28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1

(1)

Savienība ir apņēmusies veidot Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata politiku. Energoefektivitāte ir būtisks elements Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un svarīgs nosacījums enerģijas pieprasījuma ierobežošanai.

(2)

Energomarķējums dod klientiem iespēju veikt apzinātu izvēli, pamatojoties uz energopatēriņu ietekmējošu ražojumu enerģijas patēriņu. Informācija par efektīviem un ilgtspējīgiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem būtiski veicina enerģijas ietaupījumus un palīdz samazināt rēķinus par patērēto enerģiju, vienlaikus veicinot inovāciju un investīcijas energoefektīvāku ražojumu izgatavošanā. Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu efektivitātes uzlabošana, ļaujot klientiem veikt apzinātu izvēli un saskaņojot ar to saistītās prasības Savienības līmenī, dod labumu arī ražotājiem, rūpniecībai un Savienības ekonomikai kopumā.

(3)

Komisija ir pārskatījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/30/ES (3) efektivitāti un konstatējusi, ka ir jāatjaunina energomarķējuma satvars, lai uzlabotu tā efektivitāti.

(4)

Ir lietderīgi Direktīvu 2010/30/ES aizstāt ar regulu, kuras darbības joma būtībā ir tāda pati, bet ar kuru tiek mainīti un pilnveidoti daži tās noteikumi nolūkā precizēt un atjaunināt to saturu, ņemot vērā tehnoloģisko progresu, kas pēdējos gados sasniegts ražojumu energoefektivitātes jomā. Tā kā pasažieru vai preču transportlīdzekļu enerģijas patēriņu tieši un netieši regulē ar citiem Savienības tiesību aktiem un politiku, ir lietderīgi tos arī turpmāk izslēgt no šīs regulas darbības jomas; minētā izslēgšana attiecas arī uz transportlīdzekļiem ar motoru, kas to darbības laikā nemaina atrašanās vietu, piemēram, liftiem, eskalatoriem un lentes transportieriem.

(5)

Ir lietderīgi precizēt, ka visiem ražojumiem, kas Savienības tirgū laisti pirmoreiz, tostarp importētiem lietotiem ražojumiem, būtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā. Tomēr nebūtu jāietver ražojumi, ko Savienības tirgū dara pieejamus otro vai vēl kādu reizi.

(6)

Regula ir piemērots juridiskais instruments, jo ar to nosaka skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieļauj atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs un līdz ar to nodrošina lielāku saskaņotības pakāpi Savienībā. Saskaņots tiesiskais regulējums Savienības, nevis dalībvalstu līmenī, samazina izmaksas ražotājiem, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošina preču brīvu apriti iekšējā tirgū.

(7)

Enerģijas pieprasījuma ierobežošana ir atzīta par vienu no galvenajiem pasākumiem Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 2014. gada 28. maija paziņojumā. Enerģētikas savienības pamatstratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā, likts vēl lielāks uzsvars uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un uz nepieciešamību pilnībā īstenot esošos Savienības tiesību aktus enerģētikas jomā. Enerģētikas savienības pamatstratēģijas ceļvedī, kas izklāstīts minētajā paziņojumā, ir paredzēts, ka 2015. gadā jāpārskata ražojumu energoefektivitātes regulējums. Ar šo regulu tiks uzlabots energomarķējuma tiesiskais un izpildes regulējums.

(8)

Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu efektivitātes uzlabošana, ļaujot klientiem veikt apzinātu izvēli, nāk par labu Savienības ekonomikai, mazina pieprasījumu pēc enerģijas un ļauj klientiem ietaupīt naudu par patērētās enerģijas rēķiniem, veicina inovāciju un investīcijas energoefektivitātē un ļauj nozarēm, kas izstrādā un ražo visenergoefektīvākos ražojumus, iegūt konkurences priekšrocības. Tā sekmē Savienības 2020. un 2030. gadam izvirzīto energoefektivitātes mērķu, kā arī Savienības vides un klimata pārmaiņu jomas mērķu sasniegšanu. Turklāt tās mērķis ir arī pozitīvi ietekmēt energopatēriņu ietekmējošu ražojumu un to daļu ekoloģiskos raksturlielumus, tostarp ar enerģiju nesaistītu resursu izmantošanu.

(9)

Ar šo regulu veicina tādu energoviedu ražojumu izstrādi, to atzīšanu klientu vidū un ieviešanu tirgū, kurus var aktivizēt, lai tie mijiedarbotos ar citām ierīcēm un sistēmām, tostarp ar pašu energotīklu, nolūkā uzlabot energoefektivitāti vai atjaunojamās enerģijas izmantošanu, samazināt enerģijas patēriņu un sekmēt Savienības rūpniecības inovāciju.

(10)

Precīzas, būtiskas un salīdzināmas informācijas sniegšana par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu specifisko enerģijas patēriņu atvieglo klienta izvēli par labu ražojumiem, kas lietošanas laikā patērē mazāk enerģijas un citu svarīgu resursu. Standartizēts, obligāts energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējums ir efektīvs līdzeklis, ar kuru potenciālajiem klientiem sniegt salīdzināmu informāciju par energopatēriņu ietekmējošu ražojumu energoefektivitāti. Marķējums būtu jāpapildina ar ražojuma informācijas lapu. Marķējumam vajadzētu būt viegli atpazīstamam, vienkāršam un kodolīgam. Minētajā nolūkā pašreizējā marķējuma krāsu skala (no tumši zaļas līdz sarkanai krāsai) būtu jāsaglabā kā pamats klientu informēšanai par ražojumu energoefektivitāti. Lai klientiem, kas meklē iespējas ietaupīt enerģiju un izmaksas, marķējums būtu reāli lietderīgs, marķējuma skalas pakāpēm būtu jāatbilst būtiskiem klientu enerģijas un izmaksu ietaupījumiem. Vairākumam ražojumu grupu marķējumā papildus marķējuma skalai vajadzības gadījumā būtu jānorāda arī absolūtais enerģijas patēriņš, lai dotu klientiem iespēju paredzēt savas izvēles tiešo ietekmi uz rēķiniem par patērēto enerģiju. Taču šo informāciju nav iespējams sniegt attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kas paši nepatērē enerģiju.

(11)

Ir pierādījies, ka klientiem izmaksu ziņā efektīva ir klasifikācija, kurā izmantoti burti no A līdz G. Tiek paredzēts, ka vienota piemērošana visām ražojumu grupām uzlabos pārredzamību un izpratni klientu vidū. Situācijās, kad ekodizaina pasākumu dēļ, kas veikti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (4), uz ražojumiem vairs nevar attiecināt “E”, “F” vai “G” klasi, minētās klases tomēr būtu jāattēlo uz marķējuma pelēkā krāsā. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, kad netiek panākti pietiekami ietaupījumi visā septiņu klašu spektrā, marķējumā vajadzētu būt iespējamam attēlot mazāku klašu skaitu nekā parastajā skalā no A līdz G. Tādos gadījumos marķējuma skala no tumši zaļas līdz sarkanai krāsai būtu jāsaglabā atlikušajām klasēm un tā būtu jāpiemēro tikai jauniem ražojumiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā.

(12)

Kad piegādātājs laiž tirgū ražojumu, katrai ražojuma vienībai būtu jāpievieno attiecīgā deleģētā akta prasībām atbilstošs marķējums papīra formātā. Attiecīgajā deleģētajā aktā būtu jāizklāsta visefektīvākais marķējumu izvietošanas veids, ņemot vērā ietekmi uz klientiem, piegādātājiem un tirgotājiem, un varētu paredzēt, ka marķējumu uzdrukā uz ražojuma iepakojuma. Tirgotājam būtu piegādāto marķējumu kopā ar ražojuma vienību jāizvieto tā, kā to paredz attiecīgais deleģētais akts. Norādītajam marķējumam vajadzētu būt skaidri redzamam un identificējamam kā marķējumam, kas pieder pie attiecīgā ražojuma, arī tad, ja klients neizlasa zīmola nosaukumu un modeļa numuru uz marķējuma, un tam vajadzētu piesaistīt klienta uzmanību, kad tas apskata izstādīto ražojumu.

(13)

Neskarot piegādātāja pienākumu kopā ar katru ražojuma vienību sniegt drukātu marķējumu, digitālās tehnoloģijas sasniegumiem varētu ļaut papildus drukātajam energomarķējumam izmantot elektronisku marķējumu. Tirgotājam arī vajadzētu būt iespējamam ražojuma informācijas lapu lejupielādēt ražojuma datubāzē.

(14)

Kad nav praktiski iespējams izvietot energomarķējumu, piemēram, dažu veidu tālpārdošanā, vizuālos reklāmas materiālos un tehniskos reklāmizdevumos, potenciālajiem klientiem būtu jāsniedz informācija vismaz par ražojuma energoklasi un marķējumā norādīto efektivitātes klašu diapazonu.

(15)

Ražotāji reaģē uz energomarķējumu, izstrādājot un laižot tirgū aizvien efektīvākus ražojumus. Paralēli tie cenšas pārtraukt mazāk efektīvu ražojumu izgatavošanu, un tam par stimulu kalpo Savienības tiesību akti ekodizaina jomā. Pateicoties šai tehnoloģiju attīstībai, vairums ražojumu modeļu pieder pie energomarķējuma augstākajām klasēm. Lai klienti varētu ražojumus pienācīgi salīdzināt, var būt nepieciešama ražojumu sīkāka diferencēšana un līdz ar to marķējuma skalas atjaunināšana. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka sīki izstrādāta marķējuma skalas atjaunināšanas kārtība, lai piegādātājiem un tirgotājiem sniegtu pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību.

(16)

Vairākiem marķējumiem, kas izveidoti ar deleģētiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot Direktīvu 2010/30/ES, ražojumi ir pieejami tikai vai galvenokārt augstākajās klasēs. Tas samazina marķējumu efektivitāti. Klasēm uz esošajiem marķējumiem atkarībā no ražojuma grupas ir dažādas skalas, kur augstākā klase var būt starp A un A+++ klasi. Tā rezultātā, ja klienti salīdzina marķējumus dažādās ražojumu grupās, viņi varētu tikt vedināti uzskatīt, ka attiecīgajam marķējumam pastāv energoefektivitātes klases, kas ir labākas norādītajām. Lai izvairītos no šādiem potenciāliem pārpratumiem, ir lietderīgi kā pirmo soli veikt esošo marķējumu skalas sākotnēju atjaunināšanu, lai nodrošinātu viendabīgu skalu no A līdz G trim ražojumu kategorijām saskaņā ar šo regulu.

(17)

Telpu sildītāju un ūdenssildītāju energomarķējums tika ieviests tikai nesen, un šādu ražojumu grupu tehnoloģiskā progresa temps ir relatīvi lēns. Pašreizējā marķējuma shēma skaidri nošķir konvencionālās fosilā kurināmā tehnoloģijas, kuras labākajā gadījumā ir A klasē, no tehnoloģijām, kuras izmanto atjaunojamo enerģiju, bet kuras bieži vien ir ievērojami dārgākas un kurām ir paredzētas A+, A++ un A+++ klases. Ievērojamus enerģijas ietaupījumus jau var sasniegt ar visefektīvākajām fosilā kurināmā tehnoloģijām, kuras būtu lietderīgi turpināt popularizēt kā A klases tehnoloģijas. Tā kā telpu sildītāju un ūdenssildītāju ražojumu tirgus, visticamāk, lēnām pāries vairāk uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, ir lietderīgi minētajiem ražojumiem marķējuma skalas atjaunināt vēlāk.

(18)

Pēc sākotnējās skalas atjaunināšanas turpmākas atjaunināšanas biežums būtu jānosaka kā atsauce uz procentuālo daļu no pārdotajiem ražojumiem augstākajās klasēs. Pēc tam atjaunināšanā būtu jāņem vērā tehnoloģiskā progresa ātrums un tas, ka nebūtu pārmērīgi jāapgrūtina piegādātāji un tirgotāji, jo īpaši mazie uzņēmumi. Tāpēc atjaunināšanas biežumam būtu vēlams aptuveni 10 gadu intervāls. Marķējumā ar atjauninātu skalu augstākā klase būtu jāatstāj tukša, lai veicinātu tehnoloģisko progresu, nodrošinātu regulējuma stabilitāti, ierobežotu skalas atjaunināšanas biežumu un pavērtu iespējas arvien efektīvāku ražojumu izstrādāšanai un atzīšanai. Izņēmuma gadījumos, kad tiek paredzēta straujāka tehnoloģiju attīstība, no jauna pārskatītas skalas marķējuma ieviešanas brīdī nevienam ražojumam nebūtu jātiek klasificētam divās augstākajās klasēs.

(19)

Pirms skalas atjaunināšanas Komisijai būtu jāveic atbilstoša priekšizpēte.

(20)

Kad ražojumu grupas marķējuma skala tiek atjaunināta, marķējumi uz attiecīgajiem ražojumiem, kas izstādīti veikalos, būtu jānomaina īsā laikposmā, lai nemulsinātu klientus, kā arī būtu jārīko atbilstošas patērētāju informēšanas kampaņas, kurās tiktu skaidri norādīts, ka ir ieviesta jauna marķējuma versija.

(21)

Ja marķējuma skala ir atjaunināta, piegādātājiem noteiktu laikposmu tirgotājiem būtu jānodrošina gan esošās, gan atjauninātās marķējumu skalas. Izstādītu (tostarp internetā izstādītu) ražojumu esošā marķējuma nomaiņa uz marķējumu ar atjauninātu skalu būtu jāveic, cik iespējams, drīz pēc dienas, kas par nomaiņas dienu noteikta deleģētajā aktā par marķējumu ar atjauninātu skalu. Tirgotājiem marķējums ar atjauninātu skalu nebūtu jāizstāda pirms nomaiņas dienas.

(22)

Ir jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas dalībnieka uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par noteikumu ievērošanu, ņemot vērā to attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē, un būtu jānodrošina, ka tie dara tirgū pieejamus tikai tādus ražojumus, kas atbilst šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

(23)

Lai saglabātu klientu uzticēšanos energomarķējumam, nebūtu jāatļauj uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem un energopatēriņu neietekmējošiem ražojumiem izmantot citus marķējumus, kas atdarina energomarķējumu. Ja uz šādiem ražojumiem neattiecas deleģētie akti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt vai ieviest jaunas valsts shēmas šādu ražojumu marķēšanai. Tāpat tā paša iemesla dēļ nebūtu jāatļauj tādu papildu marķējumu, zīmju, simbolu vai uzrakstu izmantošana, kuri klientus varētu maldināt vai mulsināt par attiecīgā ražojuma enerģijas patēriņu. Par maldinošiem vai mulsinošiem nebūtu jāuzskata saskaņā ar Savienības tiesību aktiem paredzētie marķējumi, piemēram, riepu marķēšana, kas attiecas uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem ar vidi saistītiem parametriem, kā arī papildu marķējumi, piemēram, ES Energy Star un ES ekomarķējums.

(24)

Klientiem arvien biežāk tiek piedāvāti viņu ražojumu programmatūras vai aparātprogrammatūras atjauninājumi, kas pieejami pēc ražojumu laišanas tirgū un nodošanas ekspluatācijā. Kaut arī šādi atjauninājumi parasti ir paredzēti, lai uzlabotu ražojuma raksturlielumus, tie var arī ietekmēt uz energomarķējuma norādīto energoefektivitāti un citus ražojuma parametrus. Ja minētās izmaiņas nevēlami ietekmē uz marķējuma norādīto, klienti būtu jāinformē par šīm izmaiņām un būtu jādod viņiem iespēja atjauninājumu pieņemt vai noraidīt.

(25)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāprecizē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (5) paredzētie noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un Savienības tirgū ienākošo produktu kontroli attiecas uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem. Paturot prātā preču brīvas aprites principu, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes savā starpā efektīvi sadarbotos. Šāda sadarbība energomarķējuma jomā būtu jāpastiprina ar Komisijas atbalstu Administratīvās sadarbības grupām (AdCo) ekodizaina un energomarķējuma jautājumos.

(26)

Komisijas priekšlikumā jaunai regulai par ražojumu tirgus uzraudzību ir iekļauti noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 un Direktīvā 2001/95/EK (6) un vairākos nozarēm specifiskos Savienības saskaņošanas leģislatīvajos aktos. Minētais priekšlikums ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (7) paredzētos noteikumus par drošības klauzulām, kas būtu piemērojami visiem Savienības saskaņošanas leģislatīvajiem aktiem. Kamēr likumdevēji vēl izskata jauno regulu, ir lietderīgi atsaukties uz Regulu (EK) Nr. 765/2008 un iekļaut drošības klauzulas šajā regulā.

(27)

Tirgus uzraudzības darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 765/2008, netiek orientētas tikai uz veselības un drošības aizsardzību, bet piemērojamas arī to Savienības tiesību aktu izpildei, kuru mērķis ir citu sabiedrības interešu, tostarp energoefektivitātes, aizsardzība. Saskaņā ar Komisijas 2013. gada 13. februāra paziņojumu “20 darbības drošākiem un atbilstīgiem ražojumiem Eiropai: daudzgadu rīcības plāns ražojumu uzraudzībai ES” tirgus uzraudzības rīcības plānā drošākiem un atbilstīgākiem ražojumiem Eiropai, Savienības vispārējā riska novērtējuma metodika ir atjaunināta, lai tajā ietvertu visus riskus, tostarp tos, kas saistīti ar energomarķējumu.

(28)

Lai tirgus uzraudzība visā Savienības teritorijā darbotos saskanīgi un izmaksu ziņā efektīvi, ir arī jāpanāk, lai visa būtiskā informācija par valstu darbībām šajā saistībā – arī atsauce uz paziņojumiem, kas pieprasīti ar šo regulu, – būtu labi strukturēta, pilnībā arhivēta un lai dalībvalstis ar to apmainītos. Komisijas izveidotā Tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS) datubāze ir labi piemērota tam, lai veidotu pilnīgu tirgus uzraudzības informācijas datubāzi, un tāpēc būtu stingri jāmudina to izmantot.

(29)

Lai izveidotu patērētājiem noderīgu instrumentu, pavērtu tirgotājiem alternatīvas iespējas ražojumu informācijas lapu saņemšanai, atvieglotu atbilstības uzraudzību un nodrošinātu jaunākos tirgus datus, kas vajadzīgi konkrētu ražojumu marķējuma un informācijas lapu pārskatīšanas regulatīvajā procesā, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur ražojumu datubāze, kas sastāvētu no publiskās daļas un atbilstības daļas un kam vajadzētu būt pieejamai tiešsaistes portālā.

(30)

Neskarot dalībvalstu tirgus uzraudzības pienākumus un piegādātāju pienākumus pārbaudīt ražojumu atbilstību, prasītā informācija par ražojumu atbilstību piegādātājiem būtu jādara pieejama elektroniski ražojumu datubāzē. Informācija, kas attiecas uz patērētājiem un tirgotājiem, būtu jādara publiski pieejama ražojumu datubāzes publiskajā daļā. Minētā informācija būtu jādara pieejama kā atklāti dati, lai to varētu izmantot mobilo lietotņu izstrādātāji un citi salīdzināšanas instrumenti. Būtu jāatvieglo tieša piekļuve ražojumu datubāzes publiskajai daļai, nodrošinot uz lietotāju orientētus instrumentus, piemēram, dinamisku ātrās reaģēšanas kodu (QR kods), kas iekļauts drukātajā marķējumā.

(31)

Ražojumu datubāzes atbilstības daļai būtu jāpiemēro stingri datu aizsardzības noteikumi. Tehniskās dokumentācijas vajadzīgās konkrētās daļas atbilstības daļā būtu jādara pieejama gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan Komisijai. Ja kāda tehniskā informācija ir tik sensitīva, ka būtu nepiemēroti to iekļaut tehniskās dokumentācijas kategorijā, kā minēts saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos, tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpatur pilnvaras vajadzības gadījumā piekļūt minētajai informācijai saskaņā ar piegādātāju pienākumu sadarboties vai izmantojot tehniskās informācijas papildu daļas, ko piegādātāji brīvprātīgi augšupielādējuši ražojumu datubāzē.

(32)

Lai ražojumu datubāzi varētu izmantot pēc iespējas drīz, visiem modeļiem, kuru vienības ir laistas tirgū no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, reģistrācijai vajadzētu būt obligātai. Attiecībā uz modeļiem, kuru vienības tika laistas tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, bet kuras vairs netirgo, reģistrācijai vajadzētu būt fakultatīvai. Būtu jāparedz atbilstīgs pārejas laiks datubāzes izstrādei un tam, lai ļautu piegādātājiem izpildīt reģistrācijas pienākumu. Ja tirgū jau esošam ražojumam tiek veiktas jebkādas marķējuma un ražojuma informācijas lapas ziņā nozīmīgas izmaiņas, ražojums būtu jāuzskata par jaunu modeli un piegādātājam tas būtu jāreģistrē ražojumu datubāzē. Komisijai, sadarbojoties ar tirgus uzraudzības iestādēm un piegādātājiem, līdz ražojumu datubāzes publiskās un atbilstības daļas pilnīgai īstenošanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārejas procesam.

(33)

Sodiem, kas piemērojami par šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu noteikumu pārkāpumiem, vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(34)

Lai veicinātu energoefektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt pasākumus, kas stimulē energoefektīvu ražojumu izmantošanu. Dalībvalstis var pašas noteikt to, kādiem vajadzētu būt šādiem stimulējošiem pasākumiem. Šādiem stimulējošiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, un tiem nebūtu jārada nepamatoti šķēršļi tirgū. Šī regula neskar nekādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko attiecībā uz šādiem stimulējošiem pasākumiem var veikt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(35)

Enerģijas patēriņš, raksturlielumi un cita informācija par ražojumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar šo regulu konkrētiem ražojumiem noteiktas prasības, būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītas mūsdienīgas mērījumu un aprēķinu metodes. Pienācīgas iekšējā tirgus darbības interesēs standartiem vajadzētu būt saskaņotiem Savienības līmenī. Šādās metodēs un standartos pēc iespējas vairāk būtu jāņem vērā attiecīgā ražojuma reālā lietošana, jāatspoguļo vidusmēra patērētāja uzvedība, un tiem vajadzētu būt stabiliem, lai novērstu to tīšu vai netīšu apiešanu. Energomarķējumiem būtu jāatspoguļo ražojumu faktiskās lietošanas salīdzinošie rādītāji, ņemot vērā ierobežojumus, ka saistīti ar vajadzību pēc uzticamas un reproducējamas laboratoriskās testēšanas. Tāpēc piegādātāji nedrīkstētu iekļaut programmatūru vai aparatūru, kas testēšanas apstākļos automātiski maina ražojuma raksturlielumus. Ja konkrētiem ražojumiem noteikto prasību piemērošanas brīdī nav publicētu standartu, Komisijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē mērījumu un aprēķinu pagaidu metodes, kas attiecas uz minētajām konkrētam ražojumam noteiktajām prasībām. Kad atsauce uz šādu standartu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāuzskata, ka atbilstība šim standartam nozīmē arī atbilstību mērījumu metodēm, kas attiecas uz minētajām konkrētam ražojumam noteiktajām prasībām, kas pieņemtas, pamatojoties uz šo regulu.

(36)

Komisijai būtu jāparedz ilgtermiņa darba plāns par konkrētu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu marķējuma pārskatīšanu, tostarp provizorisku sarakstu ar vēl citiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuriem varētu izveidot energomarķējumu. Īstenojot šo darba plānu, būtu jāsāk ar attiecīgo ražojumu grupu tehnisko, vides un ekonomisko analīzi. Minētajā analīzē būtu jāaplūko arī papildu informācija, tostarp tas, kādas ir iespējas un izmaksas, lai patērētājiem sniegtu informāciju par energopatēriņu ietekmējoša ražojuma raksturlielumiem, piemēram, tā enerģijas patēriņu, ilgizturību vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, atbilstīgi mērķim veicināt aprites ekonomiku. Šādai papildu informācijai būtu jāuzlabo marķējuma saprotamība un iedarbīgums patērētāju acīs, un tai nebūtu jārada negatīva ietekme uz patērētājiem.

(37)

Uz tādu ražojumu piegādātājiem, kuri ir tirgoti saskaņā ar Direktīvu 2010/30/ES pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, būtu jāturpina attiecināt pienākums pēc tirgus uzraudzības iestāžu lūguma darīt pieejamu attiecīgo ražojumu tehniskās dokumentācijas elektronisko versiju. Ar atbilstīgiem pārejas noteikumiem būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un nepārtrauktība šajā ziņā.

(38)

Turklāt, lai nodrošinātu raitu pāreju uz šo regulu, esošās prasības, kas paredzētas saskaņā ar Direktīvas 2010/30/ES 10. pantu un Komisijas Direktīvu 96/60/EK (8) pieņemtajos deleģētajos aktos būtu jāturpina piemērot attiecīgajām ražojumu grupām līdz tās tiek atceltas vai aizvietotas ar saskaņā ar šo regulu pieņemtiem deleģētajiem aktiem. Minēto esošo prasību piemērošana neskar šajā regulā paredzēto pienākumu piemērošanu.

(39)

Lai izveidotu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu konkrētas ražojumu grupas saskaņā ar konkrētu kritēriju kopumu un lai izveidotu konkrētu ražojumu marķējumu un informācijas lapas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai saskaņā ar Savienības drošības procedūru noteikt, vai valstu pasākumi ir pamatoti vai nav, un paredzēt sīki izstrādātas prasības attiecībā uz darbības aspektiem, kas saistīti ar ražojumu datubāzi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(41)

Ņemot vērē to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošinot attiecīgu informāciju, dot klientiem iespēju izvēlēties efektīvākus ražojumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, turpinot pilnveidot saskaņoto tiesisko regulējumu un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(42)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem Direktīvas 2010/30/ES transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

(43)

Tādēļ Direktīva 2010/30/ES būtu jāatceļ,

a)

lietotiem ražojumiem, ja vien tie nav importēti no trešām valstīm;

b)

pasažieru vai preču transportlīdzekļiem.

1)

“energopatēriņu ietekmējošs ražojums” jeb “ražojums” ir jebkura prece vai sistēma, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu un kas ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, tostarp detaļas, kuras lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā klientiem un kuras paredzēts integrēt ražojumos;

2)

“ražojumu grupa” ir grupa, kurā ietilpst ražojumi ar vienādu galveno funkcionalitāti;

3)

“sistēma” ir vairāku tādu preču kombinācija, kuras apvienojumā pilda konkrētu funkciju paredzamā vidē un kuru energoefektivitāti tādā gadījumā var noteikt kā vienai vienībai;

4)

“modelis” ir ražojuma versija, kuras visām vienībām ir tādi paši tehniskie parametri, kas ir būtiski saistībā ar marķējumu un ražojuma informācijas lapu, un tāds pats modeļa identifikators;

5)

“modeļa identifikators” ir kods, kas parasti sastāv no burtiem un cipariem, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu piegādātāja nosaukumu;

6)

“ekvivalents modelis” ir modelis, kuram ir tādi paši tehniskie parametri, kas ir būtiski saistībā ar marķējumu, un tāda pati ražojuma informācijas lapa, bet kuru tas pats piegādātājs laidis tirgū vai nodevis ekspluatācijā kā citu modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

7)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas ražojumu piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

8)

“laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

9)

“nodot ekspluatācijā” nozīmē ražojuma pirmo lietošanu tā paredzētajam mērķim Savienības tirgū;

10)

“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījusi kāda ražojuma konstruēšanu vai ražošanu, un tirgo minēto ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi;

11)

“pilnvarotais pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

12)

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un Savienības tirgū laiž ražojumu no trešās valsts;

13)

“tirgotājs” ir mazumtirgotājs vai cita fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai ar nomaksu vai izstāda ražojumus klientiem vai uzstādītājiem komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas;

14)

“piegādātājs” ir ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tāda ražotāja pilnvarotais pārstāvis, kurš neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai importētājs, kurš šo ražojumu laiž Savienības tirgū;

15)

“tālpārdošana” ir piedāvāšana pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai ar nomaksu pa pastu, pēc kataloga, internetā, pa telefonu vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kad potenciālajam klientam nav iespējams apskatīt izstādītu ražojumu;

16)

“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražojumu pērk, nomā vai saņem savai personīgai lietošanai neatkarīgi no tā, vai tā rīkojas nolūkos, kas ir nesaistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai ne;

17)

“energoefektivitāte” ir attiecība starp iegūto jaudu, pakalpojumu, precēm vai enerģiju un ieguldīto enerģiju;

18)

“saskaņotais standarts” ir standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (11) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

19)

“marķējums” ir grafiska diagramma drukātā vai elektroniskā veidā, kas ietver slēgtu skalu, kurā izmantoti tikai burti no A līdz G, kur katrs burts atbilst klasei un katra klase atbilst enerģijas ietaupījumiem, septiņās dažādās krāsās no tumši zaļas līdz sarkanai, lai informētu klientus par energoefektivitāti un enerģijas patēriņu; tas ietver marķējumus ar atjauninātu skalu un marķējumus ar mazāk klasēm un krāsām saskaņā ar 11. panta 10. un 11. punktu;

20)

“skalas atjaunināšana” ir pasākums, ar ko nosaka stingrākas prasības, kas jāizpilda, lai konkrētai ražojumu grupai sasniegtu marķējumā norādīto energoklasi;

21)

“marķējums ar atjauninātu skalu” ir konkrētas ražojumu grupas marķējums, kura skala ir atjaunināta un kuru var atšķirt no marķējumiem, ko piemēroja pirms skalas atjaunināšanas, vienlaikus saglabājot visu marķējumu vizuālu un uztveramu saskaņotību;

22)

“ražojuma informācijas lapa” ir standarta dokuments ar informāciju par ražojumu drukātā vai elektroniskā veidā;

23)

“tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, kas ir pietiekama, lai tirgus uzraudzības iestādēm dotu iespēju novērtēt ražojuma marķējuma un ražojuma informācijas lapas precizitāti, tostarp testēšanas pārskati vai līdzīgi tehniski pierādījumi;

24)

“papildu informācija” ir deleģētajā aktā norādīta informācija par ražojuma funkcionālajiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

25)

“ražojumu datubāze” ir datu kopums, kas attiecas ražojumiem un kas ir sistemātiski sakārtots un ietver uz patērētājiem orientētu publisko daļu, kurā ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību ir pieejama informācija par ražojuma individuālajiem parametriem, tiešsaistes portālu pieejamībai un atbilstības daļu ar skaidri noteiktām pieejamības un drošības prasībām;

26)

“verifikācijas pielaide” ir tirgus uzraudzības iestāžu vai to vārdā veikto verifikācijas testu mērījumu un aprēķinu rezultātu maksimāli pieļaujamā novirze salīdzinājumā ar paziņoto vai publicēto parametru vērtībām, kurā atspoguļota starplaboratoriju rezultātu variāciju novirze.

a)

redzamā veidā izvieto, tostarp veicot tālpārdošanu tiešsaistē, marķējumu, ko attiecīgā deleģētā akta aptvertajām modeļa vienībām nodrošinājis piegādātājs vai kas darīts pieejams saskaņā ar 2. punktu; un

b)

pārdošanas brīdī pēc pieprasījuma dara klientiem pieejamu ražojuma informācijas lapu, tostarp fiziskā veidolā.

a)

saskaņā ar attiecīgo deleģēto aktu konkrēta modeļa vizuālos reklāmas materiālos vai tehniskajos reklāmizdevumos norāda ražojuma energoefektivitātes klasi un uz marķējuma esošo efektivitātes klašu diapazonu;

b)

sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un nekavējoties rīkojas, lai – vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma – novērstu jebkādu neatbilstību šajā regulā un attiecīgajos deleģētajos aktos noteiktajām prasībām, par ko tie ir atbildīgi;

c)

ražojumiem, uz kuriem attiecas attiecīgie deleģētie akti, nenodrošina vai neizvieto citus marķējumus, zīmes, simbolus vai uzrakstus, kas neatbilst šīs regulas un attiecīgo deleģēto aktu prasībām, ja tas var maldināt vai mulsināt klientus par enerģijas vai citu resursu patēriņu lietošanas laikā;

d)

ražojumiem, uz kuriem neattiecas deleģētie akti, nepiegādā un neizvieto marķējumus, kas atdarina šajā regulā un attiecīgajos deleģētajos aktos paredzētos marķējumus;

e)

ražojumiem, kuri nav saistīti ar enerģiju, nepiegādā un neizvieto marķējumus, kas atdarina šajā regulā vai deleģētajos aktos paredzētos marķējumus.

a)

datus, kas nepieciešami neatbilstīgā ražojuma identificēšanai;

b)

datus par ražojuma izcelsmi;

c)

par iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku;

d)

par veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī piegādātāja vai attiecīgā gadījumā tirgotāja paustajiem argumentiem.

a)

līdz 2025. gada 2. augustam iesniedz pārskatus par Deleģēto regulu (ES) Nr. 811/2013, (ES) Nr. 812/2013 un (ES) 2015/1187 darbības jomās ietilpstošajām ražojumu grupām, lai atjauninātu to marķējuma skalas, un attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 2. augustam, ievērojot šīs regulas 16. pantu, pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, ieviešot marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu.

Deleģētos aktus, ar ko ievieš marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu, katrā ziņā pieņem ne vēlāk kā 2030. gada 2. augustā;

b)

līdz 2018. gada 2. novembrim, ievērojot šīs regulas 16. pantu, pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, ieviešot marķējumus ar atjauninātu A līdz G skalu to ražojumu grupām, uz kurām attiecas Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1059/2010 (15), (ES) Nr. 1060/2010 (16), (ES) Nr. 1061/2010 (17), (ES) Nr. 1062/2010 (18) un (ES) Nr. 874/2012 (19) un Direktīva 96/60/EK, lai 12 mēnešus pēc to stāšanās spēkā marķējumu ar atjauninātu skalu izvietotu gan veikalos, gan tiešsaistē.

a)

30 % no Savienības tirgū pārdoto ražojumu grupai piederošām modeļu vienībām atbilst augstākajai energoefektivitātes klasei A un ir sagaidāma tehnoloģiju turpmāka attīstība; vai

b)

50 % no Savienības tirgū pārdoto ražojumu grupai piederošām modeļu vienībām atbilst divām visaugstākajām energoefektivitātes klasēm A un B un ir sagaidāma tehnoloģiju turpmāka attīstība.

a)

piegādātājs, laižot ražojumu tirgū, nodrošina tirgotājam gan esošos marķējumus, gan marķējumus ar atjauninātu skalu un ražojuma informācijas lapas laikposmam, kas sākas četrus mēnešus pirms dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja esošais marķējums un marķējums ar atjauninātu skalu paredz atšķirīgu modeļa testēšanu, piegādātājs var izvēlēties nepiegādāt esošo marķējumu ar tām modeļa vienībām, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā četru mēnešu laikposmā pirms dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu, ja neviena no vienībām, kas pieder pie tā paša modeļa vai ekvivalentiem modeļiem, nav tikusi laista tirgū vai nodota ekspluatācijā pirms minētā četru mēnešu laikposma sākuma. Šādā gadījumā tirgotājs pirms šīs dienas minētās vienības nepiedāvā pārdošanai. Piegādātājs pēc iespējas drīz par šīm sekām informē attiecīgo tirgotāju, tostarp gadījumos, kad tas šādas vienības iekļauj savos piedāvājumos tirgotājiem;

b)

piegādātājs ražojumiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā pirms četru mēnešu laikposma, pēc tirgotāja pieprasījuma saskaņā ar 3. panta 2. punktu, sākot ar minētā laikposma sākuma dienu, piegādā marķējumu ar atjauninātu skalu. Šādiem ražojumiem tirgotājs saņem marķējumu ar atjauninātu skalu saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas:

c)

tirgotājs esošo marķējumu uz izstādītajiem ražojumiem gan veikalos, gan tiešsaistē nomaina ar marķējumu ar atjauninātu skalu 14 darba dienu laikā pēc dienas, kas attiecīgajā deleģētajā aktā norādīta kā diena, kurā sāk izvietot marķējumu ar atjauninātu skalu. Tirgotājs marķējumu ar atjauninātu skalu neizstāda pirms minētās dienas.

a)

atbalstīt tirgus uzraudzības iestādes tām noteikto uzdevumu veikšanā saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, tostarp to izpildē;

b)

sniegt sabiedrībai informāciju par tirgū laistiem ražojumiem un to energomarķējumu, un ražojumu informācijas lapām;

c)

saistībā ar energomarķējumu pārskatīšanu nodrošināt Komisijai atjauninātu informāciju par ražojumu energoefektivitāti.

a)

vispārīgu modeļa aprakstu, kas ir pietiekams, lai to varētu nepārprotami un viegli identificēt;

b)

atsauces uz piemērotajiem saskaņotajiem standartiem vai citiem izmantotajiem mērījumu standartiem;

c)

īpašus piesardzības pasākumus, kas ievērojami, montējot, uzstādot modeli, veicot tā tehnisko apkopi vai testēšanu;

d)

izmērītos modeļa tehniskos parametrus;

e)

aprēķinus, kas veikti ar izmērītajiem parametriem;

f)

testēšanas apstākļus, ja tie nav pietiekami aprakstīti b) punktā.

a)

administratīvā sloga mazināšanu piegādātājam un citiem datubāzes lietotājiem;

b)

lietošanas vienkāršību un izmaksu lietderību; un

c)

dubultas datu ievadīšanas automātisku novēršanu.

a)

aizsardzība pret neparedzētu izmantošanu un konfidenciālas informācijas aizsardzība, balstoties uz stingriem drošības pasākumiem;

b)

piekļuves tiesības, kuru pamatā ir princips par vajadzību pēc informācijas;

c)

personas datu apstrāde attiecīgā gadījumā notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK;

d)

piekļuve datiem ir ierobežota apjoma, lai novērstu lielāku datu kopumu kopēšanu;

e)

piegādātājs var izsekot piekļuvi datiem attiecībā uz tās tehnisko dokumentāciju.

a)

ievērojot jaunākos pieejamos datus un ņemot vērā Savienības tirgū laistos daudzumus, ražojumu grupai ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un attiecīgā gadījumā citus resursus;

b)

ražojumu grupā modeļiem ar līdzvērtīgu funkcionalitāti ievērojami atšķiras attiecīgie raksturlielumi;

c)

nav ievērojamas negatīvas ietekmes ražojumu grupas cenas un ar aprites ciklu saistīto izmaksu ziņā;

d)

ražojumu grupai paredzētu energomarķējuma prasību ieviešanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz ražojuma funkcionalitāti lietošanas laikā.

a)

tās konkrētās ražojumu grupas definīcija, kura atbilst 2. panta 1. punktā izklāstītajai “energopatēriņu ietekmējoša ražojuma” definīcijai un uz kuru ir attiecināmas sīki izstrādātas marķējuma prasības;

b)

marķējuma dizains un saturs, tai skaitā enerģijas patēriņa skala no A līdz G, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes pa ražojumu grupām un kas visos gadījumos ir skaidrs un salasāms. Klasifikācijas pakāpes no A līdz G atbilst ievērojamam enerģijas un izmaksu ietaupījumam un attiecīgai ražojuma diferencēšanai no klienta viedokļa. Ar tiem arī precizē, kādā veidā klasifikācijas pakāpes no A līdz G un attiecīgā gadījumā enerģijas patēriņš tiek norādīts labi redzamā vietā uz marķējuma;

c)

attiecīgā gadījumā – citu resursu izmantojums un papildu informācija par ražojumu; tādā gadījumā marķējumā uzsvars ir uz ražojuma energoefektivitāti. Papildu informācija ir viennozīmīga, un tai nav negatīvas ietekmes uz marķējuma kā tāda skaidru saprotamību un iedarbīgumu klientu vidū. Tās pamatā ir dati, kas saistīti ar fiziskiem ražojuma parametriem, kurus tirgus uzraudzības iestādes var izmērīt un pārbaudīt;

d)

attiecīgā gadījumā marķējumā iekļauta norāde, lai klienti varētu atpazīt energoviedus ražojumus, t. i., tādus, kas ir spējīgi automātiski izmainīt un optimizēt savus energopatēriņa modeļus, reaģējot uz ārējiem stimuliem (piemēram, signāliem, kas saņemti no centrālas mājas energopārvaldības sistēmas, vai ar šīs sistēmas palīdzību, signāliem par cenām, tiešiem kontroles signāliem, vietējiem mērījumiem), vai spējīgi veikt citus pakalpojumus, kas palielina energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas patēriņu, ar mērķi uzlabot enerģijas izmantošanas ietekmi uz vidi visā energosistēmā;

e)

vietas, kur marķējumu izvieto, piemēram, vai to piestiprina ražojuma vienībai, ja ar to tai netiek nodarīts bojājums, uzdrukā uz iepakojuma, nodrošina elektroniskā formātā vai izvieto tiešsaistē, ņemot vērā 3. panta 1. punkta prasības, un ietekmi uz klientiem, piegādātājiem un tirgotājiem;

f)

vajadzības gadījumā – ražojumu marķēšanas elektroniskie līdzekļi;

g)

veids, kā marķējums un ražojuma informācijas lapa jānodrošina tālpārdošanas gadījumā;

h)

nepieciešamais ražojuma informācijas lapas un tehniskās dokumentācijas saturs un attiecīgā gadījumā formāts un citas ziņas, tostarp iespēja ražojuma informācijas lapas parametrus ievadīt datubāzē saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

i)

verifikācijas pielaides, kas dalībvalstīm jāizmanto, pārbaudot atbilstību prasībām;

j)

tas, kā energoklasi un uz marķējuma pieejamo energoklašu klāstu iekļauj vizuālos reklāmas materiālos un tehniskajos reklāmizdevumos, tostarp attiecībā uz salasāmību un redzamību;

k)

regulas 13. pantā minētās mērījumu un aprēķinu metodes, kas jāizmanto, lai noteiktu, kāda informācija iekļaujama marķējumā un ražojuma informācijas lapā, tostarp energoefektivitātes indeksa (EEI) vai līdzvērtīga parametra definīcija;

l)

tas, vai lielākām ierīcēm ir jābūt ar lielāku energoefektivitāti, lai sasniegtu konkrēto energoefektivitātes klasi;

m)

visu marķējumā ietverto papildu norāžu formāts, kuras dod klientam iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem piekļūt sīkākai informācijai par ražojuma raksturlielumiem, kas iekļauta ražojuma informācijas lapā. Minēto atsauču formāts var būt tīmekļa vietnes adrese, dinamisks ātrās atbildes kods (QR kods), saite uz marķējumiem tiešsaistē vai jebkādi citi patērētājam derīgi līdzekļi;

n)

attiecīgā gadījumā tas, kā energoklases, ar kurām apraksta ražojuma enerģijas patēriņu lietošanas laikā, būtu jāattēlo uz ražojuma interaktīvā displeja;

o)

deleģētā akta novērtēšanas un no tās izrietošas iespējamas pārskatīšanas diena;

p)

attiecīgā gadījumā – atšķirības, kas energoefektivitātes ziņā pastāv dažādos klimatiskajos reģionos;

q)

attiecībā uz 4. panta 6. punktā ietverto prasību saglabāt informāciju datubāzes atbilstības daļā – glabāšanas termiņu, kas nepārsniedz 15 gadus, attiecīgā gadījumā saistībā ar ražojuma vidējo aprites ciklu.