31983L0477

Padomes Direktīva

(1983. gada 19. septembris)

par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (otrā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 8. pantu)

(83/477/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes 1978. gada 29. jūnija rezolūcijā par Eiropas Kopienu rīcības programmu attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā [4] paredzēts ieviest īpašu saskaņotu procedūru attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu;

tā kā Padomes 1980. gada 27. novembra Direktīvā 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku reaģentu iedarbībai darbā [5], paredzēti konkrēti noteikumi, kas jāņem vērā saistībā ar minēto aizsardzību; tā kā minētā direktīva paredz, ka ar atsevišķām direktīvām jānosaka robežvērtības un īpašas prasības attiecībā uz tiem reaģentiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas I pielikumā, to skaitā arī uz azbestu;

tā kā azbests ir kaitīgs reaģents, kas daudzos gadījumos sastopams darbā; tā kā tādēļ daudzi darba ņēmēji ir pakļauti iespējamam veselības apdraudējumam; tā kā krokidolītu uzskata par sevišķi bīstamu azbesta veidu;

tā kā, kaut gan uzkrātā zinātniskā pieredze nav pietiekama, lai ieviestu tādu aizsardzības līmeni, kas nodrošinātu to, ka veselība netiek apdraudēta, samazinot pakļaušanu azbesta iedarbībai, samazināsies ar azbestu saistītu saslimšanu risks; tā kā šajā direktīvā iekļautas obligātās prasības, kuras pārskatīs, pamatojoties uz gūto pieredzi un tehnoloģiju attīstību minētajā nozarē;

tā kā optiskā mikroskopija ir pašlaik visbiežāk lietotā metode azbesta koncentrācijas ikdienas mērījumiem, lai arī tās izšķirtspēja neļauj konstatēt vismazākās veselībai kaitīgās šķiedras;

tā kā tādēļ ir svarīgi preventīvie pasākumi to darba ņēmēju veselības aizsardzībai, kas ir pakļauti azbesta iedarbībai, kā arī dalībvalstīm paredzētās saistības attiecībā uz minēto darbinieku medicīnisko uzraudzību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šīs direktīvas, kas ir otrā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 8. pantu, mērķis ir darba ņēmēju aizsardzība pret veselības apdraudējumiem, ietverot tādu risku novēršanu, kuri rodas vai var rasties saistībā ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darbā. Ar šo direktīvu nosaka robežvērtības un citas īpašas prasības.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

- jūras transportu,

- gaisa transportu.

3. Šī direktīva neierobežo dalībvalstu tiesības piemērot vai īstenot normatīvus vai administratīvus aktus, kas darba ņēmējiem nodrošina labāku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz azbesta aizstāšanu ar mazāk bīstamām vielām.

2. pants

Šajā diretīvā "azbests" nozīmē šādus šķiedrveida silikātus:

- aktinolīts, CAS Nr. 77536–66–4 * [6],

- azbesta gruenerīts (amozīts) CAS Nr. 12172–73–5 * [7],

- antofilīts, CAS Nr. 77536–67–5 * [8],

- hrizotils, CAS Nr. 12001–29–5 [9],

- krokidolīts, CAS Nr. 12001–28–4 [10],

- tremolīts, CAS Nr. 77536–68–6 * [11].

3. pants

1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kuru laikā darba ņēmēji, pildot darbu, ir pakļauti vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem.

2. Ikvienas darbības gadījumā, kas var būt saistīta ar pakļaušanu tādu putekļu iedarbībai, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, minētais risks jānovērtē tā, lai noteiktu to putekļu iedarbības raksturu un pakāpi uz darbinieku, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem.

3. Ja 2. punktā minētajā novērtējumā atklājas, ka attiecībā uz astoņu stundu ilgu bāzes laikposmu izmērīta un aprēķināta azbesta šķiedru koncentrācija darba vietas gaisā, nelietojot nekādus individuālos aizsarglīdzekļus, pēc dalībvalstu izvēles, ir:

- zemāka nekā 0,25 šķiedras uz cm3 un/vai

- zemāka nekā kumulatīvā deva — 15,00 šķiedru—dienu uz cm3 trīs mēnešos,

tad 4., 7., 13. pantu, 14. panta 2. punktu, 15. un 16. pantu nepiemēro.

4. Šā panta 2. punktā paredzēto novērtējumu apspriež ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumā vai iestādē un pārskata, ja ir iemesls to uzskatīt par nepareizu vai ja ir būtiskas izmaiņas darbā.

4. pants

Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic šādus pasākumus:

1. Par darbībām, kas minētas 3. panta 1. punktā, jāpaziņo saskaņā ar noteiktu sistēmu, kuru pārvalda dalībvalsts atbildīgā iestāde.

2. Darba devējam paziņojums jāiesniedz dalībvalsts atbildīgajai iestādei saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Šajā paziņojumā īsumā jāapraksta vismaz:

- izmantojamā azbesta veidi un daudzumi,

- ar to saistītās darbības un procesi,

- ražotā produkcija.

3. Darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumos vai iestādēs ir pieejami dokumenti, par kuriem jāpaziņo saistībā ar viņu pašu uzņēmumu vai iestādi saskaņā ar valsts likumiem.

4. Ikreiz, kad ir nozīmīgas izmaiņas azbesta vai azbestu saturošu materiālu izmantošanā, jāiesniedz jauns paziņojums.

5. pants

Jāaizliedz azbesta izmantošana, to izsmidzinot.

6. pants

Saistībā ar visām 3. panta 1. punktā minētajām darbībām darba ņēmēju pakļaušana tādu putekļu iedarbībai darba vietā, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, jāsamazina līdz zemākajai faktiski iespējamai koncentrācijai, un tai noteikti jābūt zemākai nekā 8. pantā paredzētās robežvērtības, konkrēti, vajadzības gadījumā veicot šādus pasākumus:

1. Azbesta daudzums, ko izmanto katrā gadījumā, jāierobežo līdz minimālajam daudzumam, kāds ir faktiski iespējams.

2. Cik vien iespējams jāsamazina to darba ņēmēju skaits, kas ir pakļauti vai varētu tikt pakļauti no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem radušos putekļu iedarbībai.

3. Darba process jāplāno tā, lai novērstu azbesta putekļu nokļūšanu gaisā.

Ja tas faktiski nav iespējams, putekļi būtu jāsavāc cik vien iespējams tuvu to rašanās punktam.

4. Jābūt iespējai regulāri un efektīvi tīrīt un apkopt visas ēkas un/vai mašīnas un iekārtas, ko izmanto azbesta pārstrādē vai apstrādē.

5. Azbesta izejmateriāli jāuzglabā un jātransportē attiecīgi noslēgtā iepakojumā.

6. Atkritumi jāsavāc un jāizved no darba vietas pēc iespējas ātrāk un attiecīgi noslēgtā iepakojumā ar etiķeti, kurā norāda, ka atkritumos ir azbests. Minētais pasākums neattiecas uz azbesta ieguvi.

Ar šā punkta iepriekšējā daļā minētajiem atkritumiem rīkojas saskaņā ar Padomes 1978. gada 20. marta Direktīvu 78/319/EEK par toksiskiem un bīstamiem atkritumiem [12].

7. pants

Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic šādus pasākumus:

1. Lai nodrošinātu atbilstību 8. pantā paredzētajām robežvērtībām, darba vietā azbesta koncentrāciju gaisā mēra saskaņā ar I pielikumā aprakstīto standartmetodi vai jebkuru citu metodi, ar kuru var sasniegt līdzvērtīgus rezultātus. Šādi mērījumi jāplāno un jāveic regulāri, ņemot paraugus, kas raksturo katra darbinieka pakļautību azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu iedarbībai.

Mērot azbesta koncentrāciju gaisā, kā minēts šā punkta iepriekšējā daļā, ņem vērā tikai tās šķiedras, kuru garums pārsniedz piecus mikrometrus un garuma/platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un jo īpaši ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, kā arī šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, piecos gados pēc šīs direktīvas pieņemšanas pārskata 1. punkta pirmā teikuma noteikumus, lai Kopienā noteiktu vienu metodi azbesta koncentrācijas mērīšanai gaisā.

2. Paraugus ņem pēc apspriešanās ar darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumos vai iestādēs.

3. Paraugus ņem attiecīgi kvalificēts personāls. Iegūtos paraugus pēc tam analizē laboratorijās, kas ir atbilstoši aprīkotas un piemērotas vajadzīgo identifikācijas metožu pielietošanai.

4. Azbesta koncentrāciju gaisā parasti mēra vismaz reizi trijos mēnešos un noteikti — pēc tehnisku izmaiņu ieviešanas. Mērījumu biežumu tomēr drīkst samazināt 5. punktā paredzētajos apstākļos.

5. Mērījumu biežumu drīkst samazināt līdz vienai reizei gadā, ja:

- apstākļi darba vietā būtiski nemainās un

- divās iepriekšējās reizēs veikto mērījumu rezultāti nepārsniedz pusi no 8. pantā noteikto robežvērtību lieluma.

Ja darbinieku grupas veic vienādus vai līdzīgus uzdevumus vienā un tajā pašā vietā un tādējādi visi ir pakļauti vienādam veselības apdraudējumam, tad paraugus drīkst ņemt attiecībā uz darbinieku grupām.

6. Paraugu ņemšanas ilgumam jābūt tādam, lai, veicot mērījumus vai veicot vidējos aprēķinus atkarībā no laika, varētu noteikt iedarbību, kas raksturīga astoņu stundu ilgā salīdzināmajā periodā (vienā maiņā). Dažādu paraugu ņemšanas procedūru ilgumu nosaka arī, pamatojoties uz I pielikuma 6. punktu.

8. pants

Piemēro šādas robežvērtības:

a) azbesta šķiedru, kas nav krokidolīta šķiedras, koncentrācija darba vietas gaisā:

1,00 šķiedras uz cm3, kas izmērītas vai aprēķinātas attiecībā uz astoņu stundu ilgu salīdzināmo periodu;

b) krokidolīta šķiedru koncentrācija darba vietas gaisā:

0,50 šķiedras uz cm3, kas izmērītas vai aprēķinātas attiecībā uz astoņu stundu ilgu salīdzināmo periodu;

c) azbesta šķiedru koncentrācija darba vietas gaisā krokidolīta un citu azbesta šķiedru maisījuma gadījumā:

robežvērtība ir aprēķināta, pamatojoties uz a) un b) punktā paredzētajām robežvērtībām, ņemot vērā krokidolīta un pārējo azbesta veidu proporcijas konkrētajā maisījumā.

9. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un jo īpaši ņemot vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, kā arī šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, līdz 1990. gada 1. janvārim pārskata 3. panta 3. punktā un 8. pantā paredzētos noteikumus.

10. pants

1. Ja ir pārsniegtas 8. pantā paredzētās robežvērtības, jānosaka šīs pārsniegšanas iemesli, un cik iespējams ātri jāveic attiecīgi pasākumi, lai labotu stāvokli.

Apgabalā, kurā pārsniegtas minētās robežvērtības, darbu nedrīkst turpināt, līdz nav veikti atbilstoši pasākumi attiecīgo darbinieku aizsardzībai.

2. Lai pārliecinātos par 1. punkta pirmajā daļā minēto pasākumu efektivitāti, tūlīt pēc šo pasākumu veikšanas atkārtoti tiek noteikta azbesta koncentrācija gaisā.

3. Ja pakļaušanu iedarbībai nevar pietiekami samazināt ar citiem līdzekļiem un ja ir jāvalkā individuāls respirators, tad tas nedrīkst būt pastāvīgs risinājums un katram darbiniekam to piemēro tikai tiktāl, ciktāl noteikti vajadzīgs.

11. pants

1. Konkrētu darbību gadījumā, attiecībā uz kurām ir paredzams, ka tiks pārsniegtas 8. pantā noteiktās robežvērtības, un attiecībā uz kurām tehnisku preventīvo pasākumu veikšana azbesta koncentrācijas ierobežošanai gaisā faktiski nav iespējama, darba devējs nosaka pasākumus, lai nodrošinātu strādājošo aizsardzību, viņiem veicot šādas darbības, un konkrēti:

a) darbiniekiem izsniedz piemērotas individuālās aizsardzības respiratorierīces un citus individuālās aizsardzības līdzekļus, kuri jāvalkā;

b) izvieto brīdinājuma zīmes, tajās norādot, ka paredzama 8. pantā noteikto robežvērtību pārsniegšana.

2. Pirms attiecīgo darbību veikšanas par minētajiem pasākumiem apspriežas ar darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumā vai iestādē.

12. pants

1. Pirms nojaukšanas vai darbiem saistībā ar azbesta un/vai azbestu saturošu produktu izvākšanu no ēkām, celtnēm, mašīnām vai iekārtām, vai kuģiem ir jāizstrādā darba plāns.

2. Šā panta 1. punktā minētajā plānā jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību darba vietā.

Plānā konkrēti jānorāda, ka:

- pirms nojaukšanas darbu sākšanas, ciktāl faktiski iespējams, tiks izvākts azbests un/vai azbestu saturoši produkti,

- vajadzības gadījumā tiks nodrošināti 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie individuālās aizsardzības līdzekļi.

13. pants

1. Visu 3. panta 1. punktā minēto darbību gadījumā un saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) vietas, kurās notiek iepriekšminētās darbības:

i) ir skaidri norobežotas un norādītas brīdinājuma zīmēs;

ii) nav pieejamas darbiniekiem, izņemot tos, kuriem tur jāatrodas savu darba pienākumu dēļ;

iii) ir tādas, kur nesmēķē;

b) ir ierīkotas īpašas zonas, kur strādājošie var ēst un dzert, neriskējot saindēties ar azbesta putekļiem;

c) i) strādājošiem izsniegts atbilstošs darba apģērbs vai aizsargapģērbs;

ii) minētais darba vai aizsargapģērbs glabājas uzņēmumā. Tomēr to drīkst mazgāt ārpus uzņēmuma atbilstoši aprīkotās tīrītavās, ja tīrīšanu neveic pašā uzņēmumā; šādā gadījumā apģērbu pārvadā slēgtos konteineros;

iii) darba apģērba vai aizsargapģērba un ielas apģērba glabāšanai nodrošinātas atsevišķas glabāšanas vietas;

iv) darbinieku rīcībā ir pienācīgas un atbilstīgas tualetes un mazgāšanās ierīces, ieskaitot dušas, ja darba gaitā rodas daudz putekļu;

v) aizsarglīdzekļus novieto visiem zināmā vietā, un tos pārbauda un tīra pēc katras lietošanas reizes; veic attiecīgus pasākumus, lai pirms turpmākas lietošanas salabotu vai nomainītu bojātos aizsarglīdzekļus.

2. No strādājošiem nedrīkst iekasēt samaksu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu.

14. pants

1. Visu 3. panta 1. punktā minēto darbību gadījumā jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbinieki un viņu pārstāvji uzņēmumā vai iestādē saņem pietiekamu informāciju par:

- iespējamo veselības apdraudējumu, kas rodas no pakļaušanas azbesta vai azbesta materiālu putekļu iedarbībai,

- ar likumu noteiktu robežvērtību esamību un vajadzību veikt gaisa kvalitātes kontroli,

- higiēnas prasībām, ieskaitot vajadzību atturēties no smēķēšanas,

- piesardzības pasākumiem, kas veicami saistībā ar aizsarglīdzekļu izmantošanu un aizsargapģērba valkāšanu,

- īpašiem pasākumiem, kas izstrādāti, lai līdz minimumam samazinātu pakļautību azbesta iedarbībai.

2. Papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem un saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumā vai iestādē ir pieejami mērījumu rezultāti par azbesta koncentrāciju gaisā un ka viņi var saņemt šo rezultātu nozīmes izskaidrojumu;

b) ja rezultāti pārsniedz 8. pantā noteiktās robežvērtības, attiecīgos darbiniekus un viņu pārstāvjus uzņēmumā vai iestādē iespējami drīz informē par šo faktu un tā iemeslu, un ka ar darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem uzņēmumā vai iestādē apspriežas par veicamajiem pasākumiem vai ārkārtas situācijas gadījumā viņus informē par veiktajiem pasākumiem.

15. pants

Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic šādus pasākumus:

1. Pirms pakļaušanas tādu putekļu iedarbībai darba vietā, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, jābūt pieejamam katra darbinieka veselības stāvokļa pārbaudes rezultātam.

Šīm pārbaudēm jāietver krūšukurvja īpaša izmeklēšana. Šīs direktīvas II pielikumā sniegti praktiski ieteikumi, kurus dalībvalstis var izmantot darbinieku ārstnieciskajā kontrolē; šos ieteikumus pielāgo tehnikas attīstībai saskaņā ar Direktīvas 80/1107/EEK 10. pantā paredzēto procedūru.

Veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trīs gados un tik ilgi, kamēr turpinās pakļaušana azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbībai.

Katram pirmajā daļā minētajam darbiniekam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi izveido individuālu veselības stāvokļa karti.

2. Pēc 1. punktā minētās ārstnieciskās kontroles veikšanas par darbinieku ārstniecisko kontroli atbildīgajam ārstam vai iestādei būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem jākonsultē vai jānosaka visi veicamie individuālie aizsargpasākumi vai preventīvie pasākumi; vajadzības gadījumā tie var ietvert aizliegumu attiecīgo darbinieku pakļaut jebkādai azbesta iedarbībai.

3. Darbiniekiem jāsaņem informācija un ieteikums attiecībā uz visām veselības pārbaudēm, ko viņi var iziet pēc azbesta iedarbības beigām.

4. Attiecīgais darbinieks vai darba devējs var pieprasīt 2. punktā minēto veselības pārbaužu rezultātu pārskatīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

16. pants

Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic šādus pasākumus:

1. Darba devējam īpašā reģistrā jāieraksta to darbinieku vārdi, kas atbildīgi par 3. panta 1. punktā minēto darbību veikšanu, norādot darbības raksturu un ilgumu, kā arī pakāpi, kādā notikusi darbinieku pakļaušana azbesta iedarbībai. Šis reģistrs ir pieejams ārstam un/vai iestādei, kas atbildīga par ārstniecisko kontroli. Ikvienam darbiniekam ir pieejami tie reģistra dati, kas attiecas uz viņu personiski. Darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem reģistrā ir pieejama anonīma, kopēja informācija.

2. Šā panta 1. punktā minēto reģistru un 15. panta 1. punktā minētos medicīniskos datus glabā vismaz 30 gadus pēc tam, kad beigusies pakļaušana azbesta iedarbībai, un to veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

17. pants

Dalībvalstis veic uzskaiti par diagnosticētas azbestozes un mezoteliomas gadījumiem.

18. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 1987. gada 1. janvārim izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. To darbību gadījumā, kas saistītas ar azbesta ieguvi, direktīva ir jāizpilda nevis līdz 1987. gada 1. janvārim, bet līdz 1990. gada 1. janvārim.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmas savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1983. gada 19. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Varfis

[1] OV C 262, 9.10.1980., 7. lpp. un OV C 301, 18.11.1982., 6. lpp.

[2] OV C 310, 30.11.1981., 43. lpp.

[3] OV C 125, 17.5.1982., 155. lpp.

[4] OV C 165, 11.7.1978., 1. lpp.

[5] OV L 327, 3.12.1980., 8. lpp.

[6] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[7] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[8] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[9] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[10] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[11] Chemical Abstract Service (CAS) reģistra numurs.

[12] OV L 84, 31.3.1978., 43. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Direktīvas 7. panta 1. punktā minētā standartmetode azbesta koncentrācijas mērīšanai darba vietas gaisā

1. Paraugus ņem no katra darbinieka elpošanas zonas, t.i., no sejas priekšpusē iedomātas puslodes tilpuma zonas ar 300 mm rādiusu, ko nomēra no viduspunkta uz iedomātas līnijas, kura savieno ausis.

2. Izmanto membrānfiltrus (jauktos celulozes esterus vai celulozes nitrātu), kuru poru izmērs ir 0,8 līdz 1,2 mikrometri, ar iespiedkvadrātiem un 25 mm diametru.

3. Izmanto vaļēju filtra statīvu, kas aprīkots ar cilindrisku slēgu, kurš atrodas no 33 līdz 44 mm pirms filtra, tā atklājot apļveida zonu vismaz 20 mm diametrā. Lietošanas laikā slēgs ir vērsts uz leju.

4. Izmanto pārnēsājamu sūkni, kas darbojas ar baterijām un ko piestiprina pie darbinieka jostas vai ievieto kabatā. Plūsmai jābūt vienmērīgai, un tās ātrumu sākotnēji noregulē uz 1,0 litriem minūtē ± 5 %. Visā paraugu ņemšanas laikā plūsmas ātrumu uztur robežās ± 10 % no sākotnējā plūsmas ātruma.

5. Paraugu ņemšanas ilgumu mēra ar 2 % pielaidi.

6. Optimālais šķiedru daudzums uz filtriem ir no 100 līdz 400 šķiedrām uz mm2.

7. Atkarībā no svarīguma secības visu filtru vai filtra daļu novieto uz mikroskopa priekšmetstikliņa, padara to caurspīdīgu ar acetona — triacetīna metodi un pārklāj ar stikla segstikliņu.

8. Skaitīšanai izmanto binokulāro mikroskopu, kam jābūt ar šādiem raksturlielumiem:

- Kēlera apgaismes princips,

- tā apgaismes ierīcei jāietver Abes vai ahromatiskais fāzu kontrasta kondensors centrēšanas — fokusēšanas mehānismā. Fāzu kontrasta centrēšanas korekcijas iespējai jābūt neatkarīgai no kondensora centrēšanas mehānisma,

- 40-kārtīgs ahromātisks pozitīva fokusa fāzu kontrastobjektīvs ar skaitlisko apertūru no 0,65 līdz 0,70 un fāzes gredzenveida absorbciju robežās no 65 līdz 85 %,

- 12,5 reizes palielinoši okulāri; vismaz vienam okulāram jābūt ar iespēju ievietot optisko tīkliņu un fokusējošā tipa,

- Voltona — Beketa okulāra gredzenveida retikula, kuru lietojot kopā ar minēto objektīvu un okulāriem izšķirtspēja objekta plaknē ir 100 mikrometri ± 2 mikrometri un kas pārbaudīta ar daudzpakāpju mikrometru.

9. Mikroskopu uzstāda saskaņā ar ražotāja norādījumiem un pārbauda tā noteikšanas robežu, izmantojot fāžu plāksnīti. Lietojot mikroskopu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, jābūt redzamam visam līdz 5. kodam uz AIA pārbaudes priekšmetstikliņiem vai līdz 5. blokam uz HSE/NPL 2. pārbaudes priekšmetstikliņa. Šo procedūru veic mikroskopa izmantošanas dienas sākumā.

10. Šķiedras paraugos skaita saskaņā ar šādiem noteikumiem:

- jāsaskaita visas tādas šķiedras, kā minēts 7. panta 1. punkta otrajā daļā un kas nepieskaras daļiņai, kuras maksimālais diametrs pārsniedz trīs mikrometrus,

- visas skaitāmās šķiedras, kuru abi gali atrodas optiskā tīkliņa laukā, skaita kā vienu šķiedru; visas šķiedras, kam optiskā tīkliņa laukā redzams tikai viens gals, skaita kā pusi šķiedras,

- optiskā tīkliņa laukus, kuros veic skaitīšanu, izvēlas pēc nejaušības principa tajā filtra daļā, kas bijusi pakļauta iedarbībai,

- šķiedru aglomerātu, kas vienā vai vairākos punktos visā tā garumā liekas viendabīgs un nesadalīts, bet citos punktos sadalās atsevišķās dzīslās (atšķelta šķiedra), skaita kā vienu šķiedru, ja tā atbilst aprakstam 7. panta 1. punkta otrajā daļā un šā punkta pirmajā ievilkumā, diametru mērot nesadalītajā, nevis sadalītajā daļā,

- visos pārējos šķiedru aglomerātos, kuros dažas šķiedras saskaras vai šķērso viena otru (saišķis), šķiedras skaita kā atsevišķas, ja tās ir pietiekami labi izšķiramas, lai varētu noteikt atbilstību aprakstam 7. panta 1. punkta otrajā daļā un šā punkta pirmajā ievilkumā. Ja nav izšķiramas dažas šķiedras, kas atbilstu šai definīcijai, saišķi uzskata par skaitāmu šķiedru, ja, kopumā ņemot, tas atbilst aprakstam 7. panta 1. punkta otrajā daļā un šā punkta pirmajā ievilkumā,

- ja vairāk nekā viena astotdaļa optiskā tīkliņa lauka ir klāta ar šķiedru aglomerātu un/vai daļiņām, tajā skaitīšanu neveic un izvēlas citu vietu,

- saskaita 100 šķiedras, kas ļauj pārbaudīt vismaz 20 optiskā tīkliņa laukus, vai arī pārbauda 100 optiskā tīkliņa laukus.

11. Aprēķina šķiedru vidējo skaitu vienā optiskā tīkliņa laukā, dalot saskaitīto šķiedru daudzumu ar pārbaudīto optiskā tīkliņa lauku skaitu. Smērējumi uz filtra un piesārņojums nedrīkst radīt lielāku skaitīšanas kļūdu kā trīs šķiedras uz 100 optiskā tīkliņa laukiem, un tās iespējamību novērtē, izmantojot tīrus filtrus.

Koncentrācija gaisā = (šķiedru skaits optiskā tīkliņa laukā × iedarbībai pakļautais filtra laukums) / (optiskā tīkliņa lauka laukums × savāktā gaisa tilpums).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 15. panta 1. punktā minētie praktiskie ieteikumi darbinieku ārstnieciskajai pārbaudei

1. Saskaņā ar pašreizējām atziņām, pakļaušana brīvu azbesta šķiedru iedarbībai var izraisīt šādas slimības:

- azbestozi,

- mezoteliomu,

- bronhiālo karcinomu,

- kuņģa — zarnu trakta karcinomu.

2. Ārstam un/vai iestādei, kas atbild par to darbinieku ārstniecisko kontroli, kuri ir pakļauti azbesta iedarbībai, katra darbinieka gadījumā jāiepazīstas ar iedarbības nosacījumiem vai apstākļiem.

3. Darbinieku ārstnieciskā kontrole būtu jāveic saskaņā ar arodmedicīnas principiem un praksi; tai būtu jāietver vismaz šādi pasākumi:

- uzskaites veikšana attiecībā uz darbinieka veselības stāvokli un arodvēsturi,

- personiska saruna,

- krūšukurvja klīniska izmeklēšana,

- elpošanas orgānu stāvokļa noteikšana;

Būtu vēlams veikt turpmākas izmeklēšanas, ieskaitot krūšukurvja standarta radiogrāfiju un laboratorijas analīzes, kā, piemēram, krēpu citoloģisku izmeklēšanu. Ņemot vērā jaunākās pieejamās zināšanas arodmedicīnā, uz šīm izmeklēšanām būtu jānosūta ikviens darbinieks, uz kuru attiecas ārstnieciskā kontrole.

--------------------------------------------------