29.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/142

—

Šis EESK atzinums par tematu “Jaunu prasmju un darba vietu programma” ir izstrādāts saistībā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”.

—

Šajā atzinumā EESK izmanto jaunu vispārēju pieeju, proti, analizē jaunu prasmju un darba vietu programmu ciešā saistībā ar citām pamatiniciatīvām un pieciem transversālajiem mērķiem Eiropas Savienības līmenī.

—

Tādēļ šajā EESK atzinumā uzsvērts, ka jānodrošina ES un dalībvalstu politikas saskaņotība, un īpaša uzmanība pievērsta tās ietekmei un galveno nevalstiskā sektora dalībnieku būtiskajai nozīmei.

1.1

Komiteja pauž bažas par pasaules ekonomikas krīzes ietekmi uz darba tirgus darbību un tādēļ principā atzinīgi vērtē “Jaunu prasmju un darba vietu programmu”, ar kuru Komisija vēlas sniegt ieguldījumu centienos paaugstināt nodarbinātības līmeni un uzlabot darba tirgu. Komiteja aicina dalībvalstu valdības efektīvi izmantot sociālo dialogu un dialogu ar organizētu pilsonisko sabiedrību tādu risinājumu un pasākumu rašanai, kas ļautu uzlabot stāvokli šajā jomā.

1.2

Komiteja pauž nožēlu, ka šajā atzinumā izskatāmajā iniciatīvā nav uzsvērts, ka steidzami jāveido kvalitatīvas darba vietas un nav radīti pietiekami stimuli dalībvalstīm izvirzīt tālejošākus mērķus, kuru pamatā ir strukturālas reformas un ieguldījumu politikas pasākumi, kas veicina reālu izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanas iespējas.

1.3

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka programmas pamatā ir elastdrošības koncepcija, un uzsver, ka jāatrod pareizais līdzsvars starp iekšējo un ārējo elastdrošību, lai nodrošinātu efektīvāku darba tirgus darbību un vienlaikus labāk aizsargātu darba ņēmējus. Komiteja iesaka izanalizēt sākotnējo situāciju un arī turpmāk īstenot un izvērtēt elastdrošības politiku, īpašu uzmanību pievēršot sociālo partneru nozīmei šajā procesā, kura mērķim arī turpmāk jābūt šādam: sekmēt reintegrāciju un pārejas iespējas darba tirgū.

1.4

Komiteja ir gandarīta par to, ka viena stratēģiskā dokumenta ietvaros ir izdevies panākt saikni starp izglītības un nodarbinātības politiku. Tā tomēr pauž nožēlu, ka nekas nav teikts par saikni starp prasmju uzlabošanu un atjaunošanu, no vienas puses, un darba produktivitātes paaugstināšanos, no otras puses.

1.5

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus ierosināt jaunus instrumentus un jaunas iniciatīvas, tomēr tā iesaka uzlabot to saikni un sinerģiju ar pastāvošajiem instrumentiem. EESK uzskata, ka Komisijas izvēlētajā pieejā attiecībā uz nesaistošu instrumentu nozīmi jāpievērš uzmanība tam, lai ES līmenī pieņemtās iniciatīvas un politikas pasākumi būtu savstarpēji saderīgi, un tajā pašā laikā uzskata, ka, konsekventi pārskatot ES tiesisko regulējumu sociālajā jomā, vajadzētu drīzāk atbalstīt, nevis graut dalībvalstu veiktās lietderīgās darba tirgus reformas, kā arī veicināt sociālos ieguldījumus.

1.6

Ja Komisija paredz atsākt debates par darba un darba apstākļu kvalitāti, Komiteja iesaka tai iepazīties ar dažādiem secinājumiem, kas izriet no piektās EUROFOUND aptaujas par darba apstākļiem Eiropā.

1.7

Komiteja uzsver, ka efektīvāk jāizmanto ES līdzekļi, un tāpat kā Komisija aicina dalībvalstis Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citu fondu līdzekļus galvenokārt veltīt Komisijas paziņojumā minēto četru pamatprioritāšu īstenošanai un tādējādi veicināt ierosinātās programmas un stratēģijas “Eiropa 2020” valstu programmu mērķu sasniegšanu.

2.1

Eiropas Komisija 2011. gada 23. novembrī publicēja “Jaunu prasmju un darba vietu programmu: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”, kuras pamatā galvenokārt ir vairākas agrākās iniciatīvas, kas paredzētas, lai Eiropas Savienībā uzlabotu prasmes un ar tām saistītās prognozes un lai tās pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Minētās iniciatīvas EESK ir izskatījusi vienā iepriekšējā atzinumā (1).

2.2

Komisijas jaunā programma tomēr ir vērienīgāka; tās uzmanības centrā ir kopīgi izvirzītais mērķis, proti, līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem sasniegt sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni 75 % apmērā, un tajā paredzēta apņēmīga rīcība atbilstīgi četrām galvenajām prioritātēm:

2.3

Jaunu prasmju un darba vietu programmas pamatā ir kopīgi elastdrošības principi, ko Padome pieņēma 2007. gadā (2). Elastdrošības politikas pasākumu mērķis ir pirmām kārtām uzlabot pielāgošanās spēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju. Minētie pasākumi neapšaubāmi palīdzēja zināmā mērā pārvarēt krīzes grūtības, galvenokārt pateicoties subsidētiem apmācību pasākumiem un darba laika saīsināšanas pasākumiem, taču mazāk aizsargātu grupu stāvoklis vēl joprojām ir nopietns.

2.4

Tāpēc Komisija dod jaunu impulsu visu elastdrošības aspektu (elastīgi un uzticami līgumu noteikumi, aktīvi darba tirgus politikas pasākumi, mūžizglītības programmas, mūsdienīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas) nostiprināšanai un elastdrošības īstenošanai. Katrā dalībvalstī pieņemtie elastdrošības pasākumi būtu jāpastiprina un jāpielāgo jaunajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, pamatojoties uz jaunu līdzsvaru starp minētajiem četriem aspektiem.

2.5

Programmā Komisija ierosina 13 pamatdarbības un 20 atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir samazināt darba tirgus sadrumstalotību un atvieglot pārejas iespējas darba tirgū, sniegt darba ņēmējiem prasmes, kas vajadzīgas darba veikšanai, kā arī uzlabot darba apstākļu kvalitāti, sekmēt darba vietu radīšanu un labāk izmantot ES finanšu instrumentus.

3.1

2011. gada janvāra ziņojumā par nodarbinātību Eiropas Savienībā (3) teikts, ka “darba tirgus ES turpina stabilizēties, un dažās dalībvalstīs ir novērojamas atgūšanās pazīmes. (. .) Tomēr joprojām nodarbināti bija tikai 221,3 miljoni cilvēku, kas ir par 5,6 miljoniem mazāk nekā 2008. gada otrajā ceturksnī, kad tika sasniegts nodarbinātības augstākais līmenis. Minētajos datos atspoguļojas panīkums ražošanas un būvniecības nozarēs. Nodarbināto skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem bija 208,4 miljoni cilvēku, kas atbilst nodarbinātības līmenim 68,8 %. Pašlaik 23,1 miljons cilvēku ir bezdarbnieki. Kaut arī dažādā apmērā, taču visu iedzīvotāju grupu vidū pieaug ilgstošs bezdarbs. Aptuveni 5 miljoni bezdarbnieku bija bez darba 6 līdz 11 mēnešus. Krīze ir saasinājusi risku mazkvalificētiem darbiniekiem un migrantiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības.” Lai gan ir gūti panākumi, minētajā ziņojumā teikts, ka stāvoklis darba tirgos vēl joprojām nav nenoturīgs. ESAO 2011. gada maija dati liecina, ka bezdarba līmenis euro zonā ir 9,9 % (4).

3.2

Tāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai joprojām pauž bažas par norisēm darba tirgū un kopumā atzinīgi vērtē “Jaunu prasmju un darba vietu programmu: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”. Tā ir programma, ar ko Komisija vēlas sekmēt nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un tās kvalitāti, kā arī darba tirgu darbības uzlabošanos atbilstīgi mērķiem, kas noteikti gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” un nodarbinātības pamatnostādnēs. Šajā sakarā Komiteja norāda uz sociālo partneru nozīmi un uzskata, ka dalībvalstu valdībām būtu labāk jāizmanto sociālais dialogs un dialogs ar organizētu pilsonisko sabiedrību, lai varētu ierosināt un īstenot tādus pasākumus, kas stāvokli ļautu efektīvi uzlabot.

3.3

Gada izaugsmes pētījums (5), kas publicēts 2011. gada janvārī, lai iezīmētu pirmā “Eiropas pusgada” sākumu, liecina, ka dalībvalstu izvirzītie mērķi nav pietiekami tālejoši un ir par 2–2,4 % zemāki nekā kopējais mērķis (nodarbinātības līmenis 75 %). Komiteja uzskata, ka politikas pasākumos, ar kuriem paredzēts sasniegt ierosināto mērķi, jāņem vērā secinājumi, kas izriet no Vīnē šā gada martā notikušās SVF, ILO pārstāvju un sociālo partneru sanāksmes ar nosaukumu “Dialogs par izaugsmi un nodarbinātību Eiropā” (6).

3.4

EESK pauž nožēlu, ka, neraugoties uz jautājuma steidzamību, Komisija paredz izmantot tikai tradicionālos pasākumus un ierosinātajā priekšlikumā nav paredzēts atbalsts izaugsmes faktoriem, kas varētu veicināt darba vietu radīšanu. Nepietiek vien nodrošināt, ka iedzīvotāji ir aktīvi un apgūst prasmes, kas vajadzīgas darba iegūšanai: ekonomikas atjaunotnes pamatā jābūt izaugsmei un darba vietu radīšanai.

3.5

Lai risinātu radušās problēmas, Eiropas Savienībai pirmām kārtām jāatsāk piešķirt aizdevumus, veikt ieguldījumus un īstenot strukturālas reformas. Jāizstrādā konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu šķēršļus darba vietu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Produktivitāte ir atkarīga arī no darba kvalitātes. Daudzas reformas, par kurām jāpanāk iespējami lielāka vienprātība, jāīsteno valstu līmenī. Dalībvalstīm jāapzinās, ka tām ir jāsekmē uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana, jāveic produktīvi ieguldījumi un jāīsteno efektīvas reformas, lai radītu darba vietas. Paaugstinot darba produktivitāti un darba apstākļu kvalitāti Eiropas Savienībā, iespējams kliedēt bažas par zemu un nestabilu atalgojumu.

3.6

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā ir arī teikts, ka jānodrošina mijiedarbība starp nodarbinātības politiku, atbalstu ekonomikas izaugsmei un budžeta konsolidāciju (un apgalvots, ka arī turpmāk, izmantojot kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un aktīvas iekļaušanas stratēģiju, jāatbalsta mazāk aizsargātas grupas). Minētajā ziņojumā uzsvērts: lai paaugstinātu pieprasījumu pēc darbaspēka, liela nozīme ir labvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem un ekonomikas izaugsmei, kuras pamatā ir inovācija.

3.7

Ziņojumā arī norādīts, ka 2010. gadā konstatēta zināma darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība. Tas varētu nozīmēt, ka darbu meklējošo personu prasmes neatbilst tām, kas nepieciešamas piedāvātajā darba vietā. Tādēļ ziņojumā ieteikts rūpīgi izpētīt minēto jautājumu, lai pārbaudītu, vai šādai tendencei ir tikai pagaidu raksturs vai arī pastāv risks, ka tā kļūs par strukturālu problēmu.

3.8

EESK pieņem zināšanai to, ka patlaban Komisija neierosina jaunu tiesību aktu un atzīst juridiski nesaistošu instrumentu nozīmi un pievienoto vērtību, jo tie papildina spēkā esošo tiesisko regulējumu. Dažas no ierosinātajām iniciatīvām jāapspriež ar sociālajiem partneriem, apspriežoties arī par ES pārstrukturēšanas sistēmu, par tiesību aktu pārskatīšanu tādās jomās kā drošība un veselības aizsardzība darba vietā, darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar viņiem, nepilna laika darbs un līgumi uz noteiktu laiku, kā arī par debašu atsākšanu saistībā ar nodarbinātības un darba apstākļu kvalitāti. Pēc apspriešanās jāizlemj, vai ir lietderīgi un svarīgi veikt grozījumus, kas varētu izrādīties vajadzīgi.

3.9

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija cenšas ierosināt virkni jaunu un inovatīvu iniciatīvu un instrumentu, kas ļauj atbalstīt jauno prasmju un darba vietu stratēģiju. Komiteja tomēr uzskata, ka jāpārbauda, vai jaunie instrumenti ir saskaņā ar spēkā esošajiem instrumentiem, lai to piemērošanas gaitā varētu veidoties nepieciešamā sinerģija. Jaunu prasmju programmā būtu jāņem vērā arī iespēja pāriet uz ražošanas modeli, kā pamatā ir ilgtspējīga attīstība un vidi saudzējošu darba vietu izveide.

3.10

Reģionos, kuros nav rūpnieciskās ražošanas, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir īpaši svarīga nozīme iespēju radīšanā gan pašreiz, gan nākotnē. Turklāt tie bieži piedāvā ļoti kvalitatīvas darba vietas, ir ērti pieejami un var atvieglot ģimenes dzīves, darba un ģimenes locekļu aprūpes saskaņošanu. MVU veltītā iniciatīva jeb “Mazās uzņēmējdarbības akts” jāīsteno, izmantojot konkrētus pasākumus valstu un ES līmenī. Tāpēc ir atzinīgi vērtējami programmā minētie pasākumi, kas paredzēti MVU īpašo vajadzību apmierināšanai. Birokrātisko šķēršļu novēršana un finansējuma pieejamība vēl joprojām ir prioritātes.

3.11

Ņemot vērā secinājumus, kas izriet no trešā Eiropas ziņojuma par demogrāfisko situāciju 2010. gadā (7) — tas ir ziņojums, kurā sniegti jauni fakti par Eiropas iedzīvotājiem, — Komiteja atbalsta arī iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai atbalstītu mobilitāti, migrāciju un integrāciju Eiropā. EESK ir pārliecināta, ka mobilitātes saglabāšana Eiropas Savienībā un imigrācija no trešām valstīm palīdzēs sasniegt pozitīvus rezultātus ES ekonomikā. Ekonomiskā migrācija uz ES un mobilitātes starp dalībvalstīm atvieglošana ir nepieciešama, lai ES arī turpmāk būtu uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem pievilcīga vieta. Tas ļautu radīt jaunas darba vietas, kas būtu pieejamas gan ES pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem. Visādā ziņā jāpiemēro vienlīdzīgas attieksmes princips (8).

3.12

ES nodarbinātības un darba tirgus politikai jābūt orientētai uz konkrētiem pasākumiem, kas ļauj piemērot nediskriminācijas principu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, kā arī visām darba ņēmēju grupām. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē arī stratēģijas, ko Komisija publicēja 2010. gadā un kas citstarp attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti (9) un sieviešu un vīriešu līdztiesību (10). Viens no abās stratēģijās minētajiem mērķiem ir vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, izglītībai un profesionālajai apmācībai.

3.13

Turklāt Komiteja atzinīgi vērtē pieņemtajā aktā par vienoto tirgu ierosinātās pamatdarbības un priekšlikumus, kas paredzēti, lai kopā uzlabotu darba tirgu, uzņēmējdarbību un apmaiņu (11), un kuros atspoguļota sociālās ekonomikas un kooperatīvās kustības būtiskā loma ES iekšējā tirgū, kā arī uzņēmumu sociālās atbildības nozīme. Komiteja arī uzskata, ka jāņem vērā nozīme, kāda ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir darba devējas un darba vietu radītājas. Tomēr to potenciāla izvēršanas priekšnoteikums ir to iesaistīšana politikas pasākumu izstrādē.

3.14

Komiteja pauž nopietnas bažas par jauniešu augsto bezdarba līmeni Eiropas Savienībā. Kopš 2008. gada tas ir palielinājies par 30 %. Eiropas Savienībā vidēji 21 % jauniešu, kas ir jaunāki par 25 gadiem, ir bezdarbnieki. Lai arī dažās valstīs stāvoklis kopš 2010. gada septembra, šķiet, ir sācis stabilizēties, tomēr citās — bezdarba līmenis paaugstinās, un Komiteja uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību. Komitejā atsevišķā atzinumā ir paudusi savu viedokli par Eiropas Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā” (12).

3.15

Vēl joprojām vien 50 % cilvēku ar invaliditāti Eiropas Savienībā ir nodarbināti. Ja ES patiešām vēlas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tās iedzīvotājiem un tajā pašā laikā sasniegt izvirzīto kopējo nodarbinātības rādītāju, tai jāpanāk, ka cilvēki ar invaliditāti iegūst atalgotu un kvalitatīvu darbu. Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā (2010–2020) ir uzskaitītas astoņas galvenās rīcības jomas, kurās Eiropas Savienībai jāturpina īstenot pasākumus, un tās ir, piemēram, nodarbinātība, izglītība un apmācība sievietēm un vīriešiem ar invaliditāti (13). Komisija varētu izpētīt dalībvalstīs izmantotos risinājumus, kas, pateicoties juridiskiem, politiskiem, ar kolektīviem līgumiem saistītiem un finansiāliem stimuliem, rosina uzņēmumus, administrācijas un sociālo pakalpojumu sniedzējus pieņemt darbā minētās personas. Tā kā IKT šobrīd veido 6 % no Savienības IKP, Komisijas ierosinātās digitālās programmas rezultātam jābūt tādam, kas dod labumu visiem, it īpaši saistībā ar apmācību programmām un to sociālo grupu iekļaušanu, kuras nonākušas grūtībās un kurām šīs tehnoloģijas var jūtami palīdzēt iekļūt darba tirgū.

4.1

Izskatāmās programmas pamatā ir elastdrošības princips. Komisija uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša mūžizglītības politika, aktīva darba tirgus politika, kas ļauj efektīvi sagatavot cilvēkus darbam, nodrošināt darba starpniecības pakalpojumus un palielināt piedāvāto darba vietu skaitu. Ir vajadzīgas arī bezdarba pabalstu sistēmas, kas sekmē darba mobilitāti, garantē lielāku sociālo un profesionālo drošību, kā arī piedāvā aizsardzību pret sociālo atstumtību un nabadzību. Iespējai noteikt elastīgus līgumu noteikumus un paredzēt iekšējo elastīgumu jābūt svarīgam sociālā dialoga aspektam. EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai pieņemtie pasākumi un politikas nemazinātu centienus sasniegt programmā izvirzītos mērķus (tostarp pilnīgu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vietu saglabāšanu) un neapdraudētu strādājošo darba tiesības.

4.2

Jau agrāk Komiteja ir paudusi viedokli, ka būtu lietderīgi, ja darba tirgus drošību un elastību varētu izvērtēt vienlaicīgi, jo minētie faktori nav principiāli pretrunā viens otram. Noturīgs un motivēts darbaspēks uzlabo uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Darba ņēmējiem vajadzīga darba elastīgāka organizēšana, lai varētu saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu un varētu izmantot pastāvīgu apmācību, kas viņiem ļautu sniegt ieguldījumu produktivitātes paaugstināšanā un inovācijas sekmēšanā. EESK tomēr uzsver, ka, izmantojot sociālo dialogu, elastdrošības īstenošana rūpīgi un regulāri jāizvērtē, lai varētu nodrošināt, ka veiktie pasākumi veicina virzību uz mērķi un ļauj radīt vairāk kvalitatīvu darba vietu.

4.3

Iekšējās elastdrošības pieeja ir pierādījusi savu efektivitāti krīzes laikā, kad uzņēmumi un arodbiedrības meklēja konkrētus risinājumus darba vietu saglabāšanai, piemēram, izmantojot subsidētas metodes darba laika saīsināšanai. Ārējai elastdrošībai ir liela nozīme ekonomikas atlabšanas posmā, tā var palīdzēt radīt jaunas darba vietas, ja ir līdzsvarota ar iekšējo elastdrošību, un, vispārēji, ar kolektīvajiem līgumiem un darba ņēmēju atbilstošu sociālo aizsardzību. Attiecībā uz minēto katrā dalībvalstī ir atšķirīgs sākotnējais stāvoklis. Pirmām kārtām ir svarīgi atrast pareizi līdzsvarotu pasākumu kopumu. Tā galvenais priekšnoteikums ir minēto politikas pasākumu izstrāde sociālā dialoga ietvaros. Komiteja uzskata, ka iekšējās un ārējās elastdrošības īstenošana būtu atbilstīgāk jāņem vērā Komisijas ikgadējos ieteikumos dalībvalstīm.

4.4

Komiteja norāda, ka debates par četru elastdrošības aspektu nostiprināšanu turpināsies un to noslēgumā 2011. gadā notiks visu iesaistīto pušu konference. Komiteja piekrīt, ka jauns stimuls elastdrošības jomā jādod, pamatojoties uz Eiropas Savienības iestāžu kopīgu pieeju, un ka tas jābalsta uz kopīgiem principiem un valstu līmenī gūtu konkrēto pieredzi par to, kā šo koncepciju izmantot praksē vairāk kvalitatīvāku darba vietu radīšanai, un par to, vai tā garantē pietiekamu aizsardzību darba ņēmējiem, it sevišķi visneaizsargātākajiem.

4.5

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas sociālo partneru kopīgo projektu, kas īstenots, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu (2009–2011) (14) un kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā katra dalībvalsts īsteno elastdrošību un kāda nozīme šajā procesā ir sociālajiem partneriem.

4.6

Ekonomikas izaugsme joprojām ir galvenais stimuls darba vietu izveidei. Tāpēc Komiteja uzskata, ka pastāv cieša saikne starp jaunu prasmju un darba vietu programmu un ES jauno stratēģisko pieeju tādās jomās kā inovācija, Eiropas Pētniecības telpas radīšana, konkurētspējīgas rūpniecības pamata veidošana, t.i., jomās, kurās pilnībā izmanto ES iekšējā tirgus iespējas.

4.7

Komisija tomēr paredz, ka ekonomikas atlabšana notiks lēni un tādēļ varētu tikt kavēta darba vietu radīšana. Ja ES vēlas sasniegt savu mērķi, t.i., nodarbinātības līmeni 75 % apmērā, un novērst izaugsmi, kas nerada darba vietas, tai jāapzinās, ka jāizstrādā un jāpiemēro konkrēti politikas pasākumi, kuri sociālā dialoga ietvaros veicina pieņemšanu darbā, pastāvīgu profesionālo apmācību un elastīgus darba noteikumus un kuros darba kvalitāte izvirzīta par galveno elastdrošības elementu. Tieši tādā veidā ir jāizskata elastīgi darba līgumi un elastīgi darba laika risinājumi, lai tie kļūtu par instrumentiem kopīgā mērķa sasniegšanai.

4.8

EESK apzinās, ka labi funkcionējošs darba tirgus ir būtisks Eiropas Savienības konkurētspējai. Lai šajā jomā konstatētu sasniegto progresu, jāizmanto citastarp šādi rādītāji: ilgtermiņa bezdarba līmenis, jauniešu bezdarba līmenis un jauniešu dalības līmenis darba tirgū.

4.9

Komisija ir ierosinājusi vienotā līguma koncepciju, par kuras reālo ietekmi pašlaik notiek spraigas debates. Atzinumā par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” EESK uzskata, ka vienota beztermiņa līguma ieviešana varētu būt viens no iespējamajiem pasākumiem, kas ļautu samazināt nevienlīdzību starp tiem, kuriem izdodas nostiprināties darba tirgū, un tiem, kuri no tā ir izslēgti. EESK apzinās, kas starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības darba tirgus pieejamības ziņā. Dažas sistēmas, tostarp visneelastīgākās, rada grūtības cilvēkiem atrast darba vietu, savukārt citas — piedāvā vairāk iespēju, kas izpaužas kā pārāk elastīgi īstermiņa līgumi, kuri nenodrošina visas tiesības uz sociālajiem pabalstiem. Pēc EESK domām, ir svarīgi uzsvērt, ka ar pasākumiem, kas jāpieņem, būtu jānodrošina stabili darba līgumi, kuri neļauj diskriminēt vecuma, dzimuma vai citu iemeslu dēļ. Pieņemtie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkstētu radīt vispārīgu nenoteiktību darba tirgū vai uzņēmumu darba organizēšanas kārtību padarīt stingrāku. Uzņēmumiem vajadzīgi dažādu veidu darba līgumi, lai darbaspēku pielāgotu savām vajadzībām, un darba ņēmējiem vajadzīga rīcības brīvība, lai saskaņotu ģimenes dzīvi ar darbu.

4.10

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par to, ka jāizstrādā gan pamatprincipi, lai veicinātu labvēlīgus apstākļus darba vietu radīšanai, gan arī papildu pasākumi, piemēram, Erasmus programma jaunajiem uzņēmējiem un skolotāju apmācība jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības garu. Minētie pamatprincipi dalībvalstīm jāmaterializē konkrētos pasākumos, lai veicinātu it sevišķi mazāk kvalificētu darba ņēmēju pieņemšanu darbā (15).

4.11

EESK atbalsta arī to, ka izveidots trīspusējs sociālais forums, kura pirmā sanāksme notika 2011. gada 10.–11. martā. Šim forumam būtu jākļūst par pastāvīgu platformu, kas ļauj veidot sociālo partneru un politikas veidotāju savstarpēju uzticēšanos.

4.12

Eiropas sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas valstīs vēl joprojām ir būtiski darba tirgu darbības un darba apstākļu uzlabošanas instrumenti.

Eiropas sociālie partneri iesaka dalībvalstīm kopējos autonomajos nolīgumos par visiem pieejamu darba tirgu (16) izstrādāt un īstenot vispusīgus politikas pasākumus, ar kuriem atbalsta visiem pieejamu darba tirgu. Iespēju robežās un ņemot vērā valstu īpatnības, sociālie partneri attiecīgajā līmenī jāiesaista pasākumos, ko veic šādās jomās:

5.1

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka viena stratēģiskā dokumenta ietvaros vienkopus ir izskatīti izglītības jautājumi un darba tirgus situācija.

5.2

Pateicoties daudzajiem atzinumiem, EESK ir devusi ieguldījumu, lai izglītība tiktu atzīta par cilvēka pamattiesībām. Tā atzīst, ka izglītības galvenais mērķis vēl joprojām ir izaudzināt pilsoņus, kas ir brīvi, patstāvīgi un kritiski domājoši un spēj piedalīties sabiedrības veidošanā.

5.3

EESK iesaka arī vairākos savos atzinumos (17), ka, izmantojot koncepciju “izglītība iekļaušanai”, ES un dalībvalstīm jāapņemas pārskatīt izglītības pamatnostādnes, saturs, pieejas, struktūra un resursu piešķiršana, kā arī jāpārskata un/vai jāaktualizē ar nodarbinātību, kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem saistītās politikas un uzmanība jāpievērš īpašiem gadījumiem (bērni, personas ar īpašām vajadzībām, migranti u.c.), un visās minētajās politikās jāiekļauj dzimuma perspektīva.

5.4.

Nav nekādu šaubu, ka pastāv saikne starp darba ņēmēja augstāku kvalifikāciju un augstvērtīgāku darba vietu. CEDEFOP (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) paredz, ka tiks pieprasīti vairāk nekā 16 miljoni augsti kvalificētu darba ņēmēju, savukārt pieprasījums pēc mazkvalificētiem darba ņēmējiem samazināsies par aptuveni 12 miljoniem. Lai arī Komisija atzīst, ka ir svarīgi atjaunot un uzlabot prasmes, Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nepievērš pietiekamu uzmanību saiknei starp prasmēm un produktivitāti. Eiropā jāpaaugstina produktivitāte, citastarp, darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ. Komiteja arī konstatē, ka Komisija neierosina nevienu pasākumu mazkvalificētu vai nekvalificētu darbinieku prasmju uzlabošanai, nedz arī meklē ilgtermiņa risinājumus, kas sekmē to cilvēku līdzdalību, kuriem nepieciešami īpaši pasākumi, lai pilnveidotu prasmes un iegūtu darba vietu (piemēram, cilvēki ar garīgiem traucējumiem).

5.5

Komiteja atzinīgi vērtē apskatu par prasmēm Eiropas Savienībā, tomēr uzskata, ka šeit izskatāmajā programmā lielāka uzmanība būtu jāpievērš gan tam, kā prasmes labāk pielāgot darba tirgus vajadzībām, gan darba ņēmēju profesionālajai kvalifikācijai, lai viņiem būtu labākas nodarbinātības iespējas. Komisijai nevajadzētu ņemt vērā vienīgi prasmju izvērtēšanas oficiālās struktūras. Sabiedrisko institūciju cieša sadarbība ar izglītības iestādēm, uzņēmumiem un arodbiedrībām ir labs veids, kā prognozēt, kādas prasmes ir pieprasītas pašreiz un būs pieprasītas nākotnē.

5.6

Atzinumā par iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, Komiteja ir atbalstījusi Eiropas kvalifikāciju apliecības radīšanu. Tā uzskata, ka “jau pastāvošās apliecības (Europass un jauniešu apliecība) jāapvieno vienā vispārējā instrumentā, kas vienā veidlapā ietvertu tradicionālo CV, informāciju par formālo izglītību (Europass) un neformālo vai ikdienējo izglītību (. .). Eiropas kvalifikāciju apliecības projekta izdošanās būs atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, no tā, kā to uzņems darba ņēmēji un kā to izmantos jaunieši, kuru vajadzībām arī turpmāk jāsniedz vajadzīgās konsultācijas un jānodrošina atbalsta pasākumi”.

5.7

Komiteja uzskata, ka visaptverošu mūžizglītības stratēģiju izstrāde ir svarīga, un tādēļ atbalsta ierosinājumu izstrādāt Eiropas politikas rokasgrāmatu, kurā definēta sistēma izglītības un mūžizglītības pasākumu īstenošanai, un atjaunot rīcības plānu pieaugušo izglītībai un apmācībai.

5.8

Komiteja atbalsta arī citas iniciatīvas, kas tiek sagatavotas, piemēram, Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju klasifikācija ( ESCO ), kura būtu kopīgs saskarpunkts, lai tuvinātu nodarbinātību, izglītību un apmācību, un reforma attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu. Tādēļ ir sevišķi svarīgi analizēt un pielāgot izglītības modeļus Eiropā, izvērtēt izglītības sistēmas un pārskatīt pedagoģiskās un mācību metodes, kā arī vairāk ieguldīt visiem pieejamā un kvalitatīvā izglītībā. Izglītības sistēmu uzdevums ir sagatavot indivīdus tā, lai viņi varētu stāties pretī pašreizējiem darba tirgus izaicinājumiem. Sevišķi svarīga ir cieša sadarbība ar uzņēmumiem. ESCO klasifikācijai jābūt tādai, kas it sevišķi MVU ir saprotamāka un vieglāk izmantojama. Paredzētā klasifikācijas izveide var būt šķērslis, kas ierobežo elastību, kāda vajadzīga, lai aizvien jaunu vai mainīgu uzdevumu veikšanai kombinētu prasmes — pasākums, kurš maziem uzņēmumiem jāīsteno ar nelielu darbaspēka daudzumu.

5.9

Attiecībā uz prasmju labāku saskaņošanu ar darba tirgus vajadzībām Komiteja norāda, ka liela nozīme varētu būt nozaru padomēm, kas izskata nodarbinātības un prasmju jautājumus ES līmenī. Tās veido īpašu platformu, kas ļauj apkopot dažādu padomēs iesaistīto dalībnieku konkrēto pieredzi, piemēram, gadījumos, kad jāizanalizē nākotnē vajadzīgās nodarbinātības iespējas un prasmes, kā arī to klasificēšanu (ESCO) vai jāizanalizē pārmaiņas, kādām pakļautas dažas atsevišķās profesijās nepieciešamās prasmes (18).

5.10

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu kopā ar dalībvalstīm izpētīt, kāda ir vismobilāko profesiju kategoriju, sevišķi pētnieku, situācija, lai atvieglotu ģeogrāfisko un starpnozaru mobilitāti, tādējādi sekmējot Eiropas pētniecības telpas pilnīgu izveidi līdz 2014. gadam.

5.11

Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija, atbalstot ekonomisko migrāciju atbilstīgi Stokholmas programmai, cenšas pastāvīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfisko attīstību un atsevišķās jomās kvalificētu darba ņēmēju trūkumu ES darba tirgos. Lai migrācija dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu pilnīgas nodarbinātības nodrošināšanā, jāuzlabo to migrantu integrācija, kas legāli uzturas Eiropas Savienībā, un šim nolūkam, piemēram, jānovērš tādi šķēršļi nodarbinātības jomā kā diskriminācija vai prasmju un kvalifikācijas neatzīšana, jo to dēļ migrantus apdraud bezdarbs un sociālā atstumtība. Tādēļ paredzētā jaunā integrācijas programma noteikti ir pozitīvs faktors.

5.12

Komiteja vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi atzīt neformālās izglītības rezultātus, kā teikts iepriekš minētajā EESK atzinumā par iniciatīvu “Jaunatne kustībā”. Debatēs par to, kā jāveic atzīšana, būtu jāpievēršas arī sniegtās izglītības un apmācības kvalitātei, vadībai un uzraudzībai. Jānodrošina, ka ikviens gūst labumu no pasākumiem, kas paredzēti neformāli iegūto prasmju atzīšanai.

6.1

Komisijas paziņojumā minētais mērķis ir sasniegt pilnīgu nodarbinātību. Tomēr ar to jāsaprot, ka runa ir par darba apstākļu un darba kvalitātes uzlabošanu.

6.2

No piektās EUROFOUND aptaujas par darba apstākļiem Eiropā (19) izriet, ka darba vietu radīšana un darba kvalitāte ir svarīgākie priekšnoteikumi Eiropas (stratēģijas “Eiropa 2020”) mērķu sasniegšanai. Minētajā aptaujā atspoguļotas arī dažas pašreizējās tendences Eiropas darba tirgū. Viens no pozitīvajiem aspektiem, kas tajā minēts, ir tas, ka uz lielāko daļu darba ņēmēju vēl joprojām attiecas standarta darba laiks (40 stundas) un līdz 2007. gadam, kad sākās pasaules krīze, palielinājās to darba ņēmēju skaits, kam ir beztermiņa līgums. Tajā tomēr ir arī teikts, ka kopš tā laika ir samazinājusies darba vietu stabilitāte un palielinājusies darba intensitāte un ka liela daļa eiropiešu baidās zaudēt darba vietu pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas.

6.3

Pasaules ekonomikas krīzes sekas, kas ietekmēja darba tirgu, būs jūtamas, iespējams, vēl ilgi. Tādēļ, ja Komisija paredz atsākt debates par darba un darba apstākļu kvalitāti, Komiteja iesaka tai iepazīties ar secinājumiem, kas izriet no piektās EUROFOUND aptaujas par darba apstākļiem Eiropā (pozitīvi rezultāti, pastāvošās problēmas un krīzes izraisītās problēmas).

6.4

Prioritāte ir kvalitatīvu darba vietu radīšana. Dalībvalstu centieni būtu jāorientē uz darba tirgus reformu, lai atbalstītu izaugsmi un panāktu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu.

6.5

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisijas priekšlikums pārbaudīt, cik efektīvs ir ES tiesiskais regulējums sociālajā jomā, paredzēts, lai pirmām kārtām vairāk atbalstītu reformas, kuras atbilst kvalitatīvu darba vietu radīšanas prioritātei.

6.6

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus panākt, ka direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā tiek saskaņoti un pareizi īstenota, ka tiek pastiprināta dalībvalstu administratīvā sadarbība un izveidota elektroniska informācijas sistēma, kā arī ievēroti dalībvalstu darba tiesību standarti un tajā pašā laikā ņemtas vērā valstu darba tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

6.7

Pēdējos 20 gados ir būtiski palielinājusies darba intensitāte. Pētījumos, ko Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra veica, pamatojoties uz Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā, uzmanība ir pievērsta pašreizējiem un paredzamiem apdraudējumiem, piemēram, stress, muskuļu un kaulu sistēmas traucējumi, vardarbība un uzmākšanās darbā. Attiecībā uz to, ka jāpārskata tiesiskais regulējums par drošību un veselības aizsardzību darba vietā, Komiteja uzskata, ka šis jautājums jāapspriež un jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem. Pirmām kārtā uzmanība jāpievērš konsekventai spēkā esošo instrumentu piemērošanai, izpratnes veidošanai, kā arī darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstīšanai.

6.8

Attiecībā uz pasākumiem, kas uzsākti informēšanas un konsultēšanas jomā, EESK atbalsta paredzēto apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem, kura paredzēta, lai izstrādātu Eiropas regulējumu attiecībā uz pārstrukturēšanu. Izmantojot dialogu, būs iespējams noteikt, vai spēkā esošās direktīvas nodrošina atbilstīgu pamatu konstruktīvam dialogam starp uzņēmuma vadību, arodbiedrībām un personāla pārstāvjiem.

6.9

Komiteja uzskata, ka Komisijai jānoskaidro, vai sociālie partneri uzskata par vajadzīgu pārskatīt direktīvas par nepilna laika darbu un par līgumiem uz noteiktu laiku, kuras pieņemtas, vienojoties ar Eiropas sociālajiem partneriem, un vēl joprojām ir efektīvs instruments iekšējā elastīguma uzlabošanai.

7.1

Budžeta konsolidācijas laikā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāpievērš uzmanība tam, kā vislabāk izmantot ES finanšu resursus un vienlaicīgi šajos apstākļos sekmēt darba vietu radīšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Neapšaubāmi, kohēzijas politika veicina prasmju pilnveidošanu un darba vietu radīšanu, tostarp ekoloģiskas ekonomikas jomā, kas aizvien paplašinās. Ir iespējams vēl vairāk izmantot attiecīgo instrumentu piedāvātās iespējas reformu veicināšanai nodarbinātības, izglītības un apmācības jomā.

7.2

Tādēļ Komiteja atbalsta Komisiju, kas aicina dalībvalstis Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citu fondu līdzekļus galvenokārt veltīt ierosinātajā programmā minēto četru pamatprioritāšu, kā arī no tām izrietošu pasākumu un reformu īstenošanai un tādā veidā sniegt ieguldījumu programmas, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” valstu programmu mērķu sasniegšanā.

7.3

Sevišķi Eiropas Sociālajam fondam ir liela nozīme šajā sakarā, jo tas pozitīvi ietekmēs visas attiecīgās jomas. ESF var veicināt to, ka tiek sniegts atbalsts ikvienam elastdrošības aspektam, paredzētas un pilnveidotas vajadzīgās prasmes, izstrādātas jaunas darba organizēšanas, tostarp drošības un veselības aizsardzības, metodes, kā arī attīstīta uzņēmējdarbība, veicināta uzņēmumu dibināšana, un atbalstīti darba ņēmēji ar invaliditāti, kā arī mazāk aizsargātās grupas darba tirgū, vai tās grupas, ko apdraud sociālā atstumtība.

7.4

EESK ir minējusi virkni ieteikumu atzinumā par Eiropas Sociālā fonda perspektīvām (20). EESK, citastarp, norāda: “Lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi, ir jāņem vērā iepriekšējā pieredze ESF izmantošanā, konkrēti, uzlabojot atbalstu MVU, ļoti maziem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kuri ievēro ESF mērķus, kā arī veicot sociāla rakstura uzlabojumus gan kvalitatīvu darbavietu saglabāšanas un izveides, gan sociālās integrācijas ziņā, īpaši ar darba palīdzību.”

7.5

Attiecībā uz turpmāko ES budžetu Komiteja minētajā atzinumā piebilst: “Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju, ESF arī turpmāk jābūt nozīmīgam stratēģiskam un finanšu instrumentam, un tam piešķirto līdzekļu apjoms jāpalielina atbilstīgi samilzušajiem risināmajiem problēmjautājumiem (lielāks bezdarbs), proti, vismaz par 5,9 %, kā to ierosinājusi Eiropas Komisija attiecībā uz ES budžetu 2011. gadam.”

7.6

Komiteja atzinīgi vērtē to, kādu labumu un rezultātus devusi ES nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma “PROGRESS”, ko īsteno programmu izstrādes periodā 2007.–2013. gadam. Vienlaicīgi tā atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar finanšu instrumentu pārskatīšanu Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu arī par jaunā instrumenta struktūru, pievienoto vērtību, pasākumiem, budžetu un īstenošanu. Minētais instruments aizstās programmu “PROGRESS” un ļaus risināt jaunās problēmas, kas Eiropas Savienībā radīsies sociālajā un nodarbinātības jomā.