EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32000D0096
2000/96/EC: Commission Decision of 22 December 1999 on the communicable diseases to be progressively covered by the Community network under Decision No 2119/98/EC of the European Parliament and of the Council (notified under document number C(1999) 4015)
Komisijas lēmums (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (paziņots ar dokumenta numuru C(1999) 4015)
Komisijas lēmums (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (paziņots ar dokumenta numuru C(1999) 4015)
OJ L 28, 3.2.2000, p. 50–53
(ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Estonian: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Latvian: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Lithuanian: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Hungarian Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Maltese: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Polish: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Slovak: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Slovene: Chapter 15 Volume 005 P. 31 - 35
Special edition in Bulgarian: Chapter 15 Volume 005 P. 243 - 247
Special edition in Romanian: Chapter 15 Volume 005 P. 243 - 247
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 012 P. 45 - 48
No longer in force, Date of end of validity: 25/07/2018; Atcelts ar 32018D0945
Oficiālais Vēstnesis L 028 , 03/02/2000 Lpp. 0050 - 0053
Komisijas Lēmums (1999. gada 22. decembris) par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (paziņots ar dokumenta numuru C(1999) 4015) (2000/96/EK) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā [1], un jo īpaši tā 3. panta a) un e) apakšpunktu, tā kā: (1) Saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK ar Komisijas atbalstu Kopienas līmenī jāizveido tīkls koordinēšanas un sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm nolūkā uzlabot lēmuma pielikumā minēto infekcijas slimību profilaksi un kontroli Kopienā. Tīklu izmanto šo slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai un agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas izveidei. (2) Attiecībā uz epidemioloģisko uzraudzību tīklu izveido ar atbilstošiem tehniskiem līdzekļiem, nodrošinot pastāvīgus sakarus starp Komisiju un struktūrām un/vai iestādēm, kuras dalībvalstīs konkrētās dalībvalsts uzraudzībā vietējā mērogā ir kompetentas un kurām ir uzdots savākt vajadzīgo informāciju par infekcijas slimību uzraudzību. (3) Slimību un veselības jautājumiem, uz kuriem attiecas epidemioloģiskā uzraudzība Kopienas līmenī, jāatspoguļo Kopienas pašreizējās vajadzības, jo īpaši uzraudzības nozīmība Kopienas līmenī. (4) Uzraugāmo slimību un veselības jautājumu sarakstu groza saskaņā ar slimības izplatības izmaiņām un parādoties jaunām infekcijas slimībām, kuras apdraud sabiedrības veselību. (5) Komisijai jānodrošina Kopienas tīkls ar atbilstošiem informēšanas līdzekļiem, sekmējot konsekvenci un saskaņotību ar attiecīgajām Kopienas programmām un iniciatīvām. (6) Šis lēmums neskar Padomes Direktīvu 92/117/EEK (1992. gada 17. decembris) par aizsardzības pasākumiem pret noteiktām zoonozēm un zoonozes izraisītājiem dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, lai izvairītos no pārtikas izraisītām infekcijām un intoksikācijām [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/72/EK [3]. (7) Šim lēmumam jāveicina saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK izveidotā Kopienas tīkla integrācija ar citiem ātrās reaģēšanas tīkliem, kas izveidoti vietējā vai Kopienas līmenī agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā iekļauto slimību un īpašo veselības jautājumu vajadzībām. Ieviešanas nolūkā Kopienas tīklu izmanto Infekcijas slimību medicīniskās uzraudzības sistēmai Eiropas Savienības sabiedrības veselības informācijas tīklā (Euphin-HSSCD), ko veido trīs sastāvdaļas: a) agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma tiem ziņojumiem par īpašiem draudiem sabiedrībai, ko izplata katras dalībvalsts kompetentās sabiedrības veselības iestādes, kas atbild par sabiedrības veselības aizsardzībā nepieciešamo pasākumu noteikšanu; b) informācijas apmaiņa starp akreditētām dalībvalstu sabiedrības veselības struktūrām un iestādēm; c) īpaši tīkli noteiktu slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai starp akreditētām dalībvalstu struktūrām un iestādēm. (8) Jaunu, lietderīgu tehnoloģiju izveidi regulāri uzrauga un ņem vērā elektroniskās informācijas apmaiņas uzlabošanai. (9) Materiāli tehnisko iemeslu dēļ uzraudzības tīkla specializētie pasākumi nevar uzreiz aptvert visus infekcijas slimību un veselības jautājumus, kuri izvēlēti epidemioloģiskai uzraudzībai. Tomēr dalībvalstu kompetentajām iestādēm Kopienas tīklā jāizplata to īpašumā esošā informācija, lai Kopienas tīklā varētu sākt darbu un uzkrāt pieredzi. (10) Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar lēmuma Nr. 2119/98/EK 7. pantu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Infekcijas slimību un īpaši veselības jautājumi, uz ko attiecas Kopienas tīkla epidemioloģiskā uzraudzība saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK, ir noteikti šā lēmuma I pielikumā. Uzraudzība jāveic rentabli, ņemot vērā slimības veidu, esošos tīklus un nozīmi Kopienā. 2. pants Nosacījumi, pēc kuriem izvēlas slimību un īpašos veselības jautājumus, kam piemērot epidemioloģisko uzraudzību Kopienas tīklā, ir noteikti II pielikumā. 3. pants Šā lēmuma tehniskās īstenošanas nolūkā Kopienas tīklu sākotnēji izmanto Infekcijas slimību medicīniskās uzraudzības sistēmai Eiropas Savienības sabiedrības veselības informācijas tīklā (Euphin-HSSCD). 4. pants Kopienas tīklu ievieš, pārveidojot un integrējot attiecīgos esošos Kopienas atbalstītos uzraudzības tīklus un izveidojot tīklus par slimībām, uz kurām vēl neattiecas uzraudzības tīkli. Ja mazs slimības gadījumu skaits neļauj izveidot specializētu uzraudzības tīklu šai slimībai, uzraudzības informāciju Kopienā iegūst, pamatojoties uz gadījumu aprakstiem. 5. pants Gadījumu definīcijas, datu apkopošanas un pārraides specifiku un veidu, kā arī attiecīgās epidemioloģiskās un mikrobioloģiskās uzraudzības metodes nosaka katram īpašajam uzraudzības tīklam, kuru iekļauj vai izveido Kopienas tīklā. Gadījumu definīcijas un uzraudzības metodes nosaka arī slimībām, par kurām informāciju iegūst, pamatojoties tikai uz gadījumu aprakstiem. 6. pants Kopienas tīklā dalībvalstis izplata savā īpašumā esošo informāciju, kas iegūta to infekcijas slimību un īpašo veselības jautājumu uzraudzības sistēmā, uz ko attiecas epidemioloģiskā uzraudzība, bet vēl neattiecas specializētie Kopienas uzraudzības tīkla pasākumi. 7. pants Informāciju, kas attiecas uz 1. pielikumā neminētajām infekcijas slimībām, izplata Kopienas tīklā saskaņā ar Lēmuma Nr. 2119/98/EK 4. pantu, ja vien tas ir vajadzīgs sabiedrības veselības aizsardzībai Kopienā. 8. pants Ja izveido īpašus uzraudzības tīklus zoonozēm, par kurām saskaņā ar Direktīvu 92/117/EEK jānodrošina uzraudzība gadījumos, kad saslimis cilvēks, šo uzraudzību veic saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK, un vajadzīgajiem datiem Direktīvas 92/117/EK īstenošanai jābūt pieejamiem. Šajā nolūkā cilvēku slimību gadījumu definīcijas un uzraudzības metodes jānosaka pēc iespējas tā, lai apkopotie dati atbilstu arī Direktīvas 92/117/EK noteikumiem. 9. pants Dalībvalstu kompetentās iestādes Komisijai dara zināmus citus slimību un veselības jautājumus, kuru epidemioloģiskā uzraudzība Kopienas līmenī jāattīsta pakāpeniski, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. 10. pants Šis lēmums stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī. 11. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, 1999. gada 22. decembrī Komisijas vārdā — Komisijas loceklis David Byrne [1] OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp. [2] OV L 62, 15.3.1993., 38. lpp. [3] OV L 210, 10.8.1999., 12. lpp. -------------------------------------------------- I PIELIKUMS 1. INFEKCIJAS SLIMĪBAS UN ĪPAŠI VESELĪBAS JAUTĀJUMI, UZ KO PAKĀPENISKI ATTIECINA KOPIENAS TĪKLU 1.1. Turpmāk minēto slimību/veselības jautājumu uzraudzība Kopienas tīklā tiks veikta ar standartizētu datu apkopošanu un analīzi tādā veidā, kas noteikts katrai slimībai/veselības stāvoklim, kad tiks izveidoti īpaši Kopienas uzraudzības tīkli. 2. SLIMĪBAS 2.1. Slimības, kuras var novērst ar vakcināciju Difterija B tipa Haemophilus influenza infekcijas Gripa Masalas Cūciņas Garais klepus Poliomielīts Masaliņas 2.2. Seksuāli transmisīvās slimības Hlamīdiju infekcija Gonokoku infekcija HIV infekcija Sifiliss 2.3. Vīrushepatīts A hepatīts B hepatīts C hepatīts 2.4. Pārtikas, ūdens un vides izraisītas slimības Botulisms Kampilobakterioze Kriptosporidioze Žirardiāze Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņu infekcija Leptospiroze Listerioze Salmoneloze Šigeloze Toksoplazmoze Trihineloze Jersinioze 2.5. Citas slimības 2.5.1. Slimības, ko pārnēsā netradicionāli pārnēsātāji Lipīgais sūkļveida encefalopātijas paveids 2.5.2. Slimības, kas izplatās pa gaisu Legioneloze Meningokoku ierosināta slimība Pneimokoku infekcija Tuberkuloze 2.5.3. Zoonozes, kas nav iekļautas 2.4. punktā Bruceloze Ehinokokoze Trakumsērga 2.5.4. Nopietnas ievestās slimības Holēra Malārija Mēris Vīrusu hemorāģiskie drudži 3. ĪPAŠI VESELĪBAS JAUTĀJUMI 3.1. Hospitālās infekcijas 3.2. Mikrobu rezistence -------------------------------------------------- II PIELIKUMS Kritēriji, pēc kā izvēlas īpašu jomu infekcijas slimības, uz ko attiecas epidemioloģiskās uzraudzības tīkls 1. Slimības, kas izraisa vai var izraisīt ievērojamu saslimstību un/vai mirstību Kopienā, īpaši, ja slimības profilaksei nepieciešama vispārēja pieeja saskaņošanai. 2. Slimības, kuru gadījumā informācijas apmaiņa var nodrošināt agrīnu brīdināšanu par sabiedrības veselības apdraudējumu. 3. Retas un nopietnas slimības, kas nav atzītas vietējā mērogā, un datu apkopošana par tām ļauj izteikt hipotēzes, kas balstītas uz lielāku pieredzi. 4. Slimības, kuru gadījumā ir pieejami efektīvi profilakses pasākumi, kas pozitīvi ietekmē veselības aizsardzību. 5. Slimības, kuru salīdzināšana starp dalībvalstīm sekmētu vietējo un Kopienas programmu izvērtēšanu. --------------------------------------------------