31978L0686

Padomes direktīva

(1978. gada 25. jūlijs)

par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus

(78/686/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 49., 57., 66. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā saskaņā ar Līgumu jebkāda ar pilsonību saistīta diskriminējoša attieksme attiecībā uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu ir aizliegta kopš pārejas laika beigām; tā kā šādu uz pilsonību balstītas attieksmes principu piemēro atļaujas izsniegšanai, kas nepieciešama zobārsta darbības veikšanai un reģistrācijai vai līdzdalībai profesionālās organizācijās vai apvienībās;

tā kā tomēr ir vēlams ieviest noteikumus, lai sekmētu efektīvu uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu zobārstu darbībā;

tā kā saskaņā ar Līgumu dalībvalstīm nav jāpiešķir palīdzība, kas varētu deformēt uzņēmējdarbības veikšanas apstākļus;

tā kā Līguma 57. panta 1. punkts nosaka, ka jāpieņem direktīvas par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu; tā kā šīs direktīvas mērķis ir diplomu, sertifikātu un citu zobārsta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana, kas ļauj uzsākt un veikt darbību zobārstniecībā, un diplomu, sertifikātu un citu specializēto zobārstu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšana;

tā kā attiecībā uz specializēto zobārstu apmācību savstarpēja kvalifikācijas atzīšana ir ieteicama, ja šīs kvalifikācijas, vienlaikus neesot specializēto zobārstu darbības uzsākšanas nosacījums, tomēr ir nosacījums speciālista nosaukuma izmantošanai;

tā kā, ņemot vērā pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz specializāciju skaitu zobārstniecībā un apmācību kursu veidu un ilgumu šādām specializācijām, jāpieņem noteikti koordinēšanas noteikumi, kas ļautu dalībvalstīm turpināt diplomu, sertifikātu un citu zobārstu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu; tā kā šādu koordinēšanu veic Padomes 1978. gada 25. augusta Direktīva 78/687/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu darbību [3];

tā kā, lai gan iepriekšminētā koordinēšana nebija paredzēta, lai saskaņotu visu dalībvalstu noteikumus par specializēto zobārstu apmācību, tomēr ir lietderīgi turpināt diplomu, sertifikātu un citu specializēto zobārstu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, kas nav kopīgi visām dalībvalstīm, tomēr neizslēdzot vēlākas saskaņošanas iespēju šajā jomā; tā kā uzskatāms, ka diplomu, sertifikātu un citu specializēto zobārstu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana jāierobežo dalībvalstīm, kur šāda specializācija ir pazīstama;

tā kā attiecībā uz akadēmisko nosaukumu izmantošanu, jo direktīva par savstarpēju diplomu atzīšanu ne vienmēr nozīmē šo diplomu aptverto apmācību līdzvērtību, šādu nosaukumu izmantošana atļaujama tikai izsniedzējas dalībvalsts valodā vai tās dalībvalsts valodā, no kuras ieradies ārvalstnieks;

tā kā, lai sekmētu šīs direktīvas piemērošanu valsts iestādēs, dalībvalstis var noteikt, ka papildus oficiālajiem apmācību sertifikātiem personai, kas atbilst šo iestāžu izvirzītajiem apmācības nosacījumiem, jāuzrāda savas izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras tā ieradusies, kompetentas iestādes izdots sertifikāts, kas apliecina, ka šie apmācību sertifikāti ir tie, uz kuriem attiecas šī direktīva;

tā kā, sniedzot pakalpojumus, prasība reģistrēties vai darboties profesionālās organizācijās vai apvienībās, tā kā tā ir saistīta ar uzņēmējā valstī veikto darbību noteikto un pastāvīgo raksturu, tādā veidā nešaubīgi radītu šķēršļus personām, kas vēlas sniegt pakalpojumus tās darbības īslaicīgā rakstura dēļ; tā kā tādēļ šī prasība būtu jāatceļ; tā kā šajā gadījumā tomēr jānodrošina kontrole pār profesionālo disciplīnu, kas ir šo profesionālo organizāciju un iestāžu pienākums; tā kā šā iemesla dēļ saskaņā ar Līguma 62. panta piemērošanu, būtu jānosaka, ka attiecīgajai personai var lūgt iesniegt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei sīkas ziņas par pakalpojumu sniegšanu;

tā kā attiecībā uz prasībām par labu reputāciju jāizšķir prasības, kas jāizpilda, uzsākot profesionālo darbību, un tās, kas jāizpilda, to veicot;

tā kā, ciktāl tas attiecas uz algotiem zobārstiem, Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā [4] neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz labu reputāciju, profesionālo disciplīnu vai ietverto profesiju nosaukumu izmantošanu; tā kā atkarībā no katras atsevišķas dalībvalsts šādus noteikumus piemēro vai var piemērot gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām; tā kā zobārstu darbība visās dalībvalstīs ir vai tiks pakļauta diploma, sertifikāta vai cita zobārstniecības kvalifikāciju apliecinoša dokumenta esamībai; tā kā šādu darbību veic gan darbinieki, gan pašnodarbinātas personas vai viena un tā pati persona abos stāvokļos savas profesionālās karjeras laikā; tā kā, lai iespēju robežās iedrošinātu viņu brīvu pārvietošanos Kopienā, nepieciešams paplašināt šo direktīvu, lai tā attiektos uz algotiem zobārstiem;

tā kā zobārsta profesija vēl nav reglamentēta Itālijā; tā kā šā iemesla dēļ nepieciešams piešķirt Itālijai papildu laikposmu citu dalībvalstu izdoto zobārstu diplomu atzīšanai;

tā kā turklāt tas nozīmē, ka Itālijā izdota doktora diploma īpašnieki var neiegūt sertifikātu, kas atbilst šīs direktīvas 19. panta prasībām;

tā kā šajos apstākļos nepieciešams no vienas puses atlikt Itālijas pienākumu atzīt citu dalībvalstu izdotos diplomus un no otras puses dalībvalstu pienākumu atzīt Itālijas izdotos diplomus kā noteikts 19. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Šī direktīva attiecas uz zobārstu darbību, kā noteikts Direktīvas 78/687/EEK 5. pantā, ko veic ar šādiem nosaukumiem:

- Vācijā:

Zahnarzt,

- Beļģijā:

licencié en science dentaire/licentiaat in de tandheelkunde,

- Dānijā:

tandlaege,

- Francijā:

chirurgien-dentiste,

- Īrijā:

dentist, dental practitioner or dental surgeon,

- Itālijā:

diploms, kura nosaukumu Itālija paziņos dalībvalstīm un Komisijai 24. panta 1. punktā noteiktajā termiņā,

- Luksemburgā:

médecin-dentiste,

- Nīderlandē:

tandarts,

- Apvienotajā Karalistē:

dentist, dental practitioner vai dental surgeon.

II NODAĻA

DIPLOMI, SERTIFIKĀTI UN CITI ZOBĀRSTNIECĪBAS KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠI DOKUMENTI

2. pants

Katra dalībvalsts atzīst diplomus, sertifikātus un citus zobārstniecības kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ko viena dalībvalsts izdevusi otras dalībvalsts pilsoņiem saskaņā ar Direktīvas 78/687/EEK 1. pantu un kas uzskaitīti šīs direktīvas 3. pantā, piešķirot šai kvalifikācijai tādu pašu nozīmi savā teritorijā kā dalībvalsts pašas piešķirtai saistībā ar zobārsta darbības uzsākšanu un veikšanu.

3. pants

Diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas minēti 2. pantā, ir šādi:

a) Vācijā:

1. "Zeugnis über die zahnärztliche Staatsprüfung" (Valsts pārbaudes sertifikāts zobārstniecībā), ko izsniedz kompetentas valsts iestādes,

2. Vācijas Federatīvās republikas kompetentu iestāžu izdotie sertifikāti, kas apliecina, ka pēc 1945. gada 8. maija Vācijas Demokrātiskās republikas kompetentu iestāžu izdotos diplomus atzīst par līdzvērtīgiem 1. punktā uzskaitītajiem;

b) Beļģijā:

"diplôme légal de licencié en science dentaire/wettelijk diploma van licentiaat in de tandheelkunde" (zobārstniecības zinātniskā grāda ieguvēja oficiāls diploms), ko izsniedz augstskolu medicīnas fakultātes vai augstskolu eksaminētāju Galvenā kolēģija vai Valsts kolēģija;

c) Dānijā:

"bevis for tandlaegeeksamen (kandidateksamen") (oficiāls diploms, kas apliecina, ka īpašnieks nokārtojis eksāmenu zobārstniecībā), ko izsniedz zobārstniecības skolas kopā ar "Sundhedsstyrelsen" (Valsts Veselības padome) izdoto dokumentu, kas apliecina, ka viņš noteiktu laikposmu strādājis kā asistents;

d) Francijā:

1. "diplôme d'État de chirurgien-dentiste" (Zobārsta valsts diploms), ko līdz 1973. gadam izsniegušas augstskolu medicīnas fakultātes vai augstskolu medicīnas un farmācijas apvienotās fakultātes,

2. "diplôme d'État de docteur en chirurgie dentaire" (Zobārsta doktora valsts diploms), ko izsniedz augstskolas;

e) Īrijā:

- Bachelor in Dental Science (B. Dent. Sc.),

- Bachelor of Dental Surgery (BDS) vai

- Licentiate in Dental Surgery (LDS) diploms,

ko izsniedz augstskolas vai Īrijas Karaliskā Ķirurģijas koledža;

f) Itālijā:

diploms, kura nosaukumu Itālija paziņos dalībvalstīm un Komisijai 24. panta 1. punktā noteiktajā termiņā;

g) Luksemburgā:

"diplôme d'État de docteur en médecine dentaire" (Zobārstniecības doktora valsts diploms), ko izsniedz Valsts Eksaminētāju Kolēģija;

h) Nīderlandē:

"universitair getuigschrift van een met goed gevolg afgelegd tandartsexamen" (augstskolas sertifikāts, kas apliecina sekmes zobārsta eksāmenā);

i) Apvienotajā Karalistē:

- Bachelor of Dental Surgery (BDS or B. Ch. D) vai

- Licentiate in Dental Surgery (LDS) diploms,

ko izsniedz augstskolas un karaliskās koledžas.

III NODAĻA

DIPLOMI, SERTIFIKĀTI UN CITI SPECIALIZĒTĀS ZOBĀRSTNIECĪBAS KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠI DOKUMENTI, KAS RAKSTURĪGI DIVĀM VAI VĒL VAIRĀK DALĪBVALSTĪM

4. pants

Katra dalībvalsts, kurai ir šajā jomā ar normatīviem vai administratīviem aktiem pieņemti noteikumi, atzīst diplomus, sertifikātus un citus zobārstu, kas specializējušies ortodontijā vai zobārstniecībā, kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ko viena dalībvalsts izdevusi citas dalībvalsts pilsoņiem saskaņā ar Direktīvas 78/687/EEK 2. un 3. pantu un kas uzskaitīti 5. pantā, piešķirot šādām kvalifikācijām tādu pašu nozīmi savā teritorijā kā pašas izdotajiem diplomiem, sertifikātiem un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem.

5. pants

Diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas minēti 4. pantā, ir šādi:

1. Ortodontija

- Vācijā:

"fachzahnärztliche Anerkennung für Kieferorthopädie" (ortodonta sertifikāts), ko izsniedz "Landeszahnärztekammern" ("Länder" Zobārstu Palāta),

- Dānijā:

"bevis for tilladelse til at betegne sig som specialtandlaege i ortodonti" (sertifikāts, kas dod tiesības izmantot tāda zobārsta nosaukumu, kurš specializējies ortodontijā), ko izsniedz "Sundhedsstyrelsen" (Valsts Veselības Padome),

- Francijā:

"le titre de spécialiste en orthodontie" (ortodontijas speciālista nosaukums), ko izsniedz valsts iestāde, kura atzīta par kompetentu šajā jautājumā,

- Īrijā:

"certificate of specialist dentist in orthodontics"(zobārsta, ortodontijas speciālista sertifikāts), ko izsniedz kompetenta valsts iestāde, kuru norādījis kompetents ministrs,

- Nīderlandē:

"getuigschrift van erkenning en inschrijving als orthodontist in het Specialistenregister" (sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona oficiāli atzīta un ka tās vārds ierakstīts kā ortodonts speciālistu reģistrā), ko izsniedz "Specialisten-Registratiecommissie (SRC)" (Speciālistu Reģistrācijas Padome),

- Apvienotajā Karalistē:

"certificate of completion of specialist training in orthodontics"(sertifikāts par speciālistu apmācības ortodontijā pabeigšanu), ko izsniedz valsts iestāde, kura atzīta par kompetentu šajā jautājumā.

2. Zobārstniecība

- Vācijā:

"fachzahnärztliche Anerkennung für Oralchirurgie/Mundchirurgie" (zobārsta sertifikāts), ko izsniedz "Landeszahnärztekammern" ("Länder" Zobārstu Palāta),

- Dānijā:

"bevis for tilladelse til at betegne sig som specialtandlaege i hospitalsodontologi" (sertifikāts, kas dod tiesības izmantot tāda zobārsta nosaukumu, kurš specializējies slimnīcas ortodontijā), ko izsniedz "Sundhedsstyrelsen" (Valsts Veselības Padome),

- Īrijā:

"certificate of specialist dentist in oral surgery" (zobārstniecības speciālista sertifikāts), ko izsniedz kompetenta valsts iestāde, kuru norādījis kompetents ministrs,

- Nīderlandē:

"getuigschrift van erkenning en inschrijving als kaakchirurg in het Specialistenregister" (sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona oficiāli atzīta un ka tās vārds ierakstīts kā zobārsts speciālistu reģistrā), ko izsniedz "Specialisten-Registratiecommissie (SRC)" (Speciālistu Reģistrācijas Padome),

- Apvienotajā Karalistē:

"certificate of completion of specialist training in oral surgery" (sertifikāts par mutes ķirurģijas speciālistu apmācības pabeigšanu), ko izsniedz valsts iestāde, kura atzīta par kompetentu šajā jautājumā.

6. pants

1. Dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas iegūt vienu no diplomiem, sertifikātiem vai citiem specializēto zobārstu kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ko neizsniedz izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kurienes ārvalstnieks ieradies, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt izpildīt apmācības nosacījumus, kas specialitātei noteikti tās normatīvajos un administratīvajos aktos.

2. Tomēr uzņēmēja dalībvalsts pilnīgi vai daļēji ņem vērā apmācību posmus, ko 1. punktā minētie pilsoņi pabeiguši un ko apliecina tāda diploma, sertifikāta vai apmācību apliecinoša dokumenta esamība, kuru izdevušas kompetentas izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, iestādes, ar noteikumu, ka šie apmācības posmi atbilst uzņēmējā dalībvalstī attiecīgajai specializētajai apmācībai prasītajiem.

3. Kompetentās uzņēmējas dalībvalsts iestādes vai struktūras pēc attiecīgās personas speciālistu apmācības satura un ilguma pārbaudes, ņemot par pamatu iesniegtos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, informē viņu par nepieciešamās papildu apmācības laikposmu un jomām, kas tajā jāaptver.

IV NODAĻA

PASTĀVOŠIE APSTĀKĻI

7. pants

1. Ja dalībvalstu pilsoņu diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neizpilda visas minimālās apmācības prasības, kas noteiktas Direktīvas 78/687/EEK 1. pantā, katra dalībvalsts atzīst par pietiekošiem pierādījumiem diplomus, sertifikātus un citus zobārstniecības kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ko šīs dalībvalstis izdevušas pirms Direktīvas 78/687/EEK īstenošanas, kurus papildina sertifikāts, kas apliecina, ka šie pilsoņi lietpratīgi un likumīgi veikuši attiecīgās darbības vismaz trīs gadus pēc kārtas piecu gadu laikā pirms sertifikāta izdošanas.

2. Ja dalībvalstu pilsoņu diplomi, sertifikāti un citi specializēto zobārstniecības kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neatbilst visām minimālās apmācības prasībām saskaņā ar Direktīvas 78/687/EEK 2. un 3. pantu, katra dalībvalsts atzīst par pietiekošu pierādījumu diplomus, sertifikātus un citus specializēto zobārstniecības kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus šīs dalībvalstis izdevušas pirms Direktīvas 78/687/EEK īstenošanas. Tomēr dalībvalsts pieprasa, lai šādus diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus papildina sertifikāts, ko izdevušas kompetentas izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ieradies ārvalstnieks, iestādes vai struktūras un kas apliecina, ka persona darbojusies specializētajā zobārstniecībā laikposmā, kas ir divas reizes ilgāks par starpību starp specializētās apmācības ilgumu izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies, un minimālo apmācību laikposmu, kas minēts Direktīvā 78/687/EEK, ja šie diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neizpilda minimālo apmācības laikposmu, kas noteikts Direktīvas 78/687/EEK 2. pantā.

Tomēr, ja pirms šīs direktīvas īstenošanas uzņēmēja dalībvalsts pieprasa minimālo apmācības laikposmu, kas ir īsāks par Direktīvas 78/687/EEK 2. pantā noteikto, 1. apakšpunktā minēto starpību var noteikt tikai, atsaucoties uz šīs valsts noteikto minimālo apmācības laikposmu.

V NODAĻA

AKADĒMISKĀ NOSAUKUMA IZMANTOŠANA

8. pants

1. Neskarot 17. pantu, uzņēmēja dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalstu pilsoņiem, kas izpilda 2., 4., 7. un 19. panta nosacījumus, ir tiesības izmantot likumīgo akadēmisko nosaukumu, ciktāl tas nav identisks profesionālajam nosaukumam vai tā saīsinājumam to izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kurienes tie ieradušies, šīs valsts valodā. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai šim nosaukumam sekotu vārds un tās iestādes vai eksaminācijas kolēģijas atrašanās vieta, kas to izdevusi.

2. Ja izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies, izmantoto akadēmisko nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī var sajaukt ar nosaukumu, kam šajā valstī nepieciešama papildu apmācība, ko attiecīgā persona nav izgājusi, uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt, lai šī persona izmanto nosaukumu, ko lieto izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras tā ieradusies, piemērotā formulējumā, ko izveido uzņēmēja dalībvalsts.

VI NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS ĻAUJ EFEKTĪVI ĪSTENOT TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU, KĀ ARĪ VEICINA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU ZOBĀRSTU DARBĪBĀ

A. Noteikumi, kas saistīti ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību

9. pants

1. Uzņēmēja dalībvalsts, kas pieprasa saviem pilsoņiem labu personisko īpašību vai labas reputācijas pierādījumus, kad tie sāk kādu no 1. pantā minētajām darbībām, no citu dalībvalstu pilsoņiem kā pietiekamu pierādījumu pieņem sertifikātu, ko izdevusi kompetenta izcelsmes dalībvalsts vai tās dalībvalsts iestāde, no kuras ārvalstnieks ieradies, un kas apliecina, ka izpildītas dalībvalsts labu personisko īpašību vai labas reputācijas prasības attiecīgās darbības uzsākšanai.

2. Ja izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, neprasa labu personisko īpašību vai labas reputācijas pierādījumus personām, kas vēlas uzsākt attiecīgo darbību, uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, pilsoņiem izvilkumu no "tiesas ieraksta" vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi kompetenta izcelsmes dalībvalsts vai tās dalībvalsts iestāde, no kuras ārvalstnieks ieradies.

3. Ja uzņēmējai dalībvalstij ir precīzi zināms būtisks fakts, kas noticis pirms attiecīgās personas uzņēmējdarbības šajā valstī ārpus tās teritorijas kas varētu ietekmēt attiecīgās darbības sākšanu tās teritorijā, tā var informēt izcelsmes dalībvalsti vai dalībvalsti, no kuras ārvalstnieks ieradies.

Izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, pārbauda faktu pareizību, ja tie varētu ietekmēt attiecīgās darbības sākšanu šajā valstī. Šīs valsts iestādes lemj par veicamā pētījuma raksturu un apjomu un informē uzņēmēju dalībvalsti par turpmākām darbībām, ko tās veic attiecībā uz izdotajiem sertifikātiem vai dokumentiem.

4. Dalībvalstis nodrošina sniegtās informācijas konfidencialitāti.

10. pants

1. Ja uzņēmējā dalībvalstī spēkā ir ar normatīviem un administratīviem aktiem noteiktie noteikumi, kas nosaka prasības par labām personiskajām īpašībām vai labu reputāciju, tostarp noteikumi par disciplināro atbildību nopietna profesionāla pārkāpuma gadījumā vai notiesāšanu par kriminālnoziegumiem un tie ir saistīti ar 1. pantā minēto darbību veikšanu, izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, sniedz uzņēmējai dalībvalstij visu nepieciešamo informāciju par profesionāla vai administratīva rakstura disciplinārās atbildības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz personu, vai par kriminālsodiem, kas tai piespriesti, veicot profesionālo darbību izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras persona ieradusies.

2. Ja uzņēmējai dalībvalstij ir precīzi zināms būtisks fakts, kas noticis pirms attiecīgās personas uzņēmējdarbības šajā valstī ārpus tās teritorijas un kas varētu ietekmēt attiecīgās darbības veikšanu tās teritorijā, tā var informēt izcelsmes dalībvalsti vai dalībvalsti, no kuras ārvalstnieks ieradies.

Izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, pārbauda faktu pareizību, ja tie varētu ietekmēt attiecīgās darbības veikšanu šajā valstī. Šīs valsts iestādes lemj par veicamā pētījuma raksturu un apjomu un informē uzņēmēju dalībvalsti par turpmākām darbībām, ko tās veic attiecībā uz informāciju, kuru tās sniegušas saskaņā ar 1. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina pārsūtītās informācijas konfidencialitāti.

11. pants

Ja uzņēmēja dalībvalsts no saviem pilsoņiem, kas vēlas sākt vai veikt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, prasa sertifikātu par fizisko un garīgo veselību, šī dalībvalsts kā pietiekamu pierādījumu pieņem dokumentu, ko pieprasa izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks ieradies.

Ja izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks ieradies, neizvirza šāda veida prasības personām, kas vēlas sākt vai veikt attiecīgās darbības, uzņēmēja dalībvalsts no šāda pilsoņa pieņem sertifikātu, ko izdevusi kompetenta šīs valsts iestāde, kura atbilst uzņēmējā dalībvalstī izdotajiem sertifikātiem.

12. pants

Dokumentus, kas izdoti saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu, nedrīkst iesniegt vēlāk kā pēc trīs mēnešiem pēc to izdošanas datuma.

13. pants

1. Kārtība, kādā attiecīgai personai atļauj sākt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu, jāveic pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc visu ar šo personu saistīto dokumentu iesniegšanas, neņemot vērā aizkavēšanās, ko rada lūgumi, kuri var būt iesniegti par šīs procedūras beigšanu.

2. 9. panta 3. punktā un 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos prasību veikt atkārtotu pārbaudi atliek uz 1. punktā noteikto laikposmu.

Dalībvalsts, ar kuru tas apspriests, sniedz atbildi trīs mēnešu laikā.

Saņemot atbildi, vai laikposma beigās uzņēmēja dalībvalsts turpina 1. punktā minēto procedūru.

14. pants

Ja uzņēmēja dalībvalsts saviem pilsoņiem, kas vēlas sākt vai veikt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, prasa dot zvērestu vai svinīgu solījumu un ja šāda zvēresta vai paziņojuma formu nevar izmantot citas dalībvalsts pilsoņi, šī dalībvalsts piedāvā attiecīgajai personai atbilstīgu un līdzvērtīgu zvēresta vai paziņojuma formu.

B. Noteikumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu

15. pants

1. Ja dalībvalsts saviem pilsoņiem, kas vēlas sākt vai veikt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, pieprasa piederību vai reģistrāciju profesionālā organizācijā vai struktūrā vai tās atļauju, pakalpojumu sniegšanai šī dalībvalsts atbrīvo citu dalībvalstu pilsoņu no šīs prasības.

Attiecīgā persona sniedz pakalpojumus ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi; tā ir jo īpaši pakļauta profesionāla un administratīva rakstura rīcības noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī.

Šajā nolūkā un papildus paziņojumam attiecībā uz 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu, dalībvalstis, lai ļautu īstenot to teritorijā spēkā esošos ar profesionālo uzvedību saistītos noteikumus, var paredzēt automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma līdzdalību profesionālā organizācijā vai iestādē, vai iekļaušanu reģistrā ar noteikumu, ka šāda reģistrācija nekavē vai nesarežģī pakalpojumu sniegšanu un nerada papildu izdevumus personai, kas sniedz pakalpojumus.

Ja uzņēmēja dalībvalsts paredz pasākumu saskaņā ar otro apakšpunktu vai uzzina par faktiem, kas ir pretrunā ar šiem noteikumiem, tā nekavējoties informē dalībvalsti, kur attiecīga persona darbojas.

2. Uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai attiecīgā persona izdara iepriekšēju paziņojumu kompetentajām iestādēm par pakalpojumu sniegšanu, ja tā ietver pagaidu uzturēšanos tās teritorijā.

Steidzamos gadījumos šo paziņojumu var izdarīt cik ātri vien iespējams pēc pakalpojumu sniegšanas.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai attiecīgā persona iesniedz vienu vai vairākus dokumentus, kas ietver šādu informāciju:

- 2. punktā minēto paziņojumu,

- sertifikātu, kas apliecina, ka attiecīgā persona likumīgi veic attiecīgās darbības dalībvalstī, kurā tā darbojas,

- sertifikātu, kas apliecina, ka attiecīgajai personai ir kāds no diplomiem, sertifikātiem vai citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kas derīgs attiecīgo pakalpojumu sniegšanai un minēts šajā direktīvā.

4. 3. punktā minēto dokumentu vai dokumentus nedrīkst iesniegt vēlāk kā pēc 12 mēnešiem pēc to izdošanas datuma.

5. Ja dalībvalsts uz laiku vai pastāvīgi pilnīgi vai daļēji savam pilsonim vai citas dalībvalsts pilsonim, kas darbojas tās teritorijā, atņem tiesības veikt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, tā nodrošina pagaidu vai pastāvīgu 3. punkta otrajā ievilkumā minētā sertifikāta anulēšanu.

16. pants

Ja uzņēmējā dalībvalstī pieprasa reģistrāciju valsts sociālā nodrošinājuma iestādē rēķinu apmaksāšanai apdrošināšanas iestādēs attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sociālā nodrošinājuma sistēmā apdrošinātām personām, šī dalībvalsts atbrīvo citā dalībvalstī darbojošos pilsoņus no šīs prasības, ja pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar attiecīgās personas pārceļošanu.

Visos gadījumos, kad pakalpojumu sniegšana saistīta ar attiecīgās personas pārceļošanu, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai tā šai iestādei iepriekš vai steidzamos gadījumos — cik ātri vien iespējams sniedz informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem.

C. Noteikumi, kas kopīgi tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai

17. pants

1. Ja uzņēmējā dalībvalstī profesionālā nosaukuma izmantošana attiecībā uz kādu no 1. pantā minētajām darbībām pakļauta noteikumiem, citu dalībvalstu pārstāvji, kas atbilst 2. panta, 7. panta 1. punktā un 19. pantā minētajiem nosacījumiem, izmanto uzņēmējas dalībvalsts profesionālo nosaukumu, kas šajā valstī atbilst kvalifikācijas nosacījumiem, un izmanto saīsināto nosaukumu.

2. 1. punkts attiecas arī uz zobārsta profesionālā nosaukuma izmantošanu personām, kas attiecīgi atbilst 4. panta un 7. panta 2. punkta nosacījumiem.

18. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ļautu attiecīgajām personām saņemt informāciju par veselības un sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem un, nepieciešamības gadījumā, par dalībvalsts profesionālo ētiku.

Šim nolūkam dalībvalstis var izveidot informācijas centrus, kuros šīs personas var iegūt nepieciešamo informāciju. Ja persona veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, tā var pieprasīt, lai attiecīgā persona sazinās ar šiem centriem.

2. Dalībvalstis var izveidot 1. punktā minētos centrus kompetentajās iestādēs un struktūrās, kas jānosaka 24. panta 1. punktā noteiktajā laikposmā.

3. Dalībvalstis rūpējas par to, lai vajadzības gadījumā attiecīgās personas savās un savu pacientu interesēs iegūtu valodu zināšanas, kas nepieciešamas profesijas veikšanai uzņēmējā dalībvalstī.

VII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI, KAS SAISTĪTI AR ITĀLIJAS ĪPAŠO STĀVOKLI

19. pants

No brīža, kad Itālija veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, dalībvalstis šīs direktīvas 1. pantā minēto darbību veikšanai atzīst diplomus, sertifikātus un citus medicīnas kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas Itālijā izsniegti personām, kuras uzsākušas augstskolas medicīnisko apmācību ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas izsludināšanas, ko papildina kompetentu Itālijas iestāžu izdots sertifikāts, kurš apliecina, ka šīs personas lietpratīgi un likumīgi Itālijā veikušas Direktīvas 78/687/EEK 5. pantā minētās darbības vismaz trīs gadus pēc kārtas piecu gadu laikposmā pirms sertifikāta izdošanas un ka šīm personām ļauts veikt minēto darbību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs direktīvas 3. panta f) apakšpunktā minēto diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu turētājiem.

No 1. apakšpunktā minētās trīs gadu pieredzes prasības atsakās gadījumā, ja personas sekmīgi pabeigušas vismaz trīs gadu mācības, ko kompetentas iestādes atzinušas par līdzvērtīgām Direktīvas 78/687/EEK 1. pantā minētajai apmācībai.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Dalībvalstis, kuras pieprasa, lai to pilsoņi pabeigtu sagatavošanas apmācības, lai iegūtu tiesības ieņemt zobārsta vietu sociālā nodrošinājuma sistēmā, var izvirzīt šādu pašu prasību citu dalībvalstu pilsoņiem astoņu gadu laikā pēc šīs direktīvas izsludināšanas. Tomēr apmācības laiks nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

21. pants

Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt, lai kompetentas citas dalībvalsts iestādes apstiprina diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu autentiskumu, kas izdoti šajā dalībvalstī un minēti II, III un IV nodaļā, un apstiprina, ka attiecīgā persona izpildījusi Direktīvā 78/687/EEK noteiktās apmācības prasības.

22. pants

24. panta 1. punktā noteiktajā termiņā dalībvalstis nosaka iestādes un struktūras, kas kompetentas izdot vai saņemt diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī dokumentus un informāciju, kas minēta šajā direktīvā, un nekavējoties par to informē citas dalībvalstis un Komisiju.

23. pants

Šī direktīva attiecas arī uz dalībvalstu pilsoņiem, kas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1612/68 kā darbinieki veic vai veiks kādu no 1. pantā minētajām darbībām.

24. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību šai direktīvai 18 mēnešu laikā pēc tās izsludināšanas un nekavējoties par to informē Komisiju. Tomēr Itālija veic šos pasākumus ilgākais sešu gadus un jebkurā gadījumā, kad nepieciešams panākt atbilstību Direktīvai 78/687/EEK.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

25. pants

Ja dalībvalsts sastopas ar būtiskiem sarežģījumiem kādā sfērā šīs direktīvas piemērošanā, Komisija kopā ar valsti šos sarežģījumus izskata un pieprasa atzinumu Veselības aizsardzības augstāko amatpersonu komitejai, kas izveidota ar Lēmumu 75/365/EEK [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 78/689/EEK [6].

Vajadzības gadījumā Komisija Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

26. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1978. gada 25 jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. von Dohnanyi

[1] OV C 101, 4.8.1970., 19. lpp.

[2] OV C 36, 28.3.1970., 17. lpp.

[3] OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.

[4] OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

[5] OV L 167, 30.6.1975., 19. lpp.

[6] OV L 233, 24.8.1978., 17. lpp.

--------------------------------------------------