i)

attiecībā uz ES – atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas starpniecību;

ii)

attiecībā uz Gvineju-Bisavu – valdības zivsaimniecības departaments.

2.1.

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 20 dienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma ES iesniedz Gvinejai-Bisavai zvejas atļaujas pieteikumu, izmantojot veidlapu, kas pievienota šim pielikumam.

2.2.

Katram pirmajam zvejas atļaujas pieteikumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

2.3.

Ja atjauno tāda kuģa zvejas atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieteikumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotās likmes maksa un, ja vajadzīgs, vienotās likmes finansējuma maksājums saistībā ar novērotāja uzturēšanu.

3.1.

Vienotas likmes maksu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kura noteikta šim pielikumam pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā iekļauti visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

3.2.

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, vienotas likmes maksas summu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam. Ja vajadzīgs, to palielina par summu, kas atbilst trijiem vai sešiem mēnešiem saskaņā ar apjomiem, kas noteikti attiecīgajās tehnisko datu lapās.

4.1.

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieteikumi, Gvineja-Bisava nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieteikumu iesniegušajiem kuģiem katrai kuģu kategorijai. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai un ES.

4.2.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai tā aģentam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Gvineja-Bisava var iesniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam un nosūtīt kopiju ES.

5.1.

Gvineja-Bisava izdod ES zvejas atļauju 20 dienās pēc pilnas pieteikuma dokumentācijas saņemšanas.

5.2.

Ja zvejas atļauju atjauno šā protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

5.3.

ES nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai tā aģentam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Gvineja-Bisava var izdot zvejas atļauju tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam un nosūtīt kopiju ES.

7.1.

Zvejas atļaujas tiek sagatavotas trijiem mēnešiem, sešiem mēnešiem vai vienam gadam.

7.2.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro gada laikosmu:

7.3.

Triju mēnešu vai sešu mēnešu derīguma termiņš sākas katra mēneša pirmajā datumā. Zvejas atļaujas derīguma termiņš tomēr nedrīkst būt ilgāks par tās izdošanas gada 31. decembri.

8.1.

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

8.2.

Tomēr tunzivju zvejas kuģiem un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti iepriekš minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskais saraksts.

9.1.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

9.2.

Tomēr nepārvaramas varas apstākļu gadījumā un pēc ES lūguma zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kura izdota citam kuģim, kas ir līdzīgs aizstājamajam kuģim.

9.3.

Kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis atdod aizstājamo zvejas atļauju Gvinejai-Bisavai, savukārt Gvineja-Bisava pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, tūlīt izdod aizstājējatļauju kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

9.4.

Traleriem –ja aizstājējam kuģim reģistrētā bruto tilpība (BRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa BRT, papildmaksu aprēķina proporcionāli bruto tilpības starpībai un atbilstošajam laikam. Šo papildmaksu kuģa īpašnieks pārskaita zvejas atļaujas nodošanas brīdī.

9.5.

Gvineja-Bisava nekavējoties atjaunina zvejottiesīgo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai un ES.

10.1.

Pēc ES pieprasījuma Gvineja-Bisava atļauj ES kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu. Apgādes kuģi kuģo ar ES dalībvalsts karogu vai pieder ES kuģniecības sabiedrībai, tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

10.2.

Gvineja-Bisava sagatavo atļauto apgādes kuģu sarakstu un nekavējoties nosūta to par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai un ES.

10.3.

Apgādes kuģiem jābūt šādas darbības veikšanai vajadzīgajai atļaujai, kas izdota saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

11.1.

Reizi gadā vai pēc kuģa reģistrētās bruto tilpības maiņas, vai kad citu zvejas rīku izmantošana ir par iemeslu zvejas kategorijas maiņai, visi ES traleri ierodas kādā no Gvinejas-Bisavas ostām, lai tur izietu tehnisko inspekciju saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

11.2.

Tehniskās inspekcijas mērķis ir pārbaudīt kuģa un uz kuģa esošo zvejas rīku tehniskās īpašības, kā arī noteikumus par Gvinejas-Bisavas jūrnieku uzņemšanu uz kuģa.

11.3.

Tehnisko inspekciju Gvineja-Bisava obligāti veic ne vēlāk kā 48 stundās pēc tralera ierašanās ostā.

11.4.

Pēc tehniskās inspekcijas pabeigšanas Gvineja-Bisava nekavējoties izdod kuģa kapteinim atbilstības apliecību un tās kopiju iesniedz ES.

11.5.

Atbilstības apliecības derīguma termiņš ir viens gads. Tomēr, ja zvejas kategoriju maina, pārejot uz garneļu zveju, vajadzīga jauna atbilstības apliecība. Turklāt jauna atbilstības apliecība vajadzīga arī tad, ja kuģis atstāj Gvinejas-Bisavas EEZ uz laikposmu, kas pārsniedz 45 dienas.

11.6.

Atbilstības apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

11.7.

Ar tehnisko inspekciju saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, un tās atbilst apmēriem, kas noteikti Gvinejas-Bisavas tiesību aktos. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt summas, ko par tiem pašiem pakalpojumiem maksā Gvinejas-Bisavas kuģi vai kuģi, kas kuģo ar kādas trešās valsts karogu.

1.

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās, kas pievienotas šim pielikumam.

2.

Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ieteikumus, ko pieņēmusi ICCAT.

1.1.

Saskaņā ar Nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir pievienots šim pielikumam. Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

1.2.

Kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

1.3.

Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmešanas atpakaļ jūrā apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

1.4.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

1.5.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.1.

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Gvinejai-Bisavai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2.2.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

2.3.

Tiklīdz Gvineja-Bisava spēj saņemt nozvejas ziņojumus pa elektronisko pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Gvinejai-Bisavai uz tās paziņoto elektroniskā pasta adresi. Gvineja-Bisava nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

2.4.

Kapteinis nosūta ES visu zvejas žurnālu kopijas. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī kādam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

2.5.

Ja kuģis atgriežas Gvinejas-Bisavas zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns darbības un nozvejas ziņojums.

2.6.

Ja netiek ievēroti šās nodaļas noteikumi, Gvineja-Bisava var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē ES par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

4.1.

Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

4.2.

ES šo galīgo paziņojumu par maksām Gvinejai-Bisavai un kuģa īpašniekam sniedz līdz tā gada 15. jūnijam, kurš ir nākamais pēc tā, kurā attiecīgā nozveja veikta.

4.3.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks atlikumu nekavējoties pārskaita Gvinejai-Bisavai. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

1.

ES kuģa kapteinis, kurš vēlas izkraut nozveju Gvinejas-Bisavas ostā vai pārkraut citā kuģī Gvinejas-Bisavas zonā gūto nozveju, vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņo Gvinejai-Bisavai:

2.

Veicot pārkraušanu citā kuģī, kapteinim jāpārliecinās, ka saņēmējkuģim ir atļauja, ko šādas darbības veikšanai izdevušas kompetentās iestādes.

3.

Pārkraušana citā kuģī veicama Gvinejas-Bisavas ostā. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

4.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Gvinejas-Bisavas tiesību aktos.

1.1.

Atrodoties Gvinejas-Bisavas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas pārraudzības centram (FMC).

1.2.

Katrā atrašanās vietas ziņojumā:

1.3.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Gvinejas-Bisavas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

1.4.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un. vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.1.

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

2.2.

Ja kuģa VMS nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Jā šā termiņa laikā sistēma nav salabota, kuģim vairs nav atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zonā.

2.3.

Kuģi, kuri zvejo Gvinejas-Bisavas zonā un kuru VMS ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa elektronisko pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus 1.2. punktā uzskaitītos datus.

3.1.

Tiklīdz Gvineja-Bisava būs izveidojusi darboties spējīgu FMC, karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Gvinejas-Bisavas FMC. Karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

3.2.

Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

3.3.

Gvinejas-Bisavas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par to, ka attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

4.1.

Gvineja-Bisava nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

4.2.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Gvinejas-Bisavas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.1.

Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Gvineja-Bisava var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laikposmu samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Gvinejai-Bisavai šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Gvinejai-Bisavai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu. Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo karoga valsts FMC un ES par izmeklēšanas procedūras pabeigšanu.

5.2.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laikposma beigām Gvineja-Bisava informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo pārraudzību.

1.1.

Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un iziešanu no tās Gvinejai-Bisavai paziņo 24 stundās pēc ieiešanas vai iziešanas. Tunzivju zvejas kuģiem un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām šo termiņu samazina līdz 6 stundām.

1.2.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

1.3.

Paziņojumu nosūta pa elektronisko pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio, izmantojot Gvinejas-Bisavas norādīto elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES visas nosūtīšanai izmantojamās elektroniskā pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņas.

1.4.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2.1.

To ES zvejas kuģu kapteiņi, kas veic zvejas darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas darbību inspekciju un kontroli atbildīgās Gvinejas-Bisavas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

2.2.

Šīs amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, kā to prasa viņu pienākumu izpilde.

2.3.

Pēc katras inspekcijas beigām kuģa kapteinim iesniedz oficiālu kontroles ziņojumu.

1.1.

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

1.2.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.1.

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Gvinejas-Bisavas ostā, ja Gvinejas-Bisavas spēkā esošie tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

2.2.

Gvineja-Bisava ne vēlāk kā 48 stundās paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Gvineja-Bisava pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts un var iestāties turpmākās sekas. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.1.

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Gvineja-Bisava saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, tad pirms tā uzsākšanas Gvineja-Bisava un ES uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā četrās dienās pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.1.

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gvinejas-Bisavas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Gvineja-Bisava, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

4.2.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

4.3.

Gvineja-Bisava informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

1.1.

Zvejas atļauju derīguma termiņa laikā visi ES traleri nodarbina Gvinejas-Bisavas jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

1.2.

ES kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Gvinejas-Bisavas jūrnieku nodarbināšanai.

2.1.

Gvineja-Bisava uztur tādu kvalificētu jūrnieku provizorisku sarakstu, kuri jānodarbina uz ES kuģiem.

2.2.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis brīvi izvēlas no šā saraksta jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Gvinejai-Bisavai par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.1.

Darba līgumu sadarbībā ar Gvineju-Bisavu sagatavo kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un jūrnieks, kuru vajadzības gadījumā pārstāv arodbiedrība. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

3.2.

Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Gvinejā-Bisavā. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

3.3.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

3.4.

Gvinejas-Bisavas jūrniekiem piešķir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.1.

Gvinejas-Bisavas jūrniekiem algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Gvineju-Bisavu.

4.2.

Darba alga nevar būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

1.1.

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar Nolīgumu.

1.2.

Tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās zvejniecības organizācijas izvēli.

1.3.

Pārējie kuģi uzņem Gvinejas-Bisavas norīkotu novērotāju.

2.1.

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Gvineja-Bisava informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par laiku, ko novērotājs pavadīs uz katra kuģa. Gvineja-Bisava nekavējoties informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

2.2.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

5.1.

Par novērotāja uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un Gvineja-Bisava.

5.2.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)

saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)

ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem ar kuģi saistītajiem dokumentiem.

7.1.

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Gvinejai-Bisavai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Gvinejas-Bisavas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Gvinejā-Bisavā.

a)

novēro kuģa zvejas darbības;

b)

pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

c)

veic darbības saistībā ar zinātniskajām programmām, tostarp bioloģisko paraugu ņemšanu;

d)

atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

e)

pārbauda kuģa zvejas žurnālā ierakstītos datus par nozveju Gvinejas-Bisavas zonā;

f)

pārbauda piezvejas procentuālo daudzumu, pamatojoties uz to, kas katrai kategorijai noteikts tehniskajās lapās, un novērtē izmetumu apjomu;

g)

vismaz reizi nedēļā pārraida pa radio nozvejas datus, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas datus.

9.1.

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

9.2.

Novērotājs ziņojumu iesniedz Gvinejai-Bisavai. Nozvejas un izmetumu datus paziņo Gvinejas-Bisavas zinātniskajam institūtam (CIPA), kas pēc apstrādes un analīzes tos iesniedz Apvienotajai zinātniskajai komitejai.