EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31979L0923

Padomes direktīva (1979. gada 30. oktobris) par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus

OJ L 281, 10.11.1979, p. 47–52 (DA, DE, EN, FR, IT, NL)
Greek special edition: Chapter 15 Volume 001 P. 230 - 236
Spanish special edition: Chapter 15 Volume 002 P. 156 - 161
Portuguese special edition: Chapter 15 Volume 002 P. 156 - 161
Special edition in Finnish: Chapter 15 Volume 002 P. 200 - 205
Special edition in Swedish: Chapter 15 Volume 002 P. 200 - 205
Special edition in Czech: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Estonian: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Latvian: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Lithuanian: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Hungarian Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Maltese: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Polish: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Slovak: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Slovene: Chapter 15 Volume 001 P. 128 - 133
Special edition in Bulgarian: Chapter 15 Volume 001 P. 107 - 112
Special edition in Romanian: Chapter 15 Volume 001 P. 107 - 112

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/01/2007; Atcelts ar 32006L0113

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1979/923/oj

31979L0923



Oficiālais Vēstnesis L 281 , 10/11/1979 Lpp. 0047 - 0052
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0200
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 15 Sējums 1 Lpp. 0230
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0200
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0156
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 15 Sējums 2 Lpp. 0156


Padomes Direktīva

(1979. gada 30. oktobris)

par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus

(79/923/EEK)

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā vides aizsardzības un uzlabošanas nolūkā ir jāveic konkrēti pasākumi, lai no piesārņošanas aizsargātu ūdeņus, tostarp ūdeņus, no kuriem iegūst čaulgliemjus;

tā kā dažas čaulgliemju populācijas ir jāpasargā no dažādām kaitīgām sekām, ko rada no piesārņotājvielu izplūde jūrā;

tā kā Eiropas Kopienu 1973. gada [4] un 1977. gada [5] rīcības programmas attiecībā uz vidi paredz, ka jāvienojas par kvalitātes mērķiem, izvirzot dažādas prasības videi, inter alia nosakot parametrus ūdenim, tostarp ūdenim, no kura iegūst čaulgliemjus;

tā kā atšķirības, kas ir dažādos noteikumos, kurus dalībvalstīs jau piemēro vai kurus gatavojas piemērot attiecībā uz kvalitātes prasībām ūdenim, no kura iegūst čaulgliemjus, var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un tā tieši ietekmēt kopējā tirgus darbību; tā kā tāpēc saskaņā ar Līguma 100. pantu šajā jomā ir nepieciešams tuvināt tiesību aktus;

tā kā ir vajadzīgs, lai tiesību aktu tuvināšana būtu apvienota ar Kopienas rīcību, kas būtu vērsta uz to, lai, piemērojot vispusīgākus noteikumus, sasniegtu vienu no Kopienas mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā; tā kā šajā sakarā jāpieņem daži īpaši noteikumi; tā kā jāatsaucas uz Līguma 235. pantu, jo Līgums neparedz šim mērķim vajadzīgās īpašās rīcības pilnvaras;

tā kā, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm vajadzēs noteikt ūdeņus, uz kuriem direktīva attieksies, un būs jānosaka konkrētiem parametriem atbilstīgās robežvērtības; tā kā šādi noteiktiem ūdeņiem būs jāatbilst minētajām vērtībām sešus gadus pēc noteikšanas;

tā kā, lai pārbaudītu čaulgliemju iegūšanai paredzētā ūdens kvalitāti, jāņem minimālais skaits paraugu un jāveic pielikumā uzskaitītajiem parametriem atbilstīgi mērījumi; tā kā paraugu ņemšanas apjomu var samazināt vai to var pārtraukt atkarībā no mērījumu rezultātiem;

tā kā dalībvalstis nevar kontrolēt dabas apstākļus un tāpēc jāparedz iespēja dažos gadījumos atkāpties no šīs direktīvas;

tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ var rasties vajadzība ātri pielāgot dažas no pielikumos noteiktajām prasībām; tā kā, lai atvieglotu šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ieviešanu, jānosaka procedūra, kas izveido ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju; tā kā tādai sadarbībai jānotiek Komitejā pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai, kura izveidota saskaņā ar Padomes Direktīva 78/659/EEK (1978. gada 18. jūlijs) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi [6];

tā kā šī direktīva vien nevar nodrošināt to patērētāju aizsardzību, kas lieto čaulgliemju produktus; tā kā šā iemesla dēļ Komisijai visdrīzākā laikā jāsagatavo priekšlikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz to ūdeņu kvalitāti, no kuriem iegūst čaulgliemjus, un ir piemērojama piekrastes ūdeņiem un sālsūdeņiem, kas dalībvalstīs atzīti par aizsargājamiem vai uzlabojamiem, lai veicinātu čaulgliemju (divvāku gliemju un vēderkāju) dzīvību un vairošanos un tā palīdzētu nodrošināt augstu kvalitāti čaulgliemju produktiem, kurus cilvēki tieši lieto uzturā.

2. pants

Parametri, ko piemēro dalībvalstu noteiktajiem ūdeņiem, ir uzskaitīti pielikumā.

3. pants

1. Noteiktajiem ūdeņiem dalībvalstis nosaka pielikumā uzskaitīto parametru vērtības, ja vērtības ir norādītas G slejā vai I slejā; tās atbilst piezīmēm abās slejās.

2. Dalībvalstis nenosaka mazāk stingras parametru vērtības par tām, kas dotas pielikuma I slejā, un cenšas ievērot G slejas vērtības, reizē ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

3. Attiecībā uz kaitīgo notekūdeņu emisijām, kas atbilst parametriem "halogēnorganisks savienojums" un "metāli", tiek piemēroti emisijas standarti, kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Padomes Direktīvu 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [7], reizē ievērojot kvalitātes mērķus un citas saistības, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši tās, kas attiecas uz paraugu ņemšanu.

4. pants

1. Ūdeņus, no kuriem iegūst čaulgliemjus, dalībvalstis pirmo reizi nosaka divu gadu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas.

2. Dalībvalstis vēlāk var noteikt papildu ūdeņus čaulgliemju iegūšanai.

3. Dalībvalstis var pārskatīt dažus noteiktos ūdeņus, jo īpaši tādu faktoru dēļ, kas noteikšanas laikā nav bijuši paredzami, ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

5. pants

Dalībvalstis izstrādā programmas piesārņojuma samazināšanai un nodrošina to, ka sešus gadus pēc tam, kad ūdeņi saskaņā ar 4. pantu noteikti kā čaulgliemju iegūšanas ūdeņi, atbilst gan vērtībām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, gan piezīmēm pielikuma G un I. slejā.

6. pants

1. Lai īstenotu šīs direktīvas 5. pantu, uzskata, ka noteiktie ūdeņi atbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ja šā ūdens paraugi, kas ņemti saskaņā ar pielikumā norādīto minimālo paraugu ņemšanas biežumu, vienā un tajā pašā paraugu ņemšanas vietā vairāk nekā 12 mēnešu periodā atbilst gan vērtībām, ko saskaņā ar 3. pantu noteikušas dalībvalstis, gan piezīmēm pielikuma G un I slejā attiecībā uz:

- 100 % no paraugiem attiecībā uz parametriem "halogēnorganisks savienojums" un "metāli",

- 95 % no paraugiem attiecībā uz parametriem "sāļu koncentrācija" un "izšķīdušais skābeklis",

- 75 % no paraugiem attiecībā uz citiem pielikumā uzskaitītajiem parametriem.

Ja saskaņā ar 7. panta 2. punktu paraugu ņemšanas biežums visiem parametriem pielikumā, izņemot "halogēnorganiskus savienojumus" un "metālus", ir mazāks par pielikumā norādīto biežumu, iepriekšminētās vērtības un piezīmes jāievēro attiecībā uz visiem paraugiem.

2. Gadījumi, kad vērtības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, vai pielikuma G un I slejās ietvertās piezīmes netiek ievērotas dabas katastrofas dēļ, netiek ņemti vērā, aprēķinot 1. punktā paredzētos procentus.

7. pants

1. Dalībvalstu kompetentas iestādes veic paraugu ņemšanu, kuras minimālais biežums ir noteikts pielikumā.

2. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka noteikto ūdeņu kvalitāte ir ievērojami augstāka par to, kuru varētu panākt, piemērojot vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 3. pantu, un pielikuma G un I slejā ietvertās piezīmes, paraugu ņemšanas biežumu var samazināt. Ja nav piesārņojuma un riska, ka ūdeņu kvalitāte varētu pasliktināties, attiecīgā kompetentā iestāde var izlemt, ka paraugu ņemšana nav vajadzīga.

3. Ja paraugu ņemšana liecina, ka saskaņā ar 3. pantu noteiktā vērtības vai pielikuma G vai I slejā ietvertā piezīme nav ievērota, kompetentā iestāde konstatē, vai tas ir noticis nejaušības, dabas parādību vai piesārņojuma dēļ, un paredz attiecīgus pasākumus.

4. Precīzu paraugu ņemšanas vietu, attālumu no šīs vietas līdz tuvākajai vietai, kur tiek izvadītas piesārņotājvielas, un paraugu ņemšanas dziļumu nosaka katras dalībvalsts kompetentā iestāde, jo īpaši pamatojoties uz vietējiem vides apstākļiem.

5. Analīzes standartmetodes, kas jāizmanto, aprēķinot attiecīgo parametru vērtības, ir uzskaitītas pielikumā. Laboratorijas, kuras izmanto citas metodes, nodrošina to, ka iegūtie rezultāti ir ekvivalenti vai salīdzināmi ar tiem, kas minēti pielikumā.

8. pants

Pasākumi, kas veikti, ievērojot šo direktīvu, nekādā gadījumā ne tieši, ne netieši nedrīkst palielināt piekrastes ūdeņu vai iesāļo ūdeņu piesārņošanos.

9. pants

Noteiktajiem ūdeņiem dalībvalstis jebkurā laikā var noteikt stingrākas parametru vērtības par tām, kas paredzētas šajā direktīvā. Dalībvalstis var arī izvirzīt nosacījumus attiecībā uz parametriem, kas šajā direktīvā nav paredzēti.

10. pants

Ja dalībvalsts apsver iespēju noteikt čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus tiešā tuvumā robežai ar citu dalībvalsti, šīs valstis konsultējas savā starpā, lai noteiktu tās teritorijas, uz kurām varētu attiekties šī direktīva, un atbildību, kas izriet no kopējiem kvalitātes mērķiem; katra iesaistītā valsts nosaka šo atbildību pēc oficiālām apspriedēm. Komisija var piedalīties pārrunās.

11. pants

Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas ārkārtīgu laika apstākļu vai ģeogrāfisku apstākļu dēļ.

12. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumā uzskaitītās parametru G vērtības un analīzes metodes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 78/659/EEK 13. pantu, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta tās 14. pantā.

13. pants

Lai piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis nodrošina Komisijai informāciju par:

- ūdeņiem, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punktu, īsa pārskata formā,

- dažu ūdeņu noteikšanas pārskatīšanu saskaņā ar 4. panta 3. punktu,

- nosacījumus jaunu parametru noteikšanai saskaņā ar 9. pantu.

Ja dalībvalsts piemēro 11. panta noteikumus, tā tūlīt par to informē Komisiju, paziņojot iemeslus un gaidāmos laika posmus.

Vispār dalībvalstis Komisijai pēc tās pamatota pieprasījuma nodrošina jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs direktīvas piemērošanai.

14. pants

1. Sešus gadus pēc pirmās noteikšanas saskaņā ar 4. panta 1. punktu un vēlāk regulāri dalībvalstis iesniedz Komisijai sīki izstrādātu pārskatu par noteiktajiem ūdeņiem un to galvenajām iezīmēm.

2. Pēc tam, kad saņemta dalībvalsts piekrišana, Komisija publicē saņemto informāciju.

15. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divos gados pēc tās paziņošanas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1979. gada 30. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. O'Kennedy

[1] OV C 283, 30.11.1976., 3. lpp.

[2] OV C 133, 6.6.1977., 48. lpp.

[3] OV C 114, 11.5.1977., 29. lpp.

[4] OV C 112, 20.12.1973., 3. lpp.

[5] OV C 139, 13.6.1977., 3. lpp.

[6] OV L 222, 14.8.1978., 1. lpp.

[7] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ČAULGLIEMJU IEGŪŠANAI PAREDZĒTO ŪDEŅU KVALITĀTE

Saīsinājumi:

G = orientējoša vērtība

I = obligātā vērtība

| Parametrs | G | I | Analīzes standartmetode | Minimālais paraugu ņemšanas un mērīšanas biežums |

1. | pH pH vienība | | 7—9 | —ElektrometrijaMēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Reizi ceturksnī |

2. | Temperatūra oC | Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst izraisīt ūdeņu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 2 oC salīdzinājumā ar tādu ūdeņu temperatūra, kurus neietekmē izplūde. | | —TermometrijaMēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Reizi ceturksnī |

3. | Krāsa (pēc filtrēšanas) mg Pt/l | | Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst izmainīt ūdeņu krāsu par vairāk nekā 10 mg Pt/l salīdzinājumā ar ūdeņiem, kurus izplūde neietekmē. | —Filtrē caur 0,45 μm membrānuFotometrija, izmantojot platīna/kobalta skalu | Reizi ceturksnī |

4. | Suspendētās cietās vielas mg/l | | Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst paaugstināt suspendēto cieto vielu saturu ūdeņos par vairāk nekā 30 % salīdzinājumā ar suspendēto cieto vielu saturu ūdeņos, kurus izplūde neietekmē. | Filtrēšana caur 0,45 μm membrānu, žāvēšana 105 oC temperatūrā un svēršanaCentrifugēšana (vismaz 5 minūtes ar vidējo centrbēdzes spēka paātrinājumu 2800 līdz 3200 g), žāvēšana 105 oC un svēršana | Reizi ceturksnī |

5. | Sāļu koncentrācija % | 12 līdz 38 % | ≤ 40 %Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst paaugstināt to sāļu koncentrāciju par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar tādu ūdeņu sāļu koncentrāciju, kurus izplūde neietekmē. | — Konduktometrija | Reizi mēnesī |

6. | Izšķīdušais skābeklisPiesātinātība % | ≤ 80 % | ≤ 70 % (vidējais lielums)Ja atsevišķs mērījums uzrāda par 70 % zemāku lielumu, mērījumi jāatkārtoAtsevišķs mērījums nedrīkst uzrādīt par 60 % zemāku lielumu, ja vien čaulgliemju koloniju attīstība nav bīstami apdraudēta | Vinklera metodeElektroķīmiskā metode | Reizi mēnesī, vismaz viens paraugs, kas pārstāv zema skābekļa satura apstākļus paraugu ņemšanas dienā. Taču, ja ir sagaidāmas ievērojamas izmaiņas dienas gaitā, jāņem vismaz divi paraugi dienā |

7. | Naftas ogļūdeņraži | | Čaulgliemju iegūšanai paredzētie ūdeņi nedrīkst saturēt ogļūdeņražus tādos daudzumos, ka: uz virsmas parādās redzama plēvīte un/vai nogulsnes uz čaulgliemjiem,kaitīgi ietekmē čaulgliemjus | Vizuāla pārbaude | Reizi ceturksnī |

8. | Halogēnorganiskie savienojumi | Katras vielas koncentrācijai čaulgliemju mīkstumā jābūt tik mazai, lai saskaņā ar 1. pantu tiktu sekmēta augsta čaulgliemju produktu kvalitāte | Katras vielas koncentrācija čaulgliemju iegūšanai paredzētā ūdenī vai čaulgliemju mīkstumā nedrīkst sasniegt vai pārsniegt līmeni, kam ir kaitīga ietekme uz čaulgliemjiem un kāpuriem. | Gāzes hromatogrāfija pēc ekstrakcijas ar piemērotiem šķīdinātājiem un attīrīšanas | Reizi pusgadā |

Sudrabs | Ag |

Arsēns | As |

Kadmijs | Cd |

Hroms | Cr |

Varš | Cu |

Dzīvsudrabs | Hg |

Niķelis | Ni |

Svins | Pb |

Cinks | |

Znmg/l | |

| | Katras vielas koncentrācijai čaulgliemju mīkstumā jābūt tik mazai, lai saskaņā ar 1. pantu tiktu sekmēta augsta čaulgliemju produktu kvalitāte | Katras vielas koncentrācija čaulgliemju iegūšanai paredzētajā ūdenī vai čaulgliemju mīkstumā nedrīkst sasniegt vai pārsniegt līmeni, kas izraisa kaitīgu ietekmi uz čaulgliemjiem un kāpuriem. Jāņem vērā šo metālu sinerģētiskā ietekme. | Atomu absorbcijas spektrometrija, ja vajadzīgs, pēc koncentrēšanas un/vai ekstrakcijas. | Reizi pusgadā |

10. | Fekālās koliformas/100 ml | ≤ 300 čaulgliemju mīkstumā un iekščaulas šķidrumā [1] | | Atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidros apakšējos slāņos vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu subkultivēšana apstiprinošā vidē. Skaita atbilstoši MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 44 oC ± 0,5 oC | Reizi ceturksnī |

11. | Vielas, kas ietekmē čaulgliemju garšu | | Koncentrācija, kas ir zemāka par tādu, kas varētu bojāt čaulgliemju garšu | Čaulgliemju pārbaude degustējot, ja ir iespējama kādas no šīm vielām klātbūtne. | |

12. | Saksitoksīns (ko izdala bruņvicaiņi) | | | | |

--------------------------------------------------

Top