Ar to nosaka procedūras, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iestādēm ļauj sadarboties un apmainīties ar informāciju par pievienotās vērtības nodokli (PVN) un apkarot krāpšanu PVN jomā. Ar to nodrošina, ka:

PVN tiek pareizi noteikts un piemērots;
tiek noteikta un novērsta krāpšana PVN jomā;
tiek aizsargāti PVN ieņēmumi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Centrālie koordinācijas biroji

Katra dalībvalsts izraugās centrālo koordinācijas biroju kā kontaktpunktu citām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai. Birojā ir jāglabā saraksts, kurā uzskaitītas izraudzītās amatpersonas un koordinācijas departamenti, kuriem ir atļauts apmainīties ar informāciju ar saviem partneriem citās dalībvalstīs. Ja amatpersonas vai koordinācijas departamenti saņem informācijas nosūtīšanas pieprasījumu vai atbild uz šādu pieprasījumu, tiem jāinformē savs centrālais koordinācijas birojs.

Informācijas apmaiņa

Valstis var pieprasīt informāciju no citas dalībvalsts, izmantojot standarta veidlapu, lai tās varētu pareizi novērtēt pārrobežu darījumu. Pieprasījuma saņēmējām iestādēm ir jāatbild uz pieprasījuma iesniedzēju iestāžu pieprasījumiem trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai arī viena mēneša laikā, ja to rīcībā jau ir vajadzīgā informācija.

Daļa informācijas tiek sniegta automātiski, ja:

galamērķa dalībvalstī paredzēta nodokļa uzlikšana un ja izcelsmes dalībvalsts sniegtā informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts pārbaudes sistēmas efektivitāti;
ir pamats uzskatīt, ka galamērķa dalībvalstī ir notikusi vai, iespējams, notiks tiesību aktu neievērošana PVN jomā;
galamērķa dalībvalstī pastāv nodokļa zaudējumu risks.

Dalībvalstis var arī sniegt informāciju spontāni un var lūgt sniegt atsauksmes no valstīm, kurām tā sniegta.

Dalībvalstis var atteikties sniegt informāciju, ja:

pieprasījuma iesniedzējas iestādes informācijas pieprasījumi konkrētā laikposmā rada nesamērīgu administratīvu slogu;
pieprasījuma iesniedzēja iestāde nav izmantojusi parastos informācijas avotus;
tas varētu izraisīt komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma atklāšanu vai ja informācijas atklāšana varētu būt pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

Informācijas glabāšana

Ikvienai dalībvalstij ir pienākums vismaz piecus gadus glabāt šādu atjauninātu informāciju:

informāciju, kas sniegta kopsavilkuma paziņojumos (to personu saraksti, kurām tās piegādājušas preces), ko iesniegušas ar nodokli apliekamās personas, kas identificētas PVN nolūkā;
to personu datus, kurām attiecīgā dalībvalsts ir piešķīrusi PVN identifikācijas numuru;
datus par PVN identifikācijas numuriem, kas kļuvuši nederīgi;
informāciju par nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību.

Šī informācija ir pieejama visām dalībvalstīm elektroniskajā PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES).

Ar Regulu (ES) 2020/283 ievieš grozījumu, kas paredz Komisijai pienākumu izstrādāt, uzturēt, mitināt un tehniski pārvaldīt centralizētu elektronisku maksājumu informācijas sistēmu (CESOP), lai veiktu izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu. CESOP sistēmā jāglabā dalībvalstu savāktā maksājumu informācija, apkopojot to par katru atsevišķo maksājumu saņēmēju, kā arī tā ir jāsalīdzina ar citu informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 noteikumiem. CESOP sistēmā glabātie dati ir pieejami tikai dalībvalstu ekspertiem krāpšanas apkarošanas jomā. Tā būs piemērojama no 2024. gada 1. janvāra.

Ar Direktīvu (ES) 2020/285 ievieš vienkāršotus noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu un saistību izpildes izmaksas mazajiem uzņēmumiem un radītu labvēlīgāku nodokļu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību. Mazie uzņēmumi var pretendēt uz vienkāršotiem PVN saistību izpildes noteikumiem, ja to gada apgrozījums nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto robežvērtību, kas nevar pārsniegt 85 000 EUR. Noteiktos apstākļos mazie uzņēmumi no citām dalībvalstīm, kuri nepārsniedz šo robežvērtību, varēs gūt labumu no vienkāršotās shēmas, ja to kopējais gada apgrozījums visā ES nepārsniegs 100 000 EUR. Šie jaunie noteikumi ir piemērojami no 2025. gada 1. janvāra.

PVN atmaksāšana

Dalībvalstis pārsūta pieteikumus par PVN atmaksāšanu, ko tās saņem no nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, attiecīgo atmaksāšanas dalībvalstu iestādēm. To veic elektroniski 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas datuma. Atmaksāšanas dalībvalstu iestādēm ir jāinformē citu dalībvalstu iestādes, ja:

tām nepieciešama papildu elektroniski kodēta informācija par pieteikumu iesniedzēju veidu un sniegtajiem pakalpojumiem; vai
tās prasa pieteikumu iesniedzējiem pievienot savas uzņēmējdarbības aprakstu, izmantojot saskaņotos kodus.

Ārpussavienības valstis

Ciktāl to atļauj palīdzības norunas ar konkrēto ārpussavienības valsti, dalībvalsts attiecīgā iestāde var pārsūtīt informāciju, ko tā saņēmusi no attiecīgās valsts, to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras to pieprasa vai kuras tā varētu interesēt. Dalībvalstu iestādes var pārsūtīt informāciju ārpussavienības valstīm, ja:

tam ir piekritusi dalībvalsts, no kuras šī informācija nākusi;
attiecīgā ārpussavienības valsts ir apņēmusies nodrošināt sadarbību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu nelikumību, kuri, iespējams, pārkāpj tiesību aktus PVN jomā.

Krāpšanas apkarošana PVN jomā

Ar šo regulu izveido krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklu Eurofisc, kas dalībvalstīm ļauj kopīgi apstrādāt PVN informāciju un apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem par uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā. Eurofisc arī koordinē visas turpmākās darbības, ko uzsākušas nodokļu iestādes pēc krāpšanas brīdinājuma saņemšanas. Nepieciešamības gadījumā Eurofisc var sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropolu.

Elektroniskā komercija

Ar Regulu (ES) 2017/2454, kas ir daļa no pasākumu kopuma, kura mērķis ir modernizēt ES PVN sistēmu un to pielāgot ES pārrobežu elektroniskajai komercijai uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem, groza Regulu (ES) Nr. 904/2010, ieviešot noteikumus, kas stiprinās administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm. Ar 2017. gada grozījumu regulu nodrošina, ka tiek iekļauti noteikumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/2455 (ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK (skatīt kopsavilkumu) un 2009/132/EK (skatīt kopsavilkumu)). To piemēro no 2021. gada janvāra.

Regulā cita starpā ir paredzētas šādas prasības:

identifikācijas numurs, ar kuru PVN tiek maksāts, ir jāpaziņo jau iepriekš, lai muitas dienesti varētu pārbaudīt tā derīgumu preču importēšanas brīdī;
uzskaites pieprasījumus un administratīvās procedūras, ko dalībvalstis veic attiecībā uz nodokļu maksātājiem, koordinē identifikācijas valsts*.

2020. gada sākumā Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2020/21 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā un Īstenošanas regulu (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus PVN vienas pieturas aģentūras darbībai attiecībā uz preču pārdošanu tiešsaistē.

Abas īstenošanas regulas palīdz nodrošināt to, ka PVN tiek samaksāts tajā dalībvalstī, kurā atrodas galapatērētājs, tādējādi nodrošinot taisnīgāku nodokļu ieņēmumu sadali starp dalībvalstīm.

COVID-19 krīzes dēļ šos jaunos PVN noteikumus e-komercijas jomā piemēro tikai no 2021. gada 1. jūlija, nevis 2021. gada 1. janvāra (Īstenošanas regula (ES) 2020/1318). Šis papildu laika periods tika dots, lai ļautu visām dalībvalstīm pabeigt nepieciešamo IT sistēmu izveidi šo izmaiņu ieviešanai un piemērošanai.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2012. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PVN un administratīvā sadarbība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Identifikācijas valsts. Dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs ir reģistrēts, izmantojot mini vienas pieturas shēmu.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1.–18. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 904/2010 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (ES) 2020/283 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (OV L 62, 2.3.2020., 1.–6. lpp.).

Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (OV L 62, 2.3.2020., 13.–23. lpp.).

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/194 (2020. gada 12. februāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē (OV L 40, 13.2.2020., 114.–124. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/21 (2020. gada 14. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 79/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā piemērojami daži noteikumi Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļu jomā (OV L 11, 15.1.2020., 1.–2. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (ES) 2017/2454 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 348, 29.12.2017., 1.–6. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7.–22. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 10.11.2009., 5.–30. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.,1.–118. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.06.2022

Top

All