Sprādzienbīstamas vides risks

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 1999/92/EK — minimālās prasības to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to nosaka minimālās prasības to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides* riskam.
• Tā ir piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK kontekstā, ar kuru tiek izveidoti vispārīgi noteikumi, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva darba devējiem uzliek par pienākumu:

• veikt tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, lai:
  • novērstu sprādzienbīstamas vides veidošanos;
  • novērstu sprādzienbīstamas vides aizdegšanos;
  • mazinātu sprādziena sekas, lai nodrošinātu darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību;
• nodrošināt, ka tiek sastādīts un regulāri atjaunots “dokuments par aizsardzību pret sprādzienu”, kurā ir aprakstīti pasākumi aizsardzībai pret sprādzieniem un kurš atbilst Direktīvas 89/391/EEK prasībām;
• informēt darba ņēmējus un/vai to pārstāvjus par visiem pasākumiem, kas jāveic, lai nodrošinātu to veselības un drošības aizsardzību;
• veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, kuri ir potenciāli pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam, tiek sniegta atbilstoša apmācība;
• nodrošināt, lai darba aprīkojums, ko izmanto vietās, kur var rasties sprādzienbīstama vide, atbilstu direktīvas pielikumā uzskaitītajām minimālajām prasībām.

Attiecībā uz darba vietām, kuras jau tika izmantotas pirms 2003. gada 30. jūnija un kurās varēja rasties sprādzienbīstama vide, atbilstība šīm minimālajām prasībām bija jāpanāk trīs gadu laikā no minētā datuma.

Direktīvai ir trīs pielikumi kas attiecas uz šādiem aspektiem:

• to vietu klasifikācija, kur var rasties sprādzienbīstama vide;
• minimālās prasības to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti iespējamam sprādzienbīstamas vides riskam, un aprīkojuma un aizsargsistēmu atlases kritēriji;
• brīdinājuma zīmes vietās, kur var rasties sprādzienbīstama vide.

2003. gadā Eiropas Komisija, īstenojot šo direktīvu, publicēja neobligātu labas prakses rokasgrāmatu. To izmanto līdztekus direktīvai par tādu iekārtu un aizsardzības sistēmu tirdzniecību, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē. ES valstīm ir jānodrošina, lai darba devējiem tiktu darīta pieejama attiecīgā informācija, un tie jāaicina izmantot šo labas prakses rokasgrāmatu.

Ar Direktīvu 2007/30/EK vienkāršoja un racionalizēja ziņojumus par Padomes Direktīvas 89/391/EEK un tās atsevišķo direktīvu praktisko īstenošanu. Tagad ES valstīm reizi piecos gados ir jāsagatavo viens ziņojums, kurā ir apskatīta visu šo direktīvu īstenošana.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2000. gada 28. janvāra, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2003. gada 30. jūnijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Direktīva 99/92/EK — sprādzienbīstamas vides risks (Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra)

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (piecpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 23, 28.1.2000., 57.–64. lpp.)

Direktīvas 1999/92/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 309.–356. lpp.)

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.11.2018