31996D1692

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1692/96/EK

(1996. gada 23. jūlijs)

par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 129.d panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [4],

(1) tā kā Eiropas transporta tīklu izveide un attīstība tuvina tādus svarīgus Kopienas mērķus kā iekšējā tirgus vienmērīga darbība un ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšana;

(2) tā kā Eiropas transporta tīkla izveidei un attīstīšanai Kopienas teritorijā ir arī īpaši mērķi nodrošināt stabilus cilvēku un preču pārvadājumus ar iespējami labākajiem sociālajiem, ekoloģiskajiem un drošības nosacījumiem un integrēt visus transporta veidus, ņemot vērā to salīdzinošās priekšrocības; tā kā viens no Eiropas tīkla iespējamiem aspektiem ir darbavietu radīšana;

(3) tā kā Komisijas Baltā grāmata par kopīgu transporta politiku aicina optimāli izmantot esošās jaudas un attiecībā uz dažādajiem transporta veidiem integrēt visus tīklus Eiropas tīklā pasažieru un preču autotransporta, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, jūras un gaisa transportam un kombinētam transportam;

(4) tā kā cita starpā īsie pārvadājumi var atslogot satiksmi iekšzemes transporta maršrutos;

(5) tā kā tīkla integrēšana Eiropas mērogā var veidoties pakāpeniski tikai tad, ja sasaista atšķirīgus transporta veidus ar nolūku labāk izmantot katram piemītošās priekšrocības;

(6) tā kā šo mērķu sasniegšanai atbilstoši subsidiaritātes principam ir vajadzīgs, lai Kopiena izstrādātu pamatnostādnes; tā kā ir jānosaka galvenās nostādnes un prioritātes Eiropas transporta tīklu jomā ierosinātajai Kopienas darbībai;

(7) tā kā ir jāidentificē kopējas ieinteresētības projekti, kas palīdz sasniegt šos mērķus un atbilst šādi noteiktās darbības prioritātēm; tā kā ir jāņem vērā vienīgi potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgie projekti;

(8) tā kā dalībvalstīm, īstenojot kopējas ieinteresētības projektus, ir jāievēro vides aizsardzība, veicot pētījumus par ietekmi uz vidi atbilstoši Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvai 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu [5] un piemērojot Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību [6];

(9) tā kā dažiem privātiem un publiskiem projektiem, kam var būt ievērojama ietekme uz vidi, atļauja jāpiešķir vienīgi pēc tam, kad atbilstoši pastāvošajiem Kopienas noteikumiem iepriekš ir novērtēta šī iespējamā ietekme;

(10) tā kā ir jāidentificē ne vien tie kopējās ieinteresētības projekti, kas attiecas uz dažādo transporta veidu kombināciju, bet arī tie, kas skar satiksmes vadības un lietotāju informēšanas sistēmas un vietas noteikšanas un navigācijas sistēmas;

(11) tā kā viens no šā lēmuma mērķiem ir identificēt šādus kopējās ieinteresētības projektus; tā kā šie projekti ir doti šā lēmuma I pielikumā, II pielikumā un priekšrakstu daļā; tā kā Eiropadome Esenē ir piešķīrusi īpašu nozīmi četrpadsmit šādiem projektiem;

(12) tā kā Komisijai reizi divos gados jāsniedz ziņojums par šā lēmuma īstenošanu un reizi piecos gados — ziņojums, kurā norāda uz to, vai pamatnostādnes ir jāpārskata;

(13) tā kā Komisijai ir jāizveido komiteja, kuras uzdevumos ietilpst palīdzība Komisijai, pārbaudot šo pamatnostādņu īstenošanu un attīstību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Mērķis

1. Šā lēmuma mērķis ir noteikt pamatnostādnes, kas aptver Eiropas transporta tīkla jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgās nostādnes; šīs pamatnostādnes identificē kopējas ieinteresētības projektus, kuru īstenošanai ir jāveicina tīkla attīstība visā Kopienā.

2. Pamatnostādnes, kas minētas 1. punktā, veido vispārīgu atsauces sistēmu, kuras uzdevums ir mudināt dalībvalstis un, attiecīgos gadījumos, Kopienu īstenot kopējas ieinteresētības projektus, kuru uzdevums ir nodrošināt Eiropas transporta tīkla kohēziju, savstarpēju savienošanu un savietojamību, kā arī piekļuvi šim tīklam. Šie projekti veido kopēju mērķi, kura īstenošana ir atkarīga no to gatavības pakāpes un pieejamiem finanšu resursiem, neietekmējot dalībvalsts vai Kopienas finanšu saistības. Šīm pamatnostādnēm ir arī jāveicina privātā sektora iesaistīšana.

3. Būtiskas prasības attiecībā uz:

- Eiropas transporta tīkla savietojamību,

- transporta telemātiku un palīgdienestiem,

definē saskaņā ar Līgumu un atsevišķi no šā Lēmuma.

2. pants

Mērķi

1. Eiropas transporta tīkls veidojams pakāpeniski līdz 2010. gadam, integrējot visas Kopienas sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras tīklus saskaņā ar I pielikuma kartēs norādītajām skicēm un/vai II pielikuma specifikācijām.

2. Tīklam:

a) jānodrošina stabila cilvēku un preču pārvietošanās teritorijā bez iekšējām robežām ar iespējami labākajiem sociālajiem un drošības nosacījumiem, palīdzot sasniegt Kopienas mērķus, jo īpaši attiecībā uz vidi un konkurenci, un jāpalīdz stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

b) jāpiedāvā lietotājiem augstas kvalitātes infrastruktūra ar pieņemamiem ekonomiskajiem nosacījumiem;

c) jāaptver visi transporta veidi, ņemot vērā to salīdzinošās priekšrocības;

d) jāļauj optimāli izmantot esošās jaudas;

e) jāpieļauj pēc iespējas lielāka transporta veidu savietojamība un jāveicina dažādu transporta veidu kopdarbība;

f) jābūt pēc iespējas ekonomiski dzīvotspējīgam;

g) jāaptver visa Kopienas dalībvalstu teritorija, lai atvieglotu piekļuvi kopumā, sasaistītu salas, nošķirtus un nomaļus reģionus ar centrālajiem reģioniem un bez sastrēgumiem savstarpēji savienotu Kopienas lielākās konurbācijas un reģionus;

h) jāspēj pieslēgties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu un Vidusjūras valstu tīkliem, vienlaikus veicinot savietojamību un piekļuvi šiem tīkliem, ciktāl tas ir Kopienas interesēs.

3. pants

Tīkla darbības joma

1. Eiropas tīkls sastāv no transporta infrastruktūras, satiksmes vadības sistēmām un vietas noteikšanas un navigācijas sistēmām.

2. Transporta infrastruktūra sastāv no autoceļu, dzelzceļu un iekšējo ūdensceļu tīkliem, jūras ostām, iekšējām ostām un citiem savstarpējā savienojuma punktiem.

3. Satiksmes vadības sistēmās un vietas noteikšanas un navigācijas sistēmās ietilpst vajadzīgās tehniskās iekārtas un informācijas un elektrosakaru sistēmas, kas nodrošina tīkla saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

4. pants

Pasākumu vispārīgās nostādnes

Kopienas pasākumu vispārīgajās nostādnēs ietilpst:

a) tīklu skiču izstrāde un pārskatīšana;

b) kopējas ieinteresētības projektu apzināšana;

c) esošā tīkla pielāgošana;

d) tīkla savietojamības veicināšana;

e) transporta veidu optimāla kombinēšana, cita starpā veidojot savstarpējo savienojumu centrus, kam kravu gadījumā jābūt izvietotiem pēc iespējas tālāk no pilsētām, lai ļautu pēc iespējas efektīvāk izpausties dažādu transporta veidu kopdarbībai;

f) finanšu palīdzības konsekvence un komplementaritāte atbilstoši noteikumiem, ko piemēro katram finansēšanas instrumentam;

g) pētniecība un izstrāde;

h) sadarbība ar attiecīgām trešām valstīm, attīstot tīklu un slēdzot ar tām piemērotus nolīgumus;

i) dalībvalstu un starptautisku organizāciju mudināšana palīdzēt sasniegt Kopienas mērķus;

j) pastāvīgas sadarbības veicināšana ieinteresēto pušu starpā;

k) citi 2. pantā minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgie pasākumi.

5. pants

Prioritātes

Ievērojot 2. pantā noteiktos mērķus, ir šādas prioritātes:

a) izveidot un attīstīt savienojumus, galvenos posmus un savstarpējos savienojumus, kas vajadzīgi, lai novērstu sastrēgumus, aizpildītu trūkstošās daļas un pabeigtu galvenos ceļus;

b) izveidot un attīstīt infrastruktūru piekļūšanai tīklam, radot iespēju sasaistīt salu reģionus, nošķirtus sauszemes reģionus un nomaļos reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem;

c) optimāli kombinēt un integrēt dažādos transporta veidus;

d) tīkla projektā un izstrādē iestrādāt vides prasības;

e) pakāpeniski panākt tīkla elementu savstarpējo savietojamību;

f) optimizēt esošās infrastruktūras jaudu un efektivitāti;

g) izveidot un pilnīgot savstarpējā savienojuma punktus un kombinētās satiksmes platformas;

h) pilnīgot drošumu un tīkla stabilitāti;

i) izstrādāt un ieviest tīkla satiksmes un lietotāju informācijas vadības un kontroles sistēmas, lai optimizētu infrastruktūru izmantošanu;

j) veikt pētījumus, kas sekmē Eiropas transporta tīkla projekta pilnīgošanu un labāku īstenošanu.

6. pants

Trešo valstu tīkli

To, kā Kopiena veicina kopējās ieinteresētības projektus un tīkla savstarpējos savienojumus un savstarpējo izmantojamību, lai nodrošinātu trešo valstu tīklu savietojamību ar Eiropas transporta tīklu, nosaka katrā atsevišķā gadījumā atbilstoši attiecīgajām procedūrām Līgumā.

7. pants

Kopējās ieinteresētības projekti:

1. Saskaņā ar Līguma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz konkurences jautājumiem, par kopējās ieinteresētības projektu uzskata jebkuru tādu projektu, kas

- ir vērsts uz 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu,

- attiecas uz 3. pantā aprakstīto tīklu,

- atbilst vienai vai vairākām prioritātēm, kas noteiktas 5. pantā, un

- ir ekonomiskā ziņā potenciāli dzīvotspējīgs, balstoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi.

2. Projekti attiecas uz kādu no elementiem tīklā, kas aprakstīts 9.—17. pantā, un konkrēti:

- attiecas uz I pielikuma kartēs identificētiem ceļiem, un/vai

- atbilst specifikācijām vai kritērijiem, kas sniegti II pielikumā.

3. Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, 1. panta 2. punktā izklāstīto principu robežās.

8. pants

Vides aizsardzība

1. Projektu izstrādāšanā un izpildē dalībvalstīm ir jāņem vērā vides aizsardzība, novērtējot, kā iespaidos vidi kopējas ieinteresētības projekti, kuri jāveic atbilstoši Direktīvai 85/337/EEK, un piemērojot Direktīvu 92/43/EEK.

2. Komisija:

a) izstrādā piemērotas analīzes metodes, lai stratēģiski izvērtētu, kā viss tīkls var iespaidot vidi;

b) izstrādā piemērotas metodes transporta koridoru analīzei, kas aptver visus attiecīgos transporta veidus, neskarot pašu koridoru definīciju. Izstrādājot transporta koridoru koncepciju, jāņem vērā vajadzība savienot visas dalībvalstis un reģionus Eiropas transporta tīklā un jo īpaši vajadzība savienot salu reģionus, nošķirtos sauszemes reģionus un nomaļos reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem.

Šā darba rezultātus Komisija attiecīgi ņem vērā savā ziņojumā par pamatnostādnēm, kas paredzētas 21. pantā, ievērojot 2. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

2. IEDAĻA

CEĻU TĪKLS

9. pants

Raksturojums

1. Eiropas ceļu tīkls sastāv no esošiem, jauniem vai pielāgojamiem autoceļiem un augstas kvalitātes ceļiem, kuriem:

- ir svarīga nozīme tālsatiksmē, vai

- kas veido apvadu galvenajām pilsētkopām tīklā identificētajos maršrutos, vai

- nodrošina savienojumu ar citiem transporta veidiem vai

- sasaista nošķirtus sauszemes reģionus un nomaļos reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem.

2. Tīkls nodrošina lietotājiem augstu, vienveidīgu un pastāvīgu apkalpošanas, ērtību un drošības līmeni.

3. Tīklā ietilpst infrastruktūra satiksmes vadībai un lietotāju informēšanai, kas balstās uz satiksmes vadības sistēmu aktīvu sadarbību Eiropas, valsts un reģiona līmenī.

3. IEDAĻA

DZELZCEĻA TĪKLS

10. pants

Raksturojums

1. Dzelzceļa tīkls sastāv no ātrsatiksmes dzelzceļa tīkla un parastā dzelzceļa tīkla.

2. Ātrsatiksmes dzelzceļa tīklā ietilpst:

- īpaši izbūvētas ātrsatiksmes līnijas, kas aprīkotas tādiem ātrumiem, kas visumā ir vienādi vai lielāki par 250 km/h, izmantojot esošās vai jaunas tehnoloģijas,

- īpaši modernizētas ātrsatiksmes līnijas, kas aprīkotas ātrumiem 200 km/h robežās,

- īpaši modernizētas ātrsatiksmes līnijas ar topogrāfisko, reljefa vai pilsētu plānošanas ierobežojumu radītām īpatnībām, kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķajā gadījumā.

Šo tīklu nosaka līnijas, kas I pielikumā norādītas kā ātrsatiksmes līnijas vai ātrsatiksmei pielāgotas līnijas.

3. Parastajā dzelzceļa tīklā ietilpst parastā dzelzceļa transporta līnijas, ieskaitot 14. pantā minētā kombinētā transporta dzelzceļa posmus.

4. Tīklam:

- ir svarīga nozīme preču un pasažieru tālsatiksmes pārvadājumos,

- ir svarīga nozīme kombinētā transporta tālsatiksmes darbībā,

- tas ļauj veikt savienojumu ar citu transporta veidu tīkliem un piekļūt reģionālajiem un vietējiem dzelzceļa tīkliem.

5. Tīkls sniedz lietotājiem augstu kvalitātes un drošības līmeni, ko nodrošina stabilitāte un pakāpeniska savietojamības ieviešana, konkrēti saistībā ar tehnisko saskaņošanu un saskaņotu vadības un kontroles sistēmu

4. IEDAĻA

IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU TĪKLS UN IEKŠĒJāS OSTAS

11. pants

Raksturojums

1. Eiropas iekšējo ūdensceļu tīkls sastāv no upēm, kanāliem un dažādiem atzarojumiem un posmiem, kas tos savieno. Cita starpā tas ļauj savstarpēji savienot rūpniecības reģionus un lielākās konurbācijas un saistīt tos ar ostām.

2. Tīklā ietilpstošajiem ūdensceļiem ir obligāti tādi tehniskie parametri, kas noteikti IV kategorijas ūdensceļam, kurš ļauj izbraukt kuģim vai stumjamu liellaivu virknei, kas ir 80 līdz 85 m garš un 9,50 m plats. Modernizējot vai izbūvējot tīklā ietilpstošu ūdensceļu, tehniskajām specifikācijām jāatbilst vismaz IV kategorijai, jāļauj vēlāk sasniegt Va/Vb kategoriju un jānodrošina kombinētajā transportā izmantojamu kuģu kustība. Va kategorija ļauj uzņemt kuģi vai stumjamu liellaivu virkni garumā līdz 110 m un platumā līdz 11,40 m, bet Vb kategorija ļauj uzņemt stumjamu liellaivu virkni garumā no 172 līdz 185 m un platumā līdz 11,40 m.

3. Iekšējās ostas ir tīkla daļa, sevišķi kā savienojuma punkti starp 2. punktā minētajiem ūdensceļiem un citiem transporta veidiem.

4. Tīklā ietilpst satiksmes vadības infrastruktūra.

5. IEDAĻA

JŪRAS OSTAS

12. pants

Raksturojums

Jūras ostas ļauj attīstīties jūras transportam un veido transporta posmus salām un jūras transporta un citu transporta veidu satiksmes mezglus. Tās nodrošina pārvadātājus ar aprīkojumu un pakalpojumiem. To infrastruktūra nodrošina plaša diapazona pakalpojumus pasažieru un preču pārvadājumiem, ieskaitot prāmju pakalpojumus un tuvas un tālas satiksmes kuģošanas pakalpojumus, ieskaitot piekrastes kuģu satiksmi, Kopienā un starp to un trešām valstīm.

6. IEDAĻA

LIDOSTAS

13. pants

Raksturojums

1. Eiropas lidostu tīkls sastāv no lidostām, kas atrodas Kopienas teritorijā, kuras var izmantot komerciāliem aviopārvadājumiem un kuras atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Šo lidostu klasifikācija atšķiras pēc satiksmes apjoma un veida, ko tās apkalpo, un pēc to funkcijas tīklā. Tās ļauj attīstīt gaisa satiksmes posmus un savienot gaisa transportu ar citiem transporta veidiem.

2. Starptautiskās satiksmes mezgli un Kopienas satiksmes mezgli veido Eiropas lidostu tīkla kodolu. Savienojumi starp Kopienu un pārējo pasauli galvenokārt notiek starptautiskās satiksmes mezglos. Kopienas satiksmes mezgli pamatā nodrošina savienojumus Kopienas robežās, bet savienojumi ārpus Kopienas pagaidām ieņem salīdzinoši nelielu daļu to darbībā. Reģionālās satiksmes mezgli un piekļuves punkti ļauj nokļūt līdz tīkla kodolam vai palīdz nokļūt līdz nomaļiem un nošķirtiem reģioniem.

7. IEDAĻA

KOMBINĒTĀ TRANSPORTA TĪKLS

14. pants

Raksturojums

1. Eiropas kombinētā transporta tīkls sastāv no:

- kombinētajam transportam piemērotiem dzelzceļiem un iekšējiem ūdensceļiem un kuģu satiksmes, kas ļauj pārvadāt preces lielā attālumā, attiecīgos gadījumos — savienojumā ar sākotnējo un/vai gala kravu autopārvadājumu posmu;

- iekārtām, kas ļauj veikt pārkraušanu dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu, kuģu līniju un autoceļu starpā;

- piemērota ritošā sastāva pagaidu kārtā, ja tas nepieciešams sakarā ar infrastruktūras raksturlielumiem, kas vēl nav pielāgota.

8. IEDAĻA

KUĢOŠANAS VADĪBAS UN INFORMĀCIJAS TĪKLS

15. pants

Raksturojums

Eiropas kuģošanas vadības un informācijas tīkls attiecas uz:

- piekrastes un ostu kuģošanas vadības sistēmām,

- kuģu vietas noteikšanas sistēmām,

- ziņošanas sistēmām kuģiem, kuri pārvadā bīstamas vai piesārņojošas preces,

- jūras avāriju un drošības sakaru sistēmām,

lai tādējādi garantētu augstu kuģošanas drošības un ekoloģiskās drošības līmeni un efektivitāti Kopienas dalībvalstīm piederošos kuģošanas apgabalos.

9. IEDAĻA

GAISA SATIKSMES PĀRVALDĪBAS TĪKLS

16. pants

Raksturojums

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkls sastāv no vispārējas nozīmes aviācijai atvēlētās gaisa telpas, gaisa satiksmes līnijām, aeronavigācijas līdzekļiem, satiksmes plānošanas un pārvaldības sistēmām un gaisa satiksmes vadības sistēmas (dispečeru centri, uzraudzības un sakaru iekārtas), kas vajadzīgi drošai un efektīvai aviācijai Eiropas gaisa telpā.

10. IEDAĻA

VIETAS NOTEIKŠANAS UN NAVIGĀCIJAS TĪKLS

17. pants

Raksturojums

Eiropas vietas noteikšanas un navigācijas sistēmu tīkls sastāv no pavadoņos bāzētām vietas noteikšanas un navigācijas sistēmām un sistēmām, kas būs jānosaka topošajā Eiropas Radionavigācijas plānā. Šīs sistēmas sniedz drošu un efektīvu vietas noteikšanas un navigācijas pakalpojumu, ko var izmantot visi transporta veidi.

11. IEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

18. pants

Komiteja apmaiņai ar informāciju un ziņojumiem

1. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par valstu plāniem un programmām, ko tās pieņēmušas, lai attīstītu Eiropas transporta tīklu, jo īpaši attiecībā uz šajā lēmumā identificētajiem kopējās ieinteresētības projektiem.

2. Ar šo Komisija izveido Eiropas Transporta tīkla komiteju, še turpmāk sauktu "Komiteja"; tajā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Komiteja apmainās ar informāciju par dalībvalstu izziņotajiem plāniem un programmām un var lemt par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla attīstību.

3. Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par šajā lēmumā aprakstīto pamatnostādņu īstenošanu.

Komiteja, kas minēta 2. punktā, palīdz Komisijai sagatavot ziņojumu.

19 pants

Īpašie projekti

Lēmuma III pielikumā ir norādīti tie I un II pielikumā un citos šā lēmuma noteikumos identificētie projekti, kuriem Eiropadome Esenē ir piešķīrusi īpašu nozīmi.

20. pants

Vairākveidu pārvadājumi un satiksmes vadība

Starp pārējiem I un II pielikumā uzskaitītajiem kopējas ieinteresētības projektiem īpaša uzmanība jāveltī tādiem projektiem, kas attiecas uz vairākveidu pārvadājumiem un jauniem satiksmes vadības paņēmieniem, ņemot vērā tīkla pilnīgošanu.

21. pants

Pamatnostādņu pārskatīšana

1. Komisija reizi piecos gados pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un līdz 1999. gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo ziņojumu, kurā norādīts, vai ir jākoriģē pamatnostādnes, ievērojot ekonomikas attīstību un tehnoloģiju attīstību transporta jomā, jo īpaši dzelzceļa transportā.

Sastādot ziņojumu, Komisijai palīdz 18. pantā minētā Komiteja.

2. Komisija vajadzības gadījumā papildina 1. punktā minēto ziņojumu ar attiecīgiem ierosinājumiem.

22. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atcelts Padomes 1978. gada 20. februāra Lēmums 78/174/EEK, kas ievieš apspriežu procedūru un izveido komiteju transporta infrastruktūras jomā [7].

23. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 23. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

Priekšsēdētājs

K. Hänsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Lowry

[1] OV C 220, 8.8.1994., 1. lpp. un OV C 97, 20.4.1995., 1. lpp.

[2] OV C 397, 31.12.1994., 23. lpp.

[3] OV C 210, 14.8.1995., 34. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1995. gada 18. maija Atzinums (OV C 151, 19.6.1995., 234. lpp.). Padomes 1995. gada 28. septembra Kopējā nostāja (OV C 331, 8.12.1995., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 13. decembra Lēmums (OV C 17, 22.1.1996., 58. lpp.). Padomes 1996. gada 15. jūlija Lēmums un Eiropas Parlamenta 1996. gada 17. jūlija Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[5] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[6] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[7] OV L 54, 25.2.1978., 16. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TĪKLU SHEMATISKS ATSPOGUĻOJUMS KARTĒS [1]

2. iedaļa: Ceļu tīkls

2.0. Eiropa

2.1. Beļģija/Luksemburga

2.2. Dānija

2.3. Vācija

2.4. Grieķija

2.5. Spānija

2.6. Francija

2.7. Īrija

2.8. Itālija

2.9. Nīderlande

2.10. Austrija

2.11. Portugāle

2.12. Somija

2.13. Zviedrija

2.14. Apvienotā Karaliste

3. iedaļa: Ceļu tīkls

3.0. Eiropa

3.1. Beļģija

3.2. Dānija

3.3. Vācija

3.4. Grieķija

3.5. Spānija

3.6. Francija

3.7. Īrija

3.8. Itālija

3.9. Luksemburga

3.10. Nīderlande

3.11. Austrija

3.12. Portugāle

3.13. Somija

3.14. Zviedrija

3.15. Apvienotā Karaliste

4. iedaļa: Iekšējo ūdensceļu tīkls

4. Eiropa

5. iedaļa: Jūras ostas

Kopējas ieinteresētības projekti, kuros iesaistītas jūras ostas, šajā lēmumā ir identificēti pēc II pielikumā sniegtajiem kritērijiem un var būt jebkurā Kopienas dalībvalsts ostā. Tā kā nav iespējams vienā kartē uzrādīt visas ostas, I pielikumā nav jūras ostu kartes.

6. iedaļa: Lidostas

6.0. Eiropa

6.1. Beļģija/Dānija/Vācija/Luksemburga/Nīderlande/Austrija

6.2. Grieķija

6.3. Spānija/Portugāle

6.4. Francija

6.5. Īrija/Apvienotā Karaliste

6.6. Itālija

6.7. Somija/Zviedrija

7. iedaļa: Kombinētā transporta tīkls

7.1. A. Dzelzceļš

B. Dzelzceļš, lielā mērogā

7.2. Iekšējie ūdensceļi

NB.

Karšu leģendā jēdziens "plānots" attiecas uz infrastruktūras kopējas ieinteresētības projekta visiem posmiem no priekšizpētes līdz būvniecībai.

2. IEDAĻA

CEĻU TĪKLS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.0.2.1.2.2.2.3.2.4.2.5.2.6.2.7.2.8.2.9.2.10.2.11.2.12.2.13.2.14.

3. IEDAĻA

DZELZCEĻU TĪKLS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

3.0.3.1.3.2.3.3.3.4.3.5.3.6.3.7.3.8.3.9.3.10.3.11.3.123.13.3.14.3.15.

4. IEDAĻA

IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU TĪKLS

+++++ TIFF +++++

4.

6. IEDAĻA

LIDOSTAS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

6.0.6.1.6.2.6.3.6.4.6.5.6.6.6.7.

7. IEDAĻA

KOMBINĒTĀ TRANSPORTA TĪKLS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

7.1. - A7.I.-B7.2.

[1] Kartes attiecas uz atbilstošajām iedaļām, kas minētas priekšrakstu daļā un/vai II pielikumā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KRITĒRIJI UN SPECIFIKĀCIJAS KOPĒJAS IEINTERESĒTĪBAS PROJEKTIEM [1]

2. iedaļa : Ceļu tīkls

3. iedaļa : Dzelzceļa tīkls

4. iedaļa : Iekšējo ūdensceļu tīkls un iekšējās ostas

5. iedaļa : Jūras ostas

6. iedaļa : Lidostas

7. iedaļa : Kombinētā transporta tīkls

8. iedaļa : Kuģošanas informācijas un vadības tīkls

9. iedaļa : Gaisa satiksmes vadības tīkls

10. iedaļa : Vietas noteikšanas un navigācijas tīkls

2. iedaļa

Ceļu tīkls

Papildus projektiem, kas attiecas uz I pielikumā minētajiem posmiem, kopējas ieinteresētības projektos ietilpst jebkādi infrastruktūras projekti, kas atbilst šādiem posmiem, kas saistīti ar:

A. Tīkla attīstīšanu, un jo īpaši:

- autoceļu paplašināšanu vai ceļu modernizāciju,

- apvedceļu vai šoseju loku izbūvi vai pilnīgošanu,

- valstu tīklu savietojamības palielināšanu.

B. Satiksmes vadības un lietotāju informēšanas sistēmu attīstību, jo īpaši:

- telemātikas infrastruktūru izveidošanu satiksmes datu iegūšanai,

- satiksmes informācijas centru un satiksmes kontroles centru attīstīšanu, kā arī datu apmaiņu starp dažādu valstu satiksmes informācijas centriem,

- ceļu informācijas dienestu, jo īpaši RDS-TCM sistēmas [2] izveidošanu,

- telemātikas infrastruktūru tehnisko savietojamību.

3. iedaļa

Dzelzceļa tīkls

Papildus projektiem, kas attiecas uz I pielikumā minētajiem posmiem, kopējas ieinteresētības projektos ietilpst jebkādi infrastruktūras projekti, kas atbilst šādiem posmiem, kas saistīti ar:

- Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējo savietojamību,

- savienojuma iespējām ar citu transporta veidu tīkliem.

4. iedaļa

Iekšējo ūdensceļu tīkls un iekšējās ostas

Iekšējās ostas

Papildus projektiem, kas attiecas uz I pielikumā minētajiem savienojumiem, kopējas ieinteresētības projektos ietilpst jebkādi infrastruktūras projekti:

A. kas attiecas uz iekšējām ostām 11. panta 3. punkta nozīmē, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

1. tās atrodas iekšējo ūdensceļu tīklā, kā parādīts skicē I pielikumā;

2. tās savienotas ar citiem Eiropas maršrutiem;

3. tām ir pārkraušanas aprīkojums, jo īpaši:

- pārkraušanas centri,

- konteineru termināli,

- ro-ro iekārtas,

B. un kas atbilst vienai vai vairākām šādām kategorijām:

1. piekļuve ostai no iekšējo ūdensceļiem;

2. ostas infrastruktūra ostas teritorijā;

3. citas transporta infrastruktūras ostas teritorijā;

4. citas transporta infrastruktūras, kas savieno ostu ar citiem Eiropas transporta tīkla elementiem.

Satiksmes vadība

Kopējas ieinteresētības projektos konkrēti ietilpst:

- signalizācijas un vadības sistēma kuģiem, jo īpaši tādiem, kas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas,

- avārijas un iekšējo ūdensceļu drošības sakaru sistēmas.

5. iedaļa

Jūras ostas

1. Ostu un ar ostām saistītu kopējas ieinteresētības projektu kategorijas

Ostu un ar ostām saistītu infrastruktūru projektiem jāatbilst vienai vai vairākām šādām kategorijām:

A. piekļuve ostai no jūras vai iekšējiem ūdensceļiem, ieskaitot kapitālizdevumus ledus laušanas darbiem ziemā;

B. ostas infrastruktūra ostas teritorijā;

C. citas transporta infrastruktūras ostas teritorijā;

D. iekšzemes transporta infrastruktūra, kas savieno ostu ar citiem Eiropas transporta tīkla elementiem.

2. Projektu īpašie mērķi

Ostu un ar ostām saistītu infrastruktūru projektiem jābūt vienam vai vairākiem šādiem īpašiem mērķiem:

- sekmēt Kopienas iekšējās un ārējās tirdzniecības pieaugumu,

- atbalstīt pastāvīgas mobilitātes principu, ļaujot atslogot virszemes transporta koridorus un samazināt Eiropas transporta ārējās izmaksas, piemēram, palielinot jūras transporta daļu kopējā transportā un īpaši veicinot piekrastes kuģniecību,

- uzlabot piekļuvi un stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, stimulējot jūras satiksmes līniju attīstību pašā Kopienā, īpašu vērību pievēršot salām un nomaļiem Kopienas reģioniem,

- ļaut pastāvīgi piekļūt Baltijas jūras ostām, kas atrodas pie 60o N vai tālāk uz ziemeļiem un ziemā parasti aizsalst.

3. Īpašie nosacījumi, kas jāievēro

Projektiem jāveicina:

- satiksmes integrēšana Eiropas transporta tīklā vai vairākveidu transporta ķēdē,

vai

- videi nekaitīga transporta plašāka izmantošana.

6. iedaļa

Lidostas

I. Kritēriji kopējas ieinteresētības lidostām

Kopējas ieinteresētības lidostām jāatbilst vienam vai vairākiem šādiem satiksmes mezglu kritērijiem:

1. Starptautiskajos satiksmes mezglos ietilpst:

- visas lidostas vai lidostu sistēmas [3], kuru kopējais satiksmes apjoms gadā nav mazāks kā:

- 5000000 pasažieru pārvadājumu mīnus 10 %, vai

- 100000komerciālo aviopārvadājumu, vai

- 150000 tonnu kravas caurlaidspēja, vai

- 1000000 ārpuskopienas pasažieru pārvadājumu;

vai

- jebkura jauna lidosta, ko ceļ, lai aizstātu esošu starptautisku satiksmes mezglu, ko nevar tālāk attīstīt esošajā vietā.

2. Kopienas satiksmes mezglos ietilpst:

- visas lidostas vai lidostu sistēmas ar ikgadējo satiksmes apjomu:

- no 1000000 mīnus 10 % līdz 4499999 pasažieru pārvadājumiem, vai

- no 50000 līdz 149999 tonnām kravas caurlaidspējas, vai

- no 500000 līdz 899999 pasažieru pārvadājumiem, no kuriem vismaz 30 % nav valsts iekšējie pārvadājumi, vai

- no 300000 līdz 899999 pasažieru pārvadājumiem, un kas neatrodas Eiropas kontinentālajā daļā un no kura līdz tuvākajam starptautiskās satiksmes mezglam ir vairāk nekā 500 km;

vai

- jebkura jauna lidosta, ko ceļ, lai aizstātu esošu Kopienas satiksmes mezglu, ko nevar tālāk attīstīt esošajā vietā.

3. Reģionālās satiksmes mezglos un piekļuves punktos ietilpst visas lidostas

- ar ikgadējo satiksmes apjomu no 500000 līdz 899999 pasažieru pārvadājumiem, no kuriem mazāk nekā 30 % nav valsts iekšējie pārvadājumi, vai

- ar ikgadējo satiksmes apjomu no 250000 mīnus 10 % līdz 499999 pasažieru pārvadājumiem, vai

- ar ikgadējo satiksmes apjomu no 10000 līdz 49999 tonnām kravu caurlaidspējas, vai

- kas atrodas uz dalībvalsts salas, vai

- kas atrodas nošķirtā Kopienas sauszemes reģionā un kur komercpārvadājumus veic lidaparāti, kuru maksimālā pacelšanās masa pārsniedz 10 tonnas.

Lidosta atrodas nošķirtā reģionā, ja tā atrodas tālāk nekā 100 km rādiusā no tuvākā starptautiskās satiksmes vai Kopienas satiksmes mezgla. Izņēmuma kārtā šo attālumu var samazināt līdz 75 km, ņemot vērā sarežģītu piekļuvi sakarā ar ģeogrāfisko izvietojumu vai iekšzemes transporta infrastruktūras slikto kvalitāti.

II. Specifikācijas kopējas ieinteresētības projektiem, kas attiecas uz lidostu tīklu

Visi projekti var būt kopējas ieinteresētības projekti, ja tie atbilst šādām specifikācijām:

Projekta specifikācijas | Satiksmes mezgla veids, uz ko tas pamatā attiecas |

I.Esošas lidostas jaudas optimizācija

1. pasākumsEsošās jaudas optimizācija lidaparāta, pasažieru vai kravu pārvadājumu ziņā, ieskaitot lidostas aeronavigācijas iekārtas | Starptautiskais Kopienas Reģionālais satiksmes mezgls un piekļuves punkts |

2. pasākumsLidostas drošības un aizsargātības pilnveidošana | Starptautiskais Kopienas Reģionālais satiksmes mezgls un piekļuves punkts |

3. pasākumsEsošo infrastruktūru pielāgošana, kas vajadzīga sakarā ar iekšējā tirgus izveidi un jo īpaši sakarā ar pasākumiem, kas regulē personu brīvu pārvietošanos Savienībā | Starptautiskais Kopienas Reģionālais satiksmes mezgls un piekļuves punkts |

II.Jaunu lidostas jaudu attīstīšana

4. pasākumstādas infrastruktūras un iekārtu attīstīšana, kas nosaka lidostas jaudu lidaparāta, pasažieru vai kravu pārvadājumu ziņā, ieskaitot lidostas aeronavigācijas iekārtas | Starptautiskais Kopienas |

5. pasākumsJaunas lidostas būve, lai aizstātu esošu lidostu vai lidostu sistēmu, ko nevar tālāk attīstīt esošajā vietā | Starptautiskais Kopienas |

III.Aizsardzības pilnīgošana pret traucējumiem, ko rada lidostas darbība

6. pasākumsEkoloģiskās atbilstības pilnīgošana attiecībā uz troksni un lidostas notekūdeņu attīrīšanu | Starptautiskais Kopienas |

IV.Piekļuves lidostai pilnīgošana vai attīstīšana

7. pasākumsLidostas un piekļuves infrastruktūras savstarpējo saskares punktu pilnīgošana vai attīstīšana | Starptautiskais Kopienas |

8. pasākumsSavstarpēja savienojuma iespēju ar citiem transporta tīkliem, jo īpaši ar dzelzceļa tīklu, pilnīgošana un attīstīšana | Starptautiskais Kopienas |

[1] Šie kritēriji un specifikācijas atsaucas uz atbilstošām iedaļām, kas minētas galvenajā daļā un/vai I pielikumā.

[2] Uz radiosakariem balstīta ciparu sistēma ceļu satiksmes ziņojumiem, kurā vispārējo ziņojumu plūsmu var noregulēt atbilstoši ceļu satiksmes dalībnieka individuālajām vajadzībām.

[3] Lidostu sistēmas: OV L 240, 24.8.1992., 14. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ČETRPADSMIT PROJEKTU SARAKSTS, KO APSTIPRINĀJUSI EIROPADOME 1994. GADA 9. UN 10. DECEMBRĪ ESENĒ

1. Ātrgaitas dzelzceļš/kombinētais transports ziemeļu-dienvidu virzienā:

Nirnberga-Erfurte-Halle/Leipciga-Berlīne

Brenneres ass: Verona-Minhene

2. Ātrgaitas dzelzceļš (Parīze-Brisele-Ķelne-Amsterdama-Londona):

Beļģija: Francijas/Beļģijas robeža-Brisele-Lježa-Beļģijas/Vācijas robeža;

Brisele-Beļģijas/Nīderlandes robeža

Apvienotā Karaliste: Londona-Lamanša tunelis

Nīderlande: Beļģijas/Nīderlandes robeža-Roterdama-Amsterdama

Vācija: (Āhene) G27 Ķelne-Reina/Maina

3. Ātrgaitas dzelzceļš dienviddaļā:

Madride-Barselona-Perpiņana-Monpeljē

Madride-Vitorija-Daksa

4. Ātrgaitas dzelzceļš austrumdaļā:

Parīze-Meca-Strasbūra-Apenveiere-(Karlsrūe) ar atzarojumiem uz Mecu-Zārbrikeni-Manheimu un Mecu-Luksemburgu

5. Parastais dzelzceļš/kombinētais transports: Betīves līnija

Roterdama-Nīderlandes/Vācijas robeža-(Reina/Rūra)

6. Ātrgaitas dzelzceļš/kombinētais transports: Francija-Itālija

Liona-Turīna

Turīna-Milāna-Venēcija-Trieste

7. Grieķijas autoceļi: Pathe: Rio-Antirio, Patras-Atēnas-Saloniki-Promaha (Grieķijas/Bulgārijas robeža) un Via Egnatia: Igumenica-Saloniki-Aleksandrupole-Ormenija (Grieķijas/Bulgārijas robeža)-Kipe (Grieķijas/Turcijas robeža)

8. Autoceļš Lisabona-Vaļadolida

9. Parastā dzelzceļa posms: Korka-Dublina-Belfāsta-Lārna-Stranrēra

10. Malpensas lidosta (Milāna)

11. Pastāvīgais dzelzceļa/autoceļa posms, kas savieno Dāniju ar Zviedriju (Zunda šauruma pastāvīgais posms), ieskaitot piekļuves maršrutus autoceļa, dzelzceļa un gaisa satiksmei

12. Ziemeļu trīsstūris (dzelzceļš/autoceļš)

13. Īrijas/Apvienotās Karalistes/Beniluksa valstu ceļu mezgls

14. Rietumu piekrastes galvenā maģistrāle (dzelzceļš)

--------------------------------------------------

KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver Eiropas transporta tīkla izveidošanas un viendabīgas attīstības nozīmi. Tie apsveic šā lēmuma pieņemšanu, ar ko tiek izveidots tīkls un jo īpaši identificēti kopējas ieinteresētības projekti, kas ļauj noteikt Eiropas transporta tīkla tiesisko regulējumu.

Tie piebilst, ka šie projekti palīdz sasniegt 2. pantā izvirzītos mērķus, jo īpaši var dot būtisku ieguldījumu attiecībā uz konkurētspēju, darbavietu radīšanu un kohēziju Savienībā un ievēro vajadzību savienot salas, nošķirtus un nomaļus reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem. Šajā sakarā tie uzsver, ka tas, ka šie projekti ir identificēti šā lēmuma I pielikumā, II pielikumā un galvenajā daļā, dod tiem tiesības pretendēt uz Kopienas finansiālām iemaksām, kas attiecīgajām dalībvalstīm var atvieglot un paātrināt to efektīvu īstenošanu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija aicina dalībvalstis piešķirt vislielāko nozīmi šo projektu īstenošanai, kuriem tie velta īpašu vērību. Komisijas apņemas tās regulāri informēt par īstenošanas gaitu, cita starpā, ar 18. un 21. pantā paredzēto ziņojumu palīdzību.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ņem vērā projektus, ko Eiropas Parlaments pieņēmis otrajā lasījumā, lai attīstītu Eiropas transporta tīklu.

--------------------------------------------------

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

— Par I pielikuma 5. iedaļu: jūras ostas:

Komisija 1997. gadā pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un attiecīgajām dalībvalstīm iesniegs ziņojumu un, vajadzības gadījumā, priekšlikumus attiecībā uz ostu projektiem, rīkojoties ar līdzīgu pieeju tai, kāda tika izmantota attiecībā uz lidostām 6. iedaļā.

— Par vides standartiem un cauruļvadu tīklu:

Komisija:

a) turpinās izskatīt vides standartus attiecībā uz katru transporta veidu,

b) pētīs iespējas izveidot cauruļvadu tīklu, kas nav ietverts pamatnostādnēs attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem, un iespējas iekļaut to Eiropas tīklā

un iesniegs attiecīgus priekšlikumus.

— Par I pielikumu:

Projektus, par ko Parlaments nobalsojis otrajā lasījumā, Komisija izskatīs, lai noteiktu to atbilstību iekļaušanai I pielikumā. Šo pārbaudi veiks kā 21. pantā paredzētās pārskatīšanas procedūras daļu.

— Par 19. un 20. pantu un III pielikumu:

Komisija apstiprina, ka nekas šajā lēmumā neietekmē dalībvalstu vai Kopienas finanšu saistības.

— Par 20. pantu:

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 2236/95, ar ko nosaka vispārējos noteikumus Kopienas finanšu atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā, Komisija paziņo, ka, izvērtējot projektus, lai tos atbalstītu no Eiropas tīklu budžeta, tā pienācīgi ņems vērā transporta veidu kopdarbības projektus, jo īpaši tādus, kuros iesaistīti tālsatiksmes maršruti uz nomaļiem reģioniem.

--------------------------------------------------