31995R3072

Padomes Regula (EEK) Nr. 3072/95

(1995. gada 22. decembris)

par rīsu tirgus kopīgo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

(1) tā kā jaunajai kopējās lauksaimniecības politikas orientācijai vajadzētu panākt labāku tirgu sabalansētību un uzlabot Kopienas lauksaimniecības konkurētspēju;

(2) tā kā rīsu tirgus kopīgai organizācijai jāietver kopēju cenu sistēmu Kopienā; tā kā šo sistēmu var izveidot, nosakot intervences cenu nelobītiem rīsiem, kas būtu derīga visā Kopienā un par kādu kompetentajām aģentūrām būtu jāiepērk tām piedāvātos rīsus;

(3) tā kā Urugvajas kārtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās Kopiena ir apņēmusies pakāpeniski samazināt muitas nodokļus, kas izriet no iepriekšējās aplikšanas sistēmas tarifikācijas; tā kā muitas nodokļu samazināšanai jānotiek kopā ar Kopienas cenu krišanos, lai saglabātu Kopienas produktu konkurētspēju; tā kā, lai novērstu tos ienākumu zaudējumus ražotājiem, ko rada minēto institucionālo cenu samazināšanās, būtu lietderīgi nodibināt kompensācijas maksājumu sistēmu par ražošanu, ko piešķir uz hektāriem un kas ir paredzēta pašreizējā rentabilitātes līmeņa saglabāšanai attiecībā uz ražu, un kuras apjoms ir noteikts, pamatojoties uz paredzamo cenu samazinājumu un agronomisko ievākumu, kas dažādās dalībvalstīs reģistrēts laika posmā, kuru uzskata par reprezentatīvu; tā kā šim nolūkam būtu lietderīgi izvēlēties augstāko rezultātu starp:

- trīs gadu vidējo vērtību, kas iegūta, izslēdzot to gadu, kad raža ir visaugstākā, un to, kad raža ir viszemākā, laika posmā no 1990./91. līdz 1994./95. gadam,

- trīs gadu – 1992./93., 1993./94. un 1994./95. gada – vidējo vērtību;

(4) tā kā ir jāparedz zināmus nosacījumus attiecībā uz prasībām pēc kompensācijas maksājumiem un jāparedz izmaksu datumu ražotājiem;

(5) tā kā minētās kompensācijas maksājumu par hektāru sistēmas izveidošana liek noteikt pamatplatību katrai ražojošai dalībvalstij; tā kā šajā noteikšanā būtu jāatspoguļo statistiski pieejamo iepriekšējā ražošanas gadā apstrādāto platību; tā kā tomēr, lai ņemtu vērā sausumu, attiecībā uz Spāniju un Portugāli būtu lietderīgi ņemt vērā pēdējo pieejamo gadu pa reģioniem, izņemot sausuma skartus reģionus, kuros ņem vērā pēdējo gadu pirms sausuma; tā kā attiecībā uz Franču Gviānu būtu lietderīgi noteikt pamatplatību saskaņā ar to pamatplatību, kuru pakļauj Regulas (EEK) 3763/91, kas ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz zināmiem lauksaimniecības produktiem par labu Francijas Aizjūras departamentiem [3], 3. panta 2. punktā paredzētajai kārtībai; tā kā šāda noteikšana dara iespējamu saglabāt ražošanas mērķus, kas ir atbilstīgi tirgus prasībām, un pakļauties saistībām atbilstīgi Urugvajas kārtas daudzpusējām tirdzniecības sarunām attiecībā uz tirdzniecības eksportu; tā kā pārsniegšanas gadījumā atbilstību pamatplatībai var nodrošināt, samazinot atbalstu tiktāl, ka tas attur ražotājus no maksimuma pārsniegšanas;

(6) tā kā, lai sabalansētu tirgu, būtu jāizveido intervences sistēma; tā kā intervences periodu būtu jāierobežo līdz četriem mēnešiem, lai saglabātu sākotnējo intervences mērķi un novērstu to, ka tā kļūst par noieta līdzekli;

(7) tā kā intervences cenu jāturpina palielināt zināmu reižu skaitu mēnesī, lai inter alia ņemtu vērā uzglabāšanas izmaksas un finansiālos izdevumus par rīsu uzglabāšanu Kopienā, kā arī nepieciešamību nodrošināt to, ka atbrīvošanās no uzkrājumiem atbilst tirgus prasībām;

(8) tā kā būtu jāpastāv ražošanas kompensācijai par rīsu cieti un no tās iegūtiem produktiem analoģiski kompensācijai, kas noteikta Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) 1766/92 par labības tirgus kopīgo organizāciju [4] minētajiem produktiem, ar kuriem tie konkurē;

(9) tā kā vienota Kopienas rīsu tirgus radīšana ir saistīta ar vienotas tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām; tā kā tirdzniecības sistēmai, kas ietver ievedmuitas nodokli un eksporta kompensācijas, kopā ar intervences pasākumiem vajadzētu stabilizēt Kopienas tirgu; tā kā tirdzniecības sistēma pamatojas uz saistībām atbilstīgi Urugvajas kārtas daudzpusējām tirdzniecības sarunām; tā kā zināmi rīsu veidi dažādās apstrādes fāzēs, jo īpaši indicarīsi un japonicarīsi,ir identificēti kombinētās nomenklatūras pozīcijās; tā kā tas, ja operatori pirms attiecīgo kravu ierašanās zinātu piemērojamo maksu, varētu atvieglot starptautisko līgumu īstenošanu;

(10) tā kā, lai varētu pastāvīgi kontrolēt tirdzniecības plūsmu, būtu jāparedz importa un eksporta licenču izsniegšana kopā ar drošības naudas iesniegšanu, kas nodrošinātu to, ka darījumi, attiecībā uz kuriem licences ir pieprasītas, tiek veikti;

(11) tā kā, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām attiecībā uz tirgu Kopienā, kas varētu rasties no zināmu produktu importēšanas, vai lai tās samazinātu, vienu vai vairāku šo produktu importēšanu var pakļaut prasībai maksāt papildu muitas nodokli, ja situācija atbilst zināmiem nosacījumiem; tā kā būtu jāparedz attiecīgi noteikumi;

(12) tā kā Komisijai būtu jāuzliek atbildība par to tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldību, kas izriet no starptautiskiem līgumiem;

(13) tā kā, eksportējot uz trešām valstīm, iespēja piešķirt kompensāciju, kas ir vienāda ar starpību starp cenām Kopienā un pasaules tirgū, tādās robežās, kas noteiktas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā pieņemto saistību ietvaros, varētu saglabāt Kopienas dalību starptautiskajā tirdzniecībā ar rīsiem; tā kā šī iespēja ir pakļauta ierobežojumiem, kas izteikti daudzumos un vērtībā;

(14) tā kā atbilstību ierobežojumiem vērtības izteiksmē var nodrošināt tad, kad tiek noteiktas kompensācijas, kā arī uzraugot maksājumus atbilstīgi noteikumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu; tā kā uzraudzību var atvieglot obligāta kompensāciju iepriekšēja noteikšana, tajā pašā laikā pieļaujot iespēju, attiecībā uz diferencētām kompensācijām, mainīt noteikto galamērķi ģeogrāfiskā apgabalā, kurā piemēro vienotu kompensācijas likmi; tā kā, galamērķa maiņas gadījumā, faktiskajam galamērķim piemērojamā kompensācija būtu jāizmaksā, uz to attiecinot maksimālo robežu, kas ir iepriekš noteiktajam galamērķim piemērojamā summa;

(15) tā kā, lai nodrošinātu pakļaušanos ierobežojumiem attiecībā uz daudzumiem, būtu jāievieš uzticama un efektīva uzraudzības sistēma; tā kā tādēļ kompensāciju piešķiršanu būtu jāpakļauj prasībai pēc eksporta licences; tā kā kompensācijas būtu jāpiešķir līdz zināmai robežai, kas ir atkarīga no katras situācijas un attiecīgā produkta; tā kā izņēmumi saistībā ar šo noteikumu ir pieļaujami tikai attiecībā uz pārstrādātiem produktiem, kuri nav uzskaitīti Līguma II pielikumā un kuriem nepiemēro daudzuma maksimālo robežu, kā arī attiecībā uz pārtikas atbalsta pasākumiem, kurus atbrīvo no jebkādiem ierobežojumiem; tā kā būtu jāparedz atkāpes no stingras pakļaušanās vadības noteikumiem, ja eksports, kas gūst labumu no kompensācijas, negrasās pārsniegt noteikto daudzuma maksimālo robežu; tā kā minētajās starptautiskajās saistībās norādītajos tirdzniecības gados ar kompensācijām eksportēto daudzumu uzraudzību veiks, pamatojoties uz katrā tirdzniecības gadā izsniegtajām eksporta licencēm;

(16) tā kā, papildus iepriekš aprakstītajai sistēmai un ciktāl tas nepieciešams tās pareizai darbībai, būtu jāparedz noteikumi, kas regulētu ievešanu un izvešanu pārstrādei vai, ja to pieprasa situācija tirgū, šo nolīgumu izmantošanas aizliegšana;

(17) tā kā muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem uz Kopienas ārējām robežām; tā kā cenu un muitas nodokļu mehānisms ārkārtējos apstākļos tomēr var izrādīties nepietiekams; tā kā šādos gadījumos, lai neatstātu Kopienas tirgu neaizsargātu pret traucējumiem, kas varētu no tā rasties, ja iepriekš esošie šķēršļi importam ir novērsti, Kopienai būtu jāspēj veikt visus vajadzīgos pasākumus; tā kā šiem pasākumiem būtu jāatbilst saistībām, kas pieņemtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā;

(18) tā kā būtu jāparedz iespēja veikt pasākumus tajos gadījumos, kad Kopienas tirgū rada vai varētu radīt traucējumus, ar importu vai eksportu apdraudot Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu;

(19) tā kā pastāv draudi, ka kopējo cenu samazināšana, stājoties spēkā šai regulai, varētu radīt traucējumus iekšējā tirgū; tā kā tādēļ vajadzētu paredzēt Kopienai iespēju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai šādus traucējumus novērstu;

(20) tā kā līdz ar rīsu kopīgā tirgus attīstību ir vajadzīgs, lai dalībvalstis un Komisija savā starpā dalītos ar informāciju, kas nepieciešama šīs regulas piemērošanai; tā kā šī informācijas apmaiņa ir īpaši vajadzīga attiecībā uz starptautiskām saistībām;

(21) tā kā zināma atbalsta piešķiršana apdraudētu vienota tirgus izveidi, kas pamatojas uz kopēju cenu sistēmu; tā kā tādēļ tie Līguma noteikumi, kas paredz dalībvalstu piešķirtā atbalsta novērtēšanu un tā atbalsta aizliegšanu, kura nav savienojama ar kopējo tirgu, būtu jāpiemēro arī rīsiem;

(22) tā kā, lai atvieglotu minēto noteikumu īstenošanu, būtu jāparedz procedūra ciešas sadarbības ieviešanai starp dalībvalstīm un Komisiju Labības pārvaldības komitejas ietvaros;

(23) tā kā rīsu tirgus kopējai organizācijai tajā pašā laikā būtu attiecīgi jāievēro Līguma 39. un 110. pantā noteiktos mērķus;

(24) tā kā dalībvalstu izdevumus to saistību rezultātā, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, finansēs Kopiena saskaņā ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) 729/70 par kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanu [5] 2. un 3. pantu;

(25) tā kā Regulā (EEK) 1418/76 [6] noteiktā rīsu tirgus kopīgā organizācija ir vairākas reizes grozīta; tā kā, ņemot vērā to skaitu, sarežģītību un izkliedētību vairākos Oficiālajos Vēstnešos, šos tekstus ir grūti izmantot un tiem tādējādi trūkst skaidrības, kam vajadzētu būt tiesību aktu būtiskai iezīmei; tā kā šajos apstākļos tos būtu jāapvieno jaunā regulā un Regulu (EEK) 1418/76 būtu jāanulē; tā kā būtu jāanulē liels skaits Padomes regulu, kas balstās uz pamata regulu, kurai vairs nav juridiska pamata;

(26) tā kā kompensācijas maksājumu shēmai nepieciešama uzraudzība; tā kā, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, būtu jāparedz šīs atbalsta shēmas ieviešana integrētajā vadības un kontroles sistēmā, kas noteikta ar Regulu (EEK) 3508/92 [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Rīsu tirgus kopīgā organizācija ietver cenu un tirdzniecības sistēmu un aptver šādus produktus:

KN pozīcija | Apraksts |

| Nelobīti rīsi (rupji) |

100620 | Lobīti (neslīpēti) rīsi |

100630 | Daļēji slīpēti vai pilnīgi slīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti |

| Šķeltie rīsi |

| Rīsu milti |

11031400 | Rīsu putraimi un rupja maluma milti |

11032950 | Rīsu granulas |

11041991 | Rīsu pārslas |

11081910 | Rīsu ciete |

2. Šajā regulā termini "nelobīti rīsi", "lobīti rīsi", "daļēji slīpēti rīsi", "pilnībā slīpēti rīsi", "apaļgraudu rīsi", "vidējgraudu rīsi", "garengraudu rīsi" un "šķeltie rīsi" ir definēti A pielikumā.

I SADAĻA

CENAS

2. pants

Visu 1. pantā minēto produktu tirdzniecības gads sākas 1. septembrī un beidzas nākamā gada 31. augustā.

3. pants

1. Nelobītu rīsu intervences cena ir šāda:

- ECU 351,00/t 1996./97. tirdzniecības gadā,

- ECU 333,45/t 1997./98. tirdzniecības gadā,

- ECU 315,90/t 1998./99. tirdzniecības gadā,

- ECU 298,35/t 1999./2000. tirdzniecības gadā un nākamajos tirdzniecības gados.

Intervences cenu nosaka standarta kvalitātei, kuru, ar kvalificētu balsu vairākumu lemjot pēc Komisijas priekšlikuma, definē Padome.

2. Intervences cenu palielina katrā no 4. panta 1. punktā minētajiem četriem mēnešiem. Šādi jūlijā iegūtā cena paliek spēkā līdz 31. augustam. Ikmēneša palielinājumu summas nosaka saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto kārtību.

3. Intervences cena ir saistīta ar vairumtirdzniecības cenu noliktavā pirms izkraušanas. To piemēro visos intervences centros, kas norādīti saskaņā ar 8. pantu.

4. pants

1. Laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam intervences aģentūras iepērk tām piedāvātos daudzumus nelobītu rīsu ar noteikumu, ka šie rīsi atbilst nosacījumiem, kas jānosaka jo īpaši attiecībā uz daudzumu un kvalitāti.

2. Ja piedāvāto nelobīto rīsu kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, kurai ir noteikta intervences cena, intervences cenu pielāgo, piemērojot cenas palielinājumu vai samazinājumu. Lai nodrošinātu to, ka ražošana ir orientēta uz noteiktām šķirnēm, intervences cenai piemērojamo cenu palielinājumi un samazinājumi var būt nemainīgi.

3. Saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz, intervences aģentūras piedāvā pārdošanai, eksportam uz trešām valstīm vai piegādēm iekšējam tirgum nelobītus rīsus, kas iepirkti atbilstīgi 1. punktam.

5. pants

Var veikt īpašus pasākumus, lai

- novērstu 4. panta plaša mēroga piemērošanu zināmos Kopienas reģionos,

- aizpildītu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.

6. pants

1. Kopienas rīsu ražotāji var lūgt kompensācijas izmaksu atbilstīgi šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka.

2. Kompensācijas maksājums ir noteikts uz hektāru zemes, kur iesēti rīsi, un to diferencē pa dalībvalstīm.

3. Kompensācijas maksājumu summas ir šādas:

ECU/ha | 1997/98 | 1998/99 | 1999/2000 |

Spānija | 111,44 | 222,89 | 334,33 |

Francija

—valsts pamatteritorija | 96,35 | 192,70 | 289,05 |

—Gviāna | 131,80 | 263,60 | 395,40 |

Grieķija | 131,27 | 262,55 | 393,82 |

Itālija | 106,00 | 212,00 | 318,01 |

Portugāle | 106,18 | 212,36 | 318,53 |

Lai labāk orientētu ražošanu, kompensācijas maksājuma summas var mainīt, piemērojot cenu palielinājumus un samazinājumus atkarībā no šķirnes.

Kompensācijas izmaksā laika posmā starp 16. oktobri un 31. decembri pēc attiecīgā tirdzniecības gada sākuma.

4. Ar šo tiek noteikta katras ražotājas dalībvalsts nacionālā pamatplatība. Tomēr Francijai tiek noteiktas divas pamatplatības, viena valsts pamatteritorijai, otra – Gviānai. Pamatplatības ir šādas:

Spānija: | 104973 ha, |

Francija:

—valstspamatteritorija: | 24500 ha |

—Gviāna: | 5500 ha |

Grieķija: | 24891 ha |

Itālija: | 239259 ha |

Portugāle: | 34000 ha |

5. Ja rīsu platības konkrētajā gadā pārsniedz 4. punktā minēto pamatplatību, visiem ražotājiem attiecīgajā pamatplatībā tajā pašā ražošanas gadā piemēro kompensācijas maksājuma samazinājumu, kas ir

- pārsniegums reizināts ar trīs, ja tas ir mazāks par 1 %,

- pārsniegums reizināts ar četri, ja tas ir vienāds ar 1 % vai lielāks, bet mazāks nekā 3 %,

- pārsniegums reizināts ar pieci, ja tas ir vienāds ar 3 % vai lielāks, bet mazāks nekā 5 %,

- pārsniegums reizināts ar seši, ja tas ir vienāds ar 5 % vai lielāks.

Komisija nosaka piemērojamo samazinājumu pakāpes, ko piemēro saskaņā ar šīs regulas 22. pantā noteikto kārtību.

Par katru pamatplatību dalībvalstis sniedz Komisijai sīku informāciju par šķirnēm, apgabaliem, ražām un ražošanu, kā arī par uzkrājumiem pie ražotājiem un pārstrādātājiem. Šī informācija pamatojas uz sistēmu, kas paredz obligātas deklarācijas no ražotājiem un pārstrādātājiem, kurus ir izveidojusi, pārvalda un uzrauga dalībvalsts.

7. pants

1. Saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz, ražošanas kompensāciju var piešķirt par cieti un noteiktiem produktiem, kas ražoti no rīsiem un šķeltiem rīsiem un ko izmanto noteiktu produktu ražošanā.

2. 1. punktā minēto kompensāciju nosaka periodiski.

8. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību, jo īpaši:

a) 3. panta 3. punktā paredzēto intervences centru sarakstu. Šo sarakstu pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tas ietver jo īpaši intervences centrus pārpalikumu apgabalos, kam ir pietiekamas telpas un tehniskais aprīkojums un kas ir izdevīgā situācijā attiecībā uz transporta iespējām;

b) sīki izstrādātus noteikumus 4. panta piemērošanai. Tās ietver jo īpaši:

- minimālo kvalitāti un kvantitāti, kas nepieciešama intervencei,

- intervencei piemērojamos cenas palielinājumus un samazinājumus,

- procedūras un nosacījumus pārņemšanai, ko veic intervences aģentūras, kā arī citus ar intervenci saistītus noteikumus,

- procedūras un nosacījumus nodošanai pārdošanā, ko veic intervences aģentūras;

c) 5. pantā paredzēto pasākumu veidu un piemērošanu;

d) sīki izstrādātas normas 6. panta piemērošanai un cenu palielinājumus un samazinājumus, ko piemēro kompensācijas maksājumiem;

e) sīkākus noteikumus 7. panta piemērošanai, kā arī kompensāciju noteikšanai un minētajā pantā paredzētā produktu saraksta sastādīšanai.

II SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

9. pants

1. Jebkura 1. pantā uzskaitīta produkta importu Kopienā un eksportu no tās pakļauj importa vai eksporta licences uzrādīšanai.

Licences jebkuram pieteikuma iesniedzējam izsniedz dalībvalstis, neatkarīgi no tā, kurā vietā Kopienā viņš veic uzņēmējdarbību, un, neierobežojot pasākumus, kas veikti 13. un 14. panta piemērošanai.

Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopienā. Šīs licences izsniedz, ja tiek iesniegta drošības nauda, kas garantē to, ka produkti tiek importēti vai eksportēti licences derīguma termiņa laikā; izņemot force majeure gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja šajā laika posmā importu vai eksportu neveic vai veic tikai daļēji.

2. Licenču derīguma termiņu un citas sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību.

10. pants

1. Subsīdijas var noteikt kravām uz Francijas Aizjūras departamentu Reinjonu, kuras paredzētas patēriņam tur un kurās ir produkti, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras 1006 pozīcija (izņemot apakšpozīciju 1006 10 10) un kas nāk no dalībvalstīm un atbilst vienai no Līguma 9. panta 2. punktā minētajām situācijām.

Šīs subsīdijas nosaka, ņemot vērā Reinjonas tirgus piedāvājuma prasības, pamatojoties uz atšķirībām starp attiecīgo produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu kursu vai cenām Kopienas tirgū, un, ja vajadzīgs, uz Reinjonu nosūtīto produktu cenu.

Subsīdijas piešķir pēc attiecīgās puses pieteikuma. Subsīdiju, ja vajadzīgs, var noteikt ar pieteikumu izvērtēšanas procedūru. Šī pieteikumu izvērtēšanas procedūra saistīta ar subsīdijas apjomu.

Subsīdiju nosaka periodiski saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību. Tomēr pēc laika, ja vajadzīgs, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var subsīdiju mainīt.

2. 1. punktā paredzētajai subsīdijai piemēro kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas noteikumus.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību.

11. pants

1. Ja vien šī regula neparedz citādi, Kopējo muitas tarifu nodokļu likmes attiecas uz 1. pantā uzskaitītajiem produktiem.

2. Neraugoties uz 1. punktu, importa nodokļi par:

a) lobītiem rīsiem, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 1006 20, ir vienādas ar intervences cenu, kura derīga importa brīdī un kuru palielina par:

- 80 % attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 1006 20 17 un 1006 20 98,

- 88 % attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 1006 20 17 vai 1006 20 98,

un atskaita importa cenu; un

b) pilnībā slīpētiem rīsiem, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 1006 30, ir vienāda ar intervences cenu importa brīdī, pieskaitot aprēķināmus procentus un atskaitot importa cenu.

Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt Kopējo muitas tarifu nodokļu likmes.

b) apakšpunktā minētos procentus aprēķina, pielāgojot a) apakšpunktā minētos attiecīgos procentus, ņemot vērā konversijas likmi, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību, un tad pieskaitot summu nozares aizsardzībai.

3. Neraugoties uz 1. punktu:

a) ar nodokli neapliek produktu importu, kas iekļaujas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 1006 10, 1006 20 vai 1006 40 00, uz Francijas Aizjūras departamentu Reinjonu, un kas paredzēts patēriņam tur;

b) nodokli, ar ko apliek to produktu importu, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 1006 30, uz Francijas Aizjūras departamentu Reinjonu, un kas paredzēts patēriņam tur, reizina ar koeficientu 0,30.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto procedūru. Šādus sīki izstrādātus noteikumus jo īpaši:

- nosaka konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes fāzēs, apstrādes izmaksas un 2. punktā minēto blakusproduktu vērtību,

- nosaka nozares aizsardzības apjomu un ietver vajadzīgos noteikumus importa cenu noteikšanai un aprēķināšanai un to autentiskuma pārbaudei,

- ietver iespēju, ja vajadzīgs, īpašos gadījumos ļaut operatoriem zināt piemērojamās izmaksas pirms attiecīgo kravu saņemšanas.

12. pants

1. Neierobežojot 11. panta 2. punktu, lai novērstu vai neitralizētu negatīvo ietekmi uz Kopienas tirgu, kas var rasties no zināmu 1. pantā uzskaitīto produktu importa, viena vai vairāku šādu produktu importu pēc muitas nodokļu likmes pakļauj papildu nodoklim importam, ja ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Lauksaimniecības līguma, kurš noslēgts saskaņā ar Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Līguma 228. pantu, 5. pantā, izņemot gadījumus, kad šāds imports visticamāk neradīs traucējumus Kopienas tirgū, vai arī ja sekas būtu neproporcionālas nodomātajam mērķim.

2. Sprūda cenas, zem kurām var uzlikt papildu nodokli, ir tās cenas, ko Kopiena iesniedz Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Sprūda apjomus, kurus jāpārsniedz, lai tiktu uzlikts papildu importa nodoklis, nosaka, jo īpaši, pamatojoties uz importu Kopienā trīs gadu laikā pirms tā gada, kad rodas vai varētu rasties 1. punktā minētās nelabvēlīgās sekas.

3. Importa cenas, kuras jāņem vērā, lai uzliktu papildu importa nodokli, nosaka, pamatojoties uz attiecīgās kravas CIF importa cenām.

CIF importa cenas, kuras šim nolūkam jāņem vērā, nosaka, pamatojoties uz raksturīgām attiecīgā produkta cenām pasaules tirgū vai Kopienas importa tirgū.

4. Komisija saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai. Šādi sīki izstrādāti noteikumi attiecas, jo īpaši, uz:

a) produktiem, kam var piemērot papildu importa nodokli atbilstīgi Lauksaimniecības līguma 5. pantam un īpašiem noteikumiem, ko piemēro 11. panta 2. punktā minētajiem produktiem, īpaši ņemot vērā noteikumus importa cenu noteikšanai, kuras ņem vērā, piemērojot papildu importa nodokli;

b) raksturīgo cenu noteikšanu un citiem kritērijiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanu atbilstīgi minētā līguma 5. pantam.

13. pants

1. Ciktāl tas nepieciešams 1. pantā uzskaitīto produktu eksportam bez tālākas apstrādes vai B pielikumā uzskaitīto preču veidā, pamatojoties uz šo produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un saskaņā ar Līguma 228. pantu noslēgto līgumu robežās, starpību starp šo kursu vai cenām un Kopienas cenām var segt eksporta kompensācijas.

Eksporta kompensācijas par 1. pantā uzskaitītajiem produktiem B pielikumā uzskaitīto preču veidā nedrīkst būt lielākas par tām, ko piemēro šādiem produktiem, kurus eksportē bez tālākas apstrādes.

2. Metode, kuru jāpieņem to daudzumu piešķiršanai, ko var eksportēt ar kompensāciju, ir tāda metode, kura:

a) ir vispiemērotākā produkta īpašībām un situācijai attiecīgajā tirgū un kura ļauj visefektīvāk izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksportu efektivitāti un struktūru, tomēr neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem;

b) ir vismazāk administratīvi apgrūtinoša uzņēmējiem, ņemot vērā administratīvās prasības;

c) novērš jebkādu diskrimināciju starp attiecīgajiem uzņēmējiem.

3. Kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var mainīties atkarībā no galamērķa, ja to padara nepieciešamu situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības.

Kompensācijas nosaka saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību. Kompensācijas var noteikt:

a) ik pēc noteikta laika posma;

b) pēc uzaicinājuma uz konkursu attiecībā uz produktiem, kuriem šī procedūra bijusi noteikta jau agrāk.

Ja vajadzīgs, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pielāgot ik pēc zināma laika posma noteiktās kompensācijas.

Ik pēc noteikta laika posma nosakāmās kompensācijas par 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem produktiem nosaka vismaz reizi mēnesī.

4. Nosakot kompensācijas, ņem vērā:

a) pašreizējo stāvokli un attīstības tendences saistībā ar:

- rīsu un šķelto rīsu cenām un pieejamību Kopienas tirgū,

- rīsu un šķelto rīsu cenām pasaules tirgū;

b) rīsu kopējā tirgus organizācijas mērķus, kuriem jānodrošina līdzsvaru un dabīgu cenu un tirdzniecības attīstību šajā tirgū;

c) ierobežojumus saistībā ar līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu;

d) nepieciešamību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū;

e) paredzētā eksporta ekonomisko aspektu.

Nosakot kompensācijas apjomu, jo īpaši ņem vērā vajadzību ieviest līdzsvaru starp Kopienas pamata lauksaimniecības produktu lietošanu, eksportējot pāstrādātās preces uz trešām valstīm, un to pamata lauksaimniecības produktu izmantošanu, kas ievesti no šīm valstīm iekšējai pārstrādei.

5. Kompensācijas 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem nosaka saskaņā ar šādiem īpašiem kritērijiem:

a) šo produktu cenas dažādos raksturīgos Kopienas eksporta tirgos;

b) visizdevīgākie kursi, kas reģistrēti dažādos importējošo trešo valstu tirgos; un

c) tirdzniecības izmaksas un visizdevīgākās transporta izmaksas no a) apakšpunktā minētajiem Kopienas tirgiem uz ostām vai citiem eksporta punktiem Kopienā, kas šos tirgus apkalpo, kā arī izmaksas par preču nodošanu pasaules tirgū.

6. Ja kompensācijas nosaka ar pieteikumu izvērtēšanas procedūru, šī procedūra ir saistīta ar kompensācijas apjomu.

7. Kompensācijas par 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē bez tālākas pārstrādes, piešķir tikai pēc pieteikuma iesniegšanas un atbilstīgas eksporta licences uzrādīšanas.

8. 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē bez tālākas apstrādes, piemērojamā kompensācija ir tāda, kas ir piemērojama dienā, kad iesniegts pieteikums licences saņemšanai, un, attiecībā uz diferencētu kompensāciju, tāda kompensācija, kas piemērojama tajā pašā dienā:

a) licencē norādītajam galamērķim;

vai

b) faktiskajam galamērķim, ja tas atšķiras no licencē norādītā galamērķa. Tādā gadījumā piemērojamais apjoms nedrīkst pārsniegt to apjomu, kas piemērojams licencē norādītajam galamērķim.

Lai novērstu šajā punktā paredzētā elastīguma ļaunprātīgu izmantošanu, var veikt atbilstīgus pasākumus.

9. 7. un 8. punktu var piemērot 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē B pielikumā uzskaitīto preču veidā, saskaņā ar Regulas (EK) 3448/93 [8] 16. pantā noteikto kārtību.

10. Saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību var atkāpties no 7. un 8. punkta noteikumiem attiecībā uz 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, par kuriem kompensāciju maksā atbilstīgi pārtikas atbalsta programmām.

11. Ja vien saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību nav noteikts citādi, kompensāciju par 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kas piemērojama saskaņā ar 4. punktu, pielāgo atbilstīgi ikmēneša palielinājumiem intervences cenā un, ja vajadzīgs, izmaiņām šajā cenā, atkarībā no pārstrādes līmeņa un, izmantojot piemērojamo konversijas likmi.

Labojuma apjomus var noteikt saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību. Tomēr Komisija, ja vajadzīgs, var labojuma apjomus grozīt.

Pirmo un otro daļu pilnībā vai daļēji var piemērot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kā arī 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē B pielikumā uzskaitīto preču veidā. Tādā gadījumā pirmajā daļā minēto pielāgošanu koriģē, piemērojot koeficientu, kurš izsaka attiecību starp pamatprodukta daudzumu un tā daudzumu eksportētajā apstrādātajā produktā vai izmantoto daudzumu eksportētajās precēs.

12. Kompensācijas par 1. panta a) un b) apakšpunktā minētajiem produktiem izmaksā, kad ir apstiprinājies, ka:

- nelobītu rīsu un lobītu rīsu gadījumā, produkti ir Kopienas izcelsmes, izņemot, ja piemēro 13. punktu,

- produkti ir eksportēti no Kopienas,

un

- diferencētas kompensācijas gadījumā, produkti ir sasnieguši licencē norādīto galamērķi, kuram kompensācija noteikta, neierobežojot 8. punkta b) apakšpunktu. Izņēmumus no šī noteikuma var paredzēt saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību, ar noteikumu, ka ir izstrādāti nosacījumi, kas piedāvā līdzvērtīgas garantijas.

Saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību var paredzēt papildu pasākumus.

13. Eksporta kompensāciju par nelobītiem rīsiem un lobītiem rīsiem, ko importē no trešām valstīm un reeksportē uz trešām valstīm, piešķir tikai tad, ja eksportētājs pierāda, ka:

- eksportējamais produkts un iepriekš importētais produkts ir viens un tas pats, un

- importējot ir samaksātas visi importa nodokļi.

Šādos gadījumos kompensācija par katru produktu ir vienāda ar importējot samaksātajiem nodokļiem, ja tās ir zemākas nekā piemērojamā kompensācijas; ja importējot samaksātie nodokļi ir augstāki nekā piemērojamā kompensācija, piemēro šo kompensāciju.

14. Pakļaušanos ierobežojumiem attiecībā uz daudzumiem, kas izriet no saskaņā ar Līguma 228. pantu noslēgtajiem nolīgumiem, nodrošina, pamatojoties uz eksporta licencēm, kuras izsniedz uz tajās norādītajiem pārskates periodiem un piemēro attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz pakļaušanos saistībām, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti kā daļa no Urugvajas raunda, pārskates perioda beigšanās neskar eksporta licenču derīgumu.

15. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai, ieskaitot noteikumus attiecībā uz nepiešķirto vai neizmantoto eksportējamo daudzumu izdalīšanu, jo īpaši saistībā ar 11. punktā minētajiem pielāgojumiem, pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību. B pielikumu groza saskaņā ar to pašu kārtību. Tomēr sīki izstrādātas normas 7. punkta piemērošanai 1. pantā minētajiem produktiem, kurus eksportē pielikumā minēto preču veidā, pieņem saskaņā ar Regulas (EK) 3448/93 16. pantā noteikto kārtību.

14. pants

1. Ciktāl tas nepieciešams rīsu tirgus kopējās organizācijas pareizai darbībai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto kārtību īpašos gadījumos var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot iekšējās vai ārējās apstrādes režīmu attiecībā uz 1. pantā uzskaitītajiem produktiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja ārkārtīgi steidzami rodas 1. punktā minētā situācija un iekšējās vai ārējās apstrādes režīms traucē vai var traucēt Kopienas tirgu, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; Padomei un dalībvalstīm paziņo par tādiem pasākumiem, kuri ir spēkā ne vairāk kā sešus mēnešus un ir piemērojami nekavējoties. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā par to lemj nedēļas laikā pēc lūguma saņemšanas.

3. Komisijas lēmumu jebkura dalībvalsts var nosūtīt Padomei nedēļas laikā pēc tā paziņošanas. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisijas pieņemto lēmumu var apstiprināt, grozīt vai atcelt. Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā, Komisijas lēmumu uzskata par atceltu.

15. pants

1. To produktu tarifu klasifikācijai, uz kuriem attiecas šī regula, piemēro vispārējos kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus un īpašos tās piemērošanas noteikumus. Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, ieskaitot A pielikumā uzskaitītās definīcijas, ietver kopīgajos muitas tarifos.

2. Ja vien šajā regulā vai atbilstīgi tai pieņemtajos noteikumos nav noteikts citādāk, ir aizliegts:

- iekasēt jebkādu samaksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim,

- piemērot importiem jebkādus kvantitatīvos ierobežojumus vai līdzvērtīgus pasākumus.

16. pants

1. Ja viena vai vairāku 1. panta a) un b) apakšpunktā minēto produktu kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz Kopienas cenu līmeni un ja iespējams, ka šāda situācija turpināsies un pasliktināsies, tādējādi traucējot vai draudot traucēt Kopienas tirgu, var veikt atbilstīgus pasākumus.

2. Uzskata, ka kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz Kopienas cenu līmeni, ja tie sasniedz vai pārsniedz intervences cenu, kura palielināta par:

- 80 % attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 1006 20 17 un 1006 20 98,

un

- 88 % attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 1006 20 17 vai 1006 20 98.

3. Uzskata, ka 1. punktā minētā situācija turpināsies vai pasliktināsies, ja pastāv nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu un ja šī nelīdzsvarotība varētu turpināties, ņemot vērā paredzamas ražošanas un tirgus cenu tendences.

4. Uzskata, ka iepriekšējos punktos radušās situācijas rezultātā Kopienas tirgus ir traucēts vai varētu tikt traucēts, ja starptautiskās tirgus cenas ir tik augstas, ka tas kavē 1. pantā uzskaitīto produktu importu Kopienā vai izraisa to eksportu no Kopienas, tādējādi apdraudot tirgus stabilitāti vai uzkrājumu drošību.

5. Ja ir izpildīti šā panta nosacījumi, var veikt šādus pasākumus:

- piemērot eksporta nodokli; turklāt, īpašu eksporta nodokli var noteikt ar pieteikumu izvērtēšanas procedūru attiecībā uz noteiktu daudzumu,

- noteikt laika ierobežojumus eksporta licenču izsniegšanai,

- pilnīgi vai daļēji pārtraukt eksporta licenču izsniegšanu,

- pilnīgi vai daļēji noraidot neizpildītos pieteikumus eksporta licenču saņemšanai.

Šos pasākumus atceļ, visvēlākais, tad, kad trīs nedēļas pēc kārtas 2. punktā minētais nosacījums vairs nav spēkā.

6. Nosakot eksporta nodokli 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, ņem vērā:

a) pašreizējo stāvokli un attīstības tendences saistībā ar

- rīsu cenām un pieejamību Kopienas tirgū,

- rīsu un apstrādāto produktu rīsu sektorā cenām pasaules tirgū;

b) rīsu tirgus kopējās organizācijas mērķus rīsu sektorā, kuriem jānodrošina līdzsvaru gan piedāvājumā, gan tirdzniecībā;

c) nepieciešamību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū;

d) eksporta ekonomisko aspektu.

7. Nosakot eksporta nodokli 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, piemēro 6. punktā uzskaitītos aspektus. Turklāt ņem vērā šādus īpašus aspektus:

a) šķelto rīsu cenas dažādos Kopienas tirgos;

b) šķelto rīsu daudzumu, kas nepieciešams, lai ražotu attiecīgos produktus un, ja vajadzīgs, blakusproduktu vērtību;

c) attiecīgo produktu pārdošanas iespējas un nosacījumus pasaules tirgū.

8. Ja tas vajadzīgs sakarā ar situāciju pasaules tirgū un dažu tirgu īpašām prasībām, eksporta nodokli var diferencēt.

9. Iekasējamais eksporta nodoklis ir tāds, kas ir piemērojams eksporta dienā. Tomēr eksportam, ko veic licences derīguma termiņa laikā, piemēro to nodokli, kurš ir piemērojams licences pieteikuma iesniegšanas dienā, ja licences pieteikuma iesniedzējs to lūdz licences pieprasīšanas brīdī.

10. Eksportam, ko veic atbilstīgi pārtikas atbalsta programmām saskaņā ar 13. panta 10. punktu, nodokļus nepiemēro.

11. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību.

Saskaņā ar to pašu kārtību un attiecībā uz katru produktu:

- pieņem lēmumu par 5. punktā uzskaitīto pasākumu ieviešanu un 5. punkta otrajā un trešajā ievilkumā uzskaitīto pasākumu izbeigšanu,

- eksporta nodokli nosaka periodiski.

Ja vajadzīgs, Komisija var noteikt vai mainīt eksporta nodokli.

12. Steidzamos gadījumos Komisija var veikt 5. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā minētos pasākumus. Tā par savu lēmumu paziņo dalībvalstīm un izliek to uz ziņojumu dēļiem savā galvenajā mītnē. Pasākumus uz šāda lēmuma pamata piemēro attiecīgajiem produktiem no šim nolūkam noteiktā datuma, kas ir pēc paziņošanas datuma. Lēmums par 5. punkta trešajā ievilkumā minētajiem pasākumiem ir piemērojams ne ilgāk kā septiņas dienas.

17. pants

1. Ja importa vai eksporta dēļ Kopienas viena vai vairāku 1. pantā uzskaitīto produktu tirgū ir radušies vai draud rasties nopietni traucējumi, kas var apdraudēt Līguma 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tirdzniecībā ar trešām valstīm var piemērot atbilstīgus pasākumus, kamēr šis traucējums vai traucējuma drauds ir novērsts.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem vispārējus noteikumus šī punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādās robežās dalībvalstis var veikt aizsardzības pasākumus.

2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem. Dalībvalstīm paziņo par šiem pasākumiem, kuri ir piemērojami nekavējoties. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā par to lemj trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas.

3. Komisijas lēmumu jebkura dalībvalsts var iesniegt Padomei trīs darba dienu laikā pēc tā paziņošanas. Padome sanāk nekavējoties. Tā, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, var grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu.

4. Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.

III SADAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

18. pants

1. pantā uzskaitītās preces, kas ražotas vai iegūtas no produktiem, kuri nav minēti Līguma 9. panta 2. punktā vai 10. panta 1. punktā, nelaiž brīvā apgrozībā Kopienā.

19. pants

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, 1. pantā uzskaitīto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 92., 93. un 94. pantu.

20. pants

Francijas Aizjūras departamentiem attiecībā uz 1. pantā uzskaitītajiem produktiem piemēro Līguma 40. panta 4. punktu un šī panta īstenošanai pieņemtos noteikumus saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļu.

21. pants

Dalībvalstis un Komisija paziņo viena otrai šīs regulas īstenošanai nepieciešamo informāciju. Šīs informācijas paziņošanas un izplatīšanas pasākumus paredz saskaņā ar 22. pantā noteikto kārtību.

22. pants

Gadījumos, kad jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanai Labības pārvaldības komitejā, kas nodibināta ar Regulas (EEK) 1766/92 22. pantu, še turpmāk "komiteja", nodod pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

Piemēro visus minētās regulas 22. un 23. panta noteikumus attiecībā uz komiteju.

23. pants

Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko tās priekšsēdētājs izvirza pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

24. pants

Šo regulu piemēro tā, lai vienlaikus pienācīgi ievērotu Līguma 39. un 110. pantā noteiktos mērķus.

25. pants

1. Regulas (EEK) 1418/76 B pielikumu aizvieto ar šīs regulas B pielikumu no 1996. gada 1. janvāra.

2. Regula (EEK) 1418/76 ir atcelta no 1996./97. tirdzniecības gada.

3. Atsauces uz regulu, kas atcelta ar 1. punktu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu un vajadzētu lasīt saskaņā ar C pielikumā norādīto korelācijas tabulu.

4. No 1996./97. tirdzniecības gada tiek atceltas šādas regulas:

- Regula (EEK) 1422/76 [9],

- Regula (EEK) 1424/76 [10],

- Regula (EEK) 1425/76 [11],

- Regula (EEK) 1426/76 [12],

- Regula (EEK) 3878/87 [13].

5. Lai atvieglotu pāreju no pašreizējās rīsu tirgus kopējās organizācijas uz šajā regulā noteikto, kā arī lai atvieglotu pāreju no viena tirdzniecības gada uz otru 1996./97. un 1997./98. tirdzniecības gados, Komisija saskaņā ar 22. pantā noteikto procedūru var pieņemt pārejas pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

6. Regulas (EEK) 3508/92 1. panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu ievilkumu:

"— palīdzības shēma rīsu ražotājiem, kas izveidota ar Regulas (EK) 3072/95 [14] 6. pantu."

26. pants

Šīs regulas I sadaļā noteiktos pasākumus uzskata par intervenci Regulas (EEK) 729/70 3. panta 1. punkta nozīmē.

27. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1996./97. tirdzniecības gada, izņemot 5. pantu un 25. panta 1. un 5. punktu, kurus piemēro no 1996. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1995. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Atienza Serna

[1] Atzinums sniegts 1995. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] Atzinums sniegts 1995. gada 23. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 356, 24.12.1991., 1. lpp.

[4] OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1023/95 (OV L 103, 6.5.1995., 24. lpp.).

[5] OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) 2048/88 (OV L 185, 15.7.1988., 1. lpp.).

[6] OV L 166, 25.6.1976., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1530/95 (OV L 148, 30.6.1995., 5. lpp.).

[7] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 3235/94 (OV L 338, 28.12.1994., 16. lpp.).

[8] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

[9] OV L 166, 25.6.1976., 18. lpp.

[10] OV L 166, 25.6.1976., 20. lpp.

[11] OV L 166, 25. 6. 1976, 26. lpp.

[12] OV L 166, 25.6.1976., 28. lpp.

[13] OV L 363, 24.12.1987., 3. lpp.

[14] OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. Nelobīti : rīsi, kas pēc kulšanas vēl ir ar miziņu;

lobīti rīsi : nelobīti rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa. Šī definīcija attiecas uz rīsiem ar standartapzīmējumiem "brūnie rīsi", "cargo rice, loonzain" un "riso sbramato";

daļēji slīpēti rīsi : nelobīti rīsi, kam ir noņemta miziņa, daļa no dīgļa un viss vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet ne iekšējie slāņi;

pilnībā slīpēti rīsi : nelobīti rīsi, kuriem atdalīts sēklapvalks, viss augļapvalks un viss dīglis, ja tie ir gargraudu un vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem gareniskas baltas svītras ir palikušas pēc svara ne vairāk kā 10 % graudu.

2. apaļgraudu rīsi : rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;

vidējgraudu rīsi : rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;

gargraudu rīsi A) rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3;

B) rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir vienāda ar 3 vai lielāka;

graudu mērīšana i) no kravas ņem vidējo paraugu,

ii) paraugu sijā, lai paturētu tikai veselus graudus, ieskaitot nenobriedušus graudus,

iii) mērīšanu veic divas reizes, katru reizi mērot 100 graudus, un atrod vidējo vērtību,

iv) izsaka rezultātu milimetros, kas noapaļoti līdz desmitdaļai.

3. Šķeltie rīsi : putraimi, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no veselu graudu vidējā garuma.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

KN pozīcija | Apraksts |

0403 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizētājiem, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

ex1704 | Konditorejas izstrādājumi no cukura (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas: |

17049051 līdz17049099 | – – Citi |

ex1806 | Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu, izņemot šādas apakšpozīcijas: 180610, 18062070, 18069060, 18069070 un 18069090 |

1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur vai satur mazāk nekā 40 % kakao, pārrēķinot uz pilnīgi attaukotu pamatu, un citur nav minēti; pārtikas izstrādājumi no izejvielām, kas minētas pozīcijās 0401 līdz 0404, kuri nesatur vai satur mazāk nekā 5 % kakao, pārrēķinot uz pilnīgi attaukotu pamatu, un citur nav minēti |

ex1902 | Pastas izstrādājumi, arī vārīti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai pagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskusi, arī pagatavoti: |

19022091 | – – – Vārīti |

19022099 | – – – Citi |

190230 | – Citas pastas |

19024090 | – – Citi |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus un rupja maluma miltus), pirms tam vārīti vai citādi gatavoti, kas citur nav minēti. |

ex1905 | Maizes, miltu izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie konditorejas izstrādājumi ar vai bez kakao piedevas; dievmaizītes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |

19059020 | Dievmaizītes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti |

ex2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |

20041091 | – – – Kartupeļi miltu vai pārslu veidā |

ex2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti pārējie dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |

20052010 | – – Kartupeļi miltu vai pārslu veidā |

ex2008 | Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, pagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |

20081110 | – – – Zemesriekstu sviests |

ex2101 | Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; apgrauzdēti cigoriņi un apgrauzdēti pārējie kafijas atvietotāji un ekstrakti, esences un koncentrāti no tiem: |

210112 | – – Izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata |

2101209221012098 | – – – Izstrādājumi uz tējas vai mates ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata |

ex210500 | Saldējums un citi ēdamā ledus veidi, arī ar kakao piedevu |

2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti |

ex3505 | Dekstrīni un pārējās modificētās cietes (piemēram, želatinizētās un esterificētās cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai pārējo modificēto ciešu pamata |

ex3809 | Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie produkti un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti |

ex380910 | – Uz cieti saturošu vielu pamata |

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EEK) 1418/76 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants | 3. panta 1. punkts |

4. panta: | |

1. punkts | 3. panta 3. punkts |

2. punkts un 3. punkta b), c) un d) apakšpunkts | — |

3. punkta a) apakšpunkts | 8. panta a) apakšpunkts |

5. panta: | |

1. punkts | 4. panta 1. punkts |

2. punkta pirmā daļa | — |

2. punkta otrā daļa | 4. panta 2. punkts |

3. punkts | 4. panta 3. punkts |

4. punkts | — |

5. punkts | 8. panta b) apakšpunkts |

6. panta: | |

pirmā daļa | 5. pants |

otrā daļa | 8. panta c) apakšpunkts |

7. pants | 3. panta 2. punkts |

— | 6. pants |

8. pants | — |

8.a pants | — |

9. panta: | |

1. un 2. punkts | 7. pants |

3. punkts | 8. panta c) apakšpunkts |

— | 8. panta e) apakšpunkts |

10. pants | 9. pants |

11. pants | 10. pants |

12. pants | 11. pants |

13. pants | 12. pants |

14. pants | 13. pants |

15. pants | 14. pants |

16. pants | 15. pants |

17. pants | 16. pants |

18. pants | 17. pants |

23. pants | 18. pants |

24. pants | 19. pants |

25. pants | — |

— | 20. pants |

25.a pants | — |

26. pants | 21. pants |

27. pants | 22. pants |

28. pants | 23. pants |

29. pants | 24. pants |

30. pants | 25. pants |

— | 26. pants |

31. pants | 27. pants |

A pielikums | A pielikums |

B pielikums | B pielikums |

C pielikums | C pielikums |

--------------------------------------------------