EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Preferenču sistēma no 2006. līdz 2015. gadam - pamatnostādnes

Legal status of the document This summary has been archived and will not be updated, because the summarised document is no longer in force or does not reflect the current situation.

Preferenču sistēma no 2006. līdz 2015. gadam - pamatnostādnes

Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt nabadzību, izmantojot tarifa preferences, lai palīdzētu tām gūt ienākumus no starptautiskās tirdzniecības. Paziņojumā Komisija izklāsta principus, kam būtu jābūt regulējuma pamatā laikposmā no 2006. gada līdz 2015. gadam, lai sasniegtu šo mērķi.

AKTS

Kopienas paziņojums Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu Komitejai Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam [COM(2004) 461 galīgā redakcija - Oficiālais Vēstnesis C 242, 29.9.2004.].

KOPSAVILKUMS

Šajā paziņojumā Eiropas Komisija ierosina pamatnostādnes vispārējo preferenču sistēmai laikposmam no 2006. gada līdz 2015. gadam, pamatojoties uz iepriekšējo sistēmu sniegto pieredzi. Paziņojumā ir aicināts:

Saglabāt labvēlīgas tarifu likmes

Ir iespējams vairākos veidos saglabāt un pat uzlabot tarifu preferences. Cita starpā Komisija ierosina VPS piemērot arī vairākiem produktiem, kam nav piemērojama pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru VPS neattiecas uz gandrīz desmito daļu muitas tarifa produktu, kuri tiek aplikti ar nodokļiem.

Dažus produktus, kuri patlaban tiek uzskatīti par paaugstināta riska produktiem, varētu iekļaut zema riska produktu kategorijā.

Preferenču robežas (pašlaik 3,5 % augsta riska produktiem un 100 % zema riska produktiem) tiks saglabātas un, ja iespējams, palielinātas.

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, 2004. gadā pievienojoties 10 jaunām dalībvalstīm un vēlāk pievienojoties arī Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai, palīdzēja uzlabot Kopienas sniegto palīdzību, jo ES tirgus paplašinājās, iekļaujot tajā vēl 100 miljonus potenciālo patērētāju.

Novirzīt VPS uz valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga

Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu VPS būtu jānovirza uz tām valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga, piemēram, mazattīstītajām valstīm un vistrūcīgākajām jaunattīstības valstīm (valstīm ar mazattīstītu ekonomiku, svešu teritoriju apņemtām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem), lai tās vairāk iesaistītu starptautiskajā tirdzniecībā.

VPS būtu jāparedz arī mehānisms pakāpeniskai īpašās VPS atcelšanai attiecībā uz valsti - sistēma Viss, izņemot ieročus, kas paredz no nodokļiem un kvotām brīvu piekļuvi visiem produktiem (izņemot ieročus un munīciju) no piecdesmit trūcīgākajām valstīm.

Padarīt VPS vienkāršāku un pieejamāku

Pašreizējās VPS ietvaros jau aizsāktais vienkāršošanas process būtu jāveicina. Komisija ir ierosinājusi aizstāt esošos piecus VPS režīmus ar trim režīmiem: vispārējo režīmu, īpašo režīmu mazattīstītajām valstīm un jaunu īpašo režīmu (VPS+) ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanai.

Padarīt gradāciju pārredzamāku un orientēt to uz galvenajām saņēmējvalstīm

Komisija ierosina padarīt gradāciju (izslēgšanu no VPS) pārredzamāku, no VPS izslēdzot noteiktu saņēmējvalstu konkurētspējīgākās produktu grupas.

Tas nozīmē, ka saņēmējvalstīm vairs nav nepieciešama VPS, lai palielinātu šo preču eksportu uz ES. Mazākajām saņēmējvalstīm gradācija netiks piemērota, un tādējādi tās varēs saņemt vairāk priekšrocību ar VPS palīdzību.

Pašreizējo kritēriju (preferenciālā importa daļa, attīstības līmeņa indekss, eksporta specializācijas indekss) vietā tiks ieviests vienots un vienkāršots kritērijs: Kopienas tirgus daļa, kas izteikta kā preferenciālā importa daļa.

Noteikt jaunu ilgtspējīgas attīstības un pārvaldības veicināšanas veidu

Kā jau minēts, Komisija ierosina ieviest jaunu stimulu ilgtspējīgai attīstībai un labai sabiedriskajai pārvaldībai, aizstājot atsevišķos īpašos režīmus narkotikas, sociālais un vide ar vienotu jaunu kategoriju: VPS+.

VPS+ sniegs īpašus stimulus valstīm, kas parakstījušas galvenos starptautiskus nolīgumus par sociālajām tiesībām, vides aizsardzību, pārvaldību un narkotiku ražošanas un kontrabandas apkarošanu.

Komisija ņems vērā par katru konkrēto starptautisko nolīgumu atbildīgo starptautisko organizāciju novērtējumus un tikai pēc tam lems, vai kandidātvalsts varēs saņemt VPS+ atbalstu. Šī sistēma ietvers ticamu atcelšanas klauzulu, ko varēs ātri piemērot gadījumos, kad valsts neizpildīs tās saistības saskaņā ar nolīgumiem.

Uzlabot izcelsmes noteikumus

Komisija ierosina uzlabot izcelsmes noteikumus, grozot to formu (vienkāršošana), būtību (izcelsmes kritēriju un kumulācijas noteikumu pielāgošana) un procedūras (formalitātes un kontroles pasākumi).

Jaunajiem izcelsmes noteikumiem ir arī jābūt elastīgiem, lai veicinātu attīstību. Vienam no mērķiem ir jābūt izcelsmes izzināšanas veicināšanai, lai optimizētu preferenču izmantošanu.

Sistēmu varētu uzlabot, piemēram, ar reģionālu kumulāciju, tādējādi veicinot reģionālo sadarbību starp saņēmējvalstīm. Komisija ir uzsvērusi, ka reģionālā integrācija ir nozīmīgs priekšnoteikums dienvidu valstu iesaistei starptautiskajā tirdzniecībā.

Atjaunot pagaidu atcelšanas instrumentus, aizsardzības un pretkorupcijas pasākumus

Komisija ierosina no jauna izveidot VPS pagaidu atcelšanas kārtību un drošības klauzulu, lai ņemtu vērā jauno gradāciju, kas orientēta uz konkurētspējīgākajām saņēmējvalstīm.

Lai gan šie pasākumi ir piemērojami tikai izņēmuma gadījumos, sistēmas uzticamības vairošanas labad tie jāvienkāršo un jāpadara elastīgāki, īpaši negodīgas komercdarbības gadījumos. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis, kas atbild par VPS piemērošanu, stingri piemērotu šos noteikumus gadījumos, kad tiek konstatēta krāpšana.

Arī saņēmējvalstis atbild par VPS pārvaldību, tāpēc Komisija aicina tās izveidot iedarbīgas un pielāgotas pārvaldības struktūras, lai garantētu izcelsmes sertifikātu derīgumu.

Priekšvēsture

Vispārējo preferenču sistēma nodrošina jaunattīstības valstu eksportētajām rūpniecības precēm un noteiktiem lauksaimniecības produktiem piekļuvi Kopienas tirgum, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot tos no muitas nodevām.

Tādējādi tā ir reizē gan Eiropas Kopienas tirdzniecības politikas, gan attīstības politikas instruments. Sistēma ir sadarbības instruments, tāpēc tā ir pagaidu mehānisms, kura sniegtais labums vairs nav pieejams valstīm, kurām tas vairs nav nepieciešams.

ES absorbē vairāk nekā piekto daļu jaunattīstības valstu eksporta. 40 % ES importa nāk no jaunattīstības valstīm. ES arī ir pasaules lielākais lauksaimniecības produktu importētājs no jaunattīstības valstīm, importējot vairāk nekā ASV, Kanāda un Japāna kopā.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Izcelsmes noteikumi preferenciālā tirdzniecības režīmā - Tālākās ievirzes [ COM(2005) 100 galīgā redakcija -Oficiālajā Vēstnesīnav publicēts].

Šis paziņojums sagatavots pēc Komisijas Zaļās grāmatas uzsāktās apspriešanas par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem. Tas parāda, ka preferenciālās izcelsmes noteikumi ir jāpārskata. Pārskatīšana ir svarīga arī, ņemot vērā mērķi integrēt jaunattīstības valstis pasaules ekonomikā. Pēc pārskatīšanas būtu arī jāpielāgo režīmu uzraudzības un kontroles procedūras.

Komisija ierosina rīkoties trijās jomās:

  • Nosacījumu pārskatīšana, lai produktu uzskatītu par tādu produktu, kura izcelsme ir valstī;
  • Muitas procedūru izmaiņas, kas vajadzīgas, lai pareizi īstenotu un kontrolētu to, kā uzņēmēji izmanto preferences;
  • Instrumentu izstrāde, lai nodrošinātu to, ka saņēmējvalstis pilda savas saistības.

Padomes Regula (EK) Nr. 732/2008 (2008. gada 22. jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007 [Oficiālais VēstnesisL 211, 6.8.2008.].

Šī regula nosaka Kopienas vispārējo tarifa preferenču sistēmu, kas ir piemērojama no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

Laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam VPS ir galvenokārt vērsta uz ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanu valstīs, kam tā ir visvairāk vajadzīga. Šis atjauninājums ir daļa no Komisijas 2004. gadā pieņemtajām pamatnostādnēm, ar kurām tika izveidoti VPS pamatprincipi laikposmam no 2006. gada līdz 2015. gadam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 512/2011 (2011. gada 11. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim [Oficiālais VēstnesisL 145, 31.5.2011.].

Šī regula groza tos Regulas (EK) Nr. 732/2008 aspektus, kas bija nepieciešami tās piemērošanas perioda pagarināšanai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par ES vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 [Oficiālais VēstnesisL 303, 31.10.2012.].

2012. gadā ES vienojās par jauniem noteikumiem, lai pārveidotu tās VPS pēc sistēmas starpposma pārskatīšanas. Mērķis ir nodrošināt, ka sistēma ir vērsta uz valstīm, kam tā ir visvairāk vajadzīga, jo īpaši ņemot vērā izmaiņas globālajās tirdzniecības sistēmās pēdējo desmit gadu laikā. Reformētā VPS ir arī pārredzamāka un paredzamāka saņēmējvalstīm un ekonomikas dalībniekiem. Regula ir piemērojama līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pēdējā atjaunināšana: 19.06.2014

Top