumā ir spēkā šāda klasifikācija:

C1 klases riepas | — vieglo automobiļu riepas (skatīt II pielikuma 2.32. punktu) |

C2 klases riepas | komerciālo transportlīdzekļu riepas (skatīt II pielikuma 2.33. punktu) ar kravnesības indeksu vienkāršā montējumā ≤ 121 un ātruma kategorijas simbolu ≥ "N" (skatīt 2.29.3. punktu II pielikumā); |

C3 klases riepas | komerciālo transportlīdzekļu (skatīt 2.33. punktu II pielikumā) ar kravnesības indeksu vienkāršā montējumā ≤ 121 un ātruma kategorijas simbolu ≤ "M" (skatīt 2.29.3. punktu II pielikumā) komerciālo transportlīdzekļu riepas (skatīt 2.33. punktu II pielikumā) ar kravnesības indeksu vienkāršā montējumā ≥ 122. |

3. MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

3.1. Papildus marķēšanas prasībām, kas izvirzītas I pielikuma 4. punktā un II pielikuma 3. punktā, uz riepas ir jābūt šādiem marķējumiem:

3.1.1. Ražotāja nosaukums vai preču zīme; tirdzniecības nosaukums, komercapzīmējums vai preču zīme.

4. PRASĪBAS RIEPAS/CEĻA TROKŠŅA JOMĀ

4.1. Vispārīgas prasības

Viena izmēru apzīmējuma un viena un tā paša riepas protektora zīmējuma četru riepu komplektu, kas pārstāv attiecīgo riepu grupu, iesniedz riepas/ceļa trokšņa līmeņa testam, kas veicams saskaņā noteikumiem 1. papildinājumā.

4.2. Saskaņā ar 1. papildinājuma 4.5. punktu noteiktie trokšņa līmeņi nepārsniedz šādas robežas:

4.2.1. Klases C1 riepas, atsaucoties uz testētās riepas nominālo riepas platumu (skatīt II pielikuma 2.17.1.1. punktu):

Riepu klaseNominālais riepas platums (mm) | Robežvērtības dB(A) |

A | B [4] | C [4] [5] |

C1a | ≤ 145 | 72 [1] | 71 [1] | 70 |

C1b | > 145 ≤ 165 | 73 [1] | 72 [1] | 71 |

C1c | > 165 ≤ 185 | 74 [1] | 73 [1] | 72 |

C1d | > 185 ≤ 215 | 75 [2] | 74 [2] | 74 |

C1e | >215 | 76 [3] | 75 [3] | 75 |

4.2.1.1. Pastiprinātām (vai Extra Load) riepām (skatīt II pielikuma 3.1.8. punktu) 4.2.1. punktā norādītās robežvērtības palielina par 1 dB(A).

4.2.1.2. Riepām, kas klasificētas izmantojuma kategorijā "Speciālās" (skatīt II pielikuma 3.1.3. punktu), 4.2.1. punktā norādītās robežvērtības palielina par 2 dB(A).

4.2.2. Klases C2 riepas atkarībā no riepu kopuma izmantošanas kategorijas (skatīt II pielikuma 2.1.3. punktu):

Izmantojuma kategorija | Robežvērtība, kas izteikta dB(A) |

Parastās | 75 |

Sniega | 77 |

Speciālās | 78 |

4.2.3. Klases C3 riepas atkarībā no riepu kopuma izmantošanas kategorijas (skatīt II pielikuma 2.1.3. punktu):

Izmantojuma kategorija | Robežvērtība, kas izteikta dB(A) |

Parastās | 76 |

Sniega | 78 |

Speciālās | 79 |

1. Papildinājums

PROCEDŪRA, PĒC KURAS MĒRA RIEPAS/CEĻA TROKŠŅA LĪMEŅUS, "APTURĒTA MOTORA" METODE

0. Ievads

Šajā metodē ir aprakstītas specifikācijas attiecībā uz mērinstrumentiem, mērījuma apstākļiem, mērīšanas metodi, kas ir jāizmanto, lai iegūtu trokšņa līmeni komplektam riepu, kas uzmontētas uz testa transportlīdzekļa, kurš ripo ar lielu ātrumu pa noteiktu ceļa virsmu. Maksimālais skaņas spiediena līmenis reģistrējams, kad testa transportlīdzeklis turpina braukt, ar mikrofoniem, kas novietoti attālā līdzenā laukā; galīgo rezultātu attiecībā uz kādu atskaites ātrumu iegūst, izmantojot lineāras regresijas analīzi. Šādus testa rezultātus nevar attiecināt uz riepu radīto troksni, kas būtu izmērīts ātruma palielināšanas laikā, kad motors darbojas, vai ātruma samazināšanas laikā, kad izmanto bremzes.

1. Mērinstrumenti

1.1. Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērītājs vai līdzvērtīga mērīšanas sistēma, ieskaitot vējstiklu, ko ieteicis ražotājs, vismaz atbilst kritērijiem, kas piemērojami 1.tipa instrumentiem, saskaņā ar Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (SEK) publikācijas Nr. 60651 otro izdevumu.

Mērījumus veic, izmantojot biežuma svērumu A un laika svērumu F.

Gadījumā, kad izmanto kādu sistēmu, kur paredzēta svērtā skaņas līmeņa periodiska uzraudzība, intervāls starp diviem lasījumiem nepārsniedz 30 ms.

1.1.1. Kalibrēšana

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, ko piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem, saskaņā ar publikāciju SEK 942:1988. Neveicot pielāgojumus, starpībai starp divām vērtībām, kas iegūtas attiecībā uz diviem secīgiem testiem, jābūt mazākai vai vienādai ar 0,5 dB. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu iznākumus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās kalibrēšanas, uzskata par nederīgiem.

1.1.2. Atbilstība prasībām

Skaņas kalibrēšanas ierīces atbilstība prasībām, kas izvirzītas publikācijā SEK 60942:1988, ir jāpārbauda reizi gadā, un mērīšanas sistēmas atbilstība prasībām, kas izvirzītas otrajā izdevumā publikācijai SEK 60651:1979/A1:1993, jāpārbauda reizi divos gados, laboratorijā, kas apstiprināta veikt kalibrēšanu saistībā ar attiecīgajām normām.

1.1.3. Mikrofonu izvietošana

Mikrofons (vai mikrofoni) novietojami 7,5 m ± 0,05 m attālumā no trases atskaites līnijas CC1 (1. attēls) un 1,2 m ± 0,02 m augstumā virs zemes. Maksimālā jutīguma asij ir jābūt horizontālai un perpendikulārai attiecībā pret transportlīdzekļa ceļu (līnija CC1).

1.2. Ātruma mērījumi

Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 1 km/h vai augstāka, kad transportlīdzekļa priekšpuse sasniegusi līniju PP' (1. attēls).

1.3. Temperatūras mērījumi

Obligāti veicami gaisa temperatūras un testa virsmas temperatūras mērījumi. Temperatūras mērīšanas ierīces precizitātei ir jābūt ± 1 °C.

1.3.1. Gaisa temperatūra

Temperatūras devējs novietojams klajā vietā netālu no mikrofona tā, ka tas ir atklāts gaisa plūsmai un aizsargāts no tiešiem saules stariem. Šo aizsardzību var nodrošināt ar kādu aizsegu vai ko līdzīgu. Devējs novietojams 1,2 m ± 0,1 m augstumā virs testa virsmas, lai pēc iespējas mazinātu termiskā starojuma ietekmi, kad gaisa plūsma ir vāja.

1.3.2. Testa virsmas temperatūra

Temperatūras devējs novietojams vietā, kur mērītā temperatūra raksturo temperatūru riteņu sliedēs, netraucējot skaņas mērījumus.

Ja izmanto instrumentu ar kontakta temperatūras devēju, starp virsmu un devēju uzklāj pastu, kas vada siltumu, lai nodrošinātu pienācīgu termisku kontaktu.

Ja izmanto starojuma termometru (pirometru), augstumu izvēlas tā, lai nodrošinātu, ka tiek aptverta mērījumu vieta ar diametru ≥ 0,1 m.

1.4. Vēja mērījums

Izmantotajai ierīcei ir jāspēj izmērīt vēja ātrumu ar pielaidi ± 1 m/s. Vēju mēra mikrofona augstumā. Vēja virziens ir jāreģistrē, atsaucoties uz braukšanas virzienu.

2. Mērījuma nosacījumi

2.1. Testa vieta

Testa vietu veido centrālais sektors, ko ieskauj praktiski līdzena testa zona. Mērījumu daļai ir jābūt pilnīgi līdzenai; visu mērījumu nolūkiem testa virsmai ir jābūt sausai un tīrai. Testa virsma nav mākslīgi jādzesē testu laikā vai pirms tiem.

Testa vietai ir jābūt tādai, ka brīva skaņas laukuma nosacījumi starp skaņas avotu un mikrofonu īstenotos pie skaņas līmeņa aptuveni 1 dB(A). Uzskata, ka šie nosacījumi izpildīti tur, kur 50 m attālumā no mērījumu sektora centra nav lielu tādu skaņas atstarotāju objektu kā žogi, akmeņi, tilti vai ēkas. Testa trases virsma un testa vietas izmēri saskan ar šā pielikuma 2. papildinājumu.

Vismaz 10 m rādiusa centrālā daļa ir brīva no pulverveidīga sniega, augstas zāles, irdenas zemes, izdedžiem un citiem līdzīgiem elementiem. Mikrofona tuvumā nevar atrasties nekādi traucēkļi, kas varētu ietekmēt skaņas lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nestāv neviena persona. Persona, kas veic mērījumus, un novērotāji izvēlas savu atrašanās vietu tā, lai neietekmētu mērinstrumentu rādījumus.

2.2. Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Ir jāgādā par to, lai iznākumus neietekmētu vēja brāzmas. Testus neizdara, ja vēja ātrums mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Mērījumus neveic, kad gaisa temperatūra nesasniedz 5 °C vai pārsniedz 40 °C, vai testa virsmas temperatūra nesasniedz 5 °C vai pārsniedz 50 °C.

2.3. Apkārtējais troksnis

Fona skaņas līmenis (ieskaitot jebkādus trokšņus, ko rada vējš) ir vismaz par 10 dB(A) zemāks nekā izmērītais riepas/ceļa troksnis. Mikrofons aprīkojams ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu un peilēšanas iezīmes.

Netiek ņemti vērā mērījumi, ko ietekmējis kāds skaņas pīķis, kas nešķiet saistīts ar vispārējo riepu skaņas līmeni.

2.4. Prasības attiecībā uz testa transportlīdzekli

2.4.1. Vispārīgas piezīmes

Testa transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar četrām atsevišķām riepām tikai uz divām asīm.

2.4.2. Transportlīdzekļa slogojums

Transportlīdzekļa slogojumam ir jābūt saskaņā ar noteikumiem par testa riepu slogojumu, kas paredzēti 2.5.2. punktā še turpmāk.

2.4.3. Garenbāze

Garenbāze starp divām asīm, kas aprīkotas ar testa riepām, riepām klasē C1 ir mazāka nekā 3,50 m un riepām C2 klasē un C3 klasē ir mazāka nekā 5 m.

2.4.4. Pasākumi, kas paredzēti tam, lai samazinātu transportlīdzekļa ietekmi uz trokšņa līmeņa mērījumu

Še turpmāk norādītās prasības un ieteikumi paredzēti tam, lai novērstu to, ka transportlīdzekļa konstrukcija būtiski ietekmē riepas troksni.

Prasības:

a) Netiek uzstādīti izmešu apslāpēšanas aizsegi vai citas papildu ierīces izmešu apslāpēšanai.

b) Nav pieļaujami, ka riteņa loku un riepu tuvumā pievieno vai patur elementus, kas varētu atstarot radīto skaņu.

c) Riteņu regulējums (savirze, sāngāzums un pagriešanas ass garengāzums) pilnīgi saskan ar transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem.

d) Riteņu ejās vai zem šasijas nevar ievietot nekādu papildu skaņas absorbcijas materiālu.

e) Balstiekārtai ir jābūt labā stāvoklī, un nevar būt tā, ka tās dēļ ārkārtēji samazinās klīrenss, kad transportlīdzeklis noslogots saskaņā ar testa prasībām. Varbūtēji virsbūves līmeņa regulētājmehānismi noregulējami tā, lai klīrenss testa laikā atbilstu parastam stāvoklim bez kravas.

Ieteikumi parazīttrokšņu novēršanai:

a) ieteicams noņemt vai pārveidot transportlīdzekļa elementus, kas var palielināt transportlīdzekļa radīto fona troksni. Visas noņemšanas vai pārveidošanas darbības norāda testa ziņojumā;

b) testa laikā ir jāpārliecinās par to, ka bremzes ir pienācīgi atbrīvotas un nerada troksni;

c) ir jāpārliecinās par to, ka nedarbojas dzesinošie ventilatori;

d) testa laikā transportlīdzekļa logiem un bīdāmajam jumtam ir jābūt aizvērtam.

2.5. Riepas

2.5.1. Vispārīgas piezīmes

Četras vienādas viena un tā paša tipa vienam un tam pašam kopumam piederīgas riepas ir jāuzmontē uz testa transportlīdzekļa. Attiecībā uz riepām ar kravnesības indeksu, kas ir lielāks par 121, bez norādījuma uz divkāršu montējumu, divas no šīm viena un tā paša tipa kopuma riepām uzmontē uz testa transportlīdzekļa pakaļējās ass. Uz priekšējās ass uzmontē šīs ass slogojumam piemērota lieluma riepas un nolīdzina tās līdz minimālam dziļumam, lai mazinātu riepas/ceļa saskares trokšņa ietekmi, tajā pašā laikā saglabājot pietiekamu drošības līmeni. Ziemas riepas, kas dažās dalībvalstīs var būt aprīkotas ar radzēm, kas paredzētas tam, lai palielinātu berzi, testē bez šā aprīkojuma. Riepas, attiecībā uz ko paredzēti īpaši montāžas norādījumi, testē saskaņā ar šīm prasībām (piem., norādījumi attiecībā uz rotācijas virzienu). Riepu protektora virsmas zīmējuma rievu dziļumam ir jābūt maksimālam pirms iemēģināšanas.

Riepas testējamas uz riepu ražotāja atļautiem riteņu lokiem.

2.5.2. Slodze uz riepām

Attiecībā uz katru testa transportlīdzekļa riepu testa slodze Qt ir 50 % līdz 90 % no standarta slodzes Qr, bet vidējā testa slodze Qt, avr uz riepu kopumu ir 75 % ± 5 % no standarta slodzes Qr.

Attiecībā uz visām riepām standarta slodze Qr atbilst maksimālajai masai, kas saistīta ar riepas kravnesības indeksu. Kad kravnesības indeksu veido divi ar slīpsvītru atdalīti skaitļi, vērā ir jāņem pirmais skaitlis.

2.5.3. Riepu spiediens

Katrai uz testa transportlīdzekļa uzmontētai riepai testa spiediens Pt nav augstāks par atskaites spiedienu Pr un ir še turpmāk norādītajā intervālā:

+++++ TIFF +++++

kur Pr ir spiediens, kas atbilst spiediena indeksam, kas norādīts uz riepas sānu malas.

Klasei C1 atskaites spiediens ir Pr = 250 kPa par "standard" sauktajām riepām un 290 kPa pastiprinātajām jeb "reinforced" riepām, minimālais testa spiediens ir Pt = 150 kPa.

2.5.4. Sagatavošanās testam

Pirms testiem riepas ir jāiebrauc, lai likvidētu mazos mezgliņus vai citas riepu protektora pazīmes, kas izriet no to formēšanas procesa. Tam parasti ir vajadzīgs ekvivalents apmēram 100 km parastam izmantojumam uz ceļa.

Uz testa transportlīdzekļa uzmontētās riepas rotē tajā pašā virzienā, kurā tās iebrauktas.

Pirms testa riepas iesilda, braucot atbilstīgi testa nosacījumiem.

3. Testa metode

3.1. Vispārīgi nosacījumi

Visiem mērījumiem testa transportlīdzeklis vadāms taisni pa mērījumu ceļa daļu (AA" līdz BB") tā, ka transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakne ir pēc iespējas tuvu līnijai CC.

Kad transportlīdzekļa priekšpuse sasniedz līniju AA", transportlīdzekļa vadītājam jābūt iestatījušam pārnesumu pārslēgu neitrālā pozīcijā un izslēgušam motoru. Ja mērījuma laikā testa transportlīdzeklis rada neparastu troksni (piemēram, ventilatora, pašaizdedzes troksni), tests ir jāatkārto.

3.2. Mērījumu veids un skaits

Maksimālais skaņas līmenis, kas izteikts A svērtos decibelos (dB(A)), mērāms līdz vienai zīmei aiz komata, kad transportlīdzeklis turpina savu braucienu starp līnijām AA" un BB" (1. attēls — transportlīdzekļa priekšpuse uz līnijas AA", transportlīdzekļa pakaļpuse uz līnijas BB"). Šī vērtība ir mērījuma iznākums.

No katras testa transportlīdzekļa puses veic vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar ātrumiem, kas ir zemāki nekā atskaites ātrums, kas norādīts 4.1. punktā, un vismaz četrus mērījumus, kad tas brauc ar testa ātrumiem, kas pārsniedz atskaites ātrumu. Ātrumi sadalāmi aptuveni vienādi ātrumu intervālā, kas norādīts 3.3. punktā.

3.3. Testa ātrumi

Testa transportlīdzekļa ātrumi ir intervālā:

(i) no 70 km/h līdz 90 km/h riepām klasē C1 un klasē C2;

(ii) no 60 km/h līdz 80 km/h riepām klasē C3.

4. Rezultātu interpretācija

Mērījums ir nederīgs, ja ir reģistrēta nestandarta starpība starp maksimālo vērtību un pārējām vērtībām.

4.1. Testa iznākuma noteikšana

Atskaites ātrums Vref, ko izmanto, lai noteiktu galīgo iznākumu, ir:

(i) 80 km/h riepām klasē C1 un klasē C2;

(ii) 70 km/h riepām klasē C3.

4.2. Akustisko mērījumu lineārās regresijas analīze

Riepas/ceļa trokšņa līmeni LR dB(A) (nav koriģēts pēc temperatūras) nosaka, izmantojot lineārās regresijas analīzi pēc šādas formulas:

+++++ TIFF +++++

kur

L

ir

trokšņu līmeņu vidējā vērtība, mērīta dB(A):

+++++ TIFF +++++

n ir mērījumu skaits (n ≥ 16),

v

ir ātrumu logaritmu vidējā vērtība vi:

+++++ TIFF +++++

un

+++++ TIFF +++++

a ir regresijas līnijas slīpne dB(A):

+++++ TIFF +++++

4.3. Temperatūras korekcija

C2 klases riepām gala iznākums standartizējams pēc testa virsmas atskaites temperatūras href, piemērojot temperatūras korekciju, pēc šādas formulas:

+++++ TIFF +++++

kur θ ir izmērītā testa virsmas temperatūra

θ

=20°C,

C1 klases riepām koeficients K ir –0,03 dB(A)/ °C, kad θ > θref un K ir –0,06 dB(A)/ °C, ja θ < θref.

C2 klases riepām koeficients K ir –0,02 dB(A)/ °C

Ja izmērītā testa virsmas temperatūra nemainās vairāk kā par 5 °C tad, kad veic visus mērījumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu trokšņa līmeni kādam riepu komplektam, temperatūras korekciju var veikt vienīgi attiecībā uz riepas/ceļa trokšņa līmeņa kopējo vērtību pēc formulas še iepriekš, izmantojot izmērīto temperatūru vidējo aritmētisko vērtību. Pretējā gadījumā katrs trokšņa mērījums Li ir jākoriģē, izmantojot temperatūru trokšņa mērījuma brīdī.

Klases C3 riepām temperatūras korekciju neveic.

4.4. Lai ņemtu vērā mērījumu instrumentu neprecizitāti, saskaņā ar 4.3. punktu noteiktos rezultātus samazina par 1 dB(A).

4.5. Gala iznākumu, riepas/ceļa trokšņa līmeni, kas koriģēts atbilstīgi temperatūrai, noapaļo līdz tuvākajai zemākajai veselajai vērtībai.

+++++ TIFF +++++

1. attēlsMikrofonu izvietojums mērījumam

2. PapildinĀjums

TESTA ZIŅOJUMS

Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a) meteoroloģiskie apstākļi, ieskaitot gaisa un testa virsmas temperatūru, katram testam;

b) diena, kad veikta pārbaude attiecībā to, vai testa virsma atbilst ISO 10844:1994, un tajā izmantotā metode;

c) testa riteņu loku platums;

d) dati attiecībā uz riepām: ražotājs, tirdzniecības nosaukums, komercapzīmējums, izmērs, slodzes indekss, atskaites spiediens;

e) testa transportlīdzekļa apraksts un garenbāze;

f) testa riepu slodze Qt, kas izteikta kā N un procentos no standarta slodzes Qr katrai testa riepai, vidējais spiediens, kas izteikts kā N un procentos no standarta slodzes Qr;

g) spiediens kPa katrā testa riepā pirms riepas sakaršanas;

h) testa ātrumi, testa transportlīdzeklim šķērsojot līniju PP;

i) maksimālie ar A svērtie trokšņa līmeņi katram testam un katram mikrofonam,

j) testa rezultāts LR: Ar A svērts skaņas līmenis decibelos, transportlīdzeklim braucot ar atskaites ātrumu, kas koriģēts pēc temperatūras (vajadzības gadījumā) un noapaļots līdz tuvākajai zemākajai veselajai vērtībai.

k) regresijas līnijas slīpums.

"

9. Pievieno šādu pielikumu:

VI PIELIKUMS

SPECIFIKĀCIJAS TESTA VIETAI

1. Ievads

Šajā pielikumā aprakstītas specifikācijas attiecībā uz testa trases fiziskajām pazīmēm un struktūru. Šajās specifikācijās, kuru pamatā ir speciāla norma [1], aprakstītas paredzētās fiziskās pazīmes, kā arī testa metodes, kas ļauj pārbaudīt šīs pazīmes.

2. Paredzētās virsmas pazīmes

Virsmu uzskata par atbilstošu šai normai, ja ir noteikta tekstūra un tukšumu saturs vai skaņas absorbcijas koeficients un ir konstatēts, ka izpildītas visas prasības 2.1. līdz 2.4. punktā še turpmāk, kā arī ar noteikumu, ka izpildītas konstrukcijas prasības (3.2. punkts).

2.1. Atlikuma tukšumu saturs

Testa trases seguma maisījuma atlikuma tukšumu saturs (VC) nepārsniedz 8 %. Par mērīšanas norisi sk. 4.1. punktu.

2.2. Skaņas absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst priekšrakstiem jautājumā par atlikuma tukšumu saturu, tā ir pieņemama vienīgi tad, ja akustiskās absorbcijas koeficients α ir ≤ 0,10. Procedūrai, pēc kuras veic mērījumu, skatīt 4.2. punktu. Arī prasības 2.1. un 2.2. punktā ir izpildītas vienīgi tad, ja skaņas absorbcija ir izmērīta un konstatēts, ka tā ir α ≤ 0,10.

Piezīme:

Svarīgākā pazīme ir skaņas absorbcija, lai gan atlikuma tukšumu saturs ir biežāk izmantots būvinženieru vidū. Tomēr skaņas absorbcija ir jāmēra vienīgi tad, ja virsma neatbilst prasībai attiecībā uz tukšumu saturu. Faktiski atlikuma tukšumu satura rādītājs saistīts ar relatīvi lielu daudzumu neskaidrību gan mērījumu iznākumu, gan atbilstīguma ziņā, un tāpēc var gadīties, ka dažas virsmas tiktu kļūdaini noraidītas, ja tiktu izmantotas vienīgi atsauces uz tukšumu satura mērījumu.

2.3. Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas izmērīts saskaņā ar apjoma mērīšanas metodi (skatīt 4.3. punktu turpmāk), ir šāds:

TD ≥ 0,4 mm

2.4. Virsmas viendabīgums

Ir jāveic viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonas iekšpusē ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un tukšumu saturu, bet vērā ir jāņem arī tas, ka, ja ripojums ir labāks dažās vietās, salīdzinot ar citām, tekstūra var būt atšķirīga, un ka iespējams viendabīguma trūkums, kas izraisa atšķirības.

2.5. Testa periods

Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst prasībām tekstūras un tukšumu satura jomā vai skaņas absorbcijas prasībām, kas paredzētas šajā pielikumā, regulārus testa trases virsmas testus veic, ievērojot še turpmāk minētos intervālus.

a) Attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu (VC) vai skaņas absorbciju (α):

kad virsma ir jauna;

ja virsma atbilst prasībām, kad ir jauna, nekādi papildu regulāri testi nav vajadzīgi. Ja virsma neatbilst šai prasībai, kad tā ir jauna, ir iespējams, ka tā atbilst vēlāk, ņemot vērā to, ka virsmas ar laiku sablīvējas un izlīdzinās.

b) Attiecībā tekstūras dziļumu (TD):

kad virsma ir jauna;

kad sākas trokšņa testi (NB: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc uzklāšanas);

tad reizi divpadsmit mēnešos.

3. Testa virsmas shēma

3.1. Apgabals

Plānojot un īstenojot testa virsmu, svarīgi pārliecināties vismaz par to, ka apgabals, ko šķērso transportlīdzekļi, kas pārvietojas pa testa trasi, ir pārklāts ar speciālu testa segumu ar pienācīgu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai trase būtu vismaz 3 m plata un šīs pašas trases garums ārpus līnijām AA un BB sniegtos vismaz 10 m. Pielikuma 1. attēlā aplūkojuma piemērota testa vieta un norādīts virsmas minimums, kas, izmantojot mašīnas, pārklājama ar speciālu testa virsmas materiālu un sablīvējama. Saskaņā ar 5. pielikuma 1. papildinājuma 3.2. punktu mērījumi veicami abās transportlīdzekļa pusēs. Var rīkoties divējādi: mērījumus veic vai nu ar mikrofoniem, kas novietoti divās vietās (pa vienam trases malās), ja transportlīdzeklis pārvietojas vienā virzienā, vai ar mikrofonu, kas novietots tikai vienā trases pusē, ja transportlīdzeklis pārvietojas divos virzienos. Ja izmanto pēdējo pieminēto metodi, attiecībā uz to trases malu, kur nav mikrofona, netiek izvirzītas nekādas prasības.

+++++ TIFF +++++

1. attēlsMinimālās prasības testa virsmas laukumamTumšākā daļa tiek saukta par "Testa laukumu".

3.2. Virsmas projektēšana un sagatavošana

3.2.1. Projekta pamatprasības

Testa virsma atbilst četrām prasībām, ko piemēro projektam:

3.2.1.1. Tā ir blīvs asfaltbetons.

3.2.1.2. Sīkšķembu lielums nepārsniedz 8 mm (pielaide ir no 6,3 mm līdz 10 mm).

3.2.1.3. Seguma slāņa biezums vietā, kur veic braucienus, ir >= 30 mm.

3.2.1.4. Par saistvielu izmanto nemodificētu bitumu, ko raksturo tieša iespiešanās.

3.2.2. Pamatnostādnes projektēšanai

Maisījuma granulometriskā līkne, kas norāda uz vēlamajām pazīmēm, aplūkojama 2. attēlā. Ir paredzēts, ka testa virsmas būvinženieri to izmantos par vadlīniju. Turklāt 1. tabulā var iepazīties ar pamatnostādnēm, lai iegūtu vēlamo tekstūru un izturīgumu. Granulometriskā līkne atbilst šādai formulai:

P

= 100.

½

kur

d = izmērs sietam ar kvadrātveida acīm, mm

dmax

= 8 mm vidējai līknei

= 10 mm zemākās pielaides līknei

= 6,3 mm augstākās pielaides līknei

+++++ TIFF +++++

2. attēls.Maisījuma granulometriskā līkne asfalta maisījumā ar pielaidēm

Papildus iepriekš minētajam tiek izvirzīti šādi ieteikumi:

a) Smilts daļiņas (0,063 mm < izmērs sietam ar kvadrātveida acīm < 2 mm) aptver ne vairāk kā 55 % dabiskās smilts un vismaz 45 % smalcinātās smilts.

b) pamats un slānis zem tā nodrošina labu stabilitāti un vienmērīgumu saskaņā ar labākajām ceļu būves metodēm.

c) Sīkšķembas ir drupinātas (100 % drupinājuma skaldņu) un no materiāla, kam ir augsta izturība pret drupināšanu.

d) Maisījumā izmantotajām sīkšķembām jābūt mazgātām.

e) Virsmai nepievieno nekādas papildu šķembas.

f) Saistvielas stiprība, kas izteikta kā vērtība PEN, ir 40-60, 60-80 vai pat 80-100, atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Principā izmantojama pēc iespējas stipra saistviela, ja vien tas saskan ar parasto praksi.

g) Maisījuma temperatūra pirms veltnēšanas izvēlas tā, lai panāktu prasīto tukšumu saturu, veicot turpmāko veltnēšanu. Lai palielinātu varbūtību, ka izpildītas specifikācijas 2.1. līdz 2.4. punktā iepriekš, par blīvumu ir jārūpējas, izvēloties ne vien piemērotu maisījuma temperatūru, bet arī piemērotu skaitu pārbraucienu ar veltni un veltnēšanas transportlīdzekli.

1. tabula

Pamatnostādnes projektēšanai

| Mērķvērtības | |

| Pēc maisījuma kopējās masas | Pēc maisījuma kopējās masas |

Šķembu masa, siets ar kvadrātveida acīm (SM) > 2 mm | 47,6 % | 50,5 % | ± 5 |

Smilts masa 0,063 < SM < 2 mm | 38,0 % | 40,2 % | ± 5 |

Pildvielas masa SM < 0,063 mm | 8,8 % | 9,3 % | ± 2 |

Masa saistvielai (bitums) | 5,8 % | nevajag | ± 0,5 |

Maks.x. sīkšķembu izmērs | 8 mm | | 6,3-10 |

Saistvielas stiprība | (skat. punktu 3.2.2.f) | |

Slīpējuma koeficients (PSV) | > 50 | | |

Blīvums attiecībā uz blīvumu pēc Marshall | 98 % | | |

4. Testa metode

4.1. Atlikuma tukšumu satura mērīšana

Šā mērījuma nolūkā ir no trases jāpaņem paraugi vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas ir vienādi sadalītas testa zonā starp līnijām AA un BB (skatīt 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un nevienmērīgumu trasēs, paraugi nebūtu jāņem pašās trasēs, bet tuvu tām. Divi paraugi (kā minimums) būtu jāpaņem braucienu trases tuvumā, un vismaz viens paraugs — aptuveni pusceļā starp braucienu trasēm un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja ir aizdomas, ka nav izpildīts viendabīguma nosacījums (skatīti 2.4. punktu), ņem lielāka skaita testa zonas vietu paraugus.

Atlikuma tukšumu saturs nosakāms katram paraugam, tad pēc visiem paraugiem aprēķina vidējo vērtību un salīdzina ar prasību 2.1. punktā. Turklāt nevienam paraugam tukšumu lielums nepārsniedz 10 %.

Testa virsmas būvinženieri ir aicināti neaizmirst par problēmu, kas var rasties tad, kad testa virsmu sakarsē caurules vai elektroinstalācijas, un to, ka paraugi ir jāņem no šīm vietām. Šādas būves rūpīgi plānojamas attiecībā uz turpmākajām paraugu ņemšanas vietām. Ir ieteicams atstāt dažas vietas, kuru aptuvenais izmērs ir 200 mm × 300 mm, kur nav vadu/cauruļu vai kur tās ir pietiekami dziļi, lai, paraugus ņemot no virsmas slāņa, netiktu sabojātas.

4.2. Skaņas absorbcijas koeficients

Skaņas absorbcijas koeficients (parastos apstākļos) mērāms pēc metodes, kur izmanto pretestības cilindru, saskaņā ar procedūru, kas precizēta ISO 10534-1:

"Akustika — skaņas absorbcijas koeficienta un akustiskās pretestības noteikšana ar cilindra metodi.

[2]

Attiecībā uz paraugiem ir jāievēro tās pašas prasības kā tās, kas attiecas uz atlikuma tukšumu saturu (skatīt 4.1. punktu). Skaņas absorbcija mērāma 400-800 Hz diapazonā un 800-1600 Hz diapazonā (vismaz galvenajās frekvencēs oktāvas trešajās joslās) un abiem šiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālos lielumus. Tad attiecībā uz visiem paraugiem ir jāaprēķina šo lielumu vidējais, lai iegūtu gala iznākumu.

4.3. Tekstūras dziļuma mērījums

Šā standarta nolūkā tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas gar testa distances riteņu sliedēm; ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu salīdzina vidējo vērtību. Skatīt standartu ISO 10844:1994 procedūras aprakstam.

5. Noturība laikā un apkope

5.1. Nolietošanās sekas

Līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām virsmām, tiek sagaidīts, ka uz testa virsmas izmērītais riepas/ceļa trokšņa līmenis var nedaudz paaugstināties pirmo 6-12 mēnešu laikā pēc nodošanas.

Virsma iegūs vajadzīgās pazīmes ne ātrāk kā četras nedēļas pēc nodošanas. Kravas autotransporta radīto troksni trases nolietošanās ietekmē mazāk nekā vieglā autotransporta radīto troksni.

Stabilitāte laika gaitā tiek panākta, galvenokārt pateicoties slīpējumam un blīvējumam, ko veic transportlīdzekļi, kas pārvietojas pa šo virsmu. Periodiski to pārbauda tā, kā noteikts 2.5. punktā.

5.2. Virsmas apkope

No virsmas ir jānovāc būvgruži vai atkritumi, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs ar ziemas klimatiskajiem apstākļiem dažreiz izmanto sāli, lai atbrīvotos no ledus. Sāls virsmu var izmainīt uz laiku vai pat neatgriezeniski tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.

5.3. Testa laukuma pārklāšana no jauna

Ja testa trase ir jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna ir jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, skat. 1. attēlu), kur pārvietojas transportlīdzekļi, ja vien testa laukums ārpus šās joslas atbilst prasībām, ko piemēro attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu vai skaņas absorbciju, kad tā tiek mērīta.

6. Dokumenti attiecībā uz virsmu un testiem, kas veikti uz tās

6.1. Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, sniedz šādus datus:

6.1.1. Testa trases atrašanās vieta.

6.1.2. Saistvielas veids, saistvielas stiprība, maisījuma veids, betona maksimālais teorētiskais blīvums (GRD), braukšanas joslas biezums un granulometriskā līkne, kas definēta, izmantojot paraugus, kas ņemti testa trasē.

6.1.3. Blīvēšanas metode (piem., veltņa tips, veltņa masa, pārbraucienu skaits).

6.1.4. Maisījuma temperatūra, apkārtējā gaisa temperatūra un vēja ātrums virsmas pārklāšanas laikā.

6.1.5. Diena, kad virsma tika nodota, un darbuzņēmēja nosaukums.

6.1.6. Visi vai vismaz jaunāko testu iznākumi, ieskaitot še turpmāk minētos datus.

6.1.6.1. Atlikuma tukšumu saturs katrā paraugā.

6.1.6.2. Vietas testa zonā, kur ņemti paraugi tukšumu satura mērījumiem.

6.1.6.3. Skaņas absorbcijas koeficients katram paraugam (ja tas tiek mērīts). Norādīt iznākumus attiecībā uz katru paraugu un katru frekvenču diapazonu, kā arī vidējo lielumu.

6.1.6.4. Vietas testa zonā, kur ņemti paraugi absorbcijas mērījumiem.

6.1.6.5. Tekstūras dziļums, ieskaitot veikto testu skaitu un standarta novirzi.

6.1.6.6. Iestāde, kas ir atbildīga par testiem saskaņā ar 6.1.6.1. un 6.1.6.2. punktu, un izmantotā aprīkojuma tips.

6.1.6.7. Diena, kad veikts tests vai testi, un diena, kad no testa trases ņemti paraugi.

6.2. Dokumenti attiecībā uz transportlīdzekļu trokšņa testiem, kas veikti uz attiecīgās virsmas

Dokumentā, kas raksturo transportlīdzekļa trokšņa testu(–us), ir paziņojums par to, vai visas šā standarta prasības izpildītas vai ne. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kas apraksta iznākumus, kuri apliecina prasību izpildi vai neizpildi.

[1] "Tehniskās prasības attiecībā uz riepām ir līdzīgas tām, kas paredzētas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumos Nr. 30 un 54."

[1] Robežvērtības A slejā piemēro līdz 2007. gada 30. jūnijam;Robežvērtības B slejā piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

[2] Robežvērtības A slejā piemēro līdz 2008. gada 30. jūnijam;Robežvērtības B slejā piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

[3] Robežvērtības A slejā piemēro līdz 2009. gada 30. jūnijam;Robežvērtības B slejā piemēro no 2009. gada 1. jūlija.

[4] Vienīgi orientējoši lielumi. Galīgie lielumi būs atkarīgi no direktīvas grozījuma pēc ziņojuma, kas paredzēts Direktīvas 2001/43/EK 3. panta 2. punktā.

[5] Robežvērtības 3. slejai būs atkarīgas no direktīvas grozījuma pēc ziņojuma, kas paredzēts Direktīvas 2001/43/EK 3. panta 2. punktā.

[1] ISO 10844:1994; gadījumā, ja nākotnē ISO definē atšķirīgu testa virsmu, atskaites standarts tiks atbilstīgi grozīts.

[2] Tiks publicēts."

--------------------------------------------------