24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/18

(1)

Savienībā civilajā aviācijā būtu jānodrošina augsts lidojumu drošuma vispārējais līmenis un būtu jāpieliek visas pūles, lai samazinātu nelaimes gadījumu un incidentu skaitu, nodrošinot sabiedrības uzticēšanos gaisa transportam.

(2)

Pēdējā desmitgadē tādu nelaimes gadījumu skaits civilajā aviācijā, kuros ir bojāgājušie, ir bijis vairāk vai mazāk nemainīgs. Tomēr nelaimes gadījumu skaits varētu pieaugt turpmākajās desmitgadēs, pieaugot gaisa satiksmes apjomam atbilstīgi prognozēm, kā arī palielinoties gaisa kuģu tehniskajai sarežģītībai.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (3) mērķis ir novērst nelaimes gadījumus, atvieglinot nekavējošas efektīvas un augsti kvalitatīvas drošības izmeklēšanas norisi. Šai regulai nebūtu jāiejaucas nelaimes gadījuma un incidenta izmeklēšanas procesā, ko pārvalda valstu drošības izmeklēšanas iestādes, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 996/2010. Nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta situācijā paziņojumu par atgadījumu sniedz arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 996/2010.

(4)

Pastāvošie Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (4) un tās īstenošanas regulas, uzliek konkrētām organizācijām pienākumus izveidot ziņošanas par atgadījumiem sistēmas saistībā ar to lidojumu drošuma pārvaldības sistēmu. Tam, ka organizācijas ievēro Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulas, nebūtu tās jāatbrīvo no pienākuma ievērot šo regulu. Tāpat arī tam, ka organizācijas ievēro šo regulu, nebūtu tās jāatbrīvo no pienākuma ievērot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulas. Tomēr tam nebūtu jāizraisa divu paralēlu ziņošanas sistēmu izveide, un Regula (EK) Nr. 216/2008, tās īstenošanas regulas un šī regula būtu jāuztver kā savstarpēji papildinošas.

(5)

Pieredze liecina, ka bieži vien pirms nelaimes gadījuma ar drošību saistīti incidenti un trūkumi ir liecinājuši par lidojumu drošuma apdraudējumiem. Lidojumu drošuma informācija tāpēc ir svarīgs avots, lai atklātu pastāvošos un iespējamos lidojumu drošuma apdraudējumus. Turklāt, lai arī gūt mācību no nelaimes gadījuma ir ļoti svarīgi, ir konstatēts, ka tīri reaktīvas sistēmu spējas pastāvīgi radīt uzlabojumus ir ierobežotas. Tāpēc reaktīvās sistēmas būtu jāpapildina ar proaktīvām sistēmām, kuras izmanto citus lidojumu drošuma informācijas veidus, lai panāktu efektīvus aviācijas drošības uzlabojumus. Savienībai, tās dalībvalstīm, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”) un organizācijām būtu jādod ieguldījums lidojumu drošuma uzlabošanā, ieviešot proaktīvas un uz faktiem balstītas lidojumu drošuma sistēmas, kas būtu vērstas uz nelaimes gadījumu novēršanu, pamatojoties uz visas atbilstīgās informācijas par lidojumu drošumu, tostarp informācijas par atgadījumiem civilajā aviācijā, analīzi.

(6)

Lai uzlabotu aviācijas lidojumu drošumu, attiecīgā informācija par civilās aviācijas lidojumu drošumu būtu jāpaziņo, jāapkopo, jāglabā, jāaizsargā, jāizplata, būtu jāveic šādas informācijas apmaiņa, un tā būtu jāanalizē, un uz apkopotās informācijas pamata būtu jāveic attiecīgi drošuma uzlabošanas pasākumi. Šāda proaktīva un uz faktiem balstīta pieeja būtu jāīsteno dalībvalstu attiecīgajām aviācijas drošības iestādēm, organizācijām savas lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas satvarā un Aģentūrai.

(7)

Prasībām, ko organizācijām piemēro saistībā ar ziņojumiem par atgadījumiem, vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgās organizācijas lielumu un tās darbības jomu. Tādēļ varētu būt iespējams – jo īpaši mazāku organizāciju gadījumā – pieņemt lēmumu apvienot vai apkopot organizācijā pienākumus saistībā ar atgadījumiem, dalīties uzdevumos, kas saistīti ar ziņošanu par atgadījumiem, ar citām tāda paša veida organizācijām vai izmantot ārpakalpojumus, ko ar mērķi apkopot, izvērtēt, apstrādāt, analizēt un glabāt ziņas par atgadījumiem sniedz specializētas vienības, kuras apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tādām vienībām būtu jāievēro šajā regulā noteiktie aizsardzības un konfidencialitātes principi. Ārpakalpojumu organizācijai būtu jāuztur pienācīga kontrole pār uzdevumiem, kas veikti, izmantojot ārpakalpojumus, un tai būtu jāuzņemas galīgā pārskatatbildība un atbildība par šajā regulā paredzēto prasību piemērošanu.

(8)

Ir jānodrošina, ka aviācijas jomas ierindas profesionāļi sistemātiski ziņo par atgadījumiem, kas būtiski apdraud aviācijas drošību. Obligātās ziņošanas sistēmas būtu jāpapildina ar brīvprātīgas ziņošanas sistēmām, un abām sistēmām būtu personām jādod iespēja sniegt ziņas par atgadījumiem saistībā ar aviācijas drošību. Organizācijās, Aģentūrā un dalībvalstu kompetentajās iestādēs būtu jāizveido obligātas un brīvprātīgas ziņošanas sistēmas. Apkopotā informācija būtu jānosūta iestādei, kuras kompetencē ir pienācīga uzraudzība aviācijas lidojumu drošuma uzlabošanas nolūkā. Organizācijām būtu jāanalizē minētie atgadījumi, kas varētu ietekmēt lidojumu drošumu, lai apzinātu lidojumu drošuma apdraudējumus un veiktu jebkādus atbilstīgus vai preventīvus korektīvos pasākumus. Organizācijām savu analīžu sākotnējie rezultāti būtu jāsūta savu dalībvalstu kompetentajai iestādei vai Aģentūrai, un organizācijām būtu arī jānosūta tām galīgie analīzes rezultāti, ja minētie rezultāti uzrāda faktisku vai potenciālu aviācijas drošības risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai būtu jāievieš līdzīga procedūra attiecībā uz tiem atgadījumiem, par kuriem tām ziņots tieši, un būtu pienācīgi jāuzrauga organizācijas izvērtējums un jebkāds veiktais korektīvais vai preventīvais pasākums.

(9)

Dažādu kategoriju personāls, kas strādā vai ir citādi iesaistīts civilajā aviācijā, novēro notikumus, kas ir nozīmīgi nelaimes gadījumu novēršanai. Tādēļ viņiem vajadzētu būt pieejamiem rīkiem, kas viņiem ļauj par tādiem notikumiem ziņot, un būtu jāgarantē viņu aizsardzība. Lai mudinātu darbiniekus ziņot par atgadījumiem un dotu viņiem spēju pilnīgāk novērtēt pozitīvo ietekmi, kāda uz aviācijas drošību ir ziņošanai par atgadījumiem, viņi būtu regulāri jāinformē par pasākumiem, kas veikti ziņošanas par atgadījumiem sistēmu satvarā.

(10)

Apdraudējumi un riski saistībā ar sarežģītiem ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem ļoti atšķiras no apdraudējumiem un riskiem, kas saistās ar cita veida gaisa kuģiem. Tādēļ, lai gan šai regulai būtu jāattiecas uz visu aviācijas nozari, tās noteiktajām prasībām vajadzētu būt samērīgām ar dažādu veidu gaisa kuģu darbības jomu un sarežģītību. Attiecīgi informācijai par atgadījumiem, kuros ir iesaistīti gaisa kuģi, kas nav sarežģīti ar dzinēju darbināmi gaisa kuģi, būtu jāpiemēro vienkāršoti ziņošanas pienākumi, kas labāk pielāgoti minētajai aviācijas nozarei.

(11)

Papildus šajā regulā paredzētajām sistēmām būtu jāsekmē citu līdzekļu izstrāde, lai apkopotu informāciju par lidojumu drošumu un tādējādi apkopotu papildu informāciju, kas varētu veicināt aviācijas drošības uzlabošanu. Ja organizācijām jau ir lidojumu drošuma informācijas apkopošanas sistēmas, kas labi darbojas, tām būtu jāļauj turpināt izmantot minētās sistēmas līdztekus sistēmām, kas jāizveido, piemērojot šo regulu.

(12)

Drošības izmeklēšanas iestādēm un jebkurai vienībai, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana Savienībā, vajadzētu būt pilnīgai piekļuvei savās valstīs apkopotajām ziņām par atgadījumiem un glabātajiem ziņojumiem par atgadījumiem, lai pieņemtu lēmumu par to, kuru incidentu drošības izmeklēšanu būtu jāveic, kā arī lai noteiktu, kur gūstama mācība aviācijas drošības interesēs, un lai izpildītu savas saistības pārraudzības jomā.

(13)

Kvalitatīvu un pilnīgu datu esamība ir būtiska, jo, analizējot neprecīzus datus un atvasinot no tiem tendences, var iegūt maldinošus rezultātus un novirzīt centienus uz neatbilstīgu rīcību. Turklāt šādi neprecīzi dati var mazināt tās informācijas ticamību, kas iegūta ziņošanas par atgadījumiem sistēmās. Lai nodrošinātu ziņojumu par atgadījumiem kvalitāti un veicinātu to pilnīgumu, tajos būtu jāiekļauj konkrēta minimālā informācija, kas var būt atšķirīga atkarībā no konkrētās atgadījumu kategorijas. Turklāt būtu jāīsteno procedūras, lai pārbaudītu informācijas kvalitāti un novērstu ziņojuma par atgadījumu neatbilstību sākotnējām apkopotajām ziņām par atgadījumu. Turklāt ar Komisijas atbalstu būtu jāizstrādā piemērots pamatnostādņu materiāls, īpaši, lai nodrošinātu datu kvalitāti un veicinātu to pilnīgumu, kā arī nodrošinātu datu konsekventu un vienotu iekļaušanu datubāzēs. Lai sniegtu vajadzīgo atbalstu, būtu jāorganizē arī semināri, īpaši tas būtu jādara Komisijai.

(14)

Komisijai būtu jāizveido vienota Eiropas riska klasifikācijas shēma, lai, aplūkojot atsevišķus paaugstināta riska atgadījumus, kas attiecas uz lidojumu drošumu, nodrošinātu nepieciešamās tūlītējās rīcības noteikšanu. Pēc iepazīšanās ar kopsavilkuma informāciju minētajai shēmai arī būtu jādod iespēja apzināt galvenās riska jomas. Šādai shēmai būtu jāpalīdz attiecīgajām vienībām izvērtēt atgadījumus un noteikt, kurā jomā būtu jākoncentrē to pūliņi. Vienotai Eiropas riska klasifikācijas shēmai būtu jāveicina integrēta un saskaņota pieeja riska pārvaldībai visā Eiropas aviācijas sistēmā un tādējādi jādod iespēja organizācijām, dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai saskaņoti pievērsties centieniem uzlabot lidojumu drošumu.

(15)

Vienotai Eiropas riska klasifikācijas shēmai, pamatojoties uz kopsavilkuma informāciju no Eiropas perspektīvas, arī būtu jādara iespējamu svarīgu riska jomu apzināšanu Savienībā un atbalstīt darbu, kas ieguldīts Eiropas aviācijas drošības programmas un Eiropas aviācijas drošības plāna jomā. Komisijai būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts, lai nodrošinātu konsekventu un vienotu riska klasifikāciju dalībvalstīs.

(16)

Lai atvieglinātu informācijas apmaiņu, ziņojumi par atgadījumiem būtu jāglabā datubāzēs, kurām būtu jābūt saderīgām ar Eiropas koordinācijas centra gaisa kuģu atgadījumu ziņošanas sistēmu (Eccairs) (programmatūra, ko ziņojumu par atgadījumiem glabāšanai izmanto visas dalībvalstis un Eiropas Centrālais repozitorijs) un ADREP taksonomiju (Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) taksonomija, kas arī tiek izmantota Eccairs programmatūrā). Aģentūrai un Komisijai būtu jānodrošina tehniskais atbalsts sistēmu savstarpējai izmantojamībai.

(17)

Organizācijām vienā vai vairākās datubāzēs būtu jāglabā ziņojumi par atgadījumiem, kuru pamatā ir ziņas par atgadījumiem, kas apkopotas saskaņā ar obligātās un, attiecīgā gadījumā, brīvprātīgās ziņošanas sistēmām. Vajadzētu būt iespējamam, ka datubāzes sarežģītība ir samērīga ar attiecīgās organizācijas lielumu un/vai tās nozīmi saistībā ar šīs regulas mērķiem, un tai būtu jāsastāv vismaz no datu datnes, kurā iekļauti vienotie obligātie datu lauki un, attiecīgā gadījumā, specifiski obligātie datu lauki.

(18)

Ja atgadījumā ir iesaistīts kādā dalībvalstī reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, kura ekspluatants ir organizācija, kas kādā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, par to būtu jāziņo arī tad, ja šis atgadījums noticis ārpus minētās dalībvalsts teritorijas.

(19)

Savienībā būtu jāapmainās ar informāciju par atgadījumiem, lai uzlabotu iespējas konstatēt faktiskus vai potenciālus apdraudējumus. Šai informācijas apmaiņai būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm piekļūt visai informācijai par tiem atgadījumiem, kas notikuši to teritorijā vai to gaisa telpā, bet par kuriem ziņots citai dalībvalstij. Tam arī būtu jādod iespēja Aģentūrai iegūt precīzu informāciju par atgadījumiem un piekļūt visiem Savienībā apkopotajiem ziņojumiem par atgadījumiem, lai vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus nolūkā novērst Savienībā konstatētu risku. Šai informācijas apmaiņai būtu jādod iespēja dalībvalstu kompetentajām iestādēm iegūt precīzu informāciju par atgadījumiem to gaisa telpā un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus nolūkā novērst to teritorijā konstatētu risku.

(20)

Apmaiņas ar informāciju par atgadījumiem mērķim vajadzētu būt novērst aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus. Tas nebūtu jāizmanto, lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības vai lai noteiktu drošuma rādītāju kritērijus.

(21)

Visiedarbīgākais veids, kā nodrošināt liela lidojumu drošuma informācijas apjoma apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Aģentūru, ir – izmantojot Eiropas Centrālo repozitoriju ar noteikumu, ka dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai ir tam pilnīga piekļuve.

(22)

Visa ar lidojumu drošumu saistītā informācija, kura iegūta no ziņojumiem par atgadījumiem, kas tiek apkopoti Savienībā, būtu laikus jāpārsūta uz Eiropas Centrālo repozitoriju. Tam būtu jāietver ne vien informācijas par incidentiem apkopošana, bet arī informācija par nelaimes gadījumiem un nopietnu incidentu izmeklēšanu, ievērojot Regulu (ES) Nr. 996/2010.

(23)

Šī regula būtu jāpiemēro organizāciju, dalībvalstu un Aģentūras datubāzēs glabātajai informācijai par atgadījumiem.

(24)

Visai Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautajai ar lidojumu drošību saistītajai informācijai vajadzētu būt pieejamai vienībām, kurām uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana Savienībā, tostarp Aģentūrai un iestādēm, kas atbild par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu Savienībā.

(25)

Ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējamam pieprasīt piekļuvi konkrētai Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautai informācijai, ievērojot noteikumus attiecībā uz šādas informācijas konfidencialitāti un iesaistīto personu anonimitāti.

(26)

Ņemot vērā, ka valsts kontaktpunkti ir vislabāk informēti par ieinteresētajām personām, kas veic uzņēmējdarbību konkrētajā dalībvalstī, katram valsts kontaktpunktam būtu jāapstrādā pieprasījumi, kurus iesniegušas ieinteresētās personas, kas veic uzņēmējdarbību tā dalībvalsts teritorijā. Komisijai būtu jāapstrādā pieprasījumi, kurus iesniegušas trešo valstu vai starptautisku organizāciju ieinteresētās personas.

(27)

Ziņojumos par atgadījumiem iekļautā informācija būtu jāanalizē un drošības riski – jāapzina. Būtu jānosaka un laikus jāīsteno jebkuri atbilstīgi pasākumi aviācijas drošības uzlabošanai. Informācija par atgadījumu analīzi un turpmākiem pasākumiem būtu jāizplata organizācijās, dalībvalstu kompetentajās iestādēs un Aģentūrā, jo atgriezeniskas saites sniegšana par ziņotajiem atgadījumiem ir labs stimuls personām, lai tās ziņotu par atgadījumiem. Attiecīgā gadījumā un ja iespējams, informācija par atgadījumu analīzi un turpmākiem pasākumiem būtu jāsniedz arī tām personām, kuras par atgadījumiem ir tieši ziņojušas dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai. Šajā atgriezeniskajā saitē būtu jāievēro noteikumi par konfidencialitāti un aizsardzību attiecībā uz ziņotāju un ziņojumā par atgadījumiem minētajām personām, ievērojot šo regulu.

(28)

Šai regulai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, Aģentūrai un organizācijām pārvaldīt aviācijas drošības riskus. Organizāciju lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas tiek papildinātas ar dalībvalstu un Aģentūras lidojumu drošuma pārvaldības sistēmām. Organizācijas pārvalda lidojumu drošuma riskus saistībā ar savām konkrētajām darbībām, savukārt dalībvalstu kompetentās iestādes un Aģentūra pārvalda lidojumu drošuma riskus dalībvalstīm un Savienības aviācijas sistēmām kopumā, risinot kopīgus aviācijas drošības riskus savā attiecīgajā dalībvalstī vai Savienības mērogā. Aģentūras un dalībvalstu kompetento iestāžu atbildībai nebūtu jāatbrīvo organizācijas no to tiešās atbildības attiecībā uz lidojumu drošuma pārvaldību, kas saistās ar produktiem un pakalpojumiem, ko tās nodrošina. Šajā nolūkā organizācijām būtu jāapkopo un jāanalizē informācija par atgadījumiem, lai apzinātu un mazinātu ar savām darbībām saistītos apdraudējumus. Tām arī būtu jāizvērtē saistītie lidojumu drošuma riski un jāpiešķir resursi, lai veiktu nekavējošus un atbilstīgus lidojumu drošuma risku mazināšanas pasākumus. Process tā kopumā būtu jāpārrauga attiecīgajai kompetentajai iestādei, kurai vajadzības gadījumā būtu jāpieprasa, lai tiktu veikta papildu darbība ar mērķi nodrošināt, ka lidojumu drošuma trūkumi tiek pareizi novērsti. No otras puses, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai būtu jāpapildina organizāciju lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas attiecīgi dalībvalsts un Eiropas mērogā.

(29)

Kad dalībvalstis nosaka, kāds pasākums jāiekļauj to valsts lidojumu drošuma programmā un valsts lidojumu drošuma plānā, un lai nodrošinātu, ka pasākums balstās uz faktiem, tām būtu jāizmanto informācija, kas iegūta no apkopotajiem ziņojumiem par atgadījumiem un no to analīzes. Valsts lidojumu drošuma programma un valsts lidojumu drošuma plāns tiek papildināti Eiropas mērogā ar Eiropas aviācijas drošības programmu un Eiropas aviācijas drošības plānu.

(30)

Ņemot vērā to, ka mērķi – proti, uzlabot aviācijas drošību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstu administrētās atsevišķās ziņošanas sistēmas ir neefektīvākas par koordinētu informācijas apmaiņas tīklu, kas ļauj Savienības līmenī apzināt iespējamas lidojumu drošuma problēmas un galvenās riska jomas, valstu līmenī veiktā analīze būtu jāpapildina ar Savienības līmeņa analīzi un turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu sekmīgāku izvairīšanos no aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem. Šis uzdevums Savienības līmenī būtu jāpilda aviācijas drošības analītiķu tīklam koordinācijā ar Aģentūru un Komisiju. Minētajam tīklam būtu jāvar pieņemt vienprātīgu lēmumu uzaicināt uz savām sanāksmēm citus novērotājus, tostarp nozares darbiniekus vai pārstāvjus.

(31)

Eiropas aviācijas drošības programmai un Eiropas aviācijas drošības plānam būtu jo īpaši jāizmanto aviācijas drošības analītiķu tīkla darbs, lai noteiktu, kāds pasākums jāīsteno Savienības līmenī tādā perspektīvā, kuras pamatā ir fakti.

(32)

Būtu jāsniedz plašākai sabiedrībai vispārēja kopsavilkuma informācija par aviācijas drošības līmeni dalībvalstīs un Savienībā. Minētajā informācijā būtu jo īpaši jāatspoguļo tendences un analīze, kas veikta, dalībvalstīm īstenojot šo regulu, kā arī informācija par Eiropas Centrālā repozitorija saturu kopsavilkuma veidā, un to var sniegt, publicējot informāciju par lidojumu drošuma darbības rādītājiem (SPI).

(33)

Civilās aviācijas drošības sistēma ir izveidota, pamatojoties uz atgriezenisko saiti un pieredzi, kas gūta nelaimes gadījumos un incidentos. Ziņošana par atgadījumu un informācijas par atgadījumu izmantošana lidojumu drošuma uzlabošanai balstās uz uzticēšanās saikni starp ziņotāju un vienību, kas atbild par informācijas apkopošanu un izvērtēšanu. Šajā sakarā ir stingri jāpiemēro konfidencialitātes noteikumi. Šie principi – aizsargāt ar lidojumu drošumu saistītu informāciju no neatbilstīgas izmantošanas un ierobežot piekļuvi Eiropas Centrālajam repozitorijam ar tikai tām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas civilās aviācijas drošības uzlabošanā, – ir ieviesti, lai nodrošinātu nepārtrauktu ar lidojumu drošumu saistītās informācijas pieejamību, uz kuras pamata varētu atbilstīgi un laikus veikt preventīvu pasākumu un uzlabot aviācijas drošību. Šajā sakarā būtu pienācīgi jāaizsargā sensitīva ar lidojumu drošumu saistīta informācija un jānodrošina tās apkopošana, garantējot šīs informācijas konfidencialitāti, informācijas avota aizsardzību un nodrošinot civilās aviācijas ziņošanas sistēmās par atgadījumiem nodarbinātā personāla uzticēšanos. Būtu jāievieš pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņošanas par atgadījumiem shēmas satvarā apkopotajai informācijai saglabā konfidencialitāti un ka piekļuve Eiropas Centrālajam repozitorijam ir ierobežota. Valstu noteikumos par informācijas brīvību būtu jāņem vērā šādas informācijas nepieciešamā konfidencialitāte. Apkopotā informācija būtu pienācīgi jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu vai izpaušanu. Tā būtu jāizmanto tikai un vienīgi aviācijas drošības uzturēšanas vai uzlabošanas nolūkā, un tā nebūtu jāizmanto, lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības.

(34)

Lai nodrošinātu darbinieku vai līgumdarbinieku uzticēšanos organizācijas ziņošanas par atgadījumiem sistēmai, informācija, ko satur ziņojumi par atgadījumiem, būtu pienācīgi jāaizsargā un nebūtu jāizmanto citiem mērķiem kā vien aviācijas drošības uzturēšanai vai uzlabošanai. Iekšējiem “taisnīguma kultūras” noteikumiem, ko organizācijas pieņēmušas, ievērojot šo regulu, būtu jo īpaši jāveicina šā mērķa sasniegšana. Iedarbīgs veids šā mērķa sasniegšanai var būt tas, ka nodaļas, kuras izskata ziņojumus par atgadījumiem, tiek skaidri nošķirtas no pārējās organizācijas, tādējādi ierobežojot tādu personas datu vai informācijas pārsūtīšanu, kas ļauj identificēt ziņotāju vai citas personas, kuras minētas ziņojumos par atgadījumu.

(35)

Ziņotājs vai persona, kas ir minēta ziņojumos par atgadījumu, būtu pienācīgi jāaizsargā. Šajā sakarā ziņojumi par atgadījumiem būtu jādeidentificē, un informācija par ziņotāja identitāti un par personām, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, nebūtu jāreģistrē datubāzēs.

(36)

Turklāt civilās aviācijas sistēmai būtu jāsekmē “lidojumu drošuma kultūra”, atvieglinot brīvprātīgo ziņošanu par atgadījumiem un tādējādi sekmējot “taisnīguma kultūras” principa iesakņošanos. “Taisnīguma kultūra” ir būtisks elements plašākā jēdzienā “lidojumu drošuma kultūra”, kas savukārt ir stabilas lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas stūrakmens. Videi, kas ietver “lidojumu drošuma kultūru”, nebūtu jākavē pieņemt pasākumu, ja tas nepieciešams aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai vai uzlabošanai.

(37)

“Taisnīguma kultūrai” būtu jāmudina personas ziņot informāciju, kas ir saistīta ar lidojumu drošumu. Tomēr tai nebūtu personas jāatbrīvo no savu parasto pienākumu pildīšanas. Šajā ziņā nebūtu jārada nelabvēlīgas sekas darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, pamatojoties uz informāciju, kas ir sniegta, ievērojot šo regulu, izņemot tīša pārkāpuma gadījumos vai ja ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir pilnīgi pārkāpta profesionālā atbildība rīkoties tā, kā attiecīgajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas krasi apdraud aviācijas drošības līmeni.

(38)

Lai mudinātu ziņošanu par atgadījumiem, būtu atbilstīgi aizsargāt ne tikai ziņotājus, bet arī personas, kuras minētas attiecīgajos ziņojumos par atgadījumu. Tomēr minētajai aizsardzībai nebūtu jāatbrīvo šīs personas no viņu ziņošanas pienākumiem, ievērojot šo regulu. Jo īpaši situācijā, ja persona, kura minēta ziņojumā par atgadījumu un kurai pašai ir pienākums ziņot par to pašu atgadījumu, tīši par to neziņo, tad minētajai personai būtu jāzaudē sava aizsardzība un tai vajadzētu būt pakļautai sankcijām, piemērojot šo regulu.

(39)

Neskarot valstu krimināltiesību aktus un pareizu tiesas spriešanu, ir svarīgi skaidri novilkt robežu tam, cik tālu ziņotājs un citas personas, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, tiek aizsargātas no nelabvēlīgām sekām vai lietas ierosināšanas.

(40)

Lai uzlabotu personu uzticēšanos sistēmai, ziņojumu par atgadījumiem izskatīšana būtu jāorganizē tā, lai pienācīgi tiktu aizsargāta ziņotāja un citu personu, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, identitātes konfidencialitāte saistībā ar “taisnīguma kultūras” veicināšanu. Mērķim, kad vien iespējams, būtu jādod iespēja izveidot neatkarīgu sistēmu atgadījumu izskatīšanai.

(41)

Organizāciju, dalībvalstu kompetento iestāžu un Aģentūras personālam, kas iesaistīts atgadījumu novērtējumā, apstrādē vai analīzē, ir svarīga loma, lai apzinātu lidojumu drošuma apdraudējumus un lidojumu drošuma trūkumus. Pieredze liecina, ka tad, ja atgadījumus analizē, izvērtējot pēc kāda nelaimes gadījuma gūto pieredzi, šī analīze palīdz apzināt riskus un trūkumus, kurus, iespējams, citādi nebūtu bijis iespējams apzināt. Tādēļ ir iespējams, ka tādas personas, kas iesaistītas atgadījumu novērtēšanā, apstrādē vai analīzē, var baidīties no iespējamām sekām, kas var izpausties kā lietas ierosināšana tiesu iestādēs. Neskarot valstu krimināltiesību aktus un pareizu tiesvedības darbību, dalībvalstīm nebūtu jāierosina tiesvedība pret personām, kuras dalībvalstu kompetentajās iestādēs ir iesaistītas atgadījumu novērtēšanā, apstrādē vai analīzē attiecībā uz lēmumiem, kuri pieņemti to pienākumu satvarā un kuri vēlāk, izvērtējot gūto pieredzi, izrādās bijuši kļūdaini vai neefektīvi, bet kuri to pieņemšanas brīdī, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju, bija proporcionāli un atbilstīgi.

(42)

Darbiniekiem un līgumdarbiniekiem vajadzētu būt iespējai ziņot par gadījumiem, kad tiek pārkāpti ar šo regulu ieviestie principi, ar kuriem tiek reglamentēta viņu aizsardzība, un viņi nebūtu par to jāsoda. Dalībvalstīm būtu jādefinē sekas, ar kurām būs jāsaskaras tiem, kas pārkāpuši ziņotāja un citu personu, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, aizsardzības principus, un būtu attiecīgi jānosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai jāpiemēro sankcijas.

(43)

Ir iespējams, ka personas no ziņošanas par atgadījumiem attur bailes no pašapsūdzības un iespējamām sekām, kas var izpausties kā lietas ierosināšana tiesu iestādēs. Šīs regulas mērķus var sasniegt bez nepiemērotas iejaukšanās dalībvalstu tieslietu sistēmās. Tādēļ ir piemēroti paredzēt, ka iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likumpārkāpumiem, kas dalībvalstu iestādēm kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem tiek ziņots saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāpiemēro disciplinārs, administratīvs vai tiesvedības process, ja vien piemērojamos valsts krimināltiesību aktos nav paredzēts citādi. Tomēr šim aizliegumam nebūtu jāattiecas uz trešo personu tiesībām ierosināt civilprocesu, un šīm tiesībām būtu jāpiemēro tikai valsts tiesību akti.

(44)

Tomēr saistībā ar “taisnīguma kultūras” vides veidošanu dalībvalstīm būtu jāsaglabā izvēles iespēju arī uz civilprocesiem vai kriminālprocesiem attiecināt aizliegumu izmantot ziņojumus par atgadījumiem kā pierādījumus pret ziņotājiem administratīvos un disciplināros procesos.

(45)

Turklāt būtu jāpastiprina un jāformalizē sadarbība starp lidojuma drošuma iestādēm un tiesu iestādēm, savstarpēji pieņemot iepriekš noteiktu kārtību, kam būtu jāievēro līdzsvars starp dažādajām iesaistītajām sabiedriskajām interesēm un būtu īpaši jāregulē, piemēram, piekļuve valstu datubāzēs iekļautajiem ziņojumiem par atgadījumiem un to izmantošana.

(46)

Lai atbalstītu palielinātās Aģentūras pilnvaras saskaņā ar šo regulu, tai būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai tā spētu veikt uzticētos papildu uzdevumus.

(47)

Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(48)

Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jākonsultējas ar Aģentūru un aviācijas drošības analītiķu tīklu, kas minēts šajā regulā.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(50)

Piemērojot šo regulu, būtu pilnībā jāievēro noteikumi par datu apstrādi un personu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (7). Piemērojot šo regulu, būtu pilnībā jāievēro noteikumi par piekļuvi datiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (8), izņemot gadījumus saistībā ar tādu datu un informācijas izplatīšanu, kas iekļauti Eiropas Centrālajā repozitorijā un ko aizsargā ar stingrākiem piekļuves noteikumiem, kuri paredzēti šajā regulā.

(51)

Sankcijas jo īpaši būtu jāpiemēro jebkurai personai vai vienībai, kura, pārkāpjot šo regulu, ļaunprātīgi izmanto ar šo regulu aizsargāto informāciju; rada nelabvēlīgas sekas ziņotājam vai citām personām, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, izņemot šajā regulā noteiktos atbrīvojuma gadījumus; neizveido tādu piemērotu vidi, kurā būtu iespējams apkopot ziņas par atgadījumiem; neveic apkopotās informācijas analīzi vai neveic pasākumus, lai novērstu jebkurus konstatētos vai potenciālos lidojumu drošuma trūkumus, vai nenodrošina tādas informācijas apmaiņu, kas apkopota, piemērojot šo regulu.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt kopīgus noteikumus ziņošanai par atgadījumiem civilajā aviācijā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet Eiropas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(53)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 996/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(54)

Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (9), Komisijas Regula (EK) Nr. 1321/2007 (10) un Komisijas Regula (EK) Nr. 1330/2007 (11) būtu jāatceļ.

(55)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2013. gada 10. aprīlī (12),

a)

lai vajadzības gadījumā, ņemot par pamatu apkopotās informācijas analīzi, laikus tiktu veikts drošuma pasākums;

b)

ar lidojumu drošumu saistītās informācijas nepārtrauktu pieejamību, ieviešot noteikumus par konfidencialitāti un informācijas atbilstīgu izmantošanu un ziņotāja un ziņojumos par atgadījumu minēto personu saskaņotu un uzlabotu aizsardzību; un

c)

ka aviācijas drošības riski tiek izskatīti un risināti gan Savienības, gan valsts līmenī.

1)

“ziņotājs” ir fiziska persona, kas ziņo par atgadījumu vai sniedz citu ar drošumu saistītu informāciju, ievērojot šo regulu;

2)

“gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

3)

“incidents” ir incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

4)

“nopietns incidents” ir nopietns incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

5)

“nelaimes gadījums” ir nelaimes gadījums Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

6)

“deidentificēta informācija” ir informācija, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, no kuras ir dzēsti visi personas dati, tādi kā fiziskas personas vārds, uzvārds vai adrese;

7)

“atgadījums” ir jebkurš ar lidojumu drošumu saistīts notikums, kas apdraud vai kas, ja to nenovērš vai ja uz to nereaģē, varētu apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu un kas jo īpaši ietver nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu;

8)

“organizācija” ir jebkura organizācija, kas nodrošina aviācijas produktus un/vai kas nodarbina personas, kurām saskaņā ar 4. panta 6. punktu ir jāziņo par atgadījumiem, slēdz ar šādām personām līgumus vai izmanto to pakalpojumus;

9)

“anonimitātes nodrošināšana” ir jebkādu ziņotāja un ziņojumos par atgadījumā minēto personu personas datu, kā arī jebkādu datu, tostarp atgadījumā iesaistītās(-o) organizācijas(-u) nosaukuma(-u), dzēšana no ziņojumiem par atgadījumiem, kuri varētu atklāt ziņotāja vai trešo personu identitāti vai pēc kuriem minēto informāciju varētu izsecināt no ziņojuma par atgadījumu;

10)

“apdraudējums” ir situācija vai objekts, kas potenciāli var izraisīt nāvi vai radīt miesas bojājumus personai, radīt bojājumus iekārtām vai konstrukcijām, materiālu zaudējumus vai samazināt personas spēju pildīt paredzētās funkcijas;

11)

“drošības izmeklēšanas iestāde” ir pastāvīgā valsts civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde, kura veic vai pārrauga drošības izmeklēšanas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 996/2010 4. pantā;

12)

“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus vai citas personas nesoda par to veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstīgi viņu pieredzei un apmācībai, tomēr klaja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības tajā netiek pieļautas;

13)

“kontaktpunkts” ir:

14)

“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura oficiāla struktūra, kura ir tiesību subjekts vai nav, kurai ir iespēja piedalīties lidojumu drošuma uzlabošanā, piekļūstot informācijai par atgadījumiem, ar ko apmainās dalībvalstis, un uz kuru attiecas kāda no ieinteresēto personu kategorijām, kas noteiktas II pielikumā;

15)

“valsts lidojumu drošuma programma” ir integrēts tiesību aktu un pasākumu kopums ar nolūku pārvaldīt civilās aviācijas drošību dalībvalstī;

16)

“Eiropas aviācijas drošības plāns” ir lidojumu drošuma jautājumu izvērtējums un ar to saistītais rīcības plāns Eiropas līmenī;

17)

“Eiropas aviācijas drošības programma” ir integrēts noteikumu kopums Savienības līmenī kopā ar pasākumiem un procesiem, ko izmanto vienotai civilās aviācijas lidojumu drošuma pārvaldībai Eiropas līmenī;

18)

“lidojumu drošuma pārvaldības sistēma” ir sistēmiska pieeja aviācijas drošuma pārvaldībai, tostarp nepieciešamās organizatoriskās struktūras, pārskatabildība, politika un procedūras, un ietver jebkuru pārvaldības sistēmu, kas neatkarīgi vai apvienojumā ar citām organizācijas pārvaldības sistēmām risina problēmas, kuras saistītas ar lidojumu drošuma pārvaldību.

a)

ziņošanu par atgadījumiem, kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš vai nerisina, apdraudētu gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, jebkuru citu personu, kā arī aprīkojumu vai iekārtas, kas ietekmē gaisa kuģa ekspluatāciju; un ziņošanu par citu atbilstīgo ar drošumu saistīto informāciju minētajā kontekstā;

b)

analīzi un turpmāko rīcību saistībā ar ziņotajiem atgadījumiem un citu ar drošumu saistītu informāciju;

c)

aviācijas jomas profesionāļu aizsardzību; un

d)

ar lidojumu drošumu saistītās apkopotās informācijas atbilstīgu izmantošanu;

e)

apkopotās informācijas iekļaušanu Eiropas Centrālajā repozitorijā; un

f)

informācijas, kurai nodrošināta anonimitāte, izplatīšanu ieinteresētajām personām, lai šādu personu rīcībā būtu informācija, kas tām nepieciešama lidojumu drošuma uzlabošanai.

a)

atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju, piemēram:

b)

atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa tehnisko stāvokli, apkopi un remontu, piemēram:

c)

atgadījumi, kas saistīti ar aeronavigācijas pakalpojumiem un iekārtām, piemēram:

d)

atgadījumi, kas saistīti ar lidlaukiem un pakalpojumiem uz zemes, piemēram:

a)

gaisa kuģa kapteinis vai – gadījumos, kad gaisa kuģa kapteinis nespēj ziņot par atgadījumu, – jebkurš cits apkalpes loceklis, kurš ir nākamais vadības ķēdē, dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim vai tādam ārpus Savienības reģistrētam gaisa kuģim, ko izmanto ekspluatants, kura darbību pārraudzību nodrošina kāda dalībvalsts, vai ekspluatants, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību;

b)

persona, kas ir iesaistīta kādas dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas projektēšanā, izgatavošanā, nepārtrauktā lidojumderīguma uzraudzībā, tehniskajā apkopē vai pārbūvē;

c)

persona, kas paraksta dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa-vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai izmantošanas sertifikātu;

d)

persona, kas veic pienākumus, kuru pildīšanai tai ir nepieciešama dalībvalsts atļauja būt par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumiem, darbinieku vai būt par lidojumu informācijas pakalpojumu dispečeru;

e)

persona, kas veic ar lidojumu drošuma pārvaldību saistītus pienākumus lidostā, kurai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (13);

f)

persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar aeronavigācijas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, tehnisko apkopi, remontu, kapitālo remontu, lidojumu pārbaudi vai inspekciju, attiecībā uz kuriem dalībvalsts nodrošina pārraudzību;

g)

persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar gaisa kuģa apkalpošanu uz zemes, tostarp degvielas uzpildi, atskaites sagatavošanu par svara un smaguma centra izvietojumu, piekraušanu, atledošanu un vilkšanu lidostā, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1008/2008.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

par ko nav jāziņo obligāti, ievērojot 4. panta 1. punktu;

b)

ko sniedz personas, kas nav uzskaitītas 4. panta 6. punktā.

a)

aviācijas nozarei;

b)

aviācijas nozares darbinieku profesionālajām organizācijām.

a)

valsts civilās aviācijas iestāde; un/vai

b)

drošības izmeklēšanas iestāde; un/vai

c)

jebkura cita Savienībā esoša neatkarīga struktūra vai vienība, kam uztic veikt šos pienākumus.

a)

standartizēti informācijas apmaiņas vienkāršošanas nolūkā; un

b)

sadarbspējīgi ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju.

a)

1. punktā minētās minimālās informācijas integrēšanu;

b)

2. punktā minēto atgadījumu klasifikāciju attiecībā uz to radīto risku; un

c)

3. punktā minēto procedūru iedibināšanu datu kvalitātes pārbaudei.

a)

pamatnostādņu materiālu;

b)

seminārus; un

c)

atbilstīgas mācības.

a)

kamēr notiek to izmeklēšana – sākotnējo faktisko informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem;

b)

kad izmeklēšana ir pabeigta:

a)

varētu interesēt citas dalībvalstis vai Aģentūru; vai

b)

saistībā ar kuriem, iespējams, citām dalībvalstīm vai Aģentūrai ir nepieciešams īstenot pasākumus lidojumu drošuma jomā.

a)

tā iesniedzējs ir ieinteresēta persona; un

b)

tam ir minētā pieprasījuma apstrādei nepieciešamā kompetence.

a)

pieprasītā informācija ir saistīta ar ieinteresētās personas pašas aprīkojumu, darbībām vai darbības jomu;

b)

ar vispārinātu lēmumu nepiešķir piekļuvi visam datubāzes saturam;

c)

vispārinātais lēmums attiecas tikai uz informāciju, kam nodrošināta anonimitāte.

a)

ieinteresētā persona izmanto informāciju tikai pieprasījuma veidlapā norādītajā nolūkā, kam vajadzētu būt saderīgam ar šīs regulas mērķi, kā noteikts 1. pantā; un

b)

ieinteresētā persona saņemto informāciju neizpauž bez informācijas sniedzēja rakstiskas piekrišanas un veic visus vajadzīgos pasākumus saņemtās informācijas pienācīgas konfidencialitātes nodrošināšanai.

a)

laikus īsteno minēto pasākumu; un

b)

izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

a)

tās analīzes sākotnējos rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

b)

jebkādu pasākumu, kas jāveic, ievērojot 2. punktu.

a)

sākotnējos tās analīzes rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

b)

jebkādu pasākumu, kas jāveic, ievērojot 2. punktu.

a)

laikus īsteno minēto pasākumu; un

b)

izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

a)

iekļauj informāciju – kopsavilkuma formā un nodrošinot tās anonimitāti – par to atgadījumu un citas ar lidojumu drošumu saistītas informācijas veidiem, par kuriem ziņots, izmantojot tās obligātās un brīvprātīgās ziņošanas sistēmas;

b)

konstatē tendences;

c)

konstatē pasākumu, ko tā veikusi.

a)

lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības; vai

b)

jebkurā citā nolūkā, kas nav aviācijas drošības uzturēšana vai uzlabošana.

a)

nodrošina informācijas konfidencialitāti; un

b)

ierobežo informācijas izmantošanu, atļaujot to izmantot tikai tajos gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams ar lidojumu drošumu saistītu pienākumu izpildei, nenosakot vainīgo vai nesaucot pie atbildības; šajā sakarā minēto informāciju izmanto jo īpaši riska pārvaldībai un drošuma tendenču analīzei, kā rezultātā var izstrādāt drošības rekomendācijas vai pasākumus, lai novērstu faktiskus vai potenciālus drošuma trūkumus.

a)

ziņotājiem; vai

b)

personām, kuras ir minētas ziņojumos par atgadījumu.

a)

tīša pārkāpuma gadījumos;

b)

kurās ir bijusi nepārprotama, smaga un nopietna nevērība pret acīmredzamu risku un pilnīgs profesionālās atbildības trūkums rīkoties tā, kā konkrētajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas būtiski mazina aviācijas drošības līmeni.

a)

atjauninātu I pielikumā noteikto sarakstu ar obligātajiem datu laukiem ziņojumos par atgadījumiem, ja, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, ir atzīts par nepieciešamu veikt izmaiņas, lai uzlabotu aviācijas drošību;

b)

atjauninātu III pielikumā paredzēto pieprasījuma veidlapu Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautās informācijas saņemšanai nolūkā ņemt vērā gūto pieredzi un jaunus elementus;

c)

saskaņotu jebkuru no pielikumiem ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju, par kurām panākta starptautiska vienošanās, kā arī ar citiem Savienības pieņemtiem tiesību aktiem un ar starptautiskiem nolīgumiem.