27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 319/1

(1)

Līguma 33. pantā ir formulēti kopējās lauksaimniecības politikas mērķi. Izstrādājot kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētus tās piemērošanas veidus, jāņem vērā lauksaimnieciskās darbības īpatnības, kas izskaidrojamas ar lauksaimniecības struktūru un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas atšķirībām un ar to, ka vajadzīgie pielāgojumi jāveic pakāpeniski un ka lauksaimniecība ir nozare, kas ir cieši saistīta ar tautsaimniecību kopumā. Valsts atbalsta izmantošanu var attaisnot tikai tad, ja tiek ievēroti šīs politikas mērķi.

(2)

Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (1), nostiprina būtiskas izmaiņas veidā, kādā tiek piešķirts Kopienas atbalsts lauksaimniekiem. Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (2) izveido tiesisku ietvaru lauku attīstības politikai 2007.–2013. gadam, apstiprinot lauku attīstības lomu kā kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. un 89. pantā ir īpaši noteikumi par valsts atbalstu. Tās 5. pantā paredzēts, ka lauku attīstības atbalsta pasākumiem ir jābūt saskaņā ar Līgumu un visiem dokumentiem, kas pieņemti saskaņā ar to.

(3)

Tā kā atbalsta ietekme uz tautsaimniecību nemainās no tā, vai to daļēji finansē Kopiena vai tikai dalībvalsts, Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt konsekventu un saskaņotu politiku gan attiecībā uz valsts atbalsta uzraudzību, gan attiecībā uz atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar Kopienas kopējo lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.

(4)

2005. gada 30. maija vēstulē dalībvalstis tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par lauksaimniecības nozares valsts atbalsta noteikumu vienkāršošanu. Konsultācijas par šīm pamatnostādnēm ar darba grupu lauksaimniecības konkurences nosacījumu jautājumos notika šīs darba grupas sanāksmēs 2006. gada 22. un 23. jūnijā un 2006. gada 25. oktobrī.

(5)

Šīs pamatnostādnes piemēro jebkuram valsts atbalstam, ko piešķir saistībā ar Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Tās piemēro jebkura veida atbalsta pasākumam, arī atbalsta pasākumiem, ko finansē no parafiskāliem maksājumiem, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 1. punktā noteiktā valsts atbalsta definīcija. Šīs pamatnostādnes nepiemēro valsts atbalstam zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (3). VII nodaļā ietverti noteikumi par atbalstu mežsaimniecības nozarei, ka arī par atbalstu lauksaimniecības zemes apmežošanai.

(6)

Šajās pamatnostādnēs “lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, produkti, kas apzīmēti ar KN kodu 4502, 4503 un 4504 (korķa izstrādājumi) un produkti, kas paredzēti piena un piena produktu atdarināšanai vai aizstāšanai (4), izņemot produktus, uz kuriem attiecas Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopēju organizāciju (5).

(7)

Šajās pamatnostādnēs lauksaimniecības produkta pārstrāde ir jebkurš process, ko veic lauksaimniecības produktam, iegūstot produktu, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauku saimniecībās veiktās darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu pirmajai pārdošanas reizei. Tāpēc šīs pamatnostādnes neattiecas uz tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums, produktos, uz ko I pielikums neattiecas.

(8)

Šajās pamatnostādnēs “lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdevumu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas produkta sagatavošanas darbības šādam pirmajam pārdevumam; primārā ražotāja veikto pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek atsevišķās šim nolūkam rezervētās telpās. Šīs pamatnostādnes attiecas uz atbalstu lauksaimniecības produktu reklāmai, bet uz atbalstu produktiem, uz ko Līguma I pielikums neattiecas, attiecas horizontālie noteikumi par valsts atbalstu (6).

(9)

Šajās pamatnostādnēs “mazi un vidēji uzņēmumi” ir tādi mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts I pielikumā Regulai (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (7).

(10)

Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 36. pantā paredzēts, ka Līguma konkurences noteikumi ir attiecināmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktāl, ciktāl to nosaka Padome. Tāpēc Komisijas tiesības kontrolēt un uzraudzīt valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, pretstatā citām nozarēm, neizriet tieši no Līguma, bet no tiesību aktiem, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar Līguma 37. pantu, un uz tām attiecas jebkuri Padomes noteikti ierobežojumi. Tomēr praksē visi tiesību akti, ar kuriem ievieš tirgus kopējās organizācijas mehānismus, paredz, ka minētajiem produktiem piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantā ietvertos valsts atbalsta noteikumus. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. pantā ir skaidri noteikts, ka Līguma 87., 88. un 89. pants ir piemērojams atbalstam, ko dalībvalstis piešķir, lai atbalstītu lauku attīstību. Tātad, ievērojot atsevišķus ierobežojumus vai izņēmumus, kuri var būt paredzēti attiecīgajos tiesību aktos, Līguma noteikumi ir pilnībā piemērojami valsts piešķirtajam atbalstam lauksaimniecības nozarei, izņemot atbalstu, kas konkrēti paredzēts nedaudziem produktiem, uz kuriem neattiecas tirgus kopējā organizācija (skatīt 21. punktu).

(11)

Kaut arī 87., 88. un 89. pants ir pilnībā piemērojams nozarēm, uz kurām attiecas tirgus kopējā organizācija, to piemērošana tomēr ir atkarīga no attiecīgo tiesību aktu noteikumiem. Citiem vārdiem, dalībvalstu atsaukšanās uz 87., 88. un 89. pantu neatbrīvo tās no noteikumiem, kas ietverti regulā par attiecīgās tirgus nozares organizāciju (8). Tātad nekādos apstākļos Komisija nevar apstiprināt atbalstu, kas nav saderīgs ar noteikumiem, kuri reglamentē tirgus kopējo organizāciju un kas var kaitēt normālai kopējās organizācijas darbībai.

(12)

Komisija neapstiprinās atbalstu ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar izvesto daudzumu, un atbalstu, kas paredzēts, lai vietējās preces tiktu izmantotas vairāk nekā ievestās preces, ne arī atbalstu par izplatīšanas tīkla izveidi un darbības nodrošināšanu, vai par citiem pašreizējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksportu uz citām dalībvalstīm. Atbalsts par izdevumiem dalībai gadatirgos vai par pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunu vai esošu produktu jaunā tirgū, parasti neuzskata par atbalstu eksportam.

(13)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, kas piemērojami trešām valstīm sniegtajam pārtikas atbalstam, Komisija parasti neapstiprina valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu iepirkšanai Kopienā, kas piešķirams kā pārtikas atbalsts trešās valstīs.

(14)

Šīs pamatnostādnes ir piemērojamas, ņemot vērā jebkuras īpašas atkāpes, kas paredzētas līgumos vai Kopienas tiesību aktos.

(15)

Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar kopējo tirgu, tam jābūt stimulējošam vai tajā jāparedz atbalsta saņēmēja līdzdalība. Ja Kopienas tiesību akti vai šīs pamatnostādnes skaidri neparedz izņēmumus, vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražojuma vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms kārtējo izdevumu finansēšanas atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt, ņemot vērā šā atbalsta raksturu, tas var arī nelabvēlīgi ietekmēt tirgus kopējās organizācijas mehānismus.

(16)

Šā paša iemesla dēļ nevar uzskatīt, ka atbalsts, kas piešķirts ar atpakaļejošu spēku par darbībām, ko atbalsta saņēmējs jau ir veicis, rada vajadzīgo stimulu, un tas jāuzskata par kārtējo izdevumu finansēšanas atbalstu, kura mērķis ir tikai mazināt saņēmēja finansiālo slogu. Lai palielinātu atbalsta radīto stimulu un lai atvieglotu tā atspoguļošanu paziņojumā, dalībvalstis pieņemtajos noteikumos par atbilstību pirms atbalsta piešķiršanas paredz rīkoties šādi.

Atbalsta shēmai atbilstīgu atbalstu piešķir tikai par darbībām, kas veiktas pēc tam, vai pakalpojumiem, kuri saņemti pēc tam, kad ir izstrādāta atbalsta shēma un Komisija atzinusi, ka tā ir saderīga ar Līgumu.

Ja ar atbalsta shēmu automātiski tiek piešķir tiesības saņemt atbalstu bez turpmāka administratīvā līmenī pieņemta administratīva akta, pašu atbalstu var piešķirt tikai par darbībām, kas veiktas pēc tam, vai pakalpojumiem, kuri saņemti pēc tam, kad ir izstrādāta atbalsta shēma un Komisija atzinusi, ka tā ir saderīga ar Līgumu.

Ja atbalsta shēmā noteikts, ka pieteikums iesniedzams attiecīgajai kompetentajai iestāde, pašu atbalstu var piešķirt tikai par darbībām, kas veiktas pēc tam, vai pakalpojumiem, kuri saņemti pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

Individuālu atbalstu, kurš nav paredzēts nevienā atbalsta shēmā, var piešķirt tikai par darbībām, kas veiktas pēc tam, vai pakalpojumiem, kuri saņemti pēc tam, kad ir ievērota atbilstība iepriekš b) un c) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šīs prasības nepiemēro, ja atbalsta shēmas pēc sava rakstura ir kompensējošas.

(17)

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu līdzību ar uzņēmumiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, piem., pārtikas pārstrādes nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem jābūt saskaņotiem ar tiem noteikumiem, ko piemēro uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar lauksaimniecību. Šo politiku jāpiemēro valsts atbalstam, kas piešķirts jebkādam mērķim, piemēram, atbalstam par investīciju veikšanu, vides aizsardzību vai tehnisko atbalstu. Šajā sakarā Komisija jau ir iekļāvusi lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību

(18)

Pēc šādas saskaņošanas ar noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar lauksaimniecību, lielie uzņēmumi vairs nevar būt tiesīgi uz noteikta veida atbalstu, it sevišķi tas attiecas uz tādu tehnisko atbalstu kā konsultāciju sniegšana. Atbalstu lieliem uzņēmumiem šajā ziņā turpmāk piešķirs tikai de minimis atbalsta ietvaros.

(19)

Ja šajās pamatnostādnēs nav īpaši paredzēts, atsaucoties uz lauksaimniecības nozari pretstatā vai nu primārai ražošanai (lauksaimnieki), vai pārstrādei un tirdzniecībai, atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai var paziņot par saderīgu ar Līguma 87. panta 2. un 3. punktu tikai tādā gadījumā, ja šāds atbalsts būtu arī atzīts par saderīgu, ja to piešķir nelauksaimnieciskiem uzņēmumiem, kas nepieder pie tādām specifiskām nozarēm kā transports vai zivsaimniecība.

(20)

Tā kā, novērtējot atbalstu, kas paredzēts mazāk labvēlīgiem reģioniem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta nozīmē, būtu jāņem vērā visai konkrēti lauksaimnieciskās ražošanas apstākļi, Komisijas pamatnostādnes attiecībā uz valstu reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam (11) nepiemēro primārai ražošanai. Taču tās attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību tiktāl, cik tas ir noteikts šajās pamatnostādnēs.

(21)

Kā norādīts iepriekš, uz dažiem lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst Līguma I pielikuma darbības jomā, konkrēti, uz kartupeļiem, izņemot cietes kartupeļus, uz zirga gaļu, kafiju un etiķi, kas iegūts no spirta, un korķi, vēl neattiecas tirgus kopējā organizācija. Ja nav kopējās tirgus organizācijas, 43. panta noteikumi Padomes 2006. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 1184/2006, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (12), ir piemērojami valsts atbalstam, kas konkrēti paredzēts šiem produktiem. Minētās regulas 43. pants paredz, ka šādam atbalstam piemēro tikai 88. panta 1. punkta un 88. panta 3. punkta pirmā teikuma noteikumus. Tāpēc dalībvalstīm laikus jāinformē Komisija, lai tā varētu iesniegt piezīmes par jebkuru nodomu piešķirt atbalstu vai par izmaiņām tajā. Savukārt Komisija nevar iebilst pret šāda atbalsta piešķiršanu, pieņemot negatīvu galīgo lēmumu. Vērtējot šādu atbalstu, Komisija ņems vērā to, ka nepastāv tirgus kopēja organizācija Kopienas līmenī un to, ka ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ir noteikts princips, ka Kopienas atbalsts parasti ir piešķirams nedalīta atbalsta veidā, kas nav saistīts ar īpašiem produktiem vai notiekošo ražošanu. Ir jāmin arī, ka dažas tirgus organizācijas neparedz nekādu iekšējo Kopienas atbalstu. Ja dalībvalstu atbalsta shēmas atbildīs minētajam principam, Komisija neizteiks piezīmes, pat ja attiecīgie pasākumi būs kārtējo izdevumu finansēšanas atbalsts, kas parasti ir aizliegts. Izsakot piezīmes, Komisija ņems arī vērā risku, kāds pastāv, ja atbalsts, kas piešķirts produktam, uz kuru neattiecas kopējā tirgus organizācijā, labvēlīgi ietekmē tāda produkta ražošanu, uz kuru attiecas šāda organizācija. Tas jo sevišķi attiecas uz kartupeļu ražošanas nozari. Ja dalībvalsts neņem vērā Komisijas piezīmes un ieteikumus, Komisija patur tiesības atgriezties pie Līguma 226. panta.

(22)

Līguma 6. pantā paredzēts, ka “nosakot un īstenojot Kopienas politiku un darbību jomās, kas minētas 3. pantā, jāņem vērā vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu noturīgu attīstību”. Darbība, kas minēta 3. pantā, attiecas gan uz lauksaimniecības, gan uz konkurences politiku. Tādēļ paziņojumos par valsts atbalstu turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš vides aizsardzības jautājumiem pat tad, ja atbalsta shēmas tieši neskar vides aizsardzību. Piemēram, ja izmanto atbalsta shēmu ieguldījumiem, lai kāpinātu ražošanu un paredzot plašāku ierobežoto resursu izmantošanu, kas izraisa lielāku piesārņojumu, būs jāpierāda, ka, īstenojot šo shēmu, netiks pārkāpti Kopienas vides aizsardzības tiesību akti vai citādi nodarīts kaitējums videi. Turpmāk visos paziņojumos par valsts atbalstu būs jāiekļauj paredzamo ekoloģisko seku novērtējums sakarā ar atbalstāmo darbību. Daudzos gadījumos tas nozīmēs tikai apstiprinājumu tam, ka nekādas ekoloģiskās sekas nav gaidāmas. Komisija patur tiesības pieprasīt tādu papildu informāciju, pasākumus un apstākļus, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzību.

(23)

Ikvienu atbalsta pasākumu, uz kuru neattiecas šīs pamatnostādnes, Komisija vērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ņemot vērā Līguma 87., 88. un 89. pantā noteiktos principus, kā arī Kopienas kopējo lauksaimniecības politiku un lauku attīstības politiku. Dalībvalstīm, piedāvājot tādu atbalstu lauksaimniecības nozarei, uz kuru neattiecas šīs pamatnostādnes, būs jāsniedz ekonomisks novērtējums par pasākumu pozitīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozares attīstību un par konkurences traucējumu risku, ko rada konkrētais pasākums. Komisija šādus pasākumus apstiprinās tikai tad, ja pozitīvais ieguldījums nozares attīstībā acīmredzami atsver konkurences traucējumu risku.

(24)

Ja nav norādīts citādi, jebkura atbalsta apjoms šajās pamatnostādnēs ir izteikts procentos no attaisnotajiem izdevumiem (bruto subsīdiju ekvivalenti).

(25)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteikti lauku attīstības atbalsta pasākumi. Šajā pamatnostādņu nodaļā izklāstīti noteikumi par valsts atbalstu šādiem pasākumiem un dažiem citiem pasākumiem, kas cieši saistīti ar lauku attīstību.

(26)

Lai nodrošinātu, ka lauku attīstības pasākumi, kas pieteikti līdzfinansēšanai atbilstīgi dalībvalstu apstiprinātajām lauku attīstības programmām, ir saskaņoti ar lauku attīstības pasākumiem, kurus finansē ar valsts atbalstiem, visiem paziņojumiem par atbalstu ieguldījumiem (IV.A un B nodaļa), atbalstu vides aizsardzībai un dzīvnieku labturībai (IV.C nodaļa), atbalstu apgrūtinājumu kompensēšanai dažos apgabalos (IV.D nodaļa), atbalstu standartu ievērošanai (IV.E nodaļa) un atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (IV.F nodaļa) jābūt klāt dokumentiem, ar kuriem pierāda valsts atbalsta pasākumu atbilstību un saskaņotību ar attiecīgajām lauku attīstības programmām. Neatļaus valsts atbalstus, kas nav saskaņoti ar attiecīgo lauku attīstības programmu un jo īpaši valsts atbalstu, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu, kam nevar atrast normālu noieta tirgu.

(27)

Šī apakšnodaļa attiecas uz ieguldījumiem, kas saistīti ar to produktu primāro ražošanu, kuri ietilpst Līguma I pielikuma darbības jomā. Tie neattiecas uz ieguldījumiem, kas veikti saimniecībā šādu produktu pārstrādei un tirgošanai.

(28)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(a)

lai pārstrukturētu un attīstītu fizisko potenciālu un veicinātu inovāciju, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punktā paredzēts atbalsts materiāliem un/vai nemateriāliem ieguldījumiem, kas uzlabo lauksaimniecības vispārējos rādītājus;

(b)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punktu investīcijām, kuras veic, lai sasniegtu atbilstību Kopienas standartiem, atbalstu var piešķirt tikai tad, ja tās veiktas, lai sasniegtu atbilstību nesen ieviestajiem Kopienas standartiem. Tādā gadījumā var piešķirt papildperiodu, nepārsniedzot 36 mēnešus no datuma, kad standarts lauku saimniecībai kļuva obligāts, lai sasniegtu atbilstību šim standartam. Jaunajiem lauksaimniekiem, kas saņem atbalstu darbības sākšanai, atbalstu var piešķirt par investīcijām, kas veiktas, lai sasniegtu atbilstību spēkā esošajiem Kopienas standartiem, ja tās ir minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā attīstības plānā. Papildperiods, kurā jāsasniedz atbilstība standartam, nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus, sākot no saimnieciskās darbības uzsākšanas dienas;

(c)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta 2. punkts aizliedz valsts atbalstu lauku saimniecību modernizācijai, kas pārsniedz procentus, kuri noteikti regulas pielikumā un ir šādi:

(d)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta 2. punkta aizliegums neattiecas uz atbalstu ieguldījumiem, ko veic galvenokārt sabiedrības interesēs un attiecībā uz tādu tradicionālu ainavu saglabāšanu, ko izveidojušas lauksamniecības un mežsaimniecības darbības, vai lauku saimniecību ēku pārvietošanai; vides aizsardzībai un uzlabošanai; higiēnas apstākļu un dzīvnieku labturības, un darba drošības uzlabošanai lopkopības uzņēmumos;

(e)

ja ēku pārvietošana notiek sakarā ar ekspropriāciju, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem paredz tiesības saņemt kompensāciju, šādas kompensācijas izmaksu parasti neuzskata par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē;

(f)

dalībvalstis, kas novilcina Kopienas obligāto standartu ieviešanu pēc Kopienas tiesību aktos noteiktā datuma, var ar šo vilcināšanos nodrošināt priekšrocības lauksaimniekiem salīdzinājumā ar lauksaimniekiem tajās dalībvalstīs, kuras pakļaujas šiem jaunajiem standartiem, ievērojot Kopienas tiesību aktos paredzētos ieviešanas datumus. Šo konkurences traucējumu risku nevajadzētu palielināt, piešķirot lielas valsts atbalsta summas tiem lauksaimniekiem, kuri sedz izmaksas par jaunajiem standartiem vēlāk, nekā paredzēts Kopienas tiesību aktos. Taču, nosakot atbilstošo atbalsta intensitāti ieguldījumiem, kas saistīti ar atbilstību nesen ieviestajiem standartiem, jāņem vērā arī tas, ka bieži šādi standarti lauksaimniekam tikai rada izdevumus, nepalielinot peļņas iespējas. Tāpēc visaugstāko atbalsta intensitāti ieguldījumiem, kas saistīti ar nesen ieviestiem standartiem, vajadzētu rezervēt tiem, kas tās veica Kopienas tiesību aktos paredzētajā laikā. Ieguldījumiem, kas veikti vēlāk, jāpiešķir tikai zemākas intensitātes atbalsts. Šādai intensitātei jāatspoguļo pieļautais novilcinājums un noteiktā brīdī to būtu jāsamazina līdz nullei;

(g)

ciktāl tas saistīts ar Padomes Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu, jāņem vērā arī īpašās problēmas un vajadzības, ar kurām saskaras dalībvalstis, kuras pievienojās Kopienai 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī;

(h)

jāapstiprina valsts atbalsts lietota aprīkojuma iegādei maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja šāda aprīkojuma zemāka cena var būt svarīgs pirmais solis virzienā uz modernizāciju, jo sevišķi saimniecībām, kuras sāk ar ļoti zemu tehnisko standartu un kam ir ļoti neliels kapitāls. Lieliem uzņēmumiem būtu jāsaņem ieguldījumu atbalsts tikai jauna aprīkojuma iegādei.

(29)

Ieguldījumu atbalstu lauku saimniecībās atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. panta nosacījumiem. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. panta 7. punkta c) apakšpunktu, ar tādu pašu likmi un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā noteikts minētajā 4. pantā, var piešķirt atbalstu attiecībā uz īpašiem lauksaimniecības produktiem, kā arī par drenāžas darbiem vai irigācijas iekārtām un irigācijas darbiem, ja vien šādu ieguldījumu rezultātā iepriekšējais ūdens patēriņš nesamazinās par 25 %. Nepiemēro maksimālā atbalsta summu, kas noteikta Regulas Nr. 1857/2006 4. panta 9. punktā.

(30)

Atbalstu tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanai atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) vai d) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [BER 5. panta, ar ko aizstāj Regulu 1/2004] nosacījumiem. Tomēr pietiekami pamatotos gadījumos var pārsniegt ierobežojumu EUR 10 000, kas noteikts [BER 5. panta 2. punktā, ar ko aizstāj Regulu 1/2004].

(31)

Atbalstu zemnieku saimniecību ēku pārvietošanai sabiedrības interesēs atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [BER 6. panta, ar ko aizstāj Regulu 1/2004] nosacījumiem.

(32)

Ieguldījumu atbalstu, kas radījis papildu izdevumus par vides aizsardzību un uzlabošanu, higiēnas apstākļu un dzīvnieku labturības, un darba drošības uzlabošanu lopkopības uzņēmumos atzīst par saderīgu ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [BER 4. panta 2. punkta e) apakšpunkta, ar ko aizstāj Regulu 1/2004] nosacījumiem. Ieguldījumu izdevumi, kas radušies pēc dienas, kad bija jānodrošina atbilstība nesen ar [2. panta 10. punktu BER, ar ko aizstāj Regulu 1/2004], noteikto standartu ieviešanas termiņa, maksimālā atbalsta intensitāte ir:

(33)

Atbalstu 75 % apmērā par ieguldījumu papildu izmaksām dalībvalstīs, kas pievienojās Kopienai 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī, par Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecīgi līdz 2008. gada 31. decembrim un 2010. gada 31. decembrim. Šī atbalsta intensitāte ir jāattiecina tikai uz attaisnotajām papildu izmaksām un to nepiemēro ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu. Komisija jo īpaši pārbaudīs piedāvāto atbalsta pasākumu saderību ar rīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.

(34)

Atbalstu 50 % apmērā mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a), i), ii) un iii) punktā, un 40 % apmērā no attaisnotiem ieguldījumiem citās teritorijās attiecībā uz ieguldījumu papildu izmaksām saistībā ar Direktīvas 91/676/EEK ieviešanu, atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz izdevumiem, ciktāl tie ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 1698/2005. Šī atbalsta intensitāte ir jāattiecina tikai uz attaisnotajām papildu izmaksām, un to nepiemēro ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu. Komisija jo īpaši pārbaudīs atbalsta pasākumu saderību ar rīcības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK. Atbalsta pasākumi saistībā ar Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu, kurus Komisija atzinusi par saderīgiem ar Līgumu pirms šo pamatnostādņu stāšanās spēkā, Komisijas atļautajā apjomā var turpināties līdz 2008. gada 31. decembrim.

(35)

Atbalstu nepiešķir par ieguldījumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem Kopienas vai dalībvalsts standartiem. Taču ieguldījumu atbalsts, ko piešķir jaunajiem lauksaimniekiem par ieguldījumiem, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem Kopienas vai dalībvalsts standartiem, ir atzīstams par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas ir norādīts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā attīstības plānā. Šādu atbalstu atļauj līdz 60 % apmērā no attaisnotajiem ieguldījumiem, ko jaunie lauksaimnieki veikuši mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a), i), ii) un iii) punktā, un līdz 50 % apmērā no ieguldījumiem, ko jaunie lauksaimnieki veikuši citās teritorijās. Atbalsts piemērojams tikai papildizdevumiem, kas saistīti ar standarta ieviešanu, ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc darbības uzsākšanas.

(36)

Paziņojumiem par ieguldījumu atbalstu lauku saimniecībās jābūt klāt dokumentiem, ar ko pierāda, ka atbalsts paredzēts tādu skaidri noteiktu mērķu sasniegšanai, kuri izvirzīti, vadoties pēc konstatētām strukturālām un teritoriālām vajadzībām un strukturāliem trūkumiem.

(37)

Ja kopīgā tirgus organizācija, kas ietver tiešā atbalsta shēmas, kuras finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), nosaka ražošanas ierobežojumus vai Kopienas atbalsta limitus atsevišķu lauksaimnieku, lauku saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī, netiks atbalstīts tāds ieguldījums ar valsts atbalstiem, kas palielinātu ražošanu, pārsniedzot minētos ierobežojumus vai limitus.

(38)

Komisija piemēros noteikumus, kas izklāstīti šajā nodaļā, pēc analoģijas arī attiecībā uz ieguldījumiem lauksaimniecības pamatprodukcijas ražošanā, kurus nav izdarījuši lauksaimnieki, piem., ja lauksaimnieku grupa pērk aprīkojumu, lai to izmantotu kopīgi.

(39)

Komisija neatzīs atbalstu lietota aprīkojuma iegādei par saderīgu ar Līgumu, ja šādu atbalstu piešķir lieliem uzņēmumiem.

(40)

Šī apakšnodaļa attiecas uz ieguldījumu atbalstu saistībā ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību.

(41)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(42)

Ieguldījumu atbalsts, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, ir atzīstams par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem nosacījumiem attiecībā uz vienu no šādiem noteikumiem:

(43)

Tādējādi, ja šajās pamatnostādnēs nav noteikts savādāk, piemēram, attiecībā uz atbalstu, kurš saistīts ar vides aizsardzību, Komisija atļaus sniegt tikai ieguldījumu atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā un kam ir 750 darbinieku un vairāk un apgrozījums ir 200 miljoni euro un lielāks, ja šis atbalsts atbilst visiem nosacījumiem pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam, nepārsniedzot maksimālo summu, kura noteikta reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu. Ieguldījumu atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, parasti neatzīst par saderīgu ar Līgumu. Nedrīkst piešķirt atbalstu saistībā ar tādu produktu ražošanu un tirdzniecību, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus.

(44)

Komisija atzīs atbalstu lietotu iekārtu iegādei par saderīgu ar Līgumu tikai tad, ja šādu atbalstu piešķir maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

(45)

Par ieguldījumu atbalstu, kuriem attaisnotās izmaksas pārsniedz 25 miljonu euro vai ja faktiskā atbalsta summa pārsniedz 12 miljonus euro, konkrēti jāziņo Komisijai atbilstīgi Līguma 88. panta 3. punktam.

(46)

Paziņojumi par ieguldījumu atbalstu, kuri saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, jāpapildina ar dokumentāciju, kas apliecina, ka atbalsta mērķi ir skaidri noteikti un atbilst strukturālajām un teritoriālajām vajadzībām un strukturālajiem trūkumiem.

(47)

Ja no kopējās tirgus organizācijas, ieskaitot tiešā atbalsta shēmas, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), izriet ierobežojumi attiecībā uz ražošanu vai limiti attiecībā uz Kopienas atbalstu individuālu lauksaimnieku, saimniecību vai pārstrādes uzņēmumu līmenī, valsts atbalsta ieguldījumi netiek piešķirti, jo tādējādi palielinātos ražošana, pārsniedzot šos ierobežojumus vai limitus.

(48)

Ja nav īpaši noteikts, šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primārajiem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(49)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(50)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(51)

Atbalsts par saistībām agrovidei vai dzīvnieku labturībai ir atzīstams par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. un 40. pantā un attiecīgajos Komisijas pieņemtajos īstenošanas noteikumos.

(52)

Paziņojot par valsts atbalstu saistībām agrovides vai dzīvnieku labturības jomā, dalībvalstīm ir jāapņemas pielāgot šādas shēmas jebkuram attiecīgam grozījumam Komisijas pieņemtajā Regulā (EK) Nr. 1698/2005 vai tās īstenošanas noteikumos.

(53)

Dalībvalstij, kas vēlas piešķirt papildu atbalstu, kas pārsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktu un 40. panta 3. punktu noteikto maksimālo summu, pārliecinoši jāpierāda, ka šis pasākums atbilst visiem šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem tās īstenošanas noteikumiem. Tai jāpamato arī papildu atbalsta pasākumi, kā arī jāsniedz sīki izstrādāts izmaksu sadalījums pa pozīcijām, ņemot vērā ienākumu zudumus un papildmaksas uzņemto saistību dēļ.

(54)

Atbalsts, kas pārsniedz summas, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, principā ir atzīstams par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu tikai tad, ja izņēmuma gadījumos, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pietiekami jāpamato, tas ir piešķirts par uzrādītajām papildu izmaksām un/vai ienākumu zudumu par saistībām, kuras rada reālas izmaiņas pašreizējā lauksaimniecības praksē un rada acīmredzamu pozitīvu ietekmi uz vidi. Ja vien nav pierādāmi ārkārtēji ieguvumi vides aizsardzībai, šādu lielāku atbalstu nedrīkst atļaut tiem lauksaimniekiem, kuri vienkārši piedāvā nemainīt pašreizējo lauksaimniecības praksi uz attiecīgās zemes (piemēram, par ekstensīvo ganību nenomainīšanu ar intensīvākām ražošanas formām).

(55)

Ja dalībvalsts vēlas kompensēt darījumu izmaksas, kas radušās, uzņemoties saistības attiecībā uz agrovidi vai dzīvnieku labturību, tai jāiesniedz pārliecinoši pierādījumi par šādiem izdevumiem, piemēram, uzrādot izmaksu salīdzinājumus ar tām saimniecībām, kuras nav uzņēmušās šādas saistības. Tādēļ Komisija parasti neatļauj valsts atbalstu darījumu izdevumiem par tādu agrovides vai dzīvnieku labturības saistību izpildes turpināšanu, kas ir pieņemtas jau agrāk, ja vien dalībvalsts nepierāda, ka joprojām ir šādas izmaksas, vai ka ir radušās jaunas darījumu izmaksas.

(56)

Ja darījumu izmaksas aprēķina, pamatojoties uz vidējām izmaksām un/vai vidējām saimniecībām, dalībvalstīm jāpierāda, ka jo īpaši lielajām saimniecībām nav izmaksātas pārmērīgas kompensācijas. Lai aprēķinātu kompensāciju, dalībvalstīm jāņem vērā tas, vai konkrētie darījumu izdevumi ir par saimniecību vai par hektāru.

(57)

Atbalstu par neproduktīviem ieguldījumiem, kas saistīti ar saistību izpildi, kuras jāpilda atbilstīgi agrovides saistībām, var piešķirt līdz 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām. Šādiem neproduktīviem ieguldījumiem nedrīkst radīt saimniecības vērtības vai rentabilitātes pieaugums.

(58)

Ja dalībvalsts izņēmuma kārtā ierosina piešķirt valsts atbalstu saistībām, kas ir spēkā īsāku laiku nekā noteikts Regulā (EK) Nr. 698/2005, tai jāsniedz sīki izstrādāts pamatojums, pierādot, ka ietekmi uz vidi ar šo pasākumu var panākt paredzētajā īsākajā laikā. Ierosinātā atbalsta apjomam būtu jāatspoguļo tas, ka minētais pasākums ilgst īsāku laiku.

(59)

Lai izstrādātu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(60)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs visiem nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantā, un attiecīgajiem Komisijas pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem. Atbalstu atļaus tikai saistībām, kas ir stingrākas nekā savstarpējas atbilstības saistības un nosacījumi, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 5. pantā. Atbalstam, kas piešķirts, pārkāpjot principu, ka piesārņotājs maksā, jābūt ārkārtējam un īslaicīgam, tā apjomam pakāpeniski jāsamazinās.

(61)

Ieguldījumu atbalsts lauksaimniekiem saistībā ar vides aizsardzību ir apskatīts iepriekš IVA nodaļā.

(62)

Komisija izskatīs ikvienu citu atbalstu saistībā ar vides aizsardzību, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, ko tādējādi uzskata par piemērojamām lauksaimniecības nozarei. Ja minētās pamatnostādnes groza vai aizstāj, jāpiemēro šie jaunie noteikumi, ja šajos noteikumos nav paredzēts citādi.

(63)

Atbalsts vides aizsardzībai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, atzīstams par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem nosacījumiem Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Piešķirot ieguldījumu atbalstu vides aizsardzībai, var piemērot iespējamo augstāko maksimālo atbalsta likmi, ko rada to ieguldījumu atbalsta noteikumu piemērošana, kuri izklāstīti IVB nodaļā.

(64)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(65)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 37. pantā paredz maksājumus par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās maksimāli EUR 250 apmērā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru un maksājumus citās teritorijās, kur ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, – maksimāli EUR 150 apmērā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Maksājumus, kas pārsniedz maksimālo apjomu, var piešķirt pietiekami pamatotos gadījumos ar nosacījumu, ka visu šo attiecīgajā dalībvalstī piešķirto maksājumu vidējais apjoms nepārsniedz šo maksimālo apjomu. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta 3. punkts aizliedz piešķirt valsts atbalstu lauksaimniekiem kompensācijai par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās un citās teritorijās, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ja tas neatbilst nosacījumiem, kas minēti 37. pantā. Taču pietiekami pamatotos gadījumos var piešķirt papildu atbalstu, kas pārsniedz 37. panta 3. punktā noteikto summu.

(66)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 94. panta trešo daļu, 37. pants un 88. panta 3. punkts piemērojams no 2010. gada 1. janvāra, attiecinot uz to Padomes tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 37. pantā paredzēto procedūru. Līdz tam laikam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 93. panta 1. punktu paliek spēkā Regulas (EK) Nr. 1257/1999 attiecīgie noteikumi, jo īpaši šīs Regulas 14. panta 2. punkts, 15. pants un 51. panta 3. punkts. Ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (24) no EUR 200 līdz EUR 250 ir palielināta maksimālā vidējā summa par hektāru, ko objektīvu apstākļu pienācīgi attaisnotos gadījumos var piešķirt, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 15. pantu. Pretēji Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta 3. punktam Regulas (EK) Nr. 1257/1999 51. panta 3. punktā aizliegts valsts atbalsts, kas pārsniedz regulas pielikumā noteikto maksimālo summu, t.i., valsts atbalstu, kas ir lielāks par vidējo summu EUR 250 par hektāru.

(67)

Pamatojoties uz Komisijas pieredzi, jāizstrādā konsekventa metode, lai aprēķinātu atzīto nelabvēlīgo dabas apstākļu ekonomisko ietekmi. Šai metodei jo īpaši jānodrošina, lai netiktu piešķirta pārmērīga kompensācija par nelabvēlīgu dabas apstākļu ekonomisko ietekmi.

(68)

Jānovērš konkurences traucējumi un liela nelīdzsvarotība kopīgajā dalībvalstu atbalsta apjomā. Tāpēc jānosaka kompensācijas augšējā robeža.

(69)

Šos noteikumus var pārskatīt pēc tam, kad stājies spēkā Regulas (EK) Nr. 1698/2005 37. pants un 88. panta 3. punkts.

(70)

Līdz laikam, kad spēkā stāsies Regulas (EK) Nr. 1698/2005 37. pants un 88. panta 3. punkts, Komisija atzīs, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs visiem Regulas (EK) Nr. 1257/1999 14. panta 1. punktam, 14. panta 2. punkta pirmajiem diviem ievilkumiem un 15. panta nosacījumiem, un visiem Komisijas pieņemtajiem šīs regulas īstenošanas noteikumiem, un ja saņēmēji izpilda savstarpējās atbilstības pienākumu.

(71)

Ja valsts atbalsta pasākumus papildina atbalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999, lauksaimniekam piešķirtais atbalsta kopapjoms nedrīkst pārsniegt apjomu, kas noteikts regulas 15. pantā.

(72)

Kad stāsies spēkā Regulas (EK) 37. pants un 88. panta 3. punkts, Komisija atzīs valsts atbalstu par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs visiem šo pantu nosacījumiem un jebkuram Komisijas vai Padomes pieņemtajam īstenošanas noteikumam.

(73)

Visos gadījumos, ja atbalstu piešķir gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999, gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, valsts atbalstu uzskata par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ar šādiem nosacījumiem:

(74)

Ievērojot saderību ar Lauku attīstības noteikumiem, Komisija saglabā tiesības saimniecībām, kas pārsniedz zināmu lielumu, pieprasīt maksājumus, ko pakāpeniski samazina. Tādēļ paziņojumā jānorāda, cik liela ir saimniecība, kas saņems šos maksājumus.

(75)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(76)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(77)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. panta un 88. panta 5. vai 6. punkta nosacījumiem, kā arī visiem Komisijas pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

(78)

Atbalsts, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteikto maksimālo robežu, nevar segt vairāk par 80 % no izdevumiem, kas radušies lauksaimniekiem, un viņu ienākumu zuduma. Kopumā, un ņemot vērā ikvienu Kopienas atbalstu, kuru var piešķirt, atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 12 000 vienai lauku saimniecībai. Šo summu nedrīkst pārsniegt jebkurā piecu gadu periodā, ja kompensāciju piešķir, lai nodrošinātu atbilstību vairāk nekā vienam standartam.

(79)

Atbalstu var piešķirt tikai saistībā ar standartiem, rēķinot attiecībā uz vidēju saimniecību attiecīgajā nozarē un dalībvalsti, uz ko attiecas standarts, kurus var uzrādīt kā tiešo cēloni

(80)

Atbalstu var piešķirt tikai saistībā ar standartiem, kas rada šādu saimnieciskās darbības izdevumu pieaugumu vai ienākumu zaudējumu vismaz 25 % no visām (apakš)nozares saimniecībām dalībvalstī, uz kurām standarts attiecas.

(81)

Attiecībā uz dalībvalsts standartiem dalībvalstij jāpierāda, ka attiecīgā standarta ieviešana valsts līmenī attiecīgajiem ražotājiem draudētu radīt nozīmīgu apgrūtinājumu konkurencei. Šādu konkurences apgrūtinājuma pierādījumu veic, pamatojoties uz vidējās tīrās peļņas normu vidējās saimniecībās tajā (apakš)nozarē, uz kuru standarts attiecas.

(82)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(83)

Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai sekmē nozares attīstību kopumā un neļauj sarukt iedzīvotāju skaitam lauku apvidos. Tālab Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā noteikta Kopienas atbalsta shēma jaunajiem lauksaimniekiem lauksaimniecības darbību uzsākšanai.

(84)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta nosacījumiem un visiem šīs regulas īstenošanas noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija.

(85)

Šī nodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(86)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(87)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts priekšlaicīgai aiziešanai pensijā ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta nosacījumiem. Komisija atļaus maksājumus, kas pārsniedz minētajā regulā noteiktās maksimālās summas, ja dalībvalsts pierādīs, ka šis maksājums netiek nodots lauksaimniekiem, kuri veic aktīvu darbību.

(88)

Ja nosacījumi paredz prasību pastāvīgi un galīgi pārtraukt lauksaimniecisko komercdarbību, Komisija atļaus piešķirt valsts atbalstu par to, ka lauksaimnieki neveic nekādu lauksaimniecisku darbību.

(89)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus. Tā kā lauksaimnieciskajai ražošanai piemīt liela daudzveidība, Komisija vienmēr ir izrādījusi labvēlīgu attieksmi pret dibināšanas atbalsta piešķiršanu, lai veicinātu ražotāju grupu izveidi, kas sekmētu lauksaimnieku apvienošanos nolūkā kāpināt piedāvājumu un pielāgot savu ražošanu tirgus prasībām. Lai novirzītu atbalstu mazām ražotāju grupām un lai novērstu lielu atbalsta summu piešķiršanu, šādu atbalstu tomēr jāpiešķir tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem maksimālās summas ietvaros.

(90)

Komisija atzīs, ka atbalsts ražotāju grupām darbības uzsākšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [atbrīvojumu regulas projekta 9. panta] nosacījumiem.

(91)

Šajā iedaļā neaplūko atbalstu citām lauksaimnieku asociācijām, kas veic uzdevumus saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, sniedz savstarpēju atbalstu un saimniecību atbalstu, kā arī pārvaldes pakalpojumus lauku saimniecībās, kuras pieder asociācijas biedriem, kopīgi nepielāgojot ražojumus tirgus vajadzībām. Komisija tomēr piemēros šajā iedaļā noteiktos principus atbalstam, ko piešķir, lai segtu dibināšanas izmaksas ražotāju asociācijām, kuras atbild par izcelsmes apzīmējuma vai kvalitātes marķējuma uzraudzību.

(92)

Atbalstu, ko piešķir ražotāju grupām vai asociācijām, sedzot izmaksas, kas nav saistītas ar dibināšanas izmaksām, piemēram, ieguldījumus vai tirdzniecības veicināšanas izdevumus, vērtēs saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē šādu atbalstu.

(93)

Šajā iedaļā minēto atbalsta shēmu apstiprināšana būs atkarīga no nosacījuma, ka tās jāprecizē, ņemot vērā visas izmaiņas noteikumos, kas reglamentē attiecīgā tirgus kopējo organizāciju.

(94)

Kā alternatīvu atbalstam, ko piešķir ražotāju grupām vai to asociācijām, var piešķirt atbalstu tieši ražotājiem, kompensējot viņu izdevumu daļu, kas saistīta ar grupas darbību pirmajos piecos gados pēc tās dibināšanas. Komisija neatļaus piešķirt valsts atbalstu lieliem uzņēmumiem par izdevumiem, uz ko attiecas šī apakšnodaļa.

(95)

Lai noteiktu nākotnes politiku, Komisija jo īpaši ir ņēmusi vērā šādus apsvērumus:

(96)

Komisija atzīs, ka atbalsts zemes pārdalīšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. panta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem nosacījumiem [jaunās atbrīvojumu regulas] 13. pantā.

(97)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(98)

Komisija atzīs, ka primārajiem ražotājiem (lauksaimniekiem) piešķirtais valsts atbalsts tehniskā atbalsta nodrošināšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas 14. panta] nosacījumiem.

(99)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta nosacījumiem.

(100)

Komisija neatļaus piešķirt valsts atbalstu lieliem uzņēmumiem par izdevumiem, uz ko attiecas šī apakšnodaļa.

(101)

Atbalstu ieguldījumiem, kas vajadzīgi ražošanas iekārtu modernizēšanai, kā arī dokumentācijas sistēmas nodrošināšanai un ražošanas procesu un produktu kontrolei, var piešķirt tikai attiecīgi saskaņā ar iepriekš tekstā iekļautajiem IV.A un IV.B nodaļas noteikumiem.

(102)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(103)

Komisija atzīs, ka primārajiem ražotājiem (lauksaimniekiem) piešķirtais valsts atbalsts tehniskā atbalsta nodrošināšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas 15. panta] nosacījumiem.

(104)

Tehniska atbalsta sniegšanu primārajiem ražotājiem (lauksaimniekiem) var uzņemties ražotāju grupas vai citas organizācijas, neatkarīgi no to lieluma.

(105)

Komisija atzīs, ka valsts atbalstu tehniskā atbalsta nodrošināšanai, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu apstrādi un tirdzniecību, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta nosacījumiem.

(106)

Komisija neatļaus piešķirt valsts atbalstu lieliem uzņēmumiem par 104. un 105. punktā minētajiem izdevumiem.

(107)

Komisija katrā atsevišķā gadījumā pārbaudīs valsts atbalstu par citām darbībām jaunu paņēmienu popularizēšanā, piemēram, par neliela apjoma izmēģinājuma projektiem vai demonstrējumu projektiem. Dalībvalsts sniedz skaidru projekta aprakstu, ieskaitot paskaidrojumu par projekta novatorismu un sabiedrības ieinteresētību piešķirt tam atbalstu (piemēram, tāpēc, ka tas nav iepriekš pārbaudīts) un pierāda, ka ir ievērota atbilstība šādiem nosacījumiem:

(108)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(109)

Komisija atzīs, ka atbalsts lopkopības nozarei ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas] 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta un 16. panta 3. punkta nosacījumiem. Komisija neatļaus piešķirt valsts atbalstu lieliem uzņēmumiem par izdevumiem, uz ko attiecas šī nodaļa.

(110)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(111)

Komisija katrā atsevišķā gadījumā izskatīs priekšlikumus piešķirt atbalstu, kas paredzēts, lai apmierinātu šo reģionu vajadzības, pamatojoties uz īpašiem juridiskiem noteikumiem, kurus piemēro šiem reģioniem, un ņemot vērā attiecīgo pasākumu saderību ar Lauku attīstības programmām attiecīgajiem reģioniem un to, kā šie pasākumi var ietekmēt konkurenci attiecīgajos reģionos un citur Kopienā.

(112)

Laba riska un krīzes pārvaldība ir pamats ilgtspējīgai un konkurētspējīgai lauksaimniecības nozarei Kopienā. Nesen ar Komisijas paziņojumu aizsākās debates par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā (27). 2005. gadā notikušajās diskusijās Padomē vienprātīgi secināja (28), ka uz valsts atbalsta izmantošanu riska un krīzes pārvaldības pasākumiem ir jāattiecas atbilstīgiem Kopienas konkurences noteikumiem. Tāpēc Padome vienojās, ka attiecīgajiem riska pārvaldības līdzekļiem ir jāatbilst noteikumiem, kas izklāstīti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Dalībvalstis bija vienisprātis, ka, lai gan svarīgs var būt valsts finansējums, jo īpaši jaunu līdzekļu izstrādāšanai un normālai to izmantošanas uzsākšanai, nozīmīga ir arī kopīga atbildība un tādējādi arī lauksaimniecības produktu ražotāju finansiālais ieguldījums.

(113)

Dažiem riska un krīžu veidiem lauksaimniecības nozarē valsts atbalsta piešķiršana var būt atbilstošs atbalsta līdzeklis. Taču vienmēr jāpatur prātā tas, ka dalībvalsts pienākums nav valsts atbalstu patiešām piešķirt. Tādējādi par līdzīgu risku vai krīzi ražotāji vienā dalībvalstī vai reģionā var saņemt atbalstu, kamēr ražotāji citās dalībvalstīs vai reģionos to nesaņem. Šādas atšķirības atbalsta piešķiršanā var izraisīt konkurences traucējumus. Tāpēc tieši tāpat kā attiecībā uz citiem valsts atbalsta veidiem, atļaujot piešķirt valsts atbalstu riska un krīzes pārvaldībai, jāņem vērā tas, ka jānovērš nevajadzīgi konkurences traucējumi. Lai mazinātu konkurences traucējumu draudus un nodrošinātu stimulu riska mazināšanai, jāparedz minimālu ieguldījumu pieprasīšana no ražotājiem par zaudējumiem vai šādu pasākumu izdevumiem, vai arī kādas citas piemērotas līdzdalības pieprasīšana.

(114)

Tieši primārajā ražošanā (lauksaimniecībā) iespējami īpaši riski un krīzes, ar ko saskaras lauksaimniecības nozare. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, parasti ir daudz labākas iespējas nodrošināties pret riskiem. Tāpēc noteikta veida riska un krīzes atbalsts jāpiešķir tikai primārai ražošanai.

(115)

Valsts atbalsts jāpiešķir tikai, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas saskaras ar dažādām grūtībām, lai gan ir pielikuši pietiekamas pūles, lai mazinātu šādus riskus. Valsts atbalsts nedrīkst pamudināt lauksaimniekus uzņemties nevajadzīgu risku. Lauksaimniekiem pašiem jāatbild par sekām, kas radušās no neapdomīgas ražošanas metožu vai produktu izvēles.

(116)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija pārskatīja pašreizējos riska un krīzes pārvaldības pasākumus, ko var finansēt no valsts atbalsta līdzekļiem. Secinājums, kas radies, veicot šo pārskatīšanu, ir tāds, ka esošo pasākumu kopums ir atbilstošs, bet, ņemot vērā pieredzi, to vajadzētu papildināt. Ņemot vērā vēl nepabeigto visaptverošo Kopienas kompensāciju politikas novērtēšanu un pārskatīšanu dzīvnieku slimību jomā, tiklīdz šī novērtēšana būs pabeigta, tomēr būs jāpārskata V.B.4. apakšnodaļa.

(117)

De minimis iespējas (29) ieviešana 2005. gadā primārajā ražošanā dod dalībvalstīm papildu iespēju ātri un, negaidot Komisijas atļauju, piešķirt minimālo atbalstu. Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu iekļaušana de minimis regulā, kura attiecas uz nelauksaimnieciskajiem uzņēmumiem, dod iespēju sniegt atbalstu līdz [EUR 200 000] vienam uzņēmumam trīs finanšu gadu laikā, sniedzot papildu iespējas šādu uzņēmumu atbalstam. Taču ir jābūt skaidram, ka de minimis atbalsts nevar atrisināt lielākas ekonomiskās problēmas, ko radījusi krīze. Nozīmīgāks atbalsts sniedzams valsts atbalsta ietvaros, kas nodrošina Komisijas kontroli un nepieļauj konkurences izkropļošanu.

(118)

Jāsaprot, ka ar šie valsts atbalsta noteikumi vien nevar nodrošināt vai aizstāt optimālu krīzes pārvaldību. Valsts atbalsts noteiktos apstākļos var to tikai atvieglot. Krīze var iestāties pēkšņi, un ir vajadzīga ātra reakcija. Efektīva krīzes pārvaldība liek dalībvalstīm iepriekš padomāt par to, kādiem valsts atbalsta pasākumiem būtu jābūt pieejamiem. Dalībvalstu ziņā ir pārbaudīt dažādās valsts atbalsta iespējas un laikus izveidot atbalsta shēmas, lai akūtu problēmu gadījumā tos varētu nekavējoties izmantot. Citādi nepieciešamība izveidot kompensēšanas sistēmu, paziņot par to Komisijai un gaidīt Komisijas atļauju var prasīt dārgo laiku, līdz palīdzību varētu piešķirt tiem, kam tā visvairāk vajadzīga.

(119)

Lai novērstu konkurences nosacījumu izkropļošanas draudus, Komisija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, ka, kompensējot lauksaimniekiem lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumus, atbalstu izmaksā, cik vien ātri iespējams pēc attiecīgā kaitējuma nodarīšanas. Ja atbalstu pēc attiecīgā atgadījuma izmaksā tikai pēc dažiem gadiem, pastāv patiesi draudi, ka šādam atbalstam būs tādas pašas ekonomiskas sekas kā kārtējo izdevumu finansēšanas atbalstam. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atbalstu pēc sākotnēji nepareizi noformēta pieprasījuma izmaksā ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc, ja nav īpaša pamatojuma, kurā, piemēram, minēts atgadījuma raksturs un apmēri vai kaitējuma vēlāk radītās sekas, kuram var būt arī ilgstoša iedarbība, Komisija neapstiprinās atbalsta priekšlikumus, kas iesniegti vairāk nekā trīs gadus pēc notikuma, ne arī tādus, kas jāapmaksā vairāk nekā četrus gadus pēc notikuma.

(120)

Šī apakšnodaļa attiecas uz visu lauksaimniecības nozari kopumā.

(121)

Tā kā Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā iekļautie jēdzieni “dabas katastrofa” un “ārkārtējs notikums” neatbilst vispārējam principam, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar 87. panta 1. punktā noteikto kopējo tirgu, Komisija konsekventi paudusi viedokli, ka to interpretācija ir jāierobežo. To ir apstiprinājusi Eiropas Kopienu Tiesa (30). Līdz šim Komisija ir piekritusi pie dabas katastrofām pieskaitīt zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumus un plūdus. Lai atvieglotu ātru krīzes pārvaldību, Komisija turpmāk atļaus atbalsta shēmas, lai kompensētu tādu dabas katastrofu, kā zemestrīču, lavīnu, zemes nogruvumu un plūdu, kā arī citu dabas katastrofu radītos zaudējumus, ja var pietiekami precīzi aprakstīt šos jēdzienus.

(122)

Pie ārkārtējiem notikumiem, kurus līdz šim atzinusi Komisija, ir pieskaitāmi kari, iekšēji nemieri vai streiki un ar dažām atrunām, kā arī atkarībā no apmēriem, lielākās kodolkatastrofas vai avārijas rūpniecībā un ugunsgrēki, kas rada plašus postījumus. Tajā pašā laikā Komisija neatzīst, ka ugunsgrēks vienā pārstrādes uzņēmumā, uz kuru attiecas parastie apdrošināšanas nosacījumi, būtu uzskatāms par ārkārtēju notikumu. Parasti Komisija neatzīst, ka dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi ir uzskatāmi par dabas katastrofām vai ārkārtējiem notikumiem. Tomēr vienā gadījumā Komisija ir atzinusi par ārkārtēju notikumu kādu ļoti plašu pilnīgi jaunas dzīvnieku slimības uzliesmojumu. Tā kā pastāv objektīvas grūtības iepriekš paredzēt šādus notikumus, Komisija turpinās katrā atsevišķā gadījumā novērtēt priekšlikumus par atbalstu piešķiršanu atbilstīgi 87. panta 2. punkta b) apakšpunktam, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi šajā jomā.

(123)

Tiklīdz tiks konstatēta dabas katastrofa vai ārkārtējs notikums, Komisija atļaus piešķirt atbalstu, kompensējot materiālos zaudējumus līdz 100 % apmērā. Atlīdzību parasti aprēķina vienam atbalsta saņēmējam un, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, no atbalsta summas jāatskaita visi ienākošie pārskaitījumi, piemēram, ņemot vērā apdrošināšanas polisi. Komisija arī piekritīs atbalstam, lai kompensētu lauksaimniekiem ienākumu zudumu, ko radījusi lauksaimnieciskās ražošanas pamatlīdzekļu iznīcināšana, ja nenotiek pārmērīga kompensācija. Katrā gadījumā saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi dalībvalstij jāpierāda tieša saistība starp zaudējumiem, ko radījis ārkārtējs notikums, un valsts atbalstu, un jāizdara iespējami precīzāks attiecīgo ražotāju ciesto zaudējumu novērtējums.

(124)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(125)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(126)

Komisija atzīs, ka atbalsts, lai kompensētu lauksaimniekiem zaudējumus, kas rodas nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas 11. panta] nosacījumiem.

(127)

Lai Komisija varētu novērtēt šādas atbalsta shēmas, paziņojumos par atbalsta pasākumiem, kompensējot nelabvēlīgu laika apstākļu radītos zaudējumus, jāiekļauj attiecīgie meteoroloģiskie dati. Saskaņā ar [jaunās atbrīvojumu regulas 20. panta 3. punkta] pēdējā teikuma prasībām, šādu informāciju kopā ar gada ziņojumu var iesniegt arī vēlāk.

(128)

Komisija neiebildīs pret alternatīvām vidējās produkcijas aprēķinu metodēm, arī pret reģionāliem atsauces rādītājiem, ar noteikumu, ka tā var pārliecināties par šo rādītāju reprezentativitāti un par to, ka šo rādītāju pamatā nav pārmērīgi augsts ražas novērtējums. Ja sliktie klimatiskie apstākļi ir vienādi skāruši lielu teritoriju, atbalsta maksājumus var pamatot ar caurmēra zaudējumiem, ja tie ir reprezentatīvi un ja rezultātā neviens saņēmējs nesaņem pārmērīgu kompensāciju.

(129)

Parasti šajā apakšnodaļā paredzēto atbalstu drīkst izmaksāt tikai lauksaimniekam vai arī ražotāju organizācijai, kuras biedrs viņš ir, un šajā gadījuma atbalsta summa nedrīkst pārsniegt lauksaimniekam faktiski radušos zaudējumus.

(130)

Par zaudējumiem, kas radušies no 2010. gada 1. janvāra, Komisija atkāpsies no [jaunās atbrīvojumu regulas 11. panta 8. punkta] nosacījumiem tikai tad, ja dalībvalsts varēs pārliecinoši parādīt, ka, neskatoties uz visām saprātīgām pūlēm, attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā statistiski visbiežāko ar klimatu saistīto risku apdrošināšana laikā, kad tika nodarīts kaitējums, nebija pieejama.

(131)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem). Ņemot vērā vēl notiekošo visaptverošo Kopienas kompensāciju politikas novērtēšanu un pārskatīšanu dzīvnieku slimību jomā tomēr tiklīdz šī novērtēšana būs pabeigta, attiecīgo apakšnodaļu vajadzēs pārskatīt.

(132)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(133)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts dzīvnieku un augu slimību apkarošanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas 10. panta] nosacījumiem.

(134)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts attiecībā uz TSE testiem un dzīvniekiem, kas ir nobeigušies, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst [jaunās atbrīvojumu regulas 16. pantam].

(135)

Attiecībā uz dzīvniekiem, kas ir nobeigušies, un kautuvju atkritumiem Komisija neatļaus šādu valsts atbalstu:

(136)

Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Kopienas un/vai valsts un/vai reģionālajām atbalsta shēmām, Komisija prasīs pierādījumus, ka dažādu shēmu uzkrāšanās dēļ nepastāv pārmērīgas kompensācijas iespēja. Ja Kopienas atbalsts ir apstiprināts, būtu jānorāda attiecīgā Komisijas lēmuma datums un atsauces.

(137)

Komisija atļaus šādu valsts atbalstu tikai lauksaimniekiem.

(138)

Šī apakšnodaļa attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts primāriem ražotājiem (lauksaimniekiem).

(139)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(140)

Komisija atzīs, ka atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem [jaunās atbrīvojumu regulas 12. panta] nosacījumiem.

(141)

Komisija katrā atsevišķā gadījumā izskatīs citus atbalsta pasākumus saistībā ar apdrošināšanu pret dabas katastrofām un ārkārtējiem notikumiem, jo īpaši pārapdrošināšanas shēmas un citus atbalsta pasākumus ražotāju atbalstam īpaši apdraudētos apgabalos.

(142)

Komisija neapstiprinās valsts atbalstu apdrošināšanas prēmijām lieliem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību.

(143)

Komisijai ir labvēlīga attieksme pret atbalsta shēmām ražošanas jaudu slēgšanai lauksaimniecības nozarē, ja vien tās saskan ar Kopienas pasākumiem attiecībā uz ražošanas jaudu samazināšanu un ja tiek ievēroti daži nosacījumu, proti:

(144)

Komisija atzīs, ka atbalsts jaudas slēgšanai ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

(145)

Atbalstus grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai lauksaimniecības nozarē novērtēs saskaņā ar spēkā esošajām Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (36).

(146)

Kopš 2002. gada atbalsts nodarbinātībai lauksaimniecības nozarē ir ietverts Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (37). Minētajā regulā izklāstītie noteikumi nosaka saskaņotu sistēmu šādam atbalstam. Atbalsts nodarbinātībai, kas piešķirams tikai lauksaimniecības nozarei, bet kas atbilst visiem citiem minētās regulas nosacījumiem, netiek atbrīvots. Ņemot vērā lauksaimniecības nozares un, jo īpaši, primārās ražošanas specifiku, dalībvalstis var būt ieinteresētas ieviest īpašas atbalsta shēmas nodarbinātībai lauksaimniecības nozarē. Tiktāl, cik šāds atbalsts ir pieejams visai lauksaimniecības nozarei, neierobežojot atbalstu tikai uz dažiem produktiem, ieguvums no šāda atbalsta, šķiet, joprojām atsvērtu konkurences traucējumu draudus, ko rada šāda pieeja.

(147)

Komisija atzīs valsts atbalstu nodarbinātībai lauksaimniecības nozarē par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst visiem Regulas (EK) Nr. 2204/2002 1. un 2. punkta, kā arī 4. līdz 9. punkta nosacījumiem. Atbalsts, ko piešķir vienīgi lauksaimniecības nozarei, ir apstiprināms saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

(148)

Atbalstu pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības nozarē pārbaudīs pēc kritērijiem, kas noteikti Kopienas nostādnēs par valsts palīdzību pētniecībai un attīstībai (38), ieskaitot papildu atbalsta iespēju pētniecībai lauksaimniecības nozarei.

(149)

Papildinot iepriekš minēto, jāvērš uzmanība uz to, ka bez iepriekš aprakstītajiem atbalsta dokumentiem un noteikumiem, lauksaimniecības nozarē piemēro arī šādus noteikumus attiecībā uz atbalsta definēšanu un atbalsta saderīgumu ar Līgumu:

(150)

Ja kāds no šiem atbalsta dokumentiem tiks pārskatīts, Komisija plāno paturēt spēkā savu politiku attiecībā uz lauksaimniecības iekļaušanu, ja vien neradīsies pārliecinoši iemesli lauksaimniecības nozarei paredzēt īpašu pieeju.

(151)

Attiecībā uz EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu lauksaimniecības nozarei, jāvērš uzmanība uz to, ka Komisija vienmēr ir uzskatījusi, ka uzņēmumus, kas ražo un tirgo produktus, kuri ietilpst Līguma I pielikumā darbības jomā, un uz ko attiecas kopējā tirgus organizācijā, nevar uzskatīt par uzņēmumiem, kuriem uzticēta vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšana Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē (48).

(152)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(153)

Tiks atzīts, ka valsts atbalsts reklāmas kampaņām Kopienā ir saderīgs ar Līgumu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(154)

Ja reklāmas kampaņa ir veltīta Kopienas atzītiem nosaukumiem, var norādīt produktu izcelsmi, ja norāde precīzi atbilst Kopienā reģistrētajām norādēm.

(155)

Valsts vai reģiona kvalitātes marķējumu gadījumā produktu izcelsmi norāda kā papildu informāciju. Lai novērtētu, vai izcelsmes norāde tiešām ir papildu informācija, Komisija ņems vērā teksta un/vai simbola kopējo nozīmi, tostarp attēlus un vispārējo noformējumu, attiecībā uz izcelsmi un teksta un/vai simbola nozīmi attiecībā uz reklāmas unikālo pārdošanas argumentu, t.i., reklāmas informāciju, kas neattiecas galvenokārt uz izcelsmi.

(156)

Tieša atbalsta apjoms nepārsniedz 50 %. Ja nozare iegulda vismaz 50 % no izmaksām, neatkarīgi no ieguldījuma veida atbalsta intensitāte var palielināties līdz 100 %.

(157)

Turklāt valsts atbalstu reklāmai līdz 100 % apmērā atzīs par saderīgu, ja tā ir vispārīga un kalpo visiem attiecīgā produkta ražotājiem. Šādā reklāmā nedrīkst norādīt produkta izcelsmi. Reklāmu var veikt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

(158)

Par darbībām, kuras saistītas ar reklāmu un kuru gada budžets pārsniedz 5 miljonus euro, paziņo atsevišķi.

(159)

Komisija pārbaudīs un atzīs valsts atbalstu reklāmai trešās valstīs par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas būs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2702/1999 principiem. Komisija tomēr neatzīs par saderīgu valsts atbalstu reklāmai, kas:

(160)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(161)

Komisija neatzīs, ka valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem ir saderīgs ar Līgumu.

(162)

Iespējamība piešķirt samazinātas nodokļu likmes un atbrīvojumus lauksaimniecības aplikšanā ar nodokļiem Kopienas akcīzes tiesību aktos pastāv kopš 1993. gada. Līdz šim nav noteikta skaidra politika attiecībā uz šo pasākumu saderību ar valsts atbalsta noteikumiem. Pašreizējā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (54) atļauj dalībvalstīm piemērot atbrīvojumus no nodokļiem, nodokļu samazinājumus, nodokļu diferencēšanu un nodokļu atmaksāšanu. Tās 26. panta 2. punktā nepārprotami norādīts, ka “tādi pasākumi kā nodokļu atbrīvojumi, nodokļa samazināšana, nodokļa diferencēšana un nodokļa atmaksāšana var ietvert valsts atbalstu, un šādos gadījumos par tiem jāpaziņo Komisijai atbilstoši Līguma 88. panta 3. daļai”.

(163)

Šos pasākumus tik tiešām var uzskatīt par valsts atbalstu šādu iemeslu dēļ: tos var uzskatīt par valsts finansētiem, jo, tos piemērojot, valsts izmanto savus finanšu resursus; ja tos piemēro konkrētā tautsaimniecības nozarē, tie nodrošina priekšrocības zināmiem uzņēmumiem vai zināmiem produktu veidiem; tie var traucēt konkurenci vai var radīt šādu traucējumu iespējamību tādā neaizsargātā nozarē kā lauksaimniecība, ja tirdzniecības plūsmas ir ļoti intensīvas.

(164)

Lai novērtētu šo pasākumu saderību ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jāizstrādā noteikumu kopums.

(165)

Direktīvas 2003/96/EK 8. pantā noteikts, ka minimālos nodokļu līmeņus, kas norādīti tās I pielikuma B tabulā, piemēro produktiem, kurus izmanto par motordegvielu lauksaimniecības un dārzkopības darbos, kā arī mežsaimniecībā.

(166)

Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis var piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības un dārzkopības darbos un mežsaimniecībā, kā arī, ka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome līdz 2008. gada 1. janvārim pārbauda, vai nulles nodokļa līmeņa piemērošana jāatceļ.

(167)

Komisija ņem vērā šos noteikumus, izstrādājot noteikumus par valsts atbalsta atbilstību primārajai ražošanai lauksaimniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot, ka nozarē nepiemēro nodokļu diferenciāciju. Ja nodokļu pasākumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/96/EK 8. pantā un 15. panta 3. punktā, vienādi piemēro visai lauksaimniecības nozarei, Komisija uzskata, ka šis pasākums var sekmēt nozares attīstību. Līdz šim Komisija ir saņēmusi tikai paziņojumus par nodokļu samazināšanu saistībā ar motordegvielu, ko izmanto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā. Ņemot vērā to, ka nodokļus samazina, pamatojoties uz motordegvielas daudzumiem, kas faktiski izmantoti primārajā ražošanā (ko jāpamato ar lauksaimnieku uzrādītiem rēķiniem), un ņemot vērā lauku saimniecību struktūras mazos apmērus Eiropas Savienībā (vairāk nekā 60 % lauku saimniecību izmantotās lauksaimniecības zemes platība ir mazāka par 5 hektāriem), Komisija uzskata, ka šis pasākums neradīs nevajadzīgus konkurences traucējumus. Analoģiski arī atbrīvojumiem no nodokļiem par enerģiju un elektroenerģiju, ko izmanto lauksaimniecība produktu primārajā ražošanā, jābūt diezgan nenozīmīgiem un tāpēc tiem nevajadzētu ietekmēt tirdzniecības nosacījumus pretēji vispārējām interesēm.

(168)

Iespējams, ka kopš Direktīvas 2003/96/EK stāšanās spēkā saistībā ar primāro lauksaimniecības ražošanu, ir nelikumīgi piešķirti valsts atbalsti nodokļu atbrīvojumu, samazinājumu, diferencēšanas un atmaksājumu veidā. Ja tie atbilst attiecīgajiem direktīvas noteikumiem un lauksaimniecībā nav veikta nodokļu diferencēšana, jāatzīst, ka tie ir saderīgi ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(169)

Tiks atzīts, ka zemāku minimālo nodokļu likmju piemērošana atbilstīgi Padomes Direktīvas 2003/96/EK I pielikuma B tabulai produktiem, ko izmanto par motordegvielu lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, ir saderīga ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja vien lauksaimniecībā nenotiks diferenciācija.

(170)

Tiks atzīts, ka nulles nodokļu līmeņa piemērošana energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz citai dienai, par ko lems Padome, ir saderīga ar Līguma 87. panta 3. punktu, ja vien lauksaimniecībā nepiemēros diferenciāciju. Ja Direktīvu 2003/96/EK grozīs, šo noteikumu attiecīgi pārskatīs.

(171)

Ja Padome atceļ iespēju piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības darbos, tiks atzīts, ka valsts atbalsts, kas saistīts ar nodokļu samazinājumu saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja attiecīgais samazinājums atbilst attiecīgajiem direktīvas noteikumiem un ja lauksaimniecībā nenotiek diferenciācija.

(172)

Tiks atzīts, ka nelikumīgs valsts atbalsts, kas piešķirts pēc tam, kad stājusies spēkā Direktīva 2003/96/EK, ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst attiecīgajiem šajā nodaļā minētajiem noteikumiem un ja lauksaimniecībā nenotiek nodokļu diferenciācija.

(173)

Nav īpašu Kopienas noteikumu par valsts atbalstu meža nozarei (mežsaimniecībai un ar mežu saistītām nozarēm) (55). Neskatoties uz to, papildus valsts atbalstam, ko piešķir saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuri ir kopīgi visām nozarēm, konkrēti, Kopienas pētniecības un attīstības pamatprogrammu (56) un Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (57), daži Kopienas dokumenti attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir tirdzniecībai un rūpnieciskai ražošanai, attiecas arī uz meža nozari, jo īpaši Komisijas pamatnostādnes par valstu reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam un Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (58). Meža nozare var gūt labumu arī no atbalsta, kuru piešķir saskaņā ar De minimis regulu, ko piemēro rūpnieciskām darbībām un Regulu (EK) Nr. 70/2001, kas neattiecas uz lauksaimniecisko ražošanu. Turklāt papildus minētajiem noteikumiem un dokumentiem ir izveidojusies Komisijas prakse apstiprināt valsts atbalstu mežu saglabāšanai, uzlabošanai, attīstīšanai un aprūpei meža ekoloģisko un rekreatīvo funkciju dēļ. Lai padarītu šo praksi pārskatāmu un noteiktu tās jomu saistībā ar citiem noteikumiem par valsts atbalstu meža nozarei, ir jāizstrādā politika, ko Komisija piemēros valsts atbalstam meža nozarē. Formulējot šo politiku, ir jāņem vērā arī atbalsts, kas pieejams pasākumiem, kuru mērķis ir ilgtspējīga mežsaimniecības zemes izmantošana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, lai nodrošinātu valsts atbalsta un līdzfinansēta atbalsta saskanību.

(174)

Lai noteiktu turpmāko politiku, Komisija jo īpaši ņēma vērā šādus apsvērumus:

(175)

Lai dotu ieguldījumu mežu uzturēšanā un uzlabošanā un veicinātu to ekoloģisko, aizsargājošo un rekreatīvo funkciju, Komisija atzīs valsts atbalstu līdz 100 % apmērā par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu par šādām attaisnotajām izmaksām, ja dalībvalsts var pierādīt, ka šie pasākumi dod tiešu ieguldījumu meža ekoloģiskās, aizsargājošās un rekreatīvās funkcijas, bioloģiskās daudzveidības un veselīgas meža ekosistēmas uzturēšanā vai atjaunošanā:

(176)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts lauksaimniecības vai nelauksaimniecības zemes apmežošanai, agromežsaimniecības sistēmu izveidošanai lauksaimniecības zemē un “Natura 2000” maksājumi, meža un vides maksājumi, mežsaimniecības potenciāla atjaunošana un preventīvu darbību uzsākšana, kā arī neproduktīvi ieguldījumi ir saderīgi ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja atbalsts atbildīs nosacījumiem, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43.–49. pantā un nepārsniedz tajā noteikto maksimālo intensitāti.

(177)

Komisija apstiprinās valsts atbalstu papildu izmaksām un ieņēmumiem, kas nav gūti, jo izmantota videi nekaitīga mežsaimniecības tehnoloģija, kura atbilst stingrākām prasībām nekā obligātās prasības, ja meža īpašnieki uzņēmušies brīvprātīgas saistības izmantot šādu tehnoloģiju un šīs saistības atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 47. panta nosacījumiem. Atbalstu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteiktos apjomus, principā atzīst par saderīgu ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu tikai tad, ja to piešķir, izņēmuma gadījumā, ņemot vērā attiecīgi pamatotus īpašus apstākļus, par pierādītajām papildu izmaksām un/vai negūtajiem ieņēmumiem tādu saistību dēļ, kuras pildot, panāk pierādāmu un ievērojamu pozitīvu ietekmi uz vidi.

(178)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts mežsaimniecības zemes iegādei ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja atbalsta intensitāte nepārsniedz intensitāti, kas noteikta [Grupas atbrīvojuma regulas 4. pantā] lauksaimniecības zemes iegādei.

(179)

Komisija atzīs, ka valsts atbalsts meža īpašnieku un mežstrādnieku mācībām un trešo personu sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem, tostarp uzņēmējdarbības plānu, lauksaimniecības vadības plānu izveidei un priekšizpētei, kā arī dalībai sacensībās, izstādēs un gadatirgos ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja atbalsts atbildīs nosacījumiem, kas iekļauti [jaunās atbrīvojumu regulas 15. pantā].

(180)

Komisija apstiprinās atbalstu mežsaimniecību asociāciju izveidošanai, ja atbalsts atbildīs nosacījumiem, kas izklāstīti [jaunās atbrīvojumu regulas 9. pantā].

(181)

Komisija apstiprinās valsts atbalstu darbībām, kas veltītas jaunu paņēmienu popularizēšanai, piemēram, samērīgiem maza mēroga pilotprojektiem vai demonstrējumu projektiem, ja atbalsts atbildīs nosacījumiem, kas iekļauti [minēto pamatnostādņu 107. punktā].

(182)

Šīs nodaļas noteikumi neskar iespēju valsts atbalsta noteikumus, kas piemērojami visām nozarēm vai tirdzniecībai un rūpniecībai, piemērot mežu nozarei.

(183)

Neskarot zemāk norādītos punktus, par visām jaunajām atbalsta shēmām un visiem individuālajiem atbalsta gadījumiem jāziņo Komisijai, pirms tos sāk īstenot saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu un Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 88. panta piemērošanai (59). Tas neattiecas uz atbalstu, kas iekļauts vienā no atbrīvojumu regulām, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Padomes 1988. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (60).

(184)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu nav atsevišķi jāziņo, ievērojot Līguma 88. panta 3. punktu, par valsts atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu lauku attīstības pasākumiem, kam piešķirts Kopienas atbalsts, ja par šo atbalstu atbilstīgi minētās regulas noteikumiem kā par programmas izstrādes daļu paziņots Komisijai un saņemts tā apstiprinājums.

(185)

Lai varētu izmantot šo izņēmumu, attiecīgajiem pasākumiem ir jāatbilst visiem valsts atbalsta pamatnosacījumiem un jo īpaši šajās pamatnostādnēs noteiktajām attaisnotajām izmaksām un atbalsta intensitātei. Katram pasākumam atvēlētā valsts papildatbalsta summa ir skaidri jānorāda lauku attīstības plānā saskaņā ar Lauku attīstības īstenošanas regulas nosacījumiem. Komisija apstiprinās tikai tādus pasākumus plānā, kam ir šādas norādes. Par valsts atbalstu, kas piešķirts citiem pasākumiem, arī tad, ja tie nav iekļauti plānā, vai pasākumiem, kuru nosacījumi atšķiras no plānā ietvertajiem nosacījumiem, Komisijai jāpaziņo atsevišķi saskaņā ar 88. panta 3. punktu.

(186)

Turklāt Komisija apstiprinās plānu tikai attiecībā uz atbalsta summu, ko noteikusi dalībvalsts.

(187)

Tas pats attiecas arī uz lauku attīstības plānu grozījumiem.

(188)

Atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, kuras piemēro no 2000. līdz 2006. gadam, Komisija apstiprināja paziņojumus par neierobežota darbības ilguma valsts atbalsta shēmām. Tas var radīt nepārskatāmību, jo īpaši, ja kādu atbalsta pasākumu neizmanto vairākus gadus. Tas arī Komisijai sarežģī pienākumu regulāri pārskatīt visas pastāvošās shēmas.

(189)

Tāpēc Komisija turpmāk apstiprinās tikai shēmas ar ierobežotu darbības ilgumu. Shēmas, kas ietver valsts atbalstu pasākumiem, kuri var gūt labumu arī no līdzfinansējuma saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005, jāattiecina tikai uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, un tāpēc tās nevarētu darboties ilgāk par 2013. gada 31. decembri. Citu atbalsta shēmu darbību nebūtu jāparedz ilgāk par septiņiem gadiem.

(190)

Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 88. panta piemērošanai, 21. pants paredz, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumus par visām pastāvoša atbalsta shēmām, attiecībā uz kurām ar nosacītu lēmumu nav uzlikti īpaši paziņošanas pienākumi. Sīkāki noteikumi ir izklāstīti Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (61).

(191)

Komisija katrā atsevišķā gadījumā patur tiesības pieprasīt papildu ziņas par pastāvošajām atbalsta shēmām, ja tas ir nepieciešams tās pienākumu nodrošināšanai saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu.

(192)

Ja gada ziņojumi netiek iesniegti saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, Komisija var rīkoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 18. pantu.

(193)

Ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos gada ziņojumus, Komisija veiks attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu lielāku informācijas pārskatāmību attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarei.

(194)

Komisija no 2007. gada 1. janvāra piemēros šīs pamatnostādnes jauniem valsts atbalstiem. Pēc 2006. gada 31. decembra paziņojumus novērtēs atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu, ko piemēroja lauksaimniecības nozarē atbalsta paziņošanas dienā. Izņemot attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 195. punktā, Komisija no 2007. gada 1. janvāra vairs nepiemēros šādus tekstus:

(195)

Lai novērtētu atbalsta shēmas un individuālus atbalstus, ko uzskata par pašreizēju atbalstu atbilstīgi 2003. gada Pievienošanās akta (65) IV pielikuma 4. nodaļas 4. punktam, Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, kuras piemēro 2006. gada 31. decembra, joprojām piemēros līdz 2007. gada 31. decembrim, neierobežojot 196. punktu, ja šāds atbalsts atbilst minētajām pamatnostādnēm vēlākais līdz 2007. gada 30. aprīlim.

(196)

Saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu Komisija ierosina dalībvalstīm grozīt pašreizējas atbalsta shēmas, lai vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim panāktu atbilstību šīm pamatnostādnēm, izņemot attiecībā uz pašreizējām ieguldījumu atbalsta shēmām kuras jāgroza, lai panāktu atbilstību šīm pamatnostādnēm līdz 2009. gada 31. decembrim, saistībā ar lauksaimniecības produktu, kas jālikvidē vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim, pārstrādi un tirdzniecību, un attiecībā uz ieguldījumiem saistībā ar zemes pirkšanu lauku saimniecībās.

(197)

Dalībvalstis tiek aicinātas vēlākais līdz 2007. gada 28. februārim rakstiski apstiprināt, ka tās piekrīt šiem priekšlikumiem par vajadzīgajiem pasākumiem.

(198)

Ja dalībvalsts līdz norādītajai dienai nav rakstiski apstiprinājusi savu piekrišanu, Komisija piemēros Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 2. punktu un vajadzības gadījumā uzsāks minētajā noteikumā noteikto tiesvedību.

(199)

Šīs pamatnostādnes piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim. Komisija var grozīt tās pirms šī datuma, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas apsvērumiem vai arī apsvērumiem, kas saistīti ar cilvēku un dzīvnieku veselības politiku, vai lai ņemtu vērā citas Kopienas politikas vai starptautiskas saistības.