Regulā (EK) Nr. 974/98 ir noteikts laika grafiks pārejai uz euro.
Regula (EK) Nr. 1103/97 attiecas uz tādiem jautājumiem kā konvertācijas kursi un procedūras, līgumi un maksāšanas dokumenti.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. pantā ir izklāstīti kritēriji dalībai ekonomiskajā un monetārajā savienībā un euro ieviešanai. Tajā ir paredzēts regulāri uzraudzīt panākumus, ko šo prasību izpildē guvušas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kuras nav eurozonas dalībnieces.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regulā (EK) Nr. 974/98:

tās pielikumā ir norādīti datumi, kuros katrā iesaistītajā dalībvalstī paredzēts ieviest euro un veikt skaidrās naudas maiņu, kā arī periodi valsts valūtas pakāpeniskai izņemšanai no apgrozības*, ja tādi ir;
ir apstiprināts, ka vienotā valūta:
- ir euro,
- ir iedalīta 100 centos,
- atbilstīgi noteiktajam valūtas maiņas kursam aizstāj iesaistīto dalībvalstu valūtu,
- ir Eiropas Centrālās bankas un iesaistīto valstu centrālo banku norēķinu vienība;
ir norādīts, ka atsauce uz valsts valūtu juridiskā aktā* ir spēkā tāpat kā tad, ja tā būtu atsauce uz euro;
ir noteikts, ka valstu banknotes un monētas saglabā tādu pašu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kāds tām ir dienā pirms euro akceptēšanas attiecīgajā dalībvalstī;
ir paredzēts:
- ka Eiropas Centrālajai bankai un iesaistīto dalībvalstu centrālajām bankām ir ekskluzīvas tiesības laist apgrozībā euro banknotes,
- ka dalībvalstis atbild par tādu euro monētu emisiju, kas atbilst denominācijām un tehniskajiem parametriem, ko noteikusi Eiropas Savienības Padome;
ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz periodiem valstu valūtu pakāpeniskai izņemšanai no apgrozības – šo iespēju neviena eurozonas dalībvalsts neizmantoja;
ir norādīts, ka “pārejas periods” nepārsniedz trīs gadus, sākot no euro ieviešanas dienas un beidzot ar skaidrās naudas maiņas dienu;
ir norādīts, ka valstu banknotes un monētas saglabā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgajiem skaidrās naudas maiņas datumiem – šajā periodā bankas un kredītiestādes bez maksas maina valsts valūtu pret euro, un pēc tam euro zonas dalībvalstīs likumīga maksāšanas līdzekļa statuss ir tikai euro banknotēm un monētām;
nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro sodi par viltotām euro banknotēm un monētām.

Ar Regulu (EK) Nr. 1103/97:

Eiropas valūtas vienību – nacionālo valūtu grozu, ko iepriekš izmantoja ES grāmatvedības uzskaitē, – visos juridiskajos dokumentos aizstāj ar euro, piemērojot valūtas maiņas kursu 1:1, sākot no 1999. gada 1. janvāra;
nodrošina, ka euro ieviešana nekādi neietekmē līgumu un visu juridisko vienošanos un saistību, kurās ir atsauce uz nacionālo valūtu, nepārtrauktību;
nosaka, ka nacionālo valūtu konvertācijas kursi uz euro ir izteikti ar sešiem cipariem – tos nedrīkst noapaļot uz augšu vai uz leju;
nosaka, ka jebkura konvertācija no vienas valsts valūtas uz citu ir jāveic ar euro palīdzību.

LESD 140. pantā un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 13 ir izklāstīti ekonomiskie un finansiālie nosacījumi, kas pazīstami kā “konverģences kritēriji”, kas dalībvalstīm ir jāizpilda, lai varētu ieviest euro. Tie ir aprakstīti tālāk tekstā.

Cenu stabilitāte. Inflācijas līmenis vienu gadu nedrīkst pārsniegt inflācijas līmeni trijās cenu ziņā stabilākajās dalībvalstīs par vairāk nekā 1,5 procentpunktiem.
Valsts finanšu stāvoklis. Tam jābūt stabilam un ilgtspējīgam, ko apliecina fakts, ka Padome nav pieņēmusi lēmumu par pārmērīga deficīta esamību.
Valūtas kursa stabilitāte. Vismaz divus gadus bez lielām grūtībām jāizvairās no pārmērīgām valūtas kursa svārstībām, iesaistoties valūtas kursa mehānismā un nodrošinot, ka valsts valūta netiek devalvēta.
Procentu likmju konverģence. Ilgtermiņa procentu likme nedrīkst pārsniegt vairāk kā par diviem procentpunktiem procentu likmes trijās dalībvalstīs, kurās cenu stabilitāte ir vislielākā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS REGULAS IR PIEMĒROJAMAS?

Regula (EK) Nr. 974/98 ir piemērojama kopš 1999. gada 1. janvāra.
Regula (EK) Nr. 1103/97 ir piemērojama kopš 1997. gada 20. jūnija.

KONTEKSTS

Kad dalībvalstis aizstāj savu valsts valūtu ar euro, ļoti būtiska ir juridiskā noteiktība, jo īpaši fiziskām personām un uzņēmumiem.
1999. gada 1. janvārī 11 dalībvalstis fiksēja to valūtu kursus, pieņēma kopēju monetāro politiku un ieviesa euro kā jaunu vienotu valūtu pasaules finanšu tirgos.
Kopš 2023. gada janvāra euro ir valsts valūta 20 dalībvalstīs.

GALVENIE TERMINI

Periods valsts valūtas pakāpeniskai izņemšanai no apgrozības. Ne vairāk kā viens gads, sākot no euro ieviešanas dienas.

Juridisks akts. Normatīvs akts, administratīvs akts, tiesu nolēmums, maksāšanas dokumenti, kā arī citi dokumenti, kas rada tiesiskas sekas.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1.–5. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 974/98 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (1997. gada 17. jūnijs) par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu (OV L 162, 19.6.1997., 1.–3. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VIII sadaļa – Ekonomikas politika un monetārā politika, 5. nodaļa – Pārejas noteikumi, 140. pants (bijušais EKL 121. panta 1. punkts, 122. panta 2. punkta otrā frāze un 123. panta 5. punkts) (OV C 202, 7.6.2016., 108.–110. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2022/1211 (2022. gada 12. jūlijs) par euro ieviešanu Horvātijā 2023. gada 1. janvārī (OV L 187, 14.7.2022., 31.–34. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Protokols (Nr. 13) par konverģences kritērijiem (OV C 202, 7.6.2016., 281.–282. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 19.04.2023

Top

All