31981R1390

Padomes Regula (EEK) Nr. 1390/81

(1981. gada 12. maijs),

ar ko Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, attiecina arī uz pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 2., 7. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas ierosinājumu, ko izstrādāja pēc konsultācijām ar Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvo komisiju [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā, lai nodrošinātu darbiniekiem pārvietošanās brīvību un novērstu iespējamos šķēršļus sociālajā nodrošinājumā, kas rastos, piemērojot tikai valstu tiesību aktus, Padome, balstoties uz Līguma 51. pantu, pieņēma Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un to ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 196/81 [5], kas paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem koordinē darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmas;

tā kā personu pārvietošanās brīvība, kas ir viens no Kopienas stūrakmeņiem, attiecas ne vien uz darbiniekiem, bet, saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, arī uz pašnodarbinātām personām;

tā kā pašnodarbinātām personām paredzēto sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija ir nepieciešama, lai īstenotu vienu no Kopienas mērķiem; tā kā Līgums nesniedz šim mērķim vajadzīgās īpašās pilnvaras;

tā kā saskaņā ar Līgumu, beidzoties pārejas laikam, attiecībā uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ;

tā kā, piemērojot sociālā nodrošinājuma jomā tikai valstu tiesību aktus, nevar pietiekami aizsargāt pašnodarbinātas personas, kas pārvietojas Kopienā; tā kā, lai pilnībā ieviestu brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, būtu jākoordinē pašnodarbinātām personām paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas;

tā kā Regula (EEK) Nr. 1408/71, lai gan tā attiecas uz darbiniekiem, ietver atsevišķas pašnodarbinātu personu kategorijas; tā kā vienlīdzības labad pašnodarbinātām personām pēc iespējas būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas ir noteikti darbiniekiem.

tā kā ir pamats grozīt Regulu (EEK) Nr. 1408/71, lai minētās regulas normas varētu pēc iespēja plašākā apjomā piemērot arī pašnodarbinātām personām un to ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ņemot vērā viņu nodarbošanās raksturu un īpašās sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas uz tām attiecas;

tā kā, grozot Regulu (EEK) Nr. 1408/71, būtu jāgroza arī atsevišķi tās pielikumi;

tā kā pielikumā būtu jāskaidro Regulas (EEK) Nr. 1408/71 termini "darbinieks" un "pašnodarbināta persona", ja attiecīgā persona ir apdrošināta saskaņā ar visiem iedzīvotājiem, noteiktām iedzīvotāju kategorijām vai arī visiem dalībvalsts strādājošiem paredzētu sociālā nodrošinājuma sistēmu; tā kā šos terminus un terminu "ģimenes loceklis" būtu ieteicams definēt atsevišķā pielikumā; tā kā, lai noteiktu īpašos režīmus pašnodarbinātām personām, kas ir ārpus šīs regulas darbības jomas, kā arī tām personām, kas ir vienlaikus pakļautas divu valstu tiesību aktiem, ir vajadzīgi vēl divi pielikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 1408/71 groza šādi:

1. "PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1408/71

(1971. gada 14. jūnijs)

par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kā arī viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā"

.

2. Regulas 1. pantā:

a) ar šādu tekstu aizstāj a) un b) apakšpunktu:

"a) "darbinieks" un "pašnodarbināta persona" attiecīgi ir:

i) jebkura persona, kas ir obligāti apdrošināta vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret vienu vai vairākiem riskiem, kas ir ietverti darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēmā;

ii) jebkura persona, kas saskaņā ar visiem iedzīvotājiem vai visiem strādājošajiem paredzētām sociālā nodrošinājuma sistēmām ir obligāti apdrošināta pret vienu vai vairākiem riskiem, kas ir ietverti šajā regulā minētajās sociālā nodrošinājuma jomās, ja:

- šādu personu saskaņā ar veidu, kā šo sistēmu piemēro vai finansē, var kvalificēt kā darbinieku vai pašnodarbinātu personu, vai arī

- persona neatbilst šādiem kritērijiem, bet saskaņā ar darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzēto sistēmu vai arī iii) daļā minēto sistēmu, ir obligāti apdrošināta vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret kādu no I pielikumā minētajiem riskiem, vai arī atbilst I pielikumā sniegtajai definīcijai, ja konkrētajā dalībvalstī šādas sistēmas nav;

iii) jebkura persona, kas saskaņā ar visiem lauku iedzīvotājiem paredzēto sociālā nodrošinājuma sistēmu un I pielikumā noteiktajiem kritērijiem ir obligāti apdrošināta pret vairākiem riskiem, kas ir ietilpst šajā regulā minētajās jomās;

iv) jebkura persona, kas saskaņā ar dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, visiem iedzīvotājiem vai atsevišķām iedzīvotāju kategorijām paredzētajām sistēmām ir brīvprātīgi apdrošināta pret vienu vai vairākiem riskiem, kas ietilpst šajā regulā minētajās jomās:

- ja šī persona ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai

- ja šāda persona iepriekš saskaņā ar kādas dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzēto sistēmu bija obligāti apdrošināta pret tādu pašu risku;

b) "pārrobežu darba ņēmējs" ir katrs darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas darbojas vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī, kur parasti atgriežas katru dienu vai vismaz reizi nedēļā; tomēr, pārrobežu darba ņēmējs, ko citur tās pašas vai citas dalībvalsts teritorijā norīko uzņēmums, ar kuru viņš ir parasti saistīts, vai kas sniedz pakalpojumus citur tās pašas vai citas dalībvalsts teritorijā, pārrobežu darbinieka statusu saglabā uz laiku līdz četriem mēnešiem pat, ja šajā laikā viņš nespēj katru dienu vai vismaz reizi nedēļā atgriezties savā dzīvesvietā;"

b) vārdus "katrs darba ņēmējs" c) apakšpunkta pirmajā rindā aizstāj ar "katrs darbinieks";

c) ar šādu tekstu aizstāj f) apakšpunktu:

"f) "ģimenes loceklis" ir jebkura persona, ko par ģimenes vai mājsaimniecības locekli uzskata saskaņā ar tiem tiesību aktiem, atbilstīgi kuriem nodrošina pabalstus, vai 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 31. pantā minētajos gadījumos, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā dzīvo šāda persona; taču, ja minētie tiesību akti par ģimenes vai mājsaimniecības locekli uzskata tikai tādu personu, kas dzīvo kopā ar darbinieku vai pašnodarbinātu personu, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja attiecīgā persona lielākoties atrodas šīs personas apgādībā. Ja dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā nenodala ģimenes locekļus no citām personām, uz kurām attiecas šie tiesību akti, termina "ģimenes loceklis" nozīme atbilst tai, kas ir norādīta I pielikumā;"

d) vārdus "miris darba ņēmējs" g) apakšpunkta sestajā un astotajā rindā aizstāj ar "miris";

e) pēc j) apakšpunkta pēdējās daļas iestarpina šādu tekstu:

"Termins "tiesību akti" neattiecas arī uz normām, kas reglamentē speciālas pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kas vai nu ir atkarīgas no ieinteresēto personu iniciatīvas, vai arī tiek piemērotas tikai kādā attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļā, neatkarīgi no tā, vai institūcijas ir nolēmušas šīs sistēmas padarīt par obligātām vai paplašināt to darbības jomu. Attiecīgās speciālās sistēmas ir precizētas II pielikumā;"

f) vārdus "iemaksu laikposmi vai nodarbinātības laikposmi" r) apakšpunkta pirmajā un otrajā rindā aizstāj ar "iemaksu, kā arī nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmi";

g) ar šādu tekstu aizstāj s) apakšpunktu:

"s) "nodarbinātības laikposmi" un "pašnodarbinātības laikposmi" ir laikposmi, kas definēti tajos tiesību aktos, kas bija spēkā, beidzoties šādiem laikposmiem, kā arī laikposmi, ko minētie tiesību akti pielīdzina nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmiem;"

h) vārdus "I pielikums" u) apakšpunkta i) daļas pēdējā rindā aizstāj ar "II pielikums".

3. Regulas 2. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējiem" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām";

b) Regulas 2. punktā:

- vārdus "darba ņēmēji" otrajā rindā aizstāj ar "darbinieki vai pašnodarbinātas personas",

- vārdus "šādi darba ņēmēji" 4. rindā aizstāj ar "šādi darbinieki vai pašnodarbinātas personas".

4. Vārdus "II pielikums" 3. panta 3. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "III pielikums".

5. Vārdus "II pielikums" 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā aizstāj ar "III pielikums".

6. Regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šo:

"1. Dalībvalstu tiesību akti, kas nosaka, ka brīvprātīgajā apdrošināšanā vai brīvprātīgajā tālākapdrošināšanā var iesaistīties tikai personas, kas dzīvo konkrētajā valstī, neattiecas uz personām, kas dzīvo citā dalībvalstī, ar noteikumu, kas šīs personas agrāk ir bijušas pakļautas pirmās valsts tiesību aktiem kā darbinieki vai pašnodarbinātas personas."

7. Vārdus "kā darba ņēmējs" 10. panta 2. punkta sestajā rindā aizstāj ar "kā darbinieks vai pašnodarbināta persona".

8. Ar šādu tekstu aizstāj 13. un 14. pantu:

"13. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ievērojot 14. panta c) apakšpunktu, personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šīs sadaļas normām.

2. Ievērojot 14. līdz 17. pantu:

a) persona, kas ir nodarbināta vienā dalībvalstī, ir pakļauta šīs dalībvalsts tiesību aktiem arī tad, ja dzīvo citā dalībvalstī, vai arī, ja uzņēmuma vai indivīda, kas nodarbina šo personu, juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī;

b) pašnodarbināta persona, kas strādā kādā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja dzīvo citā dalībvalstī;

c) persona, kas strādā uz kuģa, kura karoga valsts ir kāda no dalībvalstīm, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

d) ierēdņi un tiem pielīdzinātas personas ir pakļautas tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam ir pakļauta pārvalde, kurā tie strādā;

e) persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta kādas dalībvalsts militārajā vai civildienestā, ir pakļauta šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja tiesības uz pabalstu saskaņā ar šiem tiesību aktiem iegūst tikai personas, kam pirms stāšanās šādā militārā vai civilā dienestā vai pēc atbrīvošanas no tā ir pabeigti apdrošināšanas laikposmi, apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, pielīdzina laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta militārajā vai civildienestā, saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu.

14. pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro personām, kuras strādā algotu darbu, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus:

1. a) Ja personu kādā dalībvalstī nodarbina uzņēmums, ar ko šī persona ir parasti saistīta, un šis uzņēmums minēto personu nosūta uz citu dalībvalsti strādāt minētā uzņēmuma labā, šī persona arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem ar noteikumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus, un šo personu nesūta nomainīt citu personu, kuras norīkojuma laiks ir beidzies;

b) ja darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto laiku un kļūst garāks par 12 mēnešiem, turpina piemērot pirmās dalībvalsts tiesību aktus, līdz darbs tiek pabeigts, ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai arī tās norādīta organizācija, kurā ir norīkota attiecīgā persona; šāda piekrišana ir jāpieprasa pirms sākotnējā 12 mēnešu laikposma beigām. Tomēr šādu piekrišanu var dot tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tiesību aktiem, ko nosaka šādi:

a) tāda uzņēmuma, kas nodrošina starptautiskus pasažieru vai preču komercpārvadājumus pa dzelzceļu, autoceļiem vai iekšzemes ūdeņiem, darbinieks, kurš pieder pie ceļojumu vai lidojumu personāla, ir pakļauts tās valsts tiesībām, kurā atrodas šī uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, izņemot:

i) personas, kas strādā minētā uzņēmuma filiālē vai pastāvīgā pārstāvniecībā, kura atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas šī uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, šāda persona ir pakļautas tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība,

ii) ja persona galvenokārt strādā tajā dalībvalstī, kurā dzīvo, šāda persona ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā dzīvo, arī tad, ja uzņēmuma juridiskā adrese, uzņēmējdarbības vieta, filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas citā dalībvalstī;

b) personas, kas nav minētas a) apakšpunktā, ir pakļautas:

i) tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkrētā persona dzīvo, ja šī persona daļēji strādā šajā dalībvalstī vai arī ir saistīta ar dažādiem uzņēmumiem vai darba devējiem, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas atrodas dažādās dalībvalstīs,

ii) tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma vai indivīda, kas šo personu nodarbina, juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja persona nedzīvo nevienā no tām dalībvalstīm, kurās strādā.

3. Persona, kas ir nodarbināta tādā uzņēmumā dalībvalstī, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, un kas pilda pienākumus abpus šo dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

14.a pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro pašnodarbinātām personām, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus:

1. a) Persona, kas parasti ir pašnodarbināta persona vienā dalībvalstī, un veic darbu citā dalībvalstī, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem ar noteikumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus;

b) ja veicamā darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto un kļūst garāks par 12 mēnešiem, pirmās dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami līdz šāda darba beigām ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā attiecīgā persona ir ieradusies, lai veiktu konkrēto darbu; šāda piekrišana ir jāpieprasa pirms sākotnējā 12 mēnešu laikposma beigām. Tomēr šādu piekrišanu var dot tikai uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti ir pašnodarbināta persona divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo, ja daļu darba tā veic minētajā dalībvalstī. Ja persona nestrādā dalībvalstī, kurā dzīvo, tā ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona veic galveno darbu. Kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka galveno darbu, ir izklāstīti 97. pantā minētajā regulā.

3. Persona, kas strādā kā pašnodarbinātā persona uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir vienā dalībvalstī, un kas veic pienākumus abpus dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

4. Ja tiesību akti, kuriem persona ir pakļauta saskaņā ar 2.un 3. punktu, neļauj pat brīvprātīgi iesaistīties pensiju sistēmā, attiecīgā persona ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas neņemtu vērā šos īpašos noteikumus, vai arī, ja piemērojami ir divu vai vairāku valstu tiesību akti, par šādas personas pakļautību vienojas attiecīgās dalībvalstis vai to kompetentās iestādes.

14.b pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro jūrniekiem

13. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro, ievērojot šādus izņēmumus un apstākļus:

1. Ja persona ir nodarbināta uzņēmumā, kuram tā parasti ir piederīga, dalībvalstī vai arī uz kuģa, kura karoga valsts ir dalībvalsts, un šis uzņēmums personu norīko uz kuģa, kura karoga valsts ir cita dalībvalsts, lai šī persona strādātu minētā uzņēmuma labā, šāda persona saskaņā ar 14. panta 1. punkta minētajiem nosacījumiem arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Persona, kas parasti ir pašnodarbināta persona vai nu kādā dalībvalstī, vai arī uz kuģa, kura karoga valsts ir dalībvalsts, un strādā kā pašnodarbināta persona uz kuģa, kura karoga valsts ir cita dalībvalsts, saskaņā ar 14.a panta 1. punkta minētajiem nosacījumiem arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Persona, kas parasti nestrādā jūrā, bet gan dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai ostā uz kuģa, kura karoga valsts ir cita dalībvalsts, bet nav šā kuģa komandas loceklis, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Persona, kas ir nodarbināta uz kuģa, kura karoga valsts ir kāda dalībvalsts, bet saņem atalgojumu no personas vai uzņēmuma, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, ir pakļauta otras dalībvalsts tiesību aktiem, ja minētā persona ir šīs dalībvalsts iedzīvotājs; uzņēmumu vai personu, kas maksā atalgojumu, piemērojot minētos tiesību aktus, uzskata par darba devēju.

14.c pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro personām, kas vienlaikus ir darbinieki vienā dalībvalstī un pašnodarbinātas personas citā dalībvalstī

1. Persona, kas vienlaikus ir darbinieks vienā dalībvalstī un pašnodarbināta persona — otrā dalībvalstī, ir pakļauta:

a) tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir nodarbināta, ja b) apakšpunkts nenosaka citādi;

b) VII pielikumā minētajos gadījumos — katras šādas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz šajā valstī veikto darbu.

2. Sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta b) apakšpunkta ieviešanai nosaka regulā, ko Padome pieņem pēc Komisijas priekšlikuma.

14.d pants

Dažādi noteikumi

1. Personas, kas ir minētas 14. panta 2. un 3. punktā, 14.a panta 2., 3., un 4. punktā, kā arī 14.c panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai piemērotu saskaņā ar šiem noteikumiem izstrādātos tiesību aktus, uzskata par tādām, kas ir strādājušas tikai attiecīgajā dalībvalstī.

2. Dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem strādājošs pensionārs nav pakļauts obligātai apdrošināšanai attiecībā uz šādu darbu, attiecas arī uz tiem pensionāriem, kas savas pensijas ieguva saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vien attiecīgā persona pirmās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītai institūcijai, kas ir nosaukta 97. pantā minētās regulas 10. pielikumā, īpaši nelūdz viņu iekļaut apdrošināšanā."

9. Ar šādu tekstu aizstāj 15. panta 1. punktu:

"1. Regulas 13. līdz 14.d pants neattiecas uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu, ja vien dalībvalstī vienā no 4. pantā minētajām jomām nepastāv tikai brīvprātīgas apdrošināšanas sistēmas."

10. Ar šādu tekstu aizstāj 17. pantu:

"17. pants

Izņēmumi 13. līdz 16. pantam

Divas vai vairāk dalībvalstis, šo dalībvalstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu norādītas institūcijas atsevišķu darbinieku vai pašnodarbināto personu kategoriju vai atsevišķu personu interesēs, kopīgi vienojoties, var noteikt izņēmumus 13. līdz 16. pantam."

11. Vārdus "attiecīgais darba ņēmējs" 18. panta 2. punktā aizstāj ar "attiecīgā persona".

12. Vārdus "darba ņēmēji" 2. iedaļas virsrakstā aizstāj ar "darbinieki vai pašnodarbinātas personas".

13. Vārdus "darba ņēmējs" 19. panta 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona", un 19. panta 2. punkta otrās daļas astotajā rindā vārdu "darba ņēmējs" aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

14. Vārdus "darba ņēmējs" 20. panta piektajā rindā aizstāj ar "attiecīgā persona".

15. Vārdus "darba ņēmējs" 21. panta 1. punkta pirmajā rindā, 21. panta 2. punkta otrās daļas otrajā rindā un 21. panta 4. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

16. Regulas 22. pantā

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "darba ņēmēja" 3. punkta pirmās daļas otrajā rindā aizstāj ar "darbinieka vai pašnodarbinātas personas";

c) vārdus "darba ņēmējs" 3. punkta otrās daļas trešajā rindā un 3. punkta otrās daļas a) punkta ceturtajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

d) vārdus "darba ņēmējs" 4. punkta otrajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

17. Ar šādu tekstu aizstāj 23. panta 1. un 2. punktu:

"1. Tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti paredz, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā vidējos ienākumus, šos vidējos ienākumus nosaka, pamatojoties tikai uz ienākumiem, ko attiecīgā persona faktiski saņēma saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem pabeigtos laikposmos.

2. Tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā standarta ienākumus, ņem vērā tikai un vienīgi standarta ienākumus un, ja vajadzīgs, vidējos standarta ienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem pabeigtos laikposmos."

18. Regulas 24. panta 1. punktā:

- vārdus "darba ņēmējs" pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona",

- vārdus "minētais darba ņēmējs" sestajā rindā aizstāj ar "minētais darbinieks vai pašnodarbinātā persona".

19. Regulas 25. pantā:

a) vārdus "bezdarbnieks" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "bezdarbnieks, kas iepriekš bija darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) aiz vārda "bezdarbnieks" 2. punkta pirmajā rindā pievieno "kas agrāk bija nodarbināts un".

20. Vārdus "darba ņēmējs" 26. panta 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

21. Ar šādu tekstu aizstāj 34. pantu:

"34. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Piemērojot 28., 28.a, 19. un 31. pantu, pensijas saņēmēju, kas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem saņem divas vai vairākas pensijas, šo normu izpratnē uzskata par pensijas saņēmēju, kas ir tiesīgs saņemt pensiju saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Uz pensijas saņēmēju vai viņa ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesīgi saņemt pabalstus, kuri izriet no veiktā darba, neattiecas 27. līdz 33. pants. Tādā gadījumā, piemērojot šo nodaļu, attiecīgo personu uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu, vai arī par darbinieka vai pašnodarbinātā ģimenes locekli."

22. Regulas 35. pantā:

a) ar šādu tekstu aizstāj 1. un 2. punktu:

"1. Saskaņā ar 2. punktu, ja tās valsts, kurā persona uzturas vai dzīvo, tiesību akti paredz vairākas slimības vai maternitātes pabalstu apdrošināšanas sistēmas, noteikumi, ko piemēro saskaņā ar 19. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 25. pantu, 26. pantu, 28. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu vai 31. pantu ir tie, ko paredz tēraudrūpniecībā nodarbināto fiziska darba strādnieku sistēma. Ja minētajos tiesību aktos paredzēta īpaša sistēma strādniekiem raktuvēs un līdzīgās vietās, šādas sistēmas noteikumi attiecas uz šo kategoriju strādniekiem un viņu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka institūcija, kurai iesniedz pieteikumu dzīves vai uzturēšanās vietā, ir tiesīga piemērot šādu sistēmu.

2. Ja tās valsts, kurā persona uzturas vai dzīvo, tiesību aktos ir paredzēta viena vai vairākas īpašās sistēmas, kas ietver visas pašnodarbināto personu kategorijas vai to lielāko daļu, un saskaņā ar tām piešķir pabalstus, kas ir mazāk labvēlīgi nekā tie, ko piešķir darbiniekiem, attiecībā uz konkrēto personu un viņa ģimenes locekļiem saskaņā ar 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 19. panta 2. punktu, 22. panta 1. punkta i) daļu un 3. punktu, 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. punkta a) apakšpunktu piemēro to sistēmu vai sistēmas, ko nosaka 97. pantā minētā regula:

a) ja kompetentajā valstī attiecīgā persona ir apdrošināta saskaņā ar speciālu pašnodarbinātām personām paredzētu sistēmu, kas piešķir mazāk izdevīgus pabalstus nekā darbiniekiem, vai

b) ja persona, kas saņem vienu vai vairākas pensijas, saskaņā ar kompetentās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem ir tiesīga saņemt tikai pabalstus natūrā, ko paredz speciāla pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, kura piešķir mazāk izdevīgus pabalstus nekā darbiniekiem paredzēta sistēma."

b) panta 2. un 3. punkts attiecīgi kļūst par 3. un 4. punktu;

c) vārdus "darba ņēmējs" jaunā 3. punkta ceturtajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

23. Vārdus "darba ņēmēji" 1. iedaļas 2. nodaļas III sadaļas virsrakstā aizstāj ar "darbinieki vai pašnodarbinātas personas".

24. Regulas 37. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "III pielikums" 2. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "IV pielikums".

25. a) Regulas 38. panta 2. punktu izsaka šādi:

"2. Ja dalībvalsts tiesību akti atsevišķus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam ir pabeigti apdrošināšanas laikposmi, strādājot darbu, kas ir ietverts speciālā darbiniekiem paredzētā sistēmā, vai arī strādājot īpašu darbu, lemjot par konkrētiem pabalstiem, ņem vērā apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, tikai tad, ja tie ir pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu, vai arī strādājot tādu pašu darbu, vai strādājot tādā pašā profesijā. Ja, ņemot vērā šādus pabeigtus laikposmus, attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem šo pabalstu saņemšanai, minētos laikposmus ņem vērā, piešķirot pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai arī saskaņā ar fiziska vai garīga darba strādniekiem piemērojamo sistēmu.";

b) pantu papildina ar šādu punktu:

"3. Ja dalībvalsts tiesību akti atsevišķus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam ir pabeigti apdrošināšanas laikposmi, strādājot darbu, kas ir ietverts īpašā pašnodarbinātām personām paredzētā sistēmā, apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, piešķirot šos pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu vai arī, strādājot tādu pašu darbu.

Ja, ņemot vērā šādus pabeigtus laikposmus, attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem šo pabalstu saņemšanai, šos laikposmus ņem vērā, piešķirot pabalstus saskaņā ar vispārēju sistēmu vai saskaņā ar fiziska vai garīga darba strādniekiem paredzētu sistēmu tādā apjomā, cik tie ir pabeigti saskaņā ar citu sistēmu, izņemot iepriekšminēto atbilstīgo sistēmu, un ar noteikumu, ka attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta saskaņā ar vispārējo sistēmu vai arī saskaņā ar fiziska vai garīga darba strādniekiem paredzētu sistēmu."

26. Regulas 39. panta 3. punktu aizstāj ar šo:

"3. Persona, kas nav tiesīga saņemt pabalstus saskaņā ar 1. punktu, saņem pabalstus, ko tā ir tiesīga saņemt saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vajadzīgs, ņemot vērā 38. panta normas."

27. Vārdus "darba ņēmēji" III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā aizstāj ar "darbinieki vai pašnodarbinātas personas".

28. Regulas 40. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona"; vārdus "III pielikums" aizstāj ar "IV pielikums":

- trešajā rindā,

- pirmā ievilkuma pēdējā rindā,

- otrā ievilkuma pēdējā rindā;

c) panta 3. punkta a) apakšpunktā:

- otrajā rindā "III pielikums" aizstāj ar "IV pielikums",

- vārdus "ja darba ņēmējs" piektajā rindā aizstāj ar "ja darbinieks vai pašnodarbināta persona";

d) vārdus "IV pielikums" 4. punkta pēdējā rindā aizstāj ar "V pielikums".

29. Regulas 41. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta otrajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "III pielikums" 1. punkta d) apakšpunkta iii) daļas pēdējā rindā aizstāj ar "IV pielikums";

c) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta otrajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

30. Regulas 44. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" virsrakstā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "darba ņēmēja" 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieka vai pašnodarbinātas personas";

c) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta ceturtajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

31. Regulas 45. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" virsrakstā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) panta 2. punktā:

- trešajā rindā pēc "pabeigts" pievieno "tikai",

- ceturtajā rindā pēc "speciāla sistēma" pievieno "darbiniekiem paredzēta";

c) pievieno šādu punktu:

"3. Ja dalībvalstu tiesību akti atsevišķus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam apdrošināšanas laikposmi pabeigti, strādājot darbu, uz ko attiecas speciāla pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, piešķirot šādus pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu, vai arī strādājot tādu pašu darbu.

Ja, ņemot vērā šādus pabeigtus laikposmus, attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem šo pabalstu saņemšanai, minētos laikposmus ņem vērā, piešķirot pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai saskaņā ar fiziska vai garīga darba strādniekiem paredzētu sistēmu tādā apjomā, cik laikposmi ir pabeigti saskaņā ar citu sistēmu, izņemot atbilstīgo iepriekšminēto sistēmu, un ar noteikumu, ka attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta saskaņā ar vispārējo sistēmu vai arī saskaņā ar fiziska vai garīga darba strādniekiem paredzētu sistēmu."

d) panta 3. punkts kļūst par 4. punktu, un to izsaka šādi:

"4. Ja dalībvalsts tiesību akti ļauj piešķirt pabalstu tikai tām personām, kas, materializējoties riskam, bija pakļautas šīs dalībvalsts tiesību aktiem, un šie tiesību akti, nosakot tiesības uz pabalstu vai arī aprēķinot pabalsta summu, neizvirza prasības par apdrošināšanas laikposma garumu, piemērojot šo nodaļu darbiniekam, kas vairs nav pakļauts minētās valsts tiesību aktiem, šīs nodaļas vajadzībām to uzskata par joprojām pakļautu minētajām tiesībām brīdī, kad materializējās risks, ja šajā brīdī persona ir pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem vai arī ir tiesīga pieprasīt pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šo pēdējo nosacījumu uzskata par izpildītu 48. panta 1. punktā minētajā gadījumā."

e) papildina ar šādiem punktiem:

"5. Nosakot, vai pašnodarbinātās personas atbilst nosacījumiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai, izmanto 4. punktu.

6. Ja dalībvalsts tiesību akti ļauj piešķirt pabalstu tikai tām personām, kas, materializējoties riskam, bija pakļautas šīs dalībvalsts tiesību aktiem, un šie tiesību akti, nosakot tiesības uz pabalstu vai arī aprēķinot pabalsta summu, neizvirza prasības par apdrošināšanas laikposma garumu, piemērojot šo nodaļu pašnodarbinātai personai, kas vairs nav pakļauts minētās valsts tiesību aktiem, šīs nodaļas vajadzībām to uzskata par joprojām pakļautu minētajiem tiesību aktiem brīdī, kad materializējās risks, ja šajā brīdī persona ir pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai arī var pieprasīt pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem."

32. Regulas 46. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta pirmās daļas pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona";

c) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta a) apakšpunkta sestajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

33. Regulas 47. panta 1. punktu aizstāj ar šo:

"1. Aprēķinot 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto teorētisko summu, ņem vērā šādus noteikumus:

a) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot vērā vidējos ienākumus, vidējās iemaksas, vidējo pieaugumu vai attiecību apdrošināšanas laikposma laikā starp pieprasītāja bruto ienākumiem un visu apdrošināto personu, izņemot praktikantus, vidējiem bruto ienākumiem, šos skaitļus un attiecības nosaka šīs dalībvalsts kompetentā institūcija, ņemot vērā tikai un vienīgi laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem vai arī bruto ienākumus, ko attiecīgā persona saņēma tikai šajos laikposmos;

b) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot vērā ienākumus, iemaksas vai pieaugumus, šīs dalībvalsts kompetentā institūcija nosaka ienākumus, iemaksas vai pieaugumus par apdrošināšanas laikposmiem vai nodzīvotā laika laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemot vērā vidējos ienākumus, iemaksas vai pieaugumus, kas reģistrēti apdrošināšanas laikposmos, kuri ir pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija;

c) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot vērā standarta ienākumus vai fiksētu summu, šīs valsts kompetentā institūcija standarta ienākumus vai fiksētu summu par apdrošināšanas vai nodzīvotā laika laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, pielīdzina standarta ienākumiem vai fiksētajai summai, vai arī atbilstīgiem vidējiem standarta ienākumiem vai vidējai fiksētai summai, par apdrošināšanas laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

d) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus par dažiem laikposmiem aprēķina, ņemot vērā ienākumus, bet pabalstus par citiem laikposmiem, ņemot vērā standarta ienākumus vai fiksētu summu, šīs dalībvalsts kompetentā institūcija attiecībā uz apdrošināšanas vai nodzīvotā laika laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, ņem vērā ienākumus vai fiksētās summas, ko nosaka saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu, vai arī attiecīgi šo ienākumu vai fiksēto summu vidējo apjomu; ja pabalstus aprēķina, ņemot vērā standarta ienākumus vai fiksētas summas par visiem laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko pie mēro kompetentā institūcija, tā apdrošināšanas laikposmus vai nodzīvotā laika laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, pielīdzina abstraktiem ienākumiem, kas atbilst standarta ienākumiem vai fiksētai summai."

34. Vārdus "darba ņēmējs" 52. panta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

35. Vārdus "darba ņēmējs" 53. panta pēdējā rindā aizstāj ar "attiecīgā persona".

36. Vārdus "darba ņēmējs" 54. panta 1. un 2. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

37. Vārdus "darba ņēmējs" 55. panta 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

38. Ar šo aizstāj 58. panta 1. un 2. punktu:

"1. Ja dalībvalsts tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā vidējos ienākumus, šīs valsts kompetentā institūcija šādus vidējos ienākumus nosaka, ņemot vērā tikai un vienīgi ienākumus, ko attiecīgā persona faktiski saņēma saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem pabeigtajos laikposmos.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā standarta ienākumus, ņem vērā tikai un vienīgi standarta ienākumus, kā arī, ja vajadzīgs, vidējos standarta ienākumus laikposmos, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem."

39. Ar šādu tekstu aizstāj 60. panta 1. punktu:

"1. Attīstoties arodslimībai, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem saņēma vai saņem pabalstu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja attiecīgā persona pabalstu saņemšanas laikā nestrādāja darbu, uz ko attiecas citas dalībvalsts tiesību akti un kas varēja veicināt attiecīgās slimības attīstību, pirmās dalībvalsts kompetentā institūcija uzņemas izmaksāt pabalstu saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu;

b) ja attiecīgā persona pabalstu saņemšanas laikā veica darbu, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesību akti, pirmās dalībvalsts kompetentā institūcija pabalstu izmaksā saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā slimība progresēšanu. Otras dalībvalsts kompetentā institūcija attiecīgajai personai piešķir papildu pabalstu, kura summa atbilst pabalsta, kas pienākas saskaņā ar slimības progresēšanu, un pabalsta, kas pienācās pirms tam, starpībai saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ja attiecīgā slimība sākās brīdī, kad persona bija pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

c) ja gadījumā, uz ko attiecas b) apakšpunkts, darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas cieš no sklerogēnās pneimokoniozes vai arī no slimības, kura ir noteikta 57. panta 4. punktā, nav tiesīga saņemt pabalstus saskaņā ar otras dalībvalsts tiesību aktiem, pirmās dalībvalsts kompetentā institūcija uzņemas izmaksāt pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu. Tomēr otrās dalībvalsts kompetentā institūcija sedz starpību starp naudas pabalstu, to skaitā pensiju, ko, ņemot vērā slimības progresēšanu, izmaksā pirmās dalībvalsts kompetentā institūcija, un pabalstu, kas pienācās pirms slimības progresēšanas."

40. Vārdus "darba ņēmējs" 61. panta 1. punkta trešajā rindā aizstāj ar "attiecīgā persona".

41. Vārdus "darba ņēmēji" 62. panta 1. punkta trešajā rindā aizstāj ar "darbinieki vai pašnodarbinātas personas".

42. Vārdus "ja darba ņēmējs" 65. panta 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "ja darbinieks vai pašnodarbināta persona".

43. Vārdus "pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem" 67. panta 1. un 2. punktā aizstāj ar "pabeigti darbinieka statusā saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem".

44. Vārdus "darba ņēmējs" 69. panta 1. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

45. Vārdus "darba ņēmējs" 70. panta 1. punkta otrajā rindā aizstāj ar "darbinieks vai pašnodarbināta persona".

46. Regulas 71. panta 1. punktā:

a) pirmajā rindā vārdus "bezdarbnieks, kas" aizstāj ar "bezdarbnieks, kas agrāk bija nodarbināts un kas";

b) vārdus "darba ņēmējs" b) apakšpunkta i) daļā un ii) daļas pirmajās rindās aizstāj ar "darbinieks";

c) vārdus "šādam darba ņēmējam" b) ii) 11. rindā aizstāj ar "šādam darbiniekam".

47. Regulas III sadaļā:

a) sadaļas 7. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

"ĢIMENES PABALSTI";

b) sadaļas 7. nodaļas 1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"Noteikumi, kas ir kopīgi darbinieku, pašnodarbinātu personu un bezdarbnieku pabalstiem";

c) vārdus "darba ņēmēji un bezdarbnieki" 7. nodaļas 2. iedaļas virsrakstā aizstāj ar "darbinieki un bezdarbnieki".

48. Regulas 72. panta virsraksts ir šāds: "Apdrošināšanas, nodarbinātības un pašnodarbinātības laikposmu summēšana", un pašā pantā vārdu "apdrošināšanas vai nodarbinātības laikposmi" aizstāj ar "apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmi".

49. Regulas 73. pantā:

a) virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Darbinieki";

b) vārdus "darba ņēmējs" 1. un 2. punkta pirmajā rindā un 2. punkta sestajā rindā aizstāj ar "darbinieks";

c) ar šādu tekstu aizstāj 3. punktu:

"3. Tomēr darbinieks, kas ir Francijas tiesību aktu subjekts, saskaņā ar 14. panta 1. punktu ir tiesīgs saņemt VI pielikumā uzskaitītos ģimenes pabalstus par tiem ģimenes locekļiem, kas viņu pavada tajā dalībvalstī, kur viņš strādā."

50. Vārdus "bezdarbnieks, kas saņem" 74. panta 1. punkta pirmajā rindā un 74. panta 2. punkta pirmajā rindā aizstāj ar "bezdarbnieks, kas pirms tam bija nodarbināts un kas saņem".

51. Regulas 75. pantā:

a) vārdus "darba ņēmējs" 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā rindā aizstāj ar "darbinieks", bet vārdus "bez darba palikušais darba ņēmējs" septītajā rindā aizstāj ar "bezdarbnieks";

b) vārdus "darba ņēmējam" 2. punkta b) apakšpunkta otrajā rindā aizstāj ar "darbiniekam".

52. Regulas 78. pantā:

a) vārdus "miris darba ņēmējs" 2. punkta a) un b) apakšpunkta pirmajā rindā aizstāj ar "miris darbinieks vai pašnodarbināta persona";

b) vārdus "miris darba ņēmējs" 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas trešajā rindā aizstāj ar "mirušais".

53. Regulas 79. pantā:

a) panta 1. punktā:

- vārdu "darba ņēmējs" pirmās daļas sestajā rindā svītro,

- vārdu "pašnodarbinātības" iestarpina otrās daļas a) apakšpunkta ceturtajā rindā starp vārdiem "nodarbinātības" un "dzīvesvietas";

b) vārdus "darba ņēmējs" 2. punkta pēdējā rindā aizstāj ar "pensionārs vai mirušais";

c) vārdus "darba ņēmēja" 3. punkta pēdējā rindā aizstāj ar "darbinieka vai pašnodarbinātas personas".

54. Vārdus "V pielikums" 89. pantā aizstāj ar "VI pielikums".

55. Vārdus "vai viņu darbinieku" 93. panta 2. punkta pirmās daļas sestajā rindā aizstāj ar "vai tās personas, ko viņi nodarbina". Vārdus "vai viņa darbiniekiem" otrās daļas trešajā rindā aizstāj ar "vai personām, ko viņš nodarbina".

56. I PIELIKUMS

PERSONAS, UZ KO ATTIECAS ŠĪ REGULA

I. Darbinieki un/vai pašnodarbinātas personas

(Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) un iii) daļa)

A. BEĻĢIJA

Neattiecas

B. DĀNIJA

1. Jebkuru personu, kas, būdama nodarbināta, ir pakļauta tiesību aktiem attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē uzskata par darbinieku.

2. Jebkuru personu, kas saskaņā ar tiesību aktiem par ikdienas naudas pabalstiem slimības vai maternitātes gadījumā ir tiesīga saņemt šādus pabalstus, pamatojoties uz ienākumiem, kas nav alga, uzskata par pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

C. VĀCIJA

Ja kompetentā institūcija, kas atbild par ģimenes pabalstu piešķiršanu saskaņā ar Regulas III sadaļas 7. nodaļu, ir Vācijas institūcija, tad Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē:

a) "darbinieks" ir katra pret bezdarbu obligāti apdrošināta persona vai arī katra persona, kas šādas apdrošināšanas rezultātā iegūst slimības apdrošināšanā paredzētos naudas pabalstus vai pielīdzināmus pabalstus;

b) "pašnodarbināta persona" ir jebkura persona, kura strādā kā pašnodarbināta un kuras pienākums ir:

- pievienoties pašnodarbinātām personām paredzētai sistēmai un veikt vecuma apdrošināšanas iemaksas, vai

- pievienoties sistēmai saskaņā ar obligāto pensiju apdrošināšanu.

D. FRANCIJA

Neattiecas

E. GRIEĶIJA

1. Saskaņā ar OGA sistēmu apdrošinātas personas, kas strādā tikai kā darbinieki, kā arī personas, kas ir vai bija citas valsts tiesību subjekti un kas tāpēc Regulas 1. panta a) apakšpunkta izpratnē ir bijušas "darba ņēmēji", uzskata par darba ņēmējiem Regulas 1. panta a) apakšpunkta iii) daļas izpratnē.

2. Lai piešķirtu valsts ģimenes pabalstus, Regulas 1. panta a) apakšpunkta i) un iii) daļā minētās personas uzskata par darba ņēmējiem 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

F. ĪRIJA

1. Jebkuru personu, kas ir obligāti vai brīvprātīgi apdrošināta saskaņā ar 1981. gada Sociālās labklājības (konsolidācija) akta 5. un 37. sadaļu, uzskata par darbinieku Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

2. Katru personu, kas strādā bez darba līguma vai arī ir pensionējusies, veicot šādu darbu, uzskata par pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Attiecīgajai personai arī jāsaņem slimības pabalsti natūrā saskaņā ar 1970. gada Veselības akta 45. vai 46. sadaļu.

G. ITĀLIJA

Neattiecas

H. LUKSEMBURGA

Neattiecas

I. NĪDERLANDE

Jebkuru personu, kas strādā bez darba līguma, uzskata par pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

J. APVIENOTĀ KARALISTE

Katru "nodarbinātu pelnītāju" vai "pašnodarbinātu pelnītāju" Lielbritānijas vai Ziemeļīrijas tiesību aktu izpratnē uzskata attiecīgi par darbinieku vai pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Katru personu, par kuru veic iemaksas kā par "darbinieku" vai "pašnodarbinātu personu" Gibraltāra tiesību aktu izpratnē, uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

II. Ģimenes locekļi

(Regulas 1. panta f) apakšpunkta otrais teikums)

A. BEĻĢIJA

Neattiecas

B. DĀNIJA

Nosakot tiesības uz pabalstu natūrā, saskaņā ar Regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. pantu "ģimenes loceklis" ir jebkura persona, ko par tādu uzskata Likums par veselības aizsardzību.

C. VĀCIJA

Neattiecas

D. FRANCIJA

Neattiecas

E. GRIEĶIJA

Neattiecas

F. ĪRIJA

Nosakot tiesības uz pabalstiem natūrā, saskaņā ar Regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. pantu "ģimenes loceklis" ir jebkura persona, ko 1947. līdz 1970. gada veselības aktos atzīst par darbinieka vai pašnodarbinātas personas apgādībā esošu.

G. ITĀLIJA

Neattiecas

H. LUKSEMBURGA

Neattiecas

I. NĪDERLANDE

Neattiecas

J. APVIENOTĀ KARALISTE

Nosakot tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. pantu, "ģimenes loceklis" ir:

a) saskaņā ar Lielbritānijas vai Ziemeļīrijas tiesību aktiem katra persona, ko atzīst par apgādībā esošu 1975. gada Sociālā nodrošinājuma akta izpratnē vai arī 1975. gada Sociālā nodrošinājuma akta (Ziemeļīrija) izpratnē, un

b) saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem, katra persona, ko atzīst par apgādībā esošu saskaņā ar 1973. gada Rīkojuma par grupu prakses medicīnas sistēmu izpratni (Group Practice Medical Scheme Ordinance 1973).

57. Regulas II pielikumā:

a) II PIELIKUMS

(Regulas 1. panta u) apakšpunkts)

I. Īpašie bērna dzimšanas pabalsti, kas ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar 1. panta u) apakšpunktu

b) pantu papildina ar šādu tekstu:;

"II. Speciālas tām pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, uz ko saskaņā ar 1. panta j) apakšpunkta otro daļu neattiecas Regula.

A. BEĻĢIJA

Neattiecas

B. DĀNIJA

Neattiecas

C. VĀCIJA

Ārstu, zobārstu, veterinārķirurgu, farmaceitu, zvērinātu advokātu un juristu, patentu aģentu (Patentanwälte), notāru, auditoru (Wirtschaftprüfer), nodokļu konsultantu (Steuerbevollmächtigte), jūras loču (Seelotsen) un arhitektu apdrošināšanas un labklājības iestādes (Versicherungs- und Versorgungswerke), kas ir izveidotas saskaņā ar federālo zemju tiesību aktiem, kā arī citas apdrošināšanas un labklājības iestādes, to skaitā labklājības fondi (Fürsorgeeinrichtungen) un paplašināta honorāru sadales sistēma (erweiterte Honorarverteilung).

D. FRANCIJA

1. Pašnodarbinātas personas, kas nestrādā lauksaimniecībā:

a) pašnodarbinātām personām paredzētas vecuma apdrošināšanas papildu sistēmas, kā arī invaliditātes un nāves gadījuma apdrošināšanas sistēmas, piemēram, tās, kas ir minētas Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 658., L 659., L 663-11., L 663-12., L 682. un L 683-1. pantos;

b) papildu pabalsti, kas ir minēti 1966. gada 12. jūlija Likuma Nr. 66 7509. pantā.

2. Lauksaimniecībā pašnodarbinātas personas.

Apdrošināšanas veidi, kas ir minēti Lauku kodeksa 1049. un 1234.19. pantā un, no vienas puses, attiecas uz lauksaimniecībā nodarbināto personu slimību, maternitāti un vecumu, bet no otras puses, uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

E. GRIEĶIJA

Neattiecas

F. ĪRIJA

Neattiecas

G. ITĀLIJA

Neattiecas

H. LUKSEMBURGA

Neattiecas

I. NĪDERLANDE

Neattiecas

J. APVIENOTĀ KARALISTE

Neattiecas."

58. Regulas III pielikuma A daļas 7. punkta BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA teksts kļūst par a) apakšpunktu un iestarpina šo:

"b) 1968. gada 10. un 12. jūlija sarakste attiecībā uz pašnodarbinātām personām."

59. Regulas IV pielikumā:

a) A punktu aizstāj ar šādu:

"A. BEĻĢIJA

Tiesību akti, kas attiecas uz vispārējo invaliditātes sistēmu, īpašo kalnračiem paredzēto invaliditātes sistēmu un īpašo tirdzniecības flotes jūrniekiem paredzēto sistēmu, kā arī tiesību akti par pašnodarbinātu personu darba nespējas apdrošināšanu.";

b) ar šādu tekstu aizstāj D punktu:

"D. FRANCIJA

1. Darbinieki

Visi tiesību akti par invaliditātes apdrošināšanu, izņemot invaliditātes apdrošināšanu, kas ietilpst kalnračiem paredzētajā sociālā nodrošinājuma sistēmā.

2. Pašnodarbinātas personas

Tiesību akti par pašnodarbinātu personu invaliditātes apdrošināšanu."

60. VI PIELIKUMS

(Regulas 89. pants)

Īpaša kārtība, saskaņā ar ko piemēro dažu dalībvalstu tiesību aktus

A. BEĻĢIJA

1. Ja personu tiesības uz slimības pabalstiem natūrā izriet no Beļģijas obligātās slimības un invaliditātes apdrošināšanas sistēmas, ko piemēro pašnodarbinātām personām, šīs personas ir tiesīgas saņemt pabalstu saskaņā ar Regulas III sadaļas 1. nodaļu, to skaitā 35. panta 1. punktu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

a) attiecīgās personas, kas uzturas citā dalībvalstī, ir tiesīgas:

i) saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem par stacionāro aprūpi, kurā viņi uzturas;

ii) uz atlīdzību par citiem pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar Beļģijas sistēmu paredz attiecīga Beļģijas institūcija, saskaņā ar likmi, kas atbilst tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņi uzturas;

b) personas, kas pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, ir tiesīgas saņemt pabalstus natūrā, ko nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā viņi pastāvīgi dzīvo, ar noteikumu, ka viņi atbilstīgai Beļģijas institūcijai veic vajadzīgās papildu iemaksas, ko paredz Beļģijas noteikumi.

2. Lai Beļģijas institūcija piemērotu Regulas III sadaļas 7. un 8. nodaļu, uzskata, ka bērns ir uzaudzis tajā dalībvalstī, kurā viņš dzīvo.

3. Piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, vecuma apdrošināšanas laikposmus, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir pabeigti līdz 1945. gada 1. janvārim, uzskata arī par laikposmiem, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir pabeigti saskaņā ar vispārējo un jūrniekiem paredzēto invaliditātes sistēmu.

4. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laikposmus, kuros darbinieks vai pašnodarbinātā persona bija darba nespējīga saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem.

5. Piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, vecuma pensijas apdrošināšanas laikposmus, kas pašnodarbinātām personām ir pabeigti saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, pirms stājās spēkā tiesību akti par pašnodarbinātu personu darba nespēju, uzskata par laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar pēdējiem tiesību aktiem.

6. Lai pārbaudītu, vai ir izpildītas Beļģijas tiesību aktos izvirzītās prasības attiecībā uz tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu, dienas, ko minētie tiesību akti atzīst par ekvivalentām, ņem vērā tad, ja pirms tam nostrādātās dienas bija algota darba dienas.

B. DĀNIJA

1. Apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmus, kas ir pabeigti kādā dalībvalstī, kas nav Dānija, uzņemot par apstiprināta bezdarba apdrošināšanas fonda dalībnieku, uzskata par līdzvērtīgiem Dānijā pabeigtiem nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmiem.

2. Darbinieki un pašnodarbinātas personas, pensijas pieprasītāji un pensijas saņēmēji, kā arī viņu ģimenes locekļi, kas ir minēti Regulas 19. pantā, 22. panta 1. un 3. punktā, 25. panta 1. punktā, 28.a pantā, 29. un 31. pantā, kas dzīvo vai uzturas Dānijā, ir tiesīgi saņemt pabalstus natūrā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tie, ko Dānijas tiesību akti izvirza personām, kuru ienākumi nepārsniedz 1971. gada 9. jūnija Likuma Nr. 311 par valsts veselības aprūpi 3. pantā noteikto līmeni, un ja ar šiem pabalstiem saistītos izdevumus sedz citu dalībvalstu institūcijas.

3. Likuma par vecuma pensijām 1. panta 1. punkta Nr. 2 normas, Likuma par invaliditātes pensijām. 1. panta 1. punkta Nr. 2 normas un likuma par atraitņu pensijām un pabalstiem 2. panta 1. punkta Nr. 2 normas neattiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kā arī uz apgādnieku zaudējušām personām, kas dzīvo citā dalībvalstī, kura nav Dānija.

4. Dānijas tiesību aktu normas, kas reglamentē vecuma pensijas un atraitņu pensijas, attiecas uz tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas atraitni, kas bija pakļauts Dānijas tiesību aktiem, arī tad, ja viņa nedzīvo Dānijā.

5. Regulas noteikumi neierobežo Dānijas 1972. gada 7. jūnija likumu pagaidu noteikumus par to Dānijas pilsoņu tiesībām uz pensiju, kas konkrētu laikposmu tieši pirms tās stāšanās spēkā ir dzīvojuši Dānijā. Tomēr citu dalībvalstu pilsoņiem pensiju saskaņā ar minētajiem Dānijas pilsoņiem piemērojamajiem noteikumiem piešķir tikai tad, ja tie ir nodzīvojuši Dānijā gadu tieši pirms tās spēkā stāšanās dienas.

6. a) Laikposmus, kuros pārrobežu darba ņēmējs, kas dzīvo citā dalībvalstī, ir strādājis Dānijā, piemērojot Dānijas tiesību aktus, uzskata par Dānijā nodzīvotā laikposmiem. Tas pats attiecas uz laikposmiem, kad pārrobežu darba ņēmējs ir norīkots uz citu dalībvalsti vai sniedz pakalpojumus citai dalībvalstij, kas nav Dānija;

b) laikposmus, kuros sezonas strādnieks, kas dzīvo citā dalībvalstī, kas nav Dānija, ir strādājis Dānijā, piemērojot Dānijas tiesību aktus, uzskata par Dānijā nodzīvotiem laikposmiem. Tas pats attiecas uz laikposmiem, kad sezonas strādnieku norīko uz citu dalībvalsti, kas nav Dānija.

7. Lai noteiktu, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem, ko maternitātes pabalstu saņemšanai izvirza Likuma par ikdienas naudas pabalstiem slimības vai maternitātes gadījumā 12. nodaļa, ja persona nebija pakļauta Dānijas tiesību aktiem, daļu no laikposma, kas ir noteikts iepriekšminētā likuma 34. panta 1. un 2. punktā:

a) ņem vērā apdrošināšanas laikposmus, kuri attiecīgo bāzes laikposmu laikā ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru laikā attiecīgā persona nebija pakļauta Dānijas tiesību aktiem, pielīdzina laikposmiem, kas pabeigti saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem;

b) pieņem, ka attiecīgā persona laikposmos, kas tiek ņemti vērā, saņēmusi vidējo algu, kas ir līdzvērtīga Dānijas tiesību aktos paredzēto laikposmu vidējai algai minētajos bāzes laikposmos.

8. Piemērojot Regulas 12. panta 2. punktu Dānijas tiesību aktiem, invaliditātes, vecuma un atraitņu pensiju uzskata par viena veida pabalstiem.

9. Piemērojot Regulas 67. pantu, Dānijā apdrošinātu pašnodarbinātu personu bezdarbnieku pabalstus aprēķina saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem.

C. VĀCIJA

1. a) Ja vien to jau neparedz Vācijas tiesību akti par nelaimes gadījumu apdrošināšanu, Vācijas institūcijas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodrošina kompensāciju par nelaimes gadījumiem darbā (un arodslimībām), kas notika Elzasā — Lotringā līdz 1919. gada janvārim, un Francijas institūcijas neuzņēmās atbildību par šo pabalstu izmaksām saskaņā ar Nāciju līgas padomes 1921. gada 21. jūnija Lēmumu (Reichsgesetzblatt, p. 1289), ja attiecīgā persona vai viņu kā apgādnieku zaudējušie dzīvo dalībvalstī;

b) Regulas 10. pants neietekmē normas, saskaņā ar ko nelaimes gadījumi (un arodslimības), kuri notiek ārpus Vācijas Federatīvās Republikas, un laikposmi, kuri ir pabeigti ārpus šīs teritorijas, neļauj izmaksāt pabalstus vai ļauj tos izmaksāt ar konkrētiem nosacījumiem, ja personas, kas ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, dzīvo ārpus Vācijas Federatīvās Republikas.

2. a) Lai noteiktu, vai laikposmi, ko Vācijas tiesību akti uzskata par pārtrauktiem laikposmiem (Zurechnungszeiten) vai papildu laikposmiem (Ausfallzeiten), būtu jāņem vērā kā tādi, obligātās iemaksas, kas ir veiktas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, un apdrošināšanu saskaņā ar citas valsts apdrošināšanas sistēmu uzskata par obligātām iemaksām, kas ir veiktas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, un par apdrošināšanu saskaņā ar Vācijas pensiju apdrošināšanas sistēmu. Šī norma neattiecas uz Vācijas Federatīvās Republikas zemnieku vecuma apdrošināšanu, kā arī atbilstīgām citu dalībvalstu sistēmām.

Aprēķinot, cik kalendāro mēnešu ir pagājis starp pievienošanos apdrošināšanas sistēmai un riska materializāciju, ignorē laikposmus starp minētajiem diviem datumiem, ko ņem vērā saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, kā arī laikposmus, kuros attiecīgā persona saņēma pensiju;

b) panta a) punkts neattiecas uz standarta pārtraukto laikposmu (pauschale Ausfallzeit). To nosaka, ņemot vērā tikai un vienīgi Vācijā pabeigtos apdrošināšanas laikposmus;

c) papildu laikposmu (Zurechnungszeit), ko nosaka Vācijas tiesību akti par kalnračiem paredzēto pensiju apdrošināšanu, ņem vērā tad, ja pēdējo iemaksu saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem veica kalnračiem paredzētajā pensiju apdrošināšanā;

d) Vācijas aizstājējlaikposmus (Ersatzzeiten) aprēķina tikai saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem;

e) atkāpjoties no d) apakšpunkta, personām, kas ir apdrošinātas saskaņā ar Vācijas apdrošināšanas sistēmu un laikā no 1948. gada 1. janvāra līdz 1963. gada 31. jūlijam dzīvoja Vācijas teritorijā, kas atradās Nīderlandes pārvaldībā, piemēro šādu noteikumu — aprēķinot Vācijas aizstājējlaikposmus (Ersatzzeiten) saskaņā ar Vācijas sociālā nodrošinājuma likuma (RVO) 1251. panta 2. punktu vai atbilstīgiem noteikumiem, iemaksas, ko šajā laikposmā veica Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmās, pielīdzina nodarbinātībai, uz ko attiecas obligātā apdrošināšana saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem.

3. Attiecībā uz maksājumiem Vācijas slimokasēs, Regulas 26. panta 2. punktā minētās obligātās iemaksas aptur līdz brīdim, kad pieņem lēmumu attiecībā uz pensijas pieprasījumu.

4. Lai noteiktu, vai bērns saņem bāreņa pensiju, 78. pantā minēto pabalstu vai citu ģimenes pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar Francijas tiesību aktiem nepilngadīgajam, kas dzīvo Francijā, uzskata par bāreņu pabalstu atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem.

5. Ja, piemērojot šo vai vēlāk pieņemtas regulas, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, dažām veselības apdrošināšanas institūcijām rodas ārkārtēji izdevumi, tos var daļēji vai pilnīgi atmaksāt. Valsts vietējo veselības apdrošināšanas fondu federācija, pildot koordinatora funkcijas (slimības apdrošināšanā), lemj par šādiem atmaksājumiem, kopīgi vienojoties ar citām Veselības apdrošināšanas fondu centrālajām asociācijām. Šiem atmaksājumiem vajadzīgos resursus nodrošina nodokļi, ko uzliek visām veselības apdrošināšanas institūcijām, proporcionāli biedru, to skaitā arī pensionāru, vidējam skaitam iepriekšējā gadā.

6. Piemērojot Regulu, vienreizējo maksājumu par medicīnisko pēcdzemdību aprūpi, ko Vācijas tiesību akti paredz apdrošinātajām sieviešu dzimuma personām un apdrošināto personu ģimenes locekļiem, uzskata par pabalstu natūrā.

7. Apdrošināšanas kodeksa (RVO) 1233. pants un 10. pants ierēdņu apdrošināšanas likumā (AVG), kas grozīts ar 1972. gada 16. oktobra pensiju reformas likumu, kurš reglamentē brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar Vācijas pensiju sistēmām, attiecas uz citu dalībvalstu pilsoņiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, saskaņā ar turpmāk norādītiem noteikumiem.

Ja vispārīgie nosacījumi ir izpildīti, brīvprātīgas iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanas sistēmā var veikt:

a) personas, kuru dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ir Vācijas Federatīvajā Republikā;

b) personas, kuru dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ir citā dalībvalstī, ja šīs personas agrāk obligāti vai brīvprātīgi bija iesaistītas Vācijas pensiju apdrošināšanas sistēmā;

c) citu dalībvalstu pilsoņi, kuru dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas trešā valstī, un ja viņi vismaz 60 mēnešus ir veikuši iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanā vai arī saskaņā ar agrāk spēkā esošajiem pārejas noteikumiem bija tiesīgi brīvprātīgi apdrošināties un nav obligāti vai brīvprātīgi apdrošināti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

8. Regula neietekmē fiziska darba strādnieku pensiju reformas likuma (ArVNG) 51.a panta 2. punktu, kā arī 49.a panta 2. punktu ierēdņu pensiju reformas likumā (ArVNG), kas ir grozīts ar 1972. gada 16. oktobra pensiju reformas likumu. Personas, kas saskaņā ar 8. punkta b) un c) apakšpunktu var apdrošināties brīvprātīgi, drīkst veikt iemaksas tikai par laikposmiem, par kuriem viņas nav veikušas iemaksas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

9. Ja pabalsti natūrā, ko Vācijas dzīvesvietas institūcijas piešķir pensionāriem vai viņu ģimenes locekļiem, kas ir apdrošināti citu dalībvalstu kompetentās institūcijās, jāatmaksā ar vienreizējiem ikmēneša maksājumiem, lai panāktu finansiālu izlīdzināšanu starp Vācijas pensionāru veselības apdrošināšanas institūcijām, šos maksājumus uzskata par izdevumiem saskaņā ar Vācijas pensionāru apdrošināšanas sistēmu. Vienreizējos maksājumus, ko citu dalībvalstu kompetentās institūcijas atmaksā Vācijas dzīvesvietas institūcijām, uzskata par ieņēmumiem, ko ņem vērā saistībā ar minēto finansiālo izlīdzināšanu.

10. Pašnodarbinātām personām bezdarbnieku pabalstu (Arbeitslosenhilfe) piešķir, ja attiecīgā persona līdz brīdim, kad tā piesakās par bezdarbnieku, ir vismaz gadu galvenokārt kā pašnodarbināta nostrādājusi Vācijas Federatīvajā Republikā un nav šo darbu gluži vienkārši uz laiku pārtraukusi.

11. Apdrošināšanas laikposmus, kas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem ir pabeigti saskaņā ar īpašu zemniekiem paredzētu apdrošināšanas sistēmu vai arī, ja šāda sistēma neeksistē — zemnieka statusā saskaņā ar vispārējo sistēmu, ņem vērā, lai izpildītu nosacījumus par obligāto apdrošināšanas ilgumu, kas ir vajadzīgs, lai persona varētu veikt iemaksas saskaņā ar likuma par zemnieku vecuma apdrošināšanu (Gesetz über die Altershilfe der Landwirte - GAL) 27. pantu, ar noteikumu, ka:

a) deklarācija, no kuras izriet pienākums veikt iemaksas, ir iesniegta noteiktajā laikā;

b) tieši pirms deklarācijas iesniegšanas attiecīgā persona ir bijusi iesaistīta Vācijas Federatīvajā Republikā pastāvošajā zemnieku vecuma apdrošināšanas sistēmā.

12. Obligātās apdrošināšanas laikposmus, kas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir pabeigti īpašā amatniekiem paredzētā sistēmā vai arī, ja šāda sistēma neeksistē, īpašā pašnodarbinātām personām paredzētā sistēmā vai vispārējā sistēmā, ņem vērā, līdz sasniegti 216 obligātās apdrošināšanas mēneši, kas ir vajadzīgi, lai brīvprātīgi izstātos no amatniekiem paredzētās pensiju sistēmas.

D. FRANCIJA

1. a) Pabalstu vecākiem darbiniekiem, vecākām pašnodarbinātām personām un lauksaimnieku vecuma pabalstu saskaņā ar nosacījumiem, ko Francijas tiesību akti izvirza franču darba ņēmējiem, piešķir visiem darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas ir citu dalībvalstu pilsoņi, ja šīs personas pieprasījuma brīdī dzīvo Francijā;

b) tas pats attiecas uz bēgļiem un bezvalstniekiem;

c) Regula neietekmē Francijas tiesību aktu normas, saskaņā ar kurām, nosakot tiesības uz vecākiem darbiniekiem paredzēto pabalstu, ņem vērā tikai tos laikposmus, kurus attiecīgā persona kā darbinieks ir nostrādājusi Francijas Eiropas departamentos un Aizjūras departamentos (Gvadelupā, Gviānā, Martinikā un Reinjonā), kā arī tiem pielīdzināmus laikposmus vai arī laikposmus, ko attiecīgā persona ir nostrādājusi kā pašnodarbināta.

2. Īpašo pabalstu un kumulatīvo atlīdzību, ko nosaka īpaši tiesību akti par sociālo nodrošinājumu raktuvēs, piešķir tikai strādniekiem, kas nodarbināti Francijas raktuvēs.

3. 1965. gada 10. jūlija likumu Nr. 65-555, kas Francijas pilsoņiem, kuri strādāja vai strādā ārzemēs, ļauj pievienoties brīvprātīgai pensiju apdrošināšanas sistēmai, citu dalībvalstu pilsoņiem piemēro ar šādiem nosacījumiem:

- tiesības uz brīvprātīgu apdrošināšanu saskaņā ar Francijas sistēmu dod tikai tāds darbs, kas ir veikts ārpus Francijas, kā arī ārpus tās dalībvalsts, kuras pilsonis ir darbinieks vai pašnodarbinātā persona,

- darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, iesniedzot pieprasījumu, ir jāpierāda, ka tā nodzīvojusi, pēc kārtas vai nē, Francijā vismaz 10 gadus, vai arī tikpat ilgi nepārtraukti pēc izvēles vai obligāti ir bijusi Francijas tiesību aktu subjekts.

4. Regulas 73. panta 3. punktā "ģimenes pabalsti" ir:

a) pirmsdzemdību pabalsti, ko nosaka Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 516. pants;

b) ģimenes pabalsti, kas uzskaitīti Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 524. un L 531. pantā;

c) kompensācija par plānotajiem nodokļiem, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 532. pantā.

Tomēr šo pabalstu var izmaksāt tikai tad, ja algai, ko saņēma laikposmā, par kuru pieprasa pabalstu, ienākuma nodokli uzlika Francijā;

d) vienreizējs algas pabalsts, kas paredzēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 533. pantā.

5. Lai aprēķinātu Regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto teorētisko summu, sistēmās, kur vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā pensionēšanās punktus, kompetentā institūcija par katru apdrošināšanas gadu, kas ir pabeigts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā pensijas punktus, kas iegūti, dalot punktu skaitu ar atbilstīgu gadu skaitu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

E. GRIEĶIJA

1. Neatkarīgi no I pielikuma I iedaļas E daļas 1. punkta, Regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas uz OGA apdrošinātām personām, kuru veselības stāvoklis prasa neatliekamu ārstēšanu, pirms šī persona uzsāk darbu, kuru viņa ieradusies veikt kādā dalībvalstī, kas nav Grieķija.

2. Regulas 10. panta 1. punkts neietekmē Dekrēta Nr. 4577/66 2. panta 4. punktu, saskaņā ar ko IKA pensiju, kas ir piešķirtas Grieķijas pilsoņiem vai personām, kuru izcelsme ir Ēģiptē vai Turcijā, maksājumus aptur, ja saņēmējs bez pamatota iemesla uzturas ārzemēs ilgāk par sešiem mēnešiem.

F. ĪRIJA

1. Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, bezdarbnieki, pensijas pieprasītāji un pensionāri, kā arī viņu ģimenes locekļi, kas ir minēti Regulas 19. panta 1. punktā, 22. panta 1. un 3. punktā, 25. panta 1. un 3. punktā, 26. panta 1. punktā, 28.a pantā, 29. pantā un 31. pantā, kas dzīvo vai uzturas Īrijā, ir tiesīgi bez maksas saņemt ārstēšanu, ko paredz Īrijas tiesību akti, ja šīs aprūpes izdevumus sedz citas dalībvalsts institūcija.

2. Darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļi, kas ir citas dalībvalsts tiesību aktu subjekti un kas atbilst nosacījumiem, kurus šie tiesību akti izvirza attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus, vajadzības gadījumā, ņemot vērā Regulas 18. pantu, ja minētās personas dzīvo Īrijā, ir tiesīgi bez maksas pilnā apjomā saņemt ārstēšanu, ko paredz Īrijas tiesību akti.

Šādu pabalstu izmaksas sedz institūcija, kurā ir apdrošināts darbinieks vai pašnodarbinātā persona.

Tomēr, ja darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātais vai persona, kas rūpējas par bērniem, Īrijā strādā, pabalstus ģimenes locekļiem Īrijas institūcija izmaksā tādā apjomā, kādu paredz vienīgi Īrijas tiesību akti.

3. Ja darbinieks, kas ir Īrijas tiesību aktu subjekts, ir atstājis dalībvalsti, lai strādātu citā dalībvalstī, un pirms ierašanās šajā valstī cieš nelaimes gadījumā, viņš ir tiesīgs saņemt pabalstu sakarā ar šo nelaimes gadījumu:

a) tā, it kā nelaimes gadījums būtu noticis Īrijā;

b) neņemot vērā prombūtni no Īrijas, ja nosaka, vai sakarā ar savu nodarbinātību darbinieks bija apdrošināts saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

4. Piemērojot Regulas 12. panta 2. punktu Īrijas tiesību aktiem, invaliditātes, vecuma un atraitņu pensijas uzskata par viena veida pabalstiem.

5. Aprēķinot ienākumus, lai piešķirtu no ienākumiem atkarīgu pabalstu, ko Īrijas tiesību akti paredz slimības, maternitātes un bezdarba gadījumā, summu, kas līdzvērtīga vidējai nedēļas algai attiecīgajā gadā vīriešiem un sievietēm, neatkarīgi no 23. panta 1. punkta un 68. panta 1. punkta, piešķir darbiniekam par katru saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem nostrādāto darba nedēļu attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā.

6. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laikposmus, kuros darbinieks vai pašnodarbinātā persona bija darba nespējīga saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem.

7. Piemērojot 44. panta 2. punktu, ja pensionēšanās ir nosacījums pensijas saņemšanai un darbinieks nav pensionējies, viņu uzskata par tādu, kas ir izteicis lūgumu vēl nepiešķirt vecuma pensiju, ko viņš būtu tiesīgs saņemt saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem.

8. Līdz 1983. gada 31. decembrim, lai Īrijas tiesību aktus piemērotu citiem pabalstiem, izņemot ģimenes pabalstus, kā arī slimības un maternitātes pabalstus natūrā, neņem vērā laikposmus, kas nav pabeigti darbinieka statusā.

G. ITĀLIJA

Nav

H. LUKSEMBURGA

1. Atkāpjoties no Regulas 94. panta 2. punkta, apdrošināšanas laikposmus un tiem pielīdzinātos laikposmus, kas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem par invaliditātes pensijas un vecuma pensijas, kā arī pēcnāves pensijas apdrošināšanu, ir pabeigti līdz 1946. gada 1. janvārim, piemērojot šos tiesību aktus, ņem vērā tik lielā mērā, cik iegūstamās tiesības ir saglabājušās līdz 1959. gada 1. janvārim vai arī atgūtas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem vai divpusējām konvencijām, kas ir spēkā vai ko gatavojas noslēgt. Ja piemēro vairākas divpusējas konvencijas, vērā ņem senākos apdrošināšanas vai tiem pielīdzinātos laikposmus.

2. Piešķirot Luksemburgas pensiju fiksēto daļu, apdrošināšanas laikposmus, ko darbinieki vai pašnodarbinātas personas, kuras nedzīvo Luksemburgā, ir pabeigušas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, sākot ar 1972. gada 1. oktobri, uzskata par nodzīvotiem laikposmiem.

I. NĪDERLANDE

1. Ārstēšanās izdevumu apdrošināšana:

a) attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus natūrā Regulas III sadaļas 1. nodaļa attiecas tikai uz personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar obligāto, brīvprātīgo vai vecāku cilvēku apdrošināšanu, ja to apdrošināšanas sistēmas ir ietvertas likumā par veselības apdrošināšanas fondiem (Ziekenfondswet);

b) piemērojot 27. pantu un/vai 28. pantu, personu, kas saņem vecuma pensiju saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un pensiju saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, uzskata par tiesīgu saņemt pabalstus natūrā, pēc vajadzības ņemot vērā 9. pantu, ja šī persona atbilst nosacījumiem, kas ir izvirzīti, lai pievienotos vecākiem cilvēkiem paredzētām veselības apdrošināšanas sistēmām vai arī brīvprātīgajām apdrošināšanas sistēmām, kas ir izklāstītas likumā par veselības apdrošināšanas fondiem (Ziekenfondswet).

Šis noteikums attiecas arī uz precētu sievieti, kuras vīrs saņem precētiem cilvēkiem paredzētu vecuma pensiju saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un atbilst nosacījumiem, kas ir izvirzīti, lai pievienotos vecākiem cilvēkiem paredzētām veselības apdrošināšanas sistēmām vai arī brīvprātīgām sistēmām, kas ir izklāstītas likumā par veselības apdrošināšanas fondiem.

c) persona, kas saņem vecuma pensiju saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, bet dzīvo citā dalībvalstī un ir apdrošināta saskaņā ar vecākiem cilvēkiem paredzēto veselības apdrošināšanas sistēmu vai arī brīvprātīgajām apdrošināšanas sistēmām, kas ir izklāstītas likumā par veselības apdrošināšanas fondiem, veic iemaksas par sevi un, ja vajadzīgs, par ģimenes locekļiem, apmērā, kas sastāda pusi no izmaksām, kuras radās Nīderlandē, ārstējot veco cilvēku un viņa ģimenes locekļus. Šo iemaksu samazina un izmaksas sedz obligātās apdrošināšanas sistēma, kas paredzēta likumā par veselības apdrošināšanas fondiem, un samazinājums, kura izmaksas uzņemas minētā sistēma, atbilst tam, ko piešķir personām, kuras dzīvo Nīderlandē un ir iesaistītas vecākiem cilvēkiem paredzētās veselības apdrošināšanas sistēmās un kuru iemaksas nosaka tādā pašā veidā;

d) persona, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem nesaņem vecuma pensiju un, ja tā ir precējusies, kuras laulātais nesaņem precētiem cilvēkiem paredzētu vecuma pensiju saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, ja šī persona dzīvo citā dalībvalstī un ir apdrošināta saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas sistēmu, kas ir noteikta likumā par veselības apdrošināšanas fondiem, veic iemaksas par sevi un katru ģimenes locekli, kas ir sasniedzis 16 gadu vecumu, apjomā, kas atbilst vidējai summai, kuru Nīderlandes veselības apdrošināšanas fondi ir noteikuši brīvprātīgi apdrošinātām personām, kas dzīvo Nīderlandē. Iemaksas noapaļo uz augšu ar precizitāti līdz vienam guldenim.

2. Kārtība, saskaņā ar ko Nīderlandes tiesību aktus piemēro vispārējā vecuma apdrošināšanā:

a) apdrošināšanas laikposmus līdz 1957. gada 1. janvārim, kad saņēmējs, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ļautu šos laikposmus uzskatīt par apdrošināšanas laikposmiem, pēc 15 gadu vecuma dzīvoja Nīderlandē, vai kuros, uzturēdamies citā dalībvalstī, bija darbinieks Nīderlandē pie darba devēja, kas reģistrēts minētajā valstī, piemērojot Nīderlandes tiesību aktus par vispārējo vecuma apdrošināšanu, uzskata par pabeigtiem apdrošināšanas laikposmiem;

b) iepriekšminētos laikposmus neņem vērā, ja tie sakrīt ar tiem, ko ņem vērā, lai aprēķinātu pensiju, kas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir jāizmaksā saistībā ar vecuma apdrošināšanu;

c) ja precētas sievietes vīrs saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir tiesīgs saņemt pensiju sakarā ar vispārējo vecuma apdrošināšanu, tad laulības laikposmus, pirms viņa ir sasniegusi 65 gadu vecumu un kuru laikā viņa dzīvo vienā vai vairākās dalībvalstīs, uzskata par apdrošināšanas laikposmiem, ciktāl šie laikposmi sakrīt ar apdrošināšanas laikposmiem, ko saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir pabeidzis viņas vīrs un tiem laikposmiem, ko ņem vērā saskaņā ar a) apakšpunktu;

d) laikposmus, kas paredzēti c) apakšpunktā, neņem vērā, ja tie sakrīt ar tiem, ko ņem vērā, aprēķinot pensiju, ko izmaksā attiecīgajai precētajai sievietei saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem saistībā ar vecuma apdrošināšanu, kā arī, ja tie sakrīt ar laikposmiem, kuros viņa saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem saņēma vecuma pensiju;

e) divus iepriekšējos apakšpunktus mutatis mutandis attiecina uz precētu sievieti, kuras vīrs bija pakļauts Nīderlandes tiesību aktiem attiecībā uz vecuma apdrošināšanu vai arī tiek uzskatīts par tādu, kas ir pabeidzis apdrošināšanas laikposmus saskaņā ar a) apakšpunktu;

f) laikposmus, kas ir minēti a) un c) apakšpunktā, ņem vērā, aprēķinot vecuma pensiju, tikai tad, ja attiecīgā persona pēc 59 gadu vecuma sasniegšanas ir sešus gadus nodzīvojusi vienā vai vairākās dalībvalstīs, un tik ilgi, kamēr šī persona dzīvo kādā no šīm dalībvalstīm.

3. Kārtība, saskaņā ar ko piemēro Nīderlandes tiesību aktus par atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu:

a) piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, laikposmus līdz 1959. gada 1. oktobrim, kuros darbinieks vai pašnodarbinātā persona pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas dzīvoja Nīderlandē vai arī kuros, dzīvojot citā dalībvalstī, bija nodarbināta Nīderlandē pie darba devēja, kas reģistrēts šajā valstī, arī uzskata par apdrošināšanas laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem par atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu;

b) laikposmus, ko ņem vērā saskaņā ar a) apakšpunktu, neņem vērā gadījumā, ja tie sakrīt ar apdrošināšanas laikposmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem par pensijām apgādnieku zaudējuma gadījumā.

4. Kārtība, saskaņā ar ko Nīderlandes tiesību aktus piemēro darba nespējas apdrošināšanai.

Piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, Nīderlandes institūcijas ņem vērā šādus noteikumus:

a) ja brīdī, kad iestājās darba nespēja vai invaliditāte, attiecīgā persona bija darbinieks Regulas 1. panta a) apakšpunkta izpratnē, kompetentā institūcija naudas pabalsta apjomu nosaka saskaņā ar 1966. gada 18. februāra likumu par darba nespējas apdrošināšanu (WAO), ņemot vērā:

- pabeigtus apdrošināšanas laikposmus saskaņā ar iepriekšminēto 1966. gada 18. februāra likumu (WAO),

- apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti pēc 15 gadu vecuma saskaņā ar 1975. gada 11. decembra likumu par daba nespēju (AAW), ar noteikumu, ka tie nesakrīt ar apdrošināšanas laikposmiem, ko attiecīgā persona ir pabeigusi saskaņā ar iepriekšminēto 1966. gada 18. februāra likumu (WAO),

- nodarbinātības laikposmus un tiem pielīdzinātos laikposmus, kas ir pabeigti Nīderlandē līdz 1967. gada 1. jūlijam;

b) ja darba nespēja un no tās izrietošā invaliditāte iestājās tad, kad attiecīgā persona Regulas 1. panta a) apakšpunkta izpratnē nebija darbinieks, kompetentā institūcija naudas pabalstu apjomu nosaka saskaņā ar 1975. gada 11. decembra likumu par darba nespēju (AAW), ņemot vērā:

- attiecīgās personas pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas pabeigtos apdrošināšanas laikposmus saskaņā ar iepriekšminēto 1975. gada 11. decembra likumu (AAW),

- apdrošināšanas laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar 1966. gada 18. februāra likumu par darba nespējas apdrošināšanu (WAO), ar noteikumu, ka šie laikposmi nesakrīt ar tiem, kas ir pabeigti saskaņā ar iepriekšminēto 1975. gada 11. decembra likumu (AAW),

- nodarbinātības laikposmus un tiem pielīdzinātus laikposmus, kas pabeigti Nīderlandē līdz 1967. gada 1. jūlijam.

5. Kārtība, saskaņā ar ko piemēro konkrētus pārejas noteikumus.

45. panta 1. punktu nepiemēro, vērtējot tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktu pārejas noteikumiem, kas reglamentē vispārējo vecuma pensiju apdrošināšanu (46. pants), vispārējo atraitņu un bāreņu apdrošināšanu, kā arī vispārējo darba nespējas apdrošināšanu.

J. APVIENOTĀ KARALISTE

1. Ja persona, kas parasti dzīvo Gibraltārā vai kam kopš pēdējās ierašanās Gibraltārā tika prasīts veikt iemaksas kā darbiniekam saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem sakarā ar darba nespēju, maternitāti vai bezdarbu, lūdz uz konkrētu laikposmu atbrīvot no šīm iemaksām un tās šajā laikposmā kreditēt, katru laikposmu, ko šī persona ir nostrādājusi dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste, uzskata par Gibraltārā nostrādātu laikposmu, kurā attiecīgā persona ir veikusi iemaksas kā darbinieks saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem.

2. Saistībā ar Regulas III sadaļas 3. nodaļu sieviete, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem lūdz piešķirt vecuma pensiju:

a) pamatojoties uz vīra apdrošināšanu;

b) vai arī, pamatojoties uz pašas apdrošināšanu, un ja vīra veiktās iemaksas ņem vērā tāpēc, ka laulība ir beigusies vīra nāves rezultātā vai arī cita iemesla dēļ, nosakot tiesības uz pensiju, ņem vērā vīra veiktās iemaksas,

lai noteiktu viņas vīra veiktās ikgadējās vidējās iemaksas, kā arī viņam kreditētās iemaksas, uzskata, ka katra atsauce uz apdrošināšanas laikposmiem, ko ir pabeigusi šī sieviete, iekļauj atsauci uz apdrošināšanas laikposmu, ko ir pabeidzis vīrs.

3. a) Ja personai izmaksā Apvienotās Karalistes tiesību aktos paredzēto bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Regulas 71. panta 1) punkta a) apakšpunkta ii) daļu un b) apakšpunkta ii) daļu, tad, lai izpildītu nosacījumus, ko bērnu pabalstu saņemšanai par Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā nodzīvoto laiku izvirza Apvienotās Karalistes tiesību akti, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas laikposmus, ko šī persona ir pabeigusi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par Lielbritānijā vai attiecīgi Ziemeļīrijā nodzīvotiem laikposmiem;

b) ja saskaņā ar Regulas II sadaļu Apvienotās Karalistes tiesību akti attiecas uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas neatbilst šādiem nosacījumiem, ko Apvienotās Karalistes tiesību akti izvirza attiecībā uz bērnu pabalstu:

i) ja personai jāuzturas Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā, lai atbilstu šim nosacījumam, to uzskata par personu, kas uzturas Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā;

ii) personas, kas nav uzturējusies Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā, apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmus, ko minētais darbinieks ir pabeidzis saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību minētajiem nosacījumiem, uzskata par uzturēšanās laikposmiem Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā;

c) attiecībā uz prasībām piešķirt ģimenes pabalstus saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem iepriekšminētos noteikumus, kas ir izklāstīti a) un b) apakšpunktā, piemēro analoģiski.

4. Katru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kam saskaņā ar Regulas II sadaļu piemēro Apvienotās Karalistes tiesību aktus, nosakot tiesības saņemt kopšanas pabalstu, uzskata par:

a) dzimušu Apvienotajā Karalistē, ja šī persona ir dzimusi citā dalībvalstī;

b) par personu, kas parasti ir dzīvojusi Apvienotajā Karalistē un uzturējusies šajā valstī jebkurā apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikposmā, kas ir pabeigts citā dalībvalstī vai saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

5. Ja darbinieks, kas ir Apvienotās Karalistes tiesību aktu subjekts, cieš nelaimes gadījumā pēc tam, kad, dodoties veikt darba pienākumus citā dalībvalstī, ir atstājis vienu dalībvalsti, bet vēl nav ieradies galamērķī, tiesības saņemt pabalstu par šo nelaimes gadījumu rodas:

a) tā, it kā nelaimes gadījums būtu noticis Apvienotajā Karalistē;

b) lai noteiktu, vai viņš bija nodarbināts pelnītājs saskaņā ar Lielbritānijas vai Ziemeļīrijas tiesību aktiem vai darbinieks saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem, neņem vērā personas atrašanos ārpus šīm teritorijām.

6. Regula neattiecas uz tām Apvienotās Karalistes tiesību aktu normām, kas paredz īstenot sociālā nodrošinājuma nolīgumus, kas ir noslēgti starp Apvienoto Karalisti un trešo valsti.

7. Ja Apvienotās Karalistes tiesību akti to pieprasa, lai noteiktu tiesības uz pabalstu, jebkuras dalībvalsts pilsoņus, kas ir dzimuši trešā valstī, uzskata par Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas ir dzimuši trešā valstī.

8. Piemērojot Regulas III sadaļas 3. nodaļu, neņem vērā progresīvās iemaksas, ko apdrošinātā persona ir samaksājusi saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kā arī progresīvās pensijas, ko maksā saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. Progresīvos pabalstus pieskaita pabalstam, kas pienākas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kā noteikts minētajā nodaļā. Abas summas kopā veido pabalstu, kas pienākas attiecīgajai personai.

9. Lai Regulas 12. panta 2. punktu piemērotu Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, invaliditātes pensiju, vecuma un atraitņu pensiju uzskata par viena veida pabalstiem.

10. Piemērojot Rīkojumu par sociālajiem pabalstiem un apdrošināšanu bezdarba gadījumā (Non-Contributory Social Insurance Benefit and Unemployment Insurance Ordinance (Gibraltārs)), jebkuru personu, kas dzīvo kādā dalībvalstī un uz ko attiecas šī regula, uzskata par dzīvojošu Gibraltārā.

11. Piemērojot Regulas 10., 27., 28., 28.a, 29., 30. un 31. pantu, kopšanas pabalstu, ko darbiniekam vai pašnodarbinātai personai piešķir saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, uzskata par invaliditātes pabalstu.

12. Piemērojot Regulas 10. panta 1. punktu, katru tādu saņēmēju saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kas uzturas citā dalībvalstī, uzturēšanās laikā uzskata par personu, kas dzīvo šajā citā dalībvalstī.

13. 1) Aprēķinot ienākumu faktoru, kas ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pabalstu saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ņemot vērā 15. punktu, katru nedēļu, kad darbinieks vai pašnodarbināta persona bija pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas sākās attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā Apvienotās Karalistes tiesību aktu izpratnē, ņem vērā šādi:

a) i) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi iemaksas kā nodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas, nodarbinātības nedēļu vai katru darbinieka statusā nodzīvotu nedēļu, ņemot par pamatu ienākumus, kas atbilst divām trešdaļām attiecīgā gada maksimālo ienākumu līmeņa;

ii) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi 2. klases iemaksas kā pašnodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas, pašnodarbinātības nedēļu vai katru pašnodarbinātas personas statusā nodzīvotu nedēļu;

b) uzskata, ka attiecīgajai personai ir kreditēta iemaksa par katru pilnu nedēļu, kurā šī persona ir pabeigusi laikposmu, ko pielīdzina apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai nodzīvotā laikposmam, taču tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai kopējais ienākumu faktors šajā gadā sasniegtu līmeni, kas ļautu šo gadu saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem par iemaksu kreditēšanu atzīt par iemaksu gadu;

2) lai ienākumu faktoru pārrēķinātu apdrošināšanas laikposmos, ienākumu faktoru, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem ir sasniegts konkrētajā ienākumu nodokļa gadā, dala ar gada zemāko ienākumu līmeni. Rezultātu izsaka kā veselu skaitli, neņemot vērā decimāldaļas. Iegūto skaitli uzskata par tādu, kas norāda, cik apdrošināšanas nedēļu ir pabeigts attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka šis skaitlis nepārsniedz to nedēļu skaitu, kurās persona bija pakļauta minētajiem tiesību aktiem.

14. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laikposmus, kuros darbinieks vai pašnodarbināta persona bija darbnespējīga Apvienotās Karalistes tiesību aktu izpratnē.

15. 1) Lai saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu aprēķinātu tās pensijas daļas teorētisko apjomu, ko saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem veido papildu komponents:

a) frāzi "ienākumi, iemaksas vai pieaugumi" Regulas 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā skaidro kā ienākumu faktoru pārpalikumus saskaņā ar 1975. gada Sociālā nodrošinājuma pensiju aktu vai arī saskaņā ar 1975. gada Rīkojumu par sociālā nodrošinājuma pensijām (Ziemeļīrija);

b) ienākumu faktoru vidējos pārpalikumus aprēķina saskaņā ar Regulas 47. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā noteikts iepriekšminētajā a) apakšpunktā, uzkrātos pārpalikumus, kas ir reģistrēti saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, dalot ar ienākuma nodokļa gadu skaitu Apvienotās Karalistes tiesību aktu izpratnē (ietverot nepilnos ienākuma nodokļu gadus), kas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir pabeigti kopš 1978. gada 6. aprīļa un ietilpst konkrētajā apdrošināšanas laikposmā;

2) nosakot to pensijas daļu, ko saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem veido papildu komponents, vārdus "apdrošināšanas vai nodzīvotā laika posmi" Regulas 46. panta 2. punktā, skaidro kā apdrošināšanas vai nodzīvotā laika posmus, kas ir pabeigti kopš 1978. gada 6. aprīļa.

61. VII PIELIKUMS

(14.c panta 1. punkta b) apakšpunkta ieviešana)

Gadījumi, kad persona ir vienlaikus pakļauta divu dalībvalstu tiesību aktiem

1. Persona, kas ir pašnodarbināta Beļģijā un strādā algotu darbu citās dalībvalstīs, izņemot Luksemburgu. Luksemburgā piemēro 1968. gada 10. un 12. jūnija saraksti starp Beļģiju un Luksemburgu.

2. Persona, kas pastāvīgi dzīvo Dānijā, ir pašnodarbināta šajā valstī un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

3. Pašnodarbināta persona Vācijas lauksaimniecībā un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

4. Pašnodarbināta persona Francijā, kas strādā algotu darbu citā dalībvalstī, izņemot Luksemburgu.

5. Pašnodarbināta persona Francijas lauksaimniecībā, kas strādā algotu darbu Luksemburgā.

6. Pašnodarbināta persona Grieķijā, kas strādā algotu darbu jebkurā citā dalībvalstī.

7. Pašnodarbināta persona Itālijā, kas strādā algotu darbu jebkurā citā dalībvalstī.

2. pants

1. Šī regula nerada tiesības attiecībā uz laikposmu pirms tās stāšanās spēkā.

2. Lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šo regulu, ņem vērā visus apdrošināšanas laikposmus un, ja vajadzīgs, visus nodarbinātības, pašnodarbinātības vai nodzīvotā laikposmus, kas ir pabeigti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, pirms šī regula stājas spēkā.

3. Ievērojot 1. punktu, šī regula tomēr piešķir tiesības attiecībā uz gadījumu, kas materializējās pirms tās stāšanās spēkā.

4. Pabalstus, ko nepiešķīra vai kuru izmaksu apturēja, motivējot ar attiecīgās personas pilsonību vai dzīvesvietu, pēc attiecīgās personas iesnieguma piešķir vai atjauno ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu ar noteikumu, ka iepriekš noteiktās tiesības neattiecās uz vienreizēju pabalstu.

5. Tādas personas tiesības, kam pensiju piešķīra pirms šīs regulas stāšanās spēkā, pēc attiecīgās personas iesnieguma var pārskatīt, ņemot vērā šo regulu. Šī norma attiecas arī uz citiem pabalstiem, kas ir minēti Regulas (EEK) Nr. 1408/71 78. pantā.

6. Ja 4. vai 5. punktā minēto iesniegumu iesniedz divu gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, tiesības, kas ir iegūtas saskaņā ar šo regulu, ir spēkā, sākot ar minēto dienu, un pret attiecīgo personu nevar izmantot dalībvalstu tiesību aktus par tiesību atņemšanu vai ierobežošanu.

7. Ja 4. un 5. punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc tam, kad ir beidzies divu gadu laikposms pēc šīs regulas stāšanās spēkā, tiesības, kas nav atņemtas vai apgrūtinātas ar ierobežojumiem, stājas spēkā, sākot ar dienu, kurā iesniedza iesniegumu, izņemot gadījumus, kad piemērojamas kādas dalībvalsts labvēlīgākas normas.

3. pants

Ja vien ieinteresētās dalībvalstis nelemj citādi, nolīgumi, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu, 63. panta 3. punktu un 70. panta 3. punktu noslēdza pirms šīs regulas stāšanās spēkā, neattiecas uz personām, uz kurām ar šo regulu attiecināja Regulu (EEK) Nr. 1408/71.

4. pants

Šī regula stājas spēkā septītā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta regula, ar ko pielāgo Regulu (EEK) Nr. 574/72 [6], nolūkā to piemērot arī pašnodarbinātām personām un to ģimenēm.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1981. gada 12. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Braks

[1] OV C 14, 18.1.1978., 15. lpp.

[2] OV C 131, 5.6.1978., 45. lpp.

[3] OV C 269, 13.11.1978., 40. lpp.

[4] OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

[5] OV L 24, 28.1.1981., 3. lpp.

[6] OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.

--------------------------------------------------