EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01997R0515-20160901
Council Regulation (EC) No 515/97 of 13 March 1997 on mutual assistance between the administrative authorities of the Member States and cooperation between the latter and the Commission to ensure the correct application of the law on customs and agricultural matters
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 ( 1997. gada 13. marts ) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu
Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 ( 1997. gada 13. marts ) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu
1997R0515 — LV — 01.09.2016 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pareizu piemērošanu (OV L 082, 22.3.1997., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 122 |
36 |
16.5.2003 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 766/2008 (2008. gada 9. jūlijs), |
L 218 |
48 |
13.8.2008 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1525 (2015. gada 9. septembris), |
L 243 |
1 |
18.9.2015 |
|
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 515/97
(1997. gada 13. marts)
par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pareizu piemērošanu
1. pants
1. Šī regula nosaka veidus, kādos par ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ ieviešanu dalībvalstīs atbildīgās administratīvās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību likumiem Kopienas sistēmas ietvaros.
2. Šīs regulas noteikumus nepiemēro, ja tie pārklājas ar īpašiem noteikumiem citos likumos par savstarpēju palīdzību starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un sadarbību starp tām un Komisiju ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ piemērošanai.
2. pants
1. Šajā regulā:
— “tiesību akti muitas jomā” ir tiesību akti muitas jomā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 ( 1 ) 5. panta 2. punktā,
— “lauksaimniecības tiesību akti” nozīmē noteikumu kopumu, kas pieņemts saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, un speciālus noteikumus, kas pieņemti attiecībā uz precēm, kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus,
— “iesniedzēja iestāde” ir kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kura iesniedz palīdzības pieprasījumu,
— “saņēmēja iestāde” ir kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai iesniedz palīdzības pieprasījumu,
— “administratīvā procedūra” nozīmē visas kontroles, pārbaudes un citas darbības, kuras veicis 1. panta 1. punktā minēto administratīvo iestāžu personāls, pildot savus pienākumus ar mērķi nodrošināt pienācīgu ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ piemērošanu un, nepieciešamības gadījumā, pārbaudot darbības īpatnības, kas, iespējams, ir pretrunā ar šiem tiesību aktiem, izņemot darbību, kas veikta pēc tiesas iestādes pieprasījuma vai saskaņā ar tās pilnvaru; termins “administratīvā procedūra” ietver arī 20. pantā minētos Kopienas uzdevumus,
— “personas dati” nozīmē visu informāciju, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo indivīdu; identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas ir raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei,
— “operatīvā analīze” ir tādu darbību analīze, kuras ir vai šķietami ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un tā ietver šādus secīgus posmus:
—
a) informācijas, tostarp personas datu, vākšana;
b) informācijas avota un pašas informācijas ticamības izvērtēšana;
c) starp šo informāciju vai arī starp šo informāciju un citiem būtiskiem datiem pastāvošās saiknes izpēte, metodiska atspoguļošana un interpretācija;
d) novērojumu, hipotēžu vai ieteikumu formulēšana, kurus kompetentās iestādes un Komisija var tieši izmantot kā riska informāciju, lai novērstu un atklātu citus ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpumus un/vai precīzi noteiktu personu vai uzņēmumus, kas ir iesaistīti šādās darbībās,
— “stratēģiskā analīze” ir vispārējo ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpumu tendenču izpēte un atspoguļošana, novērtējot atsevišķu ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpumu veidu radīto apdraudējumu, mērogu un ietekmi, lai vēlāk noteiktu prioritātes, labāk izprastu šo parādību vai apdraudējumu, pārorientētu darbību uz krāpšanas novēršanu un atklāšanu un pārskatītu dienestu organizāciju. Stratēģiskajai analīzei drīkst izmantot tikai datus, kuros nav iekļauti identificējoši faktori,
— “regulāra automātiska apmaiņa” ir iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana bez iepriekšēja pieprasījuma un ik pēc iepriekš noteikta regulāra intervāla,
— “neregulāra automātiska apmaiņa” ir iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana bez iepriekšēja pieprasījuma, tiklīdz informācija kļūst pieejama,
— “Savienības muitas teritorija” ir Savienības muitas teritorija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā,
— “pārvadātāji” ir personas Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 40. punkta nozīmē.
2. Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras ir norīkotas šīs regulas piemērošanai.
Šajā regulā “kompetentās iestādes” nozīmē iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar iepriekšējiem apakšpunktiem.
2.a pants
Neskarot citus šīs regulas noteikumus un cenšoties sasniegt tajā noteiktos mērķus, īpaši gadījumos, kad nav iesniegta muitas deklarācija vai vienkāršota deklarācija vai arī tā ir nepilnīgi aizpildīta, vai ir pamats uzskatīt, ka tajā norādītā informācija ir nepatiesa, Komisija vai katras dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst ar jebkuras citas dalībvalsts kompetento iestādi vai Komisiju apmainīties ar šādiem datiem:
a) firma;
b) preču zīme;
c) uzņēmuma adrese;
d) uzņēmuma PVN reģistrācijas numurs;
e) akcīzes nodokļu identifikācijas numurs ( 2 );
f) informācija par to, vai PNV reģistrācijas numurs un/vai akcīzes nodokļa identifikācijas numurs tiek izmantots;
g) uzņēmuma vadītāju, direktoru un, ja pieejams, galveno akcionāru, dalībnieku vārdi un uzvārdi;
h) rēķina numurs un izdošanas datums; kā arī
i) rēķina summa.
Šis pants attiecas tikai uz 2. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minēto preču kustību.
3. pants
Ja valsts iestādes kā atbildi uz administratīvās palīdzības pieprasījumu vai paziņojumu, kas balstīts uz šo regulu, pieņem lēmumu uzsākt darbību, kas ietver pasākumus, kurus var ieviest tikai ar tiesas iestādes pilnvaru vai pēc tās pieprasījuma:
— jebkādu tādējādi iegūtu informāciju attiecībā uz ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ piemērošanu, vai vismaz
— to informācijas daļu, kas nepieciešama, lai pārtrauktu krāpšanas darbību,
paziņo kā šajā regulā minētās administratīvās sadarbības daļu.
Tomēr jebkurai šādai paziņošanai ir jāsaņem iepriekšēja tiesas iestādes pilnvara, ja šādas pilnvaras nepieciešamību paredz valsts tiesību akti.
I SADAĻA
PALĪDZĪBA PĒC PIEPRASĪJUMA
4. pants
1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde tai nosūta jebkādu informāciju, kas tai ļauj nodrošināt atbilstību muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz:
— tādu muitas nodokļu un maksu piemērošanu, kurām ir līdzvērtīga ietekme kopā ar muitas nodokļiem un citām maksām, kas paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašiem noteikumiem, kas piemērojami precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus,
— darbībām, kas veido daļu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansētās sistēmas.
2. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā valstī.
5. pants
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde to nodrošina ar jebkādu apliecinājumu, dokumentu vai apliecinātu dokumenta oriģinālu, kas atrodas tās rīcībā vai ir iegūts saskaņā ar 4. panta 2. punktu, kas attiecas uz darbībām, kas ietvertas muitas vai lauksaimniecības tiesību aktos.
6. pants
1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde, ievērojot tajā dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, kurā tā atrodas, saņēmējam paziņo par visiem instrumentiem vai lēmumiem, kurus izdevušas administratīvās iestādes un kas attiecas uz muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu.
2. Paziņojuma pieprasījumiem, kur norāda paziņojamā instrumenta vai lēmuma priekšmetu, pievieno tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur atrodas saņēmēja iestāde, neskarot iepriekš minētās iestādes tiesības atteikties no šāda tulkojuma.
7. pants
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde, cik vien tas ir iespējams, veic uzraudzību vai noorganizē īpašu uzraudzību tās darbības zonā:
a) pār personām, jo īpaši to pārvietošanos, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās pārkāpj ►C1 tiesību aktus muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktus ◄ ;
b) pār vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, kas rada pamatu aizdomām, ka tās domātas, lai atbalstītu darbības ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpšanai;
c) pār tādu preču kustību, kas noteiktas kā potenciālo ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpumu priekšmets;
d) pār transporta līdzekļiem, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tos izmanto, lai veiktu darbības ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpšanai.
8. pants
Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde padara pieejamu jebkādu tās rīcībā esošo vai saskaņā ar 4. panta 2. punktu iegūto informāciju, jo īpaši ziņojumus un citus dokumentus vai to izrakstu apstiprinātus oriģinālus, attiecībā uz noteiktām vai plānotām darbībām, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus vai kuras iesniedzējas iestādes uzskata par muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, vai, attiecīgos gadījumos, uz saskaņā ar 7. pantu veiktās īpašās uzraudzības atklājumiem.
Tomēr oriģināldokumentus un pozīcijas sniedz tikai tad, ja tas nav pretrunā ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kurā atrodas saņēmēja iestāde.
9. pants
1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma, saņēmēja iestāde veic vai organizē attiecīgu izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus vai kuras iesniedzējas iestādes uzskata par muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem.
Lūguma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, veic administratīvo procedūru, darbojoties tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā valstī.
Lūguma saņēmēja iestāde nosūta iesniedzējai iestādei šādu administratīvo procedūru rezultātus.
2. Uz vienošanās pamata starp iesniedzēju iestādi un saņēmēja iestādi, iesniedzējas iestādes norīkotas amatpersonas var ņemt dalību 1. punktā minētajās administratīvajās procedūrās.
Administratīvās procedūras vienmēr veic saņēmēja iestādes personāls. Iesniedzējas iestādes darbinieki pēc savas iniciatīvas nevar uzņemties saņēmēja iestādes darbiniekiem piešķirtās pārbaudes pilnvaras. Tomēr ar saņēmēja iestādes darbinieku starpniecību un vienīgi nolūkā veikt administratīvu procedūru viņiem ir pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kuri ir pieejami pieprasījuma saņēmēja iestādes darbiniekiem.
Ciktāl valsts kriminālprocesa noteikumi uztic atsevišķas darbības amatpersonām, kas īpaši noteiktas ar valsts tiesību aktiem, iesniedzējas iestādes darbinieki nepiedalās šādās darbībās. Jebkurā gadījumā tie nepiedalās jo īpaši kratīšanās telpās vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināllikumu. Tiem tomēr ir pieeja šādi iegūtai informācijai saskaņā ar 3. pantā minētajiem nosacījumiem.
10. pants
Uz vienošanās pamata starp iesniedzēju iestādi un saņēmēju iestādi un saskaņā ar pēdējās izveidotajiem noteikumiem, iesniedzējas iestādes attiecīgi pilnvarotas amatpersonas no birojiem, kur savas darbības veic tās dalībvalsts administratīvās iestādes, kurā atrodas saņēmēja iestāde, var iegūt informāciju attiecībā ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ piemērošanu, kas nepieciešama iesniedzējai iestādei un kas iegūta no dokumentiem, kuriem šo biroju darbiniekiem ir pieeja. Šīs amatpersonas ir pilnvarotas iegūt minēto dokumentu kopijas.
11. pants
Iesniedzējas iestādes darbiniekiem, kas atrodas citā dalībvalstī, saskaņā ar 9. un 10. pantu vienmēr jābūt iespējai uzrādīt rakstisku pilnvaru, kas apliecina to identitāti un oficiālos pienākumus.
12. pants
Neskarot 51. pantu, informāciju, tostarp dokumentus, notariāli apstiprinātas dokumentu kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādas ziņas, ko ieguvuši saņēmējas iestādes darbinieki un kas nosūtītas iesniedzējai iestādei 4. līdz 11. pantā paredzētās palīdzības gaitā, var uzskatīt par pieļaujamu pierādījumu tādā pašā veidā kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek procedūras:
a) iesniedzējas iestādes dalībvalsts administratīvajās procedūrās, tostarp turpmākajās pārsūdzības procedūrās;
b) iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesvedībā, ja vien saņēmēja iestāde informācijas nosūtīšanas brīdī nepārprotamā veidā nav norādījusi citādi.
II SADAĻA
SPONTĀNA PALĪDZĪBA
13. pants
Katras dalībvalsts kompetentās iestādes, kā noteikts 14. un 15. pantā, sniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm palīdzību bez iepriekšēja pieprasījuma.
14. pants
Ja tās uzskata par lietderīgu atbilstības nodrošināšanai muitas vai lauksaimniecības tiesību aktiem, katra dalībvalsts kompetentā iestāde:
a) pēc iespējas veic vai organizē īpašu uzraudzību, kas raksturota 7. pantā;
b) nosūta pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu to rīcībā esošu informāciju un, jo īpaši, ziņojumus un citus dokumentus vai šo dokumentu apstiprinātas kopijas vai izrakstus attiecībā uz darbībām, kas ietver vai pēc tās domām ietver muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus.
15. pants
►M2 1. ◄ Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties nosūta pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu attiecīgo informāciju par darbībām, kas ietver vai pēc to domām ietver muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus, jo īpaši par iesaistītajām precēm un jauniem šādu darbību veikšanas veidiem.
2. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes, veicot regulāru automātisku apmaiņu vai neregulāru automātisku apmaiņu, var arī paziņot citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju, kas ir saņemta saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, glabāšanu un galapatēriņu, tostarp pasta satiksmi, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī saistībā ar ārpuskopienas un galapatēriņa preču esamību un kustību muitas teritorijā, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu vai atklātu darbības, kuras ir vai šķietami ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi.
16. pants
Neskarot 51. pantu, informāciju, tostarp dokumentus, notariāli apstiprinātas dokumentu kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas pārvaldes iestādes, ziņojumus un jebkādas ziņas, ko ieguvuši iestādes, kuras datus paziņo, darbinieki un kas nosūtītas saņēmējai iestādei 13. līdz 15. pantā paredzētās palīdzības gaitā, var uzskatīt par pieļaujamu pierādījumu tādā pašā veidā kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek procedūras:
a) saņēmējas iestādes dalībvalsts administratīvajās procedūrās, tostarp turpmākajās pārsūdzības procedūrās;
b) saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesvedībā, ja vien paziņotāja iestāde informācijas nosūtīšanas brīdī nepārprotamā veidā nav norādījusi citādi.
III SADAĻA
ATTIECĪBAS AR KOMISIJU
17. pants
1. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes Komisijai tiklīdz tā ir pieejama nosūta:
a) jebkādu informāciju, ko tās uzskata par būtisku, attiecībā uz:
— precēm, kas ir bijušas vai par kurām ir aizdomas, ka tās ir bijušas muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu priekšmets,
— metodēm vai praksi, kas izmantota vai par kuru ir aizdomas, ka tā ir izmantota, lai pārkāptu muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus,
— palīdzības pieprasījumiem, veiktajām darbībām un sniegto informāciju 4. līdz 16. panta piemērošanā, kas var atklāt negodīguma tendences muitas un lauksaimniecības jomā;
b) jebkādu informāciju par trūkumiem vai nepilnībām ►C1 tiesību aktos muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktos ◄ , kas kļūst redzama šo tiesību aktu piemērošanas laikā.
2. Komisija kompetentajām iestādēm katrā dalībvalstī nosūta informāciju, kas palīdzētu ieviestu muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus, tiklīdz šāda informācija ir pieejama.
18. pants
1. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes uzzina par darbībām, kas ietver vai pēc to domām ietver muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus, kas ir īpaši būtiski Kopienas līmenī, un jo īpaši:
— ja tie ir izraisījuši vai varētu izraisīt turpmākus saistītus pārkāpumus citās dalībvalstīs vai ►C1 trešās valstīs ◄ , vai
— ja iepriekš minētās iestādes uzskata, ka līdzīgas darbības ir veiktas arī citās dalībvalstīs,
tās vai nu pēc savas iniciatīvas vai atbildot uz pamatotu pieprasījumu no Komisijas nosūta Komisijai visu attiecīgo informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir dokumentu, kopiju vai to izrakstu formā, kas nepieciešama, lai noteiktu faktus tā, lai Komisija varētu saskaņot dalībvalstu pieņemtos pasākumus.
Komisija minēto informāciju paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Sešu mēnešu laikā pēc Komisijas paziņotās informācijas saņemšanas dalībvalstu kompetentās iestādes nosūta Komisijai kopsavilkumu par krāpšanas apkarošanas pasākumiem, ko tās veikušas, pamatojoties uz saņemto informāciju. Komisija, pamatojoties uz šiem kopsavilkumiem, regulāri sagatavo un nosūta dalībvalstīm ziņojumus par dalībvalstu veikto pasākumu rezultātiem.
2. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes piemēro 1. punktu, tām nav jānosūta informācija pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm kā minēts 14.b un 15. pantā
3. Atbildot uz pamatotu pieprasījumu no Komisijas, dalībvalsts kompetentās iestādes darbojas 4. līdz 8. pantā noteiktajā veidā.
4. Ja Komisija uzskata, ka pārkāpumi notikuši vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, un šī valsts vai valstis pēc iespējas ātrāk veic procedūru, kurā var piedalīties Komisijas amatpersonas, saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un 11. pantu.
Attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis cik vien iespējams drīz nosūta Komisijai procedūras rezultātus.
5. Komisijas amatpersonas var ievākt informāciju, kas minēta 10. pantā, saskaņā ar noteikumiem, kas, savstarpēji vienojoties, noteikti minētajā pantā.
6. Šis pants neierobežo Komisijas tiesības uz informāciju un pārbaudi, ko nosaka citi spēkā esoši tiesību akti.
7. Neskarot Kopienas Muitas kodeksa noteikumus par kopīgas risku pārvaldības struktūras izveidošanu, stratēģiskās un operatīvās analīzes nolūkā var glabāt un izmantot datus, kuru apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm ir notikusi atbilstoši 17. un 18. pantam.
8. Dalībvalstis un Komisija var apmainīties ar rezultātiem, kas iegūti, veicot operatīvo un stratēģisko analīzi saskaņā ar šo regulu.
18.a pants
1. Neskarot dalībvalstu kompetences un lai palīdzētu 29. pantā minētajām iestādēm atklāt tādās darbībās iesaistītu preču kustību, kas rada aizdomas par tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, un šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda tādu datu reģistru, kurus paziņojuši pārvadātāji (“transporta reģistrs”). Transporta reģistrs ir tieši pieejams minētajām iestādēm. Tās var izmantot transporta reģistru, tostarp lai analizētu datus un apmainītos ar informāciju, tikai šajā regulā paredzētajos nolūkos.
2. Pārvaldot transporta reģistru, Komisija ir pilnvarota:
a) ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā veidā piekļūt datiem vai iegūt un glabāt tos, un datus izmantot saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro intelektuālā īpašuma tiesībām. Komisija izveido atbilstīgas garantijas, tostarp tehniskus un organizatoriskus pasākumus un pārredzamības prasības saistībā ar datu subjektiem. Datu subjektiem ir tiesības piekļūt datiem un tos labot;
b) salīdzināt un pretstatīt no transporta reģistra iegūtos vai tajā pieejamos datus, indeksēt un papildināt tos, izmantojot citus datu avotus, un analizēt tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 3 );
c) izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, nodot transporta reģistra datus šīs regulas 29. pantā minēto iestāžu rīcībā.
3. Šajā pantā minētie dati jo īpaši attiecas uz konteineru un/vai transporta līdzekļu kustību un ar to saistītajām precēm un personām. Dati, ja pieejams, ir šādi:
a) attiecībā uz konteineru kustību:
— konteinera numurs,
— konteinera iekraušanas statuss,
— datums, kad notikusi kustība,
— kustības veids (iekraušana, izkraušana, pārkraušana, ievešana, izvešana utt.),
— kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa numura zīme,
— brauciena numurs,
— vieta,
— kravas pavadzīme vai cits transporta dokuments;
b) attiecībā uz transportlīdzekļu kustību:
— kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa numura zīme,
— kravas pavadzīme vai cits transporta dokuments,
— konteineru skaits,
— kravas svars,
— preču apraksts un/vai kods,
— rezervācijas numurs,
— zīmoga numurs,
— pirmās iekraušanas vieta,
— pēdējās izkraušanas vieta,
— pārkraušanas vietas,
— datums, kad paredzama ierašanās pēdējās izkraušanas vietā;
c) personām, kas ir iesaistītas a) un b) apakšpunktā minētajos kustības veidos: uzvārds, pirmslaulības uzvārds, vārdi, agrākie uzvārdi, pieņemtie vārdi, dzimšanas vieta un laiks, valstspiederība, dzimums un adrese;
d) uzņēmumiem, kas ir iesaistīti a) un b) apakšpunktā minētajos kustības veidos: firma, preču zīme, adrese, reģistrācijas numurs, PVN maksātāja numurs, akcīzes nodokļa identifikācijas numurs un īpašnieku, kravas nosūtītāju, saņēmēju, kravas pārsūtītāju, pārvadātāju un citu starpnieku vai starptautiskajā piegādes ķēdē iesaistīto personu adrese.
4. Attiecībā uz šā panta 3. punktā minēto konteineru kustību Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā ir sniegtie konteineru statusa ziņojumi (“CSM reģistrs”). CSM reģistrs ir tieši pieejams 29. pantā minētajām iestādēm. Šā panta 1. punktā minētie pārvadātāji, kuri glabā datus par konteineru kustību un statusu vai kuru vārdā šādi dati tiek glabāti, dalībvalstu muitas dienestiem sniedz konteineru statusa ziņojumus (CSM) jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) konteinerus paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā, izņemot:
— konteinerus, kurus paredzēts atstāt uz tā paša kuģa tā brauciena laikā un kurus paredzēts ar minēto kuģi izvest no Savienības muitas teritorijas; un
— konteinerus, kurus paredzēts izkraut un atkārtoti iekraut tajā pašā kuģī tā brauciena laikā, lai būtu iespējams izkraut vai iekraut citas preces, un kurus paredzēts ar minēto kuģi izvest no Savienības muitas teritorijas;
b) attiecībā uz preču pārvadājumiem konteineros, kurus ar kuģi izved no Savienības muitas teritorijas uz ārpuskopienas valsti un uz kuriem attiecas:
— Padomes Direktīvas 92/84/EEK ( 4 ) 2. pants,
— Padomes Direktīvas 2011/64/ES ( 5 ) 2. pants vai
— Padomes Direktīvas 2003/96/EK ( 6 ) 2. panta 1. punkts.
Pārvadātāji datus pārsūta tieši uz CSM reģistru.
5. CSM sniedz:
a) no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā vai pirms izvešanas no tās, līdz brīdim, kamēr par konteineru atkal paziņo, ka tas ir tukšs;
b) vismaz trīs mēnešus pirms fiziskās atvešanas uz Savienības muitas teritoriju un vienu mēnesi pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā – gadījumos, kad konkrētie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, nav pieejami pārvadātāja elektroniskajos ierakstos; vai
c) vismaz trīs mēnešus pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas – gadījumā, kad konkrētie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos tukšu konteineru gadījumus, nav pieejami pārvadātāja elektroniskajos ierakstos.
6. Pārvadātāji sniedz CSM par šādiem vai līdzīgiem gadījumiem, ciktāl tie ir zināmi pārvadātājam, kas sniedz ziņojumu, un dati par šādiem gadījumiem ir izveidoti, savākti vai saglabāti pārvadātāju elektroniskajos ierakstos:
— rezervācijas apstiprināšana,
— atvešana iekraušanas vai izkraušanas vietā,
— aizvešana no iekraušanas vai izkraušanas vietas,
— iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā,
— norādījums par preču iekraušanu konteinerā vai izkraušanu no tā,
— apstiprinājums par preču iekraušanu konteinerā vai izkraušanu no tā,
— pārvietošana termināļa iekšienē,
— pārbaude pie izbraukšanas no termināļa,
— nosūtīšana būtiskam remontam.
Katra dalībvalsts nosaka sankcijas, ja netiek ievērots pienākums sniegt datus vai ja tiek sniegti nepilnīgi vai nepatiesi dati. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
7. Komisijā tikai norīkoti analītiķi ir pilnvaroti apstrādāt personas datus, uz kuriem attiecas 2. punkta b) un c) apakšpunkts.
Personas datus, kas nav vajadzīgi, lai noteiktu preču kustību, kā minēts 1. punktā, nekavējoties dzēš vai padara anonīmus. Jebkurā gadījumā tos nedrīkst glabāt ilgāk par trīs gadiem.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.
8. Datus, kas saņemti no pārvadātājiem, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā piecus gadus.
9. Komisija un dalībvalstis aizsargā konfidenciālo darījumdarbības informāciju, kas saņemta no pārvadātājiem.
Komisija un dalībvalstis saviem norīkotajiem ekspertiem piemēro visstingrākos tehniskos, organizatoriskos un personas drošības noteikumus attiecībā uz dienesta noslēpumu vai citas līdzīgas konfidencialitātes prasības saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām.
Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīti citu dalībvalstu lūgumi ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar kuru notikusi apmaiņa, izmantojot CSM reģistru.
18.b pants
1. Komisija ir pilnvarota sadarbības koordinatoriem no ►C1 trešām valstīm ◄ un Eiropas un starptautiskajām organizācijām un aģentūrām nodrošināt apmācību un visu veidu tehnisko palīdzību, izņemot finansiālu palīdzību.
2. Komisija var dalībvalstīm sniegt ekspertu konsultācijas, tehnisko vai loģistikas palīdzību, īstenot mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citu operatīvu atbalstu, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un lai tās varētu veikt savus dalībvalsts pienākumus saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantā minētās muitas sadarbības ieviešanu.
18.c pants
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par ziņojumu sniegšanas biežumu, CSM datu formātu un CSM nosūtīšanas metodi.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 29. februārim.
18.d pants
1. Komisija izveido un pārvalda reģistru (“importa, eksporta un tranzīta reģistrs”), kurā ir iekļauti dati par:
a) preču importu;
b) preču tranzītu; un
c) preču eksportu, ciktāl uz šajā punktā minētajām precēm attiecas:
i) Direktīvas 92/84/EEK 2. pants;
ii) Direktīvas 2011/64/ES 2. pants; vai
iii) Direktīvas 2003/96/EK 2. panta 1. punkts.
Importa, eksporta un tranzīta reģistru uztur tā, kā sīkāk izklāstīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 ( 7 ) 37. un 38. pielikumā.
Komisija sistemātiski replicē datus no avotiem, kuru darbību nodrošina Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 952/2013, importa, eksporta un tranzīta reģistrā. Atkarībā no datu pieejamības un dalībvalstu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras dalībvalstis var Komisijai sniegt datus par preču tranzītu dalībvalsts iekšienē un tiešo eksportu.
Komisijas un valsts iestāžu noteiktās struktūrvienības, kas minētas šīs regulas 29. pantā, piemērojot šo regulu, var izmantot importa, eksporta un tranzīta reģistru, lai analizētu datus un salīdzinātu datus importa, eksporta un tranzīta reģistrā ar CSM, kas sniegti saskaņā ar CSM reģistru, un var apmainīties ar informāciju par rezultātiem.
2. Importa, eksporta un tranzīta reģistrs ir pieejams šīs regulas 29. pantā minētajām valstu iestādēm. Komisijā tikai norīkoti analītiķi ir pilnvaroti apstrādāt importa, eksporta un tranzīta reģistrā iekļautos datus.
Dalībvalstīm ir tieša piekļuve:
a) visu to deklarāciju datiem, kas sagatavotas un iesniegtas attiecīgajā dalībvalstī;
b) datiem, kas attiecas uz uzņēmējiem ar EORI numuru, kurš paredzēts Regulā (EEK) Nr. 2454/93 un ko piešķīrušas minētās dalībvalsts iestādes;
c) tranzīta datiem;
d) visiem pārējiem datiem, izņemot šīs regulas 41.b panta 2. punktā minētos personas datus.
Kompetentajām iestādēm, kas ievadījušas datus muitas informācijas sistēmā, kura minēta šīs regulas 23. panta 1. punktā, vai datus no izmeklēšanas lietas muitas lietu identifikācijas datu bāzē, kura minēta šīs regulas 41.a panta 1. punktā, saskaņā ar šīs regulas 41.b pantu ir piekļuve visiem importa, eksporta un tranzīta reģistra datiem, kas attiecas uz minētajiem ievadītajiem datiem vai minēto izmeklēšanas lietu.
3. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar importa, eksporta un tranzīta reģistrā iekļautiem datiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Komisiju uzskata par datu apstrādātāju Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.
Uz importa, eksporta, tranzīta reģistru attiecas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja veiktas iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu.
Datus, kas iekļauti importa, eksporta un tranzīta reģistrā, nedrīkst glabāt ilgāk kā piecus gadus, paredzot papildu divu gadu laikposmu, ja tam ir pamatojums.
4. Importa, eksporta un tranzīta reģistrā neiekļauj īpašu kategoriju datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punkta nozīmē.
Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.
5. Komisija un dalībvalstis aizsargā konfidenciālo darījumdarbības informāciju. Komisija un dalībvalstis saviem norīkotajiem ekspertiem piemēro visstingrākos tehniskos, organizatoriskos un personas drošības noteikumus attiecībā uz dienesta noslēpumu vai citus līdzīgus konfidencialitātes pienākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām.
Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izpildīti citu dalībvalstu lūgumi ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar kuru notikusi apmaiņa, izmantojot importa, eksporta un tranzīta reģistru.
18.e pants
Attiecībā uz izmeklēšanām saistībā ar tiesību aktu muitas jomā īstenošanu Komisija var dalībvalstīm pieprasīt iesniegt dokumentus, kuri apliecina importa un eksporta deklarācijās norādīto informāciju un par kuriem uzņēmēji ir sagatavojuši vai savākuši pavaddokumentus.
Pirmajā daļā minēto pieprasījumu nosūta kompetentajām iestādēm. Ja dalībvalsts ir noteikusi vairāk nekā vienu kompetento iestādi, dalībvalsts norāda administratīvo struktūrvienību, kas ir atbildīga par Komisijas pieprasījuma izskatīšanu.
Dalībvalsts četru nedēļu laikā no Komisijas pieprasījuma saņemšanas:
— iesniedz prasītos dokumentus; ar attiecīgu pamatojumu termiņš var būt par sešām nedēļām garāks,
— paziņo Komisijai par to, ka pieprasījumu nebija iespējams izpildīt tādēļ, ka uzņēmējs nebija iesniedzis pieprasīto informāciju, vai
— noraida pieprasījumu dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes lēmuma rezultātā, kas pieņemts saskaņā ar 3. pantu.
IV SADAĻA
ATTIECĪBAS AR ►C1 TREŠĀM VALSTĪM ◄
19. pants
Ja attiecīgā ►C1 trešā valsts ◄ ir juridiski apņēmusies sniegt palīdzību, kas vajadzīga, lai savāktu visus pierādījumus par to, ka darbības, kas šķietami ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, ir nelikumīgas, vai lai noteiktu to darbību apmēru, kurās ir konstatēti minēto jomu tiesību aktu pārkāpumi, saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju ►C1 trešai valstij ◄ drīkst paziņot:
— Komisija vai attiecīgā dalībvalsts, ja vajadzīgs, iepriekš saņemot piekrišanu no dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras sniegušas šo informāciju, vai arī
— Komisija vai attiecīgās dalībvalstis kopīgas rīcības gadījumā, ja informāciju ir sniegusi vairāk nekā viena dalībvalsts, iepriekš saņemot piekrišanu no tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras sniegušas šo informāciju.
Dalībvalsts paziņošanu veic, ievērojot valsts tiesību normas, ko piemēro personas datu nodošanā ►C1 trešām valstīm ◄ .
Jebkurā gadījumā nodrošina, ka attiecīgās ►C1 trešās valsts ◄ noteikumi piedāvā aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs 45. panta 1. un 2. punktā paredzētajam.
20. pants
1. Šīs regulas mērķu sasniegšanai Komisija saskaņā ar 19. pantā noteikto kārtību var veikt Kopienas administratīvās un izziņas sadarbības darbības ►C1 trešās valstīs ◄ ciešā saskaņā un sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
2. Komisijas darbības 1. punktā minētajās ►C1 trešās valstīs ◄ regulē šādi noteikumi:
a) tās var veikt pēc Komisijas iniciatīvas, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz informāciju, ko sniedzis Eiropas Parlaments, vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma;
b) tās veic Komisijas amatpersonas, kas norīkotas šim mērķim, un amatpersonas, kuras šim mērķim norīkojušas attiecīgās dalībvalstis;
c) tās ar Komisijas un attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var veikt arī dalībvalstu amatpersonas Kopienas vārdā, jo īpaši ar divpusējās palīdzības līgumu ar ►C1 trešo valsti ◄ ; šajā gadījumā Komisiju informē par misijas rezultātiem.
▼M2 —————
3. Komisija par saskaņā ar šo pantu veikto darbību rezultātiem informē dalībvalstis un Eiropas Parlamentu.
21. pants
1. Regulas 20. pantā minēto Kopienas darbību laikā iegūto informāciju un konstatējumus, un jo īpaši attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu sniegtos dokumentus, kā arī informāciju, kas iegūta administratīvās izmeklēšanas, tostarp Komisijas dienestu veiktās izmeklēšanas, gaitā, apstrādā saskaņā ar 45. pantu.
2. Regulas 12. pantu piemēro mutatis mutandis 1. punktā minētajai informācijai un konstatējumiem.
3. Lai to izmantotu saskaņā ar 12. pantu, iegūtos oriģināldokumentus vai to apstiprinātas kopijas Komisija nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tās to pieprasa.
22. pants
Dalībvalstis paziņo Komisijai savstarpējās administratīvās palīdzības ietvaros ar ►C1 trešām valstīm ◄ sniegto informāciju 18. panta 1. punkta nozīmē, ja tā ir īpaši svarīga muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu efektivitātei saskaņā ar šo regulu un ja šī informācija atbilst šīs regulas darbības jomai.
V SADAĻA
MUITAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA
Muitas informācijas sistēmas izveide
23. pants
1. Ar šo izveido automatizētu informācijas sistēmu, “muitas informācijas sistēmu”, turpmāk tekstā “MIS”, lai pildītu to administratīvo iestāžu prasības, kas atbildīgas par muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, kā arī Komisijas prasības.
2. MIS mērķis saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir palīdzēt novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par darbībām, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, ātrāk sniedzot pieejamo informāciju un tādējādi palielinot šajā regulā minēto kompetento iestāžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.
3. Dalībvalstu muitas dienesti var izmantot MIS tehnisko infrastruktūru savu pienākumu veikšanā Līguma par Eiropas Savienību ►M2 29. un 30. pantā ◄ minēto muitas darbību ietvaros.
Šādā gadījumā Komisija nodrošina infrastruktūras tehnisko vadību.
4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tās darbības saistībā ar lauksaimniecības noteikumu piemērošanu, par kurām nepieciešams ievadīt informāciju MIS.
Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 29. februārim.
▼M2 —————
6. Dalībvalstis un Komisija, turpmāk tekstā “MIS partneri”, piedalās MIS saskaņā ar šajā sadaļā minētajiem noteikumiem.
2. nodaļa
MIS darbība un izmantošana
24. pants
MIS sastāv no centrālās datu bāzes, un tā ir pieejama caur termināliem katrā dalībvalstī un Komisijā. Tajā ietilpst tikai dati, tostarp arī personas dati, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi, kā paredzēts 23. panta 2. punktā, kuri iedalīti šādās kategorijās:
a) preces;
b) transportlīdzekļi;
c) uzņēmumi;
d) personas;
e) krāpšanas tendences;
f) pieejamā ekspertīze;
g) aizturētas, atsavinātas vai konfiscētas preces;
h) aizturēta, atsavināta vai konfiscēta skaidrā naudā, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1889/2005 (2005. gada 26. oktobris) par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās ( 8 ) 2. pantā.
25. pants
1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par MIS iekļaujamām pozīcijām, kas attiecas uz katru no 24. pantā minētajām kategorijām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu MIS mērķi. Regulas 24. panta e) punktā minētajā kategorijā nedrīkst būt personas datu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 29. februārim.
2. Regulas 24. panta a) līdz d) apakšpunktā minētajās kategorijās attiecībā uz personas datiem iekļaujamās pozīcijas ietver tikai šādu informāciju:
a) uzvārdu, pirmslaulības uzvārdu, vārdus, iepriekšējos uzvārdus un pieņemtos vārdus;
b) dzimšanas datumu un vietu;
c) valstspiederību;
d) dzimumu;
e) personu apliecinošu dokumentu (pases, identifikācijas kartes, autovadītāja apliecības) numuru, izdošanas vietu un datumu;
f) adresi;
g) īpašās faktiskās un pastāvīgās fiziskās pazīmes;
h) brīdinājuma kodu, kas norāda, ka persona bijusi bruņota, varmācīga vai izvairījusies no iestādēm;
i) datu iekļaušanas iemeslu;
j) ierosināto darbību;
k) transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.
3. Regulas 24. panta f) apakšpunktā minētajā kategorijā iekļaujamie personas dati ietver tikai informāciju par ekspertu vārdiem un uzvārdiem.
4. Regulas 24. panta g) un h) apakšpunktā minētajā kategorijā iekļaujamie personas dati ietver tikai šādu informāciju:
a) uzvārdu, pirmslaulības uzvārdu, vārdus, iepriekšējos uzvārdus un pieņemtos vārdus;
b) dzimšanas datumu un vietu;
c) valstspiederību;
d) dzimumu;
e) adresi.
5. Nekādā gadījumā neiekļauj personas datus, kas norāda rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā un informāciju par privātpersonas veselību vai seksuālo dzīvi.
26. pants
Šādi principi jāievēro, ieviešot MIS, saistībā ar personas datiem:
a) ievākšana un jebkādas citas darbības personas datu apstrādei jāveic godīgi un likumīgi;
b) informācija jāievāc nolūkiem, kas minēti 23. panta 2. punktā, un to nedrīkst sekojoši apstrādāt veidā, kas nav savietojams ar šiem nolūkiem;
c) informācijai jābūt adekvātai, atbilstīgai un ne pārlieku apjomīgai, ņemot vērā nolūkus, kādos to apstrādā;
d) informācijai jābūt precīzai un vajadzības gadījumā tā jāatjaunina;
e) informācija jāglabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā vajadzīgs attiecīgajiem nolūkiem.
27. pants
1. Personas datus, kas ir iekļauti 24. pantā minētajās kategorijās, iekļauj MIS tikai šādu ierosināto darbību nolūkā:
a) konstatēšana un ziņošana;
b) slepena novērošana;
c) īpaša kontrole un
d) operatīvā analīze.
2. Personas datus, kas ir iekļauti 24. pantā minētajās kategorijās, drīkst iekļaut MIS tikai tad, ja, īpaši pamatojoties uz iepriekšējām nelikumīgām darbībām vai informāciju, kas sniegta kā palīdzība, pastāv faktiskas pazīmes, kas liecina, ka attiecīgā persona ir veikusi, veic vai gatavojas veikt darbības, kuras ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi un kuras ir īpaši būtiskas Kopienas līmenī.
28. pants
1. Ja tiek veiktas 27. panta 1. punktā minētās darbības, šādu informāciju, pilnīgu vai daļēju, var iegūt un nosūtīt MIS partnerim, kas ierosināja šīs darbības:
a) to, ka atrasta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona;
b) kontroles vieta, laiks un iemesls;
c) ceļojuma maršruts un mērķis;
d) personas, kas ir kopā ar attiecīgo personu, vai personas attiecīgajā transportlīdzeklī;
e) izmantotie transporta līdzekļi;
f) objekti, kas tiek transportēti;
g) apstākļi, kādos tika atrasta prece, transportlīdzeklis, uzņēmums vai persona.
Gadījumā, kad šāda informācija ir iegūta, veicot diskrētu novērošanu, ir jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka netiek apdraudēta novērošanas slepenība.
2. Sakarā ar īpašo kontroli, kas minēta 27. panta 1. punktā, personas, transportlīdzekļus un objektus var pārmeklēt, ciktāl to atļauj likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur notiek pārmeklēšana. Ja kādas dalībvalsts likumi nepieļauj īpašo kontroli, minētā dalībvalsts to automātiski pārveido novērošanā un ziņošanā.
29. pants
1. Piekļuve datiem, kas ir iekļauti MIS, ir tikai katras dalībvalsts noteiktām valsts iestādēm un Komisijas noteiktām struktūrvienībām. Minētās valsts iestādes ir muitas dienesti, bet tās var ietvert arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas noteikts 23. panta 2. punktā.
MIS partnerim, kas piegādā datus, ir tiesības noteikt, kuras no šā punkta pirmajā daļā minētajām valsts iestādēm var piekļūt datiem, ko tas ir iekļāvis MIS.
2. Katra dalībvalsts Komisijai nosūta tās noteiktu kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve MIS, par katru iestādi nosakot, kādiem datiem tā var piekļūt un kādiem nolūkiem.
Komisija ar attiecīgajām dalībvalstīm pārbauda, vai noteikto valsts iestāžu sarakstā iestādes nav noteiktas nesamērīgi. Pēc minētās pārbaudes attiecīgās dalībvalstis apstiprina vai groza noteikto valstu iestāžu sarakstu. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā informē visas dalībvalstis arī par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ļauts piekļūt MIS.
Šādi noteikto valsts iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu Komisija informācijas nolūkos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.
3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, Padome, darbojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var pieņemt lēmumu, vai ļaut piekļuvi MIS starptautiskām vai reģionālām organizācijām, ar noteikumu, ka attiecīgos gadījumos tajā pašā laikā ar šīm organizācijām ir noslēgts protokols saskaņā ar 7. panta 3. punktu Konvencijā starp dalībvalstīm un Kopienu par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām. Pieņemot lēmumu, vērā ņem jo īpaši jebkādus esošus divpusējus vai Kopienas līgumus un datu aizsardzības līmeņa atbilstību.
30. pants
1. MIS partneri var izmantot MIS datus vienīgi tam, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 23. panta 2. punktā; tomēr tie var tos izmantot administratīviem vai citiem mērķiem ar tā MIS partnera iepriekšēju atļauju, kas datus ievadījis sistēmā, saskaņā ar tā vai, attiecīgos gadījumos, Komisijas, kas tos iekļāva sistēmā uzliktiem noteikumiem. Šāda cita izmantošana ir saskaņā ar to dalībvalstu likumiem, noteikumiem un procedūrām, kas to izmanto, un, attiecīgos gadījumos, ar atbilstošiem noteikumiem, kas ir piemērojami Komisijai šajā sakarā, un tajā būtu jāievēro pielikumā izklāstītie principi.
2. Neskarot šā panta 1. un 4. punktu un 29. panta 3. punktu, katrā dalībvalstī MIS datus izmanto tikai valsts iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, un Komisijas izraudzītas struktūrvienības, kuras saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām, ko tām piemēro, ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti 23. panta 2. punktā.
3. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto iestāžu vai struktūrvienību sarakstu.
Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā informē visas dalībvalstis arī par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ļauta piekļuve MIS.
Šādi noteikto valsts iestāžu vai struktūrvienību sarakstu Komisija informācijas nolūkos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.
4. Datus, kas iegūti no MIS, ar iepriekšēju atļauju un ievērojot jebkurus nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kas tos ievadīja MIS, var nosūtīt izmantošanai valsts iestādēm, kuras nav 2. punktā minētās, trešām valstīm un starptautiskām vai reģionālām organizācijām un/vai Savienības aģentūrām, kuras veicina Savienības finanšu interešu aizsardzību un tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu. Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu šo datu drošību, kad tos pārraida vai piegādā struktūrvienībām, kas atrodas ārpus to teritorijas.
Šā punkta pirmo daļu piemēro mutatis mutandis Komisijai, ja tā ir ievadījusi datus MIS.
31. pants
1. Datu ievadīšanu MIS regulē to dalībvalstu likumi, noteikumi un procedūras, kas nodrošina šos datus, un, attiecīgos gadījumos, atbilstoši noteikumi, kas piemērojami Komisijai šajā sakarā, izņemot gadījumus, kad šī regula paredz stingrākus noteikumus.
2. MIS datu apstrādi, ieskaitot to izmantošanu vai 27. panta 1. punktā minēto darbību veikšanu, ko piedāvājis MIS partneris, kas nodrošina datus, regulē tās dalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras, kas apstrādā vai izmanto šādus datus, un atbilstoši noteikumi, kas piemērojami Komisijai šajā sakarā, izņemot gadījumus, kad šī regula paredz stingrākus noteikumus.
Datu grozīšana
32. pants
1. Tikai tas MIS partneris, kas piegādā datus, ir tiesīgs grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tas ievadījis MIS.
2. Ja MIS partneris, kas piegādā datus, konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tas ievadījis, ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti un glabāti pretēji šai regulai, tas pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to brīdina pārējos MIS partnerus.
3. Ja kādam no MIS partneriem ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati faktiski ir kļūdaini vai ir iekļauti un glabāti MIS pretrunā ar šo regulu, cik drīz vien tas ir iespējams, tas par to brīdina MIS partneri, kas piegādā datus. MIS partneris, kas piegādā datus, pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu daļu. MIS partneris, kas piegādā datus, brīdina pārējos partnerus par jebkuru labojumu un dzēšanu, ko tas veicis.
4. Ja, ievadot datus MIS, kāds MIS partneris konstatē, ka tā ziņojums satura ziņā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tas tūlīt brīdina partneri, kas veica iepriekšējo ziņojumu. Tad abi partneri cenšas jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, iekļauj sistēmā.
5. Saskaņā ar pārējiem šīs regulas noteikumiem, ja kādā dalībvalstī tiesa vai cita iestāde, kas šajā dalībvalstī noteikta šim mērķim, pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus MIS, MIS partneri saskaņo savu darbību.
Gadījumā, kad šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas iestādes, kas noteiktas šim nolūkam, tostarp 36. pantā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai likvidāciju, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus sistēmā, tos izdzēš.
Pirmās daļas noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja Komisijas lēmumu par MIS ietverto informāciju Tiesa ir paziņojusi par spēkā neesošu.
Datu glabāšana
33. pants
Datus, kas iekļauti MIS, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā piecus gadus, paredzot papildu divu gadu laikposmu, ja tam ir pamatojums.
Personas datu aizsardzība
34. pants
1. Katrs MIS partneris, kas plāno iegūt personas datus no MIS vai tos ievadīt MIS, ne vēlāk par brīdi, kad stājas spēkā šī regula, pieņem valsts tiesību aktus vai iekšējus noteikumus, kas piemērojami Komisijā, kas nodrošina indivīdu tiesību un brīvības aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
2. MIS partneris var iegūt personas datus no MIS vai tos tur ievadīt, kad stājušies spēkā noteikumi 1. punktā minēto šādu datu aizsardzībai. Katra dalībvalsts arī iepriekš izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes saskaņā ar 37. pantu.
3. Lai nodrošinātu to, ka šīs regulas personas datu aizsardzības noteikumus piemēro pareizi, katra dalībvalsts un Komisija MIS uzskata par personas datu apstrādes sistēmu, uz kuru attiecas:
— valstu tiesību akti, ar kuriem transponē Direktīvu (EK) Nr. 95/46/EK,
— Regula (EK) Nr. 45/2001 un
— citi šajā regulā paredzēti stingrāki noteikumi.
35. pants
1. Saskaņā ar 30. panta 1. punktu MIS partneriem ir aizliegts izmantot MIS iekļautos personas datus mērķiem, kas nav minēti 23. panta 2. punktā.
2. Datus drīkst pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda pavairošana ir vajadzīga 29. pantā minēto iestāžu veiktiem informācijas meklējumiem.
3. Personas datus, ko MIS iekļāvusi dalībvalsts vai Komisija, nedrīkst kopēt uz tādām datu apstrādes sistēmām, par kurām atbildīgas ir dalībvalstis vai Komisija, izņemot riska pārvaldības sistēmas, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmas, kuras izmanto, lai koordinētu pasākumus Kopienas līmenī.
Šādā gadījumā tikai katras dalībvalsts iestāžu ieceltie analītiķi un Komisijas dienestu ieceltie analītiķi ir pilnvaroti apstrādāt no MIS iegūtos personas datus riska pārvaldības sistēmā, ko izmanto tiešām muitas pārbaudēm, kuras veic valsts iestādes, vai operatīvās analīzes sistēmā, ko izmanto, lai koordinētu pasākumus Kopienas līmenī.
Katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu ar riska pārvaldības dienestiem, kuros strādājošie analītiķi drīkst kopēt un apstrādāt MIS iekļautos personas datus. Komisija par to attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā arī sniedz visām dalībvalstīm attiecīgo informāciju par saviem dienestiem, kuri ir atbildīgi par operatīvo analīzi.
Šādi noteikto valstu iestāžu un Komisijas dienestu sarakstu Komisija zināšanai publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
No MIS nokopētos personas datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram tie tika kopēti. MIS partneris, kas kopē datus, vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos glabāt. Glabāšanas laiks ir ne ilgāk kā desmit gadi. Personas datus, kas nav vajadzīgi analīzes turpināšanai, nekavējoties dzēš vai padara anonīmus.
36. pants
1. Personu tiesības attiecībā uz MIS personas datiem, jo īpaši to piekļuves tiesībām, izmanto:
— saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām, kurā šādas tiesības izmanto,
— saskaņā ar 34. panta 1. punktā minētajiem iekšējiem noteikumiem, kas piemērojami Komisijai.
Ja attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras to paredz, 37. pantā paredzētā valsts uzraudzības iestāde lemj, vai ziņas ir jāsniedz un pēc kādas procedūras.
2. MIS partneris, kuram ir iesniegts pieteikums piekļuvei personas datiem, var atteikt piekļuvi, ja informācijas paziņošana, visticamāk, ierobežotu to darbību, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus, novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu to sakarā. Dalībvalsts arī var atteikt piekļuvi, kā paredzēts tās likumos, noteikumos un procedūrās attiecībā uz gadījumiem, kad šāda atteikšana ir tāda pasākuma daļa, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un citu tiesības un brīvības. Komisija var atteikt piekļuvi, ja šāds atteikums ir tāda pasākuma daļa, kas nepieciešams, lai nodrošinātu citu tiesības un brīvības.
Jebkurā gadījumā laikposmā, kad tiek īstenoti pasākumi, lai veiktu konstatēšanu un ziņošanu vai slepenu novērošanu, kā arī laikposmā, kad notiek datu operatīvā analīze vai administratīva procedūra vai kriminālizmeklēšana, piekļuvi var liegt visām personām, kuru dati tiek apstrādāti.
3. Ja cits MIS partneris ir sniedzis personas datus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts piekļuves pieteikums, piekļuvi atļauj tikai, ja partnerim, kas piegādā datus, ir dota iespēja izklāstīt savu nostāju.
4. Jebkura persona saskaņā ar katras dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām vai iekšējiem noteikumiem, kas piemērojami Komisijai, var pieprasīt katram MIS partnerim labot vai dzēst personas datus attiecībā uz viņu pašu, ja šie dati faktiski ir kļūdaini vai ja tie ir iekļauti vai uzglabāti MIS pretēji 23. panta 2. punktā minētajam mērķim, vai, ja nav ievēroti 26. panta principi.
5. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var iesniegt prasību vai, vajadzības gadījumā, sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir noteikta šim mērķim saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem, kas attiecībā uz to iekļauti MIS, lai:
a) tiktu izlaboti vai dzēsti faktiski kļūdaini personas dati;
b) lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti MIS pretēji šai regulai;
c) lai iegūtu piekļuvi personas datiem;
d) lai iegūtu kompensāciju saskaņā ar 40. panta 2. punktu.
Attiecībā uz Komisijas iekļautiem datiem saskaņā ar Līguma 173. pantu var iesniegt prasību Tiesā.
Dalībvalstis un Komisija kopīgi uzņemas ieviest galīgos lēmumus, ko pieņēmusi tiesa, Eiropas Kopienu Tiesa vai cita šim mērķim noteikta iestāde, attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) punktu.
6. Norāde šajā pantā un 32. panta 5. punktā uz “galīgu lēmumu” nenozīmē, ka kādai dalībvalstij vai Komisijai ir jāpārsūdz lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita šim nolūkam noteikta iestāde.
Personas datu aizsardzības uzraudzība
37. pants
1. Katra dalībvalsts izrauga vienu vai vairākas valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi pārraudzītu šādus MIS ievadītus datus.
Uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgiem savas valsts likumiem veic neatkarīgu uzraudzību un pārbaudes, lai nodrošinātu, ka MIS glabāto datu apstrāde un izmantojums nebūtu pretrunā ar attiecīgās personas tiesībām. Šai nolūkā uzraudzības iestādēm ir piekļuve MIS.
2. Ikviena persona drīkst pieprasīt Direktīvas 95/46/EK 28. pantā paredzētajai valsts uzraudzības iestādei vai Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktā paredzētajam Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam atļauju piekļūt saviem personas datiem, lai pārbaudītu to pareizību un veidu, kā tos izmanto vai kā tie ir izmantoti. Minētās tiesības reglamentē attiecīgi likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums, vai Regula (EK) Nr. 45/2001. Ja datus ir iekļāvusi cita dalībvalsts vai Komisija, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar šīs dalībvalsts uzraudzības iestādi vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.
3. Komisija savu struktūrvienību ietvaros veic visus pasākumus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzības uzraudzību, kas sniedz tāda līmeņa drošību, kas līdzvērtīga 1. punktā minētajai.
3.a Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga MIS atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.
4. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz reizi gadā rīko sanāksmi, kurā piedalās visas dalībvalstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar MIS uzraudzību.
5. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savu darbību koordinē ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI ( 9 ), katram rīkojoties atbilstīgi savai kompetencei, nolūkā nodrošināt MIS koordinētu uzraudzību un revīzijas.
Datu drošība
38. pants
1. Visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu drošību, pieņem:
a) dalībvalstis un Komisija, katra tiktāl, cik tas attiecas uz katru no tām, attiecībā uz MIS termināliem, kas atrodas to attiecīgajās teritorijās un Komisijas birojos;
▼M3 —————
c) Komisija attiecībā uz kopējā sakaru tīkla Kopienas elementiem.
2. Jo īpaši gan dalībvalstis, gan Komisija veic pasākumus, lai:
a) neviena persona bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
b) personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai dzēst datus un datu nesējus;
c) nepieļautu, ka datus neatļauti ievada, neatļauti ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš;
d) personas bez atļaujas nevarētu piekļūt MIS datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;
e) attiecībā uz MIS izmantošanu tiktu garantēts, ka personām ar atļaujām ir tiesības piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst viņu kompetencei;
f) nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kuras iestādes var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;
g) garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt ex post facto, kādi dati ievadīti MIS, kad un kas to ir veicis, un uzraudzīt šo datu apskati;
h) novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus un transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.
▼M3 —————
39. pants
1. Katra dalībvalsts nosaka struktūrvienību, kas ir atbildīga par 38. pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināliem, kas atrodas tās teritorijā, 33. panta 1. un 2. punktā minētajām pārskata darbībām un kopumā attiecībā uz šīs regulas pienācīgu ieviešanu, ciktāl tas nepieciešams saskaņā ar tās likumiem, noteikumiem un procedūrām.
2. Komisija no savas puses nosaka tās savas struktūrvienības, kas būs atbildīgas par 1. punktā minētajiem pasākumiem.
Pienākumi un publicēšana
40. pants
1. Katrs MIS partneris, kas iekļāvis sistēmā datus, ir atbildīgs par šo datu precizitāti, aktualitāti un likumību. Katra dalībvalsts vai, attiecīgos gadījumos, Komisija arī ir atbildīga par atbilstību šīs regulas 26. panta noteikumiem.
2. Katrs MIS partneris saskaņā ar valsts likumiem, noteikumiem un procedūrām vai līdzvērtīgiem Kopienas noteikumiem ir atbildīgs par personai radīto kaitējumu ar MIS izmantošanu attiecīgajā dalībvalstī vai Komisijā.
Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kaitējums nodarīts sakarā ar to, ka MIS partneris, kas piegādā datus, ievadījis kļūdainus datus vai ievadījis tos pretēji šai regulai.
3. Ja MIS partneris, pret kuru izvirzīta prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav tos piegādājis, attiecīgie partneri cenšas vienoties par kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko partneris, kas piegādājis šos datus, atmaksā šim citam partnerim. Šādi apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.
41. pants
Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par MIS ieviešanu.
Va SADAĻA
MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZE
Muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošana
41.a pants
1. MIS ietilpst arī īpaša datu bāze, ko sauc par “muitas lietu identifikācijas datu bāzi” (“FIDE”). Ja vien šīs sadaļas noteikumi neparedz citādi, visi šīs regulas noteikumi par MIS attiecas arī uz FIDE, un ar visām atsaucēm uz MIS saprotama šī datu bāze.
2. FIDE mērķi ir palīdzēt novērst darbības, kas ir tādu ►C1 tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu ◄ pārkāpumi, kuri attiecas uz precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, kā arī atvieglot un paātrināt šādu pārkāpumu atklāšanu un apsūdzību izvirzīšanu par tiem.
3. FIDE nolūks ir nodrošināt, ka Komisija, kad tā sāk koordinācijas lietu 18. panta nozīmē vai gatavo Kopienas misiju kādā ►C1 trešā valstī ◄ 20. panta nozīmē, un dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras attiecībā uz administratīvām procedūrām ir ieceltas saskaņā ar 29. pantu, kad tās sāk izmeklēšanas lietu vai veic izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, var identificēt pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes vai Komisijas dienestus, kuri veic vai ir veikuši izmeklēšanu par attiecīgajām personām vai uzņēmumiem, lai sasniegtu 2. punktā minēto mērķi, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu esamību.
4. Ja dalībvalstij vai Komisijai, meklējot informāciju FIDE, rodas vajadzība iegūt sīkākas ziņas par reģistrētām izmeklēšanas lietām, kas saistītas ar personām vai uzņēmumiem, tā lūdz palīdzību informācijas sniedzējai dalībvalstij.
5. Dalībvalstu muitas dienesti drīkst izmantot FIDE saistībā ar muitas sadarbību, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantā. Šādā gadījumā Komisija nodrošina šīs datu bāzes tehnisko vadību.
FIDE darbība un izmantošana
41.b pants
1. Kompetentās iestādes drīkst ievadīt FIDE datus no izmeklēšanas lietām 41.a panta 3. punktā minētajos nolūkos par lietām, kas saistītas ar tādu muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri attiecas uz precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, un par lietām, kas ir īpaši būtiskas Kopienas līmenī. Šie dati ietver tikai šādas kategorijas:
a) personas un uzņēmumi, par kuriem kādas dalībvalsts kompetentais dienests veic vai ir veicis administratīvu procedūru vai kriminālizmeklēšanu, un
— par kuriem pastāv aizdomas, ka tie veic vai ir veikuši muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu vai piedalās vai ir piedalījušies šāda pārkāpuma veikšanā,
— par kuriem ir sastādīts ziņojums saistībā ar kādu no šiem pārkāpumiem vai
— par kuriem ir pieņemts administratīvs lēmums, vai kuriem ir piespriests administratīvs sods vai naudas sods par šādu pārkāpumu;
b) izmeklēšanas lietas joma;
c) dalībvalsts attiecīgā dienesta nosaukums, valstspiederība un kontaktinformācija, kā arī lietas numurs.
Datus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, ievada par katru personu un uzņēmumu atsevišķi. Nedrīkst veidot saites starp šiem datiem.
2. Personas dati, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ietver tikai:
a) attiecībā uz personām: uzvārdu, pirmslaulības uzvārdu, vārdu, iepriekšējos uzvārdus un pieņemto vārdu, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un dzimumu;
b) attiecībā uz uzņēmumiem: firmu, uzņēmuma nosaukumu, juridisko adresi, PVN maksātāja numuru un akcīzes nodokļu identifikācijas numuru.
3. Datus iekļauj uz noteiktu laiku saskaņā ar 41.d pantu.
41.c pants
1. Tikai 41.a pantā minētās iestādes drīkst ievadīt datus FIDE un pieprasīt tos no šīs datu bāzes.
2. Pieprasot datus no FIDE, jānorāda šādi personas dati:
a) attiecībā uz personām: vārds un/vai uzvārds, un/vai pirmslaulības uzvārds, un/vai iepriekšējie uzvārdi, un/vai pieņemtais vārds, un/vai dzimšanas datums;
b) attiecībā uz uzņēmumiem: firma un/vai uzņēmuma nosaukums, un/vai PVN maksātāja numurs, un/vai akcīzes nodokļu identifikācijas numurs.
Datu glabāšana
41.d pants
1. Datu glabāšanas termiņš ir atkarīgs no tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem un procedūrām, kas datus sniegusi. Maksimālais un individuāli noteiktais datu uzglabāšanas laiks, kuru nedrīkst pārsniegt, skaitot no dienas, kad šie dati ievadīti izmeklēšanas lietā, ir šādi:
a) datus, kas ir saistīti ar pašreizējām izmeklēšanas lietām, nedrīkst glabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā laikposmā ir notikusi darbība, kas ir tiesību aktu muitas jomā vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums; dati jāpadara anonīmi pirms šā termiņa, ja ir pagājis viens gads kopš pēdējā konstatējuma;
b) datus, kas ir saistīti ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā konstatēta darbība, kas ir tiesību aktu muitas jomā vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums, bet nav pieņemts administratīvs lēmums, notiesājošs tiesas spriedums vai piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par sešiem gadiem;
c) datus, kas ir saistīti ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā ir pieņemts administratīvs lēmums, notiesājošs spriedums vai piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par 10 gadiem.
2. Visos izmeklēšanas lietas posmos, kas paredzēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, datus par personām vai uzņēmumiem dzēš, tiklīdz persona vai uzņēmums, uz kuru attiecas 41.b pants, saskaņā ar datu sniedzējas dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām vairs netiek turēta aizdomās.
3. Komisija padara anonīmus vai dzēš datus, tiklīdz ir pagājis 1. punktā paredzētais maksimālais datu glabāšanas termiņš.
VI SADAĻA
FINANSĒŠANA
42.a pants
1. Šī regula ir pamatakts, atbilstoši kuram finansē visas šajā regulā paredzētās Kopienas darbības, tostarp:
a) visas izmaksas par pastāvīgās tehniskās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, ar ko dalībvalstu rīcībā nodod loģistikas, biroju tehnikas un informātikas līdzekļus, lai nodrošinātu kopīgo muitas operāciju koordināciju, sevišķi īpašo uzraudzību, kas paredzēta 7. pantā;
b) transporta un viesnīcas izdevumu, kā arī dienasnaudu atlīdzināšana dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās 20. pantā paredzētajās Kopienas misijās, kopīgajās muitas operācijās, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija, kā arī mācībās, ad hoc sanāksmēs un administratīvās izmeklēšanas vai dalībvalstu operatīvo pasākumu sagatavošanas sanāksmēs, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija.
Ja a) apakšpunktā paredzēto tehnisko infrastruktūru izmanto muitas sadarbībā, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantā, dalībvalstu pārstāvju transporta un viesnīcas izdevumus, kā arī dienasnaudas sedz dalībvalstis;
c) izdevumi saistībā ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (datortehnikas), programmatūras un saistīto tīklu savienojumu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, kā arī izdevumi par saistītiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem, lai veiktu šajā regulā paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;
d) informācijas sniegšanas izdevumi un izdevumi par darbībām, kas ar to saistītas un nodrošina piekļuvi informācijai, datiem un datu avotiem, lai veiktu šajā regulā paredzētās darbības, jo īpaši krāpšanas novēršanu un apkarošanu;
e) izdevumi, kas saistīti ar MIS izmantošanu un kas paredzēti juridiskajos instrumentos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pantu, un jo īpaši Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, ko sagatavoja ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu ( 10 ), arī tiek segti no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ciktāl to paredz minētie juridiskie instrumenti.
2. Izdevumus, kas saistīti ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem izmantotā kopējā sakaru tīkla Kopienas elementu iegādi, izpēti, izveidošanu un uzturēšanu, arī sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Komisija Kopienas vārdā slēdz vajadzīgos līgumus, lai nodrošinātu šo elementu darbību.
3. Neskarot MIS darbības izdevumus un 40. pantā minētās kompensācijas summas, dalībvalstis un Komisija atsakās no jebkādām pretenzijām uz to izdevumu atlīdzināšanu, kas attiecas uz informācijas vai dokumentu sniegšanu un administratīvās izmeklēšanas vai jebkādas citas operatīvas darbības veikšanu, kas notiek, piemērojot šo regulu, un tiek izpildītas pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma, izņemot ekspertu atlīdzību, ja tāda ir samaksāta.
VII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
43. pants
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 8. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
43.a pants
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 11 ) nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
43.b pants
Komisija līdz 2017. gada 9. oktobrim izvērtē:
— vajadzību paplašināt eksporta datus, kas ietverti 18.a un 18.d pantā minētajos reģistros, iekļaujot datus par precēm, kas nav 18.a panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 18.d panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās preces; un
— iespēju paplašināt transporta reģistrā ietvertos datus, iekļaujot datus par preču importu, eksportu un tranzītu pa sauszemi un gaisu.
44. pants
Neierobežojot ►M2 V un Va sadaļas noteikumus ◄ , šajā regulā minētos dokumentus var aizstāt ar datorizētu informāciju, kas šim pašam nolūkam sniegta jebkurā veidā.
45. pants
1. Neatkarīgi no formas, jebkura saskaņā ar šo regulu nosūtītā informācija ir konfidenciāla, ieskaitot MIS uzglabātos datus. Uz to attiecas arodnoslēpuma glabāšanas pienākums, un tai pienākas aizsardzība, ko uz tamlīdzīgu informāciju attiecina gan pēc tās dalībvalsts likumiem, kas tās saņēmusi, gan pēc attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.
Jo īpaši pirmajā daļā minēto informāciju nedrīkst nosūtīt personām, kas neatrodas dalībvalstīs vai nav piederīgas Kopienas iestādēm, un kurām savu darbību izpildei ir nepieciešams to zināt vai izmantot. To arī nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav minēti šajā regulā, izņemot gadījumus, ja dalībvalstis vai Komisija, kas to sniegusi vai iekļāvusi MIS, ir devusi piekrišanu, saskaņā ar dalībvalstu vai Komisijas izveidotiem noteikumiem, ciktāl šāda paziņošana vai izmantošana nav aizliegta ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, kurā atrodas iestāde, kas saņem informāciju.
2. Neierobežojot ►M2 V un Va sadaļas noteikumus ◄ , informāciju attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām nosūta saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja īpaši nepieciešams, lai novērstu, izmeklētu vai uzsāktu lietas izskatīšanas procesu attiecībā uz darbībām, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus.
3. Panta 1. un 2. punkts neliedz saskaņā ar šo regulu iegūtās informācijas izmantošanu lietas izskatīšanai tiesā, kas sekojoši uzsākta attiecībā uz muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem.
Par šādu izmantošanu ziņo kompetentajai iestādei, kas informāciju ir sniegusi.
4. Ja dalībvalsts paziņo Komisijai, ka tālākas procedūras attaisno fizisku vai juridisku personu, kuras saskaņā ar šo regulu nosūtītais vārds minēts saistībā ar pārkāpumiem, Komisija par to informē visas personas, kurām nosūtīti šie personas dati, pamatojoties uz šo regulu. Attiecīgo personu vairs neuzskata par tādu, kas iesaistīta pārkāpumos, kas bija par pamatu sākotnējai paziņošanai.
Ja personas dati par attiecīgo personu ir iekļauti MIS, tos no tās dzēš.
46. pants
Šīs regulas piemērošanai dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai:
a) nodrošinātu 1. panta 1. punktā minēto administratīvo iestāžu darbības efektīvu savstarpēju saskaņošanu;
b) savstarpējās attiecībās izveidotu nepieciešamo tiešo sadarbību starp iestādēm, kam dotas tiesības tieši šim nolūkam.
47. pants
Dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu par to, vai ir nepieciešamas procedūras, lai nodrošinātu šajā regulā minēto savstarpējās palīdzības noteikumu vienmērīgu darbību, jo īpaši, lai izvairītos no uzraudzības pārtraukšanas attiecībā uz personām vai precēm, ja tas varētu traucēt atklāt darbības, ar kurām pārkāpj ►C1 tiesību aktus muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktus ◄ .
48. pants
1. Šī regula neuzliek saistības dalībvalstu administratīvajām iestādēm savstarpēji piešķirt palīdzību, ja tas, visticamāk, radītu kaitējumu sabiedriskajā kārtībā (ordre public) vai citās pamatinteresēs dalībvalstīs, kur tās atrodas, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību.
2. Jāpamato jebkurš atteikums sniegt palīdzību.
Komisiju cik vien iespējams drīz informē par atteikumiem sniegt palīdzību un par atteikuma iemesliem.
49. pants
Neierobežojot Komisijas tiesības uz informācijas saņemšanu saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem, dalībvalstis Komisijai nosūta administratīvo vai juridisko lēmumu, vai tā galvenās daļas attiecībā uz sodu piemērošanu par muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem gadījumos, kas ir saskaņā ar 17. vai 18. pantu izdarītās paziņošanas priekšmetu.
50. pants
Neierobežojot izdevumus, kas saistīti ar MIS ieviešanu vai 40. pantā minētajiem bojājumiem, dalībvalstis un Komisija atceļ visas prasības atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo regulu, attiecīgos gadījumos izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertu honorāriem.
51. pants
Šī regula dalībvalstīs neietekmē kriminālprocesa un savstarpējās palīdzības krimināllietās noteikumu piemērošanu, ieskaitot noteikumus par izmeklēšanas noslēpuma glabāšanu.
51.a pants
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šo regulu.
52. pants
1. Regulu (EEK) Nr. 1468/81 atceļ.
2. Atsauces uz atcelto regulu jāsaprot kā atsauces uz šo regulu.
53. pants
►M2 ————— ◄ Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 1998. gada 13. marta.
Attiecībā uz pārvadātājiem, kuriem 2015. gada 8. oktobrī ir privāttiesisku līgumu noteiktas saistības, kas neļauj tiem izpildīt ziņošanas pienākumu, kas paredzēts 18.a panta 4. punktā, minēto pienākumu piemēro no 2016. gada 9. oktobra.
▼M2 —————
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
DATU PAZIŅOŠANA
( 30. panta 1. punkts )
1. Paziņošana valsts iestādēm
Datu paziņošana valsts iestādēm būtu jāatļauj tikai, ja attiecīgā gadījumā:
a) pastāv skaidrs tiesisks pienākums vai atļauja, vai ar uzraudzības iestādes atļauju; vai
b) šie dati ir būtiski saņēmējam, lai pildītu savus likumīgos uzdevumus, ar noteikumu, ka saņēmēja veiktās ievākšanas un apstrādes mērķis nav pretrunā ar sākotnējo mērķi un ka kopienas iestādes juridiskās saistības to neliedz.
Nosūtīšana ir īpaši atļaujama, ja attiecīgā gadījumā:
a) paziņošana nešaubīgi ir datu subjekta interesēs un datu subjekts tam ir devis piekrišanu, vai, ja apstākļi ir tādi, kas skaidri ļauj saprast, ka šāda piekrišana ir bijusi; vai
b) paziņošana ir nepieciešama, lai novērstu nopietnas un tuvas briesmas.
2. Paziņošana privātpersonām
Datu paziņošana privātpersonām būtu jāatļauj tikai tad, ja attiecīgajā gadījumā pastāv skaidras juridiskas saistības vai atļauja, vai ar uzraudzības iestādes atļauju.
Nosūtīšana privātpersonām ir īpaši atļaujama, ja attiecīgā gadījumā:
a) paziņošana nešaubīgi ir datu subjekta interesēs un datu subjekts tam ir devis piekrišanu, vai, ja apstākļi ir tādi, kas skaidri ļauj saprast, ka šāda piekrišana ir bijusi; vai
b) paziņošana ir nepieciešama, lai novērstu nopietnas un tuvas briesmas.
3. Starptautiska paziņošana
Datu paziņošana ārvalstu iestādēm būtu jāatļauj tikai:
a) ja pastāv skaidri juridiski noteikumi saskaņā ar valsts vai starptautiskiem likumiem;
b) šādu noteikumu neesamības gadījumā, ja paziņošana ir nepieciešama nopietnu un tuvu briesmu novēršanai;
un ar noteikumu, ka vietējie noteikumi datu subjekta aizsardzībai netiek ierobežoti.
4.1. Paziņošanas pieprasījumi
Saskaņā ar valsts tiesību aktos vai starptautiskos līgumos ietvertiem noteikumiem datu paziņošanas pieprasījumos būtu jāsniedz norāde attiecībā uz iestādi vai personu, kas tos pieprasa, kā arī pieprasījuma iemesls un tā mērķis.
4.2. Noteikumi, kas regulē paziņošanu
Cik vien tas ir iespējams, datu kvalitāte būtu jāpārbauda vēlākais pirms to paziņošanas. Cik vien tas ir iespējams, visos datu paziņojumos būtu jānorāda tiesas lēmumi, kā arī lēmumi atbrīvot no atbildības, un dati, kas pamatoti uz atzinumu vai personīgu izvērtējumu, būtu jāpārbauda izcelsmes vietā pirms paziņošanas, un jānorāda to precizitāte vai uzticamība.
Ja atklāj, ka dati vairs nav precīzi vai aktuāli, tos nevajadzētu paziņot; ja ir paziņota neprecīzi vai neaktuāli dati, iestādei, kas datus paziņo, būtu pēc iespējas jāinformē visi datu saņēmēji par datu neatbilstību.
4.3. Paziņošanas drošība
Citām iestādēm, privātpersonām un ārvalstu iestādēm paziņoto informāciju nevajadzētu izmantot mērķiem, kas nav tie, kas norādīti paziņošanas pieprasījumā.
Datu izmantošana citiem mērķiem, neierobežojot 1. pantu līdz 4. panta 2. punktu, būtu jāpakļauj iestādes, kas paziņo datus, piekrišanai.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
( 2 ) Kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 2073/2004 (2004. gada 16. novembris) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā (OV L 359, 4.12.2004., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
( 4 ) Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (OV L 316, 31.10.1992., 29. lpp.).
( 5 ) Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).
( 6 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
( 7 ) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
( 8 ) OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.
( 9 ) Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (OV L 323, 10.12.2009., 20. lpp.).
( 10 ) OV C 316, 27.11.1995., 33. lpp.
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).