EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0256

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 256/2014 ( 2014. gada 26. februāris ) par Eiropas Savienībā īstenotu energoinfrastruktūras investīciju projektu paziņošanu Komisijai, ar ko aizstāj Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 617/2010 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 736/96

OJ L 84, 20.3.2014, p. 61–68 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 03/11/2018; Atcelts ar 32018R1504

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/256/oj

20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/61


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 256/2014

(2014. gada 26. februāris)

par Eiropas Savienībā īstenotu energoinfrastruktūras investīciju projektu paziņošanu Komisijai, ar ko aizstāj Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 617/2010 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 736/96

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai varētu izstrādāt Savienības enerģētikas politiku un lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus enerģētikas jomā, ir būtiski gūt vispārēju priekšstatu par investīcijām Savienības enerģētikas infrastruktūrā. Regulāri apkopoti jaunākie dati un informācija ļautu Komisijai izdarīt vajadzīgos salīdzinājumus un vērtējumus vai arī, pamatojoties uz attiecīgajiem datiem un analīzi, ierosināt attiecīgus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru nākotnē.

(2)

Pēdējos gados Savienībā un ārpus tās ir notikušas ievērojamas pārmaiņas enerģētikas jomā, tāpēc, lai panāktu Savienības energoapgādes drošību un iekšējā tirgus darbību, kā arī Savienības jau sākto pāreju uz zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa energosistēmu, ļoti liela nozīme ir investīcijām energoinfrastruktūrā.

(3)

Jaunā situācija enerģētikas jomā nozīmē, ka nepieciešamas ievērojamas investīcijas visu veidu infrastruktūrā visās enerģētikas nozarēs un jāattīsta jauni infrastruktūras veidi un jaunas tehnoloģijas, kas ienāk tirgū. Enerģētikas nozares liberalizācija un lielāka iekšējā tirgus integrācija nozīmē, ka investīciju jomā aizvien lielāka nozīme ir ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstu politiku, kas vērsta uz jaunas un/vai modernizētas energoinfrastruktūras izveidi, līdztekus ietekmēs jaunas politikas prasības – piemēram, mērķi, kas paredz mainīt energoresursu sadalījumu.

(4)

Tāpēc lielāka uzmanība būtu jāpievērš investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā, jo īpaši tādēļ, lai laikus prognozētu problēmas, popularizētu paraugpraksi un nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz turpmāko Savienības energosistēmas attīstību.

(5)

Tādēļ Komisijai, un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram, ir vajadzīgi precīzi dati un informācija par investīciju projektiem – arī ekspluatācijas izbeigšanu – svarīgākajās Savienības energosistēmas daļās.

(6)

Saņemt datus un informāciju par dažādo enerģētikas nozaru gaidāmajām ražošanas, pārvades un glabāšanas jaudas pārmaiņām un projektiem ir Savienības interesēs, un tiem ir liela nozīme attiecībā uz nākotnes investīcijām. Tāpēc būtu jānodrošina, lai Komisijai tiktu ziņots par investīciju projektiem, kuru ietvaros ir sākti būvdarbi vai ekspluatācijas izbeigšanas darbi vai par kuriem ir pieņemts galīgs lēmums par investīcijām.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) 41. un 42. pantu uzņēmumiem ir pienākums paziņot par saviem investīciju projektiem. Šāda informācija ir jāpapildina ar regulāriem ziņojumiem par investīciju projektu īstenošanas gaitu. Šāda papildu ziņošana neskar Euratom līguma 41. līdz 44. pantu. Tomēr, kad vien iespējams, būtu jāizvairās no divkārša sloga uzlikšanas uzņēmumiem.

(8)

Lai Komisijai būtu pārskatāmas norises, kas gaidāmas Savienības energosistēmā kopumā, ir vajadzīga saskaņota kārtība, kādā dalībvalstīm jāziņo par investīciju projektiem, izmantojot atjauninātas oficiālu datu un informācijas kategorijas.

(9)

Tāpēc dalībvalstīm būtu Komisijai jāsniedz dati un informācija par to teritorijā plānotiem vai būvdarbu posmā esošiem energoinfrastruktūras investīciju projektiem saistībā ar naftas, dabasgāzes, elektroenerģijas (tostarp elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem), no oglēm un lignīta iegūtas elektroenerģijas ražošanu, glabāšanu un transportēšanu un elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas koģenerāciju, kā arī biokurināmā/biodegvielas ražošanu un oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai dati un informācija par investīciju projektiem saistībā ar elektroenerģijas starpsavienojumiem un gāzes starpsavienojumiem ar trešām valstīm. Attiecīgajiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums paziņot šādus datus attiecīgajai dalībvalstij.

(10)

Ņemot vērā enerģētikas nozares investīciju projektu laika plānošanas ilgumu, pietiktu, ja ziņojumus sniegtu ik pēc diviem gadiem.

(11)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu un pēc iespējas samazinātu izmaksas dalībvalstīm un uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ar šo regulu būtu jāļauj atbrīvot dalībvalstis un uzņēmumus no pienākuma sniegt ziņojumus ar noteikumu, ka Komisijai jau ir iesniegta ekvivalenta informācija saskaņā ar Savienības enerģētikas nozares tiesību aktiem, kuru mērķis ir Savienībā attīstīt enerģijas tirgus, kuros valda konkurence, un panākt Savienības energosistēmas ilgtspēju un Savienības energoapgādes drošību. Tādēļ būtu jāizvairās no jebkādas tādu ziņošanas prasību dublēšanās, kas noteiktas dabasgāzes un elektroenerģijas trešajā iekšējā tirgus paketē. Lai atvieglinātu ziņošanas slogu, Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm atbalsts, lai precizētu, kuros gadījumos tā uzskata, ka dati vai informācija, kas tai jau ir paziņota saskaņā ar citiem tiesību aktiem, atbilst šīs regulas prasībām.

(12)

Komisijai, un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram, būtu jāvar veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai datus apstrādātu, kā arī padarītu datu ziņošanu vienkāršāku un drošāku, jo īpaši izmantot integrētus IT rīkus un procedūras, kam būtu jāgarantē Komisijai paziņoto datu vai informācijas konfidencialitāte.

(13)

Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3), savukārt gadījumos, kad datu apstrādi veic Komisija, personu aizsardzību reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (4). Šī regula neietekmē minētos noteikumus.

(14)

Dalībvalstīm vai to deleģētajām iestādēm un Komisijai būtu jāievēro komerciāli sensitīvo datu un informācijas konfidencialitāte. Tāpēc dalībvalstīm vai to deleģētajām iestādēm dati un informācija – izņemot datus un informāciju par pārrobežu pārvades projektiem – pirms to iesniegšanas Komisijai būtu jāapkopo valsts līmenī. Vajadzības gadījumā Komisijai minētie dati būtu jāapkopo vēl augstākā līmenī, lai novērstu to, ka varētu tikt izpaustas vai izsecinātas jebkādas ziņas par konkrētiem uzņēmumiem vai iekārtām.

(15)

Komisijai, un jo īpaši tās Enerģētikas tirgus novērošanas centram, vajadzētu regulāri veikt Savienības energosistēmas strukturālo pārmaiņu un perspektīvu analīzi starpnozaru skatījumā, vajadzības gadījumos padziļināti analizējot šīs energosistēmas konkrētus aspektus. Šai analīzei jo īpaši vajadzētu palīdzēt uzlabot energoapgādes drošību, apzinot iespējamos infrastruktūras un investīciju nepietiekamības gadījumus, nolūkā panākt enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Analīze būtu vērtīgs ieguldījums arī Savienības mēroga diskusijā par energoinfrastruktūrām, tāpēc tā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un jādara pieejama ieinteresētām personām.

(16)

Mazie un vidējie uzņēmumi savu investīciju plānošanas kontekstā varēs izmantot Komisijas starpnozaru analīzi, kā arī datus un informāciju, ko Komisija publicējusi saskaņā ar šo regulu.

(17)

Lai rastu kopīgu izpratni par iespējamu infrastruktūras nepietiekamību un ar to saistītu risku un uzlabotu pārredzamību attiecībā uz nākotnes norisēm, kurās īpaši ieinteresēti ir jauni tirgus dalībnieki, Komisijai var palīdzēt eksperti no dalībvalstīm vai citi kompetenti eksperti.

(18)

Šai regulai būtu jāaizstāj Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 617/2010 (5), kuru 2012. gada 6. septembrī atcēla Eiropas Savienības Tiesa (6) un kuras ietekme bija jāsaglabā, līdz stātos spēkā jauna regula. Tāpēc saskaņā ar Tiesas spriedumu līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā būtu jāstājas spēkā Regulas (ES, Euratom) Nr. 617/2010 atcelšanai. Turklāt Padomes Regula (EK) Nr. 736/96 (7), kas tika atcelta ar anulēto Regulu (ES, Euratom) Nr. 617/2010, būtu jāatceļ ar šo regulu.

(19)

To datu un informācijas forma un tehniskie aspekti, kas jāsniedz Komisijai par energoinfrastruktūras investīciju projektiem, ir noteikti Komisijas Regulā (ES, Euratom) Nr. 833/2010 (8). Regulai (ES, Euratom) Nr. 833/2010 būtu jāpaliek spēkā līdz tās pārskatīšanai, kas tiks veikta pēc šīs regulas pieņemšanas.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu tiek izveidota vienota kārtība, kādā Komisijai sniedz datus un informāciju par energoinfrastruktūras investīciju projektiem naftas, dabasgāzes, elektroenerģijas (tostarp elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem), no oglēm un lignīta iegūtas elektroenerģijas un elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas koģenerācijas nozarē, kā arī par investīciju projektiem, kas saistīti ar biodegvielas ražošanu un minētajās nozarēs radītā oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu.

2.   Šī regula attiecas uz tādiem pielikumā uzskaitīto veidu investīciju projektiem, kuru ietvaros ir sākti būvdarbi vai ekspluatācijas izbeigšanas darbi vai par kuriem ir pieņemts galīgs lēmums par investīcijām.

Turklāt dalībvalstis var iesniegt aplēses datus vai provizorisku informāciju par pielikumā uzskaitīto veidu investīciju projektiem, kas paredz sākt būvdarbus nākamo piecu gadu laikā, un projektiem, kas paredz izbeigt infrastruktūras ekspluatāciju nākamo triju gadu laikā, bet par kuriem nav pieņemts galīgs lēmums par investīcijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

1)

“infrastruktūra” ir visu veidu iekārtas vai iekārtu daļas, kas saistītas ar ražošanu, pārvadi un glabāšanu, ietverot starpsavienojumus starp Savienību un trešām valstīm;

2)

“investīciju projekti” ir projekti, kas paredz:

i)

jaunas infrastruktūras būvniecību;

ii)

esošās infrastruktūras pārveidošanu, modernizāciju, jaudas palielināšanu vai samazināšanu;

iii)

esošās infrastruktūras ekspluatācijas pilnīgu vai daļēju izbeigšanu;

3)

“galīgs lēmums par investīcijām” ir uzņēmuma līmenī pieņemts lēmums noteikti paredzēt līdzekļus kāda projekta investīciju posmam;

4)

“investīciju posms” ir posms, kurā notiek būvdarbi vai ekspluatācijas izbeigšanas darbi un rodas kapitālieguldījumu izmaksas; tajā neietilpst plānošanas posms;

5)

“plānošanas posms” ir posms, kurā sagatavojas projekta īstenošanai un kurā pēc vajadzības ietilpst priekšizpēte, sagatavošanās un tehniska izpēte, atļauju un pilnvarojumu saņemšana un rodas kapitālieguldījumu izmaksas;

6)

“investīciju projekti būvdarbu posmā” ir investīciju projekti, kuros ir sākti būvdarbi un radušās kapitālieguldījumu izmaksas;

7)

“ekspluatācijas izbeigšana” ir posms, kurā neatgriezeniski beidz infrastruktūras izmantošanu;

8)

“ražošana” ir elektroenerģijas ģenerācija un kurināmā/degvielas, tostarp biokurināmā/biodegvielas, pārstrāde;

9)

“pārvade” ir energoresursu vai energoproduktu, vai oglekļa dioksīda transportēšana pa tīklu, konkrētāk:

i)

pa cauruļvadiem, izņemot ieguves un pārstrādes posma cauruļvadu tīklus, izņemot cauruļvadu daļu, kuru galvenokārt izmanto vietējās energoapgādes vajadzībām; vai

ii)

pa savstarpēji savienotām superaugstsprieguma un augstsprieguma sistēmām, izņemot sistēmas, kuras galvenokārt izmanto vietējās energoapgādes vajadzībām;

10)

“uztveršana” ir process, kurā no rūpnieciskām iekārtām uztver oglekļa dioksīdu, lai to uzglabātu;

11)

“glabāšana” ir enerģijas vai energoresursu ilgtermiņa vai pagaidu novietošana virszemes vai pazemes infrastruktūras objektos vai ģeoloģiskos objektos vai oglekļa dioksīda uzglabāšana ģeoloģiskos pazemes veidojumos;

12)

“uzņēmums” ir jebkura fiziska persona vai privāta vai publiska juridiska persona, kas pieņem lēmumus par investīciju projektiem vai tos īsteno;

13)

“energoresursi” ir:

i)

primārie energoresursi, piemēram, nafta, dabasgāze vai ogles;

ii)

pārveidotie energoresursi, piemēram, elektroenerģija;

iii)

atjaunojamie energoresursi, tostarp hidroelektroenerģija, biomasa, biogāze, vēja enerģija, saules enerģija, plūdmaiņu enerģija, viļņu enerģija un ģeotermālā enerģija; un

iv)

energoprodukti, piemēram, naftas pārstrādes produkti un biokurināmie/biodegvielas;

14)

“īpaša struktūra” ir struktūra, kam ar kādu Savienības tiesību aktu, kurš pieņemts enerģētikas nozarē, ir uzticēts sagatavot un pieņemt energoinfrastruktūras tīklu attīstības un investīciju daudzgadu plānus visas Savienības mērogā, piemēram, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E), kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (9) 4. pantā, un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G), kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 (10) 4. pantā;

15)

“apkopoti dati” ir dati, kas apkopoti vienas vai vairāku dalībvalstu līmenī.

3. pants

Datu ziņošana

1.   Ievērojot samērību attiecībā uz datu vākšanas un ziņošanas radīto slogu, dalībvalstis vai iestādes, kurām tās minēto uzdevumu deleģējušas, no 2015. gada 1. janvāra un pēc tam ik pēc diviem gadiem apkopo visus datus un informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar šo regulu.

Regulā paredzētos datus un attiecīgu informāciju par projektiem tās Komisijai paziņo 2015. gadā – pirmajā ziņošanas gadā –, bet pēc tam ik pēc diviem gadiem. Minēto paziņojumu veic apkopotā veidā, izņemot datus un attiecīgu informāciju par pārrobežu pārvades projektiem.

Dalībvalstis vai to deleģētās iestādes apkopotos datus un attiecīgu informāciju par projektiem paziņo līdz attiecīgā ziņošanas gada 31. jūlijam.

2.   Dalībvalstis vai to deleģētās iestādes ir atbrīvotas no 1. punktā noteiktā pienākuma, ja un ciktāl saskaņā ar Savienības tiesību aktiem enerģētikas nozarē vai Euratom līgumu:

a)

attiecīgā dalībvalsts vai tās deleģēta iestāde šīs regulas prasībām ekvivalentus datus vai informāciju jau ir paziņojusi Komisijai un ir norādījusi minēto paziņošanas datumu un konkrēto tiesību aktu; vai

b)

īpašai struktūrai ir uzticēta energoinfrastruktūras daudzgadu investīciju Savienības mēroga plāna sagatavošana un šī struktūra minētajām vajadzībām apkopo šīs regulas prasībām ekvivalentus datus un informāciju. Tādā gadījumā, lai tiktu izpildītas šīs regulas prasības, minētā īpašā struktūra paziņo Komisijai visus attiecīgos datus un informāciju.

4. pants

Datu avoti

Attiecīgie uzņēmumi ziņo 3. pantā minētos datus vai informāciju tām dalībvalstīm vai to dalībvalstu deleģētajām iestādēm, kuru teritorijā tie plāno īstenot investīciju projektus, līdz katra ziņošanas gada 1. jūnijam. Paziņotie dati vai informācija atspoguļo investīciju projektu stāvokli attiecīgā ziņošanas gada 31. martā.

Pirmā daļa uz uzņēmumiem neattiecas, ja attiecīgā dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot citus līdzekļus, lai Komisijai sniegtu 3. pantā minētos datus vai informāciju, ja vien šādi sniegtie dati vai informācija ir salīdzināma.

5. pants

Paziņojuma saturs

1.   Regulas 3. pantā paredzētajā paziņojumā pēc vajadzības attiecīgi norāda šādas ziņas par pielikumā uzskaitīto veidu investīciju projektiem:

a)

plānoto vai būvējamo jaudu apjoms;

b)

plānotās vai būvējamās infrastruktūras vai jaudas tips un galvenie parametri, tostarp attiecīgos gadījumos pārrobežu pārvades projektu atrašanās vietas;

c)

paredzamais ekspluatācijā nodošanas gads;

d)

izmantoto energoresursu veidi;

e)

iekārtas, kas spēj reaģēt uz piegādes drošības krīzēm, piemēram, iekārtas, kas ļauj plūsmas pavērst pretējā virzienā vai pāriet uz citu kurināmo/degvielu; un

f)

oglekļa dioksīda uztveršanas sistēmu uzstādīšana vai ekspluatācijā nodotām iekārtām veikta oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas mehānismu uzstādīšana.

2.   Regulas 3. pantā paredzētajā paziņojumā sniedz šādas ziņas par jaudu, kuras ekspluatāciju paredzēts izbeigt:

a)

attiecīgās infrastruktūras veids un jauda; un

b)

iespējamais ekspluatācijas izbeigšanas gads.

3.   Paziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar 3. pantu, attiecīgā gadījumā norāda:

a)

uzstādīto ražošanas, pārvades un uzglabāšanas jaudu kopējo apjomu, kas ir pieejams attiecīgā pārskata sniegšanas gada sākumā vai kuru darbība ir pārtraukta ilgāk par trim gadiem; un

b)

attiecīgo informāciju par kavējumiem un/vai šķēršļiem investīciju projektu īstenošanā, ja dalībvalstu, to deleģēto iestāžu vai attiecīgās īpašās struktūras rīcībā ir šāda informācija.

6. pants

Datu kvalitāte un publiskošana

1.   Dalībvalstis, to deleģētās iestādes vai attiecīgos gadījumos īpašās struktūras tiecas nodrošināt, lai Komisijai paziņotie dati un informācija būtu kvalitatīva, atbilstīga, precīza, skaidra, laicīgi sniegta un saskaņota.

Ja paziņošanu veic īpašās struktūras, dalībvalstis paziņotajiem datiem un informācijai var pievienot attiecīgus komentārus.

2.   Komisija var publicēt apkopotus datus un informāciju, kas tai iesniegta saskaņā ar šo regulu, jo īpaši 10. panta 3. punktā minētos analītiskos apskatus, ar noteikumu, ka netiek izpaustas ziņas par konkrētiem uzņēmumiem un iekārtām un ka šādas ziņas nevar izsecināt.

3.   Dalībvalstis, to deleģētās iestādes vai Komisija ievēro to rīcībā esošo komerciāli sensitīvu datu vai informācijas konfidencialitāti.

7. pants

Īstenošanas noteikumi

Ievērojot šīs regulas ierobežojumus, Komisija līdz 2014. gada 10. jūnijam pieņem šīs regulas īstenošanai vajadzīgos noteikumus attiecībā uz 3. un 5. pantā minēto datu un informācijas ziņošanas formu un citiem tehniskiem aspektiem. Līdz tam piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 833/2010.

8. pants

Datu apstrāde

Komisija atbild par to IT resursu izstrādi, mitināšanu, pārvaldīšanu un uzturēšanu, kuri vajadzīgi, lai saņemtu, glabātu un apstrādātu datus vai informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar šo regulu.

Komisija nodrošina arī, ka IT resursi, kas nepieciešami pirmajā daļā minētajiem nolūkiem, garantē saskaņā ar šo regulu tai paziņoto datu un informācijas konfidencialitāti.

9. pants

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz datu apstrādi

Šī regula neskar Savienības tiesības un jo īpaši neietekmē ar Direktīvu 95/46/EK noteiktos dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi vai pienākumus, kas Savienības iestādēm un struktūrām ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 attiecībā uz šo iestāžu un struktūru veiktu personas datu apstrādi pienākumu izpildes ietvaros.

10. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Izmantojot iesniegtos datus un informāciju un attiecīgos gadījumos arī citus datu avotus, tostarp Komisijas iegādātus datus, un ņemot vērā attiecīgas analīzes, piemēram, gāzes un elektroenerģijas tīklu attīstības daudzgadu plānus, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz un ik pēc diviem gadiem publicē Savienības energosistēmas strukturālo pārmaiņu un perspektīvu analīzi starpnozaru skatījumā. Šīs analīzes mērķi ir šādi:

a)

apzināt nākotnē iespējamo enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, kas varētu būt nozīmīga Savienības enerģētikas politikai, tostarp enerģētikas iekšējā tirgus darbībai, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekamībai un nepilnībām, kas ražošanas un pārvades infrastruktūrā varētu būt iespējamas nākotnē;

b)

apzināt šķēršļus investīcijām un popularizēt to novēršanas paraugpraksi; un

c)

palielināt pārredzamību tirgus dalībnieku un potenciālu jaunu tirgus dalībnieku interesēs.

Izmantojot minētos datus un informāciju, Komisija var veikt arī jebkāda veida specializētu analīzi, ko uzskata par vajadzīgu vai lietderīgu.

2.   Sagatavot 1. punktā minētās analīzes, Komisijai var palīdzēt eksperti no dalībvalstīm un/vai citi attiecīgā jomā kompetenti eksperti un profesionālās apvienības.

Komisija nodrošina visām dalībvalstīm iespēju sniegt komentārus par analīžu projektiem.

3.   Komisija pārrunā analīzes ar ieinteresētām pusēm, piemēram, ENTSO-E, ENTSO-G, Gāzes jautājumu koordinācijas grupu, Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu un Naftas jautājumu koordinācijas grupu.

11. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pārskatīšanas rezultātiem. Pārskatīšanas procesā Komisija cita starpā izskata:

a)

iespēju paplašināt regulas piemērošanas jomu, to attiecinot uz:

i)

dabasgāzes, naftas un ogļu ieguvi;

ii)

saspiestas dabasgāzes termināļiem;

iii)

elektroenerģijas uzglabāšanas papildu veidiem; un

b)

jautājumu par to, ir vai nav jāpazemina atjaunojamās enerģijas iekārtām noteiktās robežvērtības.

Izskatot šīs iespējas, Komisija ņem vērā vajadzību nodrošināt līdzsvaru starp pieaugošo administratīvo slogu un ieguvumiem, ko sniedz papildu informācijas saņemšana.

12. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 736/96 atceļ no 2014. gada 9. aprīļa.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV L 271, 19.9.2013., 153. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 617/2010 (2010. gada 24. jūnijs) par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Savienībā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 736/96 (OV L 180, 15.7.2010., 7. lpp.).

(6)  Tiesas 2012. gada 6. septembra spriedums lietā C-490/10 Parlaments/Padome (Krājums 2012, I-0000. lpp.)).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 736/96 (1996. gada 22. aprīlis) par Komisijas informēšanu par Kopienu interesējošu investīciju projektu naftas, dabasgāzes un elektroenerģijas sektoros (OV L 102, 25.4.1996., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 833/2010 (2010. gada 21. septembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 617/2010 par to, kā ziņot Komisijai par enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem Eiropas Savienībā (OV L 248, 22.9.2010., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).


PIELIKUMS

INVESTĪCIJU PROJEKTI

1.   NAFTA

1.1.   Pārstrāde:

pārtvaices iekārtas ar jaudu vismaz viens miljons tonnu gadā,

pārtvaices jaudas palielināšana vairāk nekā par vienu miljonu tonnu gadā,

riforminga/krekinga iekārtas ar jaudu vismaz 500 tonnu dienā,

degvieleļļas, gāzeļļas, naftas pārstrādes izejvielu vai citu naftas produktu atsērošanas iekārtas.

Šis apakšpunkts neietver ķīmiskās rūpnīcas, kurās neražo kurināmo un/vai degvielas vai tās iegūst tikai kā blakusproduktus.

1.2.   Transports:

jēlnaftas cauruļvadi ar jaudu vismaz trīs miljoni tonnu gadā un šādu cauruļvadu tīklu pagarināšana vismaz par 30 km,

naftas produktu cauruļvadi ar jaudu vismaz 1,5 miljoni tonnu gadā un šādu cauruļvadu pagarināšana vismaz par 30 km,

cauruļvadi, kas ir svarīgi posmi savstarpēji savienotos valstu iekšējos vai starptautiskos tīklos, kā arī cauruļvadi un projekti, kas ir kopējās interesēs saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras izstrādātas atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 171. pantam.

Šis apakšpunkts neietver militārām vajadzībām izbūvētus cauruļvadus un cauruļvadus izejvielu piegādei pārstrādes iekārtām, kas nav ietvertas 1.1. apakšpunktā.

1.3.   Glabāšana:

jēlnaftas un naftas produktu glabāšanas iekārtas (iekārtas vismaz ar 150 000 m3 jaudu vai tvertnes vismaz ar 100 000 m3 tilpumu).

Šis apakšpunkts neietver militārām vajadzībām paredzētas tvertnes un tvertnes izejvielu piegādei pārstrādes iekārtām, kas nav ietvertas 1.1. apakšpunktā.

2.   GĀZE

2.1.   Pārvade:

gāzes (tostarp dabasgāzes un biogāzes) transporta cauruļvadi, kas pieder pie tīkla, kuru galvenokārt veido augstspiediena cauruļvadi, izņemot cauruļvadus, kas ir daļa no ieguves un pārstrādes posma cauruļvadu tīkla, un izņemot tos augstspiediena cauruļvadus, ko galvenokārt izmanto vietējai apgādei ar dabasgāzi,

cauruļvadi un projekti, kas ir kopējās interesēs saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras izstrādātas atbilstīgi LESD 171. pantam.

2.2.   Sašķidrinātas dabasgāzes termināļi:

sašķidrinātas dabasgāzes importa termināļi ar regazifikācijas jaudu vismaz viens miljards m3 gadā.

2.3.   Glabāšana:

glabāšanas iekārtas, kas savienotas ar 2.1. apakšpunktā minētajiem transporta cauruļvadiem.

Šis apakšpunkts neietver gāzes cauruļvadus, termināļus un iekārtas, kas ir paredzētas militārām vajadzībām vai tādu ķīmisko rūpnīcu apgādei ar gāzi, kuras neražo energoproduktus vai tos iegūst tikai kā blakusproduktus.

3.   ELEKTROENERĢIJA

3.1.   Ražošana:

termoelektrostacijas un kodolspēkstacijas (ģeneratori vismaz ar 100 MWe jaudu),

iekārtas elektroenerģijas ražošanai no biomasas, bioloģiskā šķidrā kurināmā vai atkritumiem (ģeneratori vismaz ar 20 MW jaudu),

koģenerācijas stacijas elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai (iekārtas vismaz ar 20 MW elektrisko jaudu),

hidroelektrostacijas (iekārtas vismaz ar 30 MW jaudu),

vēja ģeneratoru parki vismaz ar 20 MW jaudu,

koncentrētas saules termālās enerģijas un ģeotermālās enerģijas iekārtas (vismaz ar 20 MW jaudu),

saules fotoelementu iekārtas (vismaz ar 10 MW jaudu).

3.2.   Pārvade:

pārvades gaisvadu līnijas, ja tās ir paredzētas spriegumam, ko valsts mērogā parasti lieto starpsavienojumu līnijām, un ja tās ir konstruētas vismaz 220 kV spriegumam,

pārvades pazemes un zemūdens kabeļu līnijas, ja tās ir paredzētas vismaz 150 kV spriegumam,

saskaņā ar LESD 171. pantu izveidotās pamatnostādnēs identificēti projekti, kuri rada kopēju ieinteresētību.

4.   BIOKURINĀMAIS/BIODEGVIELA

4.1.   Ražošana:

biokurināmā/biodegvielas ražošanas vai pārstrādes iekārtas (iekārtas ar jaudu vismaz 50 000 tonnu gadā).

5.   OGLEKĻA DIOKSĪDS

5.1.   Transports:

ar 1.1. un 3.1. apakšpunktā minētajām ražošanas iekārtām saistīti oglekļa dioksīda cauruļvadi.

5.2.   Glabāšana:

glabāšanas iekārtas (glabāšanas objekti vai kompleksi vismaz ar 100 kt jaudu).

Šis apakšpunkts neietver pētniecībai vai tehnoloģiju izstrādei paredzētas glabāšanas iekārtas.


Top