31986L0298

Padomes Direktīva

(1986. gada 26. maijs)

par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem

(86/298/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes Direktīvā 74/150/EEK (1974. gada 4. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru tipa apstiprinājumu [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu, noteikts, ka noteikumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu EEK tipa apstiprināšanas procedūru attiecībā uz traktoru atsevišķajām daļām vai parametriem, būtu jāprecizē īpašās direktīvās; tā kā noteikumi, kas attiecas uz apgāšanās aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumiem pie traktoriem, ir noteikti ar Direktīvu 77/536/EEK [5] un Direktīvu 79/622/EEK [6], kurās jaunākie grozījumi izdarīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu; tā kā šīs divas direktīvas attiecas attiecīgi uz dinamisko un statisko testu kārtību — pašlaik ražotājs var izraudzīties vienu no minētajiem testu veidiem — un attiecas uz standarta traktoriem, tas ir, uz traktoriem, kuriem maksimālā atstarpe līdz zemei ir 1000 mm un kuriem regulējamais attālums starp viena dzenošā tilta riteņiem nav mazāks par 1150 mm, un kuru masa ir no 1,5 līdz 4,5 tonnām gadījumā, ja traktoriem piemēro direktīvu par "dinamiskajiem testiem", un vismaz 800 kilogramu, ja traktoriem piemēro direktīvu par "statiskajiem testiem";

tā kā traktoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, maksimālā atstarpe līdz zemei ir 600 mm, tad minimālais regulējamais attālums starp abu tiltu riteņiem ir mazāks par 1150 mm un masa ir lielāka par 600 kilogramiem; tā kā uz šo īpašiem darbiem izmantojamo traktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām var attiecināt īpašu prasību vai prasības, kas nav ietvertas Direktīvā 77/536/EEK un Direktīvā 79/622/EEK;

tā kā šādiem šaursliežu bāzes traktoriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāatbilst tehniskajām prasībām, kas inter alia attiecas arī uz apgāšanās aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumu pie traktora; tā kā minētās prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tāpēc visām dalībvalstīm jāpieņem vienādas prasības papildus spēkā esošajiem noteikumiem vai to vietā, jo īpaši lai atbilstīgi katram traktoru tipam varētu ieviest EEK tipa apstiprinājuma procedūru, kas paredzēta Direktīvā 74/150/EEK;

tā kā šī direktīva attiecas uz aizmugurē pie stieņa, rāmja vai kabīnes montētām apgāšanās aizsargkonstrukcijām ar atstarpi, kuras augšējā robeža ir 900 mm virs sēdekļa atskaites punkta, lai nodrošinātu pietiekami lielu laukumu vai brīvu telpu vadītāja aizsardzībai; tā kā tiks pieņemta cita īpaša direktīva, kas attieksies uz apgāšanās aizsargkonstrukcijām ar diviem balstiem, kuri piemontēti pie traktora tā, ka atrodas vadītāja priekšā;

tā kā saskaņota apgāšanās aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktora detaļas tipa apstiprinājuma procedūra dod iespēju visām dalībvalstīm pārbaudīt atbilstību kopējām uzbūves un testu prasībām un informēt pārējās dalībvalstis par konstatēto, nosūtot tām aizpildīta detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāta eksemplārus par katra tipa apgāšanās aizsargkonstrukciju un tās stiprinājumu pie traktora; tā kā EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes lietojums uz visām atbilstīgi apstiprinātajam tipam izgatavotajām konstrukcijām novērš jebkuru vajadzību pēc šo konstrukciju tehniskajām pārbaudēm pārējās dalībvalstīs; tā kā kopējas prasības attiecībā uz citiem apgāšanās aizsargkonstrukcijas elementiem un parametriem, jo īpaši ierīcēm, kas novērš nepārtrauktu velšanos, ja traktors apgāžas, un aizsargā pasažierus, noteiks vēlāk;

tā kā saskaņotās prasības ir paredzētas galvenokārt, lai uzlabotu drošību uz ceļiem un darba vietās visā Kopienā; tā kā šā iemesla dēļ jāievieš prasība traktorus, uz kuriem attiecas šī direktīva, aprīkot ar apgāšanās aizsargkonstrukcijām;

tā kā dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz šiem traktoriem ir saistīta ar dalībvalstīs izdarīto pārbaužu savstarpēju atzīšanu, pamatojoties uz kopējām prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šo direktīvu piemēro Direktīvā 74/150/EEK definētajiem traktoriem, kam ir šādi parametri:

- atstarpe līdz zemei, ko mēra no priekšējā vai pakaļējā tilta zemākajiem punktiem, pieļaujot atšķirības, nepārsniedz 600 mm,

- vienam no abiem tiltiem fiksētais vai regulējamais minimālais attālums starp riteņiem ir mazāks par 1150 mm; nekādā gadījumā attālums starp otra tilta riepu ārmalām nedrīkst pārsniegt attālumu starp to riepu ārmalām, kuras atrodas pie tilta, kur minimālais attālums starp riteņiem ir 1150 mm,

- masa ir lielāka par 600 kilogramiem un atbilst nenoslogota traktora masai, kā noteikts Direktīvas 74/150/EEK I pielikuma 2.4. iedaļā, ieskaitot apgāšanās aizsargkonstrukciju, kura piemontēta, ievērojot šo direktīvu, un lielākā izmēra riepas, ko ieteicis ražotājs.

2. pants

1. Katra dalībvalstis piešķir EEK detaļas tipa apstiprinājumu jebkura tipa apgāšanās aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumam pie traktora, ja tie atbilst uzbūves un testu prasībām, kas noteiktas I līdz IV pielikumā.

2. Dalībvalsts, kas piešķīrusi EEK detaļas tipa apstiprinājumu, ciktāl vajadzīgs un ja vajadzīgs, sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam. Šīs pārbaudes veic tikai uz vietas.

3. pants

Dalībvalstis par katru apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipu un tās stiprinājumu pie traktora, ko tās apstiprina saskaņā ar 2. pantu, traktora vai apgāšanās aizsargkonstrukcijas ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim izsniedz EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kas atbilst VI pielikumā parādītajam paraugam.

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu tādu zīmju lietošanu, kuru dēļ varētu sajaukt apgāšanās aizsargkonstrukcijas, kam saskaņā ar 2. pantu piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, un citas ierīces.

4. pants

1. Neviena dalībvalsts nedrīkst aizliegt laist tirgū apgāšanās aizsargkonstrukcijas vai to stiprinājumu pie traktoriem, kuriem tās paredzētas, pamatojoties uz to uzbūvi, ja uz tām ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme.

2. Tomēr dalībvalsts var aizliegt laist tirgū apgāšanās aizsargkonstrukcijas, uz kā ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, bet kas pastāvīgi neatbilst apstiprinātajam tipam.

Attiecīgā dalībvalsts, pamatojot savu lēmumu, tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

5. pants

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes mēneša laikā citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu eksemplārus, kuru paraugs ir parādīts VII pielikumā un kuri ir aizpildīti par katru apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipu, ko attiecīgā dalībvalsts apstiprinājusi vai kam tā ir atteikusi apstiprinājumu.

6. pants

1. Ja dalībvalsts, kura piešķīrusi EEK detaļas tipa apstiprinājumu, konstatē, ka vairākas apgāšanās aizsargkonstrukcijas un to stiprinājumi pie traktora, uz kuriem ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam. Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par veiktajiem pasākumiem, kuri vajadzības gadījumā, ja konstatē būtisku un atkārtotu neatbilstību, var ietvert EEK detaļas tipa apstiprinājuma anulēšanu. Minētās iestādes veic tādus pašus pasākumus, ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes tās informē par šādu neatbilstību.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes mēneša laikā informē cita citu par jebkuru EEK detaļas tipa apstiprinājuma anulēšanu, to pamatojot.

7. pants

Jebkurā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas noteikumiem, atteikt vai anulēt apgāšanās aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktora detaļas tipa apstiprinājumu vai aizliegtu tos laist tirgū, vai lietot, iekļauj sīki izstrādātu pamatojumu. Par šādiem lēmumiem paziņo attiecīgajai pusei, to vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā var izmantot saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

8. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu traktoram, pamatojoties uz apgāšanās aizsargkonstrukcijām vai to stiprinājumu pie traktora, ja uz tā ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme un ja ir izpildītas VIII pielikumā noteiktās prasības.

9. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt vai aizliegt nevienu traktoru pārdot, reģistrēt, nodot ekspluatācijā vai lietot, pamatojoties uz apgāšanās aizsargkonstrukciju un tās stiprinājumu pie traktora, ja uz tā ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme un ja ir izpildītas VIII pielikumā noteiktās prasības.

10. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt — atbilstīgi Līgumam — prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai, attiecīgos traktorus lietojot, būtu nodrošināts, ka darbinieki ir aizsargāti, ar noteikumu, ka aizsargkonstrukcijas nepārveido tā, kā nav paredzēts šajā direktīvā.

11. pants

1. Saistībā ar EEK tipa apstiprinājumu jebkurš traktors, uz kuru attiecas 1. pants, jāaprīko ar apgāšanās aizsargkonstrukciju.

2. Ja apgāšanās aizsargkonstrukcijai nav divu vadītāja sēdekļa priekšā stiprinātu balstu, tad 1. iedaļā minētajai konstrukcijai jāatbilst prasībām, kas noteiktas I līdz IV pielikumā šajā direktīvā vai Direktīvā 77/536/EEK, vai Direktīvā 79/622/EEK.

12. pants

Jebkurus grozījumus, kas vajadzīgi, lai šīs direktīvas pielikumu prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 74/150/EEK 13. pantā noteikto procedūru.

13. pants

Padome 18 mēnešu laikā no šīs direktīvas paziņošanas pēc Komisijas priekšlikuma un pamatojoties uz Līguma noteikumiem pieņem direktīvu, ar ko papildina šo direktīvu, dinamiskajos testos iekļaujot papildu trieciena testus.

14. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai 24 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas [7] izpildītu tās prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, dara zināmus Komisijai.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1986. gada 26. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Braks

[1] OV C 123, 9.5.1983., 1. lpp.

[2] OV C 307, 14.11.1983., 103. lpp.

[3] OV C 286, 24.10.1983., 2. lpp.

[4] OV L 84, 28.3.1974., 10. lpp.

[5] OV L 220, 29.8.1977., 1. lpp.

[6] OV L 179, 17.7.1979., 1. lpp.

[7] Šī direktīva paziņota dalībvalstīm 1986. gada 2. jūnijā.

--------------------------------------------------

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS | EEK detaļas tipa apstiprinājuma nosacījumi |

II PIELIKUMS | Aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktoriem stiprības testu nosacījumi |

III PIELIKUMS | Testu procedūras |

A.Dinamiskie testi |

B.Statiskie testi |

IV PIELIKUMS | Attēli |

V PIELIKUMS | Paraugs ziņojumam par aizsargkonstrukcijas un tās stiprinājuma pie traktora EEK tipa apstiprinājuma stiprības testiem |

VI PIELIKUMS | Zīme |

VII PIELIKUMS | EEK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts |

VIII PIELIKUMS | EEK tipa apstiprinājuma nosacījumi |

IX PIELIKUMS | Pielikums traktoru tipa EEK tipa apstiprinājuma sertifikātam attiecībā uz aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktora stiprību |

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA NOSACĪJUMI

1. DEFINĪCIJA

1.1. "Apgāšanās aizsargkonstrukcija vadītāja aizsardzībai", še turpmāk "aizsargkonstrukcija", ir traktoram piemontēta konstrukcija, kuras būtiskais mērķis ir novērst vai ierobežot apdraudējumu vadītājam, ja traktors, to normāli lietojot, apgāžas.

1.2. Konstrukcijas, kas minētas 1.1. iedaļā, raksturo tas, ka II un III pielikumā noteiktajos testos tās nodrošina pietiekamu brīvu telpu vadītāja aizsardzībai.

2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Visas aizsargkonstrukcijas un to stiprinājumi pie traktora jāprojektē un jāizgatavo tā, lai sasniegtu būtisko mērķi, kas noteikts iepriekšējā 1.1. iedaļā.

2.2. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja izpildītas II un III pielikuma prasības.

3. EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1. EEK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz aizsargkonstrukcijas stiprību un tās stiprinājuma pie traktora stiprību, iesniedz traktora ražotājs vai aizsargkonstrukcijas ražotājs, vai to pilnvarots pārstāvis.

3.2. EEK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno še turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un:

- vispārīgu kopsalikuma rasējumu mērogā, kas norādīts rasējumā, vai ar aizsargkonstrukcijas galveno izmēru norādēm. Šajā rasējumā jo īpaši jāparāda montāžas sastāvdaļas,

- fotogrāfijas no sāna un aizmugures, kurās redzamas montāžas sastāvdaļas,

- īsu aizsargkonstrukcijas aprakstu, ietverot ziņas par konstrukcijas tipu, ziņas par montāžu pie traktora un vajadzības gadījumā ziņas par pārsegumu, iekļūšanu un izkļūšanu,

- ziņas par konstrukcijas daļās izmantotajiem materiāliem, tostarp kronšteinu un stiprinājuma skrūves (skat. V pielikumu).

3.3. Traktoru, kas ir raksturīgs traktora tipam, kuram paredzēta apstiprināmā aizsargkonstrukcija, nodod tehniskajam dienestam, kurš ir atbildīgs par detaļas tipa apstiprināšanas testu veikšanu. Šim traktoram piemontē attiecīgo aizsargkonstrukciju.

3.4. EEK detaļas tipa apstiprinājuma īpašnieks var lūgt apstiprinājumu attiecināt arī uz citiem traktoru tipiem. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi sākotnējo EEK detaļas tipa apstiprinājumu, to attiecina uz citu tipu traktoriem, ja apstiprinātā aizsargkonstrukcija un tā/to tipa/-u traktori, uz kuriem apstiprinājumu lūdz attiecināt, atbilst šādiem nosacījumiem:

- nenoslogotā traktora masa, kā noteikts II pielikuma 1.4. iedaļā, nepārsniedz testos izmantoto atskaites masu vairāk kā par 5 %,

- garenbāze vai inerces moments attiecībā pret pakaļējo riteņu asi nepārsniedz atskaites garenbāzi vai inerces momentu,

- stiprināšanas paņēmiens un punkti, kuros aizsargierīci stiprina pie traktora, ir vienādi,

- visām sastāvdaļām, piemēram, dubļusargiem un pārsegiem, uz kā var balstīties aizsargkonstrukcija, ir vienāda stiprība, un to izvietojums attiecībā pret aizsargkonstrukciju ir vienāds,

- sēdekļa un stūres rata kritiskie izmēri un stāvoklis attiecībā pret aizsargkonstrukciju un stāvoklis attiecībā pret aizsargkonstrukcijas punktiem, ko uzskata par nekustīgiem un ņem vērā, pārbaudot, vai atstarpes zona ir aizsargāta, ir tādi, ka pēc tam, kad konstrukcija ir deformēta dažādos testos, tā turpina aizsargāt atstarpes zonu.

4. MARĶĒJUMS

4.1. Uz visām aizsargkonstrukcijām, kas atbilst apstiprinātajam tipam, ir šādi marķējumi:

4.1.1. Preču zīme vai tirdzniecības nosaukums.

4.1.2. Detaļas tipa apstiprinājuma zīme, kas atbilst paraugam VI pielikumā.

4.1.3. Aizsargkonstrukcijas sērijas numurs.

4.1.4. Traktora(-u) marka un tips(-i), kam aizsargkonstrukcija paredzēta.

4.2. Visām šīm ziņām jābūt redzamām uz mazas plāksnītes.

4.3. Šim marķējumam jābūt redzamam, salasāmam un neizdzēšamam.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

AIZSARGKONSTRUKCIJU UN TO STIPRINĀJUMA PIE TRAKTORIEM STIPRĪBAS TESTU NOSACĪJUMI

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.1. Testu mērķi

Testi, izmantojot īpašus izmēģinājumu stendus paredzētas tādas slodzes imitācijai, kāda tiek pielikta aizsargkonstrukcijai, kad traktors apgāžas. Šie testi, kas aprakstīti III pielikumā, dod iespēju novērot aizsargkonstrukcijas un visu stiprinājuma kronšteinu un to traktora daļu stiprību, kuras pārnes testa spēku.

1.2. Testu metodes

Testus pēc ražotāja izvēles var veikt saskaņā ar dinamisko testu procedūru (skat. II A un III A pielikumu) vai statisko testu procedūru (skat. II B un III B pielikumu).

Abas metodes ir līdzvērtīgas.

1.3. Vispārīgi noteikumi, kas reglamentē sagatavošanos testiem

1.3.1. Aizsargkonstrukcijai jāatbilst sērijveida ražošanas specifikācijām. Aizsargkonstrukciju saskaņā ar ražotāja ieteikto metodi piestiprina pie viena no traktoriem, kuriem tā paredzēta.

Stiprības testam (statiskais tests) nav vajadzīgs viss traktors; tomēr aizsargkonstrukcija un traktora daļas, pie kurām to piestiprina, veido darba bloku, še turpmāk "bloks".

1.3.2. Stiprības testam traktors jāaprīko ar visām sērijveida sastāvdaļām, kas var ietekmēt aizsargkonstrukcijas stiprību vai kas var būt vajadzīgas stiprības testam.

Jāpiestiprina arī sastāvdaļas, kas atstarpes zonā var radīt apdraudējumu, lai pārbaudītu, vai tās atbilst 3.1. un 3.2. iedaļas prasībām.

Jāiesniedz visas traktora vai aizsargkonstrukcijas sastāvdaļas, to skaitā tās, kas aizsargā attiecīgos laika apstākļos, vai to rasējumi.

1.3.3. Lai veiktu stiprības testus, jānoņem visi noņemamie logi, durvis, paneļi un nenesošais aprīkojums tā, lai tie nepalielinātu aizsargkonstrukcijas stiprību.

1.3.4. Attālums starp riteņiem

Attālumu starp riteņiem noregulē tā, lai aizsargkonstrukcija stiprības testos, cik iespējams, nebalstītos uz riepām. Ja šos testus veic saskaņā ar statisko testu procedūru, tad riteņus var noņemt.

1.4. Traktora atskaites masa

Atskaites masa "mt", ko izmanto formulās (skat. III A un III B pielikumu), pēc kurām aprēķina svārsta bloka kritiena augstumu, slogošanas enerģijas un saspiešanas spēkus, ir vismaz tāda, kā noteikts Padomes Direktīvas 74/150/EEK I pielikuma 2.4. iedaļā (t.i., bez "fakultatīvajām" palīgierīcēm, tomēr ar dzesētāju, eļļas, degvielu, darbarīkus un vadītāju), iekļaujot aizsargkonstrukciju un atņemot 75 kilogramus. Neņem vērā "fakultatīvos" priekšējos vai aizmugurējos pretsvarus, riepu balastu, piemontētus darbarīkus, piemontētu aprīkojumu vai jebkuru īpašo sastāvdaļu.

2. TESTI

2.1. Testu secība

Neierobežojot papildu dinamiskos un statiskos testus (III A un III B pielikums), testu secība ir šāda:

2.1.1. Trieciens (dinamiskais tests) vai slogošana (statiskais tests) konstrukcijas aizmugurē (skat. III A un III B pielikuma 1.1. iedaļu).

2.1.2. Aizmugures saspiešana (dinamiskais vai statiskais tests) (skat. III A un III B pielikuma 1.4. iedaļu).

2.1.3. Trieciens (dinamiskais tests) pa konstrukcijas priekšu vai slogošana (statiskie testi) konstrukcijas priekšā (skat. III A un III B pielikuma 1.2. iedaļu).

2.1.4. Trieciens (dinamiskais tests) pa konstrukcijas sānu vai konstrukcijas sāna slogošana (statiskais tests) (skat. III A un III B pielikuma 1.3. iedaļu).

2.1.5. Konstrukcijas priekšas saspiešana (dinamiskais vai statiskais tests) (skat. III A un III B pielikuma 1.5. iedaļu).

2.2. Vispārīgas prasības

2.2.1. Ja testā salūst vai izkustas ierobežojošais aprīkojums, testu sāk no jauna.

2.2.2. Testu laikā nedrīkst labot vai regulēt traktoru vai aizsargkonstrukciju.

2.2.3. Testu laikā traktora pārnesumkārba ir neitrālā režīmā un bremzes — izslēgtas.

2.2.4. Ja starp traktora virsbūvi un riteņiem ir amortizācijas sistēma, testu laikā to bloķē.

2.2.5. Pirmajam triecienam pa konstrukcijas aizmuguri (dinamiskais tests) vai pirmajam slogojumam konstrukcijas aizmugurē (statiskais tests) izvēlas to pusi, kurā, pēc testus veicošo iestāžu domām, ir konstrukcijai visnelabvēlīgākie triecienu vai slogojumu sērijas piemērošanas nosacījumi. Sānu triecienu vai slogojumu un aizmugures triecienu vai slogojumu izdara aizsargkonstrukcijas garenvirziena vidusplaknes dažādās pusēs. Triecienu no priekšas vai priekšas slogojumu izdara tajā pašā aizsargkonstrukcijas garenvirziena vidusplaknes pusē, kurā triecienu pa sāniem vai sānu slogojumu.

2.3. Pielaides mērījumos

Lineāro izmēru mērījumos: ± 3 mm. |

Izņēmumi: | riepu deformācija: ± 1 mm,konstrukcijas deformācija horizontālajā slogošanā: ± 1 mm,katram no diviem svārsta bloka kritiena augstuma mērījumiem: ± 1mm. |

2.3.2. Masas mērījumos: ± 1 %.

2.3.3. Spēka mērījumos: ± 2 %.

2.3.4. Leņķu mērījumos: ± 2°.

3. PIEŅEMŠANAS NOSACĪJUMI

3.1. Aizsargkonstrukciju, kas nodota EEK detaļas tipa apstiprināšanai, uzskata par stiprības prasībām atbilstīgu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

3.1.1. Ne pēc viena dinamiskā testa tajā nav plaisu vai plīsumu, kā aprakstīts III A pielikuma 3.1. iedaļā.

Ja dinamiskajā saspiešanas testā rodas nepieļaujamas plaisas vai plīsumi, tad tūlīt pēc saspiešanas testa, kurā radušās plaisas vai plīsumi, veic papildu saspiešanas testu, kā noteikts III A pielikuma 1.6. iedaļā.

3.1.2. Statiskajos testos brīdī, kad sasniegta katram paredzētajam horizontālās slogošanas testam vai pārslodzes testam vajadzīgā enerģija (skat. 10.a, 10.b un 10.c attēlu IV pielikumā), spēkam jābūt lielākam par 0,8 Fmaks.

3.1.3. Ja statiskajā testā saspiešanas spēka iedarbībā rodas plaisas vai plīsumi, tad tūlīt pēc saspiešanas testa, kurā radušās plaisas vai plīsumi, var veikt papildu saspiešanas testu, kā noteikts III B pielikuma 1.7. iedaļā.

3.1.4. Pārslodzes testā ir pieļaujams, ka rodas papildu plaisas un plīsumi un/vai ka atstarpes zonas nav pietiekami aizsargāta vai notiek iespiešanās šajā zonā.

3.1.5. Testos, kas nav pārslodzes testi, neviena aizsargkonstrukcijas daļa nenonāk atstarpes zonā, kā noteikts III A un III B pielikuma 2. iedaļā.

3.1.6. Testos, kas nav pārslodzes testi, saskaņā ar III A un III B pielikuma 3.2.2. iedaļu neviena atstarpes zonas daļa nav ārpus aizsargkonstrukcijas.

3.1.7. Testos aizsargkonstrukcija nedrīkst spiesties pie sēdekļa konstrukcijas.

3.1.8. Elastīgā deformācija, ko mēra saskaņā ar III A un III B pielikuma 3.3. iedaļu, ir mazāka par 250 mm.

3.2. Nav palīgierīču, kas radītu apdraudējumu vadītājam. Nav izvirzītu daļu vai palīgierīču, kas traktora apgāšanās gadījumā varētu ievainot vadītāju, vai daļu vai palīgierīču, kas, konstrukcijai deformējoties, vadītāju varētu piespiest, piemēram, satverot kāju vai pēdu.

4. ZIŅOJUMS PAR TESTU

4.1. Ziņojumu par testu pievieno EEK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātam, kas minēts VII pielikumā. Ziņojuma paraugs parādīts V pielikumā. Ziņojumā iekļauj šādus datus.

4.1.1. Aizsargkonstrukcijas formas un uzbūves vispārīgu aprakstu ar rasējumiem (vispārīgiem rasējumiem mērogā 1:20 un stiprinājuma sastāvdaļu rasējumiem mērogā 1:25), iekļaujot tajā ziņas par materiāliem un stiprinājumiem, traktora ārējiem izmēriem, kad tam piemontēta aizsargkonstrukcija, galvenajiem iekšējiem izmēriem un ziņas par parasto iekļūšanu un izkļūšanu un avārijas izeju, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā ziņas par apsildes un ventilācijas sistēmu.

4.1.2. Ziņas par īpašām ierīcēm, piemēram, ierīcēm traktora velšanās novēršanai.

4.1.3. Īsu iekšējā polsterējuma aprakstu.

4.1.4. Ziņas par priekšējā stikla un stiklojuma tipu.

4.2. Ziņojumā skaidri jānošķir traktors, kas izmantots testos, no pārējiem traktoriem, kuriem aizsargkonstrukcija ir paredzēta (marka, tips, tirdzniecības nosaukums utt.).

4.3. Ja EEK detaļas tipa apstiprinājumu attiecina uz citiem traktoru tipiem, tad ziņojumā jāiekļauj precīza norāde uz sākotnējā EEK detaļas tipa apstiprinājuma ziņojumu, kā arī precīzi jānorāda uz prasībām, kas noteiktas I pielikuma 3.4. iedaļā.

A. APARATŪRA UN APRĪKOJUMS DINAMISKAJIEM TESTIEM

1. SVĀRSTA BLOKS

1.1. Svārsta bloku iekar divās ķēdēs vai stiepļu trosēs, kuru stiprinājuma punkti nav zemāk par 6 metriem virs zemes. Nodrošina līdzekļus, ar ko regulēt bloka piekares augstumu un leņķi starp bloku un piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm.

1.2. Masa ir 2000 ± 20 kilogrami, neskaitot ķēžu vai stiepļu trošu masu, kas nepārsniedz 100 kilogramus. Triecienšķautņu garums ir 680 ± 20 mm (skat. 4. attēlu IV pielikumā). Bloku piepilda tā, lai tā smaguma centra stāvoklis nemainītos un sakristu ar paralēlskaldņa ģeometrisko centru.

1.3. Paralēlskaldni savieno ar sistēmu, kas to atvelk ar momentānas palaišanas mehānismu, kurš projektēts un novietots tā, lai svārsta bloku varētu atlaist, neradot nozīmīgas paralēlskaldņa svārstības.

2. SVĀRSTA PIEKARES STIPRINĀJUMI

Svārsta piekares punktus nostiprina nekustīgi, lai tie nevienā virzienā nepārvietotos vairāk kā par 1 % no kritiena augstuma.

3. TROSES

3.1. Traktoru nostiprina pie zemes ar ierobežojošām un nospriegojošām ierīcēm, kā sliedes ir stingri piestiprinātas pie nekustīga pamata. Starp sliedēm ir tāds attālums, ka traktoru var nostiprināt saskaņā ar 5., 6., un 7. attēlu IV pielikumā. Visos testos traktora riteņi un asu balsti balstās uz nekustīga pamata.

3.2. Traktoru nostiprina pie sliedēm ar 6 × 19 vijuma struktūras šķiedras serdes apaļstiepļu trosi, kas atbilst ISO 2408 un kā nominālais diametrs ir 13 mm. Metāla stiepļu galējā stiepes stiprības robeža ir 1770 MPa.

3.3. Traktora ar šarnīru centrālo šarnīru atbalsta un nostiprina ar trosi atbilstīgi testiem. Sānu trieciena testam šarnīru atbalsta arī no sāniem triecienam pretējā pusē. Priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem nav jābūt vienā virzienā, ja tā ir vieglāk piestiprināt stiepļu troses.

4. RITEŅU BALSTS UN ŠĶĒRSSIJA

4.1. Sānu trieciena testos riteņus atbalsta ar 150 mm2 mīksta koka šķērssiju (skat. 5., 6. un 7. attēlu IV pielikumā).

4.2. Sānu trieciena testos pie grīdas ar skavām piestiprina mīksta koka šķērssiju, lai triecienam pretējā pusē nostiprinātu riteņa malu, kā parādīts 7. attēlā IV pielikumā.

5. BALSTI UN NOSTIPRINĀJUMA TROSES TRAKTORIEM AR ŠARNĪRU

5.1. Traktoriem ar šarnīru lieto papildu balstus un troses.

Tās lieto, lai nodrošinātu, ka tā traktora daļa, pie kuras piemontēta aizsargkonstrukcija, būtu tikpat nekustīga kā traktors bez šarnīra.

5.2. Īpašas papildu ziņas, kas attiecas uz trieciena un saspiešanas testiem, iekļautas III A pielikumā.

6. SPIEDIENS RIEPĀS UN RIEPU DEFORMĀCIJA

6.1. Traktora riepas ir bez šķidruma balasta, un spiediens tajās atbilst normai, ko ražotājs ir noteicis darbam uz lauka.

6.2. Pirms spriegošanas troses katrā atsevišķā gadījumā nospriego tā, lai riepu deformācija atbilstu 12 % no riepu sieniņas augstuma (attālums no zemes līdz malas zemākajam punktam).

7. SASPIEŠANAS IZMĒĢINĀJUMU STENDS

Izmēģinājumu stendā, kā parādīts IV pielikuma 8. attēlā, ar apmēram 250 mm platu stingu šķērssiju, kas ar kardāna savienojumiem savienota ar slodzes pielikšanas mehānismu, aizsargkonstrukcijai var pielikt lejupvērstu spēku. Lai saspiešanas spēks nedarbotos uz traktora riepām, izmanto piemērotus asu balstus.

8. MĒRAPARATŪRA

8.1. Ierīce elastīgās deformācijas (starpība starp maksimālo momentāno deformāciju un paliekošo deformāciju) mērīšanai parādīta 9. attēlā IV pielikumā.

8.2. Ierīce, ar ko pārbauda, vai aizsargkonstrukcija nav nonākusi atstarpes zonā un vai testa laikā atstarpes zona ir palikusi minētās konstrukcijas aizsardzībā (skat. III A pielikuma 3.2.2. iedaļu).

B. APARATŪRA UN APRĪKOJUMS STATISKAJIEM TESTIEM

1. IZMĒĢINĀJUMU STENDS STATISKAJIEM TESTIEM

1.1. Šis izmēģinājumu stends nodrošina iespēju izdarīt horizontālus triecienus konstrukcijai vai horizontāli noslogot konstrukciju.

1.2. Jānodrošina, lai slogojumu varētu vienmērīgi sadalīt slodzes virzienā un pa šķērssiju, kuras garums atbilst vienam no precīzajiem 50 daudzkārtņiem starp 250 un 700 mm.

Stingās šķērssijas vienas vertikālās virsmas izmērs ir 150 mm.

Šķērssijas šķautnes, kas saskaras ar aizsargkonstrukciju, ir izliektas, un izliekuma maksimālais rādiuss ir 50 mm.

1.3. Paliktnis ir tāds, ka, konstrukcijai deformējoties, jebkurā leņķī attiecībā pret spēka virzienu tas var piemēroties konstrukcijas slodzi nesošās virsmas leņķiskajām izmaiņām.

1.4. Spēka virziens (novirze no horizontāles un vertikāles):

- testa sākumā, kad slodze ir vienāda ar nulli: ± 2°,

- testa laikā, kad pielikta slodze: 10° virs un 20° zem horizontāles. Šīs novirzes jāsamazina līdz minimumam.

1.5. Deformācijas ātrums ir mazs (mazāks par 5 mm/s), tā ka slodzi jebkurā laika vienībā var uzskatīt par statisku.

2. APARATŪRA KONSTRUKCIJAS ABSORBĒTĀS ENERĢIJAS MĒRĪŠANAI

2.1. Lai noteiktu konstrukcijas absorbēto enerģiju, zīmē spēka un deformācijas attiecības līkni. Spēks un deformācija nav jāmēra punktā, kur konstrukcijai pieliek slodzi; tomēr spēku un deformāciju mēra vienlaicīgi un kolineāri.

2.2. Deformācijas mērījumu sākumpunktu izvēlas tā, lai ņemtu vērā tikai to enerģiju, ko absorbē konstrukcija, un/vai atsevišķu traktora daļu deformāciju. Neņem vērā enerģiju, ko absorbē traktora nostiprinājuma deformācija un/vai slīdēšana.

3. LĪDZEKĻI TRAKTORA NOSTIPRINĀŠANAI PIE ZEMES

3.1. Traktoru nostiprina pie zemes ar ierobežojošām un nospriegojošām ierīcēm, un sliedes nekustīgi piestiprina pie nekustīga pamata. Starp sliedēm ir attiecīgs attālums, lai traktoru varētu nostiprināt ar trosi. Visos testos riteņi un asu balsti balstās uz pamata.

3.2. Traktoru nostiprina pie sliedēm ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem (plāksnēm, ķīļiem, stiepļu trosēm, domkratiem u.c.) tā, lai, veicot testus, tas nevarētu izkustēties. Šīs prasības izpildi, veicot slogošanu, pārbauda ar parastajām garuma mērīšanas ierīcēm. Traktora izkustēšanās gadījumā viss tests jāatkārto, ja vien traktors nav savienots ar sistēmu, ar ko mēra deformāciju spēka un deformācijas attiecības līknes zīmēšanai.

4. SASPIEŠANAS IZMĒĢINĀJUMU STENDS

Izmēģinājumu stendā, kā parādīts IV pielikuma 8. attēlā, ar apmēram 250 mm platu stingu šķērssiju, kas ar kardāna savienojumiem savienota ar slodzes pielikšanas mehānismu, aizsargkonstrukcijai var pielikt lejupvērstu spēku. Lai saspiešanas spēks nedarbotos uz traktora riepām, lieto piemērotus asu balstus.

5. CITA MĒRAPARATŪRA

5.1. Ierīce elastīgās deformācijas (starpības starp maksimālo momentāno deformāciju un paliekošo deformāciju) mērīšanai parādīta 9. attēlā IV pielikumā.

5.2. Ierīce, ar ko pārbauda, vai aizsargkonstrukcija nav nonākusi atstarpes zonā un vai testa laikā atstarpes zona ir palikusi minētās konstrukcijas aizsardzībā (skat. III B pielikuma 3.2.2. iedaļu).

C. SIMBOLI

mt (kg) = traktora atskaites masa, kā noteikts II pielikuma 1.4. iedaļā.

H (mm) = svārsta bloka kritiena augstums.

H’ (mm) = svārsta kritiena augstums papildu testā.

L (mm) = traktora atskaites garenbāze.

I (kgm2) = traktora atskaites inerces moments attiecībā pret aizmugurējo riteņu centra līniju neatkarīgi no šo riteņu masas.

D (mm) = konstrukcijas deformācija trieciena punktā (dinamiskajos testos) vai slodzes pielikšanas punktā un pa slodzes pielikšanas līniju (statiskie testi).

D’ (mm) = konstrukcijas deformācija, kas atbilst aprēķinātajai vajadzīgajai enerģijai.

F (N) = statiskās slodzes spēks.

Fmaks (N) = maksimālais statiskās slodzes spēks slogošanas laikā, neskaitot pārslodzi.

F’ (N) = spēks aprēķinātajai vajadzīgajai enerģijai.

F-D = spēka/deformācijas līkne.

Eis (J) = sānu slogošanā absorbējamā enerģija.

E il (J) = garenvirziena slogošanā absorbējamā enerģija.

Fv (N) = vertikālās saspiešanas spēks.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TESTU PROCEDŪRA

A. Dinamiskie testi

1. TRIECIENA UN SASPIEŠANAS TESTI

1.1. Trieciens no aizmugures

1.1.1. Traktoru attiecībā pret svārsta bloku novieto tā, lai bloks ietriektos aizsargkonstrukcijā, bloka triecienšķautnei un piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm, kas ir mt/100, esot lielākais 20° leņķī pret vertikālo plakni, ja vien, notiekot deformācijai, aizsargkonstrukcija saskares punktā nav lielākā leņķī pret vertikāli. Tādā gadījumā bloka triecienšķautni noregulē ar papildu piekari, lai tā, iestājoties maksimālajai deformācijai, trieciena punktā būtu paralēla aizsargkonstrukcijai, piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm paliekot iepriekš noteiktajā leņķī.

Bloka piekares augstumu regulē, un novērš bloka griešanos ap saskares punktu.

Triecienu vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz aizmuguri, parasti tā ir augšējā mala. Bloka smaguma centrs atrodas vienu sestdaļu no aizsargkonstrukcijas augšas platuma uz iekšu no vertikālas plaknes, kas ir paralēla traktora vidusplaknei un kas pieskaras aizsargkonstrukcijas augšas galējam ārējam punktam.

Ja konstrukcija šajā punktā ir izliekta vai izvirzīta, tad jālieto ķīļi, ar kuriem triecienu novirza uz izliekumu vai izvirzījumu, nepalielinot konstrukcijas stiprību.

1.1.2. Traktora abas asis nostiprina pie zemes ar četrām stiepļu trosēm - pa vienai abu asu katrā galā, kā parādīts 5. attēlā IV pielikumā. Priekšējos un aizmugurējos nostiprināšanas punktus izvēlas tā, lai stiepļu troses pret zemi veidotu leņķi, kas ir mazāks par 30°. Turklāt aizmugurējo nostiprinājumu izvieto tā, lai abu stiepļu trošu krustošanās punkts atrastos vertikālajā plaknē, kurā krīt bloka smaguma centrs.

Stiepļu troses jānospriego tā, lai riepas deformētos, kā noteikts II A pielikuma 6.2. iedaļā.

Kad stiepļu troses ir nospriegotas, stingri pret aizmugurējiem riteņiem to priekšā pieliek šķērssiju un piestiprina pie zemes.

1.1.3. Ja traktors ir ar šarnīru, tad šarnīru papildus atbalsta ar 100 mm2 koka bluķi un ar trosi stingri nostiprina pie zemes.

1.1.4. H = 2,165 × 10

m

L

or H = 5,73 × 10

I.

Pēc tam bloku atlaiž tā, lai tas triektos pret aizsargkonstrukciju.

1.2. Trieciens no priekšas

1.2.1. Traktoru attiecībā pret svārsta bloku novieto tā, lai bloks ietriektos aizsargkonstrukcijā, bloka triecienšķautnei un piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm, kas ir mt/100, esot lielākais 20° leņķī pret vertikālo plakni, ja vien, notiekot deformācijai, aizsargkonstrukcija saskares punktā neveido lielāku leņķi pret vertikāli. Tādā gadījumā bloka triecienšķautni noregulē ar papildu piekari, lai tā, iestājoties maksimālajai deformācijai, trieciena punktā būtu paralēla aizsargkonstrukcijai, piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm paliekot iepriekš noteiktajā leņķī.

Bloka piekares augstumu regulē, un novērš bloka griešanos ap saskares punktu.

Triecienu vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz aizmuguri — parasti tā ir augšējā mala. Bloka smaguma centrs atrodas vienu sestdaļu no aizsargkonstrukcijas augšas platuma uz iekšu no vertikālas plaknes, kas ir paralēla traktora vidusplaknei un kas pieskaras aizsargkonstrukcijas augšas galējam ārējam punktam.

Ja konstrukcija šajā punktā ir izliekta vai izvirzīta, tad jālieto ķīļi, ar kuriem triecienu novirza uz izliekumu vai izvirzījumu, nepalielinot konstrukcijas stiprību.

1.2.2. Traktora abas asis nostiprina pie zemes ar četrām stiepļu trosēm — pa vienai abu asu katrā galā, kā parādīts 6. attēlā IV pielikumā. Priekšējos un aizmugurējos nostiprināšanas punktus izvēlas tā, lai stiepļu troses pret zemi veidotu leņķi, kas ir mazāks par 30°. Turklāt aizmugurējo nostiprinājumu izvieto tā, lai abu stiepļu trošu krustošanās punkts atrastos vertikālajā plaknē, kurā krīt bloka smaguma centrs.

Stiepļu troses jānospriego tā, lai riepas deformētos, kā noteikts II A pielikuma 6.2. iedaļā.

Kad stiepļu troses ir nospriegotas, stingri pret aizmugurējiem riteņiem to aizmugurē pieliek šķērssiju un piestiprina pie zemes.

1.2.3. Ja traktors ir ar šarnīru, tad šarnīru papildus atbalsta ar 100 mm2 koka bluķi un ar trosi stingri nostiprina pie zemes.

1.2.4. Svārsta bloku atvelk atpakaļ tā, lai tā smaguma centra augstumu virs trieciena punkta izteiktu viena no šīm formulām, ko izvēlas atkarībā no to traktoru atskaites masas, kuriem veic testus:

H = 25 + 0,07 mt, ja traktora atskaites masa ir mazāka par 2000 kilogramiem,

H = 125 + 0,02 mt, ja traktora atskaites masa ir lielāka par 2000 kilogramiem.

Pēc tam svārsta bloks jāatlaiž, lai dotu triecienu aizsargkonstrukcijai.

1.3. Trieciens no sāna

1.3.1. Traktoru attiecībā pret svārsta bloku novieto tā, lai bloks ietriektos aizsargkonstrukcijā, bloka triecienšķautnei un piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm esot vertikāli, ja, notiekot deformācijai, aizsargkonstrukcija saskares punktā neveido leņķi pret vertikāli. Tādā gadījumā bloka triecienšķautni noregulē ar papildu piekari, lai tā trieciena punktā maksimālās deformācijas laikā būtu paralēla aizsargkonstrukcijai, piekares ķēdēm vai stiepļu trosēm trieciena laikā paliekot vertikāli.

Bloka piekares augstumu regulē, un novērš bloka griešanos ap saskares punktu.

Triecienu vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz sāniem — parasti tā ir augšējā mala. Ja nav iemesla uzskatīt, ka pirmā pret zemi atsitīsies cita šīs šķautnes daļa, tad trieciena punkts ir plaknē, kas atrodas taisnā leņķī pret vidusplakni un 200 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta, kad sēdeklis ir noregulēts garenvirziena regulatora vidējā stāvoklī.

1.3.2. Traktora riteņus trieciena pusē nostiprina pie zemes ar stiepļu trosēm, ko pārņem pāri attiecīgajiem priekšējās un aizmugurējās ass galiem. Stiepļu troses nospriego, lai riepu deformācija trieciena pusē atbilstu vērtībām, kas noteiktas II A pielikuma 6.2. iedaļā.

Kad stiepļu troses ir nospriegotas, pie zemes stingri pret riepām triecienam pretējā pusē pieliek siju un piestiprina pie zemes. Ja priekšējo un aizmugurējo riepu ārmalas nav vienā un tajā pašā vertikālajā plaknē, iespējams, ka jālieto divas sijas vai ķīļi.

Tādā gadījumā, kā parādīts 7. attēlā IV pielikumā, balstu stingri liek pret riteņa malu, kas ir triecienam pretējā pusē, un piestiprina pie pamata.

Izvēlas tāda garuma balstu, lai, to atbalstot pret riteņa malu, tas būtu 30 ± 3° leņķī pret zemi. Turklāt, ja iespējams, tā garumam jāpārsniedz biezums 20 – 25 reizes un platumam 2 – 3 reizes. Balstiem abus galus apdarina, kā parādīts 7. attēla IV pielikuma tuvplānos.

1.3.3. Ja traktors ir ar šarnīru, tad šarnīru papildus atbalsta ar vismaz 100 mm2 koka bluķi un no sāniem pret aizmugurējo riteni ar ierīci, kas ir līdzīga 1.3.2. iedaļā paredzētajai. Pēc tam šarnīru stingri nostiprina ar trosi pie zemes.

1.3.4. Svārsta bloku atvelk atpakaļ tā, lai tā smaguma centra augstumu virs trieciena punkta izteiktu viena no šīm formulām, ko izvēlas atkarībā no to traktoru atskaites masas, kuriem veic testus:

H = 25 + 0,20 mt, ja traktora atskaites masa ir mazāka par 2000 kilogramiem,

H = 125 + 0,15 mt, ja traktora atskaites masa ir lielāka par 2000 kilogramiem.

Pēc tam svārsta bloku atlaiž tā, lai tas triektos pret aizsargkonstrukciju.

1.4. Aizmugures saspiešana

Šķērssiju novieto virs visaugstākās(-ajām) nesošās konstrukcijas daļas(-ām), un rezultējošie saspiešanas spēki koncentrējas traktora vidusplaknē.

Pieliek spēku Fv = 20 mt.

Ja aizsargkonstrukcijas jumta aizmugurējā daļa neiztur visu saspiešanas spēku, tad spēku turpina pielikt, līdz jumts ir deformēts vienā līmenī ar plakni, kas savieno aizsargkonstrukcijas augšdaļu ar traktora aizmugures daļu, kura iztur transportlīdzekļa masu, ja tas apgāžas.

Pēc tam spēka pielikšanu pārtrauc un maina traktora novietojumu vai slogojuma spēka pielikšanas punktu, lai šķērssija atrastos virs tā aizsargkonstrukcijas punkta, kurš balstītu traktoru, ja tas pilnīgi apgāztos.

Pēc tam pieliek spēku Fv.

Kad spēka pielikšana ir pārtraukta kādas vizuāli konstatētas deformācijas dēļ, minēto spēku pieliek vismaz piecas sekundes.

1.5. Priekšas saspiešana

Šķērssiju novieto virs visaugstākās(-ajām) nesošās konstrukcijas priekšējās(-ām) daļas(-ām), un rezultējošie saspiešanas spēki koncentrējas traktora vidusplaknē.

Pieliek spēku Fv = 20 mt.

Ja aizsargkonstrukcijas jumta priekšējā daļa neiztur visu saspiešanas spēku, tad spēku turpina pielikt, līdz jumts ir deformēts vienā līmenī ar plakni, kas savieno aizsargkonstrukcijas augšdaļu ar to traktora priekšējo daļu, kura iztur transportlīdzekļa masu, ja tas apgāžas.

Pēc tam spēka pielikšanu pārtrauc, un maina traktora novietojumu vai slogojuma spēka pielikšanas punktu, lai šķērssija atrastos virs tā aizsargkonstrukcijas punkta, kurš balstītu traktoru, ja tas pilnīgi apgāztos.

Pēc tam pieliek spēku Fv.

Pēc tam, kad spēka pielikšana ir pārtraukta kādas vizuāli konstatētas deformācijas dēļ, to pieliek vismaz uz piecām sekundēm.

1.6. Papildu testi

Ja saspiešanas testā rodas plaisas vai plīsumi, ko nevar uzskatīt par nenozīmīgiem, tad tūlīt pēc saspiešanas testa, kurā radušās plaisas vai plīsumi, izdara vēl vienu līdzīgu saspiešanas testu ar 1,2 Fv spēku.

2. ATSTARPES ZONA

2.1. Atstarpes zona ir parādīta 1., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d un 2.e attēlā IV pielikumā.

Zonu nosaka pēc "vertikālās atskaites plaknes", kas parasti ir traktora garenvirzienā un iet caur sēdekļa atskaites punktu un stūres rata centru. Šai plaknei ar sēdekli un stūres ratu trieciena laikā jābūt pārvietojamai horizontāli, tomēr tai jāpaliek perpendikulārai pret traktora grīdu vai – attiecībā uz kustīgi piemontētu aizsargkonstrukciju – pret aizsargkonstrukcijas grīdu.

2.2. Ja traktors ir uz horizontālas virsmas un regulējams stūres rats ir noregulēts normālas vadīšanas stāvoklī, tad zonu ierobežo šādas plaknes:

2.2.1. Horizontāla plakne A1B1B2A2 900 mm virs sēdekļa atskaites punkta;

2.2.2. Slīpa plakne H1H2G2G1, kas ir perpendikulāra vertikālajai atskaites plaknei un kur atrodas punkts 900 mm tieši virs sēdekļa atskaites punkta un sēdekļa atzveltnes galējais aizmugurējais punkts;

2.2.3. Cilindriska virsma A1A2H2H1, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un kā rādiuss ir 120 mm, un kas pieskaras iepriekš 2.2.1. un 2.2.2. iedaļā noteiktajām plaknēm;

2.2.4. Cilindriska virsma B1C1C2B2, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un kā rādiuss ir 900 mm, un kas ir iepriekš 2.2.1. iedaļā noteiktās plaknes 400 mm turpinājums, kurš veido tās pieskari aiz horizontālas līnijas 150 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta;

2.2.5. Slīpa plakne C1D1D2C2, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un kas ir 2.2.4. iedaļā noteiktās virsmas turpinājums, un kas iet caur punktu, kurš atrodas 40 mm no stūres rata ārmalas;

2.2.6. Vertikāla plakne D1K1E1E2K2D2, kas atrodas 40 mm uz priekšu no stūres rata ārmalas un ir perpendikulāra atskaites plaknei;

2.2.7. Horizontāla plakne E1F1P1N1N2P2F2E2, kas iet caur sēdekļa atskaites punktu;

2.2.8. Liekta virsma G1L1M1N1N1M2L2G2, kas ir perpendikulāra atskaites plaknei un saskaras ar sēdekļa atzveltnes aizmuguri;

2.2.9. Divas vertikālas plaknes — K1I1F1E1 un K2I2F2E2 —, kas ir paralēlas atskaites plaknei un atrodas 250 mm uz katru pusi no šīs plaknes, un 300 mm uz augšu no horizontālās plaknes, kurā atrodas sēdekļa atskaites punkts;

2.2.10. Divas slīpas un paralēlas plaknes — A1B1C1D1K1I1L1G1H1 un A2B2C2D2K2I2L2G2H2 – no iepriekš 2.2.9. iedaļā noteikto plakņu augšējās malas, savienojoties ar horizontālo plakni, kas noteikta 2.2.1. iedaļā, vismaz 100 mm no atskaites plaknes tajā pusē, kurai pieliek triecienu;

2.2.11. Divas vertikālas plaknes — Q1P1N1M1 un Q2P2N2M2 —, kas ir paralēlas atskaites plaknei un atrodas 200 mm uz katru pusi no šīs plaknes, un plešas 300 mm uz augšu no horizontālās plaknes, kurā atrodas sēdekļa atskaites punkts;

2.2.12. Divas vertikālas plaknes daļas — I1Q1P1F1 un I2Q2P2F2 —, kas ir perpendikulāras atskaites plaknei un atrodas 350 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta;

2.2.13. Divas horizontālās plaknes daļas — I1Q1M1L1 un I2Q2M2L2 —, kas atrodas 300 mm virs sēdekļa atskaites punkta.

2.3. Sēdekļa novietojums un sēdekļa atskaites punkts

2.3.1. Sēdekļa atskaites punkts

2.3.1.1. Atskaites punktu nosaka ar ierīci, kas parādīta 3.a un 3.b attēlā IV pielikumā. Iekārta sastāv no sēdekļa plāksnes un atzveltnes plāksnēm. Apakšējā atzveltnes plāksne ir saliekama sēžas pauguru rajonā (A) un jostasvietā (B), turklāt savienojuma (B) augstums ir regulējams.

2.3.1.2. Atskaites punkts pēc definīcijas ir punkts sēdekļa garenvirziena vidusplaknē, kurā apakšējās atzveltnes plāksnes pieskares plakne krustojas ar horizontālu plakni. Šī horizontālā plakne krustojas ar sēdekļa plāksnes apakšējo virsmu 150 mm uz priekšu no iepriekšminētās pieskares.

2.3.1.3. Iekārtu noliek uz sēdekļa. Pēc tam punktā, kas atrodas 50 mm uz priekšu no savienojuma A, to noslogo ar 550 N spēku, un abas atzveltnes plāksnes daļas pa pieskari viegli piespiež pie atzveltnes.

2.3.1.4. Ja nav iespējams abiem atzveltnes rajoniem (virs un zem krustu rajona) precīzi noteikt pieskares, tad rīkojas šādi:

2.3.1.4.1. Ja nevar precīzi noteikt pieskari apakšējam rajonam, tad atzveltnes plāksnes apakšējo daļu vertikāli piespiež pie atzveltnes;

2.3.1.4.2. Ja nevar precīzi noteikt pieskari augšējam rajonam, tad savienojumu B nostiprina 230 mm virs sēdekļa plāksnes apakšējās virsmas tā, lai atzveltnes plāksne būtu tai perpendikulāra. Pēc tam abas atzveltnes plāksnes daļas viegli piespiež pie atzveltnes.

2.3.2. Sēdekļa stāvoklis un noregulēšana sēdekļa atskaites punkta noteikšanai

2.3.2.1. Ja sēdekļa stāvoklis ir regulējams, tad sēdeklis jānoregulē visaugstākajā aizmugurējā stāvoklī.

2.3.2.2. Ja atzveltnes un sēdekļa plāksnes slīpums ir regulējams, to noregulē tā, lai atskaites punkts būtu visaugstākajā aizmugurējā stāvoklī.

2.3.2.3. Ja sēdeklim ir atsperes, tad tās jānobloķē pusgājienā, ja vien tas nav pretrunā ar norādījumiem, ko skaidri formulējis ražotājs.

3. VEICAMIE MĒRĪJUMI

3.1. Lūzumi un plaisas

Pēc katra testa vizuāli pārbauda, vai nevienai konstrukcijas daļai, savienojumam un stiprinājumu sistēmām nav lūzumu un plaisu, neņemot vērā mazas plaisas nenozīmīgās daļās.

Neņem vērā plīsumus, ko radījušas svārsta bloka šķautnes.

3.2. Atstarpes zona

3.2.1. Katrā testā pārbauda, vai neviena aizsargkonstrukcijas daļa nav nonākusi atstarpes zonā ap vadītāja sēdekli, kā noteikts šā pielikuma 2. iedaļā.

3.2.2. Pārbauda arī, vai neviena atstarpes zonas daļa nav ārpus aizsargkonstrukcijas. Šajā pielikumā to uzskata par ārpus aizsargkonstrukcijas esošu, ja kāda tās daļa būtu saskārusies ar līdzenu zemi, traktoram apgāžoties uz to pusi, no kuras izdarīts trieciens. Šajā nolūkā pieņem, ka jāizmanto ražotāja norādītie mazākie priekšējo un aizmugurējo riepu un riteņu uzstādījumi.

3.3. Elastīgā deformācija (trieciens no sāniem)

Elastīgo deformāciju mēra 900 mm virs sēdekļa atskaites punkta vertikālajā plaknē, kas iet caur trieciena punktu. Šo mērījumu izdara ar iekārtu, kas parādīta 9. attēlā IV pielikumā.

3.4. Paliekošā deformācija

Pēc pēdējā saspiešanas testa reģistrē aizsargkonstrukcijas paliekošo deformāciju. Šajā nolūkā pirms testa reģistrē galveno aizsargkonstrukcijas daļu stāvokli attiecībā pret sēdekļa atskaites punktu.

B. Statiskie testi

1. SLOGOŠANAS UN SASPIEŠANAS TESTI

1.1. Aizmugures slogošana

1.1.1. Slodzi pieliek horizontāli vertikālā plaknē, kas paralēla traktora vidusplaknei

Slodzi vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz aizmuguri — parasti tā ir augšējā mala. Vertikālā plakne, kurā pieliek slodzi, no vidusplaknes atrodas tādā attālumā, kas ir vienāds ar vienu trešdaļu no konstrukcijas augšdaļas ārējā platuma.

Ja konstrukcija šajā punktā ir liekta vai izvirzīta, tad jālieto ķīļi, ar kuriem slodzi novirza uz liekumu vai izvirzījumu, nepalielinot konstrukcijas stiprību.

1.1.2. Bloku, kas definēts II pielikuma 1.3.1. iedaļā, nostiprina ar trosi pie zemes, kā aprakstīts II B pielikuma 3. iedaļā.

1.1.3. E

= 2,165 × 10

m

L

or E

= 0,574 × I.

1.2. Priekšas slogošana

1.2.1. Slodzi pieliek horizontāli vertikālā plaknē, kas ir paralēla traktora vidusplaknei.

Slodzi vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz sāniem, kad tas brauc uz priekšu, parasti tā ir augšējā mala. Slodzi pieliek punktā, kas atrodas vienu sestdaļu aizsargkonstrukcijas augšas platuma uz iekšu no vertikālas plaknes, kura ir paralēla traktora vidusplaknei, kas pieskaras aizsargkonstrukcijas augšējam galējam ārējam punktam.

Ja konstrukcija šajā punktā ir liekta vai izvirzīta, tad jālieto ķīļi, ar kuriem slodzi novirza uz izliekumu vai izvirzījumu, nepalielinot konstrukcijas stiprību.

1.2.2. Bloku, kas aprakstīts II pielikuma 1.3.1. iedaļā, nostiprina ar trosi pie zemes, kā aprakstīts II B pielikuma 3. iedaļā.

1.2.3. E

= 500 + 0,5 m

1.3. Slogošana no sāna

1.3.1. Slodzi no sāna horizontāli pieliek vertikālā plaknē, kas ir perpendikulāra traktora vidusplaknei un atrodas 200 mm uz priekšu no sēdekļa atskaites punkta, ja sēdeklis ir garenvirziena regulācijas vidējā stāvoklī.

Slodzi vērš pret to aizsargkonstrukcijas daļu, kurai ir vislielākā varbūtība pirmajai atsisties pret zemi, traktoram gāžoties uz sāniem — parasti tā ir augšējā mala.

1.3.2. Bloku, kas aprakstīts II pielikuma 1.3.1. iedaļā, nostiprina ar trosi pie zemes, kā aprakstīts II B pielikuma 3. iedaļā.

1.3.3. E

= 1,75 m

1.4. Aizmugures saspiešana

Visi noteikumi ir tādi paši kā III A pielikuma 1.4. iedaļā noteiktie.

1.5. Priekšas saspiešana

Visi noteikumi ir tādi paši, kā noteikts III A pielikuma 1.5. iedaļā.

1.6. Pārslodzes tests

1.6.1. Pārslodzes testu veic, ja spēks samazinās vairāk nekā par 3 % sasniegtās deformācijas pēdējo 5 % laikā, konstrukcijai absorbējot vajadzīgo enerģiju (skat. 10.b attēlu IV pielikumā).

1.6.2. Pārslodzes testā iekļauj pakāpenisku horizontālās slodzes palielināšanu par 5 % attiecībā pret sākotnēji vajadzīgo enerģiju, papildu enerģijai nepārsniedzot 20 % (skat. 10.c attēlu IV pielikumā).

1.6.2.1. Pārslodzes tests ir pietiekams, ja pēc katra 5 %, 10 % vai 15 % vajadzīgās enerģijas palielinājuma spēks samazinās mazāk nekā par 3 % uz 5 % palielinājumu un paliek lielāks par 0,8 Fmaks.

1.6.2.2. Pārslodzes tests ir pietiekams, ja pēc tam, kad konstrukcija ir absorbējusi 20 % no papildu enerģijas, spēks pārsniedz 0,8 Fmaks.

1.6.2.3. Pārslodzes testā elastīgās deformācijas dēļ ir pieļaujamas papildu plaisas vai plīsumi un/vai iespiešanās atstarpes zonā vai atstarpes zonas neesamība. Tomēr pēc slodzes pārtraukšanas konstrukcija neatrodas atstarpes zonā, kas ir pilnīgi aizsargāta.

1.7. Saspiešanas tests

Ja saspiešanas testā rodas plaisas vai plīsumi, ko nevar uzskatīt par nenozīmīgiem, tad tūlīt pēc saspiešanas testa, kurā radušās plaisas vai plīsumi, veic vēl vienu līdzīgu saspiešanas testu, pieliekot 1,2 Fv spēku.

2. ATSTARPES ZONA

Atstarpes zona ir tāda pati, kā aprakstīts iepriekš III A pielikuma 2. iedaļā, tikai 2.2.10. iedaļa pēdējā rindā vārds "trieciens" jāaizstāj ar vārdu "slodze".

3. VEICAMIE MĒRĪJUMI

3.1. Lūzumi un plaisas

Pēc katra testa visas nesošās daļas, savienojumus un stiprinājumu sistēmas vizuāli pārbauda, lai konstatētu lūzumus un plaisas, neņemot vērā mazas plaisas nenozīmīgās daļās.

3.2. Atstarpes zona

3.2.1. Visos testos pārbauda, vai neviena aizsargkonstrukcijas daļa nav nonākusi atstarpes zonā, kas noteikta šā pielikuma 2. iedaļā.

3.2.2. Pārbauda arī, vai neviena atstarpes zonas daļa nav ārpus aizsargkonstrukcijas. Piemērojot šo pielikumu, uzskata, ka atstarpes zona ir ārpus aizsargkonstrukcijas, ja kāda tās daļa būtu saskārusies ar līdzenu zemi, traktoram apgāžoties uz to pusi, no kuras izdarīts trieciens. Šajā nolūkā pieņem, ka jāizmanto ražotāja norādītie mazākie priekšējo un aizmugurējo riepu un riteņu uzstādījumi.

3.3. Elastīgā deformācija (sānu slogošanā)

Elastīgo deformāciju mēra 900 mm virs sēdekļa atskaites punkta vertikālajā plaknē, kurā pieliek slodzi. Šim mērījumam var lietot jebkuru iekārtu, kas ir līdzīga 9. attēlā IV pielikumā parādītajai.

3.4. Paliekošā deformācija

Pēc testiem reģistrē aizsargkonstrukcijas paliekošo deformāciju. Šajā nolūkā, pirms sāk testus, reģistrē galveno aizsargkonstrukcijas daļu stāvokli attiecībā pret sēdekļa atskaites punktu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ATTĒLI

+++++ TIFF +++++

Atstarpes zona: — ¾ aizmugures kopskats

+++++ TIFF +++++

Atstarpes zona — šķēlums pa atskaites plakni

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.b attēlsAtstarpes zona — sānskats | 2.c attēlsAtstarpes zona — skats no aizmugures |

ATSTARPES ZONA

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2.d attēlsAtstarpes zona — skats no augšas | 2.e attēlsAtstarpes zonas apakšējā daļa — ¾ aizmugures skats |

+++++ TIFF +++++

Iekārta sēdekļa atskaites punkta noteikšanai

+++++ TIFF +++++

Sēdekļa atskaites punkta noteikšanas metode

+++++ TIFF +++++

Svārsta bloks un tā piekares ķēdes vai stiepļu troses

+++++ TIFF +++++

Trieciens no aizmugures

Piezīme:

Parādītā aizsargkonstrukcijas konfigurācija ir paredzēta tikai ilustrācijai un izmēru norādēm. Tā nenorāda projektēšanas prasības.

+++++ TIFF +++++

Trieciens no priekšas

Piezīme:

Parādītā aizsargkonstrukcijas konfigurācija ir paredzēta tikai ilustrācijai un izmēru norādēm. Tā nenorāda projektēšanas prasības.

+++++ TIFF +++++

Trieciens no sāna

Piezīme.

Parādītā aizsargkonstrukcijas konfigurācija ir paredzēta tikai ilustrācijai un izmēru norādēm. Tā nenorāda projektēšanas prasības.

+++++ TIFF +++++

Saspiešanas tests

Piezīme:

Parādītā aizsargkonstrukcijas konfigurācija ir paredzēta tikai ilustrācijai un izmēru norādēm. Tā nenorāda projektēšanas prasības.

+++++ TIFF +++++

Elastīgās deformācijas mērīšanas iekārtas paraugs

+++++ TIFF +++++

Spēka/deformācijas līkne

Pārslodzes tests nav vajadzīgs

+++++ TIFF +++++

Spēka/deformācijas līkne

Vajadzīgs pārslodzes tests

+++++ TIFF +++++

Spēka/deformācijas līkne

Pārslodzes tests jāturpina

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

PARAUGS

ZIŅOJUMS PAR AIZSARGKONSTRUKCIJAS (AIZMUGURĒ PIEMONTĒTA PRETAPGĀŠANĀS STIEŅA, RĀMJA VAI KABĪNES) UN TĀS STIPRINĀJUMA EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANAS STIPRĪBAS TESTIEM

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

ZĪMES

EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi veido:

- taisnstūris, kurā ir mazais burts "e", kam seko tās dalībvalsts atšķirības zīme, kura piešķīrusi detaļas tipa apstiprinājumu:

1 Vācijai,

2 Francijai,

3 Itālijai,

4 Nīderlandei,

6 Beļģijai,

9 Spānijai,

11 Apvienotajai Karalistei,

13 Luksemburgai,

18 Dānijai,

IRL Īrijai,

EL Grieķijai,

P Portugālei,

- EEK detaļas tipa apstiprinājuma numurs, kas ir tāds pats kā EEK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātam, kurš izsniegts par attiecīgā tipa aizsargkonstrukcijas un tā stiprinājuma pie traktora stiprību, zem taisnstūra tā tuvumā,

- burti V vai SV atkarībā no tā, vai veikts dinamiskais tests (V) vai statiskais tests (SV), un cipars 1, kas norāda, ka tā ir aizsargkonstrukcija šīs direktīvas nozīmē.

+++++ TIFF +++++

Aizsargkonstrukcija, uz kā ir iepriekš parādītā EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, ir aizmugurē pie stieņa, rāmja vai kabīnes montēta apgāšanās aizsargkonstrukcija, kam veikts dinamiskais tests un kas paredzēta šaursliežu bāzes traktoram (V1) un kam EEK detaļas tipa apstiprinājums ar numuru 431 piešķirts Francijā (e2).

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA NOSACĪJUMI

1. Traktora EEK tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz aizsargkonstrukcijas un tās stiprinājuma pie traktora stiprību, iesniedz traktora ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

2. Apstiprināmajam traktora tipam raksturīgu traktoru, kam piemontēta pienācīgi apstiprināta aizsargkonstrukcija un tās stiprinājums pie traktora, nodod tehniskajam dienestam, kurš ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu.

3. Tehniskais dienests, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, pārbauda, vai apstiprinātā tipa aizsargkonstrukcija ir paredzēta montēšanai pie tā tipa traktoriem, kuriem lūdz apstiprinājumu. Jo īpaši tā noskaidro, vai stiprinājumam ir piešķirts detaļas tipa apstiprinājums.

4. EEK tipa apstiprinājuma īpašnieks var lūgt apstiprinājumu attiecināt arī uz citiem aizsargkonstrukciju tipiem.

5. Kompetentās iestādes minēto attiecinājumu piešķir ar šādiem nosacījumiem:

5.1. Jaunā tipa aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumam pie traktora ir vajadzīgs iepriekš piešķirts EEK detaļas tipa apstiprinājums;

5.2. Jaunā tipa aizsargkonstrukcijām jābūt projektētām piemontēšanai pie tāda tipa traktoriem, uz kuru lūdz attiecināt EEK tipa apstiprinājumu;

5.3. Aizsargkonstrukcijas stiprinājumam pie traktora jāatbilst stiprinājumam, kuram veikti testi, piešķirot EEK tipa apstiprinājumu.

6. Sertifikātu, kā paraugs parādīts IX pielikumā, pievieno EEK tipa apstiprinājuma sertifikātam par katru piešķirto vai atteikto tipa apstiprinājumu vai tipa apstiprinājuma attiecinājumu.

7. Ja traktoru tipa EEK tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz vienlaicīgi ar tādas aizsargkonstrukcijas EEK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu, kura paredzēta montēšanai uz tā tipa traktoriem, kuriem lūdz tipa apstiprinājumu, tad 2. un 3. iedaļā noteiktās pārbaudes nepiemēro.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------