EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006R0698-20140101
Commission Regulation (EC) No 698/2006 of 5 May 2006 implementing Council Regulation (EC) No 530/1999 as regards quality evaluation of structural statistics on labour costs and earnings (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 698/2006 ( 2006. gada 5. maijs ), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (EK) Nr. 698/2006 ( 2006. gada 5. maijs ), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
2006R0698 — LV — 01.01.2014 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 698/2006 (2006. gada 5. maijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu (OV L 121, 6.5.2006, p.30) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1022/2009 (2009. gada 29. oktobris), |
L 283 |
3 |
30.10.2009 |
|
|
L 99 |
1 |
9.4.2013 |
||
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 698/2006
(2006. gada 5. maijs),
ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un par darbaspēka izmaksām ( 1 ), un jo īpaši tās 11. panta iv) punktu,
tā kā:|
(1) |
Regula (EK) Nr. 530/1999 tika īstenota ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 452/2000 ( 2 ) un (EK) Nr. 72/2002 ( 3 ), kas definē kvalitātes ziņojuma saturu un izvērtēšanas kritērijus, kas jānosūta Komisijai (Eurostat) pēc katra pārskata laikposma. |
|
(2) |
Kvalitātes ziņojumā sniegtajai informācijai jāattiecas uz konkrētiem mainīgajiem lielumiem. Šie mainīgie lielumi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1726/1999 ( 4 ) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1916/2000 ( 5 ). |
|
(3) |
Izmaiņas tās strukturālās statistikas kvalitātes izvērtēšanas pasākumos, kas attiecas uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām, ir vajadzīgas, jo attiecīgi ar Regulām (EK) Nr. 1737/2005 un (EK) Nr. 1738/2005, ir izdarīti grozījumi Regulās (EK) Nr. 1726/1999 un (EK) Nr. 1916/2000. Skaidrības labad un lai samazinātu slogu valsts statistikas birojiem, arī jāsaskaņo darbaspēka izmaksu un izpeļņas statistikas kvalitātes izvērtēšana. |
|
(4) |
Tādējādi Regulas (EK) Nr. 452/2000 un (EK) Nr. 72/2002 jāaizstāj ar šo regulu. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Regulas (EK) Nr. 530/1999 10. panta 2. punktā minētā kvalitātes ziņojuma saturs un izvērtēšanas kritēriji ir noteikti šīs regulas pielikumā.
Mainīgie lielumi, kas norādīti šīs regulas pielikumā ir definēti Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I un II pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I un II pielikumā.
2. Pielikumā noteiktā informācija jāsniedz, ņemot vērā vienīgi tās atkāpes, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām, darbaspēka apsekojumu, uzņēmējdarbības strukturālo statistiku un nacionālajiem kontiem.
2. pants
Ja vien pielikumā nav norādīts citādi, ziņojumu par kvalitāti nosūta Eurostat vēlākais 24 mēnešus pēc pārskata laikposma, par kuru tika vākti dati.
3. pants
Regulu (EK) Nr. 452/2000 un Regulu (EK) Nr. 72/2002 atceļ.
4. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Kvalitātes ziņojumu attiecībā uz strukturālo statistiku par darbaspēka izmaksām un izpeļņu saturs un izvērtēšanas kritēriji
Kvalitātes ziņojumos iekļauj informāciju par visiem sešiem Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) kvalitātes definīcijas elementiem, proti, atbilstību, precizitāti, savlaicīgumu un punktualitāti, pieejamību un skaidrību, salīdzināmību, saskanību.
1. Atbilstība
“Atbilstība” norāda pakāpi, kādā statistika atbilst pašreizējām un iespējamām lietotāju vajadzībām. Tās norāda, vai tiek sniegta visa vajadzīgā statistika, un to, kādā mērā izmantotie jēdzieni (definīcijas, klasifikācija u.c.) atbilst lietotāju vajadzībām.
Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj:
— valsts pamatlietotāju apkopojumu;
— pamatlietotāju galveno vajadzību aprakstu, tostarp to, cik tie ir apmierināti ar piedāvātajiem datiem;
— ikviena trūkuma (pilnības) vai daļas aprakstu, ko lietotāji vairs neuzskata par atbilstīgu (dublēšanās), attiecībā uz datu pilnību precīzi apraksta trūkstošos mainīgos lielumus un mainīgo lielumu trūkstošos sadalījumus.
Nav obligāti jāiekļauj pozīcijas, kas attiecas uz valsts pamatlietotājiem un to galvenajām vajadzībām, ne arī jāsniedz informācija par lietotāju apmierinātību.
Atkāpjoties no 2. panta, izvēles informāciju par apmierinātību ar piedāvātajiem datiem, ja paredzēts, nosūta Eurostat ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc pārskata laikposma.
2. Precizitāte
“Precizitāte” vispārējā statistikas nozīmē ir aprēķinu vai aplēšu tuvums attiecīgo mainīgo lielumu precīzajām vai patiesajām vērtībām.
2.1. Kļūdas, kas saistītas ar paraugu atlasi
Attiecībā uz abu apsekojumu pamatdatiem aprēķina un nosūta variāciju koeficientu ( 6 ) kā precizitātes rādītāju.
1) Attiecībā uz darbaspēku izmaksu statistiku variāciju koeficientu aprēķina un nosūta šādiem mainīgajiem lielumiem:
“ikgadējās darbaspēka izmaksas” ( 7 )
un
“darbaspēka izmaksas stundā” ( 8 ).
Papildus variāciju koeficientiem par iedzīvotājiem kopumā jānorāda arī atsevišķi variāciju koeficienti abiem mainīgajiem lielumiem attiecībā uz šādiem atsevišķiem iedalījumiem:
— NACE iedaļas;
— NUTS 1 līmenis (attiecīgā gadījumā);
— lieluma klase (1–9 (attiecīgā gadījumā), 10–49, 50–249, 250–499, 500–999, 1 000+).
2) Attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu variāciju koeficientu aprēķina un nosūta šādiem mainīgajiem lielumiem:
“bruto izpeļņa pārskata mēnesī” ( 9 )
un
“vidējā bruto izpeļņa stundā pārskata mēnesī” ( 10 ).
Papildus variāciju koeficientiem par iedzīvotājiem kopumā jānorāda arī atsevišķi variāciju koeficienti abiem mainīgajiem lielumiem attiecībā uz šādiem atsevišķiem iedalījumiem:
— pilna (atsevišķi vīriešiem un sievietēm) un nepilna darba laika darbinieki;
— NACE iedaļa;
— profesija ( ►M1 ISCO-08 ◄ viena cipara līmenī);
— iedalījums pēc vecuma (mazāk kā 20, 20–29, 30–39, 40–49, 50–59, 60 un vairāk);
— NUTS 1 līmenis (attiecīgā gadījumā);
— ►M2 iegūtais izglītības līmenis (ISCED 2011 0 līdz 8) ◄ ;
— uzņēmumu lieluma klase (1–9 (attiecīgā gadījumā), 10–49, 50–249, 250–499, 500–999, 1 000+).
Sadalījums pēc izglītības līmeņa nav obligāts.
Turklāt dalībvalstis iesūta to Eiropas līmeņa publikāciju programmas daudzdimensiju tabulu aiļu sarakstu, par kurām dalībvalstis ir vienojušās, ka tās nav pietiekami ticamas.
Ja izmanto atlasi, neņemot vērā varbūtību, tā vietā, ja iespējams, norāda izmantotās paraugu ņemšanas tehnikas neprecizitātes iespējamo cēloņu aprakstu un to ietekmi uz aplēsēm.
2.2. Kļūdas, kas nav saistītas ar atlasi
2.2.1. Aptvēruma kļūdas
Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par aptvērumu:
— atšķirību apraksts starp pārskata un pētījuma iedzīvotāju grupām;
— pārāk plaša vai pārāk šaura aptvēruma aplēstās proporcijas ( 11 ) pārskata iedzīvotāju grupai.
2.2.2. Mērījumu un apstrādes kļūdas
Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par mērījumu un apstrādes kļūdām ( 12 ):
— informāciju par mainīgajiem lielumiem ar mērījumu un apstrādes kļūdām, ko nevar uzskatīt par nebūtiskām;
— informāciju par galvenajiem mērījumu un apstrādes kļūdu, ko nevar uzskatīt par nebūtiskām, cēloņiem, to ietekmi uz aplēšu precizitāti un, ja iespējams, korekcijai piemērojamām metodēm.
2.2.3. Kļūdas atbilžu trūkuma dēļ
Attiecīgi kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par kļūdām atbilžu trūkuma dēļ:
— vienības atbilžu biežums ( 13 );
— vienības aprēķināšanas proporcija ( 14 ) un aprēķina ietekme uz aplēšu precizitāti attiecībā uz mainīgajiem lielumiem “ikgadējās darbaspēka izmaksas” un “bruto izpeļņa pārskata mēnesī”, kā noteikts 2.1. punktā;
— kopējā aprēķināšanas proporcija ( 15 ). Ja informācija nav pieejama par visiem obligātajiem mainīgajiem lielumiem, aprēķinus pamato uz obligātajiem mainīgajiem lielumiem, par kuriem ir pieejama vajadzīgā informācija.
2.2.4. Modeļa pieņēmuma kļūdas
Ja izmanto modelēšanu, kvalitātes ziņojumos par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu attiecīgi iekļauj izmantoto modeļu aprakstu un norādi par to ietekmi uz aplēsēm (piemēram, paredzētā mainīgā lieluma kopuma daļa), vismaz mainīgajiem lielumiem attiecīgi “ikgadējās darbaspēka izmaksas” un “bruto izpeļņa pārskata mēnesī”, kā noteikts 2.1. punktā.
Īpaši jāuzsver modeļi to kļūdu korekcijai, kas nav saistītas ar atlasi, piemēram, visu pieprasīto lielumu klašu vai NACE iedaļu vienību aptveramība vai datu ievade vai ekstrapolācija trūkstošu atbilžu korekcijai.
3. Punktualitāte un savlaicīgums
“Punktualitāte” attiecas uz laikposmu starp datu izplatīšanas datumu un mērķa datumu, kad tie jāiesūta, piemēram, atsaucoties uz datumiem, kas paziņoti oficiālajos datu izplatīšanas kalendāros, noteikti regulās vai par kuriem partneri iepriekš vienojušies.
Informācijas “savlaicīgums” atspoguļo laiku starp tās pieejamību un to notikumu vai parādību, ko tā raksturo.
3.1. Punktualitāte
Lai saprastu un novērstu problēmas, kas saistītas ar punktualitāti, sniedz informāciju par apsekojuma īstenošanas procesu valsts līmenī, īpašu uzmanību pievēršot plānoto un faktisko datumu atbilstībai:
— termiņi respondentu atbilžu sniegšanai, ietverot atgādinājumus un turpmākus pasākumus;
— periods statistikas datu vākšanai uz vietas;
— datu apstrādes periodi;
— pirmo rezultātu publicēšanas datumi.
3.2. Savlaicīgums
Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu ietver informāciju par laikposmu starp datu izplatīšanu un datu pārskata periodu valsts līmenī.
4. Pieejamība un skaidrība
“Pieejamība” attiecas uz fiziskajiem apstākļiem, kādos lietotāji var iegūt datus: kur doties, kā piekļūt, piegādes laiks, atbilstoši tirgus apstākļi (autortiesības u.c.), mikro vai makro datu pieejamība, dažādi formāti un datu nesēji (papīrs, datnes, CD-ROM/DVD, internets, …) utt.
“Skaidrība” attiecas uz saprotamību, tostarp informācijas vidi, t.i., vai datiem ir pievienoti atbilstoši metadati, ilustrācijas, piemēram, grafiki un kartes, vai ir pieejama informācija par to kvalitāti (arī par izmantošanas ierobežojumiem) un apmērs, kādā sniedz papildu palīdzību.
Atkāpjoties no 2. panta, informāciju par pieejamību un skaidrību nosūta Eurostat vēlākais 36 mēnešus pēc pārskata laikposma.
4.1. Pieejamība
Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par rezultātu izplatīšanas veidiem:
— atsauces uz pamatrezultātu publikācijām, tostarp tām, kurām pievienotas piezīmes teksta, grafiku, karšu, u.tml. veidā;
— informāciju par tiem rezultātiem, kurus, ja tādi ir, nosūta pārskata vienībām, kas iekļautas atlasē.
4.2. Skaidrība
Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj šādu informāciju par rezultātu saprotamību un metadatu pieejamību:
— sniegto metadatu apraksts un atsauces uz tiem;
— atsauces uz metodiskajiem pamatdokumentiem, kas saistīti ar sniegto statistiku;
— to galveno darbību apraksts, ko valsts statistikas dienesti veikuši, lai informētu lietotājus par saistību ar datiem.
5. Salīdzināmība
“Salīdzināmību” izmanto, lai noteiktu piemēroto statistikas jēdzienu un pārbaudes līdzekļu/procedūru atšķirību ietekmi, salīdzinot statistiku ģeogrāfiskos apgabalos, ar ģeogrāfiju nesaistītās jomās vai laikā.
5.1. Ģeogrāfiskā salīdzināmība
Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj informāciju par atšķirībām starp valsts un Eiropas jēdzieniem, jo īpaši definējot statistikas vienības, iedzīvotāju kopumus, pārskata periodus, mainīgo lielumu klasifikāciju un definīcijas un to ietekmi uz aplēsēm.
5.2. Salīdzināmība laikā
Kvalitātes ziņojumos attiecībā uz strukturālo statistiku attiecīgi par darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj informāciju par izmaiņām definīcijās, aptveramībā un metodēs, salīdzinot ar iepriekšējiem apsekojumiem, kā arī par to ietekmi uz aplēsēm. Tomēr informāciju par izmaiņām definīcijās, aptveramībā un metodēs nav jāsniedz, ja šīs izmaiņas rodas Kopienas tiesību aktu grozījumu rezultātā.
6. Saskanība
Statistikas “saskanība” ir tas, kādā apmērā tā var tikt ticami apvienota dažādos veidos un izmantošanai dažādās jomās. Tomēr parasti vieglāk ir identificēt datu nesaskanību, nevis pierādīt to saskanību.
Darbaspēka apsekojums (DSA), uzņēmējdarbības statistikas struktūra (USS), darbaspēka izmaksu indekss (DBII) un nacionālie konti (NK) ir avoti, kuros ietverti līdzīgi vai pat identiski mainīgie lielumi attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu un darbaspēka izmaksām. Kvalitātes ziņojumos attiecīgi par strukturālo statistiku attiecībā uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu iekļauj datu salīdzinājumus attiecībā uz turpmāk minētajiem mainīgajiem lielumiem no šiem avotiem gan kopumā, gan sadalot pēc NACE iedaļām, un norāda iemeslus, ja rādītāji būtiski atšķiras.
1) Attiecībā uz strukturālo statistiku par darbaspēka izmaksām salīdzina:
— faktiski nostrādāto stundu skaitu pārskata gadā vienam darbiniekam ( 16 ) un DSA norādīto vidējo vienam darbiniekam izteiktu faktiski nostrādāto stundu skaitu pamatdarbā gadā;
— mainīgo lielumu “darba algas”, kas izteikts vienam darbiniekam ( 17 ), un to pašu USS norādīto mainīgo lielumu vienam darbiniekam;
— mainīgā lieluma “darbaspēka izmaksas stundā” ( 18 ) ikgadējo vidējo pieauguma līmeni un nekoriģēta DBII vidējo ikgadējo pieauguma līmeni; pieauguma līmenis jāattiecina uz šā un iepriekšējā apsekojuma pārskata gadu;
— mainīgo lielumu “atlīdzība darbiniekiem” ( 19 ), kas izteikta vienam darbiniekam, un to pašu NK norādīto mainīgo lielumu.
2) Attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu salīdzina:
— mainīgo lielumu “ikgadējā bruto izpeļņa pārskata gadā”, kas izteikts vienam darbiniekam ( 20 ), un NK iekļauto mainīgo lielumu “darba alga” vienam darbiniekam.
( 1 ) OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
( 2 ) OV L 55, 29.2.2000., 53. lpp.
( 3 ) OV L 15, 17.1.2002., 7. lpp.
( 4 ) OV L 203, 3.8.1999., 28. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1737/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 11. lpp.).
( 5 ) OV L 229, 9.9.2000., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1738/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 32. lpp.).
( 6 ) Variāciju koeficients ir statistikas novērtējuma dispersijas kvadrātsaknes proporcija pret paredzēto vērtību. To nosaka atlases dispersijas vērtējuma kvadrātsaknes proporcijas pret novērtēto vērtību. Jānorāda gan skaitītājs, gan saucējs, ar ko nosaka variāciju koeficientu, un iegūtais variāciju koeficients. Paraugu atlases dispersijas vērtējumā jāņem vērā paraugu atlases struktūra.
( 7 ) Kods D (kopējās darbaspēka izmaksas), kodu D1, D2, D3 un D4 vērtību summa, kam atņem D5 Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.
( 8 ) Kods D (kopējās darbaspēka izmaksas), kodu D1, D2, D3 un D4 vērtību summa, kam atņem D5 un dala ar koda B1 vērtību Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.
( 9 ) Kods 4.2 (kopējā bruto izpeļņā pārskata mēnesī) Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.
( 10 ) Kods 4.3 Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.
( 11 ) “Pārāk šaurs aptvērums” attiecas uz vienībām, kas kļūdas pēc nav iekļautas aptvērumā. “Pārāk plašs aptvērums” attiecas vai nu uz vienībām, kas ir ārpus attiecīgās jomas, vai uz vienībām, kas praksē nepastāv.
( 12 ) Mērījumu kļūdas rodas datu vākšanas gaitā. Mērījumu kļūdām var būt vairāki cēloņi, tostarp apsekošanas līdzeklis, respondents, informācijas sistēma, datu vākšanas veids un intervētājs. Apstrādes kļūdas ir kļūdas, kas rodas pēc datu vākšanas, piemēram, ievadot datus, kodējot, sistematizējot, rediģējot, novērtējot un ievietojot datus tabulās.
( 13 ) Kopējā atbilžu proporcija ir procentuāla attiecība starp atbilžu skaitu un kopējo aptverto respondentu skaitu.
( 14 ) Pozīcijas aprēķināšanas proporcija sniedz aprēķināto vērtību konkrētam mainīgajam lielumam, kā procentuālo apmēru kopējo vērtību skaitam šim mainīgajam.
( 15 ) Kopējā aprēķināšanas proporcija sniedz aprēķināto vērtību visiem mainīgajiem lielumiem, kā procentuālo apmēru kopējo vērtību skaitam šiem mainīgajiem lielumiem.
( 16 ) Kods B1, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.
( 17 ) Kods D11, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulas (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.
( 18 ) Kā definēts 2.1. punktā.
( 19 ) Kods D1, ko dala ar koda A1 vērtību, Regulās (EK) Nr. 1726/1999 I pielikumā.
( 20 ) Kods 4.1, ko dala ar darbinieku skaitu, Regulas (EK) Nr. 1916/2000 I pielikumā.