EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31988L0077

Padomes Direktīva (1987. gada 3. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida piesārņojuma emisiju no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos

OJ L 36, 9.2.1988, p. 33–61 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Special edition in Finnish: Chapter 15 Volume 008 P. 36 - 62
Special edition in Swedish: Chapter 15 Volume 008 P. 36 - 62
Special edition in Czech: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Estonian: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Latvian: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Lithuanian: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Hungarian Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Maltese: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Polish: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Slovak: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63
Special edition in Slovene: Chapter 13 Volume 009 P. 35 - 63

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 08/11/2005; Atcelts ar 32005L0055

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1988/77/oj

31988L0077



Oficiālais Vēstnesis L 036 , 09/02/1988 Lpp. 0033 - 0061
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 8 Lpp. 0036
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 8 Lpp. 0036


Padomes Direktīva

(1987. gada 3. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida piesārņojuma emisiju no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos

(88/77/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā ir svarīgi veikt pasākumus, lai pakāpeniski izveidotu iekšējo tirgu līdz 1992. gada 31. decembrim; tā kā iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

tā kā Eiropas Kopienu pirmā rīcības programma par vides aizsardzību, kuru Padome apstiprināja 1973. gada 22. novembrī, aicināja ņemt vērā jaunākos zinātnes sasniegumus cīņā pret atmosfēras piesārņojumu, ko izraisa mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzes, un attiecīgi grozīt agrāk pieņemtās direktīvas; tā kā trešā darbības programma paredz pielikt vairāk pūļu, lai ievērojami samazinātu tagadējo piesārņotāju izplūdes līmeni no mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

tā kā tehniskās prasības, kurām jāatbilst mehāniskiem transportlīdzekļiem atbilstīgi valsts tiesību aktiem, cita starpā, attiecas uz gāzveida piesārņotāju izplūdi no dīzeļmotoriem, ko lieto transportlīdzekļos; tā kā šīs prasības ir katrā dalībvalstī citādas; tā kā šīs atšķirības var ierobežot minēto ražojumu brīvu apriti;

tā kā tāpēc visām dalībvalstīm jāpieņem vienādas prasības, papildinot vai aizvietojot esošos noteikumus, lai varētu katram transportlīdzekļu tipam piemērot EEK tipa apstiprinājumu, uz ko attiecas Padomes Direktīvā 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/403/EEK [5];

tā kā vēlams ievērot tehniskās prasības, ko pieņēmusi ANO Eiropas Ekonomikas komisija savos Noteikumos Nr. 49. (vienoti noteikumi par dīzeļmotoru apstiprinājumu attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju), kas ir pievienots 1958. gada 20. martā Nolīgumam par vienotu apstiprināšanas noteikumu pieņemšanu un savstarpēju apstiprinājuma atzīšanu mehānisko transportlīdzekļu aprīkojumam un daļām;

tā kā Komisija ir apņēmusies ne vēlāk kā līdz 1998. gada beigām iesniegt Padomei priekšlikumus attiecībā uz robežvērtību samazināšanu trim piesārņotājiem, uz ko attiecas šī direktīva, un robežvērtību noteikšanu daļiņu emisijām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā:

- "transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis, ko darbina ar dīzeļmotoru, ar virsbūvi vai bez tās, kurš paredzēts lietošanai uz ceļa, kuram ir vismaz četri riteņi un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 0.4. punktā, kuru kopējā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un transportlīdzekļus, kuri brauc pa sliedēm, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus un mehānismus un transportlīdzekļus, kas iesaistīti sabiedrisko darbu veikšanā;

- “dīzeļmotora tips” ir dīzeļmotors, kuram var piešķirt atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta nozīmē.

2. pants

1. No 1988. gada 1. jūlija neviena dalībvalsts, pamatojoties uz gāzveida piesārņotāju izplūdi no motoriem, nedrīkst:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai izsniegt dokumentu, kas paredzēts Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā, vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, ko darbina ar dīzeļmotoru, vai

- aizliegt šādu jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, vai

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu dīzeļmotora tipam, vai

- aizliegt pārdot vai lietot jaunus dīzeļmotorus,

ja šīs direktīvas pielikumu prasības ir izpildītas.

2. No 1988. gada 1. jūlija dalībvalstis, atsaucoties uz gāzveida piesārņotājiem, kas izplūst no motora, var:

- atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kuru darbina dīzeļmotors, vai

- atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu dīzeļmotora tipam,

ja šīs direktīvas pielikumu prasības nav ievērotas.

3. Līdz 1990. gada 30. septembrim 2. punktu nepiemēro transportlīdzekļu tipiem, ko darbina dīzeļmotors, un dīzeļmotora tipiem, ja dīzeļmotors ir pielikumā klasificēts ar tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas piešķirts pirms minētā datuma saskaņā ar Direktīvu 72/306/EEK.

4. No 1990. gada 1. oktobra dalībvalstis, atsaucoties uz gāzveida piesārņojumu, kas izplūst no motora, drīkst:

- aizliegt tādu jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu, ko darbina dīzeļmotors, vai

- aizliegt jaunu dīzeļmotoru pārdošanu un lietošanu,

ja nav ievērotas šīs direktīvas pielikumu prasības.

3. pants

1. Dalībvalsts, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu dīzeļmotora tipam, veic pasākumus, lai tā būtu informēta par jebkuru I pielikuma 2.3. punktā minētas daļas vai parametra pārveidojumu. Dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj, vai pārveidotajam transportlīdzeklim ir vajadzīgi jauni testi un sastādāms jauns ziņojums. Ja testi atklāj neatbilstību šai direktīvai, pārveidojumus neapstiprina.

2. Dalībvalsts, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim attiecībā uz dīzeļmotora tipu, veic vajadzīgos pasākumus, lai tā būtu informēta par jebkuru šāda tipa transportlīdzekļa pārveidojumu attiecībā uz uzstādīto motoru. Šīs dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj, vai pēc šāda pārveidojuma ir jāveic pasākumi, piemērojot Direktīvu 70/156/EEK, un jo īpaši tās 4. un 6. pantu.

4. pants

Vajadzīgos grozījumus, pielāgojot pielikumu prasības tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā.

5. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu līdz 1988. gada 1. jūlijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Tiklīdz šī direktīva ir paziņota, dalībvalstis informē Komisiju – pietiekami laicīgi, lai tā varētu iesniegt savus komentārus – par svarīgākajiem normatīvo un administratīvo aktu noteikumu projektiem, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Ne vēlāk kā 1988. gada beigās Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, izskatīs šajā direktīvā minēto trīs piesārņotāju robežvērtību tālāku samazināšanu un robežvērtību noteikšanu daļiņu emisijai.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1987. gada 3. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Chr. Christensen

[1] OV C 193, 31.7.1986., 3. lpp.

[2] Parlamenta 1987. gada 18. novembra memorands (OV C 345, 21.12.1987./, 61. lpp.).

[3] OV C 333, 29.12.1986., 17. lpp.

[4] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[5] OV L 220, 8.8.1987., 44. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI, PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM, SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI, RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva ir piemērojama gāzveida piesārņotājiem no visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas definēti 1. pantā, kuros ir uzstādīti kompresijaizdedzes motori, un kompresijaizdedzes motoriem, kā noteikts 1. pantā, izņemot N1, N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļus, kuriem tipa apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Direktīvu 70/220/EEK [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/441/EEK [2].

2. DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI

Šajā direktīvā:

2.1. "Motora apstiprinājums" ir motora tipa apstiprinājums attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju līmeni.

2.2. "Dīzeļmotors" ir motors, kurš strādā pēc kompresijas aizdedzes principa.

2.3. "Motora tips" ir motoru kategorija, kuras motori neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā šīs direktīvas II pielikumā noteiktie motora raksturlielumi.

2.4. "Gāzveida piesārņotāji" ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži (pieņemot attiecību C1H1,85) un slāpekļa oksīdi, slāpekļa oksīdi ir izteikti ar slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalentu.

2.5. "Tīrā jauda" ir jauda EEK kW, kas iegūta, izdarot pārbaudi stendā kloķvārpstas galā, vai tai ekvivalentā jauda, kas mērīta saskaņā ar EEK jaudas mērīšanas metodi, kā noteikts Direktīvā 80/1269/EEK [3].

2.6. "Nominālais griešanās ātrums" ir maksimālais ātrums ar pilnu kravu, ko pieļauj apgriezienu regulators, kā norādījis ražotājs savā pārdošanas un apkopes literatūrā.

2.7. "Procentuālā slodze" ir daļa no maksimāli pieejamā griezes momenta noteiktam motora apgriezienu skaitam.

2.8. "Starpātrums" ir ātrums, kas atbilst maksimālajam griezes momentam, ja šāds ātrums ir robežās no 60 līdz 75 % no nominālā griešanās ātruma; citos gadījumos tas ir ātrums, kas ir vienāds ar 60 % no nominālā griešanās ātruma.

2.9. Saīsinājumi un mērvienības

p | kW | tīrā, nekoriģētā izejas jauda |

CO | g/kWh | oglekļa oksīda emisija |

HC | g/kWh | ogļūdeņražu emisija |

NOx | g/kWh | slāpekļa oksīdu emisija |

conc | ppm | koncentrācija (ppm pēc tilpuma) |

masa | g/h | piesārņotāja masas plūsma |

WF | | vērtējuma koeficients |

GEXH | kg/h | izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums slapjā veidā |

V’EXH | m3/h | izplūdes gāzu tilpuma plūsmas ātrums sausā veidā |

V’’ EXH | m3/h | izplūdes gāzu tilpuma plūsmas ātrums slapjā veidā |

GAIR | kg/h | gaisa ieplūdes masas plūsmas ātrums |

VAIR | m3/h | gaisa ieplūdes tilpuma plūsmas ātrums slapjā veidā |

GFUEL | kg/h | degvielas masas plūsmas ātrums |

HFID | | uzkarsētās liesmas jonizācijas detektors |

NDUVR | | neizkliedētās ultravioletās gaismas absorbcija |

NDIR | | neizkliedētā infrasarkanā gaisma |

CLA | | vielas hemiluminiscences analizators |

HCLA | | uzsildītas vielas hemiluminiscences analizators |

3. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. EEK tipa apstiprinājuma pieteikums motora tipam kā atsevišķai tehniskai vienībai

3.1.1. Pieteikumu motora tipa apstiprinājumam attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju iesniedz motora ražotājs vai pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2. Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādas sīkas ziņas:

3.1.2.1. Motora tipa aprakstu, ieskaitot sīkas ziņas, kā norādīts šīs direktīvas II pielikumā, kas atbilst Direktīvas 70/156/EEK 9.a panta prasībām.

3.1.3. Motoru, kas atbilst "motora tipam", kura raksturlielumi ir izklāstīti II pielikumā, iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par 6. iedaļā definēto apstiprinājuma testu veikšanu.

3.2. EEK tipa apstiprinājuma pieteikums transportlīdzeklim attiecībā uz tā motoru

3.2.1. Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju no to motoriem iesniedz ražotājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.2. Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādas sīkas ziņas:

3.2.2.1. Transportlīdzekļa tipa un ar motoru saistīto daļu aprakstu, tostarp sīkas ziņas, kas minētas šīs direktīvas II pielikumā, kopā ar dokumentiem, kas prasīti Direktīvas 70/156/EEK 3. panta piemērošanai, vai

3.2.2.2. Transportlīdzekļa tipa un ar motoru saistīto daļu aprakstu, tostarp vajadzības gadījumā sīkas ziņas, kas norādītas II pielikumā, un EEK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju (VIII pielikums) motoram kā atsevišķai tehniskai vienībai, kas uzstādīta transportlīdzeklī, kopā ar dokumentiem, kas ir obligāti Direktīvas 70/156/EEK 3. panta piemērošanai.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

4.1. VIII pielikumā izklāstītajam paraugam atbilstīgu sertifikātu izsniedz apstiprinājumam, kas minēts 3.1. un 3.2. iedaļā.

5. MOTORA MARĶĒJUMI

5.1. Uz motora, kas ir apstiprināts kā tehniska vienība, jābūt:

5.1.1. Motora ražotāja preču zīmei vai tirdzniecības nosaukumam.

5.1.2. Ražotāja komercapzīmējumam.

5.1.3. EEK tipa apstiprinājuma numuram, pirms kura ir burti, kas norāda valsti, kura ir piešķīrusi EEK tipa apstiprinājumu [5].

5.2. Šīm zīmēm jābūt skaidri salasāmām un neizdzēšamām.

6. SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

6.1. Vispārīgi norādījumi

Daļām, kuras varētu ietekmēt gāzveida piesārņojuma emisiju, jābūt tā projektētām, konstruētām un samontētām, lai motors, lietojot to parastā veidā, atbilstu šīs direktīvas prasībām, neatkarīgi no vibrācijas, kurai tas var tikt pakļauts.

6.2. Specifikācijas attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju

Gāzveida piesārņotāju emisija, ko rada testēšanai iesniegts motors, jāmēra ar III pielikumā aprakstīto metodi. Var apstiprināt arī citas metodes, ja konstatē, ka ar tām var iegūt līdzvērtīgus rezultātus.

6.2.1. Oglekļa oksīda masa, ogļūdeņražu masa, slāpekļa oksīdu masa nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītajā tabulā norādītos daudzumus:

Oglekļa oksīda (CO) masa g/kWh | Ogļūdeņražu (HC) masa g/kWh | Slāpekļa oksīdu (NOX) masa g/kWh |

11,2 | 2,4 | 14,4 |

7. TRANSPORTLĪDZEKĻA APRĪKOJUMS

7.1. Motora uzstādīšana transportlīdzeklī atbilst šādiem raksturlielumiem attiecībā uz motora tipa apstiprinājumu.

7.1.1. Ieplūdes retinājums nepārsniedz lielumu, kas noteikts VIII pielikumā motoriem ar tipa apstiprinājumu.

7.1.2. Izplūdes pretspiediens nepārsniedz lielumu, kas noteikts VIII pielikumā motoriem ar tipa apstiprinājumu.

7.1.3. Maksimālā jauda, ko saņem motora darbināta iekārta, nepārsniedz maksimālo atļauto lielumu, kas motoram ar tipa apstiprinājumu precizēts VIII pielikumā.

8. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

8.1. Katram motoram, kam ir EEK tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar šo direktīvu jāatbilst apstiprinātajam motora tipam.

8.2. Lai pārbaudītu atbilstību, kā noteikts 8.1. iedaļā, motoram, kam ir EEK tipa apstiprinājuma numurs, jābūt no sērijas.

8.3. Parasti motora atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda, pamatojoties un aprakstu, kas dots tipa apstiprinājuma sertifikātā un tā pielikumos, un, ja vajadzīgs, motoram veic 6.2. punktā minēto testu.

8.3.1. Lai testā pārbaudītu motora atbilstību, izdara šādas procedūras:

8.3.1.1. Ņem motoru no sērijas un veic testu, kas aprakstīts III pielikumā. Iegūtā oglekļa oksīda masa, ogļūdeņražu masa un slāpekļa oksīdu masa nepārsniedz lielumus, kas doti tabulā:

Oglekļa oksīda (CO) masa grami uz kWh | Ogļūdeņražu (HC) masa grami uz kWh | Slāpekļa oksīdu (NOX) masa grami uz kWh |

12,3 | 2,6 | 15,8 |

8.3.1.2. Ja no sērijas paņemtais motors neatbilst 8.3.1.1. punkta prasībām, ražotājs var prasīt, lai mērījumus veic motoriem, kas ņemti no sērijas, ietverot sākotnēji paņemto motoru. Ražotājs nosaka parauga lielumu (n), vienojoties ar tehnisko dienestu. Testu veic citiem motoriem, kas nav sākotnēji paņemtais motors. Tad katram gāzveida piesārņotājam nosaka aritmētisko vidējo (

x

) no parauga iegūtajiem rezultātiem. Ražojumu no sērijas uzskata par atbilstošu, ja ievēroti šādi nosacījumi:

x

+ k·S ≤ L

[6]

kur

L ir 8.3.1.1. punktā noteiktā robežvērtība katram gāzveida piesārņotājam, bet

k ir statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n un dots tabulā:

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 |

n | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,198 |

Ja n ≥ 20, | k = 0,8602n- |

8.3.2. Tehniskais dienests, kas atbild par ražojuma atbilstības pārbaudi, veic testus motoriem, kas daļēji vai pilnīgi iepriekš piestrādāti, ievērojot ražotāja specifikācijas.

[1] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

[2] OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp.

[3] OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

[5] B = Beļģija, D = Vācijas Federatīvā Republika, DK = Dānija, E = Spānija, F = Francija, GR = Grieķija, I = Itālija, IRL = Īrija, L = Luksemburga, NL = Nīderlande, P = Portugāle, UK = Apvienotā Karaliste.

[6] S2 = ∑x − x-2n − 1, kur x ir jebkurš atsevišķais rezultāts, kas iegūts no parauga n.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

I papildinājums

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

2.papildinājums

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TESTA METODE

1. IEVADS

1.1. Šajā pielikumā aprakstīta metode gāzveida piesārņotāju emisijas noteikšanai no pārbaudāmajiem dīzeļmotoriem.

1.2. Pārbaudi izdara motoriem, kas novietoti pārbaužu stendā un pievienoti dinamometram.

2. MĒRĪŠANAS PRINCIPS

Gāzveida emisija no motora izplūdes ietver ogļūdeņražus, oglekļa oksīdu un slāpekļa oksīdus. Aprakstāmās pārbaudes izpildes ciklā uzsildīta motora darbības apstākļos nepārtraukti pārbauda iepriekšminēto gāzu daudzumus izplūdes gāzēs. Aprakstītā darbību secība ietver virkni griešanās ātrumu un jaudas režīmu, kas aptver dīzeļmotoru tipisko darbības diapazonu. Katra darbības režīma laikā nosaka katru piesārņotāju, izplūdes gāzu plūsmu un izejas jaudu, kā arī izmērītās vērtības, kas svērtas un izmantotas, lai aprēķinātu katra piesārņotāja gramus, kas emitēti kilovatstundā, kā aprakstīts šajā pielikumā.

3. IEKĀRTA

3.1. Dinamometrs un motora aprīkojums

Motoru emisijas pārbaudēs ar motoru dinamometriem lieto šādu iekārtu:

3.1.1. Motora dinamometru ar atbilstošiem raksturlielumiem, lai veiktu 4.1. punktā aprakstīto pārbaudes ciklu.

3.1.2. Mērinstrumentus, lai mērītu ātrumu, griezes momentu, degvielas patēriņu, gaisa patēriņu, dzesētāja un smēreļļas temperatūru, izplūdes gāzu spiedienu un spiediena retinājumu ieplūdes kolektorā, izplūdes gāzu temperatūru, gaisa ieplūdes temperatūru, atmosfēras spiedienu, mitrumu un degvielas temperatūru. Šo mērinstrumentu precizitāte atbilst EEK metodei autotransporta līdzekļu iekšdedzes motoru jaudas mērīšanai.

3.1.3. Motora dzesēšanas sistēma ar pietiekamu jaudu, lai uzturētu normālu darba temperatūru paredzēto motora pārbaužu laikā.

3.1.4. Neizolēta un nedzesēta izplūdes sistēma, kuras stiepjas vismaz 0,5 metrus aiz punkta, kur novietotas zondes neapstrādātu izplūdes gāzu paraugu ņemšanai un kurās ir izplūdes pretspiediens ar augšējo robežu ± 650 Pa (± 5 mm Hg) maksimālajai nominālajai jaudai, kā to noteicis motora ražotājs transportlīdzekļa pārdošanas un darba literatūrā.

3.1.5. Motora gaisa ieplūdes sistēma, kas ierobežo gaisa ieplūdi ± 300 Pa (30 mm H2O) no augšējās robežas motora darba apstākļos, kas dod tādu maksimālo gaisa plūsmu, kā ražotājs ir noteicis pārbaudāmā motora gaisa attīrāmām iekārtām.

3.2. Analītiskā un paraugu iekārta

Sistēmā ir viens HFID analizators nesadegušo ogļūdeņražu (HC) mērīšanai un NDIR analizators oglekļa oksīda (CO) mērīšanai, kā arī CLA, HCLA vai līdzvērtīgi analizatori slāpekļa oksīdu (NOx) mērīšanai. Tā kā dīzeļa izplūdes gāzes satur smagos ogļūdeņražus, HFID sistēma ir jāuzsilda un jāuztur temperatūrā no 453 līdz 473 K (180 °C līdz 200 °C).

Analizatoru precizitātei jābūt ± 2,5 % no pilnas skalas vai augstākai. Analizatoru skalas ir jāpiemeklē atbilstīgi mērāmo lielumu diapazonam.

3.3. Gāzes

3.3.1. Sistēmā nedrīkst būt gāzu noplūdes. Konstrukcijai un materiāliem jābūt tādiem, lai sistēma neiespaido piesārņojuma koncentrāciju izplūdes gāzēs. Var izmantot šādas gāzes.

Analizators | Kalibrēšanas gāze | Nulles gāze |

CO | CO slāpeklī (N2) | slāpeklis vai sauss attīrīts gaiss |

HC | C3H8 gaisā | sauss attīrīts gaiss |

NOx | NO slāpeklī (N2) | slāpeklis vai sauss attīrīts gaiss |

3.4. Atbalsta gāzes

3.4.1. Ja tas vajadzīgs darbībai, jābūt pieejamām šādām gāzēm:

3.4.2. Attīrīts slāpeklis (tīrības pakāpe ≤ 1 ppm C, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO).

3.4.3. Attīrīts skābeklis (tīrības pakāpe ≤ 99,5 tilpuma %).

3.4.4. Ūdeņraža maisījums (40 ± 2 % ūdeņraža, līdzsvara slāpeklis vai hēlijs) (tīrības pakāpe ≤ 1 ppm C, ≤ 400 ppm CO2).

3.4.5. Attīrīts sintētiskais gaiss (tīrības pakāpe ≤ 1 ppm C, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO) skābekļa saturs starp 18 un 21 tilpuma %.

3.5. Kalibrēšanas gāzes

3.5.1. Kalibrēšanas gāzu īstajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no uzrādītā lieluma.

3.5.2. Kalibrēšanai lietojamās gāzes arī var būt iegūtas ar gāzu dalītāju, atšķaidot ar tīrītu N2 vai tīrītu sintētisko gaisu. Jaucēja iekārtai jābūt ar tādu precizitāti, lai atšķaidīto kalibrēšanas gāzu koncentrācijas būtu noteiktas ± 2 % robežās.

V pielikumā ir aprakstītas pašlaik lietošanā esošās analītiskās sistēmas. Var lietot arī citas sistēmas vai analizatorus, kas ir pierādījuši, ka dod līdzīgus rezultātus.

4. TESTA PROCEDŪRA

4.1. Testa cikls

Šādu 13 režīmu ciklu izpilda dinamometra darbībā ar pārbaudāmo motoru:

Režīma Nr. | Motora apgriezienu skaits | Procentuālā slodze |

1 | tukšgaita | — |

2 | starpātrums | 10 |

3 | starpātrums | 25 |

4 | starpātrums | 50 |

5 | starpātrums | 75 |

6 | starpātrums | 100 |

7 | tukšgaita | — |

8 | nominālais | 100 |

9 | nominālais | 75 |

10 | nominālais | 50 |

11 | nominālais | 25 |

12 | nominālais | 10 |

13 | tukšgaita | — |

4.2. Izplūdes gāzu plūsmas mērījumi

Lai aprēķinātu emisiju, ir jāzina izplūdes gāzu plūsma (skatīt 4.8.1.1. punktu). Lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, jāizmanto viena no šādām metodēm:

a) tieša izplūdes plūsmas mērīšana ar sprauslu vai ekvivalentu mērīšanas sistēmu;

b) gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšana ar piemērotu mērīšanas sistēmu un izplūdes plūsmas aprēķins pēc šādiem vienādojumiem:

GEXH = GAIR + GFUEL

vai

V’EXH = VAIR – 0,75 GFUEL (sausās izplūdes tilpums)

vai

V’’EXH = VAIR + 0,77 GFUEL (slapjās izplūdes tilpums)

Izplūdes plūsmas noteikšanas precizitāte ir ± 2,5 % vai augstāka. Oglekļa oksīda un slāpekļa koncentrāciju mērī sausās izplūdes plūsmā. Šim nolūkam CO un NOx emisiju aprēķina, izmantojot sauso izplūdes gāzu tilpumu V’EXH. Tomēr analītiskas sistēmas gadījumā ar sasildītu paraugu līniju NOx emisiju aprēķina, izmantojot slapjo izplūdes gāzu tilpumu V’’EXH. Ja izmanto izplūdes masas plūsmas ātrumu (GEXH), tad CO un NOx koncentrāciju aprēķina no slapjās izplūdes. HC emisijas aprēķinos ietilpst arī GEXH un VmmEXH saskaņā ar izmantoto mērīšanas metodi.

4.3. Analizatoru un paraugu sistēmas darbības kārtība

Analizatoru darbības kārtību nosaka instrumentu ražotāja dotās iedarbināšanas un darba instrukcijas. Ievēro turpmāk minētās minimālās prasības.

4.3.1. Kalibrēšanas kārtība

Kalibrēšanas kārtība ir jānosaka mēneša laikā pirms emisijas pārbaudes. Instrumentu komplektu kalibrē un kalibrēšanas līknes pārbauda, izmantojot standarta gāzes. Izmanto tādus pašus gāzes plūsmas ātrumus, kā pārbaudot izplūdi no paraugiem.

4.3.1.1. Analizatorus iesilda vismaz divas stundas.

4.3.1.2. Pārbauda noplūdes no sistēmas. Zondi atvieno no izplūdes sistēmas un galu noslēdz. Ieslēdz analizatora sūkni. Pēc sākuma stabilizācijas perioda visi plūsmas mērītāji un spiediena mērītāji rāda nulli. Ja tā nav, parauga līniju(-as) pārbauda un vainu izlabo.

4.3.1.3. NDIR analizatoru ieregulē, kā vajadzīgs, un optimizē HFID analizatora degšanas procesu.

4.3.1.4. Ja izmanto attīrītu sausu gaisu (vai slāpekli), tad CO, CO2 (ja to lieto) un NOx analizatorus neiestāda uz nulli; sausu gaisu attīra HC analizatoram. Lietojot attiecīgas kalibrēšanas gāzes, analizatorus iestata no jauna.

4.3.1.5. Vajadzības gadījumā nulles iestatījumu pārbauda par jaunu un atkārto iepriekš 4.3.1.4. punktā aprakstīto procedūru.

4.3.2. Kalibrēšanas līknes reģistrēšana

4.3.2.1. Analizatora kalibrēšanas līkni reģistrē vismaz piecos punktos, kas izvietoti pēc iespējas vienmērīgi. Nominālajai augstākās koncentrācijas kalibrēšanas gāzes koncentrācijai jābūt ne zemākai par 80 % no pilnas skalas.

4.3.2.2. Kalibrēšanas līkni aprēķina ar mazāko kvadrātu metodi.

Ja iegūtā polinoma pakāpe ir lielāka par 3, kalibrēšanas punktu skaitam jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpi plus 2.

4.3.2.3. Kalibrēšanas līkne nedrīkst atšķirties vairāk kā par 2 % no katras kalibrēšanas gāzes nominālās vērtības.

4.3.2.4. Kalibrēšanas līknes pieraksts

No kalibrēšanas līknes pieraksta un kalibrēšanas punktiem var pārbaudīt, vai kalibrēšana ir izdarīta pareizi. Jāuzrāda dažādi raksturīgi analizatora parametri, jo īpaši:

- skala,

- jutība,

- nulles punkts,

- kalibrēšanas datums.

4.3.2.5. Ja var pierādīt, saņemot tehnisko dienestu piekrišanu, ka alternatīva tehnoloģija (piemēram, dators, slēdzis ar elektronisku vadību utt.) var dot līdzvērtīgu precizitāti, var izmantot šos alternatīvos veidus.

4.3.3. NOx konvertera lietderības koeficienta pārbaude

4.3.3.1. Konvertera, ko izmanto, lai pārvērstu NOx par NO, lietderības koeficientu pārbauda šādi.

4.3.3.2. Lietojot pārbaudes iekārtu, kā parādīts pielikuma beigās, un turpmāk aprakstīto procedūru, konvertera lietderības koeficientu var pārbaudīt ar ozonatoru.

4.3.3.3. Kalibrē CLA visparastākajā darbības diapazonā, ko noteicis ražotājs, izmantojot nulles gāzi un kalibrēšanas gāzi (kuras NO saturam jābūt apmēram 80 % no darbības diapazonā esošā daudzuma un NO2 koncentrācijai gāzu maisījumā jābūt mazākai par 5 % no NO koncentrācijas). NOx analizatoram jābūt NO režīmā, lai kalibrēšanas gāze neiet caur konverteru. Uzrādīto koncentrāciju pieraksta.

4.3.3.4. T-pielāgošanas procesā skābekli pakāpeniski ievada gāzes plūsmā, līdz uzrādītā koncentrācija ir par aptuveni 10 % zemāka nekā 4.3.3.3. punktā norādītajās kalibrēšanas līknēs. Pieraksta uzrādīto koncentrāciju (c). Ozonatoru tur deaktivētu visa procesa laikā.

4.3.3.5. Pēc tam ozonatoru aktivē, iegūstot pietiekami daudz ozona, lai samazinātu NO koncentrāciju līdz 20 % (minimums ir 10 %) no kalibrēšanas koncentrācijas, kas uzrādīta 4.3.3.3. punktā. Pieraksta uzrādīto koncentrāciju (d).

4.3.3.6. NO analizatoru tad pārslēdz uz NOx režīmu, kas nozīmē, ka gāzu maisījums (kas sastāv no NO, NO2, O2 un N2) tagad plūst caur konverteru. Pieraksta uzrādīto koncentrāciju (a).

4.3.3.7. Pēc tam ozonatoru deaktivē. 4.3.3.4. punktā aprakstītais gāzu maisījums plūst caur konverteru detektorā. Pieraksta uzrādīto koncentrāciju (b).

4.3.3.8. Ja ozonators ir deaktivēts, atvieno arī skābekļa plūsmu. Tad NO nolasījumam uz analizatora jābūt ne vairāk kā par 5 % augstākam par 4.3.3.3. iedaļā uzrādīto skaitli.

4.3.3.9. NOx konvertera lietderības koeficientu aprēķina šādi:

Lietderības koeficients

=

× 100

4.3.3.10. Konvertera lietderības koeficients jāpārbauda pirms katras NOx analizatora kalibrēšanas.

4.3.3.11. Konvertera lietderības koeficients nedrīkst būt zemāks par 90 %.

NB:

Ja analizatora darba diapazons ir virs augstākā diapazona, kurā NOx ģenerators var darboties, lai samazinātu no 80 līdz 20 %, tad lieto visaugstāko diapazonu, kurā var darboties NOx ģenerators.

4.3.4. Pārbaudes pirms testiem

Infrasarkanā NDIR analizatora iesildīšanai ir atļautas vismaz divas stundas, bet ir ieteicams strāvu analizatoriem pievadīt nepārtraukti. Pārtraucēju motorus var izslēgt, kad tos neizmanto.

4.3.4.1. HC analizators ir iestatīts uz nulli sausam gaisam vai slāpeklim, pastiprinātāja mērinstrumentam un pašrakstītājam iegūst stabilu nulli.

4.3.4.2. Kalibrēšanas gāzi ievada un pastiprinājumu noregulē tā, lai rezultāts sakristu ar kalibrēšanas līkni. To pašu plūsmas ātrumu izmanto kalibrēšanas gāzu un izplūdes gāzu paraugu kalibrēšanai, lai nebūtu jākoriģē spiediens parauga kamerā. Izmanto kalibrēšanas gāzes, kuru sastāvdaļai ir koncentrācija, kas var dot rādījumu, kurš vienāds ar 75 līdz 95 % no pilnas skalas. Koncentrāciju iegūst līdz ± 2,5 %.

4.3.4.3. Ja vajadzīgs, pārbauda nulles iestatījumu un atkārto 4.3.2.1. un 4.3.2.2. punktā aprakstītos mērījumus.

4.3.4.4. Pārbauda plūsmas ātrumus.

4.4. Degviela

Degviela ir standartdegviela, kas norādīta IV pielikumā.

4.5. Motora testa nosacījumi

4.5.1. Mērī ieplūdes kanāla absolūto temperatūru (T) kelvinos un sausās atmosfēras spiedienu (ps) kilopaskālos un nosaka parametru F pēc formulas:

F =

×

4.5.2. Lai testu atzītu par derīgu, parametra F vērtībai jābūt šādai:

0,96 ≤ F ≤ 1,06

4.6. Testa gaita

Katrā testa cikla režīmā noteiktais ātrums jātur robežās ± 50 apgriezieni minūtē un noteiktais griezes moments robežās ± 2 % no maksimālā griezes momenta dotajam testa ātrumam. Degvielas temperatūrai pie iesmidzināšanas pumpja ieejas kanāla jābūt 306 līdz 316 K (33 līdz 43 °C). Apgriezienu regulators un degvielas sistēma jānoregulē, kā norādīts ražotāja pārdošanas un lietošanas instrukcijā. Katram testam veic turpmāk minētos pasākumus.

4.6.1. Instrumentus un paraugu zondes uzstāda, kā paredzēts noteikumos.

4.6.2. Iedarbina dzesēšanas sistēmu.

4.6.3. Motoru iedarbina un iesilda, līdz visas temperatūras un spiedieni ir līdzsvarojušies.

4.6.4. Eksperimentāli jānosaka griezes momenta līkne pie pilnas slodzes, lai aprēķinātu griezes momenta vērtības norādītajiem testa režīmiem; ņem vērā maksimālo atļauto jaudu, ko patērē ar motoru darbināmās iekārtas un ko ražotājs norādījis kā piemērojamu attiecīgajā motora tipā. Dinamometra iestatījumu katram motora apgriezienu skaitam un slodzei aprēķina pēc formulas:

s = P

×

+ P

kur

s = dinamometra iestatījums,

Pmin = motora minimālā tīrā jauda, kā norādīts II pielikuma 1. papildinājuma 7.2. punkta tabulas e rindiņā,

L = procentuālā slodze, kā norādīts šā pielikuma 4.1. punktā,

Paux = pilna ar motoru darbināmas iekārtas patērētā atļautā jauda mīnus jebkuras šādas iekārtas jauda, ko motors patiesi darbina: II pielikuma 1. papildinājuma 7.2. punkta d)—b).

4.6.5. Emisijas analizatori ir iestādīti uz nulli un kalibrēti.

4.6.6. Sāk testu norādītajā secībā (skatīt 4.1. punktu). Motoru darbina sešas minūtes katrā režīmā, pabeidzot visas motora apgriezienu skaita un slodzes maiņas pirmajā minūtē. Analizatora rādījumus pieraksta ar lentes pašrakstītāju pilnas sešas minūtes, izplūdes gāzēm plūstot caur analizatoru vismaz pēdējās trīs minūtes. Motora apgriezienu skaitu un slodzi, ieplūdes gaisa un izplūdes gāzu temperatūru, kā arī izplūdes gāzu pretspiedienu, degvielas plūsmu un izplūdes gāzu plūsmas gaisu reģistrē katra režīma pārbaudes pēdējās piecās minūtēs, ievērojot ātruma un slodzes prasības katra režīma pārbaudes pēdējās piecās minūtēs.

4.6.7. Nolasa un pieraksta visus aprēķiniem vajadzīgos papildu datus (skatīt 4.7. punktu).

4.6.8. Saskaņā ar noteikumiem pārbauda un atjauno izplūdes gāzu analizatoru nulles un kalibrēšanas iestatījumus, vismaz pārbaudes beigās. Pārbaudi uzskata par apmierinošu, ja pēc pārbaudes vajadzīgā regulēšana nepārsniedz analizatoru precizitāti, kas norādīta 3.2. punktā.

4.7. Diagrammas nolasīšana

Jāatrod pēdējo 60 sekunžu pieraksti katram režīmam un jānosaka vidējie nolasījumi pierakstā HC, CO un NOx šajā periodā. HC, CO un NOx koncentrāciju katrā režīmā nosaka no vidējiem pieraksta nolasījumiem un atbilstošiem kalibrēšanas datiem. Tomēr var izmantot arī citu reģistrēšanas veidu, ja tas nodrošina līdzvērtīgu datu iegūšanu.

4.8. Aprēķini

4.8.1. Galējos ziņojamos testa rezultātus iegūst šādi:

4.8.1.1. Katram režīmam nosaka izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu GEXH vai V’EXH un V’’EXH (skatīt 4.2. punktu).

4.8.1.2. Piemērojot GEXH, izmērīto oglekļa oksīda un slāpekļa oksīdu koncentrāciju saskaņā ar VI pielikumu pārvērš par slapju bāzi. Tomēr analītiskas sistēmas gadījumā ar apsildāmu paraugu pārbaudes līniju NOx emisijas nepārvērš saskaņā ar VI pielikumu.

4.8.1.3. NOx koncentrācijas koriģē saskaņā ar VII pielikumu.

4.8.1.4. Piesārņojuma masas plūsmu katrā režīmā aprēķina šādi:

1) NOx mass = 0,001587 × NOx conc × GEXH;

2) COmass = 0,000966 × COconc × GEXH;

3) HCmass = 0,000478 × HCconc ×GEXH;

vai

1) NOx mass = 0,00205 × NOx conc × V’EXH (sauss) nesildāmām sistēmām;

2) NOx mass = 0,00205 × NOx conc × V’’EXH (slapjš) sildāmām sistēmām;

3) COmass = 0,00125 × COconc × V’EXH (sauss);

(4) HC hmot. = 0,000618.Hconc.V"EXH (slapjš)

4.8.2. Emisijas aprēķina šādi:

NO

=

∑NO

× WF

CO =

∑CO

× WF

HC =

∑HC

× WF

Šajā aprēķinā izmantotie svēruma koeficienti ir apkopoti tabulā:

Režīma Nr. | Wi |

1 | 0,25/3 |

2 | 0,08 |

3 | 0,08 |

4 | 0,08 |

5 | 0,08 |

6 | 0,25 |

7 | 0,25/3 |

8 | 0,10 |

9 | 0,02 |

10 | 0,02 |

11 | 0,02 |

12 | 0,02 |

13 | 0,25/3 |

+++++ TIFF +++++

NOx konvertera lietderības koeficienta mērīšanas iekārtas shēma

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

TEHNISKIE PARAMETRI STANDARTDEGVIELAI, KAS IETEIKTA APSTIPRINĀJUMA TESTIEM RAŽOJUMA ATBILSTĪBAS NOTEIKŠANAI

CEC standartdegviela RF – 03 – A – 84 1 3 7

Tips: dīzeļdegviela

| Robežas un vienības | ASTM metode |

Cetānskaitlis | min 49 | D 613 |

max 53 | |

Blīvums 15 °C (kg/l) | min 0,835 | D 1298 |

max 0,845 | |

Destilācija | | |

—50 % punkts | min 245 °C | D 86 |

—90 % punkts | min 320 °C | |

max 340 °C | |

-galējaisviršanas punkts | max 370 °C | |

Uzliesmošanas punkts | min 55 °C | D 93 |

CFPP | min — | EN 116(CEN) |

max - 5 °C | |

Viskozitāte 40 °C | min 2,5 mm2/s | D 445 |

max 3,5 mm2/s | |

Sēra saturs | min (jāziņo) | D 1266/D 2622 |

max 0,3 % masas | D 2785 |

Vara korozija | max 1 | D 130 |

Konradsona oglekļa atlikums (10 % GRD) | max 0,2 % masas | D 189 |

Pelnu saturs | max 0,01 % masas | D 482 |

Ūdens saturs | max 0,05 % masas | D 95/D 1744 |

Skābes skaitlis (titrējot ar stipru skābi) | max 0,20 mg KOH/masas | |

Oksidācijas stabilitāte | max 2,5 mg/100 ml | D 2274 |

Piedevas | | |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ANALĪTISKĀS SISTĒMAS

Aprakstītas trīs analītiskas sistēmas, balstoties uz praksi:

- HFID analizators ogļūdeņražu noteikšanai,

- NDIR analizators oglekļa oksīda noteikšanai,

- CLA, HCLA vai līdzīgs analizators ar apsildītu paraugu pārbaudes līniju vai bez tās slāpekļa oksīdu noteikšanai.

1. sistēma

Analītiskas un paraugu pārbaudes sistēmas shematiska diagramma, kas izmanto hemiluminiscences analizatoru, lai mērītu NOx daudzumu, ir parādīta 1. zīmējumā.

SP | Nerūsējošā tērauda paraugu zonde paraugu iegūšanai no izplūdes sistēmas. Iesaka izmantot statisku zondi ar slēgtu galu un daudziem caurumiem, kuras izmērs ir vismaz 80 % no izplūdes kanāla šķērsgriezuma. Izplūdes gāzu temperatūra nav zemāka par 343 K (70 ºC). |

HSL | Apsildīta paraugu pārbaudes līnija, temperatūra tiek turēta 453 līdz 473 K (180 līdz 200 ºC); līnija ir izgatavota no nerūsējošā tērauda vai PTFE. |

F1 | Apsildīts priekšfiltrs, ja tādu lieto; temperatūra ir tāda pati kā HSL. |

T1 | Parauga plūsmas temperatūras nolasījums pie ieejas sterilizatorā. |

V1 | Izdevīgi novietots vārsts paraugu atlasei atgāzu vai gaisa plūsmā uz sistēmu. Vārsts ir sterilizācijas nodalījumā vai arī sasildīts līdz paraugu pārbaudes līnijas temperatūrai. |

V2, V3 | Adatas veida vārsti kalibrēšanas gāzes un nulles gāzes regulēšanai. |

F2 | Filtrs daļiņu izfiltrēšanai. Piemērots ir stikla šķiedras tipa filtra disks 70 mm diametrā. Filtrs ir viegli pieejams un maināms katru dienu vai biežāk – pēc vajadzības. |

P1 | Sasildīts paraugu sūknis. |

G1 | Spiediena mērītājs spiediena mērīšanai paraugu līnijā. |

V4 | Spiediena regulatora vārsts, kas regulē spiedienu paraugu līnijā un plūsmā uz detektoru. |

HFID | Uzkarsēts liesmas jonizācijas detektors ogļūdeņražiem. Sterilizatora temperatūra tiek turēta pie 453 līdz 473 K (180 līdz 200 ºC). |

FL1 | Plūsmas ātruma mērītājs parauga apkārtceļa plūsmas mērīšanai. |

R1, R2 | Gaisa un degvielas spiediena regulatori. |

SL | Paraugu līnija. Līniju izgatavo no PTFE vai nerūsošā tērauda. Tā var būt apsildāma vai neapsildāma. |

B | Vanna ūdens atdzesēšanai un kondensēšanai no izplūdes parauga. Vannu tur 273 līdz 277 K (0 līdz 4 0C) temperatūrā, izmantojot ledu vai dzesētāju. |

C | Dzesēšanas spole un sifons, pietiekams ūdens tvaiku kondensēšanai un savākšanai. |

T2 | Vannas temperatūra. |

V5, V6 | Drošības vārsti sifonam un vannai. |

V7 | Trīskanālu vārsts. |

F3 | Filtrs daļiņu piejaukuma atfiltrēšanai pirms analīzes. Piemērots ir stikla šķiedras tips ar vismaz 70 mm diametru. |

P2 | Parauga sūknis. |

V8 | Spiediena regulators parauga plūsmas regulēšanai. |

V9, V10, V11, V12 | Trīskanālu lodītes vai solenoidālie vārsti, kas novirza parauga, nulles gāzes vai kalibrēšanas gāzes plūsmas uz analizatoriem. |

V13, V14 | Adatas tipa vārsti, kas regulē plūsmas uz analizatoriem. |

CO | NDIR oglekļa oksīda analizators. |

NOx | CLA slāpekļa oksīdu analizators. |

FL2, FL3, FL4 | Sānceļu plūsmas ātrumu mērītāji. |

2. sistēma

Shematiska analītiskas un paraugu pārbaudes sistēmas diagramma, kura izmanto NDIR analizatoru NOx daudzuma mērīšanai, ir parādīta 2. zīmējumā.

SP | Nerūsējošā tērauda paraugu zonde paraugu iegūšanai no izplūdes sistēmas. Iesaka izmantot statisku zondi ar slēgtu galu un daudziem caurumiem, kuras izmērs ir vismaz 80 % no izplūdes kanāla šķērsgriezuma. Atgāzu temperatūra pie zondes nav zemāka par 343 K (70 0C) (saskaņā ar Direktīvu 72/306/EEK). Zondi novieto izplūdes līnijā 1 līdz 5 m attālumā no turbokompresora izplūdes kolektora izejas atloka. |

HSL | Apsildīta paraugu pārbaudes līnija, to uztur 453 līdz 473 K (180 līdz 200 0C) temperatūrā; līnija ir izgatavota no nerūsējošā tērauda vai PTFE. |

F1 | Apsildīts priekšfiltrs, ja tādu lieto; temperatūra ir tāda pati kā HSL. |

T1 | Parauga plūsmas temperatūras nolasījums pie ieejas sterilizatorā. |

V1 | Izdevīgi novietots vārsts paraugu atlasei, kalibrēšanas gāzu vai gaisa plūsmā uz sistēmu. Vārsts ir sterilizācijas nodalījumā vai arī sasildīts līdz paraugu pārbaudes līnijas temperatūrai. |

V2, V3 | Adatas veida vārsti kalibrēšanas gāzes un nulles gāzes regulēšanai. |

F2 | Filtrs daļiņu izfiltrēšanai. Piemērots ir stikla šķiedras tipa filtra disks 70 mm diametrā. Filtrs ir viegli pieejams un maināms katru dienu vai biežāk – pēc vajadzības. |

P1 | Sasildīts paraugu sūknis. |

G1 | Spiediena mērītājs spiediena mērīšanai paraugu līnijā. |

V4 | Spiediena regulatora vārsts, kas regulē spiedienu paraugu līnijā un plūsmā uz detektoru. |

HFID | Uzkarsēts liesmas jonizācijas detektors ogļūdeņražiem. Sterilizatorā temperatūra tiek turēta 453 līdz 473 K (180 līdz 200 ºC). |

FL1 | Plūsmas ātruma mērītājs parauga apkārtceļa plūsmas mērīšanai. |

R1, R2 | Gaisa un degvielas spiediena regulatori. |

SL | Paraugu līnija. Līniju izgatavo no PTFE vai nerūsošā tērauda. |

B | Vanna ūdens atdzesēšanai un kondensēšanai no izplūdes parauga. Vannu tur 273 līdz 277 K (0 līdz 4 ºC) temperatūrā, izmantojot ledu vai dzesētāju. |

C | Dzesēšanas spole un sifons, pietiekams ūdens tvaiku kondensēšanai un savākšanai. |

T2 | Vannas temperatūras nolasījums. |

V5, V6 | Drošības vārsti sifonam un vannai. |

V7 | Trīskanālu vārsts. |

F3 | Filtrs daļiņu piejaukuma atfiltrēšanai pirms analīzes. Piemērots ir stikla šķiedras tipa filtrs vismaz 70 mm diametrā. |

P2 | Parauga sūknis. |

V8 | Spiediena regulators parauga plūsmas regulēšanai. |

V9 | Lodītes vai solenoidāls vārsts, kas novirza parauga, nulles gāzes vai kalibrēšanas gāzes plūsmas uz analizatoriem. |

V10, V11 | Trīskanālu vārsti uz apvedceļa žāvētāju. |

D | Žāvētājs parauga plūsmas žāvēšanai. Ja žāvētāju izmanto pirms NOx analizatora, tas minimāli iespaido NOx koncentrāciju. |

V12 | Adatas tipa vārsts, kas regulē plūsmu uz analizatoriem. |

G2 | Spiediena mērītājs, kas uzrāda izejas spiedienu uz analizatoriem. |

CO | NDIR oglekļa oksīda analizators. |

NOx | CLA slāpekļa oksīdu analizators. |

FL2, FL3 | Sānceļu plūsmas ātrumu mērītāji. |

3. sistēma

Shematiska analītiskas un paraugu pārbaudes sistēmas diagramma, kurā izmanto HCLA vai ekvivalentas sistēmas NOx daudzuma mērīšanai, ir parādīta šā pielikuma 3. zīmējumā.

SP | Nerūsējošā tērauda paraugu zonde paraugu iegūšanai no izplūdes sistēmas. Iesaka izmantot statisku zondi ar slēgtu galu un daudziem caurumiem, kuras izmērs ir vismaz 80 % no izplūdes kanāla šķērsgriezuma. Izplūdes gāzu temperatūra pie zondes nav zemāka par 343 K (70 ºC). |

HSL1 | Apsildīta paraugu pārbaudes līnija, temperatūra tiek turēta 453 līdz 473 K (180 līdz 200 ºC); līnija ir izgatavota no nerūsošā tērauda vai PTFE. |

F1 | Apsildīts priekšfiltrs, ja tādu lieto; temperatūra ir tāda pati kā HSL. |

T1 | Parauga plūsmas temperatūras nolasījums pie ieejas sterilizatorā. |

V1 | Izdevīgi novietots vārsts paraugu atlasei, atgāzu vai gaisa plūsmā uz sistēmu. Vārsts ir sterilizācijas nodalījumā vai arī sasildīts līdz paraugu pārbaudes līnijas temperatūrai. |

V2, V3 | Adatas veida vārsti kalibrēšanas gāzes un nulles gāzes regulēšanai. |

F2 | Filtrs daļiņu izfiltrēšanai. Piemērots ir stikla šķiedras tipa filtra disks 70 mm diametrā. Filtrs ir viegli pieejams un maināms katru dienu vai biežāk – pēc vajadzības. |

P1 | Sasildīts paraugu sūknis. |

G1 | Spiediena mērītājs spiediena mērīšanai paraugu līnijas HC analizatorā. |

R3 | Spiediena regulatora vārsts, kas regulē spiedienu parauga līnijā un plūsmā uz detektoru. |

HFID | Uzkarsēts liesmas jonizācijas detektors ogļūdeņražiem. Sterilizatorā temperatūra tiek turēta 453 līdz 473 K (180 līdz 200 ºC). |

FL1, FL2, FL3 | Plūsmas ātruma mērītāji parauga apvedkanālu plūsmu mērīšanai. |

R1, R2 | Gaisa un degvielas spiediena regulatori. |

HSL2 | Apsildīta paraugu līnija, temperatūru tura starp 368 un 473 K (95 un 200 ºC); līniju izgatavo no nerūsošā tērauda vai PTFE. |

T2 | Parauga temperatūras nolasījums pie ieejas CL analizatorā. |

T3 | Temperatūras nolasījums konvertoram, kas pārvērš NO2 par NO. |

V9, V10 | Trīskanālu vārsti uz konvertoru NO2 pārvēršanai par NO. |

V11 | Adatas veida vārsts līdzsvaro plūsmu caur konvertoru NO2 pārvēršanai par NO un apvedceļu. |

SL | Paraugu līnija. Līniju izgatavo no PTFE vai nerūsošā tērauda. Tā var būt apsildāma vai neapsildāma. |

B | Vanna ūdens atdzesēšanai un kondensēšanai no izplūdes parauga. Vannu tur 273 līdz 277 K (0 līdz 4 ºC) temperatūrā, izmantojot ledu vai dzesētāju. |

C | Dzesēšanas spole un sifons, kas ir pietiekams ūdens tvaiku kondensēšanai un savākšanai. |

T4 | Vannas temperatūras nolasījums. |

V5, V6 | Drošības vārsti sifonam un vannai. |

R4, R5 | Spiediena regulatori, kas regulē parauga plūsmu. |

V7, V8 | Lodītes vai solenoidālie vārsti, kas novirza parauga, nulles gāzes vai kalibrēšanas gāzes plūsmas uz analizatoriem. |

V12, V13 | Adatu tipa vārsti, kas regulē plūsmas uz analizatoriem. |

CO | NDIR oglekļa oksīda analizators. |

NOx | HCLA slāpekļa oksīdu analizators. |

FL4, FL5 | Apvedkanālu plūsmas ātrumu mērītāji. |

V4, V14 | Trīskanālu vai solenoidālie vārsti. Vārsti ir novietoti sterilizatora nodalījumā, vai sasildīti līdz paraugu līnijas HSL1 temperatūrai. |

+++++ TIFF +++++

Izplūdes gāzu plūsmas analīzes sistēmas diagramma CO, NOx, HC (NOx analīze ar CLA)

+++++ TIFF +++++

Izplūdes gāzu plūsmas analīzes sistēmas diagramma CO, NOx, HC (NOx analīze ar NDIR)

+++++ TIFF +++++

Izplūdes gāzu plūsmas analīzes sistēmas diagramma CO, NOx un HC (NOx analīze ar HCLA un sakarsētu paraugu līniju)

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

CO UN NOX KONCENTRĀCIJAS PĀRVĒRŠANA UZ SLAPJAS BĀZES

CO un NOx koncentrācijas mērījumus izplūdes gāzēs šajā procedūrā veic uz sausas bāzes. Lai aprēķinātu no izmērītajām koncentrācijas vērtībām īstās, izplūdes gāzēs esošās vērtības (slapja bāze), jāizmanto šāda sakarība:

ppm

= ppm

×

G

G

kur:

GFUEL = degvielas plūsma (kg/s)(kg/h),

GAIR = gaisa plūsma (kg/s)(kg/h)(sauss gaiss).

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

MITRUMA KOREKCIJAS KOEFICIENTS SLĀPEKĻA OKSĪDIEM

Slāpekļa oksīdu vērtības reizina ar šādu mitruma korekcijas koeficientu:

1 + A

+ B × 1,8

,

kur:

A 0,044

G

G

− 0,0038

B 0,116

G

G

+ 0,0053

m = ieplūdes gaisa mitrums gramos ūdens uz kilogramu sausa gaisa,

T = gaisa temperatūra K,

G

G

AIR = degvielas attiecība pret gaisu (sausa gaisa bāze).

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Pielikuma papildinājums

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top