EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.8.2017

COM(2017) 453 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Savienības gada darba programma Eiropas standartizācijai 2018. gadā

{SWD(2017) 284 final}

1.Ievads

Komisija atbalsta standartu brīvprātīgu piemērošanu un rūpniecības vadošo lomu to attīstībā. Tajā pašā laikā tā uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai tiktu plaši atzīts, ka standartizācijas procesam būtu jāgūst labums no nozares, valdības un zinātnes pārstāvju un citu ieinteresēto personu tehniskajām zināšanām. Regulētājiestāde var noteikt prasības tiesību aktos un lūgt Eiropas standartizācijas sistēmai (ESS) izstrādāt brīvprātīgus Eiropas standartus (tiks publicēti Oficiālajā Vēstnesī), kurus var izmantot netiešām atsaucēm un par pamatu pieņēmumiem par atbilstību vai drošību. Tādējādi standartizācija var būt efektīva tikai tad, ja tās pamatā ir cieša partnerība starp regulētājiestādi, standartizācijas iestādēm un rūpniecību 1 .

Stratēģisku ieceri par standartizāciju Eiropā Komisija ir izklāstījusi 2011. gada paziņojumā "Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi" 2 . Juridisku formu tas ieguva ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, kura ir spēkā kopš 2013. gada 1. janvāra.

Regulā prasīts Komisijai noteikt stratēģiskās prioritātes Eiropas standartizācijas jomā. Šīs prioritātes, kas atspoguļo Komisijas politikas mērķus, ir publicētas Savienības gada darba programmās Eiropas standartizācijai (SGDP). SGDP norāda, kuru standartu un citu standartizācijas dokumentu izstrādi Komisija plāno prasīt Eiropas standartizācijas organizācijām 3 (ESO), t. i., kā tā plāno izmantot standartizāciju, lai atbalstītu jaunos vai esošos tiesību aktus un politikas virzienus, un kādus oficiālus standartizācijas pieprasījumus (mandātus) tas var ietvert.

Standartizācijas pieprasījumi ir būtiski vienotā tirgus darbībai, jo standarti ļauj īstenot tiesību aktus. Tas sniedz tiesisko noteiktību ražotājiem un veicina produktu un pakalpojumu attīstību un komercializāciju.

Standartizācijas darbību prioritāte šajā 2018. gada SGDP atspoguļo vairākas pašreizējās Komisijas politikas prioritātes un atbalsta nesen apstiprinātos svarīgākos tiesību aktus un politikas dokumentus. Citu svarīgu elementu vidū ir pasākumi, kas veicina Eiropas standartizācijas atpazīstamību citās valstīs un starptautiskās organizācijās, un pasākumi, kas uzlabotu ESS darbību, veiktspēju un devumu.

Komisija atzinīgi vērtē 2017. gada 4. jūlija Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas standartiem XXI gadsimtam 4 (turpmāk – "EP ziņojums par standartizāciju") un atzīst un uzsver "uzskata, ka standarti ir svarīgs instruments vienotā tirgus darbībai, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju, izaugsmi un inovāciju, veicinātu kvalitāti, veiktspēju un patērētāju, uzņēmumu, darba ņēmēju un vides aizsardzību un attīstītu tīklu un sistēmu sadarbspēju". SGDP īpaši pievēršas un atsaucas uz problēmām un apsvērumiem, kas saistīti ar standartam būtiskiem patentiem, IKT standartizāciju, standartizācijas starptautisko dimensiju un autonomajiem transportlīdzekļiem. Turklāt ziņojumam ir izšķiroša nozīme starpiestāžu ziņošanas un dialoga atbalstīšanā, un tas ir nozīmīga atsauce uz šo SGDP.

SGDP atspoguļo arī kopīgo standartizācijas iniciatīvu (KSI), kuru Komisija ierosināja 2015. gadā (kā daļu no vienotā tirgus stratēģijas 5 ) un kura tika parakstīta 2016. gada jūnijā. KSI veido vienotu priekšstatu, kas atbalsta Komisijas 10 politikas prioritātes, un konkrētus pasākumus, kas jāīsteno līdz 2019. gadam, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmu, mobilizējot ES iestādes un Eiropas standartizācijas struktūras. Tā ir atzīta par Eiropas standartizācijas attīstības ceļu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, politikas prioritātes un tendences pasaulē. Pašlaik to ir parakstījuši un apstiprinājuši pavisam 109 dalībnieki, tostarp ES un EBTA dalībvalstis un organizācijas, kas pārstāv augsta līmeņa iesaisti visā ESS.

Šī darba programma:

ir adresēta visām dalībvalstīm, ESO, valstu standartizācijas iestādēm (VSI), III pielikuma organizācijām (SBS, ANEC, ETUC un ECOS) 6 , kas pārstāv attiecīgi MVU, patērētājus, darbiniekus un vidiskās intereses standartizācijas jomā, 

·nozarei un citām ieinteresētām personām, kas iesaistītas standartizācijas procesā, un aicina tās aktīvi piedalīties prioritārajās darbībās,

·tiecas padarīt ESS efektīvāku, koncentrējot resursus uz nozarēm, kuras spēj izpildīt Komisijas prioritātes,

·un aicina ESO balstīt savu darba programmu uz šeit uzsvērto galveno stratēģiju, rīcības un politikas pamatnostādņu īstenošanu.

SGDP neietekmē budžetu un nepārsniedz jau paredzētās finanšu perspektīvas 2018. gadam.

2.Eiropas standartizācijas stratēģisko prioritāšu atbalsts Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem

Eiropas standartizācijas process ir viens no iekšējā tirgus stūrakmeņiem. Tam ir plašāka loma nekā saskaņotu standartu izstrādāšana vien: tas dod tiešu ieguldījumu vienotā tirgus integrācijā un atbalsta darba vietu radīšanu, vispārēju ES ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, inovāciju un rūpniecības vadošo lomu. Tādēļ tas ir vienotā tirgus stratēģijas sastāvdaļa un Komisijas politisko prioritāšu un vairāku galveno politikas iniciatīvu, piemēram, digitālā vienotā tirgus stratēģijas 7 , svarīgs elements. Atbalstot Eiropas standartu izstrādi stratēģiski nozīmīgās prioritārajās jomās tirgos, kuri arvien paplašinās, Komisija tiecas radīt konkurences priekšrocību Eiropas uzņēmumiem, it īpaši MVU.

Šajā iedaļā uzmanība pievērsta rīcībai, kas atbalsta attiecīgas ierosmes saskaņā ar Komisijas 2017. gada darba programmu un standartizācijas vajadzības 2018. gadam, kas izriet no tām. Priekšlikumi neveido izsmeļošu to pasākumu sarakstu, ko Komisija ir paredzējusi veikt attiecīgajās politikas jomās. Tie atspoguļo vajadzības, kas noskaidrotas, sagatavojot vai īstenojot attiecīgos tiesību aktus un politiku, un ir saskaņā ar Komisijas stratēģiskajiem mērķiem, veidojot Eiropu, kas "aizsargā, dod iespējas un aizstāv".

Eiropas rūpniecībai īpaši būtiska digitālo standartu izstrādes joma ir saistīta ar ražošanu. Pastāv nozares izstrādāti pamatprincipi (RAMI — rūpniecībai paredzēta atsauces arhitektūra), un to aktīvi izmanto un attīsta IT sistēmām, kas atbalsta ražošanas vidi. Steidzami vajadzīga šīs sistēmas turpmāka attīstība, lai ietvertu pakalpojumus un piegādi caur platformām.

2.1.Atbalsts digitālā vienotā tirgus stratēģijai

Gadu pēc IKT standartizācijas 8 Komisijas prioritāšu publicēšanas rīcība, kas minēta tādās prioritārās jomās kā 5G sakaru tīkli, lietu internets (IoT), mākoņdatošana, kiberdrošība un (lielo) datu tehnoloģijas, kā arī e-veselības, intelektiskas transporta sistēmas un satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu, viedu energotīklu, rūpniecības digitalizācijas, energoviedu ēku, pilsētu un lauksaimniecības nozarēs attīstās sadarbībā ar ESO, starptautiskajām standartu izstrādes organizācijām (SDO) un standartizācijas aprindām. Tāpat Komisija ir ierosinājusi darbības, kas uzlabos IKT standartizācijas ekosistēmas, tostarp darbu ESO un ar ieinteresētajām personām par iespējamiem pasākumiem, lai uzlabotu standartam būtisko patentu (SEP) ekosistēmu, veicinātu publiskos avotus un to mijiedarbību ar standartizāciju un stiprinātu ES klātbūtni starptautiskajā IKT standartizācijā. Termiņa vidusposma pārskats par Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu iepazīstina ar standartizācijas pasākumu vispārējo īstenošanu.

Turklāt 5G sākotnējo pasaules standartu pieejamība līdz 2019. gada beigām ir viens no 5G rīcības plāna 9 pasākumiem. Sadarbspēja un standarti ir daļa no Eiropas datu ekonomikas veidošanas, kuras mērķis ir veicināt digitālo datu potenciāla iespējami labāku izmantošanu ekonomikas un sabiedrības labā 10 . Privātuma un elektronisko sakaru regulas 11 priekšlikums prasa ieviest standartizētas ikonas, lai dotu viegli uztveramu un saprotamu pārskatu par galiekārtas izdotās informācijas vākšanu , tās mērķi, par to atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko galiekārtas tiešais lietotājs var veikt, lai mazinātu datu vākšanu. 2016. gada jūlija paziņojumā "Kā nostiprināt Eiropas Kiberizturētspējas sistēmu un sekmēt konkurētspējīgu un inovatīvu kiberdrošības nozari" 12 tika izziņots darbības plāns par to, kā rīkoties liela mēroga ES līmeņa kiberdrošības incidenta gadījumā, kurā sadarbspējīgu risinājumu (tehniskie standarti), paraugprakses (procesi) un ES mēroga sertifikācijas mehānismu trūkums ir identificēti kā vienotā tirgus kiberdrošības nepilnības. Rudenī paredzēts sniegt paziņojumu par SEP ar precizējumiem attiecībā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu sistēmu.

Konkrētu rīcību īsteno, izmantojot saistītās publiskās un privātās partnerības 13 , piemēram, lietu interneta inovācijas aliansi (AIOTI) 14 , 5G publisko un privāto partnerību, Lielo datu vērtības asociāciju (BDVA), "nākotnes rūpnīcu" PPP, Eiropas Kiberdrošības organizāciju (ECSO), un "Apvāršņa 2020" pētniecības un inovācijas projektus 15 . 

Turklāt IKT standartizācijas vajadzības, lai atbalstītu ES politiku, ir izklāstītas "IKT standartizācijas mainīgā plāna" 2017. gada redakcijā 16 , kuru izstrādājuši Eiropas Komisijas dienesti sadarbībā ar ieinteresēto personu IKT standartizācijas platformu (MSP) un kurš ir pielāgots, lai atspoguļotu prioritātes, kas norādītas paziņojumā par IKT standartizācijas prioritātēm.

Šis darbs ir noderīgs arī attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamību ES. Turklāt būtu jāpastiprina centieni panākt plašu pieejamību saskaņā ar "plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes" principu, lai attiecīgajos standartizācijas procesos risinātu biežākās invaliditātes problēmas.

Turklāt iespējamie standartizācijas pieprasījumi, kas attiecas uz IKT standartizāciju, ir norādīti pielikumā.

2.2.Atbalsts enerģētikas savienības stratēģijai

Digitālo pārmaiņu ātrums un mērogs ietekmē daudzas rūpniecības nozares, tostarp enerģētikas nozari. Prioritāte ir izpētīt mijiedarbību starp digitalizāciju un enerģētikas savienību. Paredz, ka standartizācija palīdzēs ātri pāriet uz dekarbonizētu un integrētu iekšējo tirgu, un tādējādi tā ir enerģētikas savienības prioritāte. Šajā nolūkā paziņojumā "Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā" 17 standartizācija arī ir identificēta kā būtisks faktors, kas sekmēs mazoglekļa tehnoloģiju nonākšanu tirgū . Konkrētai rīcībai jāpievērš uzmanība elektroenerģijas tīklu savstarpējai savienošanai, jāatbalsta dažādotas gāzes piegādes plūsmas un jāintegrē atjaunojamā enerģija patēriņā. Standartizācija jau palīdz energoefektivitātei un pieprasījuma ierobežošanai, attiecībā uz ēkām izmantojot jaunu standartu kopumu par ēku energoefektivitāti; turpmāki centieni būtu jākoncentrē uz to, kā uzlabot ierīču elektroenerģijas patēriņa mērīšanu un atbalstīt viedās pilsētas, izmantojot "zaļo" publisko iepirkumu un inovāciju.

Šie mērķi cita starpā ir bijuši par iemeslu pašreizējā vietējās un reģionālās gaisa kvalitātes uzraudzības ar mobilās un portatīvās uzraudzības ierīcēm standarta izstrādei, kas atbilst gaisa kvalitātes direktīvu (2008/50/EK un 2004/107/EK) datu kvalitātes mērķiem.

Ņemot vērā ES vērienīgos mērķus attiecībā uz transporta dekarbonizācijas standartizācijas vajadzībām, standartizācijai būtu jānodrošina iespējas transportlīdzekļu ražotājiem pāriet uz tīrākiem transporta veidiem, ļaujot samazināt degvielas patēriņu un vēl vairāk samazināt CO2 un citu veidu piesārņojumu.

Standartizācijai būtu papildus jāatbalsta vajadzība samazināt enerģijas nelietderīgu izmantošanu ēkās, nodrošinot galapatērētājiem atbilstošu informāciju par centralizētās apkures un dzesēšanas sistēmu veiktspēju. Tas sekmētu globālos centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un degvielas patēriņu, vienlaikus veicinot sadarbību ar reģioniem un valstīm ārpus ES.

Īstenojot ES videi draudzīgas infrastruktūras stratēģiju 18 , pastāv standartizācijas vajadzības, kas attiecas uz fiziskiem celtniecības blokiem standartu savstarpējai saskaņošanai; lai ietvertu vai stiprinātu videi draudzīgas infrastruktūras koncepciju un principus dažādās standartu kategorijās (veiktspēja, procedūras, metodika un sadarbspējas nodrošināšana starp tehniskajiem standartiem, ko piemēro dažādos projekta posmos (plānošana, projektēšana un būvniecība).

2.3.Atbalsts Eiropas kosmosa stratēģijai

Komisijai ir trīs darbīgas satelītu programmas (globālajai pozicionēšanai Galileo, navigācijai EGNOS un novērošanai Copernicus). Ņemot vērā pakalpojumu un datu ekonomisko potenciālu, ko šīs programmas piedāvās uzņēmumiem un privātpersonām, tām ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējā. Komisija mudina apgūt kosmiskos risinājumus, izmantojot standartizācijas pasākumus un rīcības plānus un integrējot kosmiskos risinājumus turpmākajās stratēģijās, piemēram, attiecībā uz autonomiem un satīklotiem automobiļiem, dzelzceļu, aviāciju un bezpilota lidaparātiem.

2.4.Atbalsts aprites ekonomikas rīcības plānam

Savā ziņojumā par aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu 19 Komisija lūdza ESO izstrādāt vispārējus ilgizturības, atkārtotas izmantojamības, pārstrādājamības standartus un dokumentāciju par materiālu efektivitātes aspektiem (tostarp kritisko izejmateriālu izmantošanu) dažiem produktiem.

Saskaņotie standarti palīdzēs uzlabot ar CE marķējumu apzīmēto mēslošanas līdzekļu drošību un efektivitāti. Ražotāji varēs vērsties pie plašākas klientu grupas, izmantojot pēc iespējas augstāku cenu plaši atzītā CE marķējuma kvalitātes garantijas dēļ. Saskaņā ar aplēsēm 20 aptuveni 120 000 darba vietu varētu radīt bioatkritumu pārstrādes par organiskiem mēslošanas līdzekļiem jomā. Tiks veicināta pētniecība, inovācija un ieguldījumi aprites ekonomikā un būs ieguvumi no pašmāju otrreizējām izejvielām, kas citādi tiktu izgāztas atkritumos.

2.5.Atbalsts Eiropas aizsardzības rīcības plānam

Eiropas aizsardzības tirgu negatīvi ietekmē sadrumstalotība un nepietiekama rūpniecības sadarbība. Saskaņā ar Eiropas aizsardzības rīcības plānu 21 Komisija ir apņēmusies atbalstīt standartu izstrādi aizsardzības jomā, kurus dalībvalstis ir atzinušas par nepieciešamiem prioritāro jomu sadarbības projektiem.

2.6.Atbalsts Eiropas drošības programmai

Lai aizsargātos no terorisma draudiem, ir vajadzīgi inovatīvi tehnoloģiski instrumenti 22 . Ir nepieciešami turpmāki centieni gan atklāšanas tehnoloģiju izmantošanā, gan to izmantošanas standartizēšanā. Eiropas rūpniecība ir spējīga izprast iestāžu vajadzības un spēju izmantot risinājumus, ko tā piedāvā. To būtu iespējams atbalstīt, izveidojot platformas, lai sasaistītu dažādus risinājumus, izvairītos no dublēšanās un balstītos uz inovatīvām idejām. Eiropas standartizācijai būtu jāsavieno sistēmas, metodes un produkti, piedāvājot standartus, kas veicinātu datu kvalitāti un datu sistēmu sadarbspēju, kad tās reģistrē noziedzības statistiku un nosaka prasības attiecībā uz atklāšanas iekārtām jomās, kas nav aviācija.

2.7.Atbalsts padziļinātākam un taisnīgākam iekšējam tirgum ar pastiprinātu rūpniecisko pamatu

Citas standartizācijas vajadzības ir noteiktas saistībā ar Komisijas prioritāti – Eiropu, kas aizstāv savu rūpniecību.

Pastāv tirgus vajadzība pēc jauniem saskaņotiem standartiem attiecībā uz īpašiem iekārtu veidiem 3D printeriem, robotiem, autonomajiem transportlīdzekļiem 23 , vējturbīnām un automātiskajām iekārtām. Šādi inovatīvi produkti tiek ātri izstrādāti, atbildot uz pieprasījumu, un strauji izplatās Eiropas tirgū. Lai pārvarētu pašreizējo situāciju ar pašu apliecinātām atbilstības procedūrām, ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejami Eiropas standarti, kas nodrošinātu drošību un piekļuvi tirgum. Turklāt jāņem vērā attiecīgie starptautiskie standartizācijas pasākumi.

Ar Direktīvu (ES) 2016/1629 24 Eiropas Iekšzemes navigācijas standartu komiteja (CESNI) ir apstiprināta kā struktūra, kas izstrādā tehniskos standartus iekšzemes kuģošanas nozarē ES. CESNI ir komiteja, kurā ir pārstāvji no ES un trešām valstīm, uz to arī atsaucas kuģu tehniskie standarti saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā 25 . Ņemot vērā atšķirīgo tiesisko regulējumu un lēmumu pieņemšanas procedūru termiņus, ir svarīgi pastiprināt CESNI darbību, lai atbalstītu iekšzemes ūdensceļu kuģošanas iekšējā tirgus padziļināšanu. CESNI izstrādātajiem standartiem ir svarīga nozīme flotes konkurētspējā un drošības un vides aizsardzības prasību īstenošanā. Tāpēc Eiropas standarts(-i) tiks pilnveidots(-i), lai aptvertu tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem.

Lai uzlabotu drošību un novērstu tehniskos šķēršļus, uzsvars tiks likts arī uz jaunām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz dzelzceļa sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu un ritošo sastāvu.

Savstarpēja savietojamība un standartizācija ir būtiska, lai novērstu tehniskos šķēršļus un papildu izmaksas publiskā iepirkuma procedūrās. Ideālā gadījumā pretendentiem, tostarp MVU, vajadzētu būt iespējai viegli sazināties un piedalīties daudzos tirgos. Tāpēc standartizācijas potenciālas interešu jomas ir datu/līgumu reģistri, elektroniskais Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (eESPD) un e-iepirkuma platformas, e-katalogi un e-veidlapas.

Lai uzlabotu preču brīvu apriti medicīnas ierīču tirgū, ir jānodrošina juridisko prasību attiecībā uz in vitro diagnostikas ierīču laišanu tirgū vienāda piemērošana, lai uzlabotu drošumu un veiktspēju. Uzmanība tiks pievērsta visu spēkā esošo standartu pārskatīšanai un/vai atjaunināšanai un jaunu standartu izstrādāšanai. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsts medicīnas tehnoloģijām un ierīcēm, kas paredzētas, lai saglabātu savlaicīgu piekļuvi inovatīviem veselības aprūpes risinājumiem un atbalstītu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, nodrošinās arī nozari un lietotājus ar testēšanas iekārtām, kas vajadzīgas, lai izveidotu un pārbaudītu medicīniskās ierīces saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem un saistītajiem standartiem.

Ir nepieciešams atjaunināt pašreizējo saskaņoto standartu par civilām vajadzībām paredzētajām sprāgstvielām, lai atspoguļotu tehnoloģiju jaunākos sasniegumus un uzlabotu šādu produktu atbilstības novērtēšanas drošību un kvalitāti. Saskaņotie standarti atbalstītu minimālo prasību noteikšanu, lai uzlabotu to darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, kurus potenciāli apdraud sprādzienbīstama atmosfēra.

3.Starptautiskā sadarbība 26

ES rūpniecības klātbūtnes starptautiskajos tirgos saglabāšanai un uzlabošanai ir svarīga nozīme darba vietu radīšanā un izaugsmē Eiropā. Standarti sekmē uzņēmumu piekļuvi tirgum visā pasaulē, un šajā aspektā būtiska nozīme ir diviem galvenajiem mērķiem:

·stiprināt konkurētspēju un Eiropas rūpniecības nozīmi pasaulē, samazinot tehniskos šķēršļus tirdzniecībā (TBT); kā arī

·veicināt savietojamību pasaules mērogā, izmantojot kopīgus tehniski saskaņotus standartus, kas veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību.

Šos mērķus var sasniegt, pirmām un galvenām kārtām cenšoties nodrošināt lielāko iespējamo saskanību starp starptautiskajiem un Eiropas standartiem un sekmējot Eiropas un/vai starptautisko standartu izmantošanu ārpus ES, vienlaikus pareizi līdzsvarojot Eiropas, valstu un starptautisko dimensiju 27 . 2018. gadā Komisija pastiprinās politisko dialogu ar starptautiskām standartizācijas struktūrām. Tā arī turpinās veicināt informētību par starptautisko un Eiropas standartizācijas sistēmu un popularizēt tās priekšrocības daudzpusējos forumos (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijā un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejās) un veicinās ES regulējuma/politikas dialogus ar ekonomiski nozīmīgiem partneriem un sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu TBT nodaļām.

Tāpat Komisija finansēs atpazīstamības projektus ekonomiski atbilstošās valstīs, piemēram, pašreizējo "norīkoto Eiropas standartizācijas ekspertu" shēmu Ķīnā un Indijā, un veidos tīmeklī balstītas standartizācijas platformas ar Ķīnu. Šādas rīcības vispārējais mērķis ir parādīt ESS kā alternatīvu citu reģionu/valstu standartizācijas nolīgumiem, nodrošināt standartizācijai atbilstošu informāciju, sekmēt divpusējo sadarbību standartizācijas jautājumos un atbalstīt Eiropas uzņēmumus, kas saskaras ar šķēršļiem standartizācijas jomā, kuri kavē piekļuvi trešo valstu tirgiem.

Komisija izmantos arī ārpolitikas instrumentu, lai atbalstītu Eiropas standartizācijas sistēmas popularizēšanu visā pasaulē, jo īpaši IKT nozarē. Visbeidzot, lai stiprinātu Eiropas klātbūtni IKT starptautiskajā standartizācijā, 2018. gadā tiks izveidots starptautisko standartizācijas darbību novērošanas centrs un finansiāla atbalsta mehānisms galveno ekspertu līdzdalībai starptautiskajās standartizācijas sanāksmēs, lai atbalstītu Eiropas intereses.

Komisija turpinās atbalstīt starptautisko sadarbību saistībā ar pētniecību, standartizāciju, izmantojot "Apvārsni 2020".

4.Publiskā un privātā sektora partnerība

Publiskā un privātā sektora partnerība gadu gaitā ir ESS stūrakmens un pamats tās sekmīgai darbībai. Tās turpmākā attīstība prasa visu ieinteresēto personu iesaistīšanos un ciešu sadarbību.

4.1.Pārvaldība

Lai nodrošinātu saskaņoto Eiropas standartu raitu pieņemšanu un publicēšanu, standartizācijas kopienai vajag atbilstošus finansiālus un organizatoriskus resursus un cilvēkresursus.

Komisija patlaban kopā ar ESO izstrādā rīcības plānu, kurā paredzēti vairāki prioritāri pasākumi, kas novērstu nepublicēto saskaņoto standartu uzkrāšanos īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Konkrētāk tas nozīmē, ka prioritāte ir standartiem ar vislielāko ietekmi uz tirgu, ka jāizstrādā skaidrāki tehnisko standartu izstrādes un publicēšanas procesi, kā arī jāmodernizē IT atbalsta rīki. Komisija 2018. gadā izveidos jaunu konsultantu tīklu, kura uzdevums būs atbalstīt saskaņoto standartu izveidošanu tehniskā līmenī.

Komisija ierosinās ESO, ka, sākot no 2018. gada, ES darbības dotācijas finansējuma minimālās procentuālās daļas jāpiešķir darbībām, kas atbalsta tehniskās komitejas, kuras sagatavo Eiropas standartus. Turpmākajos pasākumos tā izmantos pieredzi, kas gūta pirmajā īstenošanas gadā (2018. g.).

Beidzot Komisija ar ESO apspriedīs iespēju stiprināt publiskā un privātā sektora partnerību, izmantojot tās pārvaldības struktūras, piemēram, CEN, Celenec un ETSI apvienoto prezidentu grupu, kas pēta tādus politiskās un ekonomiskās attīstības jautājumus, kuri varētu ietekmēt standartu izstrādi. 

4.2.Apmācība

Komisija organizēs apmācību, lai palielinātu abu likumdevēju izpratni par standartu izmantošanu tiesību aktu un politikas īstenošanā. Tā tiks organizēta sadarbībā ar ESO un starptautiskajām standartizācijas struktūrām, lai nodrošinātu plašu tematu loku un uzlabotu zināšanas par mijiedarbību starp Eiropas un starptautiskās standartizācijas darbību.

4.3.Iekļautība

Kopš regulas stāšanās spēkā ir veikts ievērojams darbs, lai MVU un iesaistītie sabiedrības un sociālie pārstāvji efektīvi piedalītos standartizācijas darbībās. Tomēr, kā atzīts iepriekšējās SGDP, joprojām ir daudz problēmu, lai nodrošinātu III pielikuma organizāciju pienācīgu dalību. Kad standarti attiecas uz tiesību aktiem, kas aizsargā sabiedrības intereses, piemēram, pieejamību, sabiedrības ieinteresēto personu līdzdalība, piemēram, šajā gadījumā to personu dalība, kas pārstāv personas ar invaliditāti, ir būtiska. Komisija 2018. gadā turpinās stingri uzraudzīt to regulas noteikumu īstenošanas progresu, kuri attiecas uz iekļautību. Tā turpinās sadarboties ar standartizācijas aprindām KSI kontekstā, kur daudzi pasākumi risina iekļautības jautājumu.

Komisija aicina ESO, VSI un III pielikumā minētās organizācijas nemazināt pūles risināt problēmas saistībā ar ieinteresēto personu līdzdalību un palielināt to savstarpējo sadarbību. Tā aicina ESO saglabāt un pastiprināt centienus sekmēt III pielikuma organizāciju darbu un visas ieinteresētās puses  pievērst īpašu uzmanību saviem iekšējiem noteikumiem un procedūrām un darbam starptautiskā līmenī, jo īpaši ar ISO un IEC.

5.Kopīgās standartizācijas iniciatīvas (KSI) un nākamā cikla īstenošana

Rīcība, kas formulēta 2016. gada jūnija standartizācijas paketē 28 un KSI, būtu jāattīsta un jāīsteno tā, lai arī turpmāk uzlabotu gada pārvaldības ciklu un īstenotu apņemšanos modernizēt, noteiktu prioritātes un paātrinātu standartu savlaicīgu izstrādi. Dažas no galvenajām 2018. gada prioritātēm būs:

·atbalsts ES līmeņa ietekmes novērtēšanai, uzlabojot zināšanas par plašākām ekonomiskām un sociālām sekām (1. darbība; sk. arī 5.2. iedaļu);

·darbības, kas uzlabotu standartu savlaicīgu izstrādi un atsauces uz tiem (8. pasākums); un

·lielāka iekļautība un ieinteresēto personu efektīva līdzdalība standartizācijas procesā dažādos līmeņos (9. darbība).

5.1.Iestāžu pārskatu sniegšana un dialogs

Abu likumdevēju iesaistīšana prioritāšu noteikšanā ESS ir svarīgs panākumu faktors. Izstrādājot šo darba programmu, Komisija balstījās uz Eiropas Parlamenta ziņojumu par Eiropas standartizāciju, kas minēts iepriekš, kā arī sadarbojās ar abiem likumdevējiem. Saskaņā ar apņemšanos standartizācijas paketē pirms nākamā SGDP pieņemšanas Komisija sagatavos vienotu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES standartizācijas politikas īstenošanu. Pamatojoties uz šo dokumentu, kuru paredzēts sagatavot līdz 2017. gada oktobrim, Komisija iesaistīsies iestāžu dialogā ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlamenta ziņojuma par Eiropas standartizāciju, šī SGDP un turpmākais dialogs būs politisks ieguldījums 2019. gada SGDP sagatavošanā.

5.2.Pētījums par standartizācijas ekonomisko un sabiedrisko ietekmi

Standartiem ir svarīga (lai arī dažkārt neredzama) loma ekonomikas izaugsmes atbalstā, veicinot ražīgumu, konkurētspēju, inovāciju un sabiedrības labklājību. Standartu ietekme uzņēmumos un to piegādes ķēdēs nav tik labi izprasta, un tas pats attiecas arī uz publisko sektoru, kur dažkārt trūkst izpratnes un informācijas par to, kā standartu piemērošana ietekmē valsts politiku.

Pēc Padomes aicinājuma 29 , ievērojot kopīgo standartizācijas iniciatīvu, Komisija gatavo pētījumu par standartizācijas ekonomisko un sabiedrisko ietekmi ES. To plānots uzsākt 2018. gadā, pamatojoties uz 2017. gada priekšizpēti. Priekšizpētes struktūra tiks noteikta, apspriežoties ar Eiropas akadēmisko aprindu pārstāvjiem, un ņems vērā to ieguldījumu 2017. gada maija apspriešanā.

(1)

     COM(2016) 358.

(2)

     COM(2011) 311.

(3)

 CEN — Eiropas Standartizācijas komiteja, CENELEC — Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja, ETSI — Eiropas Telesakaru standartu institūts.

(4)

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2017-0278+0+DOC+XML+V0//EN&language=EN.

(5)

     COM(2015) 550.

(6)

  Mazās uzņēmējdarbības standartu (SBS) bezpeļņas asociācija , Eiropas Standartizācijas procesa patērētāju pārstāvības koordinācijas asociācija , Eiropas Arodbiedrību konfederācija un Eiropas Pilsoniskā organizācija vides interešu aizstāvībai standartizācijas procesā .

(7)

     COM(2015) 192.

(8)

     COM(2016) 176.

(9)

COM(2016) 588.

(10)

COM(2017) 9.

(11)

COM(2017) 10.

(12)

COM(2016) 410.

(13)

5G: https://5g-ppp.eu/ , ECSO: https://www.ecs-org.eu/cppp , Lielo datu vērtības asociācija: http://www.bdva.eu/ .

(14)

  https://www.aioti.eu/ .

(15)

  https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/ .

(16)

  https://ec.europa.eu/growth/content/2017-rolling-plan-ict-standardisation-released_en .

(17)

COM(2016) 763 final.

(18)

COM(2013) 249.

(19)

     COM(2017) 33 final.

(20)

      http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-826_fr.htm .

(21)

     COM(2016) 950.

(22)

COM(2015) 624 final.

(23)

      Sk. arī EP ziņojumu par standartizāciju.

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīva (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK.

(25)

      http://www.ccr-zkr.org/files/conventions/convrev_e.pdf .

(26)

     Sk. arī EP ziņojumu par standartizāciju.

(27)

Sk. arī EP ziņojumu par standartizāciju.

(28)

     Paziņojums "Eiropas standarti XXI gadsimtam" (COM(2016) 358);    
"Eiropas pakalpojumu standartu izmantošana ar mērķi palīdzēt Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem" sniedz norādījumus par pakalpojumu standartiem (SWD(2016) 186);    
ziņojuma (COM(2016) 212) 24. pants; un    
"Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programma (SGDP) 2017. gadam" (COM(2016) 357 un SWD(2016) 185).

(29)

     Konkurences padome 2015. gada 2. martā "lūdz Komisiju pabeigt neatkarīgo pārskatu un izvērtēt standartizācijas ietekmi uz ekonomiku, ņemot vērā visu pušu intereses".

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.8.2017

COM(2017) 453 final

PIELIKUMS

Standarti Savienības tiesību aktu un politikas atbalstam

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Savienības gada darba programma Eiropas standartizācijai 2018. gadā

{SWD(2017) 284 final}

Savienības standartizācijas vajadzības 2018. gadam izriet no Komisijas mērķa panākt tādu Eiropu, kas "aizsargā, dod iespējas un aizstāv", un tās tiks risinātas saskaņā ar tās politiskajām prioritātēm, jo īpaši:

1.    jauns atbalsts darba vietu izveidei, izaugsmei un ieguldījumiem;

2.    savienots digitālais vienotais tirgus;

3.    spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku;

4.    ciešāks un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu;

7.    tiesiskuma un pamattiesību joma, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un

9.    starptautiskajā arēnā ietekmīga Eiropa.

Šajā darba programmā iekļautie priekšlikumi neveido izsmeļošu to darbību sarakstu, ko Komisija ir paredzējusi veikt attiecīgajās politikas jomās, bet atspoguļo standartizācijas vajadzības, kas noteiktas, sagatavojot vai īstenojot attiecīgos tiesību aktus un politiku.

Ierosināto pasākumu mērķi ir tālāk uzskaitītie.