EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 21998A1203(01)

Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību

OJ L 326, 3.12.1998, p. 5–33 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Estonian: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Latvian: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Lithuanian: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Hungarian Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Maltese: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Polish: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Slovak: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Slovene: Chapter 11 Volume 030 P. 68 - 95
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 018 P. 96 - 123
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 018 P. 96 - 123
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 016 P. 156 - 183

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1998/685/oj

Related Council decision

21998A1203(01)

Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību

Oficiālais Vēstnesis L 326 , 03/12/1998 Lpp. 0006 - 0033
CS.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
ET.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
HU.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
LT.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
LV.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
MT.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
PL.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
SK.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95
SL.ES Nodaļa 11 Sējums 30 Lpp. 68 - 95


Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību

Preambula

ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

PATUROT PRĀTĀ īpašo nozīmi, kāda šīs un nākamo paaudžu interesēs ir cilvēku un vides aizsardzībai pret rūpniecisko avāriju iedarbību,

ATZĪSTOT, cik svarīgi un neatliekami ir novērst rūpniecisko avāriju nopietno kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi un sekmēt visus pasākumus, kas veicina aizsardzības, sagatavotības paaugstināšanas un reaģēšanas pasākumu saprātīgu, ekonomiski mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, lai panāktu ekoloģiski nekaitīgu un noturīgu ekonomikas attīstību,

ŅEMOT VĒRĀ faktu, ka rūpniecisko avāriju ietekme var būt jūtama pāri robežām un prasa valstu sadarbību,

APSTIPRINOT vajadzību veicināt attiecīgo valstu aktīvu starptautisku sadarbību pirms avārijas, avārijas laikā un pēc avārijas, lai uzlabotu attiecīgas politikas, kā arī pastiprinātu un koordinētu pasākumus visos attiecīgajos līmeņos un tādējādi sekmētu rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbības novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām,

UZSVEROT, cik svarīgi un lietderīgi ir divpusēji un daudzpusēji pasākumi rūpniecisko avāriju iedarbības novēršanai, sagatavotības paaugstināšanai un reaģēšanai uz tām,

APZINOTIES, kāda nozīme šajā ziņā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijai (UNECE), un, cita starpā, atgādinot UNECE Rīcības kodeksu nejauša robežšķērsojošo iekšējo ūdeņu piesārņojuma gadījumiem un Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma akta un EDSK dalībvalstu pārstāvju Vīnes sanāksmes Nobeiguma dokumenta attiecīgos noteikumus un EDSK dalībvalstu Sofijas sanāksmes par vides aizsardzību rezultātus, kā arī attiecīgās darbības un mehānismus Apvienoto Nāciju Organizācijas vides programmā (UNEP), jo īpaši programmā APELL, Starptautiskajā Darba organizācijā (ILO), jo īpaši Smagu rūpniecisko avāriju novēršanas prakses kodeksā, un citu attiecīgu starptautisko organizāciju programmās,

ŅEMOT VĒRĀ attiecīgos noteikumus ANO Konferences par cilvēka vidi deklarācijā, jo īpaši 21. principu, kas nosaka, ka valstīm saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem ir suverēnas tiesības izmantot savus pašu resursus atbilstīgi savām vides politikām un pienākums nodrošināt, lai to jurisdikcijā vai pārziņā esošās darbības nenodarītu postījumus citu valstu vai ārpus valsts jurisdikcijas esošu teritoriju videi,

ŅEMOT VĒRĀ principu "maksā piesārņotājs" kā vides starptautisko tiesību vispārējo principu,

UZSVEROT starptautisko tiesību un paražu principus, jo īpaši labu kaimiņattiecību, savstarpīguma, nediskriminācijas un labas ticības principus,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā

a) "rūpnieciskā avārija" ir notikums, ko izraisījusi ar bīstamām vielām saistītas darbības nekontrolēta norise vai nu:

i) objektā, piemēram, ražošanas, lietošanas, glabāšanas, apstrādes vai apglabāšanas laikā, vai

ii) pārvadāšanas laikā, ciktāl uz to attiecas 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts;

b) "bīstama darbība" ir jebkura darbība, kurā izmanto vai var izmantot vienu vai vairākas bīstamas vielas šīs Konvencijas I pielikumā norādītajos robeždaudzumos vai lielākos daudzumos un kas spēj izraisīt pārrobežu iedarbību;

c) "iedarbība" ir rūpnieciskas avārijas radītas jebkuras tiešas vai netiešas, tūlītējas vai vēlākas kaitīgas sekas, cita starpā:

i) cilvēkiem, florai un faunai;

ii) augsnei, ūdeņiem, gaisam un ainavai;

iii) šā punkta i) un ii) apakšpunktā minēto faktoru mijiedarbībai;

iv) materiālajām vērtībām un kultūras mantojumam, tostarp vēstures pieminekļiem;

d) "pārrobežu iedarbība" ir nopietna vienas Puses jurisdikcijā notikušas rūpnieciskās avārijas iedarbība otras Puses jurisdikcijā;

e) "operators" ir ikviena fiziska vai juridiska persona, arī valsts iestāde, kas atbild par kādu darbību, piemēram, kādas darbības uzraudzību, plānošanu vai veikšanu;

f) "Puse", ja vien tekstā nav norādīts citādi, ir šīs konvencijas Līgumslēdzēja puse;

g) "izcelsmes Puse" ir Puse vai Puses, kuras vai kuru jurisdikcijā ir notikusi vai var notikt rūpnieciskā avārija;

h) "skartā Puse" ir Puse vai Puses, kuru vai kuras skar vai var skart rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbība;

i) "attiecīgās Puses" ir jebkura izcelsmes Puse un jebkura skartā Puse;

j) "sabiedrība" ir viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas.

2. pants

Darbības joma

1. Šo Konvenciju piemēro, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, ieskaitot dabas katastrofu izraisītās avārijas, ar iespējamu pārrobežu iedarbību, sagatavotos tām un reaģētu uz tām, kā arī starptautiskajai sadarbībai attiecībā uz savstarpējo palīdzību, pētniecību un attīstību, informācijas apmaiņu un tehnoloģiju apmaiņu rūpniecisko avāriju novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā.

2. Šo Konvenciju nepiemēro:

a) kodolavārijām vai radioloģiskām avārijām;

b) avārijām militārajos objektos;

c) dambju postījumiem, izņemot šādu postījumu izraisīto rūpniecisko avāriju iedarbību;

d) cietzemes transportlīdzekļu avārijām, izņemot:

i) pasākumus avārijas gadījumu novēršanai;

ii) pārvadājumus bīstamas darbības vietās;

e) ģenētiski modificētu organismu nejaušu izlaišanu;

f) avārijām, ko izraisījusi darbības jūras vidē, tostarp jūras gultnes izpēte vai izmantošana;

g) naftas vai citu kaitīgu vielu noplūdei jūrā.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses, ņemot vērā valsts un starptautiskos centienus, atbilstīgi Konvencijai veic attiecīgus pasākumus un sadarbojas, lai aizsargātu cilvēkus un vidi pret rūpnieciskajām avārijām, iespēju robežās novēršot šādas avārijas, padarot tās retākas un mazāk bīstamas un mazinot to iedarbību. Šajā nolūkā piemēro aizsardzības, sagatavotības paaugstināšanas un reaģēšanas pasākumus, ieskaitot atjaunošanas pasākumus.

2. Puses, apmainoties ar informāciju, rīkojot konsultācijas un veicot citus sadarbības pasākumus, bez nepamatotas kavēšanās izstrādā un īsteno politikas un stratēģijas rūpniecisko avāriju risku samazināšanai un aizsardzības, sagatavotības paaugstināšanas un reaģēšanas pasākumu pilnveidei, ieskaitot atjaunošanas pasākumus un ņemot vērā valsts un starptautiskos centienus, kuru mērķis ir izvairīties no nevajadzīgas dublēšanas.

3. Puses nodrošina, ka operatoram ir pienākums veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi bīstamo darbību drošai izpildei un rūpniecisko avāriju novēršanai.

4. Lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, Puses pieņem attiecīgus tiesību aktus un veic reglamentējošus, administratīvus un finansiālus pasākumus, lai novērstu avārijas, nodrošinātu sagatavotību tām un reaģētu uz tām.

5. Šīs konvencijas noteikumi neierobežo nevienas Puses saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz rūpnieciskajām avārijām un bīstamām darbībām.

4. pants

Identificēšana un konsultācijas

1. Lai veiktu aizsardzības pasākumus un izstrādātu sagatavotības pasākumus, izcelsmes Puse attiecīgā gadījumā dara visu, lai noteiktu bīstamās darbības savā jurisdikcijā un nodrošinātu skarto Pušu informēšanu par katru šādu plānoto vai notiekošo darbību.

2. Attiecīgās Puses pēc jebkuras šādas Puses iniciatīvas rīko diskusijas par to bīstamo darbību identificēšanu, kuras, domājams, var izraisīt pārrobežu iedarbību. Ja attiecīgās Puses nevienojas par to, vai attiecīgā darbība ir šāda bīstama darbība, tad jebkura šāda Puse, ja vien attiecīgās Puses nevienojas par kādu citu šā jautājuma atrisināšanas veidu, saskaņā ar šīs konvencijas II pielikuma noteikumiem var iesniegt šo jautājumu izmeklēšanas komisijā, lai saņemtu konsultāciju.

3. Attiecībā uz plānotajām vai notiekošajām bīstamajām darbībām Puses piemēro procedūras, kas izklāstītas šīs konvencijas III pielikumā.

4. Ja ir jānovērtē bīstamās darbības ietekme uz vidi saskaņā ar Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā un ja šāds novērtējums ietver bīstamas darbības izraisītu rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbības novērtējumu, kas veikts atbilstīgi šīs konvencijas noteikumiem, galīgajam lēmumam, kas pieņemts īstenojot Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, jāatbilst attiecīgajām šīs Konvencijas prasībām.

5. pants

Brīvprātīga paplašināšana

Attiecīgajām Pusēm pēc iniciatīvas, ko paudusi jebkura no tām, jāapspriež, vai kāda no darbībām, uz kuru neattiecas I pielikums, nav uzskatāma par bīstamu darbību. Savstarpēji vienojoties, Puses padomam var izmantot konsultāciju mehānismu pēc savas izvēles vai lūgt konsultāciju izmeklēšanas komisijai saskaņā ar II pielikumu. Ja attiecīgās Puses par to vienojas, šo konvenciju vai jebkuru tās daļu piemēro attiecīgajai darbībai, it kā tā būtu bīstama darbība.

6. pants

Novēršana

1. Puses veic atbilstīgus pasākumus rūpniecisko avāriju novēršanai, tostarp pasākumus, kas piespiež operatorus īstenot pasākumus rūpniecisko avāriju riska samazināšanai. Šādi pasākumi var ietvert šīs konvencijas IV pielikumā minētos, bet neaprobežojas tikai ar tiem.

2. Attiecībā uz visām bīstamajām darbībām izcelsmes Puse pieprasa operatoram pierādīt bīstamās darbības izpildes drošību, sagādājot pamatinformāciju, piemēram, par procesu, ietverot šīs konvencijas V pielikumā paredzēto analīzi un novērtējumu, taču neaprobežojoties tikai ar to.

7. pants

Lēmumu pieņemšana par izvietojumu

Lai līdz minimumam samazinātu risku visu skarto Pušu iedzīvotājiem un videi, izcelsmes Puse atbilstīgi savai tiesību sistēmai veic pasākumus, veidojot politiku jaunu bīstamu darbību izvietošanai un pašreizējo bīstamo darbību ievērojamai mainīšanai. Skartās Puses atbilstīgi savai tiesību sistēmai veido tādu politiku, lai rajonos, kurus var skart bīstamas darbības izraisītas rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbība, tiktu veikti būtiski pasākumi ar šo darbību saistīto risku samazināšanai līdz minimumam. Izstrādājot un nosakot šādu politiku, Pusēm jāizskata šīs konvencijas V pielikuma 2. punkta 1.līdz 8. apakšpunktā un VI pielikumā izklāstītie jautājumi.

8. pants

Sagatavotība ārkārtas situācijām

1. Puses veic attiecīgus pasākumus, lai panāktu un saglabātu atbilstīgu sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģētu uz rūpnieciskām avārijām. Puses nodrošina, lai sagatavotības uzlabošanas pasākumus veiktu šādu avāriju pārrobežu iedarbības mazināšanai; darbības vietā veicamos pienākumus uzņemas operatori. Šie pasākumi var ietvert šīs konvencijas VII pielikumā minētos, taču nav jāaprobežojas tikai ar tiem. Jo īpaši attiecīgās Puses informē cita citu par saviem ārkārtas rīcības plāniem.

2. Izcelsmes Puse nodrošina, lai bīstamajām darbībām tiktu sagatavoti un īstenoti ārkārtas rīcības plāni, ieskaitot piemērotus reaģēšanas pasākumus un citus pasākumus pārrobežu iedarbības novēršanai vai samazināšanai līdz minimumam. Izcelsmes Puse nodrošina citas attiecīgās Puses ar tās rīcībā esošiem datiem ārkārtas rīcības plānus izstrādāšanai.

3. Katra Puse nodrošina, lai bīstamajām darbībām tiktu sagatavoti un īstenoti rīcības plāni ārkārtas situācijām ārpus šo darbību vietas, kuros ietver pasākumus, kas veicami tās teritorijā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu pārrobežu iedarbību. Sagatavojot šos plānus, jāņem vērā analīzes un novērtējuma rezultāti, it īpaši V pielikuma 2. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā izklāstītie jautājumi. Attiecīgās Puses cenšas šos plānus izstrādāt tā, lai tie būtu saskanīgi. Vajadzības gadījumā izstrādā kopīgus rīcības plānus ārkārtas situācijām ārpus bīstamo darbību vietas, lai atvieglotu atbilstīgo reaģēšanas pasākumu noteikšanu.

4. Ārkārtas rīcības plāni, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, likvidējot reālo ārkārtas situāciju sekas, jāpārskata regulāri vai tad, kad to prasa apstākļi.

9. pants

Sabiedrības informēšana un līdzdalība

1. Puses nodrošina, lai teritorijās, kuras var skart bīstamas darbības izraisīta avārija, sabiedrība tiktu atbilstīgi informēta. Šo informāciju pārraida pa tādiem kanāliem, kurus attiecīgās Puses uzskata par piemērotiem, un tajā ietver elementus, kas minēti šīs konvencijas VIII pielikumā, un jāņem vērā arī jautājumi, kas izklāstīti V pielikuma 2. punkta 1. līdz 4. un 9. apakšpunktā.

2. Izcelsmes Puse saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un kad tas ir iespējams un vajadzīgs, teritorijās, kuras var tikt skartas, sniedz sabiedrībai iespēju piedalīties attiecīgās norisēs, lai tā varētu paust savus uzskatus un bažas par aizsardzības un sagatavotības uzlabošanas pasākumiem, kā arī nodrošina, lai skartās Puses sabiedrībai sniegtā iespēja būtu līdzvērtīga izcelsmes Puses sabiedrībai sniegtajai iespējai.

3. Puses saskaņā ar savām tiesību sistēmām un ja vēlas, pamatojoties uz savstarpīguma principu, fiziskām vai juridiskām personām, kurām rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbības rezultātā kādas Puses teritorijā nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums, nodrošina attiecīgas administratīvas un juridiskas tiesvedības pieejamību un iespēju to izmantot, tostarp iespējas ierosināt tiesvedību un pārsūdzēt lēmumu, kas skar to tiesības, līdzvērtīgi tām iespējām, kas pieejamas viņu pašu jurisdikcijā.

10. pants

Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas

1. Lai iegūtu un pārraidītu paziņojumus par rūpnieciskajām avārijām, ietverot tajos informāciju, kas vajadzīga, lai neitralizētu pārrobežu iedarbību, Puses paredz saderīgu un efektīvu avāriju izziņošanas sistēmu izveidi un izmantošanu attiecīgos līmeņos.

2. Ja notikusi vai nenovēršami draud notikt rūpnieciskā avārija, kurai ir vai var būt pārrobežu iedarbība, izcelsmes Puse nodrošina, lai skartās Puses attiecīgos līmeņos par to nekavējoties tiktu informētas, izmantojot rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu. Šādos paziņojumos jāietver šīs konvencijas IX pielikumā minētie dati.

3. Attiecīgās Puses nodrošina, lai rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā cik iespējams drīz un atbilstīgi apstākļiem sāktu īstenot saskaņā ar 8. pantu sagatavotos ārkārtas rīcības plānus.

11. pants

Reaģēšana

1. Rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā Puses nodrošina, lai cik iespējams drīz un ar visefektīvākajiem paņēmieniem tiktu veikti atbilstīgi reaģēšanas pasākumi iedarbības ierobežošanai vai samazināšanai līdz minimumam.

2. Ja notikusi vai nenovēršami draud notikt rūpnieciskā avārija, kam ir vai var būt pārrobežu iedarbība, attiecīgās Puses nodrošina, ka iedarbību vajadzības gadījumā kopā novērtē, lai veiktu atbilstīgus reaģēšanas pasākumus. Attiecīgās Puses cenšas koordinēt savus reaģēšanas pasākumus.

12. pants

Savstarpējā palīdzība

1. Ja rūpnieciskās avārijas gadījumā kādai Pusei vajadzīga palīdzība, tā var lūgt to citām Pusēm, norādot vajadzīgās palīdzības apmērus un veidu. Puse, kurai izteikts lūgums pēc palīdzības, nekavējoties pieņem lēmumu un informē lūguma iesniedzēju Pusi par to, vai tā var sniegt prasīto palīdzību, kā arī norāda iespējamās palīdzības apmērus un nosacījumus.

2. Attiecīgās Puses sadarbojas, lai atbilstīgi šā panta 1. punktam atvieglotu tūlītējas saskaņotas palīdzības sniegšanu, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt rūpnieciskās avārijas sekas un iedarbību un sniegt vispārēju palīdzību. Ja Puses nav noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus par kārtību, kādā sniedzama savstarpēja palīdzība, tad šādu palīdzību sniedz saskaņā ar šīs Konvencijas X pielikumu, ja vien Puses nav vienojušās citādi.

13. pants

Atbildība un saistības

Puses atbalsta attiecīgos starptautiskos centienus, lai izstrādātu noteikumus, kritērijus un procedūras atbildības un saistību jomā.

14. pants

Pētniecība un attīstība

Vajadzības gadījumā Puses ierosina veikt pētījumus un izstrādāt metodes un tehnoloģijas rūpniecisko avāriju novēršanai, sagatavotībai tām un reaģēšanai un sadarbojas šādu pētījumu veikšanā un metožu izstrādē. Šajā nolūkā Puses atbalsta un aktīvi veicina zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, arī mazāk bīstamu procesu pētījumus ar avārijām saistīto briesmu ierobežošanai un rūpniecisko avāriju seku novēršanai un ierobežošanai.

15. pants

Informācijas apmaiņa

Puses daudzpusējā vai divpusējā līmenī apmainās ar informāciju, ko, pamatoti spriežot, iespējams saņemt, arī ar šīs Konvencijas XI pielikumā minētajiem datiem.

16. pants

Tehnoloģijas apmaiņa

1. Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un praksi veicina tehnoloģijas apmaiņu, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu sagatavotību tām un reaģētu uz tām, it sevišķi atbalstot:

a) pieejamās tehnoloģijas apmaiņu atbilstīgi dažādiem finanšu noteikumiem;

b) tiešus rūpnieciskos sakarus un sadarbību;

c) informācijas un pieredzes apmaiņu;

d) tehniskas palīdzības sniegšanu.

2. Veicinot šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstis rada labvēlīgus nosacījumus, sekmējot sakarus un sadarbību starp tādām attiecīgām organizācijām un indivīdiem privātajā un publiskajā sektorā, kas spēj nodrošināt tehnoloģiju, projektēšanas un inženierpakalpojumus, aprīkojumu vai līdzekļus.

17. pants

Kompetentās iestādes un sakaru punkti

1. Katra Puse šīs konvencijas mērķiem norīko vai izveido vienu vai vairākas kompetentās iestādes.

2. Neierobežojot citas vienošanās divpusējā vai daudzpusējā līmenī, katra Puse norīko vai izveido vienu sakaru punktu rūpniecisko avāriju izziņošanai atbilstīgi 10. pantam un vienu sakaru punktu savstarpējās palīdzības mērķiem atbilstīgi 12. pantam. Vislabāk, ja šīs funkcijas veic viens un tas pats sakaru punkts.

3. Katra Puse trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad attiecībā uz konkrēto Pusi stājusies spēkā šī konvencija, ar 20. pantā minētā sekretariāta starpniecību informē citas Puses par to, kuru iestādi vai kuras iestādes tā ir iecēlusi kā savu(–iem) sakaru punktu(–iem) un par savu(–ām) kompetento(–ajām) iestādi(–ēm).

4. Katra Puse ar sekretariāta starpniecību viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē citas Puses par visām saskaņā ar šā panta 3. punktu tās izdarītajām izmaiņām iestāžu norīkošanā.

5. Katra Puse saskaņā ar 10. pantu nodrošina, lai nepārtraukti darbotos tās sakaru punkts un rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas.

6. Katra Puse nodrošina, lai nepārtraukti darbotos tās sakaru punkts un iestādes, kas saskaņā ar 12. pantu atbild par palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu un palīdzības piedāvājumu pieņemšanu.

18. pants

Pušu konference

1. Pušu pārstāvji izveido šīs konvencijas Pušu konferenci un regulāri rīko savas sanāksmes. Pirmo Pušu konferences sanāksmi sasauc ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam Pušu konferences sanāksmes rīko vismaz vienu reizi gadā vai pēc jebkuras Puses rakstiska lūguma ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts ir darījis zināmu tām šo lūgumu, to atbalsta vismaz viena trešā daļa Pušu.

2. Pušu konference

a) pārskata šīs konvencijas īstenošanas gaitu;

b) veic konsultanta funkcijas, kuru mērķis ir stiprināt Pušu spēju novērst rūpnieciskās avārijas, nodrošināt sagatavotību tām un reaģēt uz pārrobežu iedarbību, kā arī veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu un konsultēšanu pēc to Pušu lūguma, kuras ir saskārušās ar rūpnieciskajām avārijām;

c) vajadzības gadījumā izveido darba grupas un citus atbilstīgus mehānismus, lai izskatītu ar šīs konvencijas īstenošanu un izstrādi saistītos jautājumus, un šajā nolūkā sagatavotu atbilstīgus pētījumus un citu dokumentāciju, un iesniegtu ieteikumus izskatīšanai Pušu konferencē;

d) īsteno citas funkcijas, kas var būt lietderīgas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem;

e) pirmajā sanāksmē izskata un vienprātīgi pieņem sanāksmju reglamentu.

3. Pildot savas funkcijas, Pušu konference, kad uzskata par lietderīgu, sadarbojas arī ar citām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

4. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē nosaka darba programmu, it īpaši ņemot vērā šīs konvencijas XII pielikumā ietvertos punktus. Pušu konference lemj arī par darba metodi, arī par valsts centru izmantošanu un sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, un par sistēmas izveidi, kuras mērķis ir atvieglot šīs konvencijas īstenošanu, jo īpaši savstarpējai palīdzībai rūpnieciskās avārijas gadījumā, un balstītos uz atbilstīgiem pasākumiem attiecīgajās starptautiskajās organizācijās. Izpildot darba programmu, Pušu konference pārskata pašreizējos valsts, reģionālos un starptautiskos centrus, kā arī citas organizācijas un programmas, kuru mērķis ir koordinēt informāciju un centienus rūpniecisko avāriju novēršanā, sagatavotības nodrošināšanā un reaģēšanā uz tām, lai noteiktu, kādas starptautiskās iestādes vai centri var būt papildus vajadzīgi XII pielikumā minēto uzdevumu izpildei.

5. Savā pirmajā sanāksmē Pušu konferences dalībnieki sāk apsvērt procedūras, kā radīt labvēlīgākus apstākļus tehnoloģijas apmaiņai, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu sagatavotību tām un reaģētu uz rūpniecisko avāriju iedarbību.

6. Pušu konference pieņem pamatnostādnes un kritērijus, lai atvieglotu bīstamo darbību identificēšanu šīs konvencijas nolūkiem.

19. pants

Balsstiesības

1. Izņemto šā panta 2. punktā paredzētos gadījumus, katrai šīs konvencijas Pusei ir viena balss.

2. Reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kas noteiktas 27. pantā, savas kompetences robežās izmanto tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ir vienāds ar to viņu dalībvalstu skaitu, kuras ir šīs konvencijas Puses. Šādas organizācijas neizmanto savas balsstiesības, ja to dalībvalstis pašas izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

20. pants

Sekretariāts

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs veic šādas sekretariāta funkcijas:

a) sasauc un sagatavo Pušu sanāksmes;

b) nosūta Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem;

c) īsteno tādas citas funkcijas, kuras var noteikt Puses.

21. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja starp divām vai vairākām Pusēm rodas strīds par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tās meklē risinājumu sarunu ceļā vai izmanto kādu citu strīda izšķiršanas metodi, kas ir pieņemama strīda Pusēm.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo konvenciju, vai pievienojoties tai, vai arī jebkurā laikā pēc tam ikviena Puse var rakstiski paziņot depozitāram, ka attiecībā uz strīdu, kas nav noregulēts atbilstīgi šā panta 1. punktam, tā pieņem, ka viens vai abi turpmāk minētie strīda izšķiršanas veidi ir obligāti visām Pusēm, kuras uzņemas tādas pašas saistības:

a) strīda iesniegšanu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā;

b) izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas XIII pielikumā izklāstīto procedūru.

3. Ja strīda Puses pieņēmušas abus šā panta 2. punktā minētos strīdu izšķiršanas veidus, tad strīdu var iesniegt tikai Starptautiskajā Tiesā, ja vien strīda Puses nevienojas citādi.

22. pants

Informācijas sniegšanas ierobežojumi

1. Šīs konvencijas noteikumi neietekmē Pušu tiesības vai pienākumus, kas noteikti to valsts normatīvajos un administratīvajos aktos vai pieņemtā juridiskajā praksē un piemērotajos starptautiskajos noteikumos, kuru mērķis ir aizsargāt informāciju, kas attiecas uz personas datiem, ražošanas un komerciālajiem noslēpumiem, tostarp uz intelektuālo īpašumu vai valsts drošību.

2. Ja Puse tomēr nolemj sniegt šādu aizsargātu informāciju citai Pusei, tad Puse, kas saņēmusi šādu aizsargātu informāciju, ievēro saņemtās informācijas konfidencialitāti un nosacījumus, ar kādiem tā tiek sniegta, un izmanto to tikai tiem mērķiem, kuriem tā sniegta.

23. pants

Īstenošana

Puses regulāri ziņo par šīs konvencijas īstenošanas gaitu.

24. pants

Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi

1. Lai izpildītu saistības, kas izriet no šīs konvencijas, Puses var saglabāt esošos vai slēgt jaunus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai citas vienošanās.

2. Šīs konvencijas noteikumi neietekmē Pušu tiesības attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, veikt stingrākus pasākumus nekā šajā konvencijā paredzētos.

25. pants

Pielikumu statuss

Šīs konvencijas pielikumi ir tās sastāvdaļa.

26. pants

Konvencijas grozījumi

1. Jebkura Puse var ierosināt šīs konvencijas grozījumus.

2. Ierosināto grozījumu tekstu rakstveidā iesniedz Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāram, kurš tos nosūta visām Pusēm. Pušu konferencē nākamajā gada sanāksmē apspriež ierosinātos grozījumus ar nosacījumu, ka Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs šos priekšlikumus ir nosūtījis visām Pusēm vismaz 90 dienas iepriekš.

3. Attiecībā uz šīs konvencijas grozījumiem, izņemot I pielikuma grozījumus, kuru pieņemšanas procedūra aprakstīta šā panta 4. punktā, ievēro šādus nosacījumus:

a) grozījumus vienprātīgi pieņem sanāksmē klātesošās Puses, un depozitārs tos iesniedz visām Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai;

b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie grozījumi Pusēm, kas tos pieņēmušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad depozitārs saņēmis sešpadsmito ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu;

c) pēc tam attiecībā uz jebkuru citu Pusi grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad minētā Puse deponē savu grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

4. Par I pielikuma grozījumiem:

a) Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos. Ja ir pieliktas visas iespējamās pūles, lai panāktu vienprātību, bet vienošanās nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt grozījumu ar sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu deviņu desmitdaļu balsu vairākumu. Grozījumus, kas pieņemti Pušu konferencē, dara zināmus Pusēm un iesaka apstiprināšanai;

b) divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs tos ir nosūtījis, I pielikuma grozījumi stājas spēkā attiecībā uz tām šīs konvencijas Pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumus saskaņā ar šā panta 4. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, ja šādu paziņojumu nav iesniegušas vismaz sešpadsmit Puses;

c) ikviena puse, kas nespēj apstiprināt kādu šīs konvencijas I pielikuma grozījumu, par to rakstiski paziņo Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāram divpadsmit mēnešu laikā pēc dienas, kad paziņots par tā pieņemšanu. Izpildsekretārs nekavējoties paziņo visām Pusēm par katru šādu saņemto paziņojumu. Ikviena Puse jebkurā laikā var pieņemt grozījumu, atteikdamās no sava iepriekš izdarītā paziņojuma, pēc kā šis I pielikuma grozījums šai Pusei stājas spēkā;

d) šajā punktā "klātesošās un balsojošās Puses" ir Puses, kas piedalās sanāksmē un balso par vai pret.

27. pants

Paraksts

Šī konvencija ir atklāta parakstīšanai Helsinkos 1992. gada 17. līdz 18. martā (ieskaitot) un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 1992. gada 18. septembrim valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, kā arī valstīm, kam saskaņā ar Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1947. gada 28. marta 36. (IV) Rezolūcijas 8. punktu Eiropas Ekonomikas komisijā ir konsultatīvs statuss, un ekonomiskās integrācijas reģionālajām organizācijām, ko veido suverēnas valstis, Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, un kam to dalībvalstis nodevušas pilnvaras attiecībā uz jautājumiem, kurus reglamentē šī konvencija, tostarp pilnvaras slēgt līgumus attiecībā uz šiem jautājumiem.

28. pants

Depozitārs

Šīs konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

29. pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina 27. pantā minētās valstis un ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas, kas to ir parakstījušas.

2. Šai konvencijai var brīvi pievienoties 27. pantā minētās valstis un organizācijas.

3. Šīs konvencijas 27. pantā minētās organizācijas, kuras kļūst par šīs konvencijas Pusēm, ja neviena minēto organizāciju dalībvalsts nav konvencijas Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs konvencijas. Gadījumā, ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas Puses, tad šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to saistību izpildē, kas izriet no šīs konvencijas. Šādos gadījumos organizācija un dalībvalstis nevar vienlaikus izmantot šajā konvencijā paredzētās tiesības.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos 27. pantā minētās reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas deklarē savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, kurus reglamentē šī konvencija. Šīs organizācijas arī informē depozitāru par būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

30. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad deponēts sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokuments.

2. Šā panta 1. punktā neviens dokuments, ko deponē kāda 27. pantā minētā organizācija, netiek uzskatīts par papilddokumentu tiem dokumentiem, kurus deponējušas attiecīgās organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz visām 27. panta 1. punktā minētajām valstīm un organizācijām, kuras ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai pievienojas tai pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad minētā valsts deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

31. pants

Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz Pusi, attiecīgā Puse var izstāties no konvencijas, par to rakstiski paziņojot depozitāram. Šāda izstāšanās stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.

2. Neviena šāda izstāšanās neietekmē 4. panta piemērošanu darbībai, par kuru nosūtīts paziņojums saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai iesniegts lūgums to apspriest saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

32. pants

Autentiskie teksti

Šīs konvencijas oriģināleksemplārs, kura teksti angļu, franču un krievu valodā ir vienlīdz autentiski, ir deponēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Helsinkos, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit otrā gada septiņpadsmitajā martā

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

BĪSTAMAS VIELAS BĪSTAMO DARBĪBU NOTEIKŠANAI

Turpmāk norādītie vielu daudzumi attiecas uz katru darbību vai darbību grupu. Ja daudzuma diapazons norādīts I daļā, tad robeždaudzumi ir katrā diapazonā norādītie maksimālie daudzumi. Piecus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā katrā diapazonā norādītais minimālais daudzums, ja vien tas netiek grozīts, kļūst par robeždaudzumu.

Ja II daļā nosauktā viela vai preparāts ietilpst arī kādā kategorijā I daļā, tad izmanto II daļā norādīto robeždaudzumu.

Nosakot bīstamās darbības, Puses ņem vērā paredzamo iespēju, ka varētu pastiprināties attiecīgie draudi un bīstamo vielu daudzumi, un to tuvums neatkarīgi no tā, vai tās atrodas viena vai vairāku operatoru pārziņā.

I DAĻA

II daļā atsevišķi nenosauktu vielu un preparātu kategorijas

Kategorija | Robeždaudzums (tonnas) |

| |

1 | Uzliesmojošas gāzes (1a), ieskaitot sašķidrinātu naftas gāzi | 200 |

2 | Viegli uzliesmojoši šķidrumi (1b) | 50000 |

3 | Ļoti toksiskas vielas (1c) | 20 |

4 | Toksiskas vielas (1d) | 500–200 |

5 | Spēcīgi oksidētāji (1e) | 500–200 |

6 | Sprādzienbīstamas vielas (1f) | 200–50 |

7 | Uzliesmojoši šķidrumi (1g) (apiešanās īpašos spiediena un temperatūras apstākļos) | 200 |

8 | Videi bīstamas vielas (1h) | 200 |

II DAĻA

Konkrētas vielas

Viela | Robeždaudzums (tonnas) |

| |

1 | Amonjaks | 500 |

2 | a)Amonija nitrāts (2) | 2500 |

b)Amonija nitrāts mēslojuma veidā (3) | 10000 |

3 | Akrilnitrils | 200 |

4 | Hlors | 25 |

5 | Etilēnoksīds | 50 |

6 | Ciānūdeņradis | 20 |

7 | Fluorūdeņradis | 50 |

8 | Sērūdeņradis | 50 |

9 | Sēra dioksīds | 250 |

10 | Sēra trioksīds | 75 |

11 | Svina alkili | 50 |

12 | Fosgēns | 0,75 |

13 | Metilizocianāts | 0,15 |

PIEZĪMES

LD50 (orāla iedarbība) [2] mg/kg ķermeņa svara LD50 ≤ 25 | LD50 (iedarbība uz ādu) [3] mg/kg ķermeņa svara LD50 ≤ 50 | LC50 (inhalatīva iedarbība) [4] mg/l LC50 ≤ 0,5 |

c) 2. tabula

Kritiskā deva mg/kg ķermeņa svara | < 5 |

Gadījumos, kad vielas akūtā perorālā toksicitāte iedarbībā uz dzīvniekiem ir noteikta ar nemainīgās devas metodi |

d) toksiskas vielas:

vielas, kuru īpašības atbilst 3. vai 4. tabulā norādītajām īpašībām un kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības spēj radīt rūpnieciskās avārijas briesmas;

3. tabula

LD50 (orāla iedarbība) [5] mg/kg ķermeņa svara 25 < LD50 ≤ 200 | LD50 (iedarbība uz ādu) [6] mg/kg ķermeņa svara 50 < LD50 ≤ 400 | LC50 (inhalatīva iedarbība) [7] mg/l 0,5 < LC50 ≤ 2 |

4. tabula

Kritiskā deva mg/kg ķermeņa svara | = 5 |

Gadījumos, kad vielas akūtā perorālā toksicitāte iedarbībā uz dzīvniekiem ir noteikta ar nemainīgās devas metodi |

e) spēcīgi oksidētāji:

vielas, kas var izraisīt spēju eksotermisku reakciju, nonākot saskarē ar citām vielām, it īpaši ar uzliesmojošām vielām;

f) sprādzienbīstamas vielas:

vielas, kas var sprāgt uguns iedarbībā vai kas ir jutīgākas pret satricinājumu vai berzi nekā dinitrobenzols;

g) uzliesmojoši šķidrumi:

vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55 °C un kuras spiediena iedarbībā saglabā šķidro stāvokli gadījumos, ja īpaši pārstrādes apstākļi, piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra, var radīt rūpnieciskas avārijas briesmas;

h) videi bīstamas vielas:

vielas, kam ūdens vidē raksturīga akūta toksicitāte, kura atbilst 5. tabulā minētajiem rādītājiem.

5. tabula

Gadījumos, ja viela nespēj viegli sadalīties vai ja logaritms Pow > 3,0 (ar nosacījumu, ka eksperimentāli noteiktais BCF < 100)

[8] [9] [10]

LC50 [8] mg/l LC50 ≤ 10 | EK50 [9] mg/l EK50 ≤ 10 | IC50 [10] mg/l IC50 ≤ 10 |

i) LD – nāvējoša deva;

j) LC – nāvējoša koncentrācija;

k) EK – iedarbīgā koncentrācija;

l) IC – kavējoša koncentrācija;

m) Pow – oktanola un ūdens sadalījuma koeficients;

n) BCF – biokoncentrācijas faktors.

[1] [11] [12] [13]

[2] LD50 orāla iedarbība uz žurkām

[3] LD50 iedarbībā uz žurku vai trušu ādu

[4] LC50 inhalatīva iedarbība (četras stundas) uz žurkām

[5] LD50 orāla iedarbība uz žurkām

[6] LD50 iedarbībā uz žurku vai trušu ādu

[7] LC50 inhalatīva iedarbība (četras stundas) uz žurkām

[8] LC50 iedarbībā uz zivīm (96 stundas)

[9] EK50 iedarbībā uz dafnijām (48 stundas)

[10] IC50 iedarbībā uz aļģēm (72 stundas)

[1]

[11] Attiecas uz amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā ir lielāks par 28 svara %, un uz amonija nitrāta šķīdumiem ūdenī, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir lielāka par 90 svara %.

[12] Attiecas uz vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem un kombinētiem minerālmēsliem, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā pārsniedz 28 svara % (kombinētie minerālmēsli satur amonija nitrātu kopā ar fosfātu un/vai potašu).

[13] Maisījumi un preparāti, kas satur šādas vielas, apstrādājami gluži tāpat kā tīrās vielas, izņemot gadījumus, kad tie zaudē attiecīgās tīro vielu īpašības un nespēj izraisīt pārrobežu iedarbību.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS PROCEDŪRA SASKAŅĀ AR 4. UN 5. PANTU

1. Puse(–es), kas nosūtījusi(–as) pieprasījumu, paziņo sekretariātam, ka tā/tās ir iesniegusi/(–ušas) jautājumu(–us) izmeklēšanas komisijai, kas izveidota saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Paziņojumā formulē, uz ko attiecas izmeklēšana. Sekretariāts par šo iesniegumu nekavējoties informē visas šīs konvencijas Puses.

2. Izmeklēšanas komisijā ir trīs locekļi. Kā iesniedzēja Puse, tā arī otra izmeklēšanas procedūras Puse ieceļ pa vienam zinātniskam vai tehniskam ekspertam, un abi šādi ieceltie eksperti, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo ekspertu, kas pilda izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja funkcijas. Priekšsēdētājs nevar būt nevienas izmeklēšanas procedūras Puses pilsonis, kā arī nevar nodarboties ar lietu nevienā citā statusā.

3. Ja divu mēnešu laikā pēc otrā eksperta iecelšanas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs nav izraudzīts, tad turpmāko divu mēnešu laikā pēc jebkuras Puses pieprasījuma viņu ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. Ja viena no izmeklēšanas procedūras Pusēm neieceļ ekspertu viena mēneša laikā pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, tad otra Puse var informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmāko divu mēnešu laikā ieceļ izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs lūdz Pusi, kura nav iecēlusi ekspertu, to izdarīt viena mēneša laikā. Ja Puse to neizdara šajā termiņā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo ekspertu turpmāko divu mēnešu laikā.

5. Izmeklēšanas komiteja pieņem savu reglamentu.

6. Izmeklēšanas komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai izpildītu savas funkcijas.

7. Izmeklēšanas procedūras Puses atvieglo izmeklēšanas komisijas darbu, jo īpaši izmantojot visus to rīcība esošos līdzekļus:

a) sniedz izmeklēšanas komisijai visus attiecīgos dokumentus, iekārtas un informāciju;

b) vajadzības gadījumā sagādā izmeklēšanas komisijai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un noklausīties to liecības.

8. Puses un eksperti aizsargā jebkādas tādas informācijas konfidencialitāti, ko tie saņem konfidenciālā kārtā izmeklēšanas komisijas darba gaitā.

9. Ja viena no izmeklēšanas procedūras Pusēm neierodas izmeklēšanas komisijā vai neiesniedz savu lietu, tad otra Puse var lūgt izmeklēšanas komisiju turpināt izskatīšanu un pabeigt savu darbu. Vienas Puses neierašanās vai savas lietas neiesniegšana nav šķērslis izmeklēšanas komisijas darba turpināšanai un pabeigšanai.

10. Ja vien izmeklēšanas komisija īpašu lietas apstākļu dēļ nenosaka citādi, tad izmeklēšanas komisijas izdevumus, tostarp atalgojumu tās locekļiem, vienlīdzīgās daļās sedz izmeklēšanas procedūras Puses. Izmeklēšanas komisija reģistrē visas savas izmaksas un Pusēm sniedz par tām galīgo paziņojumu.

11. Ikviena Puse, kura ir ieinteresēta noskaidrot izmeklēšanas priekšmeta faktiskos apstākļus un kuru var skart atzinums šajā lietā, ar izmeklēšanas komisijas piekrišanu var iesaistīties procesā.

12. Izmeklēšanas komisijas lēmumus par procedūras jautājumiem pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu. Izmeklēšanas komisijas galīgais atzinums atspoguļo tās locekļu vairākuma viedokli un ietver visus atšķirīgos viedokļus.

13. Izmeklēšanas komisija savu galīgo atzinumu sniedz divu mēnešu laikā no tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par vajadzīgu pagarināt šo termiņu par laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus.

14. Izmeklēšanas komisijas galīgais atzinums ir balstīts uz atzītiem zinātniskiem principiem. Galīgo atzinumu izmeklēšanas komisija nosūta izmeklēšanas procedūras Pusēm un sekretariātam.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PROCEDŪRAS SASKAŅĀ AR 4. PANTU

1. Izcelsmes Puse var pieprasīt apspriedes ar otru Pusi saskaņā ar šā pielikuma 2. līdz 5. punktu, lai noteiktu, vai tā ir skartā Puse.

2. Lai nodrošinātu atbilstīgas un efektīvas apspriedes, izcelsmes Puse attiecībā uz plānotu vai jau notiekošu bīstamu darbību paredz ziņošanu ikvienas tādas Puses atbilstīgos līmeņos, kuru tā uzskata par iespējami skartu Pusi, cik drīz vien iespējams ne vēlāk kā tad, kad par šo plānoto vai notiekošo bīstamo darbību tā informē savus iedzīvotājus. Attiecībā uz notiekošām bīstamajām darbībām šādus paziņojumus izcelsmes Pusei sniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā.

3. Šādā paziņojumā, cita starpā, ietver:

a) informāciju par bīstamo darbību, arī visu pieejamo informāciju vai ziņojumus, piemēram, informāciju, kas sagatavota saskaņā ar 6. pantu par tās iespējamo pārrobežu iedarbību rūpnieciskas avārijas gadījumā;

b) norādījumu par samērīgu termiņu, kurā jādod atbilde atbilstīgi šā pielikuma 4. punktam, ņemot vērā darbības raksturu;

un var ietvert arī šā pielikuma 6. pantā noteikto informāciju.

4. Informētās Puses paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei, apstiprinot paziņojuma saņemšanu un norādot, vai tās domā iesaistīties apspriedēs.

5. Ja informētā Puse norāda, ka tā nedomā iesaistīties apspriedēs, vai ja tā nesniedz atbildi paziņojumā norādītajā laikā, tad nepiemēro šā pielikuma turpmāko punktu noteikumus. Šādos apstākļos izcelsmes Pusei ir tiesības izlemt, vai veikt vērtēšanu un analīzi, balstoties uz savas valsts tiesību aktiem un praksi.

6. Saņemot no informētās Puses atbildi, kurā izteikta vēlēšanās iesaistīties apspriedēs, izcelsmes Puse, ja vien tā to vēl nav izdarījusi, informētajai Pusi sniedz:

a) attiecīgu informāciju par analīzes grafiku, arī norādes par piezīmju nosūtīšanas grafiku;

b) attiecīgu informāciju par bīstamo darbību un tās pārrobežu iedarbību rūpnieciskas avārijas gadījumā;

c) iespējām piedalīties iespējamo pārrobežu iedarbību pierādošas informācijas vai jebkura ziņojuma izvērtēšanā.

7. Pēc izcelsmes Puses pieprasījuma skartā Puse tai sniedz informāciju, ko, pamatoti spriežot, iespējams saņemt par teritoriju skartās Puses vai Puses, kura var tikt skarta, jurisdikcijā, ja šāda informācija vajadzīga vērtējuma, analīzes un pasākumu sagatavošanai. Informāciju sniedz nekavējoties un attiecīgā gadījumā – ar apvienotās organizācijas starpniecību, ja šāda organizācija ir.

8. Vajadzības gadījumā izcelsmes Puse tieši vai ar apvienotās organizācijas starpniecību, ja šāda organizācija ir, sniedz skartajai Pusei analīzes un novērtējuma dokumentāciju saskaņā ar V pielikuma 1. un 2. punktu.

9. Attiecīgās Puses tajās teritorijās, kuras pamatoti var skart bīstamā darbība, informē sabiedrību un kārto analīzes un novērtējuma dokumentācijas izplatīšanu attiecīgo teritoriju sabiedrībā un iestādēm. Puses tām nodrošina iespēju izteikt atsauksmes vai iebildumus par bīstamo darbību un gādā, lai to viedokļus laikus darītu zināmus izcelsmes Puses kompetentajai iestādei vai nu tieši, vai, attiecīgā gadījumā, ar izcelsmes Puses starpniecību.

10. Pēc analīzes un novērtējuma dokumentācijas sagatavošanas izcelsmes Puse bez nepamatotas kavēšanās uzsāk apspriedes ar skarto Pusi, cita starpā, par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību rūpnieciskas avārijas gadījumā un par pasākumiem tās iedarbības samazināšanai. Apspriedes var skart šādus jautājumus:

a) iespējamās alternatīvas bīstamajām darbībām, ieskaitot alternatīvu neveikt nekādu darbību, un iespējamie pasākumi pārrobežu iedarbības mazināšanai uz izcelsmes Puses rēķina;

b) citi iespējamās savstarpējās palīdzības veidi jebkādas pārrobežu iedarbības mazināšanai;

c) jebkuri citi atbilstīgi jautājumi.

Sākot šādas apspriedes, attiecīgās Puses vienojas par saprātīgu apspriešanās perioda ilgumu. Visas šādas apspriedes var rīkot ar atbilstīgas apvienotās organizācijas starpniecību, ja tāda ir.

11. Attiecīgās Puses nodrošina, lai pienācīgi ņemtu vērā analīzes un novērtējumus, kā arī saskaņā ar šā pielikuma 9. punktu saņemtos komentārus un šā pielikuma 10. punktā minēto apspriežu rezultātus.

12. Izcelsmes Puse paziņo skartajām Pusēm par visiem lēmumiem par šo darbību, norādot iemeslus un apsvērumus, uz kuriem šis lēmums balstīts.

13. Ja pēc tam, kad attiecīgajai Pusei kļūst zināma papildu un atbilstīga informācija par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību, kas nebija pieejama laikā, kad par attiecīgo darbību tika rīkotas apspriedes, šī Puse nekavējoties informē citu attiecīgo Pusi vai Puses. Ja kāda attiecīgā Puse pieprasa, tiek rīkotas atkārtotas apspriedes.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI SASKAŅĀ AR 6. PANTU

Puses, kompetentās iestādes, operatori vai arī kopīgiem pūliņiem var veikt šādus pasākumus atkarībā no valstu tiesību aktiem un prakses:

1. Noteikt vispārīgos vai konkrētos mērķus drošības jomā.

2. Pieņemt tiesību aktus vai pamatnostādnes attiecībā uz drošības pasākumiem un drošības standartiem.

3. Noteikt tās bīstamās darbības, kuras prasa īpašus aizsardzības pasākumus, kas var ietvert licencēšanas vai atļauju sistēmu.

4. Veikt bīstamo darbību riska analīzes novērtējumu vai drošības pētījumus un sagatavot rīcības plānu vajadzīgo pasākumu īstenošanai.

5. Sniegt kompetentajām iestādēm informāciju, kas vajadzīga riska novērtēšanai.

6. Izmantot visatbilstīgāko tehnoloģiju, lai novērstu rūpnieciskās avārijas un aizsargātu cilvēkus un vidi.

7. Lai novērstu rūpnieciskās avārijas, atbilstīgi izglītot un sagatavot visas personas, kas iesaistītas bīstamajā darbībā tieši darbības vietās gan parastos, gan arī anormālos apstākļos.

8. Izveidot iekšējās vadības struktūras un metodes drošības noteikumu efektīvai īstenošanai un uzturēšanai.

9. Pārraudzīt un pārbaudīt bīstamās darbības un veikt inspicēšanu.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ANALĪZE UN NOVĒRTĒJUMS

1. Bīstamās darbības analīze un vērtēšana jāveic tādā apjomā un dziļumā, kas atkarīgs no mērķa, kura dēļ to veic.

2. Piemērojot saistītos pantus, šajā tabulā sniegti jautājumi, kas jāņem vērā analīzē un vērtēšanā atbilstīgi tabulā minētajiem mērķiem:

Analīzes mērķis | Apsveramie jautājumi |

Ārkārtas situāciju plānošana saskaņā ar 8. pantu | 1.Bīstamo vielu daudzums un īpašības attiecīgās darbības vietā;2.īsi aprakstošs rūpnieciskās avārijas scenārija modelis, kādu var radīt bīstamā darbība, ieskaitot norādi par katras avārijas iespējamību;3.Katram scenārijam:a)aptuvenais noplūdes apmērs;b)izrietošo seku apmērs un nopietnība gan attiecībā uz cilvēkiem, gan uz apkārtējo vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos, ieskaitot avārijas rezultātā radīto bīstamo zonu apmērus;c)laiks, kurā sākotnējais notikums var pāraugt rūpnieciskā avārijā;d)jebkura darbība, ko var veikt, lai līdz minimumam samazinātu avārijas eskalācijas varbūtību;4.Iedzīvotāju skaits un izvietojums tuvākajā apkārtnē, tai skaitā jebkuras lielas cilvēku koncentrācijas iespējamā bīstamajā zonā5.Šo iedzīvotāju vecums, mobilums un kaitējumjutīgums |

Izvietošanas lēmumu pieņemšana saskaņā ar 7. pantu | Papildus iepriekš 1. līdz 5. punktā minētajiem jautājumiem: 6.Cilvēkiem un videi nodarītā kaitējuma nopietnība atkarībā no noplūdes rakstura un apstākļiem7.Attālums no vietas, kurā notiek bīstamā darbība, kurā rūpnieciskas avārijas gadījumā pamatoti var rasties kaitīga ietekme uz cilvēkiem un vidi8.Tā pati informācija ne tikai attiecīgā brīža situācijai, bet arī plānotai vai iespējamai pamatoti prognozējamai turpmāko notikumu gaitai |

Sabiedrības informēšana saskaņā ar 9. pantu | Papildus iepriekš 1. līdz 4. punktā minētajiem jautājumiem: 9.Cilvēki, kas var ciest rūpnieciskās avārijas rezultātā |

Aizsardzības pasākumi saskaņā ar 6. pantu | Papildus iepriekš 4. līdz 9. punktā minētajiem jautājumiem sīkāki 1. līdz 3. punktā ietverto jautājumu varianti. Papildus šiem aprakstiem un vērtējumiem jāaptver arī šādi jautājumi: 10.Apstākļi un daudzumi, kādos var rīkoties ar bīstamajiem materiāliem11.Scenāriju saraksts rūpniecisko avāriju veidiem ar nopietnu iedarbību, ieskaitot piemērus visa veida dažāda lieluma avārijām, un iespējamu, ka tuvumā notiekošā darbība var izraisīt iedarbību12.Katrā scenārijā – to notikumu apraksts, kuri var izraisīt rūpniecisku avāriju, un apraksts posmiem, kuros varētu notikt šo avāriju eskalācija13.Vismaz vispārīgs katra posma varbūtības novērtējums, ņemot vērā 14. punktā paredzētos pasākumus14.Aizsardzības pasākumu apraksts attiecībā gan uz aprīkojumu, gan procedūrām, kuras paredzētas līdz minimumam samazināt katra posma iespējamību15.Iespējamās iedarbības, ko var radīt novirzīšanās no normāliem ekspluatācijas apstākļiem, novērtējums, kā arī izrietošie pasākumi, kas ārkārtējas situācijas gadījumā veicami, lai droši pārtrauktu bīstamo darbību vai jebkuru tās daļu, un arī vajadzību apmācīt personālu, lai nodrošinātu iespējamo nopietno noviržu atklāšanu sākotnējā posmā un atbilstīgu pasākumu veikšanu16.Novērtējums apmēram, kādā pārmaiņas, remontdarbi un tehniskās apkopes darbi bīstamas darbības apstākļos var apdraudēt kontroles pasākumus, un turpmākie pasākumi, lai nodrošinātu kontroles uzturēšanu |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

IZVIETOŠANAS LĒMUMU PIEŅEMŠANA SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Turpmākais teksts ilustrē jautājumus, kas jāņem vērā atbilstīgi 7. pantam:

1. Riska analīzes un vērtēšanas rezultāti, arī teritorijas, kurā plānotas bīstamās darbības, fizisko īpašību novērtējums atbilstīgi V pielikumam.

2. Apspriežu rezultāti un sabiedrības līdzdalības procesi.

3. Pieauguma vai samazināšanās analīze riskam, ko izraisa jebkurš notikums skartās Puses teritorijā sakarā ar izcelsmes Puses teritorijā veikto bīstamu darbību.

4. Vides risku, tai skaitā jebkādas pārrobežu iedarbības, novērtējums.

5. Vērtējums jaunām bīstamām darbībām, kuras varētu būt riska avots.

6. Jautājuma izskatīšana attiecībā uz jaunu bīstamu darbību izvietojumu un notiekošo darbību ievērojamām modifikācijām drošā attālumā no apdzīvotajām vietām, kā arī drošības zonas izveidošanu ap bīstamas darbības objektiem; šajās teritorijās rūpīgi jāizpēta notikumi, kas rada apdraudēto iedzīvotāju skaita pieaugumu vai citādi palielina riska pakāpi.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

PASĀKUMI SAGATAVOTĪBAI ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀS SASKAŅĀ AR 8. PANTU

1. Nepieciešams koordinēt visus ārkārtas rīcības plānus gan darbības vietās, gan ārpus tām, lai nodrošinātu visaptverošus un efektīvus pasākumus reaģēšanai uz rūpnieciskajām avārijām.

2. Ārkārtas rīcības plānos jāietver darbības, kas jāveic, lai lokalizētu ārkārtas situācijas un novērstu vai līdz minimumam samazinātu to pārrobežu iedarbību. Tajos jāietver arī iedzīvotāju brīdināšanas pasākumi un vajadzības gadījumā evakuācijas pasākumi, un citi aizsardzības vai glābšanas darbi, kā arī medicīnas pakalpojumi.

3. Ārkārtas rīcības plānos bīstamās darbības vietas personālam, iespējami apdraudētajām personām ārpus šīm vietām un glābšanas dienestiem jāsniedz sīks tehnisko un organizatorisko procedūru apraksts, kas ir atbilstīgs, lai reaģētu tādas rūpnieciskās avārijas gadījumā, kura var radīt pārrobežu iedarbību, un lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu iedarbību uz cilvēkiem un vidi gan attiecīgās darbības vietā, gan ārpus tās.

4. Piemēri jautājumiem, kas var būt ietverti rīcības plānos ārkārtas situācijām attiecīgās darbības vietā:

a) organizatoriskās funkcijas un atbildība rīcībai bīstamās darbības vietā ārkārtas situācijā;

b) to pasākumu apraksts, kas veicami rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā, lai kontrolētu stāvokli vai notikumu, vai arī sīki norādījumi par to, kur šādu aprakstu var iegūt;

c) pieejamā aprīkojuma un līdzekļu apraksts;

d) pasākumi, lai nodrošinātu par reaģēšanas pasākumiem ārpus darbību vietas atbildīgās valsts iestādes agrīno brīdināšanu par rūpniecisko avāriju, tai skaitā sākotnējā brīdinājumā ietveramās informācijas veids un pasākumi sīkākas informācijas nodrošināšanai, tiklīdz tā ir pieejama;

e) pasākumi personāla sagatavošanai pienākumiem, kādi no tā tiks sagaidīti.

5. Piemēri jautājumiem, kas var būt ietverti rīcības plānos ārkārtas situācijām ārpus attiecīgās darbības vietas:

a) organizatoriskās funkcijas un atbildība rīcībai ārpus attiecīgās darbības vietas ārkārtas situācijā, tai skaitā jautājumi, kā tos saskaņot ar plāniem rīcībai attiecīgās darbības vietā;

b) ārkārtas un medicīnas personāla darba metodes un procedūras;

c) metodes skartās teritorijas ātrai noteikšanai;

d) pasākumi, lai nodrošinātu, ka skartajai vai iespējami skartajai Pusei tūlīt tiek paziņots par rūpniecisko avāriju, un šīs sadarbības turpmāku uzturēšanu;

e) koordinācijas plāna un pasākumu īstenošanai vajadzīgo līdzekļu noskaidrošana;

f) pasākumi sabiedrībai informēšanai, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus atbilstīgi 9. pantam sabiedrībai sniegtās informācijas papildināšanai un atkārtošanai;

g) pasākumi mācībām un vingrinājumiem.

6. Ārkārtas rīcības plānos var būt ietverti bīstamo vielu un piesārņotā materiāla apstrādes, savākšanas, attīrīšanas, uzglabāšanas, izvešanas un drošas apglabāšanas pasākumi, un atjaunošanas pasākumi.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI SASKAŅĀ AR 9. PANTU

1. Uzņēmuma nosaukums, bīstamās darbības vietas adrese un informētājas personas amats.

2. Vienkāršs bīstamās darbības, tai skaitā risku, apraksts.

3. Bīstamajā darbībā izmantoto vielu vai preparātu plaši pazīstamie vai vispārīgie nosaukumi, vai to vispārīgā klasifikācija pēc bīstamības pakāpes, norādot to galvenās bīstamās īpašības.

4. Vispārīgas ziņas, kas iegūtas, novērtējot ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama un būtiska.

5. Vispārīga informācija par bīstamās darbības gaitā iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturu, ieskaitot tās iespējamo iedarbību uz iedzīvotājiem un vidi.

6. Atbilstīga informācija par to, kā rūpnieciskas avārijas gadījumā tiks brīdināti un informēti apdraudētie iedzīvotāji.

7. Atbilstīga informācija par pasākumiem, kas apdraudētajiem iedzīvotājiem jāveic, un kā viņiem jāizturas rūpnieciskas avārijas gadījumā.

8. Atbilstīga informācija par pasākumiem saistībā ar bīstamo darbību, ieskaitot sadarbību ar avārijas dienestiem, lai rūpniecisko avāriju gadījumā samazinātu to apmēru un atvieglotu to iedarbību.

9. Vispārīga informācija par avārijas dienestu plāniem rīcībai ārkārtas situācijās ārpus attiecīgās darbības vietas, kuri izstrādāti, lai novērstu rūpnieciskās avārijas iedarbību ārpus bīstamo darbību vietām, tai skaitā pārrobežu iedarbību.

10. Vispārīga informācija par īpašajām prasībām un nosacījumiem, kam pakļautas bīstamās darbības saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem un/vai administratīvajiem noteikumiem, ieskaitot licencēšanas vai atļauju sistēmas.

11. Sīka informācija par attiecīgas papildinformācijas saņemšanas avotiem.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

RŪPNIECISKO AVĀRIJU IZZIŅOŠANAS SISTĒMAS SASKAŅĀ AR 10. PANTU

1. Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmām jānodrošina iespējami ātra datu un prognožu pārraidīšana saskaņā ar iepriekš izstrādātiem kodiem, izmantojot saderīgas datu pārraides un datu apstrādes sistēmas brīdināšanai par ārkārtas situācijām un atbilžu saņemšanai, kā arī pasākumu veikšanai, lai līdz minimumam samazinātu un ierobežotu pārrobežu iedarbības sekas, ņemot vērā dažādas vajadzības dažādos līmeņos.

2. Rūpniecisko avāriju izziņošana ietver šādus elementus:

a) rūpnieciskās avārijas veids un mērogi, ar to saistītās bīstamās vielas (ja ir zināmas) un avārijas iespējamās iedarbības apmēri;

b) avārijas izcelšanās laiks un precīza vieta;

c) cita šāda pieejamā informācija, kas vajadzīga efektīvai reaģēšanai uz rūpniecisko avāriju.

3. Paziņojumu par rūpniecisko avāriju papildina attiecīgos laika intervālos vai vajadzības gadījumā ar turpmāko attiecīgo informāciju par situācijas notikumu gaitu saistībā ar pārrobežu iedarbību.

4. Regulāri rīko rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu izmēģināšanu un efektivitātes pārbaudes, ieskaitot regulāras iesaistītā personāla apmācības. Attiecīgā gadījumā šādi izmēģinājumi, pārbaudes un apmācības notiek apvienoti.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA SASKAŅĀ AR 12. PANTU

1. Atbildību par palīdzības sniegšanas vispārējo vadību, kontroli, koordināciju un uzraudzību nes Puse, kura lūgusi palīdzību. Personāls, kas iesaistīts palīdzības operācijās, darbojas saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kas lūgusi palīdzību. Palīdzību lūgušās Puses attiecīgās iestādes sadarbojas ar iestādi, kuru palīdzētāja Puse saskaņā ar 17. pantu norādījusi kā atbildīgu par palīdzētājas Puses piešķirtās aparatūras un personāla tūlītēju operatīvu uzraudzību.

2. Puse, kas lūdz palīdzību, savu iespēju robežās vietējās būves un pakalpojumus paredz pienācīgai un efektīvai palīdzības organizēšanai, un gādā, lai tiktu aizsargāts personāls, aprīkojums un materiāli, ko šādam nolūkam tās teritorijā ievedusi Puse, kas sniedz palīdzību, vai arī kas ievesti tās vārdā.

3. Ja attiecīgās Puses nav vienojušās citādi, palīdzību sniedz uz tās Puses rēķina, kura iesniegusi pieprasījumu. Puse, kas sniedz palīdzību, jebkurā laikā var pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām pieprasīt izmaksu atlīdzinājumu.

4. Pieprasījuma iesniedzēja Puse pieliek visas pūles, lai piešķirtu Pusei, kas sniedz palīdzību, un personām, kas darbojas tās vārdā, nepieciešamās privilēģijas, imunitāti vai aprīkojumu ātrai palīdzības sniegšanai. Pieprasījuma iesniedzēja Pusei nav pienākums šo noteikumu piemērot saviem pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, vai piešķirt viņiem iepriekš minētās privilēģijas un imunitāti.

5. Pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses vai palīdzētājas Puses pieprasījuma ikviena Puse cenšas atvieglot personāla, par kuru pienācīgi paziņots, kā arī iesaistītā aprīkojuma un īpašuma tranzītu caur tās teritoriju uz pieprasījuma iesniedzējas Puses teritoriju un no tās.

6. Pieprasījuma iesniedzēja Puse atvieglina iebraukšanu savā valsts teritorijā, uzturēšanos tajā un izbraukšanu no tās personālam, par kuru pienācīgi paziņots, kā arī palīdzībā iesaistītajam aprīkojumam un īpašumam.

7. Attiecībā uz darbību, kas tieši izriet no sniegtās palīdzības, cilvēku bojā ejas vai traumu gadījumā, īpašuma bojājuma vai nozaudēšanas gadījumā vai gadījumā, ja nodarīts kaitējums videi tās teritorijā prasītās palīdzības sniegšanas laikā, pieprasījuma iesniedzēja Puse novērš kaitējumu un atlīdzina palīdzību sniegušajai Pusei vai personām, kuras darbojas tās vārdā, un izmaksā kompensāciju cilvēku bojā ejas vai traumu gadījumā un aprīkojuma vai cita palīdzības sniegšanai izmantotā īpašuma nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā. Pieprasījuma iesniedzēja Puse ir atbildīga par to pretenziju noregulēšanu, ko trešās Puses izvirza palīdzību sniegušajai Pusei vai personām, kuras darbojas tās vārdā.

8. Attiecīgās Puses cieši sadarbojas, lai palīdzētu noregulēt tiesas procedūras un pretenzijas, kas var rasties palīdzības sniegšanas operāciju dēļ.

9. Ikviena Puse var pieprasīt palīdzību saistībā ar medicīnisko aprūpi avārijā cietušajām personām vai to pagaidu izmitināšanā citas Puses teritorijā.

10. Skartā Puse vai pieprasījuma iesniedzēja Puse jebkurā laikā pēc attiecīgām apspriedēm un, nosūtot paziņojumu, var lūgt pārtraukt palīdzību, ko tā saņem vai kas ir paredzēta saskaņā ar šo konvenciju. Tūliņ pēc šāda lūguma izteikšanas attiecīgās Puses savstarpēji apspriežas, lai veiktu pasākumus pienācīgai palīdzības izbeigšanai.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA SASKAŅĀ AR 15. PANTU

Informācija ietver šādus elementus, uz kuriem var attiekties daudzpusēja vai divpusēja sadarbība:

a) tiesību aktus un administratīvus pasākumus, politikas, mērķus un prioritātes rūpniecisko avāriju novēršanā, sagatavotības nodrošināšanā un reaģēšanā uz tām, zinātniskā darbība un tehniskie pasākumi bīstamo darbību izraisītu rūpniecisku avāriju riska mazināšanai, ieskaitot pārrobežu iedarbības mazināšanu;

b) pasākumus un ārkārtas rīcības plānus atbilstīgā līmenī, kas skar citas Puses;

c) monitoringa, plānošanas, pētniecības un attīstības programmas, ieskaitot to īstenošanu un uzraudzību;

d) veicamos pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu sagatavotību tām reaģētu uz tām;

e) pieredzi rūpnieciskās avārijās un sadarbībā, reaģējot uz rūpnieciskām avārijām ar pārrobežu iedarbību;

f) labāko pieejamo vides aizsardzības pilnveidošanas un drošības palielināšanas tehnoloģiju izstrādāšanu un piemērošanu;

g) ārkārtas situāciju paredzēšanu un reaģēšanu uz tām;

h) metodes, ko izmanto riska prognozēšanai, tai skaitā monitoringa un pārrobežu iedarbības novērtēšanas kritērijus.

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS PALĪDZĪBAS UZDEVUMI SASKAŅĀ AR 18. PANTA 4. PUNKTU

1. Informācijas un datu vākšana, un izplatīšana

a) izveidot un izmantot rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu, kas var sniegt informāciju par rūpnieciskajām avārijām un ekspertiem, lai pēc iespējas ātrāk iesaistītu viņus palīdzības sniegšanā;

b) izveidot un izmantot datu bāzi, lai saņemtu, apstrādātu un izplatītu vajadzīgo informāciju par rūpnieciskajām avārijām, tai skaitā informāciju par to iedarbību, kā arī par veiktajiem pasākumiem un šo pasākumu iedarbīgumu;

c) izstrādāt un uzturēt bīstamo vielu sarakstu, iekļaujot tajā vielu būtiskās īpašības un informāciju par to, kā ar tām rīkoties rūpnieciskās avārijas gadījumā;

d) izveidot un uzturēt ekspertu reģistru, kuri var sniegt konsultatīvu un cita veida palīdzību attiecībā uz avāriju novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu, ieskaitot atjaunošanas pasākumus;

e) uzturēt bīstamo darbību sarakstu;

f) veidot un uzturēt I pielikuma I daļas noteikumos ietverto bīstamo vielu sarakstu.

2. Pētniecība, apmācības un metodes

a) izstrādāt un nodrošināt modeļus, kuru pamatā ir rūpnieciskās avārijās gūtā pieredze, un rūpniecisko novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas scenārijus;

b) veicināt izglītošanu un apmācības, organizēt starptautiskos simpozijus un sekmēt sadarbību pētniecības un attīstības jomā.

3. Tehniskā palīdzība

a) pildīt konsultanta funkcijas, kuru mērķis ir nostiprināt spēju piemērot aizsardzības sagatavotības paaugstināšanas un reaģēšanas pasākumus;

b) pēc kādas Puses lūguma uzņemties tās veiktās bīstamās darbības pārbaudes un sniegt palīdzību tās valsts pārbaužu organizēšanā saskaņā ar šīs konvencijas prasībām.

4. Palīdzība ārkārtas situācijā

Pēc kādas Puses lūguma sniegt palīdzību, cita starpā, nosūtot uz rūpnieciskās avārijas vietu ekspertus konsultatīvas un cita veida palīdzības sniegšanai, reaģējot uz rūpniecisko avāriju.

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

IZSKATĪŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ

1. Prasītāja Puse vai prasītājas Puses paziņo sekretariātam, ka Puses vienojušās strīdu iesniegt izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar šīs konvencijas 21. panta 2. punktu. Paziņojumā norāda šķīrējtiesā izskatāmā strīda priekšmetu un iekļauj it īpaši tos šīs konvencijas pantus, par kuru interpretāciju vai piemērošanu izcēlies strīds. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šīs konvencijas Pusēm.

2. Šķīrējtiesā ir trīs locekļi. Gan prasītāja Puse vai prasītājas Puses, gan arī otra strīda Puse vai Puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un divi šādā veidā ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas. Viņš nav kādas strīda Puses valstspiederīgais, viņa parastā dzīves vieta nav kādā no šo Pušu teritorijām, viņš nav nodarbināts nevienā no tām un nekādā citādā statusā nav nodarbojies ar šo lietu.

3. Ja divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc jebkuras Puses lūguma Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs priekšsēdētāju ieceļ turpmāko divu mēnešu laikā.

4. Ja viena no strīda Pusēm divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas neieceļ šķīrējtiesnesi, otra Puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ turpmāko divu mēnešu laikā. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs viņš lūdz Pusi, kura nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, to izdarīt divu mēnešu laikā. Ja Puse to neizdara minētajā laikā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš šo šķīrējtiesnesi ieceļ turpmāko divu mēnešu laikā.

5. Šķīrējtiesa savu lēmumu pieņem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un atbilstīgi šīs konvencijas noteikumiem.

6. Ikviena šķīrējtiesa, kas izveidota atbilstīgi šā pielikuma noteikumiem, izstrādā savu reglamentu.

7. Šķīrējtiesas lēmumus gan par procedūru, gan lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Šķīrējtiesa var veikt visus atbilstīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Strīda Puses atvieglo šķīrējtiesas darbu, jo īpaši izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a) nodrošina tiesu ar visiem būtiskajiem dokumentiem, iekārtām un informāciju;

b) vajadzības gadījumā dod tiesai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un uzklausīt viņu liecības.

10. Strīda Puses un šķīrējtiesneši aizsargā jebkuras informācijas konfidencialitāti, ja tā saņemta konfidenciālā kārtā, izskatot lietu šķīrējtiesā.

11. Šķīrējtiesa pēc vienas Puses lūguma var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no strīda Pusēm šķīrējtiesā neierodas vai neaizstāv savu lietu, otra Puse var lūgt tiesu turpināt izskatīšanu un pieņemt savu galīgo lēmumu. Vienas Puses neierašanās tiesā vai vienas Puses nepiedalīšanās lietas aizstāvēšanā nav šķērslis lietas izskatīšanai.

13. Šķīrējtiesa var noklausīties un noteikt pretprasības, kas rodas tiešā sakarā ar strīda priekšmetu.

14. Ja vien šķīrējtiesa noteiktu lietas apstākļu dēļ nenosaka citādi, šķīrējtiesas izmaksas, tostarp tās locekļu atalgojumu, vienlīdzīgās daļās sedz strīda Puses. Šķīrējtiesa reģistrē visas savas izmaksas un iesniedz strīda Pusēm galīgo pārskatu par tām.

15. Jebkura šīs konvencijas Puse, kurai ir juridiska rakstura interese par strīda priekšmetu un kuru var skart lēmums šajā lietā, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties tiesvedībā.

16. Šķīrējtiesa savu lēmumu pieņem piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par laika posmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

17. Šķīrējtiesas nolēmumam pievieno pamatojumu. Tas ir galīgs un saistošs visām strīda Pusēm. Šķīrējtiesa savu nolēmumu nosūta strīda Pusēm un sekretariātam. Sekretariāts nosūta šo informāciju visām šīs konvencijas Pusēm.

18. Visus strīdus, kas var rasties Pušu starpā saistībā ar nolēmuma interpretāciju vai izpildi, ikviena Puse var iesniegt izskatīšanai šķīrējtiesā, kura ir pieņēmusi šo nolēmumu, vai, ja tajā to nevar izskatīt, Puse to var iesniegt citā šķīrējtiesā, kas tādā pašā veidā izveidota šim nolūkam.

--------------------------------------------------

Top