32000D0819

Padomes lēmums

(2000. gada 20. decembris)

par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001-2005)

(2000/819/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

tā kā:

(1) Uzņēmumu un uzņēmējdarbības nozīme Kopienas mērķu sasniegšanā un sarežģījumi, ar kuriem saskaras uzņēmumi un uzņēmēji, ir apspriesti vairākos paziņojumos, lēmumos un ziņojumos, kā arī Komisijas jaunākajā 2000. gada 26. aprīļa Paziņojumā — "Uzņēmumu politika uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā". Minētās tēmas noteiktas kā svarīgākās darbības jomas Kopienas līmenī.

(2) Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būtiski veicina konkurētspēju, pētniecību, jauninājumu ieviešanu, prasmju attīstību un nodarbinātību, un tie saskaras ar īpašām problēmām.

(3) Ir jāveic darbības, lai palīdzētu risināt minētos sarežģījumus. Vairākas programmas, jo īpaši Trešā Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) daudzgadu programma (1997-2000), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 97/15/EK [5] un beidzas 2000. gada 31. decembrī, veido pamatu šādām darbībām.

(4) 1999. gada 29. jūnijā Komisija savā paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņoja par minētās programmas ārējo novērtējumu.

(5) Ir jāpieņem jauna programma laikposmam no 2001. gada 1. janvāra un jānodrošina, ka uzņēmumu politikai piešķir pietiekamus līdzekļus tās mērķu sasniegšanai.

(6) 1999. gada 9. novembrī Padome apstiprināja ziņojumu par noturīgas attīstības iekļaušanu Eiropas Savienības uzņēmumu politikā. Noturīga attīstība jāņem vērā, nosakot un īstenojot pasākumus, kas jāpieņem saskaņā ar šo programmu.

(7) 2000. gada 20. jūnijā Eiropas Padomes Santamarijas da Feiras sanāksmē apstiprināja Eiropas Mazo uzņēmumu hartu un pieprasīja tās pilnīgu īstenošanu, jo īpaši kā daļu no priekšlikumiem uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmai. Veicot Eiropas Savienības mēroga pasākumus mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšanai, jāņem vērā minētajā hartā noteiktie mērķi.

(8) Līdzīgas darbības ir uzsāktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbības jomā, un jo īpaši ar ESAO rūpniecības ministru 2000. gada 15. jūnijā Boloņā pieņemto Hartu par politiku, kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(9) 2000. gada 7. novembrī Padome uzsvēra vajadzību būtiski uzlabot novatorisku uzņēmumu finansēšanu un novirzīt finanšu instrumentu darbību jaunu uzņēmumu dibināšanas, augsto tehnoloģiju uzņēmumu un mikrouzņēmumu atbalstam.

(10) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai [6].

(11) Šis lēmums veido juridisku pamatu īpašiem papildu pasākumiem, kas neietilpst citās Kopienas politikās un ko nevar labāk veikt dalībvalstu līmenī.

(12) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), kas noslēgts ar EBTA/EEZ valstīm, un ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm noslēgto asociācijas līgumu papildu protokoli paredz minēto valstu dalību Kopienas programmās. Jāparedz arī Kipras, Maltas un Turcijas dalība ar minētajām valstīm noslēgto asociācijas līgumu ietvaros. Citu valstu dalību var apsvērt, ja to pieļauj attiecīgi nolīgumi un procedūras.

(13) Neietekmējot Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā lēmumā visam programmas darbības laikam ir iekļauts bāzes finansējums, kurš paredzēts 34. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem Kopienas uzņēmumu un uzņēmējdarbības politikas programmu, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), še turpmāk — "šī programma", piecu gadu laikposmam no 2001. gada 1. janvāra.

2. pants

1. Šai programmai ir šādi mērķi:

a) veicināt uzņēmumu izaugsmi un konkurētspēju globalizētā un uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā;

b) veicināt uzņēmējdarbību;

c) vienkāršot un uzlabot administratīvo un normatīvo sistēmu uzņēmējdarbības jomā, lai veicinātu jo īpaši pētniecību, jauninājumus un uzņēmumu dibināšanu;

d) uzlabot uzņēmējdarbības finanšu vidi, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem;

e) nodrošināt uzņēmumiem vieglāku pieeju Kopienas atbalsta pakalpojumiem, programmām un tīkliem un uzlabot šīs materiāli tehniskās bāzes koordināciju.

2. Šos mērķus īsteno galvenokārt I pielikumā aprakstītajās darbības jomās.

3. Turklāt šo programmu tās rakstura dēļ izmanto kā līdzekli virzībai uz to mērķu sasniegšanu, kas noteikti Eiropas Mazo uzņēmumu hartā.

3. pants

1. Komisijai palīdz Uzņēmumu programmas pārvaldības komiteja (še turpmāk "komiteja").

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. pants

1. Pasākumus un darbības, kas vajadzīgas šīs programmas īstenošanai attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

- ikgadējā darba programma un attiecīgās budžeta dotācijas;

- to konkursa uzaicinājumu kritēriji un saturs, kuri attiecas uz vairāk nekā EUR 100000;

- darbības rādītāji, lai novērtētu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vajadzīgās darbības.

2. Turklāt komiteju regulāri informē par visiem citiem jautājumiem, kas attiecas uz šo programmu, jo īpaši par ikgadējo izpildes ziņojumu un 5. panta 1. punktā minētajiem novērtējumiem.

5. pants

1. Komisija novērtē šīs programmas izpildi un Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

- ik pēc diviem gadiem — novērtējumu par paveikto, lai atbilstīgi tiktu ņemta vērā

- uzņēmumu politika Kopienas politiku un programmu jomā kopumā,

- Eiropas Mazo uzņēmumu hartas izpilde,

- ārējais novērtējums līdz 2004. gada decembra beigām.

2. Šajos ziņojumos izvērtē to, vai šīs programmas mērķi ir sasniegti. Tajos veic īstenoto pasākumu un darbību izmaksu un guvumu analīzi, jo īpaši ņemot vērā 4. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētos darbības rādītājus.

6. pants

Šajā programmā var piedalīties:

- EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem;

- asociētās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Līgumos, to papildu protokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos;

- Kipra, izmantojot papildu asignējumus saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas ar šo valsti.

- Malta un Turcija, izmantojot papildu asignējumus, saskaņā ar Līguma noteikumiem;

- citas valstis, ja to pieļauj attiecīgi nolīgumi un procedūras.

7. pants

1. Bāzes finansējuma apjoms šīs programmas īstenošanai ir EUR 450 miljoni.

2. Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī un attiecas uz laikposmu līdz 2005. gada 31. decembrim.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. Gayssot

[1] OV C 311, 31.10.2000., 180. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 26. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2000. gada 29. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] Atzinums sniegts 2000. gada 21. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV L 6, 10.1.1997., 25. lpp.

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] OV L 172, 18.6.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMU APRAKSTS

Darbības jomu pamatā galvenokārt būs labākās pieredzes apzināšana un apmaiņa saskaņā ar Komisijas 2000. gada 26. aprīļa paziņojumā aprakstīto jauno Best — procedūru, vienlaikus ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, un to mērķi ir šādi.

1. Veicināt uzņēmumu izaugsmi un konkurētspēju globalizētā un uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā.

Šī programma jo īpaši veicinās pasākumus, lai

- sekmētu konkurētspēju un jauninājumu ieviešanu,

- veicinātu brīvu preču apriti un tirgus pieejamību,

- sagatavotu uzņēmumus globalizācijas problēmu risināšanai, un jo īpaši veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu dalību standartizācijas procesā un tā īstenošanā,

- nodrošinātu pietiekamu to prasmju kopumu, kas pielāgotas mazo uzņēmumu vajadzībām,

- sekmētu jaunu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu,

- veicinātu jauninājumu ieviešanas praksi,

- veicinātu noturīgas attīstības integrāciju.

2. Veicināt uzņēmējdarbību.

Šīs programmas mērķi būs jo īpaši šādi:

- palīdzēt dibināt uzņēmumus un nodot uzņēmumus citam īpašniekam,

- attīstīt apmācību uzņēmējdarbības jomā,

- veicināt uzņēmējdarbības kultūru sabiedrībā,

- noteikt un veicināt īpašu politiku par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3. Vienkāršot un uzlabot uzņēmējdarbības administratīvo un normatīvo vidi, jo īpaši, lai veicinātu pētniecību, jauninājumu ieviešanu un uzņēmumu dibināšanu.

Jo īpaši veicinās:

- ierosināto Kopienas tiesību aktu ietekmes uz uzņēmējdarbību novērtējuma sistēmas turpmāku attīstību,

- labāku regulējumu un vienkāršāku administratīvo vidi vispār.

4. Uzlabot uzņēmējdarbības finanšu vidi, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Saistībā ar Eiropas Padomes 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmes secinājumiem šī programma jo īpaši veicinās:

a) pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības finanšu vidi, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šie pasākumi, kuru darbības kārtība orientējoši noteikta II pielikumā, ir šādi:

i) Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārvaldītā Eiropas Tehnoloģiju mehānisma (ETM) Uzņēmumu dibināšanas programma.

ETM Uzņēmumu dibināšanas programma atbalstīs mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un finansēšanu sākotnējā posmā:

- ieguldot attiecīgos specializētos riska kapitāla fondos, jo īpaši sākuma kapitāla fondos, mazākos fondos, reģionāla mēroga fondos vai fondos, kas vērsti uz īpašām nozarēm vai tehnoloģijām, vai riska kapitāla fondos, kuri finansē pētniecības un attīstības rezultātu izmantošanu, piemēram, fondos, kas saistīti ar pētniecības centriem un tehnoloģiskiem parkiem, kuri savukārt nodrošina riska kapitālu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Minētā programma stiprinās ETM, ko izveidojusi Eiropas Investīciju banka sadarbībā ar EIF, nosakot ieguldījumu politiku, kura saistīta ar augstāku riska profilu gan attiecībā uz starpniekfondiem, gan to ieguldījumu politiku.

EIF izvēlas, veic un pārvalda ieguldījumus riska kapitāla fondos, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar valstu programmām. Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus ETM Uzņēmumu dibināšanas programmas īstenošanai, tostarp tās pārraudzību un kontroli, nosaka Komisijas un EIF sadarbības līgumā, kurā ņem vērā II pielikumā izklāstītās pamatnostādnes,

- atbalstot uzņēmumu inkubatoru un attiecīgu turpmāku programmu izveidi un attīstību;

ii) Mazo un vidējo uzņēmumu garantiju mehānisms, ko pārvalda EIF.

Mazo un vidējo uzņēmumu garantiju mehānisms nodrošina šķērsgarantijas vai attiecīgā gadījumā papildu garantijas dalībvalstīs esošajām garantiju programmām un tiešas garantijas attiecībā uz Eiropas Investīciju banku (EIB) vai kādu citu attiecīgu finanšu starpnieku, zaudējumus no attiecīgajām garantijām sedzot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Tas ļaus kompensēt tirgus nepilnības šādās jomās:

- aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu, lai samazinātu īpašās grūtības, ar kurām tie saskaras to darbībai raksturīgā augstā riska dēļ (piemēram, mazi vai jaundibināti uzņēmumi),

- mikrokredīts, lai veicinātu finanšu institūciju lielāku iesaistīšanos minētajā jomā, piedāvājot mazāka apmēra aizdevumus, kas saistīti ar proporcionāli augstākām vienas vienības apstrādes izmaksām aizņēmējiem ar nepietiekamām garantijām,

- ieguldījumi mazo un vidējo uzņēmumu ar izaugsmes potenciālu pašu kapitālā, ietverot ieguldījumus, ko veic vietēja vai reģionāla mēroga fondi, kuri nodrošina sākuma kapitālu un/vai kapitālu uzņēmuma dibināšanas sākotnējā posmā, lai mazinātu īpašus sarežģījumus, ar kuriem saskaras mazie un vidējie uzņēmumi to vājās finansiālās struktūras dēļ,

- to jauno iespēju izmantošana, ko maziem uzņēmumiem sniedz Internets un e-komercija — garantētie aizdevumi var segt izdevumus par informācijas tehnoloģiju iekārtām, programmatūru un apmācību, lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem modernizēt to darbību minētajās jomās un uzlabot konkurētspēju.

Tāpat kā garantijas vai šķērsgarantijas, var paredzēt papildu atbalstu finanšu starpniekiem, jo īpaši attiecībā uz mikrokredītu. Šāda palīdzība ir paredzēta, lai daļēji kompensētu šādām darbībām raksturīgās augstās administratīvās izmaksas.

Budžeta dotācija segs visas mehānisma izmaksas, ieskaitot EIF garantiju zaudējumus un visas citas attiecīgās mehānisma izmaksas vai izdevumus. Mehānisma izmaksu apjomu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta paredzēs tā, lai tas nekādā gadījumā nepārsniedz EIF šim nolūkam paredzēto budžeta dotāciju apjomu; budžetā nedrīkst noteikt neparedzēto izdevumu saistības.

Sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus mazo un vidējo uzņēmumu garantiju mehānisma īstenošanai, tostarp tā pārvaldi un kontroli, nosaka Komisijas un EIF sadarbības nolīgumā, kurā ņem vērā II pielikumā izklāstītās pamatnostādnes;

iii) Sākuma kapitāla darbība, ko vada EIF.

Sākuma kapitāla darbības mērķis ir veicināt kapitāla nodrošinājumu, lai dibinātu jaunus, novatoriskus uzņēmumus ar izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu, tostarp uzņēmumus tradicionālās ekonomikas jomā, sniedzot atbalstu sākuma kapitāla fondiem, inkubatoriem vai līdzīgām organizācijām, kurās EIF piedalās ar saviem līdzekļiem vai pilnvarām jau no to agrīnās darbības gadiem;

iv) Joint European Venture programma.

Šīs programmas mērķis ir izmantot līdz 2000. gada 31. decembrim radušās saistības par labu uzņēmumiem, kas plāno uzsākt starptautiskas partnerattiecības. Maksimālais pieļaujamais ieguldījums vienā projektā ir EUR 100000.

Šos finansiālos pasākumus var pielāgot, ņemot vērā turpmākos Padomes lēmumus. Minētos finansēšanas mehānismus īstenos ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm;

b) eiro izmantošanu uzņēmējdarbībā;

c) pasākumus, lai veicinātu tuvfinansējumu un lai jo īpaši attīstītu Business Angels tīklus;

d) Kopienas mēroga sākuma kapitāla fondu un to vadītāju tīkla attīstību un labākās pieredzes un apmācības apmaiņas veicināšanu;

e) banku un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju apaļā galda sarunu organizēšanu.

5. Nodrošināt uzņēmumiem vieglāku pieeju Kopienas atbalsta pakalpojumiem, programmām un tīkliem un uzlabot šo mehānismu koordināciju.

Saskaņā ar šo programmu jo īpaši izstrādās darbības, lai

- veicinātu uzņēmumu pieeju Kopienas programmām un nodrošinātu labāku koordināciju, jo īpaši ar piekto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrējumu jomā,

- uzlabotu Kopienas tīklu darbību, sadarbību un koordināciju, jo īpaši Euro Info centros un Euro Info kontaktu centros. Veicot šīs darbības, Komisija var konsultēties ar tehniskās palīdzības organizācijām vai ekspertiem, kuru finansēšanu var paredzēt šīs programmas saskaņā ar kopējo finansējumu,

- veicinātu Eiropartnerības uzņēmumu sadarbības pasākumu organizēšanu,

- izmantotu ziņojumu — "Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu novērošanas centrs".

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPIENAS FINANŠU INSTRUMENTI

I. ETM Uzņēmumu dibināšanas programmas īstenošanas pamatnostādnes.

A. Ievads

ETM Uzņēmumu dibināšanas programmu vadīs EIF uz uzticības pamata.

B. Starpnieki

Attiecībā uz riska kapitāla darbībām starpniekus atlasīs saskaņā ar labāko uzņēmējdarbības un tirdzniecības praksi, izmantojot taisnīgu un pārredzamu procedūru, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, ņemot vērā nolūku strādāt ar dažādiem specializētajiem fondiem.

Attiecībā uz papildu darbību īstenošanu uzņēmējdarbības inkubatoru atbalstam EIF balstīsies uz dalībvalstu gūto pieredzi šajā jomā.

C. Maksimālais ieguldījumu apjoms

Kopējo ieguldījumu robeža vienā riska kapitāla starpniekfondā ir 25 % no kopējā attiecīgā fonda pašu kapitāla vai 50 % izņēmuma gadījumos, piemēram, attiecībā uz jauniem fondiem, kam var būt īpaši liela veicinošā nozīme konkrētas tehnoloģijas vai noteikta reģiona riska kapitāla tirgus attīstībā. Saistību apjoms vienā riska kapitāla fondā nepārsniedz EUR 10 miljonus, izņemot īpašus, pienācīgi pamatotus gadījumus; saistību apjoms nekādā gadījumā nepārsniedz EUR 15 miljonus. Riska kapitāla starpniekfondi atbilst pārbaudītai tirdzniecības praksei attiecībā uz ieguldījumu portfeļa diversifikāciju.

D. Ieguldījumu līdzvērtība

ETM Uzņēmumu dibināšanas programmas ieguldījumi starpniekfondos ir līdzvērtīgi citiem ieguldījumiem pašu kapitālā. Par visiem šā noteikuma izņēmumiem ir jāsaņem 3. pantā minētās komitejas atzinums.

E. Mehānisma darbības ilgums

ETM Uzņēmumu dibināšanas programma ir izveidota kā ilgtermiņa mehānisms, kas parasti aizņem 5 līdz 12 gadu pozīcijas riska kapitāla fondos. Jebkurā gadījumā ieguldījumu laiks nepārsniedz 16 gadus no dienas, kad parakstīts I pielikumā minētais Komisijas un EIF sadarbības nolīgums.

F. Ieguldījumu veikšana

Tā kā lielākā daļa ieguldījumu, kas jāveic saskaņā ar ETM Uzņēmumu dibināšanas programmu, būs biržā nekotētas, nelikvīdas vienības, šos ieguldījumus veiks, ņemot vērā to ieņēmumu sadalījumu, ko saņēmuši starpniekfondi, pārdodot savus ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos.

G. Ieņēmumu no veiktajiem ieguldījumiem atkārtota ieguldīšana

Ieņēmumus no EIF fondu veiktajiem atmaksājumiem drīkst atkārtoti ieguldīt nākamos četros gados pēc 2000. gada 20. decembra. Šo laikposmu var pagarināt par ne vairāk kā trīs gadiem, ja 48 mēnešus pēc 2000. gada 20. decembra ir apmierinošs attiecīgā mehānisma novērtējums.

H. Trasta konts

EIF izveido atsevišķu trasta kontu attiecīgās programmas budžeta līdzekļu glabāšanai. Par noguldījumu šajā kontā tiek maksāti procenti; nopelnītos procentus pievieno mehānisma resursiem. EIF veiktos ieguldījumus saskaņā ar ETM Uzņēmumu dibināšanas programmu un EIF pārvaldības maksas un citus pieļaujamos izdevumus debetē no trasta konta un tajā kreditē ieņēmumus no veiktajiem ieguldījumiem. Ceturtā gada beigās, skaitot no 2000. gada 20. decembra, vai — ja programmas atkārtotas ieguldīšanas laikposmu pagarina — pēc pagarinātā atkārtotas ieguldīšanas laikposma beigām visus trasta konta atlikumus, kas nav tādi līdzekļi, kuri paredzēti ieguldīšanai un vēl nav izņemti/ieguldīti un no kuriem pamatotu iemeslu dēļ ir jāsedz pieļaujamās izmaksas un izdevumi, piemēram, EIF pārvaldības maksa, ieskaita atpakaļ Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

I. Revīzijas palāta

Veic attiecīgus pasākumus, lai Revīzijas palāta varētu veikt savu uzdevumu un pārbaudīt fondu izmantošanas regularitāti.

II. MVU garantiju mehānisma īstenošanas pamatnostādnes.

A. Ievads

MVU garantiju mehānismu vadīs EIF uz uzticības pamata.

B. Starpnieki

Starpniekus izvēlas no garantiju programmām, kas darbojas dalībvalstīs publiskajā vai privātajā sektorā, tostarp savstarpēju garantiju programmām, EIB vai citām attiecīgām finanšu iestādēm. Starpniekus izraugās saskaņā ar labāko uzņēmējdarbības un tirdzniecības praksi, izmantojot taisnīgu un pārredzamu procedūru, ņemot vērā:

a) ietekmi uz finansējuma (aizdevumu, ieguldījumu) apjomu, kas pieejams MVU; un/vai

b) ietekmi uz MVU piekļuvi finansējumam; un/vai

c) ietekmi uz attiecīgā starpnieka riska uzņemšanos, finansējot MVU.

C. Pieļaujamie aizdevumi MVU

Finanšu kritērijus, kas reglamentē MVU finansēšanas pieļaujamību attiecībā uz garantijām saskaņā ar MVU garantiju mehānismu, nosaka atsevišķi katram starpniekam, ņemot vērā to darbību, lai finansējums attiektos uz cik vien iespējams daudziem MVU. Šie noteikumi atspoguļo attiecīgās teritorijas tirgus nosacījumus un praksi.

Garantijas un šķērsgarantijas būs pieejamas galvenokārt, lai finansētu MVU ar ne vairāk kā 100 darbiniekiem (priekšroku dodot MVU ar ne vairāk kā 50 darbiniekiem par īpašām darbībām, lai veicinātu interneta un e-komercijas izmantošanu mazos uzņēmumos). Īpašu uzmanību pievērš finansēšanai, ar kuras palīdzību iegādājas nemateriālos aktīvus.

D. EIF garantijas

EIF sniegtās garantijas attiecas uz atsevišķu finansēšanu konkrētā darījumu portfelī. EIF izsniegtās garantijas sedz daļu no riska, ko uzņemas finanšu starpnieks pakārtotajā finansēšanas portfelī.

E. EIF segtais maksimālais uzkrāto zaudējumu apjoms

EIF pienākums maksāt daļu no finansēšanas zaudējumiem starpniekam turpinās, līdz to maksājumu uzkrātais apjoms, kas veikti, lai segtu zaudējumus no konkrēta finansēšanas portfeļa, attiecīgā gadījumā atskaitot atbilstīgo zaudējumu atlīdzinājumu kopējo apjomu un citus ieņēmumus, sasniedz iepriekš paredzētu summu, pēc kuras sasniegšanas EIF garantiju automātiski dzēš.

F. EIF un starpnieka līdzvērtība

EIF sniegtās garantijas parasti ir līdzvērtīgas starpnieka garantijām vai attiecīgā gadījumā starpnieka finansējumam.

G. Trasta konts

EIF izveido trasta kontu attiecīgās programmas budžeta līdzekļu glabāšanai. Par noguldījumu šajā kontā tiek maksāti procenti; nopelnītos procentus pievieno mehānisma resursiem.

H. EIF tiesības izņemt līdzekļus no trasta konta

EIF ir tiesības debetēt no trasta konta līdzekļus, lai pildītu savas saistības, sedzot maksimālo uzkrāto zaudējumu apjomu attiecīgā garantiju mehānismā, un, ja Komisija piekrīt, arī citas pieļaujamās izmaksas, piemēram, savu pārvaldības maksu, pieļaujamo maksu par juridiskiem pakalpojumiem un programmas veicināšanas izdevumus.

I. Zaudējumu atlīdzinājumi un citi ieņēmumi, kas iemaksājami trasta kontā

Visas naudas summas, kas atgūtas no neatmaksātiem aizdevumiem, par kuriem ir veikti maksājumi saskaņā ar pieprasītajām garantijām, kopā ar citiem ieņēmumiem kreditē trasta kontā.

J. Programmas darbības laiks

Ir paredzēts, ka individuālo MVU garantiju termiņš var ilgt līdz 10 gadiem. Visas summas, kas atlikušas trasta kontā, izbeidzoties neizmaksāto garantiju termiņam, atmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

K. Revīzijas palāta

Veic attiecīgus pasākumus, lai Revīzijas palāta varētu veikt savu uzdevumu un pārbaudīt fondu izmantošanas regularitāti.

III. Sākuma kapitāla darbības īstenošanas pamatnostādnes.

A. Ievads

Sākuma kapitāla darbību vadīs EIF.

B. Revīzijas palāta

Veic attiecīgus pasākumus, lai Revīzijas palāta varētu veikt savu uzdevumu un pārbaudīt fondu izmantošanas regularitāti.

IV. Joint European Venture programma.

Pieredze liecina, kā šī programma ir jāvienkāršo, lai finanšu starpnieki un Komisijas dienesti varētu ātri izskatīt MVU iesniegtos finanšu ieguldījumu pieprasījumus un lai varētu nodrošināt to, ka Kopienas resursus izlieto pareizi. Turklāt Komisija pašlaik izvērtē iespēju pielāgot atbilstības kritērijus, lai tie labāk atbilstu MVU vajadzībām attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem, tostarp kandidātvalstīs.

--------------------------------------------------