31999D1719

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1719/1999/EK

(1999. gada 12. jūlijs),

ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

(1) tā kā Padome savā 1994. gada 20. jūnija rezolūcijā [5] uzsvērusi vajadzību pēc saskaņošanas jautājumā par informācijas apmaiņu starp pārvaldes iestādēm;

(2) tā kā Padome savā 1996. gada 21. novembra rezolūcijā [6] noteikusi jaunas politikas prioritātes attiecībā uz informācijas sabiedrību;

(3) tā kā Komisija savā 1994. gada 19. jūlija paziņojumā ierosinājusi rīcības plānu attiecībā uz informācijas sabiedrību;

(4) tā kā Komisija ierosinājusi rīcības plānu vienotam tirgum;

(5) tā kā Eiropas Parlaments savā 1997. gada 12. jūnija rezolūcijā [7] aicinājis Eiropas Savienību un dalībvalstis pievērsties jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izstrādei un ieviešanai nākamajā desmitgadē;

(6) tā kā Eiropas Parlaments un Padome Lēmumā Nr. 2717/95/EK [8] pieņēmuši vairākas pamatnostādnes Euro-ISDN kā Eiropas komunikāciju tīkla izstrādei;

(7) tā kā Eiropas Parlaments un Padome Lēmumā Nr. 1336/97/EK [9] pieņēmuši vairākas pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem;

(8) tā kā, lai izveidotu ekonomikas un monetāro savienību un lai ieviestu Kopienas politikas un darbības, jāpanāk, lai dalībvalstu pārvaldes iestādes un Kopiena varētu piekļūt arvien pieaugošiem informācijas apjomiem, apmainīties ar tiem un apstrādāt tos;

(9) tā kā tām piešķirto pilnvaru īstenošanas nolūkā ir svarīgi, lai Kopienas iestādes varētu piekļūt arvien pieaugošiem informācijas apjomiem, apmainīties ar tiem un apstrādāt tos;

(10) tā kā produktīvai, efektīvai un drošai apstrādājamās informācijas apmaiņai ir svarīgi, lai būtu pieejamas vienotas datu komunikācijas sistēmas, še turpmāk sauktas par telemātikas tīkliem;

(11) tā kā telemātikas tīkli, kas dalībvalstu pārvaldes iestāžu informācijas sistēmas savieno ar Kopienu visā Eiropā, ir Eiropas pārvaldes iestāžu telekomunikāciju tīkli;

(12) tā kā netraucēta iekšējā tirgus darbība un šķēršļu likvidēšana valsts pārvaldes iestāžu un privātā sektora komunikācijā ir svarīgi Kopienas ražošanas nozares uzplaukuma un konkurētspējas faktori;

(13) tā kā telemātikas tīklu izmantojums var sekmēt Kopienas finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu;

(14) tā kā dalībvalstīm jāņem vērā telemātikas tīkli, kas izveidoti atbilstīgi Kopienas darbībām tādu projektu izstrādē, kurus tās kopīgi īsteno jomās, kas iekļautas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā saskaņā ar Amsterdamas Līgumu, kā arī citās jomās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienību, kā arī visas citas darbības, ko tās varētu īstenot, lai sasniegtu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma mērķus un jo īpaši mērķus tā 3.a, 14., 18. un 39. pantā;

(15) tā kā, gatavojoties Eiropas Savienības paplašināšanai, var rasties vajadzība pēc telemātikas tīklu pārveidošanas un modernizēšanas;

(16) tā kā reaģēt spējīgas un atklātas valsts pārvaldes iestādes mudinās Eiropas Savienības pilsoņus izmantot priekšrocības, ko sniedz informācijas sabiedrība;

(17) tā kā Kopiena izmanto tos telemātikas tīklus, kas sekmē Kopienas politikas un darbības, iestāžu saziņu un ekonomikas un monetāro savienību, kā arī priekšrocības, ko tie sniedz;

(18) tā kā uzdevums izveidot šādus tīklus ir saistošs gan dalībvalstīm, gan Kopienai;

(19) tā kā ir svarīgi maksimāli sekmēt standartu, publiski pieejamo specifikāciju un publiskā domēna lietojumprogrammu izmantojumu, lai nodrošinātu netraucētu savietojamību, kas ļautu panākt apjoma ekonomiju un vairot priekšrocības, ko sniedz šādi tīkli;

(20) tā kā, pateicoties saskaņotai attīstībai, ir jāpanāk, ka šādi tīkli kalpo par kopēju telemātisku saskarni, kas nodrošina dalībvalstu un Kopienas savstarpēju saziņu;

(21) tā kā, lai efektīvi izmantotu Kopienas finanšu līdzekļus, šādu tīklu izmaksas līdzvērtīgi jāsadala starp dalībvalstīm un Kopienu un vienlaikus jānovērš nevajadzīgs iekārtu apjoma pieaugums, pētījumu dublēšanās un atšķirības pieejā;

(22) tā kā principā katra dalībvalsts sedz izmaksas, kas tai radušās, pašai īstenojot IDA projektus un pakalpojumus;

(23) tā kā tādējādi ir jādefinē konkrētas pamatnostādnes, kas vispārēji piemērojamas visiem šādiem tīkliem, kā arī specifiska finanšu sistēma attiecībā uz vispārējas intereses projektiem;

(24) tā kā saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt šādu tīklu izveidošanas mērķi, tādēļ ierosinātās darbības mēroga un seku dēļ to labāk var īstenot Kopienas līmenī; tā kā ierosinātā darbība nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

(25) tā kā, lai varētu īstenot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un asociācijas līgumus ar Eiropas Kopienu, attiecīgie telemātikas tīkli ir jāpārveido un jāmodernizē;

(26) tā kā telemātikas tīkli un elektroniska saziņa ir starptautiska;

(27) tā kā pasākumi, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu telemātikas tīklu savietojamību starp pārvaldes iestādēm, saskan ar prioritātēm, kas pieņemtas sakarā ar pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem;

(28) tā kā ir veikti pasākumi saskaņā ar Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumu 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu datu telemātiskā apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA) [10]; tā kā 1998. gada 28. maijā Tiesa atcēla Lēmumu 95/468/EK; tā kā joprojām spēkā ir situācija, ko radīja pasākumi, kurus Komisija, pamatojoties uz minēto lēmumu, veica pirms Tiesa to atcēla;

(29) tā kā ar šo lēmumu nosaka budžetu, kas atbilstīgi 1. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Deklarācijā [11] ir galvenais atskaites punkts budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras īstenošanā;

(30) tā kā 1994. gada 20. decembrī tika panākts modus vivendi starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izpildes pasākumiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [12],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma un mērķi

1. Kopiena sadarbībā ar dalībvalstīm darbojas Eiropas pārvaldes iestāžu telemātikas tīklu jomā un veic pasākumus, kas paredzēti šajā lēmumā, ievērojot šādus mērķus:

a) kā valsts, tā reģionālu līmenī izveidot tādus izmantojamus un savietojamus Eiropas telemātikas tīklus starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm, kā arī attiecīgi starp šādām pārvaldes iestādēm un Kopienas iestādēm un organizācijām, kuri ļauj panākt produktīvu, efektīvu un drošu, savstarpēju informācijas apmaiņu, lai sekmētu ekonomikas un monetārās savienības izveidi un lai dalībvalstis un Kopiena savas kompetences jomās varētu ieviest Līguma 3. un 4. pantā minētās Kopienas politikas un darbības, ņemot vērā darbu, kas jau tiek īstenots esošajās Kopienas vai dalībvalstu programmās;

b) izveidot vienotus telemātikas tīklus, kas paredzēti tam, lai sekmētu komunikāciju starp Kopienas iestādēm un Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu.

2. Šis lēmums attiecas uz visiem IDA programmā minētajiem tīkliem.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a) "telemātikas tīkls": visaptveroša datu komunikācijas sistēma, ko veido ne vien fiziskā infrastruktūra un savienojumi, bet arī pakalpojumu un lietojumu slāņi, kas papildina šo infrastruktūru, tādējādi nodrošinot elektronisku informācijas apmaiņu starp organizācijām un privātpersonām;

b) "IDA tīkls": Eiropas pārvaldes iestāžu telemātikas tīkls, kas ieviests vai izstrādāts saskaņā ar šo lēmumu. Šāds tīkls ir izveidots pēc Kopienas kā tīkla izmantotājas, dalībnieces vai kā tā īstenojumā ieinteresētas labuma guvējas iniciatīvas;

c) "nozaru tīkls": Eiropas pārvaldes iestāžu telemātikas tīkls vai pakalpojumu un lietojumu kopums, kas jo īpaši paredzēts tam, lai nodrošinātu vai administratīvi sekmētu kādas atsevišķas Kopienas politikas, darbības vai mērķa īstenošanu, še turpmāk saukts par "administratīvo sektoru";

b) "IDA projekts": virkne tādu savstarpēji saistītu atbilstoši šim lēmumam sāktu vai veiktu darbību, kādas norādītas pielikumā un attiecas uz nozaru tīklu izveidošanu vai uzlabošanu.

3. pants

Vispārējas intereses projekti

1. Lai sasniegtu šā lēmuma 1. pantā izklāstītos mērķus, dalībvalstis un Kopiena īsteno pielikumā minētos vispārējas intereses projektus.

2. Šādi projekti tiek īstenoti saskaņā ar IDA darba programmu un vispārējiem izpildes plāniem, kas aprakstīti 5. pantā.

4. pants

Prioritātes

Lai izveidotu IDA darba programmu un iedalītu Kopienas finanšu līdzekļus IDA projektu īstenošanai, par prioritāriem atzīst projektus, kas sekmē valsts pārvaldes iestāžu, Eiropas Kopienas iestāžu, dalībvalstu un reģionu iestāžu ekonomisko dzīvotspēju un kas, pateicoties kāda nozaru tīkla izveidei vai uzlabošanai,

a) tieši sekmē to, ka tiek likvidēti personu brīvas pārvietošanās šķēršļi, kā arī šķēršļi preču, pakalpojumu un kapitāla brīvai apritei, vai

b) tieši sekmē ekonomikas un monetārās savienības sekmīgu ieviešanu vai apmierinošu darbību, vai

c) veicina sadarbību starp Kopienas iestādēm, kā arī starp iepriekš minētajām iestādēm un valstu un reģionu pārvaldes iestādēm, tostarp valstu un reģionu parlamentiem, vai

d) veicina Kopienas un dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību vai cīņu pret krāpšanu, vai

e) sekmē sagatavošanos Eiropas Savienības paplašināšanai, vai

f) sekmē rūpniecisko konkurētspēju Kopienā, un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, vai

g) nodrošina priekšrocības personām Eiropas Savienībā.

5. pants

Vispārīgās ieviešanas nostādnes

1. IDA projektu īstenošanā tiek ievēroti šai pantā izklāstītie principi.

2. IDA projekta īstenošanai vajadzīgs likumīgs pamats. Šā lēmuma nolūkā uzskata, ka IDA projekts atbilst minētajai prasībai, ja attiecīgais tīkls vai tīkli sekmē komunikāciju starp pārvaldes iestādēm, tām īstenojot vienu vai vairākus Kopienas tiesību aktus.

Pirmā daļa neattiecas uz projektiem, kas sekmē iestāžu saziņu vai Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī uz vispārējām darbībām divu vai vairāku IDA projektu atbalstam.

3. IDA projektos ietilpst visas darbības, kas nepieciešamas nozaru tīklu izveidei vai modernizēšanai, tostarp priekšizpēte un demonstrējumi, dalībvalstu un Kopienas ekspertu darba grupu izveidošana un Kopienai paredzētu pakalpojumu un preču iegāde.

4. IDA projektos ietilpst sagatavošanas fāze, priekšizpētes fāze, izstrādes un apstiprināšanas fāze, kā arī īstenošanas fāze.

Sagatavošanas fāzē tiek sagatavots iepriekšējs ziņojums attiecībā uz projekta mērķiem, darbības jomām un pamatojumu, jo īpaši paredzētajām izmaksām un priekšrocībām, kā arī jāgūst pārliecība pēc attiecīgām apspriedēm ar dalībniekiem, ka dalībnieki pilnīgi izprot problēmu un ir gatavi sadarboties.

Priekšizpētes fāzē tiek sastādīts vispārējs īstenošanas plāns, kurā ietilpst:

a) mērķu, darbību, dalībnieku un tehniskās pieejas apraksts tīklam vai tīkliem, kurus atbilstīgi projektam paredzēts izveidot;

b) Kopienas un dalībvalstu atbildība un uzdevumi secīgajās izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas fāzēs;

c) sagaidāmo priekšrocību sīks apraksts un kritēriji, kas ļaus novērtēt šīs priekšrocības pēc īstenošanas fāzes;

d) shēma, kas definē vienlīdzīgu attiecīgo tīklu darbības un uzturēšanas izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm un Kopienu pēc īstenošanas fāzes pabeigšanas.

Izstrādes un apstiprināšanas fāzē attiecīgajam tīklam vai attiecīgajiem tīkliem piedāvāto risinājumu var attiecīgi pilnīgot, pārbaudīt, novērtēt un kontrolēt nelielā mērogā, rezultātus attiecīgi izmantojot vispārējā īstenošanas plāna koriģēšanai.

Īstenošanas fāzē saskaņā ar vispārējo īstenošanas plānu izveido attiecīgo tīklu vai tīklus, kurus var izmantot pilnā mērā.

5. IDA projektu pamatā horizontālās darbības un pasākumi, kurus Kopiena sākusi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmumam, ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas komunikāciju tīklu savietojamību elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) un piekļuvi šiem tīkliem [13], jo īpaši, kad vien tas ir iespējams, izmanto vispārējus pamata pakalpojumus un lietojumprogrammas.

6. IDA projekta sākšana un īstenošana, tā fāžu definēšana, kā arī tehnisko un funkcionālo lietotāja prasību definēšana attiecīgajam ar projektu saistītajam tīklam vai tīkliem tiek veikta saskaņā ar attiecīgo Kopienas politiku vai darbību un tiek kontrolēta saskaņā ar piemērojamo komitejas procedūru, ja tāda ir.

Kad neviena nozaru komitejas procedūra nav piemērojama, Kopiena un dalībvalstis izveido nozares ekspertu grupas šo jautājumu pārbaudīšanai.

Komisija nosūta nozaru komitejas un ekspertu grupas secinājumus 8. pantā minētajai komitejai kopā ar priekšlikumiem par 7. pantā minētajiem pasākumiem.

7. Katru IDA projektu attiecīgi tehniski precizē, atsaucoties uz Eiropas standartiem vai publiski pieejamajām specifikācijām, piemēram, atklātajiem Interneta standartiem, lai panāktu augstu valstu sistēmu savietojamību ar Kopienas sistēmām administratīvajos sektoros un privātajā sektorā. Īpaši ņem vērā Kopienas pamatnostādnes un atbalsta instrumentus attiecībā uz valsts līgumu piešķiršanas standartizēšanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumiem un sistēmām.

8. Katrs IDA projekts tiek definēts un ieviests, balstoties uz piemērotiem rezultātiem, kas iegūti ar citu attiecīgo Kopienas darbību palīdzību, jo īpaši izmantojot Kopienas pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmas un Kopienas darbības Eiropas sakaru tīklu jomā.

9. Uz katru IDA projektu attiecas pēcpārbaude, ko veic sadarbībā ar dalībvalstīm atbilstīgi attiecīgajai Kopienas politikai vai darbībai; pārskatu par to iesniedz attiecīgajai nozares komitejai un 8. pantā minētajai komitejai gada laikā pēc īstenošanas fāzes beigām. Šai pārskatā ietilpst izmaksu un priekšrocību analīze.

6. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums

1. IDA projektu īstenošanas izmaksas Kopiena sedz proporcionāli tās interesei.

2. Kopienas finansiālo ieguldījumu katrā IDA projektā nosaka saskaņā ar šā panta 3. līdz 7. punktu. Tajā neietilpst izmaksas, ko rada tādu lietojumprogrammu vai specifikāciju pastāvīgs izmantojums, kas ir pretrunā ar šā lēmuma vai Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1720/1999/EK prioritātēm vai prasībām.

3. Projekta sagatavošanas un priekšizpētes fāzē Kopienas ieguldījums var aptvert visas nepieciešamo pētījumu izmaksas.

4. Projekta attīstības un apstiprināšanas, kā arī īstenošanas fāzē Kopiena sedz to uzdevumu izmaksas, kas tai uzticēti saskaņā ar šā projekta vispārējo īstenošanas plānu.

5. Ārkārtas gadījumos un saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru Kopiena tiešu subsīdiju veidā var daļēji segt izmaksas, kas radušās vienai vai vairākām dalībvalstīm, lai tās:

a) īstenotu ar IDA projektu vai tīklu saistītas darbības, ko uzskata par tādām, kas ir svarīgas citiem dalībniekiem vai citiem IDA projektiem un tīkliem;

b) ieviestu kādā sistēmā uzlabojumu, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai uzlabotu vai vienkāršotu kāda konkrēta IDA tīkla vispārēju ieviešanu.

Paredzēto subsīdiju daudzums attiecībā uz kārtējo budžeta gadu tiks precizēts IDA darba programmā katram IDA projektam vai saistītam tīklam, norādot to maksimāli atļauto vērtību, sagaidāmās IDA projektu un tīklu priekšrocības, īstenojamos mērķus, iestādes dalībvalstīs, kuras varēs izmantot šīs priekšrocības, un uzdevumus, kas finansējami, izmantojot šādas subsīdijas.

Vienīgi ārkārtas gadījumos subsīdijas pārsniedz pusi no izdevumiem, ko faktiski segusi katra saņēmēja dalībvalsts, īstenojot uzdevumus, kuru izpildei subsīdija ir piešķirta.

6. Šajā lēmumā paredzētais Kopienas finansējums tiek pārtraukts pēc IDA projekta īstenošanas fāzes pabeigšanas. Taču ārkārtas gadījumā un saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru atbilstīgi šim lēmumam var piešķirt papildu finansējumu, lai segtu kāda IDA tīkla visas darbības un uzturēšanas izmaksas vai daļu no tām līdz tā gada beigām, kas seko gadam, kurā tā īstenošana tika pabeigta.

7. Kopiena atbilstīgi šim lēmumam un līdz 1999. gada beigām var segt arī to IDA tīklu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas pilnīgoti saskaņā ar šo lēmumu un kuri jau darbojās šā lēmuma spēkā stāšanās dienā.

8. Atbilstīgi šim lēmumam paredzētos finanšu līdzekļus principā nepiešķir tiem projektiem vai to fāzēm, attiecībā uz kuriem tiek izmantoti citi Kopienas finansējuma avoti.

7. pants

Ieviešana

1. Komisija īsteno šā lēmuma 3. līdz 6. pantā definēto Kopienas darbību.

2. Ievērojot 4. pantā noteiktās prioritātes un 5. pantā paredzētos principus, šā lēmuma 8. pantā paredzēto procedūru piemēro, lai apstiprinātu IDA darba programmas daļu attiecībā uz šā lēmuma ieviešanu, ko Komisija izstrādā katru gadu. IDA darba programmā ietilpst iepriekšējā gada vai gadu izdevumu sadalījums pa projektiem.

3. Saskaņā ar 5. pantā paredzētajiem principiem šā lēmuma 8. pantā minēto procedūru piemēro, lai priekšizpētes fāzes un attīstības un apstiprināšanas fāzes beigās apstiprinātu katra IDA projekta sākotnējo ziņojumu un vispārējo īstenošanas plānu, kā arī jebkādus būtiskus grozījumus, kas vēlāk izdarīti īstenošanas plānā.

4. Ievērojot 4. pantā noteiktās prioritātes un 5. un 6. pantā paredzētos principus, šā lēmuma 8. pantā minēto procedūru piemēro, lai apstiprinātu sadalījumu pa projektiem ikgadējiem budžeta izdevumiem saskaņā ar šo lēmumu. Minēto procedūru piemēro arī budžeta izmaiņu priekšlikumiem, kas pārsniedz EUR 250000 uz projekta līniju viena gada laikā.

5. Tehniskās specifikācijas piedāvājumu konkursiem, kas īstenojami piemērojot šo lēmumu, kad līguma vērtība pārsniedz EUR 500000, definē saziņā ar dalībvalstīm.

8. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis. Šo komiteju dēvē par Starpinstitucionālo telemātikas komiteju (STK).

Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu tādā termiņā, kādu priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 205. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, kas Padomei ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem pasākumus, kas piemērojami tūlīt. Tomēr, ja šie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu, Komisija tūlīt par tiem ziņo Padomei. Tādā gadījumā:

Komisija atliek pašas noteikto pasākumu piemērošanu uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas;

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu iepriekšējā daļā minētajā termiņā.

2. Komisija katru gadu ziņo STK par šā lēmuma izpildi.

9. pants

Pārskats un izvērtējums

1. Komisija reizi divos gados, saskaņojot ar dalībvalstīm, izvērtē, kā īstenots šis lēmums.

2. Izvērtējumā nosaka, cik daudz paveikts, īstenojot šajā pielikumā norādītos vispārējās intereses projektus.

Turklāt izvērtējumā, ņemot vērā Kopienas izdevumus, izvērtē priekšrocības, ko IDA tīkli vispārējās politikas un institucionālās sadarbības veicināšanai dod Kopienai, dalībvalstīm, tās rūpniecībai un Eiropas Savienības pilsoņiem, nosaka potenciālo uzlabojumu jomas, kā arī pārbauda, vai veiktās darbības papildina citas Kopienas darbības Eiropas tālsakaru tīklu jomā.

3. Komisija nosūta savu izvērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei pēc tam, kad STK to ir pārbaudījusi, kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem nolūkā grozīt pielikumu. Izvērtējumus nosūta vēlākais brīdī, kad attiecīgi nosūtāmi budžeta projekti attiecībā uz 2001., 2003. un 2005. gadu.

10. pants

Attiecināšana uz EEZ un asociētajām valstīm

1. Atbilstīgi attiecīgajiem līgumiem ar Eiropas Kopienu var pieļaut, ka IDA programmā piedalās Eiropas ekonomikas zonas valstis, Centrālās un Austrumeiropas asociētās valstis, kā arī Kipra nolūkā īstenot vispārējas intereses projektus, ko aptver šādi līgumi.

2. Projektu īstenošanas gaitā par pozitīvu uzskatāma sadarbība ar ārpuskopienas valstīm un vajadzības gadījumā ar starptautiskām organizācijām vai iestādēm.

11. pants

Pārējie nozaru tīkli

1. Attiecībā uz pārējo nozaru tīklu ieviešanu vai izstrādi, kuri nav pieskaitāmi IDA projektiem (turpmāk saukti "pārējie nozaru tīkli"), dalībvalstis un Kopiena saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē šo nozaru tīklu ieviešanu, nodrošina šā panta 2. līdz 6. punkta ievērošanu.

2. Attiecībā uz pārējiem nozaru tīkliem izmanto horizontālās darbības un pasākumus, ko Kopiena veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1720/1999/EK, ja vien šīs darbības un pasākumi nav pretrunā lietotāju prasībām, kas definētas pārējiem nozaru tīkliem.

3. Visus pārējos nozaru tīklus tehniski precizē ar atsauci uz Eiropas standartiem vai publiski pieejamajām specifikācijām, piemēram, atklātajiem Interneta standartiem, lai nodrošinātu augstu valsts sistēmu savietojamību ar Kopienas sistēmām administratīvajos sektoros, to starpā un starp administratīvajiem sektoriem un privāto sektoru. Attiecībā uz valsts līgumu piešķiršanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu un sistēmu jomā īpaši ņem vērā Kopienas pamatnostādnes un atbalsta instrumentus standartizācijas jomā.

4. Visu pārējo nozaru tīklu definēšanā un ieviešanā ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā rezultāti, kas gūti, īstenojot citas attiecīgas Kopienas darbības, jo īpaši Kopienas pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmas un Kopienas darbības Eiropas sakaru tīklu jomā.

5. Uz katru no pārējiem nozaru tīkliem attiecas pēcpārbaude.

6. Pārējo nozaru tīklu ieviešanas izmaksas Kopiena sedz proporcionāli tās interesei.

7. Līdz 1999. gada 3. oktobrim un pēc tam ik pēc gada Komisija nosūta STK ziņojumu par 1. līdz 6. punkta ieviešanu. Šajā ziņojumā Komisija precizē visas lietotāju prasības, kas pārējiem nozaru tīkliem liedz izmantot 2. punktā minētos vispārējos pakalpojumus, un. izvērtē iespēju pielāgot šos vispārējos pakalpojumus, lai apmierinātu šo lietotāju vajadzības.

12. pants

Budžets

Šajā lēmumā definētās Kopienas darbības izpildes budžets laikposmam no 1998. līdz 2000. gadam ir EUR 38,5 miljoni.

Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā un to piemēro līdz 2004. gada 31. decembrim.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 12. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Niinistö

[1] OV C 54, 21.2.1998., 3. lpp. unOV C 23, 28.1.1999., 8. lpp.

[2] OV C 214, 10.7.1998., 33. lpp.

[3] OV C 251, 10.8.1998., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1998. gada 18. novembra atzinums (OV C 379, 7.12.1998., 68. lpp.), Padomes 1998. gada 13. aprīļa Lēmums (OV C 219, 30.7.1999.). Padomes 1999. gada 21. jūnija Lēmums.

[5] OV C 181, 2.7.1994., 1. lpp.

[6] OV C 376, 12.12.1996., 1. lpp.

[7] OV C 200, 30.6.1997., 196.l pp.

[8] OV L 282, 24.11.1995., 16. lpp.

[9] OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.

[10] OV L 269, 11.11.1995., 23. lpp.

[11] OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp.

[12] OV C 102, 4.4.1996., 1. lpp.

[13] OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

VISPĀRĒJĀS INTERESES PROJEKTI EIROPAS KOMUNIKĀCIJU TĪKLU JOMĀ DATU APMAIŅAI STARP PĀRVALDES IESTĀDĒM

Projektus še turpmāk uzskata par vispārējās intereses projektiem saskaņā ar IDA programmu:

A. VISPĀRĒJIE PROJEKTI

1. Tādu telemātikas tīklu izstrāde un ieviešana, kas saskaņā ar B iedaļu sekmē EMS un Kopienas politikas un darbības, saskaņā ar C iedaļu — informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī IDA tīklu globalizāciju saskaņā ar D iedaļu.

2. Tādu tīklu un nozaru projektu turpināšana un uzlabošana, kuri sākti saskaņā ar Padomes Lēmumu 95/468/EK, izņemot E iedaļā minētos tīklus.

3. To tīklu ieviešana, kas vajadzīgi Eiropas aģentūru un iestāžu funkcionēšanai un stiprina tiesisko bāzi, kura izriet no šo Eiropas aģentūru izveides.

4. Tīklu ieviešana ar personu brīvu pārvietošanos saistītu politiku jomā tiktāl, ciktāl tie ir vajadzīgi, lai atbalstītu Kopienas un/vai dalībvalstu darbības atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

5. Tādu tīklu ieviešana, kas atbilstīgi Kopienas politikām un darbībām vai neparedzētos apstākļos ir tūlīt vajadzīgi, lai atbalstītu Kopienas un dalībvalstu darbību jo īpaši nolūkā aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību, Eiropas patērētāju tiesības, Eiropas Savienībā dzīvojošu personu dzīves apstākļus vai Kopienas pamatintereses.

B. ĪPAŠI TĪKLI EMS UN KOPIENAS POLITIKU UN DARBĪBU SEKMĒŠANAI

1. Ar ekonomikas un monetāro politiku saistīti telemātikas tīkli, kas jo īpaši sekmē to, ka tiek kontrolēts tas, kā ievēro konverģences kritērijus un ievieš eiro.

2. Telemātikas tīkli, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanu, jo īpaši pateicoties efektīvai elektroniskai saziņai starp Komisijas un Padomes tulkošanas dienestiem, no vienas puses, un pagaidu tulkošanas/rediģēšanas birojiem, kas var būt izveidoti katrā kandidātvalstī, no otras puses.

3. Telemātikas tīkli, kas saistīti ar reģionālo un kohēzijas politiku, kas jo īpaši centrālās pārvaldes iestāžu un reģionu pārvaldes iestāžu līmenī sekmē tādas informācijas vākšanu, vadību un nodošanu atklātībā, kura skar reģionālās un kohēzijas politikas īstenošanu.

4. Ar Kopienas finansējumu saistīti telemātikas tīkli, kas jo īpaši izveido saskarni ar esošajām datubāzēm Komisijā, lai sekmētu Eiropas organizāciju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi Kopienas finansējuma avotiem.

5. Telemātikas tīkli statistikas jomā, kas jo īpaši saistīti ar statistikas informācijas vākšanu un izplatīšanu.

6. Telemātikas tīkli oficiālu dokumentu publicēšanas jomā.

7. Telemātikas tīkli lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kas jo īpaši sekmē lauksaimniecības tirgu un struktūru vadību, efektīvāku finanšu pārvaldību, grāmatvedības datu apmaiņu attiecībā uz lauku saimniecībām (RICA) starp valsts iestādēm un Komisiju un cīņu pret krāpšanu.

8. Telemātikas tīkli rūpniecības nozarē, kas jo īpaši saistīti ar informācijas apmaiņu starp pārvaldes iestādēm, kas atbild par rūpniecības lietām, un starp šādām pārvaldes iestādēm un rūpniecības uzņēmumu federācijām datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm attiecībā uz transporta līdzekļu modeļu apstiprinājumiem, kā arī ar pakalpojumiem, kas paredzēti tam, lai vienkāršotu un uzlabotu administratīvās veidlapas aizpildīšanas procesu.

9. Telemātikas tīkli, kas saistīti ar konkurences politiku, jo īpaši pateicoties tam, ka ieviesta uzlabota elektronisko datu apmaiņa ar valstu iestādēm nolūkā sekmēt informācijas un apspriešanās procedūru.

10. Telemātikas tīkli kultūras, informācijas, komunikācijas un audiovizuālās nozares jomā, jo īpaši informācijas apmaiņai attiecībā uz satura problēmām atvērtajos tīklos nolūkā sekmēt jaunu audiovizuālo un informācijas pakalpojumu izstrādi un brīvu apriti.

11. Telemātikas tīkli transporta nozarē, jo īpaši, lai atvieglotu datu apmaiņu attiecībā uz šoferiem, transporta līdzekļiem un pārvadātājiem.

12. Telemātikas tīkli tūrisma, vides, patērētāju tiesību aizsardzības un patērētāju veselības aizsardzības jomā nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

C. IESTĀŽU TĪKLI

Telemātikas tīkli, lai sekmētu informācijas apmaiņu starp iestādēm, jo īpaši:

1) lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā un Parlamentāro jautājumu risināšanu;

2) lai izveidotu vajadzīgos telemātikas sakarus starp Komisiju, Eiropas Parlamentu, citām Eiropas iestādēm un Padomi (tostarp arīar Eiropas Savienības prezidējošās valsts un dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vietni Internetā);

3) lai sekmētu daudzvalodību informācijas apmaiņā starp iestādēm, izmantojot tulkošanas procesa un tulkošanas atbalsta instrumentu vadību, daudzvalodu resursu sadali/apmaiņu un organizējot vispārēju pieeju terminoloģijas datubāzēm;

4) lai nodrošinātu, ka dokumenti ir pieejami gan Eiropas aģentūrām un organizācijām, gan Eiropas iestādēm.

D. IDA TĪKLU GLOBALIZĀCIJA

IDA tīklu ieviešana EEZ, EBTA, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un citās asociētajās valstīs, kā arī Lielā septiņnieka valstīs un starptautiskajās organizācijās, jo īpaši telemātikas tīklu ieviešana sociālā nodrošinājuma, veselības aprūpes, farmaceitisko izstrādājumu un vides jomā.

E. PĀRĒJIE NOZARU TĪKLI

Projekti, kas iepriekš tika finansēti IDA programmas ietvaros un kuriem tagad ir savs Kopienas finansējums, tomēr pieskaitāmi lēmuma 11. pantā minētajai "pārējo nozaru tīklu" grupai.

--------------------------------------------------