EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02006L0113-20081211

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/113/EK ( 2006. gada 12. decembris ) par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (kodificēta versija)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/113/2008-12-11

2006L0113 — LV — 11.12.2008 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/113/EK

(2006. gada 12. decembris)

par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus

(kodificēta versija)

(OV L 376, 27.12.2006, p.14)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),

  L 311

1

21.11.2008




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/113/EK

(2006. gada 12. decembris)

par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus

(kodificēta versija)



EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 1 ),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 79/923/EEK (1979. gada 30. oktobris) par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus ( 2 ) ir būtiski grozīta ( 3 ). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Vides aizsardzības un uzlabošanas nolūkā ir jāveic konkrēti pasākumi, lai no piesārņošanas aizsargātu ūdeņus, tostarp ūdeņus, no kuriem iegūst čaulgliemjus.

(3)

Dažas čaulgliemju populācijas ir jāpasargā no dažādām kaitīgām sekām, ko rada no piesārņotājvielu izplūde jūrā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu ( 4 ), paredz, ka jāvienojas par kvalitātes mērķiem, izvirzot dažādas prasības videi, inter alia nosakot parametrus ūdenim, tostarp ūdenim, no kura iegūst čaulgliemjus.

(5)

Atšķirības, kas ir dažādos noteikumos, kurus dalībvalstīs piemēro attiecībā uz kvalitātes prasībām ūdenim, no kura iegūst čaulgliemjus, var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un tā tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību.

(6)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm jānosaka ūdeņi, uz kuriem direktīva attieksies, un jānosaka konkrētiem parametriem atbilstīgās robežvērtības. Šādi noteiktiem ūdeņiem būs jāatbilst minētajām vērtībām sešus gadus pēc noteikšanas.

(7)

Lai pārbaudītu čaulgliemju iegūšanai paredzētā ūdens kvalitāti, jāņem minimālais skaits paraugu un jāveic I pielikumā uzskaitītajiem parametriem atbilstīgi mērījumi. Paraugu ņemšanas apjomu var samazināt vai to var pārtraukt atkarībā no mērījumu rezultātiem.

(8)

Dalībvalstis nevar kontrolēt dabas apstākļus un tāpēc jāparedz iespēja dažos gadījumos atkāpties no šīs direktīvas.

(9)

Tehnikas un zinātnes attīstības dēļ var rasties vajadzība ātri pielāgot dažas no I pielikumā noteiktajām prasībām. Lai atvieglotu šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ieviešanu, būtu jānosaka procedūra, ar ko izveido ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. Tādai sadarbībai jānotiek Komitejā pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/44/EK (2006. gada 6. septembris) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi ( 5 ), 13. panta 1. punktu.

(10)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.



1. pants

Šī direktīva attiecas uz to ūdeņu kvalitāti, no kuriem iegūst čaulgliemjus, un ir piemērojama piekrastes ūdeņiem un sālsūdeņiem, kas dalībvalstīs atzīti par aizsargājamiem vai uzlabojamiem, lai veicinātu čaulgliemju (divvāku gliemju un vēderkāju) dzīvību un vairošanos un tā palīdzētu nodrošināt augstu kvalitāti čaulgliemju produktiem, kurus cilvēki tieši lieto uzturā.

2. pants

Parametri, ko piemēro dalībvalstu noteiktajiem ūdeņiem, ir uzskaitīti I pielikumā.

3. pants

1.  Noteiktajiem ūdeņiem dalībvalstis nosaka I pielikumā uzskaitīto parametru vērtības, ja vērtības ir norādītas G vai I slejā. Tās atbilst piezīmēm abās slejās.

2.  Dalībvalstis nenosaka parametru vērtības, kas ir mazāk stingras nekā tās, kas dotas I pielikuma I slejā, un cenšas ievērot G slejas vērtības, reizē ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

3.  Attiecībā uz kaitīgo notekūdeņu emisijām, kas atbilst parametriem “halogēnorganisks savienojums” un “metāli”, tiek piemēroti emisijas standarti, kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/11/EK (2006. gada 15. februāris) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē ( 6 ), reizē ievērojot kvalitātes mērķus un citas saistības, kas izriet no šīs direktīvas, jo īpaši tās, kas attiecas uz paraugu ņemšanu.

4. pants

1.  Dalībvalstis pēc tam, kad tās noteikušas ūdeņus, no kuriem tika iegūti čaulglemji, vēlāk var noteikt papildu ūdeņus čaulgliemju iegūšanai.

2.  Dalībvalstis var pārskatīt dažus noteiktos ūdeņus, jo īpaši tādu faktoru dēļ, kas noteikšanas laikā nav bijuši paredzami, ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

5. pants

Dalībvalstis izstrādā programmas piesārņojuma samazināšanai un nodrošina to, ka sešus gadus pēc tam, kad ūdeņi saskaņā ar 4. pantu noteikti kā čaulgliemju iegūšanas ūdeņi, atbilst gan vērtībām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, gan piezīmēm I pielikuma G un I slejā.

6. pants

1.  Lai īstenotu šīs direktīvas 5. pantu, uzskata, ka noteiktie ūdeņi atbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ja šā ūdens paraugi, kas ņemti saskaņā ar I pielikumā norādīto minimālo paraugu ņemšanas biežumu, vienā un tajā pašā paraugu ņemšanas vietā vairāk nekā 12 mēnešu periodā atbilst gan vērtībām, ko saskaņā ar 3. pantu noteikušas dalībvalstis, gan piezīmēm I pielikuma G un I slejā attiecībā uz:

a) 100 % no paraugiem attiecībā uz parametriem “halogēnorganisks savienojums” un “metāli”;

b) 95 % no paraugiem attiecībā uz parametriem “sāļu koncentrācija” un “izšķīdušais skābeklis”;

c) 75 % no paraugiem attiecībā uz citiem I pielikumā uzskaitītajiem parametriem.

Ja saskaņā ar 7. panta 2. punktu paraugu ņemšanas biežums visiem parametriem I pielikumā, izņemot “halogēnorganiskus savienojumus” un “metālus”, ir mazāks par I pielikumā norādīto biežumu, šā punkta pirmajā daļā norādītās vērtības un piezīmes jāievēro attiecībā uz visiem paraugiem.

2.  Gadījumi, kad vērtības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, vai I pielikuma G un I slejās ietvertās piezīmes netiek ievērotas dabas katastrofas dēļ, netiek ņemti vērā, aprēķinot 1. punktā paredzētos procentus.

7. pants

1.  Dalībvalstu kompetentas iestādes veic paraugu ņemšanu, kuras minimālais biežums ir noteikts I pielikumā.

2.  Ja kompetentā iestāde konstatē, ka noteikto ūdeņu kvalitāte ir ievērojami augstāka par to, kuru varētu panākt, piemērojot vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 3. pantu, un I pielikuma G un I slejā ietvertās piezīmes, paraugu ņemšanas biežumu var samazināt. Ja nav piesārņojuma un riska, ka ūdeņu kvalitāte varētu pasliktināties, attiecīgā kompetentā iestāde var izlemt, ka paraugu ņemšana nav vajadzīga.

3.  Ja paraugu ņemšana liecina, ka saskaņā ar 3. pantu noteiktā vērtība vai I pielikuma G vai I slejā ietvertā piezīme nav ievērota, kompetentā iestāde konstatē, vai tas ir noticis nejaušības, dabas parādību vai piesārņojuma dēļ, un paredz attiecīgus pasākumus.

4.  Precīzu paraugu ņemšanas vietu, attālumu no šīs vietas līdz tuvākajai vietai, kur tiek izvadītas piesārņotājvielas, un paraugu ņemšanas dziļumu nosaka katras dalībvalsts kompetentā iestāde, jo īpaši pamatojoties uz vietējiem vides apstākļiem.

5.  Analīzes standartmetodes, kas jāizmanto, aprēķinot attiecīgo parametru vērtības, ir uzskaitītas I pielikumā. Laboratorijas, kuras izmanto citas metodes, nodrošina to, ka iegūtie rezultāti ir ekvivalenti vai salīdzināmi ar tiem, kas minēti I pielikumā.

8. pants

Pasākumi, kas veikti, ievērojot šo direktīvu, nekādā gadījumā ne tieši, ne netieši nedrīkst palielināt piekrastes ūdeņu vai iesāļo ūdeņu piesārņošanos.

9. pants

Noteiktajiem ūdeņiem dalībvalstis jebkurā laikā var noteikt stingrākas parametru vērtības par tām, kas paredzētas šajā direktīvā. Dalībvalstis var arī izvirzīt nosacījumus attiecībā uz parametriem, kas šajā direktīvā nav paredzēti.

10. pants

Ja dalībvalsts apsver iespēju noteikt čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus tiešā tuvumā robežai ar citu dalībvalsti, šīs valstis konsultējas savā starpā, lai noteiktu tās teritorijas, uz kurām varētu attiekties šī direktīva, un atbildību, kas izriet no kopējiem kvalitātes mērķiem, un ko katra iesaistītā valsts nosaka pēc oficiālām apspriedēm. Komisija var piedalīties pārrunās.

11. pants

Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas ārkārtīgu laika vai ģeogrāfisku apstākļu dēļ.

▼M1

12. pants

Pasākumus, kas nepieciešami, lai šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītās parametru G vērtības un analīzes metodes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, pieņem Komisija, kurai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2006/44/EK 13. panta 1. punktu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta Direktīvas 2006/44/EK 13. panta 2. punktā.

▼B

13. pants

1.  Lai piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis nodrošina Komisijai informāciju par:

a) ūdeņiem, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 1. punktu, īsa pārskata formā;

b) dažu ūdeņu noteikšanas pārskatīšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

c) nosacījumus jaunu parametru noteikšanai saskaņā ar 9. pantu.

2.  Ja dalībvalsts piemēro 11. panta noteikumus, tā tūlīt par to informē Komisiju, paziņojot iemeslus un gaidāmos laikposmus.

3.  Vispār dalībvalstis Komisijai pēc tās pamatota pieprasījuma nodrošina jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs direktīvas piemērošanai.

14. pants

Reizi trijos gados un pirmā reizē laikposmā no 1993. gada līdz 1995. gadam ietverot dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi ( 7 ) 6. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.

Kopienas ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

15. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Direktīvu 79/923/EEK atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

17. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




I PIELIKUMS

ČAULGLIEMJU IEGŪŠANAI PAREDZĒTO ŪDEŅU KVALITĀTE



 

Parametrs

G

I

Analīzes standartmetode

Minimālais paraugu ņemšanas un mērīšanas biežums

1.

pH

pH vienība

 

7—9

— Elektrometrija

— Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā

Reizi ceturksnī

2.

Temperatūra oC

Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst izraisīt ūdeņu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 2 oC salīdzinājumā ar tādu ūdeņu temperatūru, kurus neietekmē izplūde.

 

— Termometrija

— Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā

Reizi ceturksnī

3.

Krāsa (pēc filtrēšanas) mg Pt/l

 

Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst izmainīt ūdeņu krāsu par vairāk nekā 10 mg Pt/l salīdzinājumā ar ūdeņiem, kurus izplūde neietekmē.

— Filtrē caur 0,45 μm membrānu

— Fotometrija, izmantojot platīna/kobalta skalu

Reizi ceturksnī

4.

Suspendētās cietās vielas mg/l

 

Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst paaugstināt suspendēto cieto vielu saturu ūdeņos par vairāk nekā 30 % salīdzinājumā ar suspendēto cieto vielu saturu ūdeņos, kurus izplūde neietekmē.

— Filtrēšana caur 0,45 μm membrānu, žāvēšana 105 oC temperatūrā un svēršana

— Centrifugēšana (vismaz 5 minūtes ar vidējo centrbēdzes spēka paātrinājumu 2 800 līdz 3 200 g), žāvēšana 105 oC un svēršana

Reizi ceturksnī

5.

Sāļu koncentrācija ‰

12 līdz 38 ‰

≤ 40 ‰

Izplūde, kas ietekmē čaulgliemju iegūšanai paredzētos ūdeņus, nedrīkst paaugstināt to sāļu koncentrāciju par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar tādu ūdeņu sāļu koncentrāciju, kurus izplūde neietekmē.

Konduktometrija

Reizi mēnesī

6.

Izšķīdušais skābeklis

Piesātinātība %

≥ 80 %

≥ 70 % (vidējais lielums)

Ja atsevišķs mērījums uzrāda par 70 % zemāku lielumu, mērījumi jāatkārto

Atsevišķs mērījums nedrīkst uzrādīt par 60 % zemāku lielumu, ja vien čaulgliemju koloniju attīstība nav bīstami apdraudēta

Vinklera metode

Elektroķīmiskā metode

Reizi mēnesī, vismaz viens paraugs, kas pārstāv zema skābekļa satura apstākļus paraugu ņemšanas dienā. Taču, ja ir sagaidāmas ievērojamas izmaiņas dienas gaitā, jāņem vismaz divi paraugi dienā

7.

Naftas ogļūdeņraži

 

Čaulgliemju iegūšanai paredzētie ūdeņi nedrīkst saturēt ogļūdeņražus tādos daudzumos, ka:

— uz virsmas parādās redzama plēvīte un/vai nogulsnes uz čaulgliemjiem,

— kaitīgi ietekmē čaulgliemjus

Vizuāla pārbaude

Reizi ceturksnī

8.

Halogēnorganiskie savienojumi

Katras vielas koncentrācijai čaulgliemju mīkstumā jābūt tik mazai, lai saskaņā ar 1. pantu tiktu sekmēta augsta čaulgliemju produktu kvalitāte

Katras vielas koncentrācija čaulgliemju iegūšanai paredzētā ūdenī vai čaulgliemju mīkstumā nedrīkst sasniegt vai pārsniegt līmeni, kam ir kaitīga ietekme uz čaulgliemjiem un kāpuriem.

Gāzes hromatogrāfija pēc ekstrakcijas ar piemērotiem šķīdinātājiem un attīrīšanas

Reizi pusgadā

9.

Metāli

Katras vielas koncentrācijai čaulgliemju mīkstumā jābūt tik mazai, lai saskaņā ar 1. pantu tiktu sekmēta augsta čaulgliemju produktu kvalitāte

Katras vielas koncentrācija čaulgliemju iegūšanai paredzētajā ūdenī vai čaulgliemju mīkstumā nedrīkst sasniegt vai pārsniegt līmeni, kas izraisa kaitīgu ietekmi uz čaulgliemjiem un kāpuriem.

Jāņem vērā šo metālu sinerģētiskā ietekme.

Atomu absorbcijas spektrometrija, ja vajadzīgs, pēc koncentrēšanas un/vai ekstrakcijas.

Reizi pusgadā

Sudrabs

Ag

Arsēns

As

Kadmijs

Cd

Hroms

Cr

Varš

Cu

Dzīvsudrabs

Hg

Niķelis

Ni

Svins

Pb

Cinks

Zn

mg/l

 

10.

Fekālās koliformas/100 ml

≤ 300 čaulgliemju mīkstumā un iekščaulas šķidrumā

 

Atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidros apakšējos slāņos vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu subkultivēšana apstiprinošā vidē. Skaita atbilstīgi MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 44 oC ± 0,5 oC

Reizi ceturksnī

11.

Vielas, kas ietekmē čaulgliemju garšu

 

Koncentrācija, kas ir zemāka par tādu, kas varētu bojāt čaulgliemju garšu

Čaulgliemju pārbaude degustējot, ja ir iespējama kādas no šīm vielām klātbūtne.

 

12.

Saksitoksīns (ko izdala bruņvicaiņi)

 
 
 
 

Saīsinājumi:

G = orientējoša vērtība

I = obligātā vērtība




II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar grozījumu



Padomes Direktīva 79/923/EEK

(OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp.)

 

Padomes Direktīva 91/692/EEK

(OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.)

Tikai I pielikumā e) punkts

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 16. pantā)



Direktīva

Termiņš transponēšanai

79/923/EEK

1981. gada 6. novembris

91/692/EEK

1993. gada 1. janvāris




III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA



Direktīva 79/923/EEK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants, 1. un 2. punkts

4. pants, 1. punkts

4. pants, 3. punkts

4. pants, 2. punkts

5. pants

5. pants

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadteikums

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, ievadteikums

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts

6. pants 1. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, trešais ievilkums

6. pants, 1. punkts, pirmā daļa, c) apakšpunkts

6. pants, 1. punkts, otrā. daļa

6. pants, 1. punkts, otrā daļa

6. pants, 2. punkts

6. pants, 2. punkts

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants, pirmā daļa, ievadteikums

13. pants, 1. punkts, ievadteikums

13. pants pirmā daļa, pirmais ievilkums

13. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts

13. pants, pirmā daļa, otrais ievilkums

13. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts

13. pants, pirmā daļa, trešais ievilkums

13. pants, 1. punkts, c) apakšpunkts

13. pants, otrā daļa

13. pants, 2. punkts

13. pants, trešā daļa

13. pants, 3. punkts

14. pants

14. pants

15. pants, 1. punkts

15. pants, 2. punkts

15. pants

16. pants

17. pants

16. pants

18. pants

pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums



( 1 ) Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 30. novembra Lēmums.

( 2 ) OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

( 3 ) Skat. II pielikuma A daļu.

( 4 ) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

( 5 ) OV L 264, 25.9.2006., 20. lpp.

( 6 ) OV L 64, 4.3.2006., 52. lpp.

( 7 ) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

Top