Pārtikas produktu marķēšana, noformēšana un reklāma

Fasētajiem pārtikas produktiem jāatbilst noteikumiem attiecībā uz marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Šie noteikumi ir saskaņoti Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai patērētāji Eiropā varētu izvēlēties, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, kā arī lai novērstu šķēršļus brīvai pārtikas produktu apritei un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (skatīt grozošo(-os) aktu(-us)).

KOPSAVILKUMS

Direktīva attiecas uz pārtikas produktiem, ko paredzēts piegādāt galapatērētājam vai restorāniem, slimnīcām, ēdnīcām un citām līdzīgām ēdināšanas iestādēm. Tā neattiecas uz produktiem, kas paredzēti eksportam ārpus Eiropas Savienības.

Pārtikas produktu marķējums, noformējums un reklāma nedrīkst būt tāda, kas:

• maldina pircēju par pārtikas produkta raksturīgajām pazīmēm, īpašībām vai iedarbību,
• piedēvē pārtikas produktam spējas novērst, ārstēt un izārstēt kādu cilvēka slimību (izņemot dabiskos minerālūdeņus un īpašam uzturam paredzēto pārtiku, kam piemēro īpašus Savienības noteikumus).

OBLIGĀTĀS NORĀDES MARĶĒJUMĀ

Pārtikas produktu marķējumā jābūt ietvertām obligātajām norādēm. Šīm norādēm jābūt viegli saprotamām un redzamām, skaidri salasāmām un neizdzēšamām. Noteiktām norādēm jāatrodas tajā pašā redzeslaukā.

Fasētām pārtikas precēm obligātās norādes atrodas uz iesaiņojuma vai uz tam pievienotas etiķetes.

Obligātajās norādēs ir ietverta šāda informācija:

• produkta komercnosaukums,
• sastāvdaļu uzskaitījums, kurā sastāvdaļas sakārtotas lejupejošā secībā pēc svara un kurā norādīts katras sastāvdaļas konkrētais nosaukums, ņemot vērā atsevišķus izņēmumus, kas noteikti I, II, III un IIIa pielikumā. Sastāvdaļas, kas ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, apzīmē atbilstoši to pamatfunkcijai.Atsevišķos gadījumos sastāvdaļas nav jānorāda: Noteiktas piedevas un fermentus neuzskata par sastāvdaļām; runa ir par tām sastāvdaļām, ko izmanto kā pārstrādes palīgvielas vai kas ietilpst kādā sastāvdaļā, neveicot nekādu tehnoloģisku funkciju galaproduktā,
• dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums, kas izteikts procentos. Šo prasību piemēro, ja sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija:
• neto daudzums, kas izteikts tilpuma vienībās šķidrumiem un masas vienībās pārējiem produktiem. Īpaši noteikumi ir paredzēti pārtikas produktiem, ko pārdod pēc skaita, vai cietiem pārtikas produktiem, kas atrodas uzlietā šķidrumā,
• minimālais derīguma termiņš. Termiņš sastāv no dienas, mēneša un gada, tomēr pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, pietiek, ja norāda dienu un mēnesi; pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz 18 mēnešus, pietiek, ja norāda mēnesi un gadu; pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš pārsniedz 18 mēnešus, pietiek, ja norāda gadu.Pirms šā termiņa norāda vārdus “Ieteicams līdz …”, kad termiņā ietilpst dienas norāde, vai “Ieteicams līdz … beigām” pārējos gadījumos.Derīguma termiņš nav jānorāda šādiem produktiem:
• Īpaši ātrbojīgiem pārtikas produktiem derīguma termiņu aizvieto ar “izlietot līdz” datumu,
• īpaši glabāšanas noteikumi vai lietošanas nosacījumi,
• Kopienā reģistrēta ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese. Attiecībā uz savā teritorijā ražotu sviestu dalībvalstis tomēr ir tiesīgas pieprasīt tikai norādi uz ražotāju, fasētāju vai pārdevēju,
• izcelsmes vai pirmavota norāde, ja bez šādas norādes var tikt ievērojami maldināts patērētājs,
• lietošanas pamācība, kas jānorāda tā, lai varētu pienācīgi lietot produktu,
• faktiskais spirta saturs tilpuma procentos – attiecībā uz dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma.

ĪPAŠI NOTEIKUMI UN IZŅĒMUMI

Ar īpašiem Eiropas Savienības noteikumiem, ko piemēro pārtikas produktiem, var noteikt, ka dažas norādes attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un minimālo derīguma termiņu nav obligātas. Ar šiem noteikumiem var paredzēt arī citas obligātas norādes ar nosacījumu, ka tās netraucē pircēja informēšanu.

Īpaši noteikumi paredzēti:

• atkārtoti lietojamām stikla pudelēm un neliela izmēra iepakojumiem,
• fasētiem pārtikas produktiem. Ja fasētos pārtikas produktus laiž tirgū pirms pārdošanas galapatērētājam vai tos piegādā izmantošanai ēdināšanas iestādēm, norādes nepieciešamas tikai tirdzniecības dokumentos ar nosacījumu, ka komercnosaukums, minimālais derīguma termiņš un informācija par ražotāju vai fasētāju ir norādīta uz produkta ārējā iepakojuma,
• pārtikas produktiem, ko pārdot nefasētus, vai pārtikas produktiem, kurus iepako pārdošanas laikā pēc pircēja pieprasījuma.

AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMS

Dalībvalstis tikai tādā gadījumā drīkst aizliegt to pārtikas produktu tirdzniecību, kas atbilst šajā direktīvā ietvertajiem noteikumiem, piemērojot nesaskaņotus savas valsts noteikumus, ja šos noteikumus attaisno sabiedrības veselības aizsardzība, viltojumu novēršana vai rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma tiesību aizsardzība.

KOMITEJU PROCEDŪRA UN KONTEKSTS

Direktīvas īstenošanu nodrošina Eiropas Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas palīdzību.

Ar Direktīvu 2000/13/EK aizstāj Padomes Direktīvu 79/112/EEK par pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu.

SAISTĪTIE AKTI

2008.gada 30. janvāra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (COM(2008) 40 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Ar šo regulas priekšlikumu apvieno Direktīvas 2000/13/EK un 90/496/EEK par uzturvielu marķējumu, lai uzlabotu informācijas sniegšanas līmeni un patērētāju aizsardzību Eiropā. Ar priekšlikumu ievieš jaunas prasības marķēšanas jomā. Obligātajās norādēs noteikti jāietver informācija par produkta identitāti, sastāvu un uzturvērtību, tā izcelsmi, kā arī drošas lietošanas nosacījumiem (derīguma ilgumu, ietekmi un iespējamām negatīvām sekām uz veselību). Šai informācija jābūt uzticamai, patērētājam skaidri salasāmai un saprotamai. Burtu izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 mm.

Uzturvērtības marķējumā jāietver tādas obligātās norādes kā enerģētiskā vērtība un konkrētu sastāvā esošu uzturvielu daudzums (tauki, piesātinātās taukskābes, ogļhidrāti, kā arī atsevišķa norāde par sāls un cukura daudzumu).

Turklāt, ja patērētāji pērk pārtikas produktus, izmantojot internetu vai citus tālpārdošanas veidus, tad jo īpaši viņiem jābūt pieejamai pienācīgai informācijai.

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un drošību, kā arī rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma tiesības, dalībvalstīm ir tiesības pieņemt noteikumus par papildu obligātajām norādēm attiecībā uz īpašu kategoriju pārtikas produktiem. Par plānotajām norādēm jāiesniedz priekšlikums Komisijai, kura par to var izteikt negatīvu viedokli.

Koplēmuma procedūra (2008/0028/COD)

VALODU LIETOJUMS MARĶĒJUMĀ

Interpretative Commission communication concerning the use of languages in the marketing of foodstuffs in the light of the judgment in the Peeters case [COM(93) 532 final – Official Journal C 345 of 23.12.1993] (1993. gada 10. novembrī Komisija pieņēma skaidrojošu paziņojumu par valodu lietojumu pārtikas produktu tirdzniecībā, ņemot vērā Tiesas spriedumu “Peeters” lietā). Šajā paziņojumā Komisija uzsver, ka pārdošanai galapatērētājam paredzētu pārtikas produktu marķējumam jābūt skaidri saprotamā valodā, kas vispārīgi nozīmē tirdzniecības valsts oficiālo(-ās) valodu(-as). Tomēr ir pieļaujami svešvalodas termini vai izteicieni, ja tie pircējam ir skaidri saprotami.

See also

• Produktu marķēšana un iepakošana

Pēdējā atjaunināšana: 16.11.2010