EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Konvencija par bioloģisko daudzveidību

Konvencija par bioloģisko daudzveidību

 

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmums 93/626/EEK par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu

Konvencija par bioloģisko daudzveidību

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Ar Lēmumu 93/626/EEK Eiropas Kopiena (tagad ES) apstiprina ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas 1992. gada jūnijā tika parakstīta Riodežaneiro. Lēmums apstiprina ES valstu apņemšanos īstenot konvencijas pantus.

Konvencijai ir trīs mērķi:

  • bioloģiskās daudzveidības (t. i., Zemes dzīvās dabas daudzveidības) saglabāšana;
  • bioloģiskās daudzveidības elementu ilgtspējīga izmantošana;
  • ģenētisko resursu izmantošanas ieguvumu godīga un vienlīdzīga sadale.

Bioloģiskajai daudzveidībai ir liela ekoloģiska, ģenētiska, sabiedriska, saimnieciska, zinātniska, izglītojoša, kultūras, atpūtas un estētiska vērtība.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencijā noteikts, ka katra parakstītāja valdība:

  • sadarbosies ar citu valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;
  • izstrādās atbilstošas stratēģijas un iekļaus bioloģiskās daudzveidības aizsardzību valsts lēmumu pieņemšanas procesā, starpnozaru plānos, programmās un politikā;
  • noteiks un uzraudzīs bioloģisko daudzveidību un to ietekmējošus faktorus;
  • saglabās bioloģisko daudzveidību:
    • izveidojot un pienācīgi apsaimniekojot aizsargājamās teritorijas, kā arī aizsargājot ekosistēmas un dabiskās dzīvotnes;
    • veicinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu attīstību aizsargājamajām teritorijām piegulošajās platībās;
    • atjaunojot degradētās ekosistēmas un veicinot apdraudēto sugu atjaunošanos;
    • regulējot, vadot vai kontrolējot risku, kas saistīts ar biotehnoloģiski pārveidotu dzīvu organismu (t. i., ģenētiski modificētu organismu) izmantošanu un izlaišanu;
    • novēršot invazīvu svešzemju sugu introdukciju, tās kontrolējot vai izskaužot;
    • aizsargājot un veicinot bioloģisko resursu tradicionālu izmantošanu;
    • pieņemot papildu saglabāšanas pasākumus.

Konvencijā arī noteikts, ka līgumslēdzējas puses:

  • integrēs bioloģiskās daudzveidības apsvērumus valsts lēmumu pieņemšanas procesā;
  • novērsīs vai samazinās nevēlamu ietekmi, ko rada bioloģisko resursu izmantošana (piemēram, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējumus);
  • veicinās sadarbību starp valsts iestādēm un privāto sektoru bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, kā arī īstenos iniciatīvas;
  • palīdzēs jaunattīstības valstīm noteikt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot savu bioloģisko daudzveidību, nodrošinot pētniecību, zinātnisku un tehnisku izglītību un atbilstošu apmācību;
  • veicinās sabiedrības informētību par bioloģiskās daudzveidības nozīmi;
  • novērtēs ietekmi, kādu lēmumi var atstāt uz bioloģisko daudzveidību vai kaimiņvalstīm.

Valstu valdības nodrošinās piekļuvi saviem ģenētiskajiem resursiem videi nekaitīgai izmantošanai saskaņā ar abpusēji apstiprinātiem noteikumiem un saņemot iepriekš norunātu piekrišanu.

Puses nodrošinās godīgu to finansiāla un cita veida labuma sadali, ko dos šo ģenētisko resursu izmantošana (pētniecība un izstrāde).

Valstu valdības piekrīt:

  • dalīties ar tehnoloģijām, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm;
  • apmainīties ar publiski pieejamu informāciju par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;
  • veicināt starptautisku un zinātnisku sadarbību;
  • dalīties ar ģenētisko resursu biotehnoloģiju rezultātiem un gūto labumu.

Pasaules Vides fonds jaunattīstības valstīm nodrošina finanšu resursus konvencijas īstenošanai. Tā pamatbudžetu veido valstu valdību iemaksas, kā arī ievērojami brīvprātīgi papildu ieguldījumi.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 1993. gada 29. decembrī.

KONTEKSTS

Saskaņā ar šo konvenciju ir panākta vienošanās par diviem protokoliem. Kartahenas Protokols par bioloģisko drošību reglamentē dzīvu organismu, kas ģenētiski modificēti, izmantojot mūsdienu biotehnoloģijas, pārvietošanu starp valstīm. Otrs ir Nagojas Protokols par pieejamību un labumu sadali. ES ir parakstījusi abus šos protokolus.

2010. gada oktobrī Japānas pilsētā Nagojā konvencijas līgumslēdzējas puses vienojās par desmit gadu stratēģisku plānu cīņai pret bioloģiskās daudzveidības zudumu un noteica 20 mērķus, kas pazīstami kā Aiči mērķi, lai sasniegtu šo vispārējo mērķi. Šīs apņemšanās ir atspoguļotas ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam.

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1.–2. lpp.)

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (OV L 309, 13.12.1993., 3.–20. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (OV L 201, 31.7.2002., 50.–65. lpp.)

Nagojas Protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (OV L 150, 20.5.2014., 234.–249. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35.–55. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1143/2014 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.07.2020

Top