EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.4.2016

COM(2016) 230 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Eiropas Drošības programmas īstenošana cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

1.    Ievads

Briselē 2016. gada 22. martā notikušie pašnāvnieku uzbrukumi vēlreiz atklāja, kādus riskus terorisms rada Eiropas drošībai. Pēc šausmīgajiem uzbrukumiem Madridē, Londonā, Kopenhāgena un Parīzē tas no jauna norāda uz to, ka ir nepieciešama vērienīga ES politika drošības jomā, kas varētu stāties pretī šāda veida draudiem.

Augsta līmeņa drošība Eiropas iedzīvotājiem ir mērķis, kas ir izvirzīts līgumos un, kā savās 2015. gada 15. jūlijā izklāstītajās “Politikas pamatnostādnēs” norādīja priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, tās nodrošināšana ir “kopīga Eiropas atbildība”. Laikā, kad terorismam un cita veida smagiem noziegumiem robežas nepastāv, gan Eiropas Savienība, gan tās dalībvalstis ir atbildīgas pret saviem pilsoņiem par tādas iekšējās drošības telpas izveidošanu, kur ikviens cilvēks tiek aizsargāts saskaņā ar ES pamattiesībām. Par drošību pirmām kārtām ir atbildīgas dalībvalstis 1 , taču pret transnacionāliem apdraudējumiem tās nevar efektīvi vērsties, strādājot vienas pašas. Mērķis, kāpēc ir nepieciešams Eiropas līmenī izveidot instrumentus, infrastruktūru un vidi, kurā valstu iestādes varētu un arī efektīvi sadarbotos kopīgo problēmu risināšanā, ir efektīva un patiesa drošības savienība, kurā tiek labi aizsargātas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Eiropas Drošības programma sniedz skaidru regulējumu labākai ES sadarbībai drošības jomā 2 , un tā ir Eiropadomes atbalstītās atjaunotās iekšējās drošības stratēģijas 3 pamatā. Terorisms līdztekus organizētajai noziedzībai un kibernoziegumiem ir viens no trim centrālajiem darba kārtības jautājumiem. Pēc Briselē notikušajiem uzbrukumiem Eiropas Parlaments, ES tieslietu un iekšlietu ministri un Komisija tikās 4 , lai uzsvērtu savu apņēmību turpināt centienus paredzēto pasākumu īstenošanā un pastiprināt cīņu pret terorismu. Šajā paziņojumā gadu pēc iepazīstināšanas ar Drošības programmu ir izvērtēts progress, kas sasniegts tās īstenošanā attiecībā uz ES ieguldījumu terorisma apkarošanā.

Eiropas Savienība ir izveidota, lai saviem pilsoņiem sniegtu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām. Eiropiešiem ir jābūt drošiem par to, ka, lai kur arī viņi Eiropā pārvietotos, viņu brīvība un drošība tiek labi aizsargāta, pilnībā ievērojot Savienības vērtības, tostarp tiesiskumu un pamattiesības. Tādēļ līgumos ir paredzēts nodrošināt augsta līmeņa drošību, citstarp, izmantojot preventīvus pasākumus un sadarbojoties un koordinējot policijas, tiesu iestāžu un citu kompetento iestāžu darbu 5 . Šajā nolūkā ES un tās dalībvalstīm ir jāpāriet no sadarbības koncepcijas 6 , tiecoties sargāt atsevišķu valstu iekšējo drošību, pie idejas par kolektīvās drošības sargāšanu Savienībā kopumā.

Saskaroties ar smagiem noziedzības un terorisma gadījumiem, vienas dalībvalsts iekšējā drošība ir visu dalībvalstu iekšējā drošība. Kā nupat 2016. gada 12. aprīlī priekšsēdētājs Junkers norādīja Eiropas Parlamentā, — ir pienācis laiks rīkoties. Sadrumstalotība drošības jomā, tāpat kā daudzās citās jomās Eiropā, dara mūs neaizsargātus. Eiropai nepieciešama patiesa drošības savienība. Drošības savienībā vienas dalībvalsts policistam vajadzētu būt gatavam automātiski dalīties būtiskā informācijā ar saviem kolēģiem pāri robežai gluži tāpat, kā viņš to darītu savas valsts iekšienē. Tam ir nepieciešamas izmaiņas divos aspektos. Eiropas līmenī mums nepieciešams nekavējoties pievērsties atlikušajiem trūkumiem, sadrumstalotībai un darbības ierobežojumiem pastāvošajos informācijas apmaiņas instrumentos, lai sadarbības struktūras būtu pēc iespējas efektīvas un Eiropas tiesību akti terorisma noziedznieku un to darbību apkarošanā būtu aktuāli un stingri. Šādi pasākumi ir būtiski, lai izveidotu uzticības atmosfēru starp valstu iestādēm un tiesiskus un praktiskus instrumentus, kas ļautu tām sadarboties, risinot kopīgas problēmas. Efektīvas drošības savienības faktiskā pievienotā vērtība ir ārkārtīgi lielā mērā atkarīga no tā, kā šos instrumentus un struktūras izmantos, lai nākotnē novērstu organizatoriskās nepilnības un policijas izlūkdatu trūkumu. Dalībvalstu līmenī tam nepieciešamas pārmaiņas šo valstu tiesībaizsardzības iestāžu darba kultūrā, lai tās izstrādātu ieradumu sistemātiski sadarboties un apmainīties ar informāciju, un tas attiecas pat uz pašu vienkāršāko ierindas policistu. Kopīgās atbildības apzināšanās, kā arī griba un spēja to pārvērst rīcībā ir būtiska, ja mēs gribam pārvarēt sadrumstalotību, ko teroristi un noziedznieki tik efektīvi izmanto savos nolūkos.

Eiropas Drošības programmas īstenošanā jau ir sasniegts zināms progress 7 . Dalībvalstīm un ES iestādēm tagad ir jādubulto savi spēki, lai pilnībā to īstenotu un sasniegtu konkrētus rezultātus bez turpmākas kavēšanās. Tai pat laikā dažādas un kompleksas problēmas, ar kurām Eiropa pašlaik saskaras un kuras ir saistītas ar nestabilitāti mūsu kaimiņvalstīs un spiedienu globālā mērogā, liecina par to, ka tagad ir īstais brīdis pārbaudīt paveikto programmas īstenošanā, kā arī panākto citās politikas jomās, jo īpaši: saistībā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, digitālo vienoto tirgu, Enerģētikas savienību un novēršot hibrīddraudus. Ja Savienība šīs jomas savstarpēji sasaistīs un uzlabos koordināciju, tā spēs kļūt noturīgāka, iedarbīgāka un labāk sagatavota atbilstīgi Padomes secinājumiem par atjaunotu Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju 2015.-2020. gadam 8 .

Šā paziņojuma mērķis ir divējāds. Pirmkārt, izvērtēt Eiropas Drošības programmas īstenošanu attiecībā uz konkrētiem operatīviem jautājumiem un noteikt trūkumus cīņā pret terorismu. Otrkārt, noteikt darbības, kas vēl ir jāveic, lai šos trūkumus novērstu un, pamatojoties uz pašreizējiem instrumentiem, izstrādāt jaunas pastāvīgas struktūras sadarbībai starp operatīvajiem dienestiem, kas atbildīgi par terorisma apkarošanu, lai apvienotu Eiropola, Eurojust, izlūkdienestu, policijas spēku un tiesu iestāžu darbu. Tajā izklāstīts plāns ceļā uz operatīvu un efektīvu drošības savienību, palielinot mūsu kolektīvo spēju apkarot terorisma draudus.

2.    Terorisma draudu visu dimensiju novēršana

Terorisma un radikalizācijas apkarošanas jomā Eiropas Drošības programma paredzēja mērķorientētas operatīvās darbības īpašās riska jomās, lai nekavējoties uzlabotu ES kolektīvo spēju cīņā pret terorismu. Kaut gan daudzas darbības jau tiek īstenotas, nesenie notikušo uzbrukumu shēma līdzinājās jau agrāk pieredzētajiem uzbrukumiem.

Daudzos gadījumos tos veic radikalizētas un nereti organizētās noziedzības jomā pazīstamas personas, kuras rada drošību apdraudošu risku, ņemot vērā to spējas netraucēti pārvietoties gan dalībvalstīs, gan ieceļojot un izceļojot, un atgriezties no trešām valstīm. Tas bija iespējams, kaut gan šo personu pārvietošanās tika fiksēta gan tiesībaizsardzības iestāžu datubāzēs vai par to bija zināms izlūkdienestiem. Dažas no uzbrukumos iesaistītajām personām bija izsludinātas tiesībaizsardzības iestāžu meklēšanā; šīs personas varēja izmantot lokālā tīkla loģistikas atbalstu, kas tām ļāva slepus plānot uzbrukumus. Uzbrukumus raksturoja arī tas, ka teroristi spēja sagatavot lielu daudzumu sprāgstvielu, izmantojot iespēju piekļūt ievērojamam daudzumam prekursoru un pirotehnikas ierīču. Teroristiem turklāt bija nelegāla piekļuve lielam daudzumam militāro ieroču un munīcijas. Visbeidzot, šie uzbrukumi atklāja, ka teroristi, neraugoties uz pastāvošajiem aizsardzības pasākumiem, spēj izvirzīt par mērķi un uzbrukt kritiskām infrastruktūrām un lielām sabiedriskām telpām dažādās dalībvalstīs.

Attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Drošības programmā jau ir noteiktas darbības cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Saskaņā ar terorisma apkarošanas prioritāti Eiropas Drošības programmā uzmanība tiek pievērsta apdraudējumam, ko rada ārvalstu kaujinieki teroristi, radikalizācijas novēršanai un sankcijām pret teroristiem un viņu atbalstītājiem. Tiek uzsvērts, cik svarīga ir teroristu piekļuves slēgšana šaujamieročiem un sprāgstvielām, iedzīvotāju un kritisko infrastruktūru aizsardzības uzlabošana, un ārējās dimensijas risinājums, cīnoties pret terorismu ārpus ES robežām. Tiek uzsvērta arī labākas informācijas apmaiņas nozīme, tiecoties efektīvi izsekot terorisma darbībās iesaistītās personas. Tādējādi Eiropas Drošības programmas pilnīga īstenošana ir būtiska, lai šajās jomās panāktu konkrētus uzlabojumus.

Šīs galvenās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, ir tikušas stiprinātas 2015. gada decembrī pieņemtajā rīcības plānā pret šaujamieročiem un sprāgstvielām 9 , 2016. gada februārī pieņemtajā rīcības plānā par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu 10 , kā arī 2016. gada 6. aprīļa Paziņojumā par spēcīgākām un viedākām robežu un drošības informācijas sistēmām 11 .

2.1.    Ārvalstu kaujinieku teroristu, kuri atgriežas, radītā apdraudējuma novēršana

Saskaņā ar neseno pētījumu 12 tiek uzskatīts, ka ārvalstīs karo 4000 ES dalībvalstu iedzīvotāju un aptuveni 30 % no viņiem ir atgriezušies atpakaļ savās mītnes valstīs. Atpakaļ atgriezušies ārvalstu kaujinieki ir saistīti ar 2015. un 2016. gadā notikušajiem teroristu uzbrukumiem. Daži no šiem kaujiniekiem noteikti ir saņēmuši norādījumus atgriezties Eiropā veikt teroristiskus uzbrukumus, izplatīt Daesh propagandu un radikalizēt un vervēt citas personas.

Valstu iestādēm galvenā prioritāte ir informētība par ārvalstu kaujinieku teroristu pārvietošanos — tiem gan ieceļojot, gan izceļojot,— un dalīšanās šādā informācijā gan savā starpā, gan ar ES aģentūrām. Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus, kas dalībvalstīs ir ātri jāpieņem un jāīsteno:

Šengenas informācijas sistēma: šī sistēma ir plašākā drošības datu bāze Eiropā. Tā ietver vairāk nekā 64 miljonus brīdinājumu, ko ievadījušas 29 Eiropas valstis. Valstu iestādes 2015. gadā šajā datu bāzē ir veikušas 3 miljardus informācijas pieprasījumu. Tas nozīmē 300 % palielinājumu kopš 2013. gada jūnija. Tieslietu un iekšlietu padome 2016. gada jūnijā pētīs veidus, kā novērst Šengenas informācijas sistēmas operatīvās problēmas saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem teroristiem. Komisija vēlāk šajā gadā iesniegs priekšlikumu pārskatīt Šengenas informācijas sistēmu attiecībā uz neatbilstīgu migrantu atgriešanu un ieceļošanas aizliegumiem, sejas attēliem biometriskai identifikācijai un jaunu brīdinājumu izveidošanu attiecībā uz neidentificētām meklēšanā esošām personām, kā rezultātā uzlabotos sistēmas pievienotā vērtība tiesībaizsardzības nolūkos 13 . Līdz 2017. gada vidum sistēmā tiks ietverta arī automātiska pirkstu nospiedumu meklēšanas funkcija, kā to jau paredz pastāvošais tiesiskais regulējums. Dalībvalstīm līdz tam sistēmā ir jāievada brīdinājumi par visiem pasākumiem, tostarp izraidīšanu, ieceļošanas atteikumu vai izraidīšanu no dalībvalsts teritorijas.

Vienoti riska rādītāji: Komisija 2015. gada jūnijā pabeidza vienoto riska rādītāju pirmo kopumu attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, lai gūtu informāciju par teroristu ceļošanu 14 . Veicot personu kontroli, valstu robežkontroles iestādes tagad var izmantot vienotus riska rādītājus un FRONTEX vadlīnijas.

Spēcīgākas ārējās robežas: Vēlākais, līdz jūnijam likumdevējiem būtu jāapstiprina ierosinājums par Eiropas robežu un krasta apsardzi 15 , kas ievadīs jaunu posmu integrētajā robežu pārvaldībā un paaugstinās kopīgos standartus pie ārējām robežām. Komisija iesniedza arī priekšlikumus izmainīt Šengenas Robežu kodeksu 16 , lai ieviestu pienākumu pie ārējam robežām veikt sistemātiskas visu personu pārbaudes attiecīgajās tiesībaizsardzības datubāzēs, tostarp ES pilsoņu un to ģimenes locekļu pārbaudes, pārbaudīt personas, kuras rada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Komisija turklāt pārskatīja Šengenas rokasgrāmatu, lai precizētu jēdzienu “nesistemātiskas pārbaudes”, un sniedza norādījumus, kas robežsargiem palīdzēs konfiscēt nederīgus dokumentus. 

Karstie punkti: Daži teroristi pēdējos mēnešos ir mēģinājuši savos nolūkos izmantot plašās neatbilstīgās personu plūsmas, kas izveidojušās pie ES ārējām robežām. Karsto punktu pieeja palīdz noteikt tās personas, kas rada draudus ES drošībai, un nošķirt no tām personām, kurām nepieciešama aizsardzība. Karsto punktu koncepcija un pārcelšanas process ietver integrētas un sistemātiskas drošības pārbaudes 17 , izmantojot Frontex un Eiropola sniegto atbalstu ieceļojušo personu reģistrācijas un pirkstu nospiedumu ņemšanas laikā.

Komisijas priekšlikums direktīvai par terorisma apkarošanu 18 (skat. 2.3. iedaļu) paredz jauna veida kriminālatbildību par ceļošanu terorisma nolūkos gan ES, gan ārpus tās 19 . Komisijas priekšlikumā izvirzītais ambiciozais mērķis ir jāsaglabā visā likumdošanas procesā, lai piemērotā veidā apkarotu draudus, kurus jo īpaši rada teroristi, kas atgriežas ES.

Turklāt ir nepieciešami papildu pasākumi. Ir būtiski identificēt visus ārvalstu kaujiniekus, kuri atgriežas atpakaļ, viņus intervēt un pārbaudīt, lai izvērtētu viņu radītā apdraudējuma pakāpi. Personām, kuras ir novērtētas kā bīstamas, jānovērš iespēja paslēpties. Informācijā par personām, kuras ir atriezušās, sistemātiski ir jādalās ar Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centru un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu.

Turklāt Padomei oficiāli būtu jāpieņem Direktīva par pasažieru datu reģistra izmantošanu (PDR) un tā jāīsteno steidzamības kārtā 20 .

2.2    Radikalizācijas novēršana un apkarošana

Lielākā daļa personu, kuras tur aizdomās par terorismu un iesaistīšanos uzbrukumos Parīzē un Briselē, ir ES valstspiederīgie, kuri radikalizējušies, pieņemot vardarbīgās ideoloģijas, kas nepārprotami noraida Eiropas kopīgās vērtības. Galvenā prioritāte ir jāpiešķir tam, lai novērstu radikalizēšanos vēl lielākā apmērā, nodrošinātu, ka jau radikalizējušās personas tiek iesaistītas deradikalizācijas programmās, un nepieļautu, ka tās izplata terorisma propagandu un naida runu.

Komisija ir veikusi pasākumus turpmāk minētajās jomās, un tagad dalībvalstīm tie ir konkrēti jāīsteno operatīvajā līmenī:

Radikalizācijas izpratnes tīkla izcilības centrs: Centrs tika izveidots 2015. gada 1. oktobrī, lai palielinātu atbalstu dalībvalstīm un prioritārām trešām valstīm. Tā darbība tika atbalstīta, piešķirot 25 miljonu euro lielu budžetu turpmākajiem 5 gadiem.

Teroristu propaganda un naida runa tiešsaistē: ES Vienība ziņošanai par interneta saturu tika izveidota 2015. gada 1. jūlijā Eiropola ietvaros ar mērķi atklāt teroristu materiālus tiešsaistē; tā ir izvērtējusi vairāk nekā 4700 materiālus 45 platformās un veikusi vairāk nekā 3200 pieprasījumus interneta uzņēmumiem izdzēst attiecīgo materiālu — faktiskais izdzēšanas rādītājs ir 91 %. Dalībvalstīm būtu jānorīko eksperti darbam ES Vienībā ziņošanai par interneta saturu. ES interneta forums uzsāka darboties 2015. gada decembrī kā partnerība ar interneta nozari, lai ierobežotu teroristu materiālu pieejamību tiešsaistē un palielinātu efektīvu atbildes vēstījumu apjomu, un Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir veicināt efektīvus alternatīvus atbildes vēstījumus. Interneta nozare, pilnībā iesaistoties Eiropolam, izstrādā Kopīgu platformu ziņošanai par interneta saturu, kas risinās problēmu saistībā ar to, ka no vienas vietnes izdzēstie materiāli tiek augšupielādēti citur. ES mēroga programma „Iespējas pilsoniskajai sabiedrībai” sniegs atbalstu maksimāli efektīvai alternatīvu atbildes vēstījumu izplatīšanai. Šīm abām iniciatīvām ir piešķirti 10 miljoni euro no Iekšējās drošības fonda. Turklāt Komisija sadarbībā ar interneta uzņēmumiem, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību intensīvāk strādā, lai cīnītos pret naida runu tiešsaistē, un gaidāmajā paziņojumā par radikalizācijas novēršanu informēs par progresu šajā un citos jautājumos.

Vēršanās pret radikalizāciju cietumos: Jaunieši, kuri, iespējams, ir pirmreizēji pārkāpēji vai nonāk cietumā par mazsvarīgiem noziegumiem, ir īpaši neaizsargāti pret radikalizāciju un teroristu veikto vervēšanu. Komisija ir piešķīrusi 8 miljonus euro 2015. gadā un 2016. gadā, lai īstenotu Padomes secinājumus 21 , sniedzot finansējumu rehabilitācijas un deradikalizācijas programmu cietumos un ārpus cietumiem, risku novērtēšanas instrumentu un speciālistu apmācības izstrādei. Dalībvalstīm šie līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, pārliecinoties, ka tie efektīvi sasniedz visneaizsargātākās grupas.

Radikalizācijas novēršana ar izglītības un jauniešus uzrunājošu pasākumu palīdzību: Programmā Erasmus+ prioritāte ir piešķirta projektiem, kas veicina iekļaušanu un aicina ievērot pamatvērtības. Šim nolūkam ir darīti pieejami līdz pat 400 miljoniem euro, un martā tika izsludināts īpašs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura budžets ir 13 miljoni euro un mērķis — apzināt un izplatīt labāko praksi. Komisija arī uzsāks plašas virtuālās apmaiņas programmas ar trešām valstīm, lai veicinātu starpkultūru sapratni starp skolotājiem, bērniem un jauniešiem, jo īpaši izmantojot elektroniskās mērķsadarbības (eTwinning) programmu un Erasmus+.

Galvenie dalībnieki cīņai pret radikalizāciju noteikti ir meklējami vietējā mērogā, un arī dalībvalstu prioritātei ir jābūt apzināt un iesaistīt vietēja mēroga sarunu partnerus, kuriem ir pietiekama ietekme un kuri ir atbilstoši apmācīti nodot pret radikalizāciju vērstus vēstījumus un piedāvāt alternatīvus modeļus tiem vēstījumiem, kurus izplata radikālie sludinātāji un organizētās noziedzības grupas.

Papildus minētajiem preventīvajiem un izglītojošajiem pret radikalizāciju vērstajiem pasākumiem ir nepieciešama vairāk uz drošību orientēta pieeja — ir jānodrošina dalībvalstu savstarpējā informācijas apmaiņa par atbrīvotiem notiesātajiem, kurus tur aizdomās par radikalizēšanos, vai par personām, par kurām ir zināms, ka tās ir radikalizējušās, lai nodrošinātu uzraudzību un atbilstīgus pasākumus attiecībā uz augstu risku radošām personām.

2.3    Sankcijas pret teroristiem un viņu atbalstītājiem

Nesenie notikumi ir parādījuši, ka teroristi izmanto vietējos atbalstītājus. Līdztekus atbildes vēstījumiem cīņā pret teroristu propagandu un radikalizāciju informatīvajām kampaņām būtu jāpauž nepārprotama informācija, ka palīdzēšana teroristiem, to atbalstīšana vai kūdīšana uz teroristiskiem nodarījumiem, piemēram, mājokļa, transporta vai materiālā atbalsta nodrošināšana teroristiem vai publiski aicinājumi izdarīt teroristiskus nodarījumus arī ir ar terorismu saistīti nodarījumi, kas tiks bargi sodīti. Pastāv ES tiesību akti, kas nodrošina, ka šāda rīcība tiek uzskatīta par noziedzīgu visā Savienībā 22 , un Komisijas priekšlikums direktīvai par terorisma apkarošanu ļaus stiprināt šo regulējumu, iekļaujot arī nodarījumus, kas saistīti ar ceļošanu terorisma nolūkā, pasīvo apmācību, finansēšanu, jebkāda materiālā atbalsta sniegšanu un terorisma veikšanas atvieglošanu. Ar šo direktīvu tiek nodrošināts, ka šiem nodarījumiem piemēros vienotus minimālos kriminālsodus. Priekšlikumā ir ietverti arī īpaši noteikumi par terorisma upuru tiesībām. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi panākt drīzu vienošanos attiecībā uz šo direktīvu 23 .

Kā uzsvērts ES tieslietu un iekšlietu ministru un ES iestāžu pārstāvju 2016. gada 24. marta kopīgajā paziņojumā par teroristu uzbrukumiem Briselē 24 , būtisks elements, lai sekmīgi novērstu un izmeklētu smagus un organizētus noziegumus un ar terorismu saistītus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, ir digitālo pierādījumu ātra nodrošināšana un iegūšana. Būtiska informācija mēdz atrasties privāto uzņēmumu serveros — bieži vien ārpus tiesībaizsardzības iestādes, kura veic izmeklēšanu, teritorijas un tādējādi ārpus tās jurisdikcijas. Ja neņem vērā savstarpējas tiesiskās palīdzības procedūras un dažus ierobežotus noteikumus starptautiskajos nolīgumos, nepastāv saskaņota pieeja attiecībā uz piekļuvi šādai informācijai. Tā rezultātā dažādās valstīs ir izveidojušās daudzas atšķirīgās pieejas, kas apgrūtina izmeklēšanu. Komisija sadarbosies ar privāto sektoru, lai veicinātu sadarbību, pamatojoties uz visā Eiropas Savienībā kopīgu izpratni par piekļuvi elektroniskajai informācijai un pierādījumiem, un ierosinās risinājumus, tostarp, ja vajadzīgs, juridisku instrumentu.

2.4    Informācijas apmaiņas uzlabošana

Jau zināmiem noziedzniekiem un identificētām personām, kas tiek uzskatītas par potenciāli bīstamām, nevajadzētu būt iespējai slēpt savas darbības. Eiropas Drošības programmas ietvaros jau ir ierosināti pasākumi, lai risinātu galvenās problēmas, kas apdraud efektīvu un ilgtspējīgu rīcību ES līmenī cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, un proti: informācijas apmaiņas uzlabošana starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām un attiecīgo datubāzu un informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošana.

Komisija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus šo problēmu risināšanai. Kopīgi noteikumi par datu aizsardzību tagad ļaus efektīvāk sadarboties tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī veicinās uzticēšanos un nodrošinās juridisko noteiktību. Ir ātri jātransponē 2016. gada 14. aprīlī pieņemtā Datu aizsardzības direktīva attiecībā uz policiju un krimināltiesu aizsardzības iestādēm. Turklāt Eiropas Savienība risināja sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par starptautisku pamatnolīgumu datu aizsardzības jomā, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas tiek nosūtīti starp ES un ASV ar mērķi novērst, atklāt, izmeklēt un saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp terorismu. Nolīgums būtu jānoslēdz nekavējoties.

Eiropas Parlamentam un Padomei drīzumā jāvienojas par tiesību aktu priekšlikumiem, un ir jāpaātrina esošo informācijas apmaiņas sistēmu un struktūru ieviešana dalībvalstīs:

Pārskatītās Eiropola regulas, kuru piemēros no 2017. gada, galīgā pieņemšana būs izšķirošs solis, lai padarītu Eiropolu par centrālo punktu informācijas apmaiņai tiesībaizsardzības iestāžu starpā.

Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrs darbu uzsāka 2016. gada janvārī, un tā mērķis ir sniegt atbalstu cīņā pret terorismu un radikalizāciju, uzlabojot koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm un sniedzot drošu saziņas vidi 25 . Dalībvalstīm ir steidzami jānorīko eksperti ar pietiekamām speciālajām zināšanām atbilstīgi ES tieslietu un iekšlietu ministru un ES institūciju pārstāvju 2016. gada 24. marta kopīgajam

paziņojumam 26 . Eiropas Terorisma apkarošanas centrs šobrīd būtu jāstiprina, lai tas darbotos kā tiesībaizsardzības izlūkinformācijas apmaiņas centrālais punkts analīzes veikšanai saistībā ar terorismu un apdraudējumu novērtēšanu un atbalstītu terorisma apkarošanas operatīvo plānu izstrādi. Komisija nāks klajā ar iniciatīvām par to, kā Eiropas Terorisma apkarošanas centru padarīt par spēcīgāku struktūru ar spējām kopīgai operatīvajai plānošanai, apdraudējumu novērtēšanai un tiesībaizsardzības izlūkdatu koordinēšanai, kurā strādātu dalībvalstu atbildīgo iestāžu, kā arī Komisijas personāla darbinieki un kuram piemērotu atbilstīgus demokrātiskas uzraudzības mehānismus. Šis darbs ar Komisijas atbalstu un ciešā sadarbībā ar valsts drošības dienestu terorisma apkarošanas ekspertu grupu būtu jāturpina Eiropas Terorisma apkarošanas centram un ES Izlūkdatu analīzes centram. Eiropas Terorisma apkarošanas centram un Izlūkdatu analīzes centram steidzamības kārtā būtu jāsāk izstrādāt kopīgus terorisma un radikalizācijas draudu novērtējumus.

Ar neseno Paziņojumu par spēcīgākām un viedākām robežu un drošības informācijas sistēmām 27 tika uzsākta apspriešana un process saistībā ar to, kā novērst nepilnības pašreizējās datu sistēmās un strukturālos trūkumus un kā uzlabot ierobežoto sadarbspēju, starpsavienojumus un piekļuvi, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Šā darba rezultātam vajadzētu būt kopīgam datu reģistram un ES mēroga integrētai biometriskās identitātes pārvaldībai ceļošanas, migrācijas un drošības nolūkos. Šis darbs ir jāpaātrina.

Komisija ir arī ierosinājusi izveidot ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu attiecībā uz ES ārējām robežām 28 , izmantojot biometriskos datus, nodrošinot piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos un sadarbspēju ar citām sistēmām (jo īpaši Vīzu informācijas sistēmu).

Pārrobežu informācijas apmaiņa ir ļoti būtiska tiesībaizsardzībai ES. Ir jāievieš un pilnībā jāizmanto jau esošā Prīmes sistēma. Tā piedāvā automātisku DNS profilu, daktiloskopijas datu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu salīdzināšanu. Prioritāte būtu piešķirama arī sistemātiskākai un konsekventākai Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzes izmantošanai.

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas paplašināšana, attiecinot to arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem: Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu pieņemt Komisijas priekšlikumu grozīt ES sistēmu informācijas apmaiņai par kriminālo sodāmību, attiecinot apmaiņu ar sodāmības reģistra datiem arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Jurisdikcija, lai piekļūtu digitālajiem pierādījumiem: Komisija, pamatojoties uz konsultācijām ar ekspertiem un citām ieinteresētajām personām, sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai izstrādātu vienotu ES pieeju, nosakot jurisdikciju tiesībaizsardzības iestādēm tiešai piekļuvei datiem, kuri glabājas vai atrodas ārzemēs (t. i., bez teritorialitātes principa ņemot vērā arī citus alternatīvus piesaistes faktorus).

2.5    Teroristu piekļuves ieročiem un sprāgstvielām samazināšana

Ir ārkārtīgi svarīgi ierobežot teroristu piekļuvi sprāgstvielu prekursoriem un detonatoriem. Komisija jau ir konstatējusi būtiskas nepilnības 29 , dalībvalstīm īstenojot Regulu Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoriem 30 , un veic pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Komisija izvērtēs vajadzību pārskatīt minēto regulu 2016. gadā. Vēl viens svarīgs elements ir gan civilām, gan militārām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu krājumu drošība.

Teroristu piekļuve automātiskiem ieročiem joprojām ir nopietna problēma. Likumdošanas nepilnība, kas pieļāva šaujamieroču reaktivizēšanu, tagad ir novērsta, Komisijai 2015. gada 18. novembrī pieņemot Īstenošanas regulu par kopīgiem šaujamieroču dezaktivācijas standartiem 31 . Tā stājās spēkā 2016. gada 8. aprīlī un nodrošinās, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami.

Turklāt Komisija 2015. gada 18. novembrī iesniedza priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 32 . Šā priekšlikuma mērķis ir ierobežot piekļuvi dažu visjaudīgāko veidu pusautomātiskajiem ieročiem un tādu veidu pusautomātiskajiem ieročiem, kurus varētu viegli pārveidot pilnībā automātiskos ieročos, kā arī uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šaujamieroču izsekojamības un marķēšanas noteikumus. Eiropas Parlamentam un Padomei tā pieņemšanai būtu jāpiešķir prioritāte, lai papildinātu pasākumus, kas jau veikti pret militārām vajadzībām piemērotu ieroču reaktivizēšanu un kontrabandu.

Taču vislielākā problēma ir nelegāli ieroči. Kontrabandas ieroču sagāde no kaimiņu reģioniem joprojām ir nopietna problēma, un ir pēc iespējas jāsamazina arī risks, ka varētu rasties jauni sagādes avoti. Prioritārā kārtā īstenojamajā 2015. gada 2. decembra Rīcības plānā pret ieročiem un sprāgstvielām ir ietverti sīki izstrādāti pasākumi, lai ierobežotu piekļuvi nelegāliem šaujamieročiem un sprāgstvielām, stiprinātu operatīvo sadarbību un uzlabotu operatīvās informācijas vākšanu un apmaiņu, optimāli izmantojot esošos instrumentus.

2.6.    Teroristu piekļuves finansējumam pārtraukšana

Nesenajiem uzbrukumiem raksturīga īpatnība ir tā, ka kopējais iesaistīto līdzekļu apjoms šķiet nesamērīgi mazs salīdzinājumā ar postījumiem, kas ar tiem panākti.

Jaunajā Rīcības plānā par cīņu pret teroristu finansēšanu 33 jau ir iekļauts vērienīgs grafiks, kuru Komisija ir apņēmības pilna īstenot. Tajā ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, kā turpināt atklāt un nepieļaut, ka teroristu organizācijas un to atbalstītāji pārvieto līdzekļus un citus aktīvus, un nodrošināt, ka konstatētā finanšu līdzekļu pārvietošana var, kad vien iespējams, palīdzēt tiesībaizsardzības iestādēm izsekot teroristus un atturēt viņus no noziegumu izdarīšanas. Otrkārt, kā turpmāk sagraut teroristu organizāciju ienākumu avotus, pirmām kārtām vēršoties pret to spēju piesaistīt līdzekļus. Tuvāko mēnešu laikā Komisija cita starpā iesniegs tiesību aktu priekšlikumus. Dalībvalstīm vajadzētu piedalīties un iespējami ātri īstenot jau pieņemtos tiesību aktus.

2.7.    Iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzība

Tas, kā bija organizēti uzbrukumi Parīzē un Briselē, parādīja, cik neaizsargāti ir lieli sabiedriski pasākumi un kritiskā infrastruktūra. Lai pēc iespējas labāk sagatavotos šādiem riskiem, tiesībaizsardzības iestādēm un citām galvenajām iestādēm (piemēram, par transportu atbildīgajām iestādēm) ir efektīvi jāapmainās ar attiecīgo informāciju un koordinēti pārrobežu mērogā jāizstrādā preventīvi pasākumi. Tas nozīmē arī atbalstu pētniecībai un jaunām tehnoloģijām, piemēram, sprāgstvielu atklāšanai.

Turklāt arī teroristi var jaunās tehnoloģijas ļaunprātīgi izmantot jauna veida uzbrukumu veikšanai. Kibernoziedzība – vēl viena no Eiropas Drošības programmas prioritātēm – ir akūts drauds, kas varētu kļūt par jaunu jomu terorisma izpausmēm, tādēļ šo jautājumu nepieciešams atbilstoši risināt.

Arī 2015. gada 2. decembra Rīcības plānā pret šaujamieročiem un sprāgstvielām 34 ir ietverti vairāki pasākumi, lai novērstu teroristu uzbrukumus. Pasākumi ir šādi: i) konkrēti pasākumi atklāšanas tehnoloģiju izmantošanā un to izmantošanas standartizācijā (viegli pieejami mērķi, kritiskā infrastruktūra, sabiedriskas vietas); ii) novatorisku atklāšanas instrumentu izstrāde, iii) esošo pasākumu stiprināšana un jaunu pasākumu ieviešana, lai palielinātu pasažieru drošību dažādos transporta veidos; iv) jaunu tehnoloģiju izmantošana, lai pastiprinātu drošību, v) norāžu materiālu izplatīšana par viegli pieejamu mērķu aizsardzību un vi) atklāšanas un aizsardzības izmēģinājumi. Tāpat ir svarīgi piešķirt prioritāti jautājumam par to darbinieku drošības pārbaudēm, kuri strādā kritiskajā infrastruktūrā un citās sabiedriskās vietās, jo īpaši pārbaudīt ārvalstu kaujiniekus teroristus, kuri atgriezušies, un citus radikalizētus darbiniekus, lai nepieļautu īpašo zināšanu izmantošanu teroristu darbībās.

Komisija ir veikusi arī šādus pasākumus.

Eiropas programmā kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ir noteikts vispārējs to darbību regulējums, kuru mērķis ir uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību Eiropā. Īstenojot šo programmu, Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai samazinātu kritiskās infrastruktūras neaizsargātību un palielinātu tās noturību. 

Norāžu materiālu izplatīšana par viegli pieejamu mērķu aizsardzību: 2014. gada maijā Komisija un ES lidostu policijas tīkls pabeidza darbu pie Rokasgrāmatas ES lidostu viegli pieejamo mērķu aizsardzībai ar norādījumiem par viegli pieejamu mērķu aizsardzību. Šī rokasgrāmata ir pārtulkota visās ES [oficiālajās] valodās un tiks izplatīta visiem policijas spēkiem. 2015. gada oktobrī Komisija sāka arī izstrādāt norāžu materiālus par to, kā aizsargāt viegli pieejamus mērķus citās jomās, piemēram, dzelzceļu, metro un citas vietas, kurās ir liela cilveku koncentrācija (sporta stadioni, iepirkšanās centri, publiskās [daudzstāvu] autostāvvietas utt.). Šo materiālu izstrādes pabeigšana tiks paātrināta, un notiks atbilstoša apmācība.

Atklāšanas un aizsardzības izmēģinājumi: Komisija kopā ar vairākām dalībvalstīm 2015. gada februārī ir sākusi atklāšanas un aizsardzības izmēģinājumus dažādās darbības vidēs, piemēram, lidostās, dzelzceļa stacijās, sporta pasākumos un sabiedriskās ēkās. Jauni izmēģinājumi ir plānoti 2016. gada maijā, tostarp arī saistībā ar "karstajiem punktiem".

Drošības riska novērtējumi: Komisija ir izstrādājusi drošības riska novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ES līmenī izstrādāto politikas pasākumu tādās jomās kā transporta drošība, robežu drošība vai terorisma finansēšana pamatā ir attiecīgo drošības risku rūpīga analīze, lai definētu efektīvus pretpasākumus reaģēšanai uz minētajiem riskiem un apdraudējumiem. Šo darbu veic sadarbībā ar dalībvalstīm, EĀDD un attiecīgajām ES aģentūrām.

Hibrīddraudi: Komisija un Augstā pārstāve pieņēma kopīgu Paziņojumu par kopīgu regulējumu hibrīddraudu apkarošanai 35 , kurā ietverti īstenojami priekšlikumi, lai palīdzētu novērst hibrīda veida apdraudējumu un veicinātu ES un dalībvalstu, kā arī partneru izturētspēju. Visas puses tiek mudinātas nekavējoties īstenot šos pasākumus.

Noziedzības un terorisma apkarošanā nepieciešams konsekventi izmantot jaunas tehnoloģijas un spējas. Ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar apdraudējuma noteikšanu. Komisija arī novirzīs līdzekļus izpētei par nākotnes vajadzībām tehnoloģiju un spēju ziņā. Iniciatīvas "Apvārsnis 2020" Drošas sabiedrības programmas budžets laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir 1,7 miljardi eiro. Ir panākta vienošanās par darba programmām 2016.–2017. gadam, kurās ietvertas vairākas darbības jo īpaši attiecībā uz cīņu pret terorismu. Nākamajos uzaicinājumos un nākamā gada programmās īpaša vērība būtu jāpievērš terorisma apkarošanas tehnoloģijām un spējām, pamatojoties uz darbu, ko paveicis Eiropas Terorisma apkarošanas centrs, kā arī valstu tiesībaizsardzības un izlūkošanas kopienas.

Eiropas Drošības programmā uzsvērts, ka konkurētspējīga ES drošības nozare var veicināt arī ES patstāvību savu drošības vajadzību apmierināšanā. ES ir mudinājusi izstrādāt inovatīvus risinājumus drošības jomā, piemēram, standartu un kopīgu sertifikātu formā. Komisija 2016. gadā nāks klajā ar priekšlikumiem par lidostu drošības pārbaudes iekārtām, lai likvidētu šķēršļus vienotajam tirgum un uzlabotu ES drošības nozares konkurētspēju eksporta tirgos.

Mūsu sabiedrības būtisks elements ir informācijas sistēmas. Lai gan pirmajam aizsardzības pasākumu līmenim vajadzētu būt stingriem kiberdrošības pasākumiem, mums arī nepieciešams nodrošināt efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem, kas vērsti pret šīm sistēmām vai uz to izmantošanu. Direktīvā par uzbrukumiem informācijas sistēmām (2013/40/ES) ir paredzēts kopīgs Eiropas krimināltiesisks regulējums šajā jomā. Komisija pašlaik uzrauga, kā dalībvalstis īsteno direktīvu, un 2017. gadā ziņos Parlamentam un Padomei, ņemot vērā tehniskās un juridiskās norises kibernoziedzības jomā un iespējamo nepieciešamību pastiprināt tiesisko regulējumu. Lai papildinātu ierosināto Tīklu un informācijas drošību (TID) direktīvu 36 nolūkā pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu par kiberdraudiem, Komisija jūnijā ierosinās turpmākus pasākumus ar mērķi atbalstīt sadarbību šajā jomā un attīstīt rūpnieciskās jaudas.

Ar drošību saistīti papildu fiskālie izdevumi

Aizsardzība rada izmaksas — gan saistībā ar izlūkdienestu, tiesībaizsardzības iestāžu un bruņoto spēku izmantošanu, gan infrastruktūras nostiprināšanu. Tomēr šīs izmaksas ir jāskata saistībā ar kaitējumu, ko cilvēkiem un ekonomikai var nodarīt daži noziedznieki. Ņemot vērā apdraudējuma nopietnību, ar ko pašlaik saskaras ES, Komisija ierosinās izmantot Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastību, apsverot papildu fiskālos izdevumus, kuri ir tieši saistīti ar konkrēto apdraudējumu, lai rīkotos ārkārtas situācijās ārpus valdības kontroles. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai panāktu nepieciešamo vienošanos par turpmāko virzību.

2.8.    Ārējā dimensija

Eiropas drošības programma ir paredzēta arī tam, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību starp iekšējām un ārējām darbībām drošības jomā, ņemot vērā tiešo saikni starp tām, un tuvinātu ES terorisma apkarošanas koordinatora, Komisijas un EĀDD darbu.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta kaimiņvalstīm. Jau ir izveidoti mērķtiecīgi un uzlaboti dialogi par drošības un terorisma apkarošanas jautājumiem, piemēram, ar Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Turciju, un ar visām minētajām valstīm tiek strādāts pie vienošanās par konkrētiem rīcības plāniem. Drošības un terorisma apkarošanas eksperti ir izvietoti ES delegācijās Alžīrijā, Irākā, Jordānijā, Marokā, Nigērijā, Saūda Arābijā, Tunisijā un Turcijā. Pamatojoties uz šo pieredzi, ES vajadzētu uzsākt pretterorisma partnerības ar Vidusjūras reģiona valstīm, kā arī paplašināt terorisma apkarošanas un drošības ekspertu tīkla darbību uz citām prioritārām valstīm un reģioniem (piemēram, Libānu, Sāhelu, Rietumbalkāniem).

Nesenie notikumi ir parādījuši ievērojamus trūkumus sadarbībā ar Vidusjūras reģiona partneriem, neraugoties uz kopīgajām problēmām. ES diplomātijas tieslietu un iekšlietu jomā un sadarbības terorisma apkarošanas jomā attīstīšana ir prioritāte sadarbībā ar partneriem, sākot ar Turciju un beidzot ar Maroku; atbalstu sniegtu Eiropas terorisma apkarošanas centrs, un mērķis būtu nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un policijas sadarbību attiecīgā datu aizsardzības regulējuma ietvaros.

ES ir jāpastiprina sava klātbūtne attiecīgos daudzpusējos starptautiskos terorisma apkarošanas un drošības forumos (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, Globālajā terorisma apkarošanas forumā, G7 un Finanšu darījumu darba grupā), lai veicinātu starptautisko sadarbību terorisma apkarošanas un drošības jomā.

2015. gada 2. decembra Rīcības plānā pret šaujamieročiem un sprāgstvielām 37 un 2016. gada 2. februāra Rīcības plānā par pastiprinātu cīņu pret terorisma finansēšanu 38 ir paredzēti īpaši pasākumi attiecībā uz trešām valstīm, jo īpaši tām, kas ir ES tuvākās kaimiņvalstis. Tajā paredzēts, ka ES pastiprinās sadarbību ar kaimiņvalstīm drošības jomā, tostarp cīņā pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu apriti un cīņā pret cilvēku, kultūras vērtību un narkotiku nelikumīgu tirdzniecību. Paredzēts, ka šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība un izmantošana būtu sistemātiski jāintegrē drošības dialogos ar galvenajām partnervalstīm un organizācijām.

Arī pārskatītā Eiropas kaimiņattiecību politika sniedz pamatu darbībai kaimiņvalstīs, jo tajā saskaņoti tiek apvienots drošības aspekts un citi stabilizācijas elementi, piemēram, vēršanās pret korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu, ekonomikas attīstība, ieguldījumu un jauniešu nodarbinātības iespējas, kā arī konkrēts finansiāls atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, pievēršoties radikalizācijas apkarošanas aspektam.

3.    Secinājumi

Drošība dabiski ir viens no jautājumiem, kas iedzīvotājos rada lielākās bažas. Pagājušajā gadā notikušie teroristu uzbrukumi, kuros tika nogalināti vai ievainoti simtiem cilvēku Eiropas Savienībā, šīs bažas ir vēl vairāk saasinājuši. Visiem dalībniekiem ir jāsniedz savs ieguldījums, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība savas kompetences ietvaros dara visu iespējamo nolūkā nodrošināt tās iedzīvotāju drošību.

Mūsdienās teroristi un citi noziedznieki darbojas pārrobežu un starpvalstu mērogā. Lai efektīvi vērstos pret viņu radītajiem draudiem, Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešams ļoti cieši sadarboties, apvienot resursus un zinātību un rīkoties kopīgi. Tas ir vienīgais veids, kā efektīvi cīnīties pret terorisma draudiem. Vienas dalībvalsts iekšējā drošība ir mūsu visu iekšējā drošība.

Šajā paziņojumā ir izklāstītas līdz šim paveiktās darbības un darbības, kuras nepieciešams veikt tuvākajā nākotnē gan Eiropas, gan valstu līmenī, lai nodrošinātu visiem Eiropas iedzīvotājiem augstu drošības līmeni, kādu tie sagaida. Pielikumā iekļauts ceļvedis virzībā uz īstu drošības savienību Eiropā: Komisija ziņos par gūto progresu. Tā ir mūsu kopīga un steidzama atbildība: nevilcinoties un rūpīgi īstenot šos pasākumus un pārvarēt sadrumstalotību tiesību aktu, informācijas un izpratnes jomā, jo pretējā gadījumā šīs nepilnības turpinās izmantot teroristi, lai noniecinātu eiropiešiem tik dārgās vērtības. Komisija uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ātri būtu jāizskata šie pasākumi, un aicina Eiropadomi tās nākamajā sanāksmē apzināt pasākumus, kas sekos šim paziņojumam.

(1)

     LESD 72. pants.

(2)

     COM(2015) 185 final, 2015. gada 28. aprīlī.

(3)

     Eiropadomes 2015. gada 26. jūnija secinājumi EUCO 22/15.

(4)

     Kopīgs 2016. gada 24. marta paziņojums.

(5)

     LESD 67. panta 3. punkts.

(6)

     Ievērojot 22. protokola īpašos nosacījumus par Dāniju un 21. un 36. protokola īpašos nosacījumus par Apvienoto Karalisti un Īriju, kas atļauj, bet neuzliek par pienākumu, šīm divām dalībvalstīm pēc savas vēlēšanās īstenot iniciatīvas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ievērojot to saderību un praktisko izmantojamību.

(7)

     http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-1062_en.htm.

(8)

     Padomes 2015. gada jūnija secinājumi, dok. 9798/15.

(9)

     COM(2015) 624 final, 2015. gada 2. decembrī.

(10)

     COM(2016) 50 final, 2016. gada 2. februārī.

(11)

     COM(2016) 205 final, 2016. gada 6. aprīlī.

(12)

     http://icct.nl/wp-content/uploads/2016/03/ICCT-Report_Foreign-Fighters-Phenomenon-in-the-EU_1-April-2016_including-AnnexesLinks.pdf.

(13)

     Sk. arī 4. iedaļu.

(14)

     Izstrādāts ciešā sadarbībā ar valstu ekspertiem, EĀDD, ES aģentūrām un Eiropolu.

(15)

     COM(2015) 671 final, 2015. gada 15. decembris.

(16)

     COM(2015) 670 final, 2015. gada 15. decembris.

(17)

     Attiecībā uz karstajiem punktiem un pārcelšanu pastāv trīs dažāda veida drošības pārbaudes: 1) personu fiziskā un mantu pārbaude, 2) pārbaudes dažādās valstu un starptautiskajās datubāzēs (jo īpaši Šengenas informācijas sistēmā un Interpola zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD datubāzē) un 3) ja pastāv indikācijas izraidīšanai vai apdraudējums drošībai un sabiedriskajai kārtībai, var veikt patvēruma meklētāju papildu pārbaudi datubāzēs, veikt intervijas, kā arī izmantot internetu un sociālos plašsaziņas līdzekļus.

(18)

     COM(2015) 625 final, 2015. gada 2. decembris.

(19)

     Jo īpaši ANO Drošības padomes rezolūcijas un Eiropas Padomes Terorisma novēršanas konvencija.

(20)

     Pasažieru datu reģistrs nozīmē pievēršanos ne tikai ārvalstu kaujinieku teroristu problēmas risināšanai. Tomēr šajā sakarībā tam ir īpaša nozīme.

(21)

     Padomes 2015. gada 20. novembra secinājumi, dok. 845/15.

(22)

Pamatlēmums 2002/475/TI, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2008/919/TI par terorisma apkarošanu.

(23)

     Sk. arī 1. iedaļu.

(24)

     http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/24-statement-on-terrorist-attacks-in-brussels-on-22-march/.

(25)

   Komisija ierosināja pastiprināt Eiropas Terorisma apkarošanas centra darbību, 2016. gadā piešķirot 25 papildu amata vietas, 10 ārštata amata vietas un saistītās apropriācijas terorisma apkarošanai, kas tika apstiprinātas 2016. gada 13. aprīļa budzeta grozījumos.

(26)

     http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/24-statement-on-terrorist-attacks-in-brussels-on-22-march/

(27)

COM(2016) 205 final, 2016. gada 6. aprīlis.

(28)

COM(2016) 194 final, 2016. gada 6. aprīlis.

(29)

     http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/crisis-and-terrorism/explosives/explosives-precursors/docs/list_of_measures_en.pdf.

(30)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, OV L 39, 9.2.2013., 1.–11. lpp.

(31)

     Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami, OV L 333, 19.12.2015., 62.–72. lpp.

(32)

     COM(2015) 750 final, 2015. gada 18. novembris.

(33)

     COM(2016) 50 final, 2016. gada 2. februāris.

(34)

     COM(2015) 624 final, 2015. gada 2. decembris.

(35)

     JOIN(2016)18 final, 2016. gada 6. aprīlis.

(36)

COM(2013) 48 final, 2013. gada 7. februāris.

(37)

     COM(2015) 624 final, 2015. gada 2. decembris.

(38)

     COM(2016) 50 final, 2016. gada 2. februāris.