Banku noregulējuma fondi ir paredzēti, lai palīdzētu finansēt grūtībās nonākušu banku sistemātisku noregulējumu. Lai sasniegtu šo mērķi, fondi var īstenot dažādus pasākumus, piemēram:
- pagaidu banku finansēšanu (t. i., iestādes, kuras izveido valsts regulators vai centrālā banka, lai turpinātu maksātnespējīgas bankas operācijas līdz brīdim, kad tiek atrasts pircējs);
- aktīvu un/vai saistību pilnīgas vai daļējas nodošanas no grūtībās nonākušās iestādes trešai pusei finansēšanu;
- labas bankas/sliktas bankas dalījuma finansēšanu.
Noregulējuma fondus var arī izmantot, lai segtu administratīvās izmaksas, kā arī juridiskās un konsultatīvās maksas.
Tomēr noregulējuma fondus nedrīkst izmantot kā apdrošinājumu pret bankrotu vai bankrotējušu banku glābšanai.

Kā var finansēt banku noregulējuma fondus?

Komisija uzskata, ka fonda finansēšanas pasākumiem ir jānodrošina nepieciešamie resursi, vienlaikus stimulējot atbilstošu rīcību.

Aprēķinot iemaksas banku noregulējuma fondos, par pamatu varētu izmantot 3 parametrus:

banku aktīvi varētu būt indikators, kas norāda, cik lielus līdzekļus varētu vajadzēt tērēt bankas noregulējuma īstenošanai. Banku aktīvi jau ir pakļauti riska svērtās vērtības drošības kapitāla prasībām, kas izpaužas kā kapitāla prasības. Varētu noteikt nodevu, pamatojoties uz aktīviem. Tāpēc šāda veida nodevas noteikšana varētu nozīmēt papildu kapitāla prasību, un tā būtu rūpīgi jāapsver notiekošo plašāko kapitāla standartu reformu kontekstā;
banku saistības arī varētu būt indikators, kas norāda, cik lielus līdzekļus varētu vajadzēt tērēt bankas noregulējuma īstenošanai. Bankas noregulējuma izmaksas, visticamāk, radīs nepieciešamība nodrošināt zināmas saistības (izņemot pašu kapitālu un apdrošinātas saistības, piemēram, noguldījumus). Tomēr banku saistības varētu izrādīties mazāk efektīvs riska pakāpes indikators;
peļņu un gratifikācijas varētu izmantot kā atskaites punktu, lai noteiktu nodevu lielumu.
Finansēšanas pasākumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:
- nav pieļaujama nekāda arbitrāža;
- tiem jāatspoguļo attiecīgie riski;
- tajos jāņem vērā noteiktu finanšu iestāžu sistēmiskā būtība;
- tiem jāpamatojas uz iespējamām summām, kuras varētu tikt iztērētas, ja noregulējums izrādās nepieciešams;
- nav pieļaujami konkurences kropļojumi.

Kāda veida pārvaldība būtu jāizmanto banku noregulējuma fondiem?

Banku noregulējuma fondiem vajadzētu būt nodalītiem no valstu budžeta un paredzētiem tikai noregulējuma izmaksu segšanai.
Banku noregulējuma fondu pārvaldība būtu jāuztic iestādēm, kas būtu atbildīgas par finanšu iestāžu noregulējumu un kuras darbotos kā neatkarīgas izpildiestādes.
Izmantojot banku noregulējuma fondus, būtu arī jāievēro ES valsts atbalsta noteikumi.
Līdz 2011. gada sākumam Komisija plānoja pieņemt tiesību aktu priekšlikumus par krīžu pārvaldību un noregulējuma fondiem.

Kā banku noregulējuma fondus var integrēt jaunā finanšu stabilitātes sistēmā?

Komisija ierosināja pastiprināt kapitāla prasības un reformēt finanšu uzraudzību ES. Tās mērķis bija stiprināt noguldījumu garantiju sistēmas un finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību.
Komisija arī vēlējās īstenot preventīvus pasākumus, lai mazinātu banku bankrota risku un netiešās garantijas, kas saistītas ar iestādēm, kuras uzskata par “pārāk svarīgām, lai ļautu tām bankrotēt”.
Komisija plānoja 2010. gada oktobrī pieņemt ceļvedi Eiropas krīžu pārvaldības sistēmai. Ierosinātā plāna mērķis ir nodrošināt, lai ES valstīm būtu pieejami kopīgi instrumenti, kas ļauj ātri un efektīvi rīkoties banku bankrota gadījumā. Šie pasākumi nedrīkst radīt izmaksas nodokļu maksātājiem.
Ir ierosināti instrumenti, lai papildinātu noregulējuma fondu darbību:
- atveseļošanas un noregulējuma plāni;
- parāda konvertēšana pašu kapitālā.

Kopīgas pieejas definēšana banku noregulējuma fondiem

Saistībā ar banku noregulējuma fondu izveidi ir jādefinē Eiropas un globāla pieeja.
Saskaņā ar jauno kārtību parasto uzraudzību turpinās īstenot valsts iestādes, un tās pamatā būs stingri ES noteikumi, kas palīdzēs iespējamu krīžu risināšanā.
Šīs kopīgās pieejas pirmais solis bija izstrādāt sistēmu, kas pamatojas uz tādu nacionālo fondu harmonizēta tīkla izveidošanu, kas piesaistīti saskaņotam krīžu pārvaldības pasākumu kopumam. Sistēmu bija paredzēts pārskatīt līdz 2014. gadam ar mērķi izveidot ES integrētus krīžu pārvaldības un uzraudzības pasākumus, kā arī ilgākā termiņā — ES noregulējuma fondu.

Attīstība kopš 2010. gada

Pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Komisija izdeva virkni tiesību aktu priekšlikumu ar mērķi risināt banku noregulējuma jautājumus. 2014. gadā ES pieņēma šādus tiesību aktus:

Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām, lai aizsargātu kredītiestāžu noguldītājus;
Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido noteikumus kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību atveseļošanai un noregulējumam;
Regulu (ES) Nr. 806/2014 par ES vienoto noregulējuma mehānismu un vienoto noregulējuma fondu. Tajā ir paredzēti noteikumi un procedūras grūtībās nonākušu banku un ieguldījumu sabiedrību noregulējumam.

KONTEKSTS

Lai mazinātu 2008. gada oktobra finanšu krīzes izraisīto banku bankrotu sekas, ES valstu valdības nodrošināja valsts atbalstu, lai palīdzētu finanšu sektoram. Šis atbalsts būtiski ietekmēja nodokļu maksātājus, un tas ir palielinājis ES valstu parādus. Noregulējuma fondu izveides mērķis ir nākotnē novērst vajadzību pēc valsts atbalsta finanšu iestāžu grūtību risināšanai.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai Bankai. Banku noregulējuma fondi (COM(2010) 254 galīgā redakcija, 26.5.2010.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.)

Direktīvas 2014/49/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190.–348. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1.–90. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.02.2017

Top

All