Ar to izveido sistēmu, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ļauj apkopot un apmainīties ar informāciju par viltotām banknotēm un monētām savā starpā, ar Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un attiecīgā gadījumā – ar trešām valstīm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Regula (EK) Nr. 1339/2001 paplašina šīs regulas piemērošanas jomu, lai tā ietvertu arī dalībvalstis, kuras nav eurozonā.

Euro aizsardzības sistēmas galvenās iezīmes

Dalībvalstu iestādes (galvenokārt valstu centrālās bankas) sistemātiski nosūta ar viltotajām euro banknotēm un monētām saistītus tehniskus datus ECB, kas ir atbildīga par to glabāšanu un apstrādi.
Dalībvalstu iestādēm ir jāļauj savam valsts analīzes centram pārbaudīt iespējami viltotas banknotes un jāļauj monētu valsts analīzes centram pārbaudīt aizdomīgas monētas. Šīm struktūrām katrs jauns aizdomīgs banknošu veids ir jānosūta ECB, savukārt katrs jauns aizdomīgs monētu veids ir jānosūta Eiropas Tehnikas un zinātnes centram (ETZC).
Noteikti pienākumi jāpilda arī kredītiestādēm, citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un citām iestādēm, kas apstrādā un izplata banknotes un monētas iedzīvotājiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kuras piemēro iestādēm, kas nepilda savus pienākumus.
Sadarbība (cita starpā izmantojot saskaņā ar Regulu (ES) 2021/840 izveidoto programmu “Perikls”) starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm (jo īpaši valstu centrālajiem birojiem, kas izveidoti saskaņā ar Starptautisko konvenciju par naudas viltošanas novēršanu), ECB, Komisiju un Eiropolu.
Informācija par euro viltošanas gadījumiem tiek apkopota valsts līmenī un nodota Eiropolam.
Sistēma arī paredz sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām (ieskaitot Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu)).

Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija un ECB par iestādēm, ko tās izraugās kā kompetentās iestādes viltotu banknošu un monētu noteikšanai.

Komisija izveidoja Ekspertu grupu euro viltošanas jautājumos, lai tā:

palīdzētu sagatavot tiesību aktu priekšlikumus vai politikas iniciatīvas attiecībā uz banknošu un monētu viltošanu;
cieši sadarbotos ar Komisiju, dalībvalstīm, ETZC, ECB un Eiropolu;
apmainītos ar informāciju un iedibinātu labu praksi attiecībā uz euro viltošanas novēršanu un apkarošanu, kā arī analizētu tās ietekmi;
sniegtu Komisijai konsultācijas par Regulas (EK) Nr. 1338/2001 un programmas “Perikls” īstenošanu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2002. gada 1. janvāra. Tomēr banknotēm un monētām, kuras vēl nav emitētas, bet kuras ir paredzēts emitēt, to piemēro no 2001. gada 4. jūlija.

KONTEKSTS

Regulas (EK) Nr. 1338/2001, kas tika pieņemta jau pirms euro ieviešanas 2002. gadā, mērķis ir aizsargāt euro banknotes un monētas pret viltošanu.

Tā papildina virkni iepriekš pieņemtu lēmumu:

par valstu analīzes centru un valstu monētu analīzes centru izveidi;
par Viltojumu analīzes centra izveidi;
par ECB un ETZC, kurš ir atbildīgs par euro monētu analīzi, veiktu tehniskās informācijas vākšanu par euro viltošanu;
par soda sankciju ieviešanu par euro viltošanu.

Plašāka informācija:

Viltošanas apkarošana (Eiropas Komisija);
Euro aizsardzība (Eiropas Centrālā banka);
Pretviltošana (Eiropas Centrālā banka).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6.–10. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 1338/2001 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/840 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma ““Perikls IV””) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 331/2014 (OV L 186, 27.5.2021., 1.–11. lpp.).

Komisijas Lēmums (2016. gada 12. februāris), ar ko izveido Ekspertu grupu euro viltošanas jautājumos (OV C 58, 13.2.2016., 5.–7. lpp.).

Nolīgums starp Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un Eiropas Centrālo banku (ECB) (OV C 123, 17.4.2015., 1.–5. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/62/ES (2014. gada 15. maijs) par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (OV L 151, 21.5.2014., 1.–8. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2013/211/ES (2013. gada 19. aprīlis) par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (pārstrādāta redakcija) (ECB/2013/10) (OV L 118, 30.4.2013., 37.–42. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2010/597/ES (2010. gada 16. septembris) par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā (ECB/2010/14) (OV L 267, 9.10.2010., 1.–20. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1210/2010 (2010. gada 15. decembris) par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (OV L 339, 22.12.2010., 1.–5. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/861/EK (2003. gada 8. decembris) par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām (OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas eiro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums 2001/887/TI (2001. gada 6. decembris) par euro aizsardzību pret viltošanu (OV L 329, 14.12.2001., 1.–2. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2001/912/EK (2001. gada 8. novembris) par dažiem nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi naudas viltojumu uzraudzības sistēmai (NVUS) (ECB/2001/11) (OV L 337, 20.12.2001., 49.–51. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 15.02.2023

Top

All