EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01991R2092-20070101
Council Regulation (EEC) No 2092/91 of 24 June 1991 on organic production of agricultural products and indications referring thereto on agricultural products and foodstuffs
Consolidated text: Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem
Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem
1991R2092 — LV — 01.01.2007 — 027.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) (OV L 198, 22.7.1991, p.1) |
Grozīta ar:
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
Labota ar:
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2092/91
(1991. gada 24. jūnijs)
par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā pieaug patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas; tā kā šī tendence rada jaunu noieta tirgu lauksaimniecības produktiem;
tā kā šādu produktu tirgus cena ir augstāka, bet to ražošanas veids ir saistīts ar mazāk intensīvu zemes izmantošanu; tā kā vienotās lauksaimniecības politikas pārorientēšanas kontekstā šā veida ražošana tādēļ var nodrošināt labāka līdzsvara sasniegšanu starp lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu, vides aizsardzību un lauku teritoriju saglabāšanu;
tā kā, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, lauksaimniecības produkti un pārtika tirgū tiek piedāvāti ar norādēm, kas pircējiem tiešā vai netiešā veidā norāda, ka produkti un pārtika ir ražoti ar bioloģiskām metodēm, vai arī neizmantojot sintētiskas ķimikālijas;
tā kā dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas likumus un realizē kontroles pasākumus attiecībā uz šādu norāžu izmantošanu;
tā kā Kopienas noteikumi par ražošanu, etiķetēm un kontroli ļaus aizsargāt bioloģiskās lauksaimniecības metodes tādējādi, ka tie nodrošinās godīgas konkurences apstākļus tiem ražotājiem, kuru produktiem ir šādas norādes, un piešķirs bioloģiski ražoto produktu tirgum izteiktāku profilu, nodrošinot visu ražošanas un pārstrādes posmu caurskatāmību, līdz ar to vairojot šo produktu uzticamību patērētāju vidū;
tā kā bioloģiskās ražošanas metodes rada īpašu ražošanas veidu lauku saimniecību līmenī, un tā kā rezultātā ir jānodrošina, lai uz pārstrādāto produktu etiķetēm esošās norādes par bioloģiskām ražošanas metodēm būtu attiecinātas uz sastāvdaļām, kas ir iegūtas ar šādu metožu palīdzību;
tā kā attiecīgo pasākumu īstenošanai, lai ņemtu vērā gūto pieredzi, būtu jānodrošina elastīgas procedūras, ar kuru palīdzību var grozīt, paplašināt vai definēt sīkāk atsevišķas tehniska rakstura detaļas vai pasākumus; tā kā pēc atbilstīga laika posma šī regula tiks papildināta ar līdzvērtīgiem noteikumiem par lopkopības produkcijas ražošanu;
tā kā to produktu ražotāju un pircēju interesēs, uz kuriem ir norādes par bioloģiskām ražošanas metodēm, ir jānosaka minimālās prasības, kas jāievēro, lai produktus šādi apzīmētu;
tā kā bioloģiskas ražošanas metodes ir saistītas ar ievērojamiem ierobežojumiem attiecībā uz mākslīgo mēslu un pesticīdu lietošanu, kas var atstāt kaitīgu ietekmi uz vidi vai veicināt nogulšņu veidošanos lauksaimniecības produkcijā; tā kā šādā kontekstā pēc šīs regulas pieņemšanas Kopienā pieņemtā prakse ir jāsaskaņo ar Kopienā ievērotajiem prakses kodeksiem; tā kā turklāt nākotnē ir jāizstrādā principi, kas noteiks, kādus produktus ir atļauts lietot šāda veida lauksaimniecībā;
tā kā bioloģiskās lauksaimniecības metodes turklāt ietver dažādus augsnes apstrādes paņēmienus un ierobežotu nesintētiskā mākslīgā mēslojuma un zemas šķīdības augsnes ielabotāju izmantošanu; tā kā šie paņēmieni būtu jākonkretizē un jānosaka atsevišķu nesintētisko produktu izmantošanas nosacījumi;
tā kā noteiktās procedūras dod iespēju, ja nepieciešams, papildināt I pielikumu ar konkrētākiem noteikumiem, kuru mērķis ir novērst atsevišķu sintētisku ķimikāliju nogulšņu, kas nav lauksaimnieciskas izcelsmes (vides piesārņojums), veidošanos produktos, ko iegūst ar šādām ražošanas metodēm;
tā kā, lai nodrošinātu atbilstību ražošanas noteikumiem, visi ražošanas un pārdošanas posmi parasti ir jāpakļauj kontrolei;
tā kā visi, kas ražo, sagatavo, importē vai pārdod produktus ar norādi, ka tie ir iegūti, izmantojot bioloģiskas ražošanas metodes, ir jāpakļauj regulārai kontroles sistēmai, kas ievēro Kopienas minimālās prasības un ko īsteno izraudzītas kontroles iestādes un/vai apstiprinātas un uzraudzītas organizācijas; tā kā būtu jāpieņem noteikums, ka norādei uz Kopienas kontroli jāparādās attiecīgo produktu marķējumā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
Darbības joma
1. pants
1. Šī regula attiecas uz šādiem produktiem, ja tie ir marķēti vai tos paredzēts marķēt ar norādēm uz bioloģiskās lauksaimniecības metodi:
a) nepārstrādātiem lauksaimniecības augu produktiem; arī lopiem un nepārstrādātiem lopkopības produktiem tiktāl, ciktāl I un III pielikumā tiem ir paredzēti ražošanas principi un īpaši kontroles noteikumi;
b) pārstrādātiem lauksaimniecības augu un lopkopības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā un pagatavoti pamatā no vienas vai vairākām augu un/vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām;
c) barību, barības maisījumiem un barības sastāvdaļām, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, no šīs regulas spēkā stāšanās brīža, kā minēts 3. punktā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja I pielikumā atsevišķām dzīvnieku sugām nav paredzētas sīki izstrādātas ražošanas normas, tad uz šīm sugām un to produktiem, izņemot akvakultūras un akvakultūru produktus, attiecas 5. pantā paredzētie marķēšanas noteikumi un 8. un 9. pantā paredzētie pārbaužu noteikumi. Līdz sīki izstrādātu ražošanas normu, valsts tiesību aktu iekļaušanai vai to neesamības gadījumā piemēro privātos standartus, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.
3. Komisija ne vēlāk kā 2001. gada 24. augustā ierosina regulu saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, kas paredz marķēšanas prasības, kā arī kontroles prasības un piesardzības pasākumus produktiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, ciktāl šīs prasības ir saistītas ar bioloģiskās ražošanas metodi.
Līdz pirmajā daļā minētās regulas pieņemšanai par produktiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, vai tā neesamības gadījumā piemēro privātos standartus, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.
2. pants
Šajā regulā pieņem, ka uz produkta ir norāde par bioloģiskās ražošanas metodi, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šādu produktu, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas apzīmē ar terminiem, kas pircējos rada iespaidu, ka produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir iegūtas atbilstīgi 6. pantā izklāstītajiem ražošanas noteikumiem. Jo īpaši šādus terminus un no tiem veidotos atvasinājumus (piemēram, bio, eko, utt.) vai pamazināmās formas, kas izmantotas atsevišķi vai tās kombinējot, visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā uzskata par norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, izņemot – ja tās nepiemēro lauksaimniecības produktiem pārtikā vai barībā vai tām nepārprotami nav nekāda sakara ar šo ražošanas metodi:
— Bulgāru valodā:биологичен,
— spāņu valodā:ecológico,
— dāņu valodā:økologisk,
— vācu valodā:ökologisch, biologisch,
— grieķu valodā:βιολογικό
— angļu valodā:organic,
— franču valodā:biologique,
— itāļu valodā:biologico,
— holandiešu valodā:biologisch,
— portugāļu valodā:biológico,
— Rumāņu valodā:ecologic,
— somu valodā:luonnonmukainen,
— zviedru valodā:ekologisk.
3. pants
Šo regulu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem piemēro 1. pantā precizētajiem produktiem, neierobežojot citus Kopienas noteikumus vai valstu noteikumus, kā, piemēram, noteikumus par ražošanu, izgatavošanu, laišanu tirgū, marķēšanu un kontroli, to skaitā tiesību aktus par pārtikas produktiem un dzīvnieku barošanu.
Definīcijas
4. pants
Šajā regulā:
1. “Marķējums” nozīmē jebkurus vārdus, raksturojumu, preču zīmes, tirdzniecības nosaukumus, attēlus vai simbolus uz jebkura iesaiņojuma, dokumenta, paziņojuma, marķējuma, vāka vai ieliktņa, kas pievienots vai attiecas uz kādu no 1. pantā minētajiem produktiem;
2. “Ražošana” nozīmē darbības lauku saimniecībā, kas ir saistītas ar šajā saimniecībā ražotu lauksaimniecības produktu ražošanu, iepakošanu un sākotnējo marķēšanu kā bioloģiskas ražošanas produktiem;
3. “Sagatavošana” nozīmē lauksaimniecības produktu konservēšanas un/vai pārstrādes operācijas (to skaitā kaušanu un sadalīšanu dzīvnieku produktiem), kā arī iesaiņošanu un/vai izmaiņas marķējumā, lai norādītu uz svaigu, konservētu un/vai pārstrādātu produktu bioloģiskās ražošanas metodi;
4. “Pārdošana” nozīmē produktu turēšanu vai izvietošanu pārdošanai, piedāvāšanu pārdošanai, pārdošanu, piegādi vai laišanu tirgū jebkādā formā;
5. “Uzņēmējs” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura ražo, sagatavo vai importē no kādas trešās valsts 1. pantā minētos produktus, lai pēc tam tos pārdotu, vai arī kura pārdod šādus produktus;
6. “Sastāvdaļas” nozīmē vielas, to skaitā piedevas, ko izmanto 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā precizēto produktu sagatavošanā, kā noteikts Direktīvas 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājam pārdodamu pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu 6. panta 4. punktā;
7. “Augu aizsardzības līdzekļi” ir līdzekļi, kuri definēti 2. panta 1. punktā Padomes Direktīvā 79/117/EEK (1978. gada 21. decembris), ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības produktus, kuri satur konkrētas aktīvas vielas ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/365/EEK ( 5 );
8. “Mazgāšanas līdzekļi” nozīmē vielas un preparātus Padomes Direktīvas 73/404/EEK (1973. gada 22. novembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem ( 6 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 86/94/EEK ( 7 ), nozīmē, ko paredzēts izmantot atsevišķu 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu tīrīšanai;
9. “Fasēts pārtikas produkts” nozīmē jebkuru vienību, kā noteikts Direktīvas 79/112/EEK 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā;
10. “Sastāvdaļu saraksts” nozīmē sastāvdaļu sarakstu, kas minēts Direktīvas 79/112/EEK 6. pantā;
11. “Lopkopība” nozīmē mājas vai piejaucētu sauszemes dzīvnieku (to skaitā kukaiņu) un saldūdenī, jūras ūdenī vai iesāļāūdenī audzētu ūdens dzīvnieku audzēšanu. Savvaļas dzīvnieku medību vai zvejniecības produktus neuzskata par bioloģisko produkciju;
12. “Ģenētiski modificēts organisms (ĢMO)” nozīmē jebkuru organismu, kas definēts Padomes Direktīvas 90/220/EEK (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā ( 8 ) 2. pantā;
13. “ĢMO atvasinājums” nozīmē jebkuru vielu, kura ir vai nu izgatavota no ĢMO, vai arī ir ĢMO radīta, taču nesatur tos;
14. “ĢMO un ĢMO atvasinājumu izmantošana” nozīmē to izmantošanu par pārtikas produktiem, pārtikas sastāvdaļām (to skaitā piedevām un aromatizētājiem), ražošanas palīgvielām (to skaitā par ekstrakcijas šķīdumiem), barību, barības maisījumiem, barības sastāvdaļām, barības piedevām, barības ražošanas palīgvielām, noteiktiem produktiem, ko lieto dzīvnieku uzturā (saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK) ( 9 ), augu aizsardzības produktiem, veterinārajām zālēm, mēslošanas līdzekli, augsnes uzlabotājiem, sēklām, veģetatīvo reproduktīvo materiālu un ganāmpulku;
15. “Veterinārās zāles” nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvā 65/65/EEK (1965. gada 26. janvāris) par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz zālēm ( 10 ) 1. panta 2. punktā;
16. “Homeopātiskās veterinārās zāles” nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 92/74/EEK (1992. gada 22. septembris), kas paplašina Direktīvas 81/851/EEK par normatīvos vai administratīvajos aktos paredzēto noteikumu tuvināšanu attiecībā uz zālēm darbības sfēru un paredz papildu noteikumu pieņemšanu par homeopātiskajām veterinārajām zālēm ( 11 ), 1. panta 1. punktā;
17. “Barība” nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 79/373/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu tirdzniecību ( 12 ) 2. panta a) apakšpunktā;
18. “Barības sastāvdaļas” nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvā 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK ( 13 ), 2. panta a) apakšpunktā;
19. “Barības maisījumi” nozīmē produktus, kas definēti Direktīvas 79/373/EEK 2. panta b) apakšpunktā;
20. “Barības piedevas” nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 70/524/EEK (1970. gada 23. novembris) par barības piedevām ( 14 ) 2. panta a) apakšpunktā;
21. “Atsevišķi dzīvnieku uzturā lietoti produkti” nozīmē uzturvielas, uz ko attiecas Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;
22. “Bioloģiskās ražošanas vienība/saimniecība/lopu” ferma nozīmē vienību, saimniecību vai lopu fermu, kas atbilst šīs regulas noteikumiem;
23. “Bioloģiski ražota barība/barības sastāvdaļas” nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem ražošanas noteikumiem;
24. “Pārveides laika barība/barības sastāvdaļas” nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas atbilst 6. pantā noteiktajiem ražošanas noteikumiem, izņemot pārveides laiku, kad attiecīgos noteikumus piemēro vismaz vienu gadu pirms ražas novākšanas;
25. “Parastā barība/barības sastāvdaļas” nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas nav minētas 23. un 24. punktā.
Marķējums
5. pants
1. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu marķējumā un reklāmā var atsaukties uz bioloģiskās ražošanas metodēm tikai tad, ja:
a) šādas norādes skaidri parāda, ka tās apzīmē lauksaimnieciskās ražošanas metodi;
b) produkts ir ražots saskaņā ar ►M10 6. pants ◄ izklāstītajiem noteikumiem vai importēts no kādas trešās valsts atbilstīgi 11. pantā noteiktajai kārtībai;
c) produktu ir ražojis vai importējis uzņēmējs, uz kuru attiecas 8. un 9. pantā noteiktie kontroles pasākumi;
d) ja runa ir par produktiem, kas sagatavoti pēc 1997. gada 1. janvāra, marķēšana attiecas uz kontroles iestādes vai organizācijas, kurai uzņēmējs ir pakļauts, nosaukumu un/vai koda numuru. Dalībvalstis nolemj, vai pieprasīt atsauci uz nosaukumu un/vai koda numuru, un attiecīgi par to paziņo Komisijai.
▼M10 —————
3. Produkta marķējums un reklāma, kas precizēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, produkta tirdzniecības aprakstā var ietvert norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm tikai tad, ja:
a) vismaz 95 % no produkta lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām ir produkti, kas iegūti saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām normām vai iegūti no šādiem produktiem, vai ievesti no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantā izklāstīto kārtību;
b) visas citas produkta lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir ietvertas VI pielikuma C iedaļā vai arī tās pagaidām atļāvusi izmantot dalībvalsts saskaņā ar jebkādiem ieviešanas pasākumiem, kas pēc vajadzības ir veikti saskaņā ar 7. punktu;
c) produkts satur tikai VI pielikuma C iedaļā uzskaitītās vielas kā nelauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas;
d) produkts vai tā lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas minētas a) apakšpunktā, nav pakļautas apstrādei, kura ietver VI pielikuma B iedaļā neuzskaitītu vielu izmantošanu;
e) produkts vai tā sastāvdaļas nav tikušas pakļautas apstrādei, kas ietver jonizējošā starojuma izmantošanu;
f) produktu sagatavojis vai importējis uzņēmējs, kas ir pakļauts kontroles pasākumiem, kuri izklāstīti 8. un 9. pantā;
g) ja ir runa par produktiem, kas sagatavoti pēc 1997. gada 1. janvāra, marķēšana attiecas uz tādas kontroles iestādes vai organizācijas nosaukumu un/vai koda numuru, kam pakļauts uzņēmējs, kurš ir veicis pēdējo sagatavošanas darbību. Dalībvalstis nolemj, vai pieprasīt atsauci uz nosaukumu un/vai koda numuru, un attiecīgi par to paziņo Komisijai.
Norādēm, kas attiecas uz bioloģiskās ražošanas metodēm, precīzi jāprecizē, ka tās attiecas uz lauksaimnieciskas ražošanas metodi, un tām jāpievieno atsauce uz attiecīgajām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, ja vien šāda atsauce nav skaidri norādīta sastāvdaļu sarakstā;
h) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.
3. a Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 3. punkta, preču zīmes, kam ir 2. pantā minētā norāde, līdz 2006. gada 1. jūlijam var turpināt izmantot, lai marķētu un reklamētu produktus, kuri neatbilst šai regulai, ar nosacījumu, ka:
— pieteikums preču zīmes reģistrācijai ir iesniegts līdz 1991. gada 22. jūlijam — ja uz to neattiecas nākamais apakšpunkts — un ir nodrošināta atbilstība Padomes Pirmajai direktīvai 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm ( 15 ), un
— preču zīme jau tiek izmantota ar skaidru, pamanāmu un viegli salasāmu norādi, ka produkti netiek ražoti, izmantojot bioloģiskās ražošanas metodes, kā paredzēts šajā regulā.
3. a Iepriekš pirmās daļas pirmajā ievilkumā minētā pieteikuma iesniegšanas diena ir — attiecībā uz Somiju, Austriju un Zviedriju — 1995. gada 1. janvāris un — attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju — 2004. gada 1. maijs.
◄
4. Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas drīkst iekļaut VI pielikuma C iedaļā tikai tad, ja ir norādīts, ka šādas sastāvdaļas ir lauksaimnieciskas izcelsmes un ka Kopienā tās neražo pietiekamā daudzumā saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām normām, vai ka tās nevar importēt no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantā izklāstītajām normām.
5. Uz augu produktiem, kuri marķēti vai reklamēti saskaņā ar 1. vai 3. punktu, var būt norādes, kas attiecas uz pāriešanu uz bioloģiskās lauksaimniecības metodi ar noteikumu, ka:
a) pilnībā ir izpildītas attiecīgi 1. punkta vai 3. punkta prasības, izņemot prasību par pārveides laikposma ilgumu, kas minēts I pielikuma 1. punktā;
b) ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārveides laikposms pirms ražas novākšanas;
c) šādas norādes nemaldina produkta pircēju attiecībā uz šā produkta atšķirību no produktiem, kas atbilst visām 1. vai 3. punkta prasībām. Pēc 1996. gada 1. janvāra šādām norādēm jābūt izteiktām ar vārdiem “produkts pārveidē uz bioloģisko lauksaimniecību”, un tām ir jābūt redzamām tādā krāsā, izmērā un burtu veidā, kas nav vairāk pamanāms kā produkta tirdzniecības apraksts; šajā norādē vārdi “bioloģisko lauksaimniecību” nav vairāk pamanāmi kā vārdi “produkts pārveidē uz”;
d) produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes laukaugu sastāvdaļu;
e) produktiem, kas sagatavoti pēc 1997. gada 1. janvāra, marķēšana attiecas uz tās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukumu un/vai koda numuru, kurai pakļauts uzņēmējs, kas ir veicis pēdējo sagatavošanas darbību. Dalībvalstis nolemj, vai pieprasīt atsauci uz nosaukumu un/vai koda numuru, un attiecīgi par to paziņo Komisijai;
f) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.
5. a Neierobežojot 3. punkta noteikumus, produkta marķējums un reklāma, kā minēts 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, drīkst ietvert norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm tikai tad, ja:
a) vismaz 70 % no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām ir produkti, kas iegūti saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām normām vai iegūti no šādiem produktiem, vai ievesti no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantā izklāstīto kārtību;
b) visas citas produkta lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas ir ietvertas VI pielikuma C iedaļā vai arī tās pagaidām atļāvusi izmantot dalībvalsts saskaņā ar jebkādiem ieviešanas pasākumiem, kas pēc vajadzības ir veikti saskaņā ar 7. punktu;
c) norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm ir redzamas sastāvdaļu sarakstā un tikai skaidri noteiktā saistībā ar tām sastāvdaļām, kas iegūtas saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām normām vai ievestas no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantā izklāstīto kārtību; tās ir redzamas tajā pašā krāsā un identiskā burtu izmērā un veidā kā citas norādes sastāvdaļu sarakstā. Šādām norādēm jābūt redzamām arī atsevišķā paziņojumā, kas ir sniegts tajā pašā redzamības laukā, kur tirdzniecības apraksts, un kurā ir norādīts īpatsvars procentos lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām vai no tādiem produktiem atvasinātām sastāvdaļām, kas ir iegūtas saskaņā ar 6. pantā izklāstītajām normām vai ievestas no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantā izklāstīto kārtību. Paziņojums nedrīkst būt krāsā, izmērā un burtu veidā, kas ir pamanāmāks nekā produkta tirdzniecības apraksts. Paziņojums ir šādā formā: “X % lauksaimniecības sastāvdaļu ir ražoti saskaņā ar bioloģiskās ražošanas normām”;
d) produkts satur tikai VI pielikuma A iedaļā uzskaitītās vielas kā nelauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas;
e) produkts vai tā lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas minētas a) apakšpunktā, nav tikušas pakļautas apstrādei, kura ietver VI pielikuma B iedaļā neuzskaitītu vielu izmantošanu;
f) produkts vai tā sastāvdaļas nav tikušas pakļautas apstrādei, kas ietver jonizējošā starojuma izmantošanu;
g) produktu sagatavojis vai importējis uzņēmējs, kas ir pakļauts kontroles pasākumiem, kuri izklāstīti 8. un 9. pantā;
h) produktiem, kas sagatavoti pēc 1997. gada 1. janvāra, marķēšana attiecas uz tās kontroles iestādes vai organizācijas nosaukumu un/vai koda numuru, kurai pakļauts uzņēmējs, kas ir veicis pēdējo sagatavošanas darbību. Dalībvalstis nolemj, vai pieprasīt atsauci uz nosaukumu un/vai koda numuru, un attiecīgi par to paziņo Komisijai;
i) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.
6. Pārejas laikposmā, kas beidzas 1997. gada 31. decembrī, produkta, kas daļēji sagatavots no sastāvdaļām, kuras neatbilst 3. punkta a) apakšpunkta prasībām, marķējumā un reklāmā, kā minēts 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, drīkst minēt bioloģiskās ražošanas metodes ar noteikumu, ka:
a) vismaz 50 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu atbilst 3. punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām;
b) produkts atbilst 3. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajām prasībām;
c) norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm:
— ir redzamas tikai sastāvdaļu sarakstā, kā noteikts Direktīvā 79/112/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/395/EEK,
— skaidri attiecas tikai uz tām sastāvdaļām, kas iegūtas saskaņā ar 6. pantā minētajām normām vai ievestas saskaņā ar 11. pantā izklāstīto kārtību;
d) sastāvdaļas un to relatīvais saturs ir redzams sastāvdaļu sarakstā dilstošā secībā pēc svara;
e) norādes sastāvdaļu sarakstā ir redzamas vienā un tajā pašā krāsā un identiskā burtu izmērā un veidā.
7. Saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.
8. To vielu un produktu ierobežojošos sarakstus, kas minēti 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā un 5.a punkta b), d) un e) apakšpunktā, saskaņā ar 14. pantā izklāstīto procedūru izveido VI pielikuma A, B un C iedaļās.
Var konkretizēt šo sastāvdaļu un vielu lietošanas nosacījumus un prasības attiecībā uz sastāvu.
Ja dalībvalsts uzskata, ka produkts būtu jāiekļauj iepriekšminētajos sarakstos vai ka tajos ir jāizdara grozījumi, tā nodrošina, ka dokumentācija par šādas iekļaušanas vai grozījumu iemesliem tiek oficiāli nosūtīta citām dalībvalstīm un Komisijai, kas ar to iepazīstina 14. pantā minēto Komiteju.
9. Lai aprēķinātu 3. un 6. punktā minētos procentus, piemēro Direktīvas 79/112/EEK 6. un 7. pantā paredzētās normas.
10. Produktā, kas minēts 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sastāvdaļa, kura iegūta saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem noteikumiem, nav sastopama vienlaikus ar šo pašu sastāvdaļu, kura nav iegūta saskaņā ar šiem noteikumiem.
11. Līdz 1999. gada 1. janvārim Komisija pārskata šā panta un 10. panta noteikumus un iesniedz atbilstīgus ierosinājumus to izmaiņām.
Ražošanas noteikumi
6. pants
1. Bioloģiskās ražošanas metode paredz, ka 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu, izņemot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālus, ražošanā:
a) jāievēro vismaz I pielikuma prasības un, ja vajadzīgs, arī ar tiem saistītās sīki izstrādātās normas;
b) tikai no I pielikumā minētajām vielām gatavotus vai II pielikumā uzskaitītus produktus drīkst izmantot kā augu aizsardzības produktus, mēslošanas līdzekli, augsnes ielabotājus, barību, barības sastāvdaļas, barības maisījumus, barības piedevas, saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK dzīvnieku uzturā izmantotas vielas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus lopu novietnēm un iekārtām, kaitēkļu un slimību apkarošanas līdzekļus dzīvnieku novietnēs un iekārtās vai citam nolūkam, ja šis nolūks atsevišķiem produktiem ir precizēts II pielikumā. Tos drīkst izmantot vienīgi saskaņā ar I un II pielikumā paredzētiem īpašiem nosacījumiem tiktāl, ciktāl atbilstošais pielietojums ir atļauts vispārējā lauksaimniecībā attiecīgajās dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valstu noteikumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem;
c) ir izmantoti tikai 2. punktā minētie sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāli, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi;
d) nedrīkst izmantot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem, izņemot veterinārās zāles.
2. Bioloģiskās ražošanas metode paredz, ka sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiālam mātes augs sēklu un vecāku augs(-i) veģetatīvās pavairošanas materiālam ir iegūts:
a) neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem, un
b) saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu vismaz vienu paaudzi vai daudzgadīgo augu gadījumā — divas augšanas sezonas.
a) Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālu, kas nav iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodi, drīkst izmantot pārejas laikposmā, kas beidzas ►M15 2003. gada 31. decembris ◄ , un ar dalībvalsts kompetentas iestādes piekrišanu, tiktāl, ciktāl šāda pavairošanas materiāla izmantotāji var saskaņā ar dalībvalsts kontroles iestādes vai organizācijas prasībām pierādīt, ka viņi nav varējuši tirgū iegūt attiecīgās sugas atbilstīgas šķirnes pavairošanas materiālu, un atbilstīgi 2. punkta prasībām. Tādā gadījumā jālieto pavairošanas materiāls, kas nav apstrādāts ar produktiem, kuri nav uzskaitīti II pielikuma B sadaļā, ja tas ir pieejams Kopienas tirgū. Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu;
b) procedūru, kas minēta 14. pantā, drīkst piemērot, lai pieņemtu lēmumu par:
— ierobežojumu ieviešanu līdz ►M15 2003. gada 31. decembris ◄ attiecībā uz pārejas pasākumu, kas minēts a) apakšpunktā saistībā ar noteiktām pavairošanas materiāla sugām un/vai veidiem un/vai ķīmiskās apstrādes neizmantošanu,
— regulas a) apakšpunktā noteiktā izņēmuma attiecībā uz noteiktām pavairošanas materiāla sugām un/vai veidiem un attiecībā uz visu Kopienu vai tās noteiktām daļām saglabāšanu spēkā pēc ►M15 2003. gada 31. decembris ◄ ,
— procedūras noteikumu un kritēriju ieviešanu attiecībā uz a) apakšpunktā minēto izņēmumu un informāciju, kas paziņota attiecīgām profesionālajām organizācijām, pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
4. Līdz ►M15 2002. gada 31. decembris ◄ Komisija pārskata šā panta, un jo īpaši 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta, noteikumus un iesniedz jebkādus atbilstīgus priekšlikumus par izmaiņām tajos.
6.a pants
1. Šajā pantā “sējeņi” nozīmē veselus sējeņus, kas paredzēti stādīšanai augu ražošanai.
2. Bioloģiskās ražošanas metode nozīmē, ka sējeņi, kurus izmanto ražotāji, ir iegūti saskaņā ar 6. pantu.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, sējeņus, kas nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, drīkst izmantot pārejas laikposmā, kas beidzas 1997. gada 31. decembrī, tiktāl, ciktāl ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) dalībvalsts kompetentā iestāde ir atļāvusi tos izmantot pēc tam, kad šādu materiālu izmantotājs vai izmantotāji ir saskaņā ar dalībvalsts kontroles iestādes vai organizācijas prasībām pierādījuši, ka tie nav varējuši iegūt attiecīgās sugas piemērotu šķirni Kopienas tirgū;
b) sējeņi kopš iesēšanas nav apstrādāti ne ar kādiem produktiem, izņemot II pielikuma A un B iedaļā uzskaitītos;
c) sējeņi ir no ražotāja, kas pieņēmis kontroles sistēmu, kura līdzvērtīga 9. pantā izklāstītajai kārtībai, un piekritis piemērot b) apakšpunktā minēto ierobežojumu. Šis noteikums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī;
d) pēc iestādīšanas sējeņiem jābūt kultivētiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem vismaz sešas nedēļas līdz ražas novākšanai;
e) jebkura tāda produkta marķējums, kas satur no šādiem sējeņiem atvasinātas sastāvdaļas, nedrīkst ietvert 10. pantā minēto norādi;
f) neskarot nevienu ierobežojumu, kas izriet no 4. punktā minētās procedūras, jebkuru saskaņā ar šo punktu piešķirtu atļauju atsauc, tiklīdz beidzas minētais iztrūkums, un to termiņš beidzas vēlākais 1997. gada 31. decembrī.
a) Ja ir piešķirta 3. punktā minētā atļauja, dalībvalsts nekavējoties paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:
— atļaujas izsniegšanas datumu,
— attiecīgās šķirnes un sugas nosaukumu,
— pieprasītos daudzumus un šādu daudzumu pamatojumu,
— paredzēto uzglabāšanas laiku,
— jebkādu citu informāciju, ko pieprasa Komisija vai pārējās dalībvalstis.
b) Ja informācija, ko jebkura dalībvalsts iesniedz Komisijai un dalībvalstij, kura ir izsniegusi atļauju, liecina, ka attiecīgā šķirne uzglabāšanas laikā ir pieejama, dalībvalsts apsver atļaujas atcelšanu vai tās derīguma termiņa samazināšanu un 10 dienu laikā no informācijas saņemšanas datuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tās veiktajiem pasākumiem.
c) Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas jautājumu iesniedz pārbaudei komitejai, kas minēta 14. pantā. Saskaņā ar 14. pantā izklāstīto procedūru drīkst pieņemt lēmumu par atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa grozīšanu.
7. pants
1. Produktus, kurus šīs regulas pieņemšanas datumā nav atļauts izmantot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajam mērķim, drīkst iekļaut II pielikumā ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:
a) ja tos izmanto augu kaitēkļu vai slimību apkarošanai vai lopu novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai:
— tie ir būtiski kaitīgu organismu vai kādas īpašas slimības apkarošanai, kam nav pieejami citas bioloģiskas, kultūras, fizikālas vai audzēšanas alternatīvas, un
— to izmantošanas nosacījumi nepieļauj nekādu tiešu saskarsmi ar sēklu, augiem, augu produktiem vai lopiem un dzīvnieku produktiem; tomēr daudzgadīgo labību gadījumā drīkst notikt tieša saskarsme, taču tikai ārpus ēdamo daļu (augļu) augšanas sezonas, ar noteikumu, ka šāds pielietojums tieši neizraisa produkta daļiņu klātbūtni ēdamajās daļās, un
— to izmantošana nerada vai neveicina nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai tās piesārņošanu;
b) ja tos izmanto kā mākslīgos mēslus un augsnes ielabotājus:
— tiem ir būtiska nozīme attiecībā uz augu kultūru specifiskām mēslošanas prasībām vai specifisku augsnes ielabošanu, ko nevar nodrošināt ar I pielikumā minētajiem paņēmieniem, un
— to lietošana nerada un neveicina nelabvēlīgu seku rašanos vidē vai vides piesārņošanu.
1. a Regulas 1. punktā paredzētie nosacījumi neattiecas uz produktiem, kas saskaņā ar Kopienā ievērotajiem bioloģiskās lauksaimniecības prakses noteikumiem ir bijuši parastā lietošanā pirms šīs regulas pieņemšanas.
1. b Attiecībā uz minerāliem un mikroelementiem, ko izmanto dzīvnieku uzturā, II pielikumā drīkst iekļaut šo produktu papildu avotus ar noteikumu, ka tie ir dabiskas izcelsmes vai citā gadījumā — sintētiski, bet tajā pašā formā kā dabiskie produkti.
2. Ja nepieciešams, par visiem II pielikumā iekļautajiem produktiem var konkretizēt šādu informāciju:
— sīki izstrādāts produkta apraksts,
— lietošanas nosacījumi, sastāva un/vai šķīdības prasības, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt, lai šie produkti veidotu minimālu nogulšņu daudzumu augu kultūru ēdamajās daļās un ēdamajos augkopības produktos, kā arī minimāli ietekmētu vidi;
— īpašas prasības attiecībā uz 1. pantā minēto produktu marķējumu, ja šādus produktus iegūst, izmantojot dažus II pielikumā minētus produktus.
3. Grozījumus II pielikumā attiecībā vai nu uz 1. punktā minēto produktu iekļaušanu, vai izslēgšanu, vai 2. punktā minētā uzskaitījuma iekļaušanu vai grozījumiem pieņem Komisija saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību.
4. Ja dalībvalsts uzskata, ka produkts ir jāiekļauj II pielikumā vai ka tajā ir jāizdara grozījumi, tā oficiāli nosūta dokumentāciju par šādas iekļaušanas vai grozījumu iemesliem citām dalībvalstīm un Komisijai, kas ar to iepazīstina 14. pantā minēto Komiteju.
Kontroles sistēma
8. pants
1. Jebkurš uzņēmējs, kas ražo, sagatavo, uzglabā vai importē no kādas trešās valsts 1. pantā minētos produktus, lai tos pārdotu, vai kas laiž tirgū šādus produktus:
a) paziņo pa šo darbību kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā šī darbība tiek veikta; šajā paziņojumā iekļauj IV pantā uzskaitītās ziņas;
b) pakļauj savu uzņēmumu 9. pantā minētajai kontroles sistēmai.
Dalībvalstis var atbrīvot no šā punkta piemērošanas tādus uzņēmējus, kas pārdod šādus produktus tiešā veidā galīgajam patērētājam vai lietotājam, ja vien tie neražo, nesagatavo, neuzglabā citādi, nekā saistībā ar tirdzniecības vietu, un neimportē šādus produktus no kādas trešās valsts.
Ja uzņēmējs kādu no pirmajā daļā minētajām darbībām uzdod veikt kā apakšuzņēmējam kādai trešai personai, uzņēmējs tomēr ir pakļauts prasībām, kas minētas a) un b) apakšpunktā, un apakšuzņēmumā nodotās darbības tiek pakļautas 9. pantā minētajai kontroles sistēmai.
2. Dalībvalstis norāda iestādi vai organizāciju, kas pieņem šādus paziņojumus.
Lai efektīvi uzraudzītu attiecīgo uzņēmēju, dalībvalstis var sniegt jebkuru citu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu.
3. Kompetentā iestāde nodrošina, lai ieinteresētajām pusēm būtu pieejams precizēts saraksts ar to uzņēmēju vārdiem un adresēm, uz kuriem attiecas kontroles sistēma.
9. pants
1. Dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kurā darbojas viena vai vairākas izraudzītas kontroles iestādes un/vai apstiprinātas privātas institūcijas, kurām ir pakļauti 8. panta 1. punktā minētie uzņēmēji.
2. Dalībvalstis paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uzņēmējs, kurš ievēro šīs regulas noteikumus un veic iemaksas kontroles izdevumu segšanai, nodrošina pieeju kontroles sistēmai.
3. Kontroles sistēma ietver vismaz tos piesardzības un kontroles pasākumus, kas minēti III pielikumā.
4. Lai izmantotu privātu organizāciju īstenotu kontroles sistēmu, dalībvalstis izraugās iestādi, kas atbild par šādu organizāciju apstiprināšanu un uzraudzību.
5. Lai apstiprinātu privātu kontroles organizāciju, ņem vērā šādus nosacījumus:
a) jāievēro standarta kontroles procedūra, kas ietver sīki izstrādātu kontroles un piesardzības pasākumu aprakstu, ko organizācija apņemas piemērot tiem uzņēmējiem, kas ir pakļauti tās kontrolei;
b) sankcijas, kādas organizācija paredz lietot, ja tiek atklāta ►M10 neatbilstība noteikumiem un/vai to pārkāpumi ◄ ;
c) atbilstīgu resursu pieejamība — kvalificēts personāls, administratīvās un tehniskās iespējas, kontroles darba pieredze un uzticamība;
d) kontroles organizācijas objektivitāte attiecībā uz uzņēmējiem, kas ir pakļauti tās kontrolei.
6. Pēc kontroles organizācijas apstiprināšanas kompetentā iestāde:
a) nodrošina, lai kontroles organizācijas veiktās kontroles būtu objektīvas;
b) pārbauda tās veiktās kontroles efektivitāti;
c) apzina visus atklātos ►M10 pārkāpumus un/vai neatbilstības gadījumus ◄ un piemērotās sankcijas;
d) anulē kontroles organizācijas apstiprinājumu, ja tā nepilda a) un b) apakšpunktos minētās prasības vai arī vairs neatbilst 5. punktā norādītajiem kritērijiem, vai neatbilst ►M10 7., 8., 9. un 11. punktā minētajām ◄ prasībām.
6. a Līdz 1996. gada 1. janvārim dalībvalstis izdod koda numuru katrai kontroles iestādei vai organizācijai, kas ir apstiprināta un nozīmēta saskaņā ar šā panta noteikumiem. Par to tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Komisija publicē koda numurus sarakstā, kas ir minēts 15. panta pēdējā daļā.
7. Kontroles iestāde un apstiprinātās kontroles organizācijas, kas minētas 1. punktā:
a) nodrošina to, ka kontrolei pakļautajiem uzņēmumiem piemēro vismaz III pielikumā minētos kontroles un piesardzības pasākumus;
b) neatklāj pārbaužu gaitā iegūto informāciju un datus citām personām, izņemot personas, kas ir atbildīgas par attiecīgo uzņēmumu, kā arī kompetentās valsts iestādes. ►M28 Tomēr pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma, kas balstīts uz nepieciešamību nodrošināt, lai produkti būtu ražoti saskaņā ar šo regulu, tās apmainās ar citām kontroles iestādēm vai apstiprinātām kontroles institūcijām ar attiecīgo informāciju par savu pārbaužu rezultātiem. Tās arī var pēc savas ierosmes savstarpēji apmainīties ar augstāk minēto informāciju. ◄
8. Apstiprinātās kontroles organizācijas:
a) kontroles nolūkā nodrošina kompetentai iestādei pieeju biroju telpām un materiāli tehniskajai bāzei, kā arī visa veida informāciju un palīdzību, kas šai kompetentajai iestādei ir vajadzīga savu pienākumu izpildei atbilstīgi šai regulai;
b) katru gadu līdz 31. janvārim kompetentajai dalībvalsts iestādei nosūta to uzņēmēju sarakstu, kas ir bijuši pakļauti tās kontrolei līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, un iesniedz minētajai iestādei īsu ikgadēju pārskatu.
9. Šā panta 1. punktā minētā kontroles iestāde un kontroles organizācijas:
a) nodrošina to, ka gadījumos, kad atklāj neatbilstību attiecībā uz 5. un 6. panta vai Komisijas 2003. gada 5. februāraRegulas (EK) Nr. 223/2003 par marķēšanas prasībām saistībā ar bioloģiskās ražošanas metodi barībai, barības maisījumiem un barības sastāvdaļām ( 16 ), 3. un 4. pantā minēto noteikumu ieviešanu, 2. pantā paredzētās norādes par bioloģiskās ražošanas metodi noņem no visas partijas vai produkcijas, uz kuru attiecas šī neatbilstība;
b) ja tiek atklāts nepārprotams pārkāpums vai pārkāpums ar ilgstošām sekām, aizliedz attiecīgajam uzņēmējam pārdot produktus ar norādēm par bioloģiskas ražošanas metodi uz laiku, ko saskaņo ar dalībvalsts kompetento iestādi.
10. Saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību var pieņemt:
a) sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz 5. punktā norādītajām prasībām un 6. punktā uzskaitītajiem pasākumiem;
b) īstenošanas pasākumus attiecībā uz 9. punkta noteikumiem.
11. No 1998. gada 1. janvāra un neierobežojot 5. un 6. punkta noteikumus, apstiprinātajām kontroles iestādēm jāatbilst prasībām, kas izklāstītas ►M15 ◄ EN 45011 standarta nosacījumos.
12.a) Gaļas produkcijai dalībvalstis, neierobežojot III pielikuma noteikumus, nodrošina, ka kontrole ir saistīta ar visiem audzēšanas, kaušanas, sadalīšanas un cita veida apstrādes posmiem līdz pārdošanai patērētājam, lai tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams, nodrošinātu dzīvnieku produktu atpazīstamību caur to audzēšanas, pārstrādes un cita veida sagatavošanas posmiem no lopu audzēšanas vienības līdz pat gala iesaiņošanas un/vai marķēšanas vienībai. Līdz ar 15. pantā minētā uzraudzības ziņojuma iesniegšanu tās informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem;
b) citiem dzīvnieku produktiem, kas nav gaļa, noteikumi par atpazīstamības nodrošināšanu tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams, būs izklāstīti III pielikumā;
c) jebkurā gadījumā saskaņā ar 9. pantu veiktie pasākumi nodrošina, ka patērētājiem tiek dotas garantijas par produktu ražošanu saskaņā ar šo regulu.
Norāde par produktu pakļautību kontroles sistēmai
10. pants
1. Uz produktu marķējuma, kā minēts 1. pantā, drīkst būt V pielikumā norādītā norāde un/vai logotips, kas norāda, ka uz produktiem attiecas īpaša kontroles sistēma, tikai tad, ja šādi produkti:
a) atbilst 5. panta 1. vai 3. punkta prasībām;
b) ir bijuši pakļauti 9. pantā minētai kontroles sistēmai, vai ir importēti saskaņā ar 11. pantu;
tomēr tādu produktu gadījumā, kas importēti saskaņā ar 11. panta 6. punktu, kontroles sistēmas īstenošana atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 9. pantā un jo īpaši tā 4. punktā paredzētajām prasībām;
c) ražotājs vai sagatavotājs tos noslēgtā iepakojumā pārdod tieši galapatērētājam, vai arī tos laiž tirgū kā fasētus pārtikas produktus; ja tos pārdod ražotājs vai sagatavotājs tieši galapatērētājam, noslēgto iepakojumu nepieprasa, ja marķējums ļauj skaidri un nepārprotami pazīt produktu, kam ir prasīta šī norāde;
d) uz to marķējuma ir norādīts ražotāja, sagatavotāja vai pārdevēja vārds un/vai uzņēmuma nosaukums līdz ar kontroles iestādes vai organizācijas koda numuru, kā arī jebkura norāde, ko pieprasa saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ievērojot regulu par pārtikas produktu marķēšanu noteikumus.
2. Uz marķējuma vai reklāmas materiālā nedrīkst ievietot apgalvojumu, kas pircējam liek domāt, ka V pielikumā dotā norāde garantē visaugstāko organoleptiska rakstura, pārtikas vai veselības kvalitāti.
3. Šīs regulas 9. pantā 1. punktā minētā kontroles iestāde un kontroles organizācijas:
a) nodrošina, lai tad, kad atklāj neatbilstību ►M10 5. un 6. pants ◄ vai III pielikumā minētajiem pasākumiem, V pielikumā minēto norādi noņem no visas produkcijas vai no tās produktu partijas, uz kuru attiecas šī neatbilstība;
b) ja tiek atklāts nepārprotams pārkāpums vai pārkāpums ar ilgstošām sekām, attiecīgajam uzņēmējam atņem tiesības izmantot V pielikumā doto norādi uz laiku, par kuru vienojas ar dalībvalsts kompetento iestādi.
4. Ja tiek atklāti attiecīgi 5., 6. un 7. panta vai III pielikuma prasību un pasākumu pārkāpumi, saskaņā ar 14. pantā noteikto kārtību var pieņemt noteikumus par V pielikumā ietvertās norādes noņemšanu.
Vispārējie izpildes pasākumi
10.a pants
1. Ja dalībvalsts atklāj nelikumības vai pārkāpumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu produktam no citas dalībvalsts, uz kura ir norādes, kā minēts 2. pantā un/vai V pielikumā, par to informē dalībvalsti, kas ir nozīmējusi kontroles organizāciju vai apstiprinājusi kontroles iestādi, un Komisiju.
2. Dalībvalstis veic pasākumus un darbību, kāda ir vajadzīga, lai novērstu 2. pantā un/vai V pielikumā minēto norāžu negodīgu izmantošanu.
Importēšana no trešajām valstīm
11. pants
1. Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, ja:
a) produkts atbilst šīs regulas 5. un 6. pantā izklāstītajiem noteikumiem;
b) visi uzņēmēji, tostarp eksportētāji, ir ļāvuši savas darbības pārbaudīt kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, kas atzīta saskaņā ar 2. punktu; un
c) attiecīgie uzņēmēji jebkurā laikā var sniegt importētājiem vai attiecīgas valsts iestādēm dokumentārus pierādījumus, ar ko ļauj identificēt uzņēmēju, kurš veicis jaunāko darbību, un produktu tipu vai klāstu, ko viņš kontrolē, kā arī ļauj pārbaudīt šā uzņēmēja atbilstību a) un b) apakšpunktam un termiņam.
2. Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību Komisija atzīst 1. punkta b) apakšpunktā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp 9. pantā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes un trešās valstīs izdot 1. panta c) punktā minētos dokumentāros pierādījumus, un izveido šo kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu.
Kontroles organizācijas akreditē atbilstīgi Eiropas standartam EN 45011 vai ISO norādījumiem Nr. 65 “Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai. Akreditācijas iestāde regulāri novērtē kontroles organizācijas uz vietas, uzrauga tās un veic par to darbību atkārtotus daudzgadu novērtējumus.
Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un pārbaudes darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.
Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.
Pamatojoties uz novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.
3. Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, arī tad, ja:
a) produkts ir ražots saskaņā ar ražošanas standartiem, kas ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā noteiktiem ražošanas noteikumiem, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai Kopienā;
b) uzņēmēji ir bijuši pakļauti kontroles pasākumiem ar līdzvērtīgu efektivitāti kā 8. un 9. pantā minētajiem un kas ir bijuši piemēroti pastāvīgi un efektīvi;
c) uzņēmumi katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā trešā valstī savas darbības ir pakļāvuši kontroles sistēmai, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, vai tādas kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pārbaudēm, kas atzīta saskaņā ar 5. punktu; un
d) produktam ir piešķirts pārbaudes sertifikāts, ko izdevušas trešās valsts kompetentās iestādes vai kontroles organizācijas vai kontroles iestādes, kuras atzītas saskaņā ar 4. punktu, vai kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kura atzīta saskaņā ar 5. punktu, un kas apliecina, ka produkts atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Sertifikāta oriģināleksemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam. Pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.
4. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt trešās valstis, kuru ražošanas sistēma atbilst noteikumiem, kuri ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā paredzētajiem un kuru pārbaudes režīmi ir ar līdzvērtīgu efektivitāti kā 8. un 9. pantā minētie režīmi, un var sastādīt tādu valstu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.
Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina trešo valsti sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt attiecīgās trešās valsts ražošanas noteikumus un pārbaudes režīmus.
Šādi atzītās trešās valstis katru gadu līdz 31. martam Komisijai nosūta īsu gada ziņojumu par savu ieviesto pārbaudes režīmu īstenošanu un izpildi.
Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgo atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.
5. Attiecībā uz produktiem, kas nav importēti saskaņā ar 1. punktu un nav importēti no trešās valsts, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kā minēts 9. pantā, kas trešās valstīs ir kompetentas veikt pārbaudes un izdot sertifikātus 3. punkta nolūkā, un sastādīt tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.
Komisija izskata katru atzīšanas lūgumu, ko iesniedz kontroles organizācija vai kontroles iestāde trešā valstī.
Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Kompetenta iestāde regulāri veic kontroles organizācijas vai kontroles iestādes novērtējumus uz vietas, uzraudzību un darbības atkārtotus daudzgadu novērtējumus. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un kontroles darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.
Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.
Pamatojoties uz šiem novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, vai arī cik iespējami ir tādu noteikumu pārkāpumi.
6. Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad publicēts pirmais to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras atzītas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut importētājiem minētajā dalībvalstī, kurā importētājs paziņojis par savu darbību saskaņā ar 8. panta 1. punktu, laist tirgū produktus, kas importēti no trešām valstīm, kuras nav iekļautas 4. punktā minētajā sarakstā, ja importētājs nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Ja šos nosacījumus vairs neizpilda, atļauju tūlīt atsauc. Atļauju termiņš izbeidzas vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad publicēts pirmais saraksts ar kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas atzītas saskaņā ar 5. pantu. Uz importēto produktu attiecas pārbaudes sertifikāts, ko izdevusi iestāde vai organizācija, kuru atļaujas izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pārbaudes sertifikāta izdošanas iestādi. Sertifikāta oriģinālekspemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam; pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.
Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atbilstīgi šim punktam izdoto atļauju, tostarp informāciju par ražošanas standartiem un attiecīgiem pārbaudes režīmiem.
Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar šo punktu izdoto atļauju pārbauda komiteja, kas minēta 14. pantā. Ja šīs pārbaudes rezultātā atklājas, ka šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieprasa, lai dalībvalsts, kura šo atļauju ir piešķīrusi, to atsauktu.
Visām atļaujām tirgot no trešās valsts importētus produktus, kuras līdz 2006. gada 31. decembrim importētājam saskaņā ar šo punktu bija piešķīrusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, termiņš beidzas vēlākais 2007. gada 31. decembrī.
7. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz:
a) kritērijiem un procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz trešo valstu un kontroles organizāciju un kontroles iestāžu atzīšanu, tostarp atzītu trešo valstu un kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu publicēšanu; un
b) 1. punktā minētajiem dokumentāriem pierādījumiem un šā panta 3. punkta d) apakšpunktā un 6. punktā minēto sertifikātu, ņemot vērā elektroniskas sertificēšanas priekšrocības, tostarp uzlabotu aizsardzību pret krāpšanu.
Brīva aprite Kopienā
12. pants
Dalībvalstis, atsaucoties uz ražošanas metodi, marķējumu vai uz iepazīstināšanu ar šo metodi, nedrīkst aizliegt vai ierobežot tādu 1. pantā minēto produktu pārdošanu, kas atbilst šīs regulas prasībām.
Tomēr, kas attiecas uz I pielikuma B daļā minētajiem noteikumiem par lopkopību, dalībvalstis drīkst piemērot stingrākas normas to teritorijā audzētajiem lopiem un lopkopības produkcijai ar noteikumu, ka šīs normas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un neaizliedz vai neierobežo citu lopu vai lopkopības produktu, kuri atbilst šīs regulas prasībām, laišanu tirgū.
Administratīvie noteikumi un īstenošana
13. pants
Saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru drīkst pieņemt:
— sīki izstrādātas normas šīs regulas piemērošanai,
— I līdz IV, VI, VII un VIII pielikuma grozījumus,
— V pielikuma grozījumus, lai definētu Kopienas logotipu, kas tiktu uzrādīts kopā ar norādi vai aizstātu norādi, ka uz produktiem attiecas kontroles sistēma,
— ierobežojumus un īstenošanas pasākumus, lai piemērotu izņēmumu veterinārajām zālēm, kā minēts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā,
— īstenošanas pasākumus saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem vai tehnikas attīstību, lai piemērotu aizliegumu izmantot ĢMO un ĢMO atvasinājumus, jo īpaši attiecībā uz neizbēgamā piesārņojuma de minimis slieksni, kuru nedrīkst pārsniegt.
14. pants
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 17 ) 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
15. pants
Katru gadu līdz 1. jūlijam dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem šīs regulas īstenošanā, konkrēti, darot zināmu:
— to uzņēmēju sarakstu, kuri ir pakļauti 9. pantā minētajai kontroles sistēmai un līdz iepriekšējā gada 31. decembrim ir iesnieguši paziņojumu, kā paredzēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā,
— ziņojumu par uzraudzību, ievērojot 9. panta 6. punktu.
Turklāt dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par to kontroles organizāciju sarakstu, kas ir apstiprinātas līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, par šo organizāciju tiesisko uzbūvi un darbības struktūru, standarta kontroles procedūru, sankciju piemērošanas pasākumiem un, ja vajadzīgs, arī par to zīmi.
Katru gadu Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša“C” sērijā Komisija publicē to apstiprināto organizāciju sarakstus, par kurām tā ir saņēmusi paziņojumus iepriekšējā apakšpunktā minētajos termiņos.
15.a pants
Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas jāīsteno Komisijai, lai sasniegtu 9. un 11. pantā un tehniskajos pielikumos noteiktos mērķus, katru gadu budžeta izstrādes laikā tiek piešķirti vajadzīgās apropriācijas.
16. pants
1. Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šīs regulas 8. un 9. pantu dalībvalstis īsteno deviņu mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā.
3. Nr. 1993. gada 1. janvāra piemēro 5. pantu, 8. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu.
▼M41 —————
Atbilstīgi I pielikuma 1. punktā minētajam pārejas periodam, periods, kas pagājis pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāņem vērā, ja uzņēmējs spēj kontroles organizācijai pierādīt, ka šajā periodā ražošana ir atbildusi spēkā esošajiem attiecīgās valsts noteikumiem vai, ja tādu nav, atzītiem starptautiskiem standartiem par ražošanu ar bioloģiskām metodēm.
4. Divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, dalībvalstis var atļaut savā teritorijā izmantot produktus, kas satur vielas, kuras nav uzskaitītas II pielikumā, ja tās uzskata, ka ir ievērotas 7. panta 1. punkta prasības.
5. Divpadsmit mēnešus pēc VI pielikuma izveidošanas saskaņā ar 5. panta 7. punktu dalībvalstis, atbilstīgi attiecīgās valsts noteikumiem, var turpināt atļaut izmantot vielas, kas nav minētas VI pielikumā.
6. Ievērojot šā panta 4. un 5. punktu, katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par vielām, kas ir atļautas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
BIOLOĢISKĀS RAŽOŠANAS PRINCIPI LAUKU SAIMNIECĪBU LĪMENĪ
A. Augi un augu produkti
|
1.1. |
Principi, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un jo īpaši šajā pielikumā, parasti zemes gabaliem ir jāpiemēro pārveides laikposmā vismaz divus gadus pirms sēšanas vai, attiecībā uz pļavām, vismaz divus gadus pirms to izmantošanas kā bioloģiskās lauksaimniecības rezultātā iegūtu barību, vai daudzgadīgu kultūru, kas nav pļava, gadījumā, vismaz trīs gadus līdz pirmajai produktu ražai, kā minēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Pārveides laikposms agrākais sākas dienā, kad ražotājs ir paziņojis par savu darbību saskaņā ar 8. pantu un iekļāvis savu saimniecību kontroles sistēmā, kas paredzēta 9. pantā. |
|
1.2. |
Tomēr kontroles iestāde vai organizācija, vienojoties ar kompetento iestādi, var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt par ietilpstošu pārveides laikposmā jebkuru iepriekšēju laikposmu, kad: a) zemes gabali bija iekļauti programmā, ko īstenoja, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2078/92 (1992. gada 30. jūnijs) par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām ( 18 ) vai VI nodaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/99 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas ( 19 ), vai iekļauti jebkurā citā oficiālā programmā ar noteikumu, ka attiecīgās programmas garantē, ka šajos zemes gabalos nav izmantoti produkti, kuri nav uzskaitīti II pielikuma A un B daļā; vai b) zemes gabali bija dabīgas platības vai lauksaimniecības zemes, kas netika apstrādātas ar produktiem, kuri nav uzskaitīti II pielikuma A un B daļā. Šo laikposmu var ņemt vērā ar atpakaļejošu spēku tikai ar nosacījumu, ka kontroles iestādei vai organizācijai ir iesniegti pietiekami pierādījumi, kas tai ļauj pārliecināties, ka attiecīgie nosacījumi pildīti vismaz trīs gadus. |
|
1.3. |
Kontroles iestāde vai organizācija drīkst ar kompetentās iestādes piekrišanu dažos gadījumos nolemt pagarināt pārveides laikposmu ilgāk par 1.1. punktā noteikto termiņu, ņemot vērā zemes gabalu iepriekšējo izmantošanu. |
|
1.4. |
Attiecībā uz tādiem zemes gabaliem, kas jau ir tikuši pārveidoti saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām vai ir šādas pārveides procesā un kurus apstrādā ar produktu, kas nav minēts II pielikumā, dalībvalstis drīkst saīsināt pārveides laikposmu līdz īsākam, nekā 1.1. punktā noteiktais laikposms, šādos divos gadījumos: a) zemes gabaliem, ko apstrādā ar produktu, kas nav minēts II pielikuma B daļā, saskaņā ar obligātu slimību vai kaitēkļu apkarošanas pasākumu, ko paredzējusi dalībvalsts kompetenta iestāde savā teritorijā vai tās atsevišķās daļās konkrētu kultūru ražošanai; b) zemes gabaliem, ko apstrādā ar produktu, kas nav minēts II pielikuma A vai B daļā, saskaņā ar zinātniskām pārbaudēm, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde. Šajos gadījumos pārveides posma ilgumu nosaka, ņemot vērā visus šos punktus: — attiecībā uz konkrētā augu aizsardzības līdzekļa sadalīšanās procesu ir jābūt garantijai, ka pārveides laikposma beigās atlieku līmenis augsnē un daudzgadīgu kultūru gadījumā — augos, ir nenozīmīgs, — pārdodot ražu pēc apstrādes, nedrīkst atsaukties uz bioloģiskām ražošanas metodēm, — attiecīgajai dalībvalstij ir jāinformē citas dalībvalstis un Komisija par savu lēmumu pieprasīt obligātu apstrādi. |
|
2.1. |
Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte jāsaglabā vai jāpalielina, pirmkārt: a) kultivējot pākšaugus, zaļmēslus vai augus ar dziļām saknēm attiecīgajā daudzgadīgajā augu sekā; b) iestrādājot bioloģiskajā lopkopībā iegūtus kūtsmēslus saskaņā ar šā pielikuma B daļas 7.1. punkta noteikumiem un ierobežojumiem; c) iestrādājot citas kompostētas vai nekompostētas organiskas vielas no saimniecībām, kas nodarbojas ar ražošanu, ievērojot šīs regulas noteikumus. |
|
2.2. |
Citus organiskos vai minerālos mēslošanas līdzekļus, kas minēti II pielikumā, izņēmuma gadījumā drīkst pielietot kā papildinājumu tiktāl, ciktāl: — mainīgo kultūru atbilstīga barošana vai augsnes ielabošana nav iespējama ar metodēm, kas izklāstītas iepriekšējā punkta a), b) un c) apakšpunktā, — attiecībā uz II pielikumā minētajiem produktiem, kas attiecas uz kūtsmēsliem un/vai dzīvnieku ekskrementiem: šos produktus drīkst izmantot kopā ar iepriekš 2.1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kūtsmēsliem tikai tiktāl, ciktāl ir ievēroti šā pielikuma B daļas 7.1. iedaļā minētie ierobežojumi. |
|
2.3. |
Komposta aktivizēšanai drīkst izmantot uz augu pamata izgatavotus preparātus vai mikroorganismu preparātus, kas nav ģenētiski modificēti 4. panta 12. punkta nozīmē. Tā sauktos “biodinamiskos preparātus” no akmens miltiem, lauku saimniecību kūtsmēsliem vai augiem arī drīkst izmantot mērķiem, uz ko attiecas šis punkts un 2.1. punkts. |
|
2.4. |
Attiecīgus mikroorganismu preparātus, kas nav ģenētiski modificēti 4. panta 12. punkta nozīmē un ko atļauj izmantot attiecīgās dalībvalsts vispārējā lauksaimniecībā, drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai kultūrās, ja šādas izmantošanas vajadzību ir atzinusi kontroles iestāde vai kontroles organizācija. |
|
3. |
Kaitēkļus, slimības un nezāles apkaro, apvienojot šādus pasākumus: — atbilstīgu sugu un varietāšu izvēle, — atbilstīga augu seka, — mehanizētā augsnes apstrāde, — kaitēkļu bioloģisko ienaidnieku aizsardzība, nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus (piemēram, žogi, ligzdošanas vietas, plēsoņu izmantošana u.c.), — nezāļu iznīcināšana sadedzinot. Produktus, kas uzskaitīti II pielikumā, var izmantot tikai tad, ja augi ir pēkšņi apdraudēti. |
|
4. |
Dabīgās platībās dabīgi augošu un pārtikā lietojamu augu un to daļu vākšanu uzskata par bioloģisku ražošanas metodi ar noteikumu, ka — trīs gadus pirms savākšanas šīs platības nav apstrādātas ar II pielikumā neminētiem produktiem, — savākšana neietekmē dabīgās vides stabilitāti vai sugu saglabāšanu savākšanas platībās. |
|
5. |
Sēņu audzēšanai drīkst izmantot substrātus, ja tie sastāv tikai no šādām sastāvdaļām:
|
B. Lopi un dzīvnieku produkti no šādām sugām: liellopi (to skaitā bubalus un bizonu sugas), cūkas, aitas, kazas, viennadži, mājputni
1. Vispārēji principi
|
1.1. |
Lopkopība ir daudzu lauku saimniecību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, neatņemama daļa. |
|
1.2. |
Lopkopībai ir jādod ieguldījums lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu līdzsvarā, nodrošinot mēslošanas līdzekli labībai un uzlabojot augsnes bioloģisko sastāvu. Tādējādi tā var palīdzēt izveidot un nodrošināt mijiedarbību starp augsni un augiem, augiem un dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem un augsni. Saskaņā ar šo koncepciju bezzemes lauksaimniecība (production hors sol) neatbilst šīs regulas noteikumiem. |
|
1.3. |
Izmantojot atjaunojamus dabiskos resursus (lopu mēsli, pākšaugi un barības kultūras), augkopības/lopkopības sistēma un ganību sistēmas ļauj uzturēt un ilglaicīgi uzlabot augsnes auglību, kā arī sniedz ieguldījumu noturīgās lauksaimniecības attīstībā. |
|
1.4. |
Bioloģiskā lopkopība ir ar zemi saistīta darbība. Izņemot gadījumus, ko izņēmuma kārtā atļauj šis pielikums, lopiem jābūt pieejamai brīvai platībai, un dzīvnieku skaitam uz platības vienību ir jābūt ierobežotam, lai nodrošinātu līdzsvarotu lopkopības un augkopības vadību uz lauksaimniecības vienību, tādējādi samazinot jebkuru piesārņojuma veidu, jo īpaši augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojumu. Lopu skaitam jābūt cieši saistītam ar pieejamo platību, lai novērstu zemes noganīšanas un erozijas problēmas un ļautu lopu mēslu izplatīšanu veikt tā, lai izvairītos no jebkura veida nelabvēlīgas ietekmes uz vidi. Sīki izstrādātas normas par lopu mēslu izmantošanu ir izklāstītas 7. iedaļā. |
|
1.5. |
Bioloģiskajā lauksaimniecībā visi tās pašas lauksaimniecības vienības lopi ir jāaudzē saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām. |
|
1.6. |
Tomēr saimniecībā drīkst atrasties arī lopi, kuri netiek audzēti saskaņā ar šīs regulas normām, ar noteikumu, ka tos audzē vienībās, kurās ēkas un zemes gabali ir skaidri atdalīti no vienībām, kurās audzēšana notiek saskaņā ar šīs regulas normām, un tajās ir dažādas sugas. |
|
1.7. |
Atkāpjoties no šā principa, lopi, kas netiek audzēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, katru gadu uz ierobežotu laika posmu var izmantot to vienību ganības, kuras atbilst šīs regulas prasībām, ar noteikumu, ka tie ir ekstensīvā lopkopībā iesaistīti dzīvnieki (kā definēts Regulas (EK) Nr. 950/97 ( 21 ) 6. panta 5. punktā) vai citu sugu dzīvnieki, kuri nav norādīti minētajā regulā, ja dzīvnieku skaits atbilst 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, kā definēts šīs regulas VII pielikumā), un ar noteikumu, ka citi dzīvnieki, uz kuriem attiecas šīs regulas prasības, neatrodas šajās ganībās tajā pašā laikā. Šim izņēmuma statusam vajadzīga iepriekšēja atļauja no kontroles iestādes vai organizācijas. |
|
1.8. |
Otrreiz atkāpjoties no šā principa, dzīvniekus, kuri atbilst šīs regulas noteikumiem, drīkst ganīt kopējās ganībās ar noteikumu, ka: a) zeme vismaz trīs gadus nav bijusi apstrādāta ar citiem produktiem kā vien tiem, ko atļauj šīs regulas II pielikums; b) visi dzīvnieki, kas lieto minēto zemi, uz kuru neattiecas šīs regulas prasības, ir audzēti ekstensīvajā lopkopībā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 950/97 6. panta 5. punktā; vai citām sugām, kuras nav norādītas minētajā regulā, dzīvnieku skaitam uz hektāru jāatbilst 170 kg slāpekļa uz hektāru gadā, kā definēts šīs regulas VII pielikumā; c) jebkurus lopu produktus, kas nākuši no dzīvniekiem, kuri audzēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izmantojot šo zemi, neuzskata par bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtiem, ja vien kontroles iestādei vai organizācijai nevar pierādīt pietiekamu norobežošanu no citiem dzīvniekiem, kuri neatbilst šīs regulas prasībām. |
2. Pārveide
2.1. Zemes pārveide saistībā ar bioloģisko lopkopību
|
2.1.1. |
Ja tiek pārveidota ražošanas vienība, tad visai dzīvnieku barošanai izmantotās vienības platībai ir jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības normām, izmantojot šā pielikuma A daļā noteiktos pārveides periodus augiem un augu produktiem. |
|
2.1.2. |
Atkāpjoties no šā principa, pārveides periodu drīkst samazināt līdz vienam gadam ganībām, āra aplokiem un citām platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo laika posmu drīkst samazināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme nesenā pagātnē nav apstrādāta ar produktiem, kas nav iekļauti šīs regulas II pielikumā. Šī atkāpe ir pieļaujama tikai ar kontroles iestādes vai organizācijas atļauju. |
2.2. Lopu un lopkopības produktu pārveide
|
2.2.1. |
Ja lopkopības produktus gatavojas pārdot kā bioloģiskus produktus, tad lopi ir jāaudzē saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām vismaz: — 12 mēnešus viennadžu un liellopu (to skaitā bubalus un bizonu sugas) gadījumā gaļas ražošanai un jebkurā gadījumā — vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma, — sešus mēnešus mazo atgremotāju un cūku gadījumā; tomēr triju gadu pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 24. augustā, šā laika posma ilgums cūkām ir četri mēneši, — sešus mēnešus piena ražošanai paredzētu dzīvnieku gadījumā; tomēr triju gadu pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 24. augustā, šis laika posms ir trīs mēneši, — 10 dienas gaļas mājputniem, kuri ievesti pirms triju dienu vecuma sasniegšanas, — sešas nedēļas olu ražošanas mājputniem. |
|
2.2.2. |
Atkāpjoties no 2.2.1. punkta un ganāmpulka izveides nolūkā, teļus un mazus atgremotājus gaļas ražošanai pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 31. decembrī, var pārdot kā bioloģiski audzētus ar noteikumu, ka: — tie nāk no ekstensīvās lopkopības, — tie ir audzēti bioloģiskās ražošanas vienībā līdz pārdošanas vai kaušanas brīdim vismaz sešus mēnešus teļiem un divus mēnešus maziem atgremotājiem, — dzīvnieku izcelsme atbilst nosacījumiem, kas izteikti 3.4. punkta ceturtajā un piektajā ievilkumā. |
2.3. Vienlaicīga pārveide
|
2.3.1. |
Atkāpjoties no 2.2.1., 4.2. un 4.4. punkta, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, to skaitā lopu, ganību un/vai dzīvnieku barošanai izmantotās zemes, pārveidošana, kopējo pārveides laiku gan lopiem, ganībām un/vai dzīvnieku barošanai izmantotajai zemei samazina līdz 24 mēnešiem, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: a) atkāpe attiecas tikai uz esošajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem un vienlaikus arī uz zemi, kas izmantota barībai/ganībām pārveides laika sākumā; b) dzīvniekus galvenokārt baro ar produktiem no ražošanas vienības. |
3. Dzīvnieku izcelsme
|
3.1. |
Izvēloties šķirnes un ciltis, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes un ciltis izvēlas tā, lai izvairītos no īpašām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un ciltīm (piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms, pēkšņa nāve, spontāni aborti, grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens u. c.). Priekšroka ir jādod vietējām šķirnēm un ciltīm. |
|
3.2. |
Lopiem jānāk no ražošanas vienībām, kuras atbilst 6. pantā un šajā pielikumā noteiktajām normām, kas paredzētas dažādu tipu lopkopības ražošanai. Šī lopkopības sistēma jāpiemēro visu to dzīves laiku. |
|
3.3. |
Izdarot pirmo atkāpi, pēc iepriekšējas kontroles iestādes vai organizācijas piekrišanas, lopkopības vienībā esošos lopus, kuri neatbilst šīs regulas normām, drīkst pārveidot, lai tie atbilstu. |
|
3.4. |
►M26
Pieļaujot otro atkāpi, gadījumos, ja liellopu vai sīklopu ganāmpulku veido pirmo reizi un bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā skaitā, dzīvniekus, kas nav audzēti bioloģiski, var nogādāt bioloģiskās lopkopības vienībā, ievērojot šādus nosacījumus: — dējējvistām un gaļas mājputniem jābūt līdz trīs dienas veciem, — bifeļu teļiem, kas domāti vaislai, jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem, — teļi un kumeļi, kas domāti vaislai, tūlīt pēc atšķiršanas jābūt audzētiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, un tiem noteikti jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem, — jēri un kazlēni, kas domāti vaislai, tūlīt pēc atšķiršanas jābūt audzētiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, un tiem noteikti jābūt jaunākiem par 60 dienām, — sivēni, kas domāti vaislai, tūlīt pēc atšķiršanas jāaudzē saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, un tiem jāsver mazāk nekā 35 kg. |
|
3.5. |
Šī atkāpe iepriekš jāapstiprina pārbaudes iestādei vai organizācijai. |
|
3.6. |
Izdarot trešo atkāpi, pārbaudes iestāde vai organizācija ļauj veikt ganāmpulka atjaunošanu vai izveidi, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami un šādos gadījumos: a) augsta dzīvnieku mirstība, kam par iemeslu ir veselības vai katastrofas apstākļi; b) dējējvistas un gaļas mājputni ir mazāk nekā trīs dienas veci; c) vaislas sivēni, kas jāaudzē saskaņā ar šīs regulas normām, tiklīdz tie ir atšķirti no mātes, un tiem jāsver mazāk nekā 35 kg. Apakšpunktā c) minētais gadījums ir atļauts pārejas perioda laikā, kas beidzas 2006. gada 31. jūlijā. |
|
3.7. |
Neatkarīgi no noteikumiem, kas izklāstīti 3.4. un 3.6. punktā, ja nav pieejamas bioloģiski audzētas dējējvistas, tad nebioloģiski audzētas dējējvistas, kas nav vecākas par 18 nedēļām, var iekļaut bioloģiskajā lauksaimniecības dzīvnieku vienībā, ievērojot šādus nosacījumus: — iepriekš iegūta kompetentās iestādes atļauja un — no 2005. gada 31. decembra noteikumi, kas izklāstīti šī I pielikuma 4. punktā (Barība) un 5. punktā (Slimību novēršana un veterinārā aprūpe), piemērojami attiecībā uz nebioloģiski audzētām dējējvistām, ko plānots iekļaut bioloģiskajās lauksaimniecības dzīvnieku vienībās. |
|
3.8. |
Izdarot ceturto atkāpi, ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu dzimtas vai liellopu (to skaitā bubalus un bizonu sugas) un 20 % cūku, aitu un kazu gadā drīkst ievest kā sieviešu kārtas (nulliparous) dzīvniekus no nebioloģiskās lopkopības fermām, lai uzlabotu dabisko augšanu un atjaunotu ganāmpulku, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami, un tikai ar kontroles iestādes vai organizācijas atļauju. |
|
3.9. |
Iepriekšējā atkāpē noteiktie procenti neattiecas uz ražošanas vienībām ar mazāk nekā 10 zirgiem vai liellopiem vai ar mazāk nekā piecām cūkām, aitām vai kazām. Šajās vienībās jebkuru iepriekšminēto atjaunošanu ierobežo līdz, augstākais, vienam dzīvniekam gadā. |
|
3.10. |
►M26
Ievērojot kontroles iestādes vai organizācijas atzinumu un vienošanos, šādos īpašos gadījumos šo procentuālo īpatsvaru var palielināt līdz 40 %: — ja tiek būtiski paplašināta lopu ferma, — ja tiek mainīta šķirne, — ja tiek attīstīta jauna lopkopības specializācija, — ja šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta. Šo šķirņu dzīvniekiem nav obligāti jābūt tādiem, kas vēl nav atnesušies. |
|
3.11. |
Izdarot piekto atkāpi, vaislas tēviņus drīkst ievest no nebioloģiskās ražošanas fermām ar noteikumu, ka šos dzīvniekus pēc tam audzē un vienmēr baro saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām. |
|
3.12. |
Ja lopi nāk no vienībām, kas neatbilst šai regulai, tad saskaņā ar 3.3. līdz 3.11. punktā noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, jāievēro 2.2.1. punktā noteiktie laika posmi, ja produktus gatavojas pārdot kā bioloģiski ražotus, un šajos laika posmos ir jāievēro visas šīs regulas normas. |
|
3.13. |
Ja lopus iegūst no vienībām, kuras neatbilst šai regulai, tad jāpievērš īpaša uzmanība dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem. Kontroles iestāde vai organizācija drīkst atkarībā no vietējiem apstākļiem piemērot īpašus pasākumus, piemēram, pārbaudes testus un karantīnas periodus. |
|
3.14. |
Komisija līdz 2003. gada 31. decembrim iesniegs ziņojumu par sākotnēji audzētu lopu pieejamību, ar nodomu vajadzības gadījumā iesniegt Pastāvīgajai komitejai priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai visa bioloģiskā gaļas produkcija nāktu no dzīvniekiem, kuri dzimuši un audzēti bioloģiskās ražošanas saimniecībās. |
4. Barība
|
4.1. |
Barībai ir vairāk jānodrošina kvalitatīva ražošana nekā ražošanas palielināšana, izpildot visas lopu uztura prasības dažādos attīstības posmos. Nobarošanas prakse ir atļauta tiktāl, ciktāl tā ir atgriezeniska jebkurā audzēšanas procesa posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta. |
|
4.2. |
Lopi ir jābaro ar bioloģiski audzētu barību. |
|
4.3. |
►M26
Bez tam lauksaimniecības dzīvnieki jāaudzē saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem noteikumiem, izmantojot barību, kas ražota tajā pašā vienībā, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot barību, kas ražota citās vienībās vai uzņēmumos, uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi. Turklāt attiecībā uz zālēdājiem vismaz 50 % barības nāk no pašas saimniecības vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti, sadarbojoties ar citām bioloģiskajām saimniecībām, izņemot to laika posmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās. ◄ |
|
4.4. |
Līdz 30 % no barības devas formulas drīkst sastāvēt no pārveides posmā iegūtas barības. Ja šī pārveides posmā iegūtā barība nāk no tās pašas saimniecības, tad šo attiecību drīkst paaugstināt līdz 60 %. ►M23 Šos skaitļus izsaka kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu. ◄ |
|
4.5. |
Jaunu zīdītājdzīvnieku barošanas pamatā jābūt dabiskam pienam, vēlams, mātes pienam. Visi zīdītājdzīvnieki jābaro ar dabisku pienu minimālu laika posmu atkarībā no sugas, kas ir trīs mēneši liellopiem (to skaitā bubalus un bizonu sugas) un viennadžiem, 45 dienas aitām un kazām un 40 dienas cūkām. |
|
4.6. |
Ja vajadzīgs, dalībvalstis nosaka teritorijas un reģionus, kuros drīkst nodarboties ar ganāmpulka pārvietošanu (to skaitā dzīvnieku pārvietošanu uz ganībām kalnos), neierobežojot šajā pielikumā paredzētos noteikumus par lopu barošanu. |
|
4.7. |
Zālēdāju audzēšanas sistēmas pamatā jābūt maksimālai ganību izmantošanai, ievērojot ganību pieejamību dažādos gadalaikos. Dienas devas sausnas sastāvā jābūt vismaz 60 % rupjās barības, svaigas vai kaltētas barības, vai skābbarības. Tomēr kontroles iestāde vai organizācija var atļaut samazinājumu līdz 50 % piena lopiem maksimāli līdz trim mēnešiem agrās laktācijas posmā. |
|
4.8. |
►M32
Atkāpjoties no 4.2. punkta, ir atļauts izmantot ierobežotu daudzumu lauksaimnieciskas izcelsmes parastās barības, ja lauksaimnieki dalībvalsts inspekcijas iestādei vai institūcijai var pierādīt, ka tie nespēj iegūt barību vienīgi bioloģiskā ražošanā. Maksimālais parastās lopbarības procentuālais īpatsvars, kas atļauts 12 mēnešu periodā, ir: a) zālēdājiem: 5 % laikposmā no 2005. gada 25. augusta līdz 2007. gada 31. decembrim; b) citām sugām: — 15 % laikposmā no 2005. gada 25. augusta līdz 2007. gada 31. decembrim, — 10 % laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim, — 5 % laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim. Šos skaitļus katru gadu aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes lopbarības sausnas procentuālo īpatsvaru. Dienas devā atļautajam parastās barības maksimālajam procentuālajam īpatsvaram jābūt 25 %, kas aprēķināti kā sausnas procentuālais īpatsvars, izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās. ◄ |
|
4.9. |
►M22 Atkāpjoties no 4.8. punkta, gadījumos, kad ir pārtraukta lopbarības ražošana vai ieviesti ierobežojumi, jo īpaši ārkārtēju meteoapstākļu, infekcijas slimību uzliesmojuma, piesārņojuma ar toksiskām vielām gadījumā vai ugunsgrēku rezultātā, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut uz ierobežotu laiku un attiecībā uz konkrētu teritoriju izmantot lielāku parastās barības īpatsvaru, ja šāda atļauja ir pamatota. Kontroles iestāde vai organizācija ar kompetentās iestādes apstiprinājumu piemēro šo atkāpi atsevišķiem uzņēmējiem. Dalībvalstis informē Komisiju un viena otru par atkāpēm, ko tās ir atļāvušas. ◄ |
|
4.10. |
Neskarot 4.13 punktu, vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties uz parastas zemes, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Parastās barības (zāle vai cita veģetācija, kurā dzīvnieki ganās) uzņemtais apjoms gadā nepārsniedz 10 % no kopējā barības daudzuma. Šo rādītāju aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo īpatsvaru. |
▼M26 —————
|
4.11. |
Cūku un mājputnu dienas devai jāpievieno rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība. |
|
4.12. |
Tikai regulas II pielikuma D daļas 1.5. un 3.1. iedaļā uzskaitītos produktus drīkst attiecīgi izmantot kā piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus skābbarībai. |
|
4.13. |
Parastās lauksaimniecības izcelsmes barības sastāvdaļas var izmantot dzīvnieku barošanai tikai tad, ja tās ir uzskaitītas II pielikuma C daļas 1. iedaļā (augu izcelsmes barības sastāvdaļas), pakļaujot tās kvantitatīviem ierobežojumiem, ko paredz šis pielikums, un tikai tad, ja tās ir audzētas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus. |
|
4.14. |
Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas (parastas vai bioloģiski ražotas) var izmantot tikai tad, ja tās uzskaitītas II pielikuma C daļas 2. iedaļā, pakļaujot tās šajā pielikumā paredzētajiem ierobežojumiem. |
|
4.15. |
Ne vēlāk kā 2003. gada 24. augustā II pielikuma C daļas 1., 2. un 3. iedaļa un D daļa tiks pārskatītas, lai svītrotu jo īpaši parastās lauksaimniecības izcelsmes barības sastāvdaļas, kuras pietiekamā daudzumā bioloģiski saražotas Kopienā. |
|
4.16. |
Lai izpildītu lopu uztura prasības, dzīvnieku barošanai var izmantot tikai II pielikuma C daļas 3. iedaļā (minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas) un D daļas 1.1. (mikroelementi) un 1.2. iedaļā (vitamīni, provitamīni un ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību) uzskaitītos produktus. |
|
4.17. |
►M26
Tikai tos produktus, kas uzskaitīti II pielikuma D daļas 1.3. (fermenti), 1.4. (mikroorganismi), 1.5. (konservanti), 1.6. (saistvielas, pretsalipes vielas un koagulanti), 1.7. (antioksidanti), 1.8. (skābbarības piedevas), 2. (daži produkti, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai) un 3. iedaļā (barības pārstrādes palīgvielas), var izmantot dzīvnieku ēdināšanā nolūkiem, kas norādīti attiecībā uz iepriekš minētajām kategorijām. Dzīvnieku barošanā neizmanto antibiotikas, kokcidiostatus, zāles, augšanas stimulatorus vai jebkuras citas vielas, kas paredzētas augšanas vai ražošanas veicināšanai. ◄ |
|
4.18. |
Barība, barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, barības pārstrādes palīgvielas un atsevišķi dzīvnieku uzturā lietoti produkti nedrīkst būt ražoti, izmantojot ģenētiski organismus vai no tiem atvasinātus produktus. |
5. Slimību novēršana un veterinārā aprūpe
|
5.1. |
Slimību novēršana bioloģiskajā lopkopībā balstās uz šādiem principiem: a) piemērotu dzīvnieku šķirņu vai cilšu izvēle, kā aprakstīts 3. sadaļā; b) lopkopības metožu piemērošana saskaņā ar katras sugas prasībām, veicinot stipru pretestību pret slimībām un infekciju novēršanu; c) augstas kvalitātes barības izmantošana līdz ar regulārām kustībām un pieeju ganībām, kas pastiprina dzīvnieka dabisko imunitāti; d) atbilstoša ganāmpulka blīvuma nodrošināšana, tādējādi izvairoties no pārlieka blīvuma un tā radītām veselības problēmām. |
|
5.2. |
Iepriekš minētajiem principiem būtu jāierobežo dzīvnieku veselības problēmas tā, lai tās varētu kontrolēt galvenokārt profilaktiski. |
|
5.3. |
Ja, neskatoties uz visiem iepriekšminētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kāds dzīvnieks saslimst vai tiek ievainots, tas nekavējoties jāārstē, ja vajadzīgs, to izolējot vai ievietojot atbilstošās telpās. |
|
5.4. |
Veterināro zāļu lietošana bioloģiskajā lauksaimniecībā atbilst šādiem principiem: a) fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti (izņemot antibiotikas), esences u. c.), homeopātiskiem produktiem (piemēram, augu, dzīvnieku vai minerālvielas) un mikroelementiem, un produktiem, kas uzskaitīti II pielikuma C daļas 3. iedaļā, dod priekšroku salīdzinot ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, ar noteikumu, ka to ārstējošā iedarbība ir efektīva dotajai dzīvnieku sugai un apstāklim, kam paredzēta ārstēšana; b) ja iepriekšminēto produktu lietošana nav vai nebūs efektīva, cīnoties ar slimību vai ievainojumu, un ir vajadzīga ārstēšana, kas novērš dzīvnieka ciešanas vai sāpes, tad drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles uz veterinārārsta atbildību; c) ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu vai antibiotiku lietošana preventīvajā medicīnā ir aizliegta. |
|
5.5. |
Papildus iepriekšminētajiem principiem piemēro šādas normas: a) augšanas un ražības veicināšanai paredzētu vielu (to skaitā antibiotiku, kokcidiostatu un citu mākslīgus palīgvielu augšanas veicināšanai) izmantošana un hormonu vai līdzīgu vielu izmantošana atražošanas kontrolei (piemēram, dziņas izraisīšana vai sinhronizēšana) vai citiem nolūkiem ir aizliegta. Tomēr hormonus drīkst lietot atsevišķiem dzīvniekiem ārstniecības nolūkos; b) veterinārā dzīvnieku aprūpe vai ēku, iekārtu un telpu apstrāde, kas ir obligāta saskaņā ar valstu vai Kopienas tiesību aktiem, ir atļauta, iekļaujot veterināro imūnpreparātu izmantošanu, kad slimība ir atzīta par klātesošu teritorijā, kurā atrodas lauksaimniecības vienība. |
|
5.6. |
Visos gadījumos, kad ir jāizmanto veterinārās zāles, produkta tips ir skaidri jāreģistrē (iekļaujot norādi par aktīvajām farmakoloģiskajām vielām) kopā ar informāciju par diagnozi, zāļu devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu un likumīgo nogaidīšanas periodu. Šī informācija ir jādeklarē kontroles iestādei vai organizācijai pirms lopu vai lopkopības produktu kā bioloģiski audzētu produktu laišanas tirgū. Ārstētie lopi ir skaidri jānorāda, lielu dzīvnieku gadījumā — katrs individuāli; mājputnu un mazu dzīvnieku gadījumā — individuāli vai pa grupām. |
|
5.7. |
Nogaidīšanas periods starp pēdējās alopātiskās veterinārās zāles devas iedošanu dzīvniekam normālos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā likumīgais nogaidīšanas periods vai, gadījumā, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas. |
|
5.8. |
Izņemot vakcinācijas, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātās iznīcināšanas programmas, ko paredz dalībvalstis, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa gada laikā saņem vairāk nekā divus vai maksimāli trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām veterinārajām zālēm vai antibiotikām (vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja to produktīvais dzīves cikls ir mazāk par vienu gadu), tad attiecīgos lopus vai no tiem atvasinātos produktus nedrīkst pārdot kā produktus, kas ražoti saskaņā ar šo regulu, un lopiem ir jāiziet pārveides laiks, ko paredz šā pielikuma 2. iedaļa, saskaņā ar kontroles iestādes vai organizācijas piekrišanu. |
6. Lopkopības vadības prakse, lopkopības produktu pārvadāšana un identifikācija
6.1. Lopkopības prakse
|
6.1.1. |
Principā bioloģiski audzētu lopu pavairošana būtu jābalsta uz dabiskām metodēm. Tomēr mākslīgā apsēklošana ir atļauta. Citas mākslīgās pavairošanas metodes (piemēram, embriju pārstādīšana) ir aizliegtas. |
|
6.1.2. |
Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu cirpšana, zobu apciršana, knābju apgriešana un ragu noņemšana. Dažas darbības tomēr kontroles iestāde vai organizācija drīkst atļaut drošības dēļ (piemēram, ragu noņemšana jauniem dzīvniekiem) vai tad, ja to mērķis ir uzlabot lopu veselību, labklājību vai higiēnu. Šādas darbības ir jāveic vispiemērotākajā vecumā, un tas jādara kvalificētam personālam, jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazinot līdz minimumam. |
|
6.1.3. |
Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi (gaļas cūkām, buļļiem, kapauniem u. c.), bet tikai ar 6.1.2. punkta pēdējā teikumā izteiktajiem nosacījumiem. |
|
6.1.4. |
Lopu turēšana piesietā veidā ir aizliegta. Tomēr, atkāpjoties no šā principa, kontroles iestāde vai organizācija var atļaut šo praksi attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem, ja lauksaimnieks pamato, ka tas ir vajadzīgs drošības vai labklājības dēļ un ka šāda piesiešana ilgs tikai ierobežotu laiku. |
|
6.1.5. |
Atkāpjoties no 6.14. punktā paredzētajiem noteikumiem, lopus var piesiet ēkās, kuras jau pastāv pirms 2000. gada 24. augusta, ar noteikumu, ka regulāri tiek nodrošināta iespēja kustēties un audzēšana notiek saskaņā ar dzīvnieku labklājības prasībām, ērtās un pakaišiem nokaisītās platībās, kā arī ar atsevišķu aprūpi. Šo atkāpi, kurai vajadzīga kontroles iestādes vai organizācijas atļauja, piemēro uz pārejas laiku, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. |
|
6.1.6. |
Ar tālāku atkāpi, liellopus mazās saimniecībās var turēt piesietus, ja nav iespējams turēt liellopus grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām, ar noteikumu, ka tiem vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas ganības, pastaigas ārā vai kustībām paredzētas platības. Šo atkāpi, kurai vajadzīga kontroles iestādes vai organizācijas atļauja, piemēro saimniecībām, kuras atbilst bioloģiskās lopkopības dabisko noteikumu prasībām, kas ir spēkā līdz 2000. gada 24. augustam, vai, ja tādas nepastāv, privātiem standartiem, ko pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis. |
|
6.1.7. |
Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija sniegs ziņojumu par 6.1.5. punkta noteikumu īstenošanu. |
|
6.1.8. |
Ja dzīvniekus audzē grupās, tad grupas lielumam ir jābūt atkarīgam no dzīvnieku attīstības pakāpes un attiecīgās sugas uzvedības vajadzībām. Dzīvnieku turēšana apstākļos vai barības režīmā, kas var veicināt anēmiju, ir aizliegta. |
|
6.1.9. |
Mājputniem minimālais kaušanas vecums ir: 81 diena cāļiem, 150 dienas kapauniem, 49 dienas Pekinas pīlēm, 70 dienas muskuspīļu mātītēm, 84 dienas muskuspīļu tēviņiem, 92 dienas meža pīlēm, 94 dienas pērļu vistām, 140 dienas tītariem un cepešu zosīm. Ja audzētāji nepiemēro šos minimālos kaušanas vecumus, tiem jāizmanto lēnaudzīgās šķirnes. |
6.2. Pārvadāšana
|
6.2.1. |
Lopu pārvadāšana jāveic tā, lai dzīvnieku pārdzīvoto stresu ierobežotu saskaņā ar attiecīgajiem valsts vai Kopienas tiesību aktiem. Iekraušana un izkraušana jāveic uzmanīgi un bez jebkādiem elektriskiem piespiešanas līdzekļiem. Jebkāda alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā ir aizliegta. |
|
6.2.2. |
Pirms kaušanas un kaušanas laikā ar lopiem ir jāapietas tā, lai dzīvnieku stress tiktu samazināts līdz minimumam. |
6.3. Lopkopības produkcijas identifikācija
|
6.3.1. |
Lopi un lopkopības produkcija ir jāidentificē visos to audzēšanas, sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū laišanas posmos. |
7. Lopu mēsli
|
7.1. |
Kopējais mēslojuma daudzums, kā noteiks Direktīvā 91/676/EEK ( 22 ) ko izmanto saimniecībā, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā, kas ir iepriekšminētās direktīvas III pielikumā precizētais daudzums. Vajadzības gadījumā kopējo lopu blīvumu samazina, lai izvairītos no iepriekšminētā ierobežojuma pārsniegšanas. |
|
7.2. |
Lai noteiktu piemērotu lopu blīvumu, kas minēts iepriekš, dalībvalstu kompetentās iestādes nosaka lopu vienības, kas līdzvērtīgas 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru dažādu kategoriju dzīvniekiem izmantotās lauksaimniecības platības gadā, vadoties pēc VII pielikumā noteiktajiem skaitļiem. |
|
7.3. |
Dalībvalstis informē Komisiju un citas dalībvalstis par jebkuru novirzi no šiem skaitļiem un sniedz pamatojumu šādām izmaiņām. Šī prasība attiecas vienīgi uz maksimālā lopu skaita aprēķiniem ar mērķi nodrošināt, ka norma 170 kg slāpekļa no mēsliem uz hektāru gadā netiek pārsniegta. Tas neierobežo 8. sadaļā un VIII pielikumā noteiktās dzīvnieku blīvuma normas veselības un labklājības nolūkos. |
|
7.4. |
Bioloģiskās ražošanas saimniecības drīkst izveidot sadarbību ►M22 vienīgi ◄ ar citām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri atbilst šīs regulas noteikumiem, ar nolūku izplatīt pārpalikušos mēslus, kas iegūti no bioloģiskās ražošanas. Maksimālo robežu 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes gadā aprēķinās, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības. |
|
7.5. |
Dalībvalstis drīkst noteikt zemākus ierobežojumus nekā 7.1. līdz 7.4. punktā noteiktie, ņemot vērā attiecīgā reģiona īpatnības, citu slāpekļa mēslošanas līdzekli izmantošanu un slāpekļa nodrošinājumu augiem no augsnes. |
|
7.6. |
Lopu mēslu uzglabāšanas novietnēm jābūt ar tilpumu, kas izslēdz ūdeņu tiešu piesārņošanu vai caur noplūdi un iesūkšanos augsnē. |
|
7.7. |
Lai nodrošinātu saprātīgu mēslošanas līdzekļu pārraudzību, šādu lopu mēslu uzglabāšanas novietņu tilpumam ir jāpārsniedz uzglabāšanas tilpums, kas vajadzīgs ilgākais uz gadu, kad jebkura zemes apstrāde ar mēslojumu ir vai nu nevajadzīga (saskaņā ar dalībvalstīs iedibināto labo lauksaimniecības praksi), vai kad tā ir aizliegta gadījumos, kad ražošanas vienība atrodas noteiktā nitrātu jutīgā zonā. |
8. Brīvās platības un lopu novietošana
8.1. Vispārīgi principi
|
8.1.1. |
Lopu novietošanas apstākļiem ir jāatbilst lopu bioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām (piemēram, uzvedības vajadzības, kas attiecas uz pietiekamu kustību brīvību un ērtībām). Lopiem jābūt vieglai pieejai barībai un ūdenim. Ēku izolācijai, apsildei un ventilācijai jānodrošina, lai gaisa cirkulācija, putekļu līmenis, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija būtu uzturēta robežās, kas nav dzīvniekiem kaitīgas. Ēkām jāļauj nodrošināt pietiekamu dabisko ventilāciju un gaismu. |
|
8.1.2. |
Brīvām āra platībām vai āra aplokiem ir, ja vajadzīgs, jānodrošina pietiekama aizsardzība pret lietu, vēju, sauli un temperatūras svārstībām atkarībā no vietējiem laika apstākļiem un attiecīgās šķirnes. |
8.2. Lopu blīvums un izvairīšanās no pārliekas noganīšanas
|
8.2.1. |
Lopu novietošana kūtīs nebūs obligāta rajonos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā. |
|
8.2.2. |
Lopu blīvums kūtīs nodrošina dzīvniekiem ērtības un labsajūtu, kas jo īpaši ir atkarīga no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Tas ir arī atkarīgs no dzīvnieku uzvedības vajadzībām, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Optimālais blīvums nodrošinās dzīvnieku labklājību, sniedzot tiem pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, viegli atgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vicināšanu. |
|
8.2.3. |
Minimālās virsmas platības kūtīm un āra aplokiem, kā arī citas novietņu īpašības dažādām dzīvnieku sugām un kategorijām ir noteiktas VIII pielikumā. |
|
8.2.4. |
Ārā turēto lopu, kuri ganās pļavās, citos zāles klajumos, tīreļos, purvājos, viršos un citos dabiskos vai daļēji dabiskos apstākļos, blīvumam jābūt pietiekami mazam, lai novērstu augsnes nobradāšanu un veģetācijas noganīšanu. |
|
8.2.5. |
Kūtis, aploki, iekārtas un rīki ir pienācīgi jātīra un jādezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu izveidi. Šādai lopu novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai var izmantot tikai II pielikuma E daļā uzskaitītos produktus. Fekālijas, urīns un neapēsta vai izlijusi barība ir jāizvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un izvairītos no kukaiņu un grauzēju piesaistīšanas. Kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanai kūtīs un citās lopu turēšanas novietnēs var izmantot tikai tos produktus, kas uzskaitīti II pielikuma B daļas 2. iedaļā. |
8.3. Zīdītājdzīvnieki
|
8.3.1. |
Ievērojot 5.3. punkta noteikumus, visiem zīdītājiem ir jādod pieeja ganībām vai āra aplokam, kas drīkst būt daļēji nosegts, un tiem ir jānodrošina iespēja izmantot šīs platības, kad vien dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, laika apstākļi un zemes stāvoklis to atļauj, ja vien Kopienas vai valsts noteikumi attiecībā uz īpašām dzīvnieku veselības problēmām to neaizliedz. Zālēdājiem jānodrošina pieeja ganībām, kad vien apstākļi to atļauj. |
|
8.3.2. |
Gadījumos, kad zālēdājiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību nodrošināt āra aplokus vai āra pastaigas ziemas mēnešos. |
|
8.3.3. |
Neskatoties uz 8.3.1. punkta pēdējo teikumu, buļļiem vecumā virs viena gada ir jānodrošina pieeja ganībām vai āra aplokam, vai āra pastaigas. |
|
8.3.4. |
Atkāpjoties no 8.3.1. punkta, galējais nobarošanas posms gaļas liellopiem, cūkām un aitām drīkst notikt telpās ar noteikumu, ka šis telpu periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un jebkurā gadījumā — ne ilgāk kā trīs mēnešus. |
|
8.3.5. |
Lopu kūtīm jābūt ar gludāam, bet ne slidenām grīdām. Vismaz pusei no kopējās grīdu platības jābūt cietai, tas ir, tās nedrīkst būt noklātas ar šīferi vai režģu konstrukcijām. |
|
8.3.6. |
Kūtīs jābūt ērtai, tīrai un sausai pietiekama lieluma platībai gulēšanai un atpūtai, kurai jābūt cietas konstrukcijas, bez šīfera plāksnēm. Atpūtas platība jānodrošina ar plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā jābūt salmiem vai citam piemērotam dabiskam materiālam. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru II pielikuma A daļa ļauj izmantot kā mēslošanas līdzekli bioloģiskajā lauksaimniecībā. |
|
8.3.7. |
Attiecībā uz teļu audzēšanu, visām saimniecībām no 2000. gada 24. augusta bez jebkādām atkāpēm ir jāpilda Direktīva 91/629/EEK ( 23 ), kas nosaka minimālos teļu aizsardzības standartus. Teļu izvietošana atsevišķos steliņģos ir aizliegta pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas. |
|
8.3.8. |
Attiecībā uz cūku audzēšanu no 2000. gada 24. augusta visām saimniecībām ir jāpilda Padomes Direktīva 91/630/EEK ( 24 ), kas nosaka minimālos cūku aizsardzības standartus. Tomēr cūku mātes drīkst turēt grupās, izņemot grūtniecības beigu posmos un zīdīšanas periodā. Sivēnus nedrīkst turēt flat deck vai sivēnu būros. Āra platībām jābūt tādām, lai dzīvnieki varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu slāņus. |
8.4. Mājputni
|
8.4.1. |
Mājputni ir jātur vaļējās platībās, un tos nedrīkst turēt būros. |
|
8.4.2. |
Ūdensputniem ir jānodrošina pieeja tekošam ūdenim, dīķim vai ezeram, kad vien laika apstākļi to ļauj, respektējot dzīvnieku labklājības prasības vai higiēnas nosacījumus. |
|
8.4.3. |
Visu mājputnu kūtīm jāatbilst šādiem minimālajiem nosacījumiem: — vismaz vienai trešdaļai platības jābūt cietai, tas ir, bez šīfera plāksnēm vai režģa konstrukcijām, un noklātai ar pakaišiem, piemēram, salmiem, zāģu skaidām, smiltīm vai kūdru, — dējējvistu kūtīs pietiekami lielai grīdas platībai, kas pieejama vistām, jābūt viegli pieejamai putnu mēslu savākšanai, — tur jābūt laktām, kuru izmēri un skaits atbilst grupas un putnu lielumam, kā noteikts VIII pielikumā, — tur jābūt ieejas/izejas atveramiem caurumiem, kuru izmērs ir piemērots putniem, un šo caurumu kopējam garumam jābūt vismaz 4 m uz 100 m2 putniem pieejamās kūts platības; — katrā vistu kūtī nedrīkst būt vairāk kā: —4 800 cāļu, 3 000 dējējvistu, 5 200 pērļu vistu, 4 000 muskusa vai Pekinas pīļumātīšu vai 3 200 muskusa vai Pekinas pīļtēviņu, vai citu pīļu, 2 500 kapaunu, zosu vai tītaru, — kopējā izmantojamā platība gaļas putnu kūtīs vienā lauksaimniecības vienībā nedrīkst pārsniegt 1 600 m 2. |
|
8.4.4. |
Dabisko gaismu dējējvistām drīkst papildināt ar mākslīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu maksimums 16 gaismas stundas dienā ar nepārtrauktu nakts atpūtas periodu bez mākslīgās gaismas vismaz astoņu stundu garumā. |
|
8.4.5. |
Mājputniem ir jānodrošina pieeja pastaigām ārā, kad vien laika apstākļi to atļauj, un, kad vien iespējams, tiem jānodrošina šāda pieeja vismaz vienu trešdaļai no to dzīves. Šiem āra aplokiem jābūt galvenokārt segtiem ar veģetāciju, aprīkotiem ar drošības ierīcēm, un tiem jānodrošina dzīvniekiem viegla pieeja pietiekamam skaitam barošanas un dzirdināšanas siļu. |
|
8.4.6. |
Veselības apsvērumu dēļ kūtis ir jāiztukšo atsevišķu ganāmpulku audzēšanas starplaikos. Kūtis un novietnes šajā laikā jāiztīra un jādezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aploki jāatstāj tukši, lai ļautu veģetācijai ataugt, un arī veselības apsvērumu dēļ. Dalībvalstis noteiks laika posmu, kurā aplokiem jābūt tukšiem, un paziņos savu lēmumu Komisijai un citām dalībvalstīm. Šīs prasības neattiecas uz nelieliem mājputnu daudzumiem, kurus netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu. |
|
8.4.7. |
Neatkarīgi no 8.4.2. un 8.4.5. punktā noteiktā mājputnus drīkst turēt telpās, ja pastāv ierobežojumi, tai skaitā veterināri ierobežojumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Kopienas aktiem, lai pasargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, liedzot mājputniem uzturēties āra aplokos vai šādu uzturēšanos ierobežojot. Ja mājputnus tur telpās, tiem jānodrošina pastāvīga pieeja rupjai lopbarībai pietiekamā daudzumā un piemērotam materiālam, lai apmierinātu mājputnu etoloģiskās vajadzības. Komisija pārbaudīs šā punkta piemērošanu jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku labturības prasībām līdz 2006. gada 15. oktobrim. |
8.5. Vispārēja atkāpe lopu novietošanā
|
8.5.1. |
Atkāpjoties no 8.3.1., 8.4.2., 8.4.3. un 8.4.5. punktā noteiktajām prasībām un VIII pielikumā noteiktajām apdzīvotības blīvuma normām, dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst atļaut atkāpes no šo punktu un VIII pielikuma prasībām pārejas laikā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. Šo atkāpi drīkst piemērot tikai lopu audzēšanas saimniecībām ar esošām kūtīm, kuras celtas līdz 1999. gada 24. augustam, un tiktāl, ciktāl šīs lopu kūtis atbilst valsts noteikumiem par bioloģisko lauksaimniecību, kas ir spēkā līdz šim datumam, vai, ja tādu nav, tad privātiem standartiem, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis. |
|
8.5.2. |
Lauksaimniekiem, kuri gūst labumu no šīs atkāpes, jāiesniedz kontroles iestādei vai organizācijai plāns, kurā ir ietverti pasākumi, kas, beidzot pastāvēt atkāpei, nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem. |
|
8.5.3. |
Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par 8.5.1. punkta noteikuma izpildi. |
C. Biškopība un biškopības produkti
1. Vispārīgi principi
|
1.1. |
Biškopība ir svarīga nodarbe, kas dod ieguldījumu vides aizsardzībā un lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanā, pateicoties bišu apputeksnēšanas darbībai. |
|
1.2. |
Biškopības produktu pieskaitīšana bioloģiskās ražošanas produktiem ir cieši saistīta gan ar bišu stropu kopšanu, gan ar vides kvalitāti. Šī kvalifikācija ir arī atkarīga no apstākļiem, kādos notiek biškopības produktu izņemšana, pārstrāde un uzglabāšana. |
|
1.3. |
Ja uzņēmējam ir vairākas biškopības vienības vienā un tajā pašā platībā, tad visām vienībām jāatbilst šīs regulas prasībām. Atkāpjoties no šā principa, uzņēmējs var kopt vienības, kuras neatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka tiek izpildītas visas šīs regulas prasības, izņemot 4.2. punktā paredzētos noteikumus par dravu novietojumu. Tādā gadījumā produktu nevar pārdot ar atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodēm. |
2. Pārveides laiks
|
2.1. |
Biškopības produktus var pārdot ar atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodi tikai tad, ja šajā regulā paredzētie noteikumi ir izpildīti vismaz vienu gadu. Pārveides laikā vasks ir jānomaina saskaņā ar 8.3. punktā noteiktajām prasībām. |
3. Bišu izcelsme
|
3.1. |
Izvēloties šķirnes, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un pretestība pret slimībām. Priekšroku dod Eiropas šķirnēm Apis mellifera un to vietējiem ekotipiem. |
|
3.2. |
Dravas jāveido, sadalot saimes vai iegūstot spietus vai stropus no vienībām, kuras atbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. |
|
3.3. |
Izdarot pirmo atkāpi, ar iepriekšēju kontroles iestādes vai organizācijas atļauju ražošanas vienībās esošās dravas, kuras neatbilst šīs regulas noteikumiem, var pārveidot. |
|
3.4. |
Izdarot otro atkāpi, pašus bišu spietus pārejas laikā, kas beidzas 2002. gada 24. augustā, drīkst iegādāties no biškopjiem, kuri neražo saskaņā ar šo regulu. |
|
3.5. |
Izdarot trešo atkāpi, kontroles iestāde vai organizācija atļauj dravu pārveidi, ja dravas, kuras atbilst šīs regulas prasībām, nav pieejamas, augstas dzīvnieku mirstības gadījumā, ko izraisījuši veselības vai katastrofas apstākļi, pārveides laikā. |
|
3.6. |
Izdarot ceturto atkāpi, dravu atjaunošanā bioloģiskās lauksaimniecības vienībā gadā drīkst iesaistīt 10 % bišu māšu un spietu, kuri neatbilst šīs regulas prasībām, ar noteikumu, ka bišu mātes un spieti tiek likti stropos ar kārēm vai šūnu pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām. Šādā gadījumā nepiemēro pārveides laiku. |
4. Dravu novietojums
|
4.1. |
Dalībvalstis var noteikt reģionus un teritorijas, kurās biškopību, kas atbilst šai regulai, nevar piekopt. Biškopis iesniedz kontroles iestādei vai organizācijai karti ar vajadzīgo mērogu, kurā parādīts dravu izvietojums, kā paredz III regulas A1 daļas 2. iedaļa. Ja šādas teritorijas nav noteiktas, biškopim jāiesniedz kontroles iestādei vai organizācijai vajadzīgā dokumentācija un pierādījumi, to skaitā attiecīga analīze, kas parāda, ka kolonijām pieejamās platības atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām. |
|
4.2. |
Dravu novietojumam: a) jānodrošina bitēm pietiekami daudz dabiskā nektāra, medusrasas un ziedputekšņu avotu, un pieeja ūdenim; b) jābūt tādam, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo pamatā bioloģiski audzētas kultūras un/vai parastā veģetācija, kas atbilst šīs regulas 6. panta un I pielikuma prasībām, un kultūras, uz kuram neattiecas šī regula, bet kuras apstrādā ar zemas ekoloģiskās iedarbības metodēm, kā, piemēram, tās, kuras aprakstītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2078/92 ( 25 ) sastādītajās programmās un kuras nevar ievērojami ietekmēt biškopību kā bioloģiskās lauksaimniecības nozari; c) jāievēro pietiekams attālums no ar lauksaimniecību nesaistītiem avotiem, kuri, iespējams, izraisa piesārņojumu, piemēram, lielpilsētām, automaģistrālēm, rūpniecības rajoniem, atkritumu izgāztuvēm, atkritumu sadedzināšanas fabrikām u. c. Kontroles iestādes vai organizācijas nosaka standartus šīs prasības nodrošināšanai. Iepriekšminētās prasības neattiecas uz rajoniem, kur nenotiek ziedēšana, vai uz laiku, kad stropi guļ. |
5. Barība
|
5.1. |
Ražošanas sezonas beigās stropos jāatstāj pietiekama medus un ziedputekšņu rezerve, lai bites varētu ziemā izdzīvot. |
|
5.2. |
Saimju mākslīga barošana ir atļauta, ja ir apdraudēta to izdzīvošana ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ. Mākslīgo barošanu veic ar bioloģiski ražotu medu, vēlams, no tās pašas bioloģiskās ražošanas vienības. |
|
5.3. |
Izdarot pirmo atkāpi no 5.2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut mākslīgajā barošanā izmantot bioloģiski ražotu sīrupu vai bioloģisko cukura melasi bioloģiski ražota medus vietā, jo īpaši, ja to prasa klimatiskie apstākļi, kas izraisa medus kristalizāciju. |
|
5.4. |
Izdarot otro atkāpi, kontroles iestādes vai organizācijas drīkst atļaut izmantot mākslīgajai barošanai pārejas laikā, kas beidzas 2002. gada 24. augustā, cukura sīrupu, cukura melasi un medu, uz kuriem neattiecas šī regula. |
|
5.5. |
Dravu reģistrā par mākslīgo barošanu ieraksta šādas ziņas: produkta tips, datums, daudzumi un stropi, kuriem tas pielietots. |
|
5.6. |
Citus produktus, kuri nav norādīti 5.1. līdz 5.4. punktā, nevar izmantot biškopībā, kura atbilst šai regulai. |
|
5.7. |
Mākslīgo barošanu drīkst veikt vienīgi starp pēdējo medus ievākšanu un 15 dienas pirms nākamās nektāra vai medusrasas iegūšanas sezonas sākuma. |
6. Slimību novēršana un veterinārā aprūpe
|
6.1. |
Slimību novēršanu biškopībā balsta uz šādiem principiem: a) attiecīgu izturīgu šķirņu izvēle; b) zināmu darbību piemērošana, lai pastiprinātu izturību pret slimībām un infekciju novēršanu, piemēram: regulāra bišu māšu atjaunošana, sistemātiska stropu pārbaude, lai atklātu iespējamās veselības novirzes, jauno tranu pārbaude stropos, materiālu un iekārtu dezinfekcija regulāros starplaikos, inficētu materiālu vai infekcijas avotu iznīcināšana, regulāra bišu vaska un pietiekamu ziedputekšņu un medus rezervju atjaunošana stropos. |
|
6.2. |
Ja, neskatoties uz iepriekšminētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, saimes saslimst vai tajās ieperinās parazīti, tās nekavējoties jāārstē, un, ja vajadzīgs, šīs saimes var novietot izolētās dravās. |
|
6.3. |
Veterināro zāļu lietošana biškopībā, kas atbilst šai regulai, ir pieļaujama, ievērojot šādus principus: a) tos var lietot tiktāl, ciktāl attiecīgā lietošana ir atļauta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem; b) fitoterapijas un homeopātiskiem līdzekļiem dod priekšroku, salīdzinot ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem produktiem, ar noteikumu, ka to ārstnieciskā iedarbībai ir vajadzīgais rezultāts apstākļos, kādos tos lieto; c) ja iepriekšminēto produktu lietošana izrādās neefektīva vai no tās nevar gaidīt slimības vai parazītu apkarošanu, kas var beigties ar saimju iznīcināšanu, drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskās zāles uz veterinārārsta vai citu dalībvalsts pilnvarotu personu atbildību, neierobežojot a) un b) apakšpunktos noteiktos principus; d) ķīmiski sintezētu alopātisko zāļu lietošana profilaktiskai aprūpei ir aizliegta; e) neierobežojot iepriekšminēto a) principu, skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī šādas vielas: mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu var lietot Varroa jacobsoni ieperināšanās gadījumos. |
|
6.4. |
Papildus iepriekšminētajiem principiem ir atļauta stropu un kāru veterināra aprūpe, kas ir obligāta saskaņā ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem. |
|
6.5. |
Ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem produktiem, tad šajā laika posmā saimes, kas saņem ārstēšanu, jānovieto izolētās dravās, un viss vasks jāaizstāj ar vasku, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Pēc tam šīm saimēm piemēro vienu gadu ilgu pārveides laiku. |
|
6.6. |
Iepriekšējā punktā noteiktās prasības neattiecas uz 6.3. punkta e) apakšpunktā minētajiem produktiem. |
|
6.7. |
Ja ir jāizmanto veterinārās zāles, tad produkta tips (ietverot norādi par aktīvo farmakoloģisko vielu) līdz ar sīkām ziņām par diagnozi, devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu, likumīgo nogaidīšanas periodu skaidri jāreģistrē un jādeklarē kontroles iestādei vai organizācijai, pirms produktus laiž tirgū kā bioloģiski ražotus. |
7. Biškopības vadības prakse un identifikācija
|
7.1. |
Bišu iznīcināšana kārēs kā ar biškopības produktu ievākšanu saistīta metode ir aizliegta. |
|
7.2. |
Bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus, ir aizliegta. |
|
7.3. |
Bišu māšu nomaiņa, kurā ietilpst vecās bišu mātes nogalināšana, ir atļauta. |
|
7.4. |
Tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa jacobsoni izplatīšanos. |
|
7.5. |
Ķīmisko sintētisko repelentu izmantošana medus ievākšanas laikā ir aizliegta. |
|
7.6. |
Zona, kur novietota drava, jāreģistrē līdz ar stropu marķēšanu. Kontroles iestāde vai organizācija jāinformē par dravu pārvietošanu līdz datumam, par kuru vienojas ar kontroles iestādi vai organizāciju. |
|
7.7. |
Ievēro īpašu piesardzību, lai nodrošinātu atbilstošu biškopības produktu ievākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Visus pasākumus, kas veikti, lai izpildītu šīs prasības, reģistrē. |
|
7.8. |
Šūnu rāmju izņemšanu un medus ievākšanas darbības jāfiksē dravas reģistrā. |
8. Stropu un biškopībā izmantoto materiālu raksturojums
|
8.1. |
Stropi jāgatavo pamatā no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem. |
|
8.2. |
Izņemot 6.3. punkta e) apakšpunktā minētos produktus, stropos drīkst lietot tikai dabiskus produktus, kā, piemēram, propoliss, vasks un augu eļļas. |
|
8.3. |
Bišu vasks jaunām kārēm jāņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām. Izdarot atkāpi, jo īpaši jaunu iekārtu gadījumā vai pārveides laikā kontroles iestāde vai organizācija drīkst izņēmuma apstākļos atļaut izmantot bišu vasku, kas nenāk no šādām vienībām, ja tirgū nav pieejams bioloģiski ražots bišu vasks un ar noteikumu, ka tas nāk no šūnas. |
|
8.4. |
Izņemot medu, nedrīkst izmantot kāres, kuras satur perus. |
|
8.5. |
Lai aizsargātu materiālus (rāmjus, stropus un kāres), jo īpaši no kaitēkļiem, ir atļauts izmantot tikai II pielikuma B daļas 2. iedaļā uzskaitītos produktus. |
|
8.6. |
Fiziska apstrāde, kā, piemēram, strūkla vai tieša liesma, ir atļautas. |
|
8.7. |
Materiālu, ēku, iekārtu, rīku vai biškopībā lietotu produktu tīrīšanai vai dezinfekcijai ir atļauts izmantot tikai II pielikuma E daļā uzskaitītās vielas. |
II PIELIKUMS
A DAĻA
Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji
Vispārējie nosacījumi visiem produktiem:
— izmantot tikai saskaņā ar I pielikuma noteikumiem,
— izmantot tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par attiecīgo produktu laišanu tirgū un izmantošanu, ko piemēro vispārējai lauksaimniecībai dalībvalstī, kur produktu izmanto.
|
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
Salikti produkti vai produkti, kas satur tikai turpmāk uzskaitītos materiālus: |
|
|
— kūtsmēsli |
Produkts, kas sastāv no dzīvnieku ekskrementiem un augu daļām (pakaišiem). Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. Norāde uz dzīvnieku sugu. Iegūst ekstensīvajā lopkopībā un tikai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2328/91 (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3669/93 (2), 6. panta 5. punkta nozīmē. |
|
— kaltēti kūtsmēsli un dehidrēti mājputnu mēsli |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. Norāde uz dzīvnieku sugu. Iegūst ekstensīvajā lopkopībā un tikai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2328/91 6. panta 5. punkta nozīmē. |
|
— kompostēti dzīvnieku ekskrementi, tajā skaitā mājputnu mēsli un kompostēti kūtsmēsli |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. Norāde uz dzīvnieku sugu. Industrializētas lauksaimniecības izcelsme aizliegta. |
|
— šķidri dzīvnieku ekskrementi (gļotas, urīns u.c.) |
Izmanto pēc kontrolētas fermentācijas un/vai pienācīgas atšķaidīšanas. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. Norāde uz dzīvnieku sugu. Industrializētas lauksaimniecības izcelsme aizliegta. |
|
— kompostēti vai fermentēti sadzīves atkritumi |
Produkts, ko iegūst no sadzīves atkritumiem, kuri atdalīti no avota, kas bijuši pakļauti kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā Tikai augu un dzīvnieku sadzīves atkritumi Tikai tad, ja iegūti slēgtā un uzraudzītā savākšanas sistēmā, ko pieņēmusi dalībvalsts Maksimālā koncentrācija sausnā mg/kg: kadmijs: 0,7; varš: 70; niķelis: 25; svins: 45; cinks: 200; dzīvsudrabs: 0,4; hroms (kopā): 70; hroms (VI): 0 (*) Vajadzību atzīst kontroles organizācija vai kontroles iestāde ►M37 ◄ |
|
— kūdra |
Izmanto tikai dārzkopībā (tirgus produkcijas dārzkopība, puķkopība, mežkopība, dēstu audzētava). |
|
— māli (piemēram, perlīts, vermikulīts u.c.) |
|
|
— sēņu audzēšanas atkritumi |
Substrāta sākotnējā sastāvā jābūt tikai šā saraksta produktiem. |
|
— tārpu un kukaiņu ekskrementi (vermikomposts) |
|
|
— gvano |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— augu materiāla maisījuma komposts vai fermentēts augu materiāls |
Produkts, ko iegūst no augu materiālu maisījumiem, kuri bijuši pakļauti kompostēšanai vai anaerobiskai rūgšanai biogāzes ražošanas nolūkā Vajadzību atzīst kontroles organizācija vai kontroles iestāde |
|
— dzīvnieku valsts izcelsmes produkti vai blakusprodukti, kā minēts turpmāk: — asins milti — nagu milti — ragu milti — kaulu milti vai kaulu milti bez želatīna ►M17 ◄— zivju milti — gaļas milti — spalvu un chiquette milti — vilna — zvērādas |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— spalvas — piena produkti |
►M12 maksimālā hroma (VI) koncentrācija mg/kg sausnā: 0 (*) ◄ |
|
— augu valsts izcelsmes produkti un blakusprodukti mēslojumam (piemēram, eļļas sēklu raušu milti, kakao augļu miziņas, diedzēti miežu asni u.c.) |
|
|
— jūras aļģes un jūras aļģu produkti |
►M12
Tiktāl, ciktāl tieši iegūti: i) fizikālos procesos, to skaitā dehidrējot, sasaldējot un samaļot; ii) ekstrakcijā ar ūdeni vai skābes ūdens un/vai sārmainā šķīdumā; iii) fermentācijā; jābūt kontroles organizācijas vai kontroles iestādes atzītam ◄ |
|
— zāģu skaidas un kokskaidas |
Pēc nozāģēšanas koks nav ķīmiski apstrādāts. |
|
— kompostēta koku miza |
Pēc nozāģēšanas koks nav ķīmiski apstrādāts. |
|
— koku pelni |
No koka, kas pēc nozāģēšanas nav ķīmiski apstrādāts. |
|
— sasmalcināts fosforīts |
Produkts, kas precīzi aprakstīts Padomes Direktīvā 76/116/EEK (3), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/284/EEK (4). Kadmija saturs ir vienāds ar 90 mg/kg no P205 vai mazāks. |
|
— alumīnija kalcija fosfāts |
Produkts, kas precīzi aprakstīts Padomes Direktīvā 76/116/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/284/EEK. Kadmija saturs ir vienāds ar 90 mg/kg no P205 vai mazāks. Izmanto tikai bāziskā augsnē (pH >7,5). |
|
— izdedži |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— neapstrādāts kālija sāls (piemēram, kainīts, silvinīts u.c.) |
Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— kālija sulfāts, kas, iespējams, satur magnija sāli |
Produkts, ko iegūst no neapstrādāta kālija sāls fizikālā ekstrakcijas procesā un kas, iespējams, satur arī magnija sāļus Vajadzību atzīst kontroles iestāde vai kontroles organizācija |
|
— destilācijas notekūdeņi |
Izņemot amonija destilācijas notekūdeņu ekstraktu. |
|
— dabīgas izcelsmes kalcija karbonāts (piemēram, krīts, merģelis, smalcināts kaļķakmens, Breton ameliorant, fosfātkrīts) |
|
|
— magnijs un dabīgas izcelsmes kalcija karbonāts (piemēram, magnija krīts, smalcināts magnija kaļķakmens u.c.) |
Tikai dabīgas izcelsmes. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— magnija sulfāts (piemēram, kizerīts) |
|
|
— kalcija hlorīda šķīdums |
Ābeļu lapu apstrāde, ja konstatē kalcija trūkumu. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— kalcija sulfāts (ģipsis) |
Produkts, kas precīzi aprakstīts Padomes Direktīvā 76/116/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/284/EEK. Tikai dabīga izcelsme. |
|
— rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti no cukura ražošanas |
Vajadzību atzīst kontroles organizācija vai kontroles iestāde |
|
— rūpnieciskie kaļķi, kas iegūti, ražojot sāli ar vakuuma metodi |
Blakusprodukts, ražojot sāli ar vakuuma metodi no kalnu rajonos atrodamā sālsūdens Vajadzība, ko atzīst kontroles iestāde vai inspekcijas iestāde |
|
— brīvs sērs |
Produkts, kas precīzi aprakstīts Padomes Direktīvā 76/446/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/284/EEK. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— mikroelementi |
Direktīvā 89/530/EEK (5)iekļautie mikroelementi. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— nātrija hlorīds |
Tikai raktuvju sāls. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde atzīst par vajadzīgu. |
|
— akmens milti |
|
|
(1) OV L 218, 6. 8. 1991., 1. lpp. (2) OV L 338, 31. 12. 1993., 26. lpp. (***) Mazākais nosakāmais daudzums (4) OV L 24, 30. 1. 1976., 21. lpp. (5) OV L 111, 22. 4. 1989., 34. lpp. (6) OV L 281, 30. 9. 1989., 116. lpp. |
|
B. PESTICĪDI
1. Augu aizsardzības produkti.
Vispārējie nosacījumi, kas attiecas uz visiem produktiem, kuri sastāv no šādām aktīvām vielām vai satur tās:
— izmantot saskaņā ar I pielikuma noteikumiem,
— tikai saskaņā ar tādiem īpašiem noteikumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem un kas ir spēkā dalībvalstī, kur šo produktu lieto (ja vajadzīgs ( 26 )).
I. Kultūraugu vai dzīvnieku izcelsmes vielas
|
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
Azadiraktīns, kas ekstrahēts no Azadirachta indica (Indijas azadiraktas) |
Insekticīds |
|
Vajadzību atzīst kontroles iestāde vai kontroles organizācija. |
|
|
(*) Bišu vasks |
Atvašu ierobežotājs |
|
Želatīns |
Insekticīds |
|
(*) Hidrolizēti proteīni |
Atraktants; |
|
tikai atļautos pielietojumos kopā ar citiem atbilstīgiem produktiem, kas minēti šā II pielikuma B iedaļā. |
|
|
Lecitīns |
Fungicīds |
|
Nicotiana tabacum ekstrakts (ūdens šķīdums) |
Insekticīds; |
|
tikai pret laputīm subtropu augļu kokiem (piemēram, apelsīniem, citroniem) un tropu kultūrām (piemēram, banāniem); izmantot tikai veģetācijas perioda sākumā; |
|
|
jābūt kontroles organizācijas vai kontroles iestādes atzītam; |
|
|
tikai laika posmā, kas beidzas 2002. gada 31. martā. |
|
|
Augu eļļas (piemēram, piparmētru eļļa, priežu skuju eļļa, ķimeņu eļļa) |
Insekticīds, akaricīds, fungicīds un dīgšanas inhibitors. |
|
Piretrīni, kas ekstrahēti no Chrysanthemum cinerariaefolium |
Insekticīds |
|
Vajadzību atzīst kontroles organizācija vai kontroles iestāde |
|
|
Kvazija, kas ekstrahēta no Quassia amara |
Insekticīds, repelents |
|
Rotenons, kas ekstrahēts no Derris spp. un Lonchocarpus spp., un Terphrosia spp. |
Insekticīds; |
|
jābūt kontroles organizācijas vai kontroles iestādes atzītam. |
|
|
(*) Dažās dalībvalstīs produktus, kas apzīmēti ar, neuzskata par augu aizsardzības līdzekļiem, un uz tiem neattiecas normatīvie akti par augu aizsardzības līdzekļiem. |
|
II. Mikroorganismi, ko izmanto bioloģiskai kaitēkļu apkarošanai
|
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
Mikroorganismi (baktērijas, vīrusi un sēnītes), piemēram, Bacillus thuringensis, Granulosis virus u.c. |
Tikai ģenētiski nemodificēti produkti Direktīvas 90/220/EEK nozīmē. (1) |
|
(1) OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. |
|
III. Vielas, kas izmantojamas slazdos un/vai sadalītājos
Vispārēji nosacījumi:
— slazdiem un/vai sadalītājiem jānovērš vielu nokļūšana vidē, kā arī jānovērš vielu nonākšana saskarē ar kultivētajām kultūrām;
— slazdi pēc izlietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.
|
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
(*) Diamonija fosfāts |
Atraktants; |
|
tikai slazdos. |
|
|
Metaldehīds |
Moluskicīds; |
|
tikai slazdos, kuros ir repelents augstākām dzīvnieku sugām; |
|
|
tikai laika posmā, kas beidzas ►M22 2006. gada 31. martā ◄ . |
|
|
Preparāti no dzīvnieku izdalījumiem |
Pievilinātājviela; reproduktīvās uzvedības kavētājs |
|
tikai slazdos un automātiskos sadalītājos |
|
|
Piretroīdi (tikai deltametrīns vai lambdacihalotrīns) |
Insekticīds; |
|
tikai slazdos ar īpašiem atraktantiem; |
|
|
tikai pret Batrocera oleae un Ceratitis capitata wied; |
|
|
jābūt kontroles organizācijas vai kontroles iestādes atzītam; |
|
|
▼M22 ————— |
|
|
(*) Dažās dalībvalstīs produktus, kas apzīmēti ar, neuzskata par augu aizsardzības līdzekļiem, un uz tiem neattiecas normatīvie akti par augu aizsardzības līdzekļiem. |
|
IIIa Izstrādājumi, kas ir klājami uz virsmas starp audzējamiem augiem
|
Nosaukums |
Apraksts; prasības attiecībā uz sastāvu; lietošanas nosacījumi |
|
Dzelzs (III) ortofosfāts |
Limacīds |
IV. Citas vielas, ko tradicionāli izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā
|
Nosaukums |
Apraksts, prasības attiecībā uz sastāvu, lietošanas nosacījumi |
|
Varš vara hidroksīda, vara oksihlorīda, tribāziska vara sulfāta, vara oksīda formā |
Fungicīds Līdz 2005. gada 31. decembrim līdz, maksimums, 8 kg vara uz vienu hektāru gadā, un no 2006. gada 1. janvāra 6 kg vara uz vienu hektāru gadā, neierobežojot mazāku daudzumu, ja tādu paredz īpaši noteikumi dalībvalstu normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļiem valstī, kur šādu produktu izmanto — Daudzgadīgiem augiem dalībvalstis drīkst, atkāpjoties no iepriekšējā punkta, paredzēt, ka maksimālos līmeņus piemēro šādi: — kopējais maksimālais daudzums, ko izmanto no 2002. gada 23. marta līdz 2006. gada 31. decembrim, nepārsniedz 38 kg vara uz hektāru — no 2007. gada 1. janvāra maksimālo daudzumu, ko drīkst izmantot katru gadu uz vienu hektāru, aprēķina, atņemot 4 iepriekšējos gados faktiski izmantotos daudzumus no attiecīgi 36, 34, 32 un 30 kg vara 2007., 2008., 2009., 2010. un turpmākos gados Šādai vajadzībai jābūt kontroles iestādes vai organizācijas atzītai |
|
(*)Etilēns |
Banānu, kivi un kakiplūmju (hurmu) gatavināšana; ananasa ziedu uzziedināšana Vajadzība, ko atzīst kontroles iestāde vai inspekcijas iestāde |
|
Taukskābes kālija sāls (šķidrās ziepes) |
Insekticīds |
|
(*)Kālija alauns (kalinīts) |
Banānu nogatavināšanas novērsējs |
|
Sērkaļķis (kalcija polisulfīds) |
Fungicīds, insekticīds, akaricīds |
|
Vajadzību atzīst kontroles iestāde vai kontroles organizācija |
|
|
Parafīneļļa |
Insekticīds, akaricīds |
|
Minerāleļļas |
Insekticīds, fungicīds; |
|
tikai augļu kokiem, vīnogulājiem, olīvkokiem un tropu kultūrām (piemēram, banāniem); |
|
|
▼M22 ————— |
|
|
jābūt kontroles organizācijas vai kontroles iestādes atzītam. |
|
|
Kālija permanganāts |
Fungicīds, baktericīds; |
|
tikai augļu kokiem, olīvkokiem un vīnogulājiem. |
|
|
(*)Kvarca smiltis |
Repelents |
|
Sērs |
Fungicīds, akaricīds, repelents |
|
(*) Dažās dalībvalstīs produktus, kas apzīmēti ar, neuzskata par augu aizsardzības līdzekļiem, un uz tiem neattiecas normatīvie akti par augu aizsardzības līdzekļiem. |
|
V. Citas vielas
|
Nosaukums |
Apraksts, sastāva prasības, lietošanas nosacījumi |
|
Kalcija hidroksīds |
Fungicīds Tikai augļu kokiem, tostarp stādiem, augļu koku vēža apkarošanai |
|
2. |
Kaitēkļu un slimību apkarošanas produkti lopu kūtīm un iekārtām: 1. sadaļā uzskaitītie produkti Rodenticīdi |
C. BARĪBAS SASTĀVDAĻAS
1. Augu izcelsmes barības sastāvdaļas
1.1. Labība, graudi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
auzu graudi, pārslas, atsijas, sēnalas un klijas; miežu graudi, proteīns un atsijas; rīsu dīgļu rauši; prosas graudi; rudzu graudi un atsijas; sorgo graudi; kviešu graudi, atsijas, klijas, lipekļa barība, lipeklis un dīgļi; speltas kviešu graudi; tritikāles graudi; kukurūzas graudi, klijas, atsijas, dīgļu rauši un lipeklis; iesala asni; drabiņas.
1.2. Eļļas augu sēklas, eļļas augu augļi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
rapšu sēklas, rauši un sēnalas; sojas pupas, grauzdētas, rauši un sēnalas; saulespuķu sēklas un rauši; kokvilnas sēklas un sēklu rauši; linsēklas un rauši; sezama sēklu rauši; palmu augļu kodolu rauši; ķirbju sēklu rauši; olīvas, olīvu masa; augu eļļas (pēc fiziskas ekstrahēšanas).
1.3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
aunazirņu sēklas, to atsijas un klijas; franču vīķu sēklas, atsijas un klijas; sējas dedestiņas sēklas, kas ir termiski apstrādātas, atsijas un klijas; zirņu sēklas, to atsijas un klijas; cūku pupu sēklas, to atsijas un klijas; sīksēklu un vidējrupjsēklu pupu sēklas, to atsijas un klijas, vīķu sēklas, atsijas un klijas un lupīnas sēklas, atsijas un klijas.
1.4. Gumi, saknes, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
cukurbiešu masa, kartupeļi, saldo kartupeļu gumi, kartupeļu masa (kartupeļu cietes ekstrahēšanas blakusprodukts), kartupeļu ciete, kartupeļu proteīns un manioks.
1.5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
ceratonija, ceratonijas pākstis un to milti, ķirbji, citrusaugļu mīkstums; āboli, cidonijas, bumbieri, persiki, vīģes, vīnogas un to masas; kastaņi, valriekstu rauši, lazdu riekstu rauši; kakao apvalki un rauši; ozolzīles.
1.6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
sējas lucerna, lucernas milti, āboliņi, āboliņa milti, zāle (iegūta no rupjās lopbarības augiem), zāles milti, siens, skābbarība, graudaugu salmi un rupjajai lopbarībai domāti sakņu dārzeņi.
1.7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
melase, jūras aļģu milti (iegūti kaltējot un samaļot jūras aļģes un mazgāti, lai samazinātu joda saturu tajos), augu pulveri un ekstrakti, augu proteīna ekstrakti (paredzēts tikai jauniem dzīvniekiem), garšvielas un lapu garšaugi.
1.8. Šādas barības sastāvdaļas var izmantot līdz2004. gada 30. jūnijam: rīsu graudi, šķeltie rīsi, rīsu klijas, rudzu barība, rudzu klijas, ripšu sēklu rauši, ripšu sēklu sēnalas un tapioka.
2. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas
2.1. Piens un piena produkti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
svaigpiens, kā noteikts Direktīvas 92/46/EEK 2. pantā ( 27 ), piena pulveris, vājpiens, sausais vājpiens, paniņas, sausās paniņas, sūkalas, sausās sūkalas, sausās sūkalas ar zemu cukura saturu, sūkalu proteīna pulveris (ekstrahēts fizikālā apstrādē), kazeīna pulveris, laktozes pulveris, rūgušpiena biezmasa un rūgušpiens.
2.2. Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
zivis, zivju eļļa un nerafinēta mencu aknu eļļa; šķīstoši vai nešķīstoši zivju, gliemju un vēžveidīgo autolizāti, hidrolizāti un proteolizāti, ko iegūst fermentatīvi un kas paredzēti tikai jauniem dzīvniekiem. Zivju milti.
2.3. Mājputnu barošanai paredzētas olas un olu produkti, vēlams no tās pašas saimniecības.
3. Neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas
Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
Nātrijs:
nerafinēts jūras sāls,
rupjais akmeņsāls,
nātrija sulfāts,
nātrija karbonāts,
nātrija bikarbonāts,
nātrija hlorīds;
Kālijs:
kālija hlorīds;
Kalcijs:
litotamnions un merģelis,
ūdensdzīvnieku čaulas (ieskaitot sēpijas asakas),
kalcija karbonāts,
kalcija laktāts,
kalcija glikonāts;
Fosfors:
defluorinēts dikalcija fosfāts,
defluorinēts monokalcija fosfāts,
mononātrija fosfāts,
kalcija–magnija fosfāts,
kalcija–nātrija fosfāts;
Magnijs:
magnija oksīds (bezūdens magnija oksīds),
magnija sulfāts,
magnija hlorīds,
magnija karbonāts,
magnija fosfāts;
Sērs:
nātrija sulfāts.
Kaulu dikalcija fosfāta nogulsnes var izmantot līdz 2004. gada 30. jūnijam.
D. BARĪBAS PIEDEVAS, ATSEVIŠĶAS DZĪVNIEKU UZTURĀ LIETOTAS VIELAS (DIREKTĪVA 82/471/EEK) UN BARĪBAI PIELIETOTIE PĀRSTRĀDES PALĪGLĪDZEKĻI
1. Barības piedevas
|
1.1. |
Mikroelementi. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: E1 Dzelzs: dzelzs (II) karbonāts, dzelzs (II) sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts, dzelzs (III) oksīds; E2 Jods: bezūdens kalcija jodāts, kalcija jodāts, heksahidrāts, nātrija jodīds; E3 Kobalts: kobalta (II) sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts, bāziskais kobalta (II) karbonāts, monohidrāts; E4 Varš: vara (II) oksīds, bāziskais vara (II) karbonāts, monohidrāts, vara (II) sulfāts, pentahidrāts; E5 Mangāns: mangāna (II) karbonāts, mangāna (II) oksīds un mangāna (III) oksīds, mangāna (II) sulfāts, monohidrāts un/vai tetrahidrāts; E6 Cinks: cinka karbonāts, cinka oksīds, cinka sulfāts, monohidrāts un/vai heptahidrāts; E7 Molibdēns: amonija molibdāts, nātrija molibdāts; E8 Selēns: nātrija selenāts, nātrija selenīts. |
|
1.2. |
Vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar līdzīgu iedarbību. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: Vitamīni, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 ( 28 ): — vitamīni, kas ražoti no izejvielām, kuras dabiski atrodamas barībā, — sintētiskie vitamīni, kas ir identiski dabīgajiem vitamīniem un paredzēti dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, — sintētiskie vitamīni A, D un E, kas ir identiski dabīgajiem vitamīniem un paredzēti atgremotājiem, iepriekš saņemot dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu. |
|
1.3. |
Fermenti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: fermenti, kas atļauti saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK. |
|
1.4. |
Mikroorganismi. Šajā kategorijā iekļauti tikai šādi mikroorganismi: mikroorganismi, kas atļauti saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK. |
|
1.5. |
Konservanti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: E 200 Sorbīnskābe, E 236 Skudrskābe, E 260 Etiķskābe, E 270 Pienskābe, E 280 Propionskābe, E 330 Citronskābe. Pienskābes, skudrskābes, propionskābes un citronskābes izmantošanu skābbarības ražošanā atļauj tikai tad, ja laika apstākļu dēļ nenotiek atbilstoša fermentācija. |
|
1.6. |
Saistvielas, pretsalipes vielas un koagulanti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: E 470 Dabīgas izcelsmes kalcija stearāts, E 551b Koloidāls silīcija oksīds, E 551c Diatomīts, E 558 Bentonīts, E 559 Kaolinīta māli E 560, Stearītu un hlorīta dabīgi maisījumi, E 561 Vermikulīts, E 562 Sepiolīts, E 599 Perlīts. |
|
1.7. |
Antioksidanti. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: E 306 Dabīgas izcelsmes tokoferola ekstrakts. |
|
1.8. |
Skābbarības piedevas. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas: no 2004. gada 19. oktobra – fermenti, raugi un baktērijas, kas atļautas ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par piedevām, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai. |
2. Daži produkti, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai
Šajā kategorijā iekļauti tikai šādi produkti:
alus raugi.
3. Pārstrādes palīgvielas, ko izmanto barībā
3.1. Skābbarības pārstrādes palīgvielas. Šajā kategorijā iekļautas tikai šādas vielas:
— jūras sāls, rupjais akmeņsāls, sūkalas, cukurs, cukurbiešu masa, labības milti un melase,
— līdz 2004. gada 18. oktobrim – fermenti, raugi un pienskābes, etiķskābes, skudrskābes un propionskābes baktērijas.
E. LOPU ĒKU UN IEKĀRTU (PIEMĒRAM, IERĪČU UN DARBARĪKU) TĪRĪŠANAI UN DEZINFEKCIJAI ATĻAUTIE PRODUKTI
Kālija un nātrija ziepes
Ūdens un tvaiks
Kaļķu piens
Kaļķi
Nedzēsti kaļķi
Nātrija hipohlorīts (piemēram, kā šķidrs balinātājs)
Nātrija hidroksīds
Kālija hidroksīds
Ūdeņraža peroksīds
Dabiskās augu esences
Citronskābe, etiķskābe, skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe un etiķskābe
Spirts
Slāpekļskābe (piena iekārtas)
Fosforskābe (piena iekārtas)
Formaldehīds
Tīrīšanas un dezinfekcijas produkti pupiem un slaukšanas iekārtām
Nātrija karbonāts
F. CITI PRODUKTI
III PIELIKUMS
KONTROLES MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN PIESARDZĪBAS PASĀKUMI SASKAŅĀ AR 8. UN 9. PANTĀ MINĒTO KONTROLES SISTĒMU
Šajā pielikumā izklāstītos vispārīgos noteikumus piemēro visiem 8. panta 1. punktā minētajiem uzņēmējiem, ciktāl šie noteikumi saistīti ar attiecīgā uzņēmēja veiktajām darbībām.
Uzņēmējiem, kas veic katras apakšiedaļas virsrakstā minētās darbības, papildus vispārīgajiem noteikumiem piemēro īpašos noteikumus.
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Kontroles minimālās prasības
Šā pielikuma kontroles minimālās prasības piemēro, neierobežojot dalībvalstu pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami, lai visā ražošanas procesā nodrošinātu produktu izsekojamību, kā minēts 9. panta 12. punkta a) un c) apakšpunktā, un lai nodrošinātu šīs regulas noteiktumu izpildi.
2. Īstenošana
Uz uzņēmējiem, kas Regulas (EK) Nr. 2491/2001 2. pantā minētajā dienā jau darbojas, arī attiecas 3. punktā minētie noteikumi un sākotnējās pārbaudes noteikumi, kuri paredzēti šā pielikuma īpašo noteikumu A, B, C, D un E iedaļā.
3. Sākotnējā pārbaude
Kad pirmo reizi īsteno kontroles režīmu, atbildīgajam uzņēmējam jāizstrādā:
— pilns vienības un/vai telpu, un/vai darbības apraksts,
— visi praktiskie pasākumi, kas jāveic vienības un/vai telpu, un/vai darbības līmenī, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un jo īpaši šā pielikuma prasībām,
— piesardzības pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma risku ar neatļautiem līdzekļiem vai vielām, un tīrīšanas pasākumi, kas jāveic uzglabāšanas vietās un visā uzņēmēja ražošanas procesā.
Attiecīgā gadījumā šis apraksts un šie pasākumi var būt daļa no uzņēmēja izveidotās kvalitātes sistēmas.
Attiecīgais apraksts un attiecīgie pasākumi jāietver deklarācijā, ko paraksta atbildīgais uzņēmējs.
Deklarācijā papildus jāiekļauj uzņēmēja saistības:
— veikt darbības saskaņā ar šīs regulas 5., 6., 6.a un, ja vajadzīgs, 11. pantu un/vai Regulu (EK) Nr. 223/2003,
— pārkāpumu vai nepareizas īstenošanas gadījumā pieņemt, ka tiek veikti šīs regulas 9. panta 9. punktā un attiecīgā gadījumā šīs regulas 10. panta 3. punktā minētie pasākumi, un
— apņemties rakstiski informēt produkta pircējus, lai nodrošinātu to, ka no šīs produkcijas tiek noņemtas norādes par bioloģiskās ražošanas metodi.
Šī deklarācija jāpārbauda kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, kas sagatavo ziņojumu, kurā apzināti iespējamie trūkumi un neatbilstība šīs regulas noteikumiem. Uzņēmējam ar parakstu jāapstiprina šis ziņojums un jāveic vajadzīgie korektīvie pasākumi.
4. Paziņojumi
Atbildīgajam uzņēmējam laikus jāpaziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei par jebkādām izmaiņām aprakstā vai pasākumos, kas minēti 3. punktā, un sākotnējās pārbaudes noteikumos, kas paredzēti šā pielikuma īpašo noteikumu A, B, C, D un E iedaļā.
5. Pārbaudes vizītes
Kontroles organizācijai vai kontroles iestādei vismaz reizi gadā ir jāveic pilna fiziska visu uzņēmēju pārbaude. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst ņemt paraugus to līdzekļu pārbaudei, kas saskaņā ar šo regulu nav atļauti, vai, lai pārbaudītu tās ražošanas metodes, kas neatbilst šai regulai. Drīkst arī ņemt un analizēt paraugus, lai noteiktu iespējamo piesārņojumu ar neatļautiem līdzekļiem. Tomēr šāda analīze jāveic tad, ja ir aizdomas par neatļautu līdzekļu lietošanu. Pēc katras pārbaudes vizītes sagatavo pārbaudes ziņojumu, ko ar parakstu apstiprina persona, kura atbild par vienību, vai tās pārstāvis.
Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic izlases veida pārbaudes vizītes, par kurām iepriekš paziņo vai nepaziņo, pamatojoties uz vispārīgu riska novērtējumu attiecībā uz neatbilstību šai regulai un Regulai (EK) Nr. 223/2003, ņemot vērā vismaz iepriekšējo pārbaužu rezultātus, attiecīgo produktu daudzumu un produktu apmaiņas risku.
6. Grāmatvedības dokumenti
Krājumu un finanšu uzskaite ir jāglabā vienībā vai tai piederošās telpās, lai ļautu uzņēmējam noteikt un kontroles organizācijai vai kontroles iestādei pārbaudīt:
— produktu piegādātāju un, ja tas nav tas pats, pārdevēju vai eksportētāju,
— vienībā piegādāto 1. pantā minēto produktu īpašības un daudzumu un, ja vajadzīgs, visu iepirkto materiālu īpašības un daudzumu, kā arī šo materiālu izlietojumu, un, ja vajadzīgs, kombinētās pārtikas sastāvu,
— to 1. pantā minēto produktu īpašības un daudzumu, kas tiek uzglabāti vienības telpās,
— īpašības, daudzumu un saņēmējus, un, ja tie nav tie paši, pircējus, kas nav galapatērētāji, attiecībā uz visiem 1. pantā minētajiem produktiem, kas izvesti no vienības vai no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām,
— uzņēmējiem, kas neuzglabā vai fiziski neapstrādā šādus produktus, – nopirkto un pārdoto 1. pantā minēto produktu īpašības un daudzumu, un piegādātājus un, ja tie nav tie paši, pārdevējus vai eksportētājus, un pircējus un, ja tie nav tie paši, saņēmējus.
Grāmatvedības dokumentos jāietver arī produktu pieņemšanas pārbaužu rezultāti un jebkura cita informācija, kuru kontroles organizācija vai kontroles iestāde pieprasa, lai veiktu pienācīgu pārbaudi.
Grāmatvedības dati jādokumentē ar atbilstīgiem attaisnojošiem dokumentiem.
Grāmatvedības dokumentiem ir jāuzrāda līdzsvars starp ražošanas līdzekļiem un saražoto produkciju.
7. Produktu iesaiņošana un transportēšana citiem uzņēmējiem vai uz citām vienībām
Uzņēmēji nodrošina, ka produktus, kas minēti 1. pantā, uz citām vienībām, to skaitā vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, var transportēt tikai piemērotā iesaiņojumā, tvertnēs vai transporta līdzekļos, kas ir noslēgti, lai bez manipulācijām vai zīmoga sabojāšanas nevarētu notikt satura sajaukšanās, un kurām ir etiķete, kas, neierobežojot citas likumā noteiktās norādes, dara zināmu:
a) uzņēmēja un, ja tas atšķiras, produkta īpašnieka vai pārdevēja vārdu un adresi;
b) ►M23 produkta nosaukums vai barības maisījuma apraksts, kam pievienota norāde par bioloģiskās ražošanas metodi, vajadzības gadījumā, saskaņā ar šīs regulas 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 223/2003 3. pantu; ◄
c) tās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes nosaukumu un/vai koda numuru, kurai ir pakļauts uzņēmējs; un
d) ja vajadzīgs, partijas identifikācijas zīmi saskaņā ar marķēšanas sistēmu, kas vai nu ir apstiprināta valsts līmenī, vai arī kam piekritusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde, un kas ļauj saistīt šo partiju ar 6. punktā minētajiem pārskatiem.
Informāciju, kas paredzēta a), b), c) un d) apakšpunktā, var norādīt arī uz pavaddokumenta, ja šādu dokumentu var nenoliedzami saistīt ar produkta iesaiņojumu, tvertni vai transportlīdzekli. Šajā pavaddokumentā ir ietverta informācija par piegādātāju un/vai pārvadātāju.
Tomēr iesaiņojuma, tvertņu vai transportlīdzekļu noslēgšanu nepieprasa, ja:
— pārvadājums notiek starp ražotāju un citu uzņēmēju, kas abi ir pakļauti 9. pantā minētajai kontroles sistēmai, un
— produktiem ir pavaddokuments ar iepriekšējā daļā prasīto informāciju, un
— gan nosūtošā, gan saņemošā uzņēmēja kontroles organizācija vai kontroles iestāde ir informēta par šādiem pārvadājumiem un ir tiem piekritušas. Šāda piekrišana, iespējams, ir dota vienam vai vairākiem pārvadājumiem.
7.a Produktu saņemšana no citām vienībām vai citiem uzņēmējiem
Saņemot produktu, kas minēts 1. pantā, uzņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta, ja tas ir prasīts, kā arī 7. punktā minēto norāžu esamību. Uzņēmējs salīdzina informāciju uz 7. punktā minētās etiķetes ar informāciju pavaddokumentos. Šo pārbaužu rezultātu īpaši atzīmē 6. punktā minētajos grāmatvedības dokumentos.
8. Produktu uzglabāšana
Produktu uzglabāšanas vietas jāpārvalda tā, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un lai izvairītos no jebkādas sajaukšanās ar produktiem un/vai vielām, kas neatbilst šai regulai, vai no piesārņojuma ar šādiem produktiem un/vai vielām. Produktiem, kas minēti 1. pantā, vienmēr jābūt skaidri identificējamiem.
9. Produkti, par kuriem ir aizdomas, ka tie neatbilst šīs regulas prasībām
Ja uzņēmējs uzskata, vai viņam ir aizdomas, ka produkts, ko viņš ir ražojis, sagatavojis, importējis, vai kas viņam ir piegādāts no cita uzņēmēja, neatbilst šai regulai, viņš uzsāk procedūras vai nu lai noņemtu šim produktam jebkādu atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodi, vai arī lai šo produktu atdalītu un identificētu. Viņš drīkst ļaut to apstrādāt vai iesaiņot, vai laist tirgū tikai pēc šo šaubu izkliedēšanas, ja vien tas nav laists tirgū bez norādēm, kas attiecas uz bioloģiskās ražošanas metodi. Jebkādu šādu šaubu gadījumā uzņēmējs tūlīt informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst pieprasīt, lai produktu nelaistu tirgū bez norādēm, kas attiecas uz bioloģiskās ražošanas metodi, līdz informācija, ko tā saņēmusi no uzņēmēja vai cita avota, ir izkliedējusi šaubas.
Ja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmējs gatavojas laist tirgū produktu, kas neatbilst šai regulai, bet uz kura ir norāde uz bioloģisko ražošanas metodi, šī kontroles organizācija vai kontroles iestāde var pieprasīt, lai uzņēmējs pagaidām nelaiž tirgū produktu ar šo norādi. Šo lēmumu papildina pienākums noņemt no šā produkta jebkādu norādi uz bioloģisko ražošanas metodi, ja kontroles organizācija vai kontroles iestāde ir pārliecināta, ka produkts neatbilst šīs regulas prasībām. Tomēr, ja aizdomas neapstiprinās, iepriekš minēto lēmumu atceļ ne vēlāk kā noteiktajā laika posmā pēc tā pieņemšanas. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde nosaka šo laika posmu. Uzņēmējs pilnībā sadarbojas ar kontroles organizāciju vai kontroles iestādi aizdomu kliedēšanā.
10. Pieeja telpām
Uzņēmējam ir jānodrošina pārbaudes nolūkā kontroles organizācijai vai kontroles iestādei pieeja visām vienības daļām un visām telpām, kā arī pārskatiem un attiecīgiem papildu dokumentiem. Viņam jāsniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei visa pārbaudei vajadzīgā informācija.
Ja kontroles organizācija vai kontroles iestāde to pieprasa, uzņēmējs iesniedz savu brīvprātīgo pārbaužu un paraugu ņemšanas programmu rezultātus.
Turklāt importētājiem un pirmajiem saņēmējiem ir jāiesniedz jebkādas importa atļaujas saskaņā ar 11. panta 6. punktu un pārbaudes sertifikātus importam no trešām valstīm.
11. Informācijas apmaiņa
Ja uzņēmēju un viņa apakšuzņēmējus pārbauda dažādas kontroles organizācijas vai kontroles iestādes, 3. punktā minētajā deklarācijā ir jāietver vienošanās uzņēmēja un viņa apakšuzņēmēju vārdā, ka dažādas kontroles organizācijas un kontroles iestādes var apmainīties ar informāciju par darbībām, kas atrodas to kontrolē, un par to, kā šo informācijas apmaiņu var īstenot.
ĪPAŠIE NOTEIKUMI
A. Augu, to produktu, lauksaimniecības dzīvnieku un/vai lopkopības produktu ražošana
Šī iedaļa attiecas uz jebkādu vienību, kas uz sava rēķina vai uz trešās puses rēķina ir iesaistīta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu ražošanā, kā noteikts 4. panta 2. punktā.
Ražošanai ir jānotiek vienībā, kuras ražošanas telpas, zemes gabali, ganības, āra pastaigas laukumi, brīvā dabā esošas pastaigu vietas, dzīvnieku novietnes un, ja vajadzīgs, kultūraugu un to produktu, lopkopības produktu, izejvielu un ražošanas līdzekļu uzglabāšanas telpas ir skaidri nodalītas no jebkurām citām tādai vienībai piederošām ražošanas telpām, zemes gabaliem, ganībām, āra pastaigas laukumiem, brīvā dabā esošām pastaigu vietām, dzīvnieku novietnēm un, ja vajadzīgs, kultūraugu un to produktu, lopkopības produktu, izejvielu un ražošanas līdzekļu telpām, kurā ražošana nenotiek saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.
Pārstrāde, iesaiņošana un/vai tirgū laišana drīkst notikt ražošanas vienībā, ja šīs darbības aprobežojas ar tās lauksaimniecības produktiem.
Daudzumus, ko pārdod galapatērētājam, uzskaita katru dienu.
Vienībā ir aizliegts uzglabāt ražošanas līdzekļus, kas nav atļauti 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
▼M34 —————
A.1. Lauksaimnieciskajā ražošanā vai savākšanā iegūti augi un augu produkti
1. Sākotnējā pārbaude
Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētās vienības pilnais apraksts:
— ir jāsastāda pat tad, ja ražotāja darbība aprobežojas ar savvaļas augu savākšanu,
— tajā jānorāda glabāšanas un ražošanas telpas un zemes gabalus, un/vai savākšanas platības, un, vajadzības gadījumā — telpas, kur notiek noteiktas pārstrādes un/vai iesaiņošanas darbības, un
— jānorāda diena, kurā pēdējo reizi attiecīgajos zemes gabalos un/vai savākšanas platībās ir izmantoti produkti, kuru lietošana nesader ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Savvaļas augu vākšanas gadījumā šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētajiem praktiskajiem pasākumiem ir jāietver trešo pušu sniegtas garantijas, ko ražotājs var uzrādīt, lai nodrošinātu I pielikuma A iedaļas 4. punkta noteikumu izpildi.
2. Paziņojumi
Katru gadu ražotājam līdz kontroles organizācijas vai kontroles iestādes norādītam datumam ir jāpaziņo šai iestādei augu produktu ražošanas grafiks, sniedzot sadalījumu pēc zemes gabaliem.
3. Vairākas ražošanas vienības, ko ekspluatē tas pats uzņēmējs
Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā ekspluatē vairākas ražošanas vienības, arī vienībām, kurās ražo augus vai augu produktus, uz ko neattiecas 1. pants, līdz ar ražošanas līdzekļu (piemēram, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļu) uzglabāšanas telpām ir jābūt pakļautām vispārējam kontroles režīmam, kas noteikts šā pielikuma vispārējos noteikumos, kā arī īpašajiem kontroles noteikumiem saistībā ar vispārīgo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 6. punktu.
Šajās vienībās nedrīkst ražot to pašu šķirni vai šķirni, ko nevar viegli atšķirt no A iedaļas otrajā daļā minētajā vienībā ražotajām šķirnēm.
Tomēr ražotāji drīkst atkāpties no iepriekšējās daļas pēdējā teikumā minētās normas:
a) daudzgadīgo kultūru produktu (augļu koku audzēšana, vīnogulāji un apiņi) ražošanas gadījumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
1. attiecīgā ražošana ir daļa no pārveides plāna, attiecībā uz kuru ražotājs uzņemas stingras saistības un kurš paredz uzsākt attiecīgās platības atlikušās daļas pārveidi, ieviešot tur bioloģisko ražošanu pēc iespējas īsākā laika posmā, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus;
2. ir veikti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to produktu pastāvīgu atdalīšanu, kas iegūti no katras vienības;
3. par katra attiecīgā produkta ražas novākšanu vismaz 48 stundas iepriekš ir paziņots kontroles organizācijai vai kontroles iestādei;
4. tūlīt pēc tam, kad pabeigta ražas novākšana, ražotājs informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par precīziem daudzumiem, kas iegūti attiecīgajās vienībās, norādot jebkādas atšķirības pazīmes (piemēram, kvalitāte, krāsa, vidējais svars u. c.), un apstiprina, ka ir piemēroti produktu atdalīšanas pasākumi;
5. pārveides plānu un vispārīgo noteikumu 1. un 3. punktā minētos pasākumus ir apstiprinājusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde. Šis apstiprinājums ir jādod katru gadu pēc pārveides plāna uzsākšanas;
b) lauksaimniecības zinātniskajiem pētījumiem paredzētu platību gadījumā, par ko vienojušās dalībvalstu kompetentās iestādes, ar noteikumu, ka ir izpildīts a) apakšpunktā minētais 2., 3. un 4. nosacījums un 5. nosacījuma atbilstīgā daļa;
c) sēklu, veģetatīvās pavairošanas materiāla un pārstādītu koku ražošanas gadījumā ar noteikumu, ka ir izpildīts a) apakšpunktā minētais 2., 3. un 4. nosacījums un 5. nosacījuma atbilstīgā daļa;
d) tādas ganību zāles gadījumā, ko lieto vienīgi ganībām.
A.2. Lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produkti, ko ražo lopkopībā
1. Sākotnējā pārbaude
Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, kas īpaši attiecas uz lopkopības ražošanu, šā pielikuma vispārējo noteikumu 3. punktā minētās vienības pilnajam aprakstam ir jāietver:
— dzīvnieku novietņu, ganību, āra pastaigas laukumu, brīvā dabā esošu pastaigu vietu u. c. un, ja vajadzīgs, lopkopības produktu, izejvielu un ražošanas līdzekļu uzglabāšanas, iesaiņošanas un pārstrādes telpu pilns apraksts,
— kūtsmēslu uzglabāšanas iekārtu pilns apraksts.
Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētajiem praktiskajiem pasākumiem ir jāietver:
— mēslojuma izsmidzināšanas plāns, kam piekritusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde, līdz ar augu ražošanai nodotu teritoriju pilnu aprakstu,
— ja vajadzīgs, attiecībā uz mēslojuma izsmidzināšanu, rakstveida vienošanos ar citām saimniecībām, kas atbilst šīs regulas noteikumiem,
— apsaimniekošanas plānu bioloģiskās lopkopības vienībai (piemēram, barošanas, ataudzēšanas, veselības u. c. vadība).
2. Lauksaimniecības dzīvnieku identificēšana
Lauksaimniecības dzīvnieki ir pastāvīgi jāidentificē, izmantojot katrai sugai pielāgotas tehnikas, atsevišķi — lielu zīdītāju gadījumā, un pēc partijām — mājputnu un mazu zīdītāju gadījumā.
3. Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaite
Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaite ir jāsastāda reģistra veidā un jāglabā tā, lai tā jebkurā laikā saimniecības adresē būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm.
Šādai uzskaitei, kurai jāsniedz ganāmpulka pārvaldības pilna sistēma, ir jāietver šāda informācija:
— pēc sugām, attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku ierašanos saimniecībā: izcelsme un ierašanās diena, pārveides laika posms, identifikācijas zīme un veterinārā uzskaite,
— attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku izvešanu no saimniecības: vecums, skaits, svars kaušanas gadījumā, identifikācijas zīme un galamērķis,
— ziņas par jebkādiem pazaudētiem dzīvniekiem un iemesli,
— attiecībā uz barību: veids, to skaitā barības piedevas, dažādu sastāvdaļu proporcijas uztura devās un laika posmi, kad pieejamas plaša pielietojuma teritorijas, pārdzīšanas laika posmi, ja piemēro ierobežojumus,
— attiecībā uz slimību profilaksi un ārstēšanu, un veterināro aprūpi: ārstēšanas diena, diagnoze, ārstēšanas līdzekļa veids, ārstēšanas metode un praktizējošā ārsta recepte veterinārajai aprūpei, norādot iemeslus un nogaidīšanas laika posmus, ko piemēro, pirms lopkopības produktus var laist tirgū.
4. Vairākas ražošanas vienības, ko ekspluatē tas pats uzņēmējs
Ja ražotājs saskaņā ar I pielikuma B iedaļas 1.6. punktu un C iedaļas 1.3. punktu apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kurās ražo lauksaimniecības dzīvniekus vai lopkopības produktus, uz kuriem neattiecas 1. pants, tām arī ir jābūt pakļautām kontroles sistēmai saistībā ar šīs apakšiedaļas 1. punktu un saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību, lauksaimniecības dzīvnieku uzskaiti un principiem, kas attiecas uz izmantoto lopkopības produktu uzglabāšanu.
Saimniecībām, kuras veic lauksaimniecības zinātniskos pētījumus, kontroles organizācija vai kontroles iestāde, vienojoties ar dalībvalsts kompetentu iestādi, drīkst piešķirt atkāpi attiecībā uz I pielikuma B daļas 1.6. punkta prasību par dažādām iesaistītām sugām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
— veikti attiecīgi pasākumiem, kuriem piekritusi kontroles organizācija vai kontroles iestāde, lai garantētu pastāvīgu nošķīrumu starp katras vienības lauksaimniecības dzīvniekiem, lopkopības produktiem, kūtsmēsliem un dzīvnieku barību,
— ražotājs iepriekš informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par jebkādu lauksaimniecības dzīvnieku vai lopkopības produktu piegādi vai pārdošanu,
— uzņēmējs informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par precīziem daudzumiem, kas saražoti vienībās, līdz ar visām citām īpašībām, kas ļauj identificēt produktus un apstiprina, ka ir piemēroti pasākumi produktu nošķiršanai.
5. Citas prasības
Atkāpjoties no šīm normām, alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku uzglabāšana saimniecībās ir atļauta ar noteikumu, ka tos ir izrakstījis veterinārārsts saistībā ar I pielikumā minēto ārstēšanu un ka tos uzglabā uzraudzītā vietā un ieraksta saimniecības reģistrā.
B. Augu un lopkopības produktu, un pārtikas produktu, kas sastāv no augu un lopkopības produktiem, ražošanas vienības
Šī iedaļa attiecas uz jebkuru vienību, kas uz sava rēķina vai uz trešās puses rēķina ir iesaistīta 1. panta 1. punktā minēto produktu sagatavošanā, kā noteikts 4. panta 3. punktā, un cita starpā ietver arī:
— vienības, kas iesaistītas šādu produktu iesaiņošanā un/vai pārsaiņošanā,
— vienības, kas iesaistītas šādu produktu marķēšanā un/vai pārmarķēšanā.
1. Sākotnējā pārbaude
Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētās vienības pilnam aprakstam ir jāraksturo lauksaimniecības produktu pieņemšanai, pārstrādei, iesaiņošanai, marķēšanai un uzglabāšanai izmantotās telpas pirms un pēc darbībām, kas uz tiem attiecas, kā arī produktu transportēšanas procedūras.
2. Sagataves vienības, kas apstrādā arī produktus, kuri nav iegūti bioloģiskā ražošanā
Ja produktus, kas nav minēti 1. pantā, arī sagatavo, iesaiņo vai uzglabā attiecīgajā sagataves vienībā, tad:
— vienībā ir jābūt ar vietu vai laiku atdalītām zonām telpās, kas paredzētas 1. punktā minēto produktu uzglabāšanai pirms un pēc darbībām,
— darbības jāveic nepārtraukti, līdz ir izpildīts pilns posms, un tās jāveic citā vietā vai citā laikā nekā līdzīgas darbības, ko veic ar produktiem, uz kuriem neattiecas 1. pants,
— ja šādas darbības neveic regulāri vai noteiktā dienā, par tām ir jāpaziņo iepriekš termiņā, par kuru vienojas ar kontroles organizāciju vai kontroles iestādi,
— jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un izvairītos no sajaukšanas vai apmaiņas ar produktiem, kas nav iegūti saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem,
— darbības ar produktiem saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem ir jāveic tikai pēc ražošanas iekārtu tīrīšanas. Tīrīšanas pasākumu efektivitāte ir jāpārbauda un jāreģistrē.
3. Produktu iesaiņošana un transportēšana uz sagataves vienībām
Pienu, olas un olu produktus no bioloģiskās lauksaimniecības savāc atsevišķi no produktiem, ko neražo saskaņā ar šo regulu. Izņēmuma gadījumā un ar iepriekšēju kontroles organizācijas vai kontroles iestādes piekrišanu drīkst notikt vienlaicīga savākšana, ja ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu produktu sajaukšanos vai apmainīšanu ar produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar šo regulu, un lai nodrošinātu tādu produktu identifikāciju, kas ražoti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Uzņēmējs glabā informāciju par savākšanas dienām, stundām, ciklu un produktu saņemšanas datumu un laiku tā, lai tā būtu pieejama kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
C. Augu, augu produktu, lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu un pārtikas, kas sastāv no augu un/vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, barības, barības maisījumu un barības sastāvdaļu imports no trešām valstīm
Šī iedaļa attiecas uz jebkuru uzņēmēju, kas ir kā importētājs un/vai kā pirmais saņēmējs iesaistīts 1. panta 1. punktā minēto produktu importā un/vai saņemšanā uz sava rēķina vai uz cita uzņēmēja rēķina. Šajā iedaļā:
— importētājs nozīmē privātpersonu vai juridisku personu Eiropas Kopienā, kas pati vai ar pārstāvja palīdzību piedāvā kādu sūtījumu laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Kopienā,
— pirmais saņēmējs ir 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā un 6. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, kurai sūtījumu piegādā un kura to saņem turpmākai sagatavošanai vai laišanai Kopienas tirgū.
1. Sākotnējā pārbaude
Importētāji
— Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētās vienības pilnajam aprakstam ir jāiekļauj importētāja telpas un viņa importēšanas darbība, norādot produktu robežpārejas punktus Kopienā un jebkādas citas telpas, ko importētājs plāno izmantot importēto produktu uzglabāšanai līdz to piegādei pirmajam saņēmējam.
— Turklāt vispārīgo noteikumu 3. punktā minētajai deklarācijai ir jāietver importētāja apņemšanās nodrošināt, lai jebkādas telpas, ko importētājs izmantos produktu uzglabāšanai, pakļautu pārbaudei, ko veic vai nu kontroles organizācija, vai kontroles iestāde, vai arī, ja šīs noliktavas atrodas citā dalībvalstī vai reģionā, kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas ir apstiprināta pārbaudes veikšanai tajā dalībvalstī vai reģionā.
Pirmais saņēmējs
— Vispārīgo noteikumu 3. punktā minētajam vienības pilnajam aprakstam ir jānorāda pieņemšanai un uzglabāšanai izmantotās telpas. Ja notiek citas darbības, piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrāde, iesaiņošana, marķēšana un uzglabāšana pirms un pēc darbībām ar tiem, kā arī produktu pārvadāšana, piemēro attiecīgus B iedaļas noteikumus.
Ja importētājs un pirmais saņēmējs ir viena un tā pati juridiskā persona un darbojas vienā vienībā, vispārīgo noteikumu 3. punktā minētos ziņojumus noformē vienā ziņojumā.
2. Grāmatvedība
Ja importētājs un pirmais saņēmējs nedarbojas vienā vienībā, katram no viņiem ir jāglabā krājumu un finanšu uzskaites dokumenti.
Pēc kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pieprasījuma ir jāsniedz jebkādas ziņas par pārvadājumu kārtību no trešas valsts eksportētāja pirmajam saņēmējam un no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām uz saņēmējiem Kopienā.
3. Informācija uz importētajiem sūtījumiem
Importētājs, vēlākais, līdz sertifikāta iesniegšanai attiecīgās dalībvalsts iestādei saskaņā ar 4. panta 1. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1788/2001 (2001. gada 7. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu noteikumus par pārbaudes sertifikātu importam no trešām valstīm saskaņā ar 11. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ( 29 ), informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par katru sūtījumu, kas importējams Kopienā, norādot:
— pirmā saņēmēja nosaukumu un adresi,
— jebkādas ziņas, ko šī iestāde varētu pieprasīt, piemēram, pārbaudes sertifikāta kopiju bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam. Pēc importētāja kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pieprasījuma importētājam ir jānodod informācija pirmā saņēmēja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.
4. Importētāji un pirmie saņēmēji, kas apstrādā arī produktus, kas nav iegūti bioloģiskā ražošanā
Ja 1. pantā minētos importētos produktus glabā noliktavās, kur glabā arī citus lauksaimniecības produktus vai pārtiku:
— 1. pantā minētie produkti ir jāglabā atsevišķi no citiem lauksaimniecības produktiem un/vai pārtikas,
— jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu sūtījumu identificēšanu un izvairītos no sajaukšanas vai apmaiņas ar produktiem, kas nav iegūti saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.
5. Pārbaudes vizītes
Kontroles organizācija vai iestāde pārbauda C iedaļas 2. punktā minēto krājumu un finanšu pārskatu un 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā vai 6. punktā minēto pārbaudes sertifikātu un 11. panta 1. punktā minētos dokumentāros pierādījumus.
Ja importētājs veic importēšanas darbības dažādās vienībās vai telpās, viņam pēc pieprasījuma ir jādara pieejami tie ziņojumi par katru no šīm telpām, kas paredzēti šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. un 5. punktā.
6. Produktu pieņemšana no trešas valsts
Produktus, kas minēti 1. pantā, importē no trešas valsts atbilstīgā iesaiņojumā vai tvertnēs, kas aizvākotas, lai nepieļautu satura sajaukšanos, un ar norādi par eksportētāju un jebkādu citu marķējumu un numuriem, kas palīdz identificēt partiju ar pārbaudes sertifikātu importam no trešām valstīm.
Pieņemot no trešas valsts importētu produktu, kas minēts 1. punktā, pirmais saņēmējs pārbauda iesaiņojuma vai tvertnes noslēgumu un sūtījuma identifikācijas atbilstību Regulā (EK) Nr. 1788/2001 minētajam sertifikātam. Šīs pārbaudes rezultātu īpaši atzīmē C iedaļas 2. punktā minētajos grāmatvedības dokumentos.
D. Vienības, kas ir iesaistītas 1. panta 1. punktā minēto produktu ražošanā, sagatavošanā vai importēšanā un kas ir attiecīgās faktiskās darbības daļēji vai pilnībā ar apakšlīgumu nodevušas tālāk trešām pusēm
Sākotnējā pārbaude
Attiecībā uz darbībām, kas ir ar apakšlīgumu nodotas tālāk trešām pusēm, vispārīgo noteikumu 3. punktā minētais pilnais apraksts iekļauj:
— apakšuzņēmēju sarakstu ar to darbību aprakstu un kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kam tie ir pakļauti; šiem apakšuzņēmējiem ir jāpiekrīt, ka viņu saimniecība ir pakļauta 9. pantā minētajai kontroles sistēmai saskaņā ar III pielikuma attiecīgajām iedaļām,
— visus praktiskos pasākumus, kas inter alia ietver atbilstīgu grāmatvedības sistēmu un kas veicami vienības līmenī, lai nodrošinātu to, ka produktiem, kurus uzņēmējs laiž tirgū, var izsekot līdz to piegādātājiem un, ja tie ir citi, līdz to pārdevējiem, kā arī līdz to saņēmējiem un, ja tie ir citi, līdz to pircējiem.
E. Vienības, kur gatavo dzīvnieku barību, barības maisījumus un barības sastāvdaļas
Šī iedaļa attiecas uz jebkādu vienību, kas uz sava rēķina vai trešās personas vārdā ir iesaistīta 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto produktu ražošanā, kā noteikts 4. panta 3. punktā.
1. SĀKOTNĒJĀ PĀRBAUDE
Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētās vienības pilnajā aprakstā:
— jānorāda telpas, kurās pieņem, gatavo un uzglabā produktus, kas paredzēti dzīvnieku barībai, pirms un pēc darbībām, kuras saistītas ar tiem,
— jānorāda telpas, ko izmanto, lai uzglabātu citus produktus, kurus izmanto barības gatavošanā,
— jānorāda telpas, ko izmanto tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai,
— vajadzības gadījumā jānorāda tā barības maisījuma apraksts, ko uzņēmējs paredzējis gatavot, saskaņā ar Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un lauksaimniecības dzīvnieku suga vai klase, kurai barības maisījums ir paredzēts,
— vajadzības gadījumā jānorāda to barības sastāvdaļu nosaukums, ko uzņēmējs paredzējis gatavot.
Šā pielikuma vispārīgo noteikumu 3. punktā minētajos pasākumos, ko veic uzņēmēji, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ir jāiekļauj:
— jo īpaši norāde par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai mazinātu piesārņojuma risku ar neatļautām vielām vai produktiem, īstenotajiem tīrīšanas pasākumiem un to efektivitātes uzraudzību,
— uzņēmēju darbību visu to elementu identifikācija, kas ir būtiski, lai jebkurā laikā garantētu to, ka 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kuri gatavoti šādās vienībās, atbilst šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 223/2003 noteikumiem,
— attiecīgo procedūru ieviešana un īstenošana, atbilstība attiecīgām procedūrām un to atjaunināšana, pamatojoties uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas principiem.
Kontroles organizācija vai iestāde izmanto šīs procedūras, lai veiktu risku vispārēju novērtējumu katrā sagataves vienībā, un izstrādā kontroles plānu. Šajā kontroles plānā ir jāparedz minimālais izlases kārtā ņemto paraugu skaits atkarībā no iespējamiem riskiem.
2. Grāmatvedība
Darbību pienācīgai kontrolei šā pielikuma vispārīgo noteikumu 6. punktā minētajā grāmatvedībā iekļauj informāciju par barības sastāvdaļu un piedevu izcelsmi, raksturu un daudzumiem, kā arī par pārdošanu un gatavo produkciju.
3. Sagataves vienības
Gatavojot produktus, uzņēmējiem ir jānodrošina, ka:
a) bioloģiski ražota barība vai no tās atvasināta barība, pārveides barība vai no tās atvasināta barība, un parasta barība ir efektīvi nodalītas fiziski;
b) visas iekārtas, ko izmanto vienībās, kurās gatavo barības maisījumus, uz ko attiecas šī regula, ir pilnībā nodalītas no iekārtām, kuras izmanto tādiem barības maisījumiem, uz ko neattiecas šī regula.
Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta noteikumiem līdz 2007. gada 31. decembrim darbības drīkst veikt, izmantojot tās pašas iekārtas, ar noteikumu, ka:
— pirms to produktu gatavošanas uzsākšanas, uz kuriem attiecas šī regula, ir garantēta nodalīšana laika ziņā un veikti tādi atbilstoši tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmējiem ir jāreģistrē šīs darbības,
— uzņēmējiem ir jānodrošina, ka tiek ieviesti visi vajadzīgie pasākumi atkarībā no riskiem, kas novērtēti saskaņā ar 1. punktu, un, vajadzības gadījumā, jāgarantē, ka produktus, kuri neatbilst šai regulai, nevar laist tirgū ar norādi, kas attiecas uz bioloģisko lauksaimniecību.
Izņēmumam, kas paredzēts otrajā daļā, ir nepieciešama iepriekšēja kontroles organizācijas vai iestādes atļauja. Šādu atļauju var dot par vienu vai vairākām sagatavošanas darbībām.
Komisija uzsāk pārbaudīt pirmās daļas b) punkta noteikumus līdz 2003. gada 31. decembrim. Ņemot vērā šo pārbaudi, 2007. gada 31. decembra datumu vajadzības gadījumā var pārskatīt.
4. Pārbaudes apmeklējumi
Papildus pilnīgajam ikgadējam apmeklējumam kontroles organizācijai vai iestādei ir jāveic apmeklējumi ar noteiktu mērķi, pamatojoties uz šīs regulas neizpildes iespējamo risku vispārējo novērtējumu; kontroles organizācija vai iestāde pievērš īpašu uzmanību kritiskajiem kontroles punktiem, kas norādīti uzņēmējam, lai konstatētu, vai uzraudzības un pārbaudes darbības tiek veiktas pienācīgi. Visas telpas, ko uzņēmējs izmanto savu darbību veikšanai, drīkst pārbaudīt tik bieži, cik vien attiecīgie riski to prasa.
5. Produktu pārvadāšana uz citām ražošanas/sagataves vienībām vai uzglabāšanas telpām
Uzņēmējiem jānodrošina, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:
a) pārvadājot bioloģiski ražotu barību vai no tās atvasinātu barību, pārveides barību vai no tās atvasinātu barību, un parastu barību, tai ir jābūt efektīvi nodalītai fiziski;
b) transportlīdzekļus un/vai tvertnes, kurās pārvadāti produkti, uz kuriem neattiecas šī regula, drīkst izmantot, lai pārvadātu produktus, uz kuriem attiecas šī regula, ja:
— pirms to produktu pārvadāšanas uzsākšanas, uz kuriem attiecas šī regula, ir veikti atbilstīgi tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta; uzņēmējiem ir jāreģistrē šīs darbības,
— uzņēmējiem ir jānodrošina, ka ir ieviesti visi vajadzīgie pasākumi atkarībā no riskiem, kas novērtēti saskaņā ar 1. punktu, un, vajadzības gadījumā, jāgarantē, ka produktus, kas neatbilst šai regulai, nevar laist tirgū ar norādi, kura attiecas uz bioloģisko lauksaimniecību,
— uzņēmēja kontroles organizācija vai iestāde ir informēta par šādiem pārvadājumiem un ir tiem piekritusi. Šādu piekrišanu var dot par vienu vai vairākiem pārvadājumiem;
c) gatavo produkciju, kas minēta šajā regulā, fiziski vai laika ziņā pārvadā atsevišķi no pārējās gatavās produkcijas;
d) veicot pārvadājumu, ir jāreģistrē produktu daudzums sākumā un katrs atsevišķais piegādātais daudzums piegādes laikā.
▼M34 —————
IV PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ SASKAŅĀ AR 8. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM
a) Uzņēmēja vārds un adrese.
b) Telpu atrašanās vieta, ja nepieciešams, arī to zemes gabalu atrašanās vieta (zemes reģistrācijas dati), kur tiek veiktas darbības.
c) Darbību un produktu raksturs.
d) Uzņēmēja apņemšanās veikt darbību saskaņā ar 5., 6., 7. panta un/vai 11. panta prasībām.
e) Lauku saimniecības gadījumā – datums, kurā ražotājs pārtraucis to produktu lietošanu attiecīgajos zemes gabalos, kuri neatbilst 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta prasībām.
f) Tās apstiprinātās organizācijas nosaukums, kurai uzņēmējs uzticējis veikt kontroli savā uzņēmumā, ja dalībvalsts ieviesusi kontroles sistēmu, apstiprinot šādas organizācijas.
V PIELIKUMS
A DAĻA. NORĀDE, KA UZ PRODUKTIEM ATTIECAS KONTROLES SISTĒMA
Norādei, ka uz produktu attiecas kontroles sistēma, jābūt tajā pašā valodā vai valodās, kas ir izmantota vai izmantotas marķējumā.
|
BG |
: |
Биологично земеделие — Система на контрол на ЕО |
|
ES |
: |
Agricultura Ecológica — Sistema de control CE |
|
CS |
: |
Ekologické zemědělství — kontrolní systém ES |
|
DA |
: |
Økologisk Jordbrug — EF-kontrolordning |
|
DE |
: |
Ökologischer Landbau — EG-Kontrollsystem vaiBiologische Landwirtschaft — EG-Kontrollsystem |
|
ET |
: |
Mahepõllumajandus— EÜ kontrollsüsteem or Ökoloogiline põllumajandus - EÜ kontrollsüsteem |
|
EL |
: |
Βιολογική γεωργία — Σύστημα ελέγχου ΕΚ |
|
EN |
: |
Organic Farming — EC Control System |
|
FR |
: |
Agriculture biologique — Système de contrôle CE |
|
IT |
: |
Agricoltura Biologica — Regime di controllo CE |
|
LV |
: |
Bioloģiskā lauksaimniecība - EK kontroles sistēma |
|
LT |
: |
Ekologinis žemės ūkis - EB kontrolės sistema |
|
HU |
: |
Ökológiai gazdálkodás - EK Ellenőrző Rendszer |
|
MT |
: |
Agrikultura Organika - Sistema ta' Kontroll tal-KE |
|
NL |
: |
Biologische landbouw — EG-controlesysteem |
|
PL |
: |
Rolnictwo ekologiczne - system kontroli WE |
|
PT |
: |
Agricultura Biológica — Sistema de Controlo CE |
|
RO |
: |
Agricultură Ecologică — Sistem de control CE |
|
SK |
: |
Ekologické poľnohospodárstvo - kontrolný systém ES alebo biologické poľnohospodárstvo - kontrolný systém ES |
|
SL |
: |
Ekološko kmetijstvo — Kontrolni sistem ES |
|
FI |
: |
Luonnonmukainen maataloustuotanto — EY:n valvontajärjestelmä |
|
SV |
: |
Ekologiskt jordbruk — EG-kontrollsystem |
B DAĻA. KOPIENAS LOGOTIPS
B.1. Nosacījumi attiecībā uz Kopienas logotipa noformēšanu un izmantošanu
B.1.1. Iepriekš minētais Kopienas logotips ietver paraugus, kas redzami šī pielikuma B.2. daļā.
B.1.2. Norādes, kas jāiekļauj logotipā, ir uzskaitītas šī pielikuma B.3. daļā. Iespējams logotipu apvienot ar šī pielikuma A daļā minēto norādi.
B.1.3. Lai izmantotu Kopienas logotipu un šī pielikuma B.3. daļā minētās norādes, jāizpilda šī pielikuma B.4. daļā iekļautajā grafiskajā rokasgrāmatā izklāstītie tehniskie reproducēšanas noteikumi.
B.2. Paraugi
B.3. Norādes, kas ir iekļaujamas Kopienas logotipā
B.3.1. Vienotās norādes:
|
CS |
: |
EKOLOGICKÉ ZEMĚDĚLSTVÍ |
|
DA |
: |
ØKOLOGISK JORDBRUG |
|
DE |
: |
BIOLOGISCHE LANDWIRTSCHAFT OR ÖKOLOGISCHER LANDBAU |
|
BG |
: |
БИОЛОГИЧНО ЗЕМЕДЕЛИЕ |
|
ET |
: |
MAHEPÕLLUMAJANDUS VÕI ÖKOLOOGILINE PÕLLUMAJANDUS |
|
EL |
: |
ΒΙΟΛΟΓΙΚΗ ΓΕΩΡΓΙΑ |
|
EN |
: |
ORGANIC FARMING |
|
FR |
: |
AGRICULTURE BIOLOGIQUE |
|
HU |
: |
ÖKOLÓGIAI GAZDÁLKODÁS |
|
IT |
: |
AGRICOLTURA BIOLOGICA |
|
LT |
: |
EKOLOGINIS ŽEMĖS ŪKIS |
|
LV |
: |
BIOLOĢISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA |
|
MT |
: |
AGRIKULTURA ORGANIKA |
|
NL |
: |
BIOLOGISCHE LANDBOUW |
|
PL |
: |
ROLNICTWO EKOLOGICZNE |
|
PT |
: |
AGRICULTURA BIOLÓGICA |
|
RO |
: |
AGRICULTURĂ ECOLOGICĂ |
|
SK |
: |
EKOLOGICKÉ POĽNOHOSPODÁRSTVO |
|
SL |
: |
EKOLOŠKO KMETIJSTVO |
|
FI |
: |
LUONNONMUKAINEN MAATALOUSTUOTANTO |
|
SV |
: |
EKOLOGISKT JORDBRUK |
B.3.2. Divu norāžu apvienojums:
Atļauti divu norāžu apvienojumi, atsaucoties uz valodām, kas minētas B.3.1. punktā, ja tos izstrādā saskaņā šādiem piemēriem:
|
NL/FR |
: |
BIOLOGISCHE LANDBOUW —AGRICULTURE BIOLOGIQUE |
|
FI/SV |
: |
LUONNONMUKAINEN MAATALOUSTUOTANTO —EKOLOGISKT JORDBRUK |
|
FR/DE |
: |
AGRICULTURE BIOLOGIQUE —BIOLOGISCHE LANDWIRTSCHAFT |
B.4. Grafiskā rokasgrāmata
SATURS
|
1. Ievads |
|
|
2. Logotipa vispārēja izmantošana |
|
|
2.1. Krāsains logotips (standartkrāsas) |
|
|
2.2. Vienkrāsains logotips: melnbalts logotips |
|
|
2.3. Kontrasts ar fona krāsām |
|
|
2.4. Tipogrāfija |
|
|
2.5. Valoda |
|
|
2.6. Samazinājuma lielumi |
|
|
2.7. Īpaši nosacījumi logotipa lietošanai |
|
|
3. Oriģinālie bromīdi |
|
|
3.1. Divu krāsu izvēle |
|
|
3.2. Kontūras |
|
|
3.3. Vienkrāsains: melnbalts logotips |
|
|
3.4. Krāsu paraugu lapas |
1. IEVADS.
Grafiskā rokasgrāmata ir dokuments, kas palīdz uzņēmējiem reproducēt logotipus.
2. LOGOTIPA VISPĀRĒJA IZMANTOŠANA.
2.1. KRĀSAINS LOGOTIPS (standartkrāsas).
Izmantojot krāsainu logotipu, šim logotipam jāparādās krāsainam, izmantojot tīras krāsas (Pantone) vai četrkrāsu druku. Tālāk ir norādītas standartkrāsas.
2.2. VIENKRĀSAINS LOGOTIPS: MELNBALTS LOGOTIPS.
Melnbaltu logotipu var izmantot saskaņā ar norādīto:
2.3. KONTRASTS AR FONA KRĀSĀM.
Ja izmanto krāsainu logotipu uz krāsaina fona, kas padara to grūti lasāmu, logotipam apkārt izmanto norobežojošu ārējo apli, lai uzlabotu tā kontrastu ar fona krāsām, saskaņā ar norādīto:
LOGOTIPS UZ KRĀSAINA FONA
2.4. TIPOGRĀFIJA.
►M30 Tekstam lietojiet Frutiger vai Myriad fonta treknā raksta sabiezinātus lielos burtus. Teksta burtu izmēri jāsamazina atbilstoši 2.6. daļā noteiktajām normām. ◄
2.5. VALODA.
Atļauts brīvi izvēlēties valodas variantu vai variantus saskaņā ar B.3. daļā norādītajām specifikācijām.
2.6. SAMAZINĀJUMA LIELUMI.
Ja logotipa piemērošana dažādu veidu marķējumos rada vajadzību pēc samazinājuma, minimālais izmērs ir:
a) logotipam ar vienu norādi: minimālais izmērs ir 20 mm diametrā;
b) logotipam ar divu norāžu apvienojumu: minimālais izmērs ir 40 mm diametrā.
2.7. ĪPAŠI NOSACĪJUMI LOGOTIPA LIETOŠANAI.
Logotipa izmantošana piešķir produktiem īpašu vērtību. Tādēļ visefektīvāk ir pielietot krāsainu logotipu, jo tas tādējādi ir labāk saskatāms un patērētājs to var vieglāk un ātrāk atpazīt.
Vienkrāsaina (melnbalta) logotipa izmantošana, kā noteikts 2.2. iedaļā, ir tikai ieteicama gadījumos, kad krāsaina logotipa piemērošana nav praktiska.
3. ORIĢINĀLIE BROMĪDI.
3.1. DIVU KRĀSU IZVĒLE.
— Viena norāde visās valodās
—
—
—
—
—
—
—
—
—
—
—
—
— Valodu apvienojumu piemēri, kas minēti B.3.2. daļā
—
—
—
3.2. KONTŪRAS.
3.3. VIENKRĀSAINS: MELNBALTS LOGOTIPS.
3.4. KRĀSU PARAUGU LAPAS.
PANTONE REFLEX BLUE
PANTONE 367
VI PIELIKUMS
IEVADS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
1. Sastāvdaļas: šīs regulas 4. pantā definētās vielas, uz ko attiecas ierobežojumi, kas noteikti 6. panta 4. punktā Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīvā 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz gala patērētājam pārdodamas pārtikas marķēšanu, noformējumu un reklāmu ( 30 ).
2. Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas:
a) vienkārši lauksaimniecības produkti un produkti, kas no tiem iegūti, attiecīgi mazgājot, tīrot, izmantojot termisku un/vai mehānisku apstrādi un/vai fizikālus procesus, kas samazina produkta mitruma saturu;
b) arī tie produkti, kas iegūti no a) apakšpunktā minētajiem produktiem, pārtikas apstrādē izmantojot citus procesus, ja vien šos produktus neuzskata par pārtikas piedevām vai aromātvielām, kā noteikts turpmāk 5. vai 7. punktā.
3. Nelauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas: sastāvdaļas, kas nav lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas un kas ietilpst vismaz vienā no šādām kategorijām:
3.1. pārtikas piedevas, tajā skaitā pārtikas piedevu nesējvielas, kā noteikts turpmāk 5. un 6. punktā;
3.2. aromātvielas, kā noteikts turpmāk 7. punktā;
3.3. ūdens un sāls;
3.4. mikroorganismu preparāti;
3.5. minerālvielas (tajā skaitā mikroelementi) un vitamīni.
4. Apstrādes līdzekļi: vielas, kas noteiktas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes Direktīvā 89/107/EEK ( 31 ) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikā.
5. Pārtikas piedevas: Direktīvas 89/107/EEK 1. panta 1. un 2. punktā noteiktās vielas, uz ko attiecas minētā direktīva vai Direktīvas 89/107/EEK 3. panta 1. punktā minētā visaptverošā direktīva.
6. Nesējvielas, tajā skaitā nesējvielu šķīdinātāji: pārtikas piedevas, ko izmanto pārtikas piedevas šķīdināšanā, atšķaidīšanā vai citādā fiziskā pārveidošanā, nemainot tās tehnoloģisko funkciju, lai atvieglotu tās apstrādi, piemērošanu vai izmantošanu.
7. Aromātviela: vielas un produkti, kas noteikti 1. panta 2. punktā Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvā 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz pārtikā izmantojamām aromātvielām un to ražošanas izejmateriāliem ( 32 ), un uz ko attiecas minētā direktīva.
VISPĀRĪGI PRINCIPI
A, B un C iedaļa attiecas uz sastāvdaļām un apstrādes līdzekļiem, ko var izmantot tādas pārtikas gatavošanā, kas galvenokārt sastāv no vienas vai vairākām augu izcelsmes sastāvdaļām, kuras minētas šīs regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, izņemot vīnus.
A un B sadaļu noteikumu pieņemšanai un jo īpaši lai aptvertu tādas barības sagatavošanu, kura sastāv no viena vai vairākiem lopkopības produktiem, piemēro valsts noteikumus.
►M17 Neatkarīgi no atsauces uz jebkādu sastāvdaļu A un C iedaļā vai uz jebkādu apstrādes palīgvielu B iedaļā, jebkādu apstrādes darbību, piemēram, kūpināšanu, veic un jebkādu sastāvdaļu vai šādu apstrādes palīgvielu izmanto tikai saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas un/vai valstu tiesību aktiem, kas atbilst Līgumam, un, ja tādu nav, tad, ievērojot labu pārtikas ražošanas praksi. ◄ Piedevas jo īpaši izmanto saskaņā ar Direktīvas 89/107/EEK noteikumiem un vajadzības gadījumā – saskaņā ar jebkuras visaptverošas direktīvas noteikumiem, kā minēts Direktīvas 89/107/EEK 3. panta 1. punktā; aromātvielas izmanto saskaņā ar Direktīvas 88/388/EEK noteikumiem, un šķīdinātājus izmanto saskaņā ar Padomes 1988. gada 13. jūnija Direktīvu 88/344/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz pārtikas un pārtikas sastāvdaļu ražošanā izmantojamajiem ekstrakcijas šķīdinātājiem ( 33 ).
A SADAĻA — NELAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻAS (MINĒTAS REGULAS (EEK) Nr. 2092/91 5. PANTA 5.a PUNKTA d) APAKŠPUNKTĀ)
A.1. Pārtikas piedevas, tajā skaitā nesējvielas
|
Nosaukums |
Īpaši nosacījumi (*) |
|
|
E 170 |
Kalcija karbonāti |
Visas atļautās funkcijas, izņemot krāsošanu |
|
E 270 |
Pienskābe |
— |
|
E 290 |
Oglekļa dioksīds |
— |
|
E 296 |
Ābolskābe |
— |
|
E 300 |
Askorbīnskābe |
— |
|
E 306 |
Tokoferolu maisījuma koncentrāts |
Tauku un eļļas antioksidants |
|
E 322 |
Lecitīni |
— |
|
E 330 |
Citronskābe |
— |
|
E 333 |
Kalcija citrāti |
— |
|
E 334 |
Vīnskābe (L(+)–) |
— |
|
E 335 |
Nātrija tartrāts |
— |
|
E 336 |
Kālija tartrāts |
— |
|
E 341 i) |
Monokalcija fosfāts |
Pašrūgstošās mīklas izcēlājs |
|
E 400 |
Algīnskābe |
— |
|
E 401 |
Nātrija algināts |
— |
|
E 402 |
Kālija algināts |
— |
|
E 406 |
Agars |
— |
|
E 407 |
Karagināns |
— |
|
E 410 |
Ceratoniju sveķi |
— |
|
E 412 |
Guāras sveķi |
— |
|
E 413 |
Tragacanth sveķi |
— |
|
E 414 |
Gumiarābiks |
— |
|
E 415 |
Xanthan sveķi |
— |
|
E 416 |
Karaga sveķi |
— |
|
E 422 |
Glicerīns |
Augu ekstrakti |
|
E 440 i) |
Pektīns |
— |
|
E 500 |
Nātrija karbonāti |
— |
|
E 501 |
Kālija karbonāti |
— |
|
E 503 |
Amonija karbonāti |
— |
|
E 504 |
Magnija karbonāti |
— |
|
E 516 |
Kalcija sulfāts |
Nesējs |
|
E 524 |
Nātrija hidroksīds |
Laugengebäck virsmas apstrāde |
|
E 551 |
Silīcija dioksīds |
Pretsaķepes viela garšaugiem un garšvielām |
|
E 938 |
Argons |
— |
|
E 941 |
Slāpeklis |
— |
|
E 948 |
Skābeklis |
— |
|
(*) CR - nesējs |
||
A.2. Aromātvielas Direktīvas 88/388/EEK nozīmē
Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās vielas un produkti, ko marķē kā dabiskas aromātvielas vai dabisko aromātvielu izstrādājumus saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu.
A.3. Ūdens un sāls
Dzeramais ūdens
Sāls (pamatkomponenti – nātrija hlorīds vai kālija hlorīds), ko parasti izmanto pārtikas apstrādē.
A.4. Mikroorganismu preparāti
i) visi mikroorganismu izstrādājumi, ko parasti izmanto pārtikas apstrādē, izņemot ģenētiski modificētus mikroorganismus Direktīvas 90/220/EEK 2. panta 2. punkta nozīmē;
▼M17 —————
A.5. Minerāli (to skaitā mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi
Minerāli (to skaitā mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi, atļauti tikai tiktāl, ciktāl to izmantošana ir likumīgi nepieciešama pārtikas produktos, kuros tie ir iekļauti.
B IEDAĻA — PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS UN CITI PRODUKTI, KURUS DRĪKST IZMANTOT BIOLOĢISKAJĀ RAŽOŠANĀ IEGŪTU LAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻU PĀRSTRĀDĒ, KĀ MINĒTS REGULAS (EEK) Nr. 2092/91 5. PANTA 3. PUNKTA d) APAKŠPUNKTĀ UN 5. PANTA 5.a PUNKTA e) APAKŠPUNKTĀ
|
Nosaukums |
Īpaši nosacījumi |
|
Ūdens |
|
|
Kalcija hlorīds |
recēšanas līdzeklis |
|
Kalcija karbonāts |
|
|
Kalcija hidroksīds |
|
|
Kalcija sulfāts |
recēšanas līdzeklis |
|
Magnija hlorīds |
recēšanas līdzeklis |
|
Kālija karbonāts |
vīnogu kaltēšana |
|
Nosaukums |
īpaši nosacījumi |
|
Nātrija karbonāts |
cukura ražošana |
|
Citronskābe |
eļļas ražošana un cietes hidrolīze |
|
Nātrija hidroksīds |
►M12
— cukura ražošana, — eļļas ražošana no rapša sēklām (Brassica spp.) ►M22 tikai laika posmā, kas beidzas ◄ . ◄ |
|
Sērskābe |
cukura ražošana |
|
Izopropanols (propāns–2–ols) |
kristalizācijas procesā cukura izgatavošanā pienācīgi ievērojot Direktīvas 88/344/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/60/EEK, noteikumus uz […] laikposmu, kas beidzas 31.12.2006. |
|
Oglekļa dioksīds |
|
|
Slāpeklis |
|
|
Etanols |
šķīdinātājs |
|
Miecskābe |
filtrācijas līdzeklis |
|
Olbaltuma albumīns |
|
|
Kazeīns |
|
|
Želatīns |
|
|
Zivju līme |
|
|
Augu eļļas |
►M5 ietaukošanas, pretsalipes viela vai pretputu līdzeklis ◄ |
|
Silīcija dioksīda gēls vai koloidālais šķīdums |
|
|
Aktīvais ogleklis |
|
|
Talks |
|
|
Bentonīts |
|
|
Kaolīns |
|
|
Diatomīta zeme |
|
|
Perlīts |
|
|
Lazdu riekstu čaumalas |
|
|
Rīsu milti |
|
|
Bišu vasks |
pretsalipes līdzeklis |
|
Vaska palmas vasks |
pretsalipes līdzeklis |
Mikroorganismu un fermentu preparāti:
Jebkādi mikroorganismu un fermentu preparāti, ko parasti izmanto kā apstrādes līdzekļus pārtikas rūpniecībā, izņemot ģenētiski modificētus mikroorganismus Direktīvas 90/220/EEK 2. panta 2. punkta nozīmē un izņemot fermentus, kas ir atvasināti no ģenētiski modificētiem organismiem Direktīvas 90/220/EEK nozīmē.
C IEDAĻA — LAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻAS, KAS NAV RAŽOTAS BIOLOĢISKI UN KAS MINĒTAS REGULAS (EEK) Nr. 2092/91 5. PANTA 4. PUNKTĀ
|
C.1. |
Nepārstrādātu dārzeņu produkti, kā arī produkti, kas atvasināti no tiem procesos, kuri minēti šā pielikuma ievada 2. definīcijas a) punktā: C.1.1. Ēdami augļi, rieksti un sēklas:
C.1.2. Ēdamās garšvielas un garšaugi:
C.1.3. Dažādi: aļģes, to skaitā jūras aļģes, kas atļautas parastā pārtikas produktu sagatavošanā |
|
C.2. |
Dārzeņu pārstrādes produkti, ko iegūst procesos, kuri minēti šā pielikuma ievada 2. definīcijas b) punktā C.2.1. Rafinēti vai nerafinēti, bet ķīmiski nemodificēti tauki un eļļas, kas atvasināti no augiem, izņemot:
C.2.2. Šādi cukuri, cietes un citi produkti, kas iegūti no labības un bumbuļaugiem: biešu cukurs, tikai līdz 1.4.2003. fruktoze rīspapīrs neraudzēta papīrmaize ciete no rīsiem un vaska kukurūzas, ķīmiski nemodificēta C.2.3. Dažādi:
rums, tikai iegūts no niedru cukura sulas ķiršu kauliņu uzlija, kas sagatavota uz augļu un aromātvielu bāzes, kā minēts šā pielikuma A.2. iedaļā kultūraugu maisījumi, kas ir atļauti parastā pārtikas produktu sagatavošanā un kas piešķir krāsas un garšas īpašības konditorejas izstrādājumiem, tikai “Gummi Bärchen” izgatavošanai, tikai līdz 30.9.2000. šādu piparu maisījumi: Piper nigrum, Schinus molle un Schinus terebinthifolium, tikai līdz 31.12.2000. |
|
C.3. |
Dzīvnieku valsts produkti: |
VII PIELIKUMS
|
Maksimālais dzīvnieku skaits uz ha Kārta vai suga |
Maksimālais dzīvnieku skaits uz ha, kas līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā |
|
Zirgi virs sešiem mēnešiem |
2 |
|
Nobarojamie teļi |
5 |
|
Citi liellopi virs viena gada |
5 |
|
Vīriešu kārtas liellopi no viena līdz mazāk par diviem gadiem |
3,3 |
|
Sieviešu kārtas liellopi no viena līdz mazāk par diviem gadiem |
3,3 |
|
Liellopu tēviņi no diviem gadiem |
2 |
|
Vaislas teles |
2,5 |
|
Nobarojamie teļi |
2,5 |
|
Piena govis |
2 |
|
Kaujamās piena govis |
2 |
|
Citas govis |
2,5 |
|
Vaislas truši mātītes |
100 |
|
Aitas |
13,3 |
|
Kazas |
13,3 |
|
Sivēni |
74 |
|
Vaislas cūkas |
6,5 |
|
Nobarojamās cūkas |
14 |
|
Citas cūkas |
14 |
|
Galda cāļi |
580 |
|
Dējējvistas |
230 |
VIII PIELIKUMS
Minimālās platības, segtas un nesegtas un citas novietņu īpašības dažādām sugām un audzēšanas tipiem
1. LIELLOPI, AITAS UN CŪKAS
|
Segtās platības (tīrā platība, kas pieejama dzīvniekiem) |
Nesegtās platība (pastaigu platība, izņemot ganības) |
||
|
Minimālais dzīvsvars (kg) |
m2 uz vienību |
m2 uz vienību |
|
|
Vaislas un nobarojamie liellopi un viennadži |
līdz 100 |
1,5 |
1,1 |
|
līdz 200 |
2,5 |
1,9 |
|
|
līdz 350 |
4,0 |
3 |
|
|
virs 350 |
5 ar vismaz 1 m2/100 kg |
3,7 ar vismaz 0,75 m2/100 kg |
|
|
Piena govis |
6 |
4,5 |
|
|
Vaislas buļļi |
10 |
30 |
|
|
Aitas un kazas |
1,5 aitas/kazas |
2,5 |
|
|
0,35 jēri/kazlēni |
2,5 ar 0,5 uz vienu jēru/kazlēnu |
||
|
Sivēnmātes ar sivēniem līdz 40 dienām |
7,5 uz cūku |
2,5 |
|
|
Nobarojamās cūkas |
līdz 50 |
0,8 |
0,6 |
|
līdz 85 |
1,1 |
0,8 |
|
|
līdz 110 |
1,3 |
1 |
|
|
Sivēni |
Virs 40 dienām un līdz 30 kg |
0,6 |
0,4 |
|
Vaislas cūkas |
2,5 sieviešu kārtas |
1,9 |
|
|
6,0 vīriešu kārtas |
8,0 |
||
2. MĀJPUTNI
|
Segtās platības (tīrā platība, kas pieejama dzīvniekiem) |
Nesegtās platība (m2 platība, kas pieejama uz katru dzīvnieku) |
|||
|
Dzīvnieku skaits/m2 |
cm laktas uz dzīvnieku |
Ligzda |
||
|
Dējējvistas |
6 |
18 |
8 dējējvistas uz ligzdu vai — kopējas ligzdas gadījumā — 120 cm2 uz putnu |
4 ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 170 kg N/ha gadā ierobežojums |
|
Nobarojamie mājputni stacionārās kūtīs |
10 ar ne vairāk kā 21 kg dzīvsvara uz m2 |
20 (tikai pērļu vistām) |
4 broileri un pērļu vistas 4,5 pīles 10 tītari 15 zosis Visām iepriekšminētajām sugām nedrīkst pārsniegt ierobežojumu 170 kg N/ha gadā |
|
|
Nobarojamie mājputni pārvietojamās kūtīs |
16 (*) pārvietojamās putnu kūtīs ar ne vairāk kā 30 kg dzīvsvara uz m2 |
2,5 ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 170 kg N/ha gadā ierobežojums |
||
|
(*) Tikai pārvietojamām kūtīm ar grīdas platību ne vairāk kā 150 m2, kas naktīs paliek atklāta. |
||||
( 1 ) OV C 4, 9.1.1990., 4. lpp. un
OV C 101, 18.4.1991., 13. lpp.
( 2 ) OV C 106, 22.4.1991., 27. lpp.
( 3 ) OV C 182, 23.7.1990., 12. lpp.
( 4 ) OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp.
( 5 ) OV L 159, 10.6.1989., 58. lpp.
( 6 ) OV L 347, 17.12.1973., 51. lpp.
( 7 ) OV L 80, 25.3.1986., 51. lpp.
( 8 ) OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/35/EK (OV L 169, 27.6.1997., 72. lpp.).
( 9 ) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/20/EK (OV L 80, 25.3.1999., 20. lpp.).
( 10 ) OV 22, 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).
( 11 ) OV L 297, 13.10.1992., 12. lpp.
( 12 ) OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/87/EK (OV L 318, 27.11.1998., 43. lpp.).
( 13 ) OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/67/EK (OV L 261, 24.9.1998., 10. lpp.).
( 14 ) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 45/1999 (OV L 6, 21.1.1999., 3. lpp.).
( 15 ) OV L 359, 8.12.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 92/10/EEK (OV L 6, 11.6.1992., 35. lpp.).
( 16 ) OV L 31, 6.2.2003., 3. lpp.
( 17 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 18 ) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.
( 19 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.
( 20 ) Šo īpatsvaru procentos aprēķina no substrāta kopējā sastāvdaļu svara (izņemot segmateriālu un jebkādu pievienotu ūdeni) pirms kompostēšanas.
( 21 ) OV L 142, 2.6.1997., 1. lpp. Regula, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2331/98 (OV L 291, 30.10.1998., 10. lpp.).
( 22 ) OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 97/2/EK (OV L 25, 28.1.1997., 24. lpp.).
( 23 ) OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 97/2/EK (OV L 25, 28.1.1997., 24. lpp.).
( 24 ) OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.
( 25 ) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2772/95 (OV L 288, 1.12.1995., 35. lpp.).
( 26 ) Dažās dalībvalstīs produktus, kas apzīmēti ar, neuzskata par augu aizsardzības līdzekļiem, un uz tiem neattiecas normatīvie akti par augu aizsardzības līdzekļiem.
( 27 ) OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.
( 28 ) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
( 29 ) OV L 243, 13.9.2001., 3. lpp.
( 30 ) OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.
( 31 ) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.
( 32 ) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.
( 33 ) OV L 157, 24.6.1988., 28. lpp.