20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/129

(1)

Lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un veicinātu darba vietu radīšanu atbilstīgi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga un efektīva infrastruktūra, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(2)

Ar šo regulu izveidotā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izveides mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. EISI būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

(3)

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm paredzams, ka transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē Eiropas komunikāciju tīkliem līdz 2020. gadam nepieciešami ieguldījumi EUR 970 000 miljonu apmērā.

(4)

Ar šo regulu EISI īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam nosaka finansējumu EUR 33 242 259 000 apmērā pašreizējās cenās, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2013. gada 2. decembrim Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4) 17. punkta nozīmē.

(5)

Lai optimizētu EISI piešķirto budžeta līdzekļu izmantojumu, Komisijai pēc EISI starpposma novērtējuma būtu jāvar ierosināt apropriāciju pārvietojumu starp transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm. Uz šādu priekšlikumu vajadzētu attiecināt ikgadējo budžeta procedūru.

(6)

No Kohēzijas fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (5), pārvietotos EUR 11 305 500 000 pašreizējās cenās būtu jāizmanto, lai saskaņā ar šo regulu paredzētu saistības par budžeta līdzekļu piešķiršanu finanšu instrumentiem tikai no 2017. gada 1. janvāra.

(7)

Efektīvu transporta un enerģētikas infrastruktūras tīklu izveide ir viena no 12 pamatdarbībām, ko Komisija norādījusi tās 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā "Akts par vienoto tirgu – divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos "Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi"".

(8)

Komisija ir apņēmusies klimata pārmaiņu jautājumus iestrādāt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, ka, sagatavojot, izstrādājot un īstenojot kopīgu interešu projektus, tiek sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība. Šajā regulā paredzētajiem ieguldījumiem infrastruktūrā būtu jāpalīdz veicināt pāreju uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas un ir noturīga pret klimata pārmaiņām un katastrofām, ņemot vērā īpatnības, kādas ir reģioniem ar neizdevīgiem dabas un demogrāfiskiem apstākļiem, jo īpaši tālākajiem un salu reģioniem. EISI, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē, būtu jāsniedz ieguldījums Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķos attiecībā uz dekarbonizāciju.

(9)

Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par ieguldījumu nākotnē – jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai (6) uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt ātru Savienības Digitalizācijas programmas izpildi un turpināt centienus, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam visiem Savienības iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi ātram internetam, tostarp arī mazāk attīstītajos reģionos. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka, lai aizsargātu Eiropas konkurētspēju un nodrošinātu ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi pēc krīzes, svarīga nozīme ir ieguldījumiem efektīvā transporta infrastruktūrā un ka Eiropas transporta tīklam ("TEN-T") ir liela nozīme kā iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošinātājam un būtiskas Eiropas pievienotās vērtības sniedzējam. Eiropas Parlaments pauda arī uzskatu, ka tāpēc TEN-T vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm DFS un ka DFS bija jāpalielina TEN-T finansējums. Turklāt Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi un iespēju, ko valstu un pārrobežu mēroga, Eiropai prioritāru energoinfrastruktūras svarīgāko projektu finansēšanai dod Kohēzijas fonds, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un finanšu instrumenti, kā arī uzsvēra, ka finanšu instrumentiem šajā jomā ir vajadzīgs būtisks piešķīrums no Savienības budžeta.

(10)

Lai kopējās tīklu attīstīšanas ietvaros finansētu infrastruktūru pārrobežu reģionos, būtu jāveicina sinerģija starp EISI un citu Savienības fondu finanšu instrumentiem.

(11)

Komisija 2011. gada 28. martā pieņēma balto grāmatu "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" ("baltā grāmata"). Baltajā grāmatā minēts mērķis līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē par vismaz 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, baltajā grāmatā iecerēts līdz 2030. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu Savienības mēroga multimodālu TEN-T pamattīklu. Sadarbspēju varētu veicināt, izmantojot inovatīvus risinājumus, kas uzlabotu saderību starp iesaistītajām sistēmām. Baltajā grāmatā iecerēta arī multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus. Tāpēc TEN-T politikai ir izvirzīti šādi būtiski mērķi: līdz 2030. gadam 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kur pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jānovirza uz citiem transporta veidiem, un līdz 2050. gadam – vairāk nekā 50 %; līdz 2030. gadam būtu trīskārt jāpagarina esošā ātrgaitas dzelzceļa tīkla garums, un līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumu būtu jānotiek pa dzelzceļu; līdz 2050. gadam visas pamattīkla lidostas būtu jāsavieno ar dzelzceļa tīklu un visas galvenās jūras ostas būtu jāsavieno ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu.

(12)

Eiropas Parlaments 2010. gada 6. jūlija rezolūcijā par ilgtspējīgu nākotni transportam (7) uzsvēra, ka efektīvai transporta politikai ir nepieciešams finansiālais satvars, kas atbilst gaidāmajiem uzdevumiem, tālab transportam un mobilitātei būtu jāatvēl vairāk resursu; bez tam tika atzīts, ka nepieciešams izveidot mehānismu, lai koordinētu un optimizētu dažādu transporta finansējuma avotu un visu Savienības līmenī pieejamo finanšu līdzekļu un mehānismu izmantojumu.

(13)

Padomes 2009. gada 11. jūnija secinājumos par TEN-T politikas pārskatīšanu no jauna apliecināja, ka ir jāturpina ieguldīt transporta infrastruktūrā, lai nodrošinātu pienācīgu TEN-T attīstību visos transporta veidos kā pamatu iekšējam tirgum un konkurētspējai, Savienības ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un savienojumiem ar kaimiņvalstīm, galveno uzmanību pievēršot Eiropas pievienotajai vērtībai, ko tas sniegtu. Padome arī uzsvēra, ka Savienībai ir jānodrošina pieeja finanšu resursiem, kas vajadzīgi, lai stimulētu ieguldījumus TEN-T projektos, un jo īpaši jāsaskaņo piemērots finansējuma atbalsts no TEN-T budžeta prioritāriem projektiem, kuros ietverti attiecīgi pārrobežu posmi un kuru īstenošana turpināsies pēc 2013. gada, un ar iestādēm saistīti DFS plānošanas ierobežojumi. Padome uzskata, ka šajā sakarā būtu jāpilnveido un attiecīgā gadījumā jāatbalsta valsts un privātā sektora partnerības pieejas.

(14)

Pamatojoties uz baltajā grāmatā noteiktajiem mērķiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (8) noteiktajās TEN-T pamatnostādnēs apzināta TEN-T infrastruktūra, noteikts, kādām prasībām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši iecerēts, ka pamattīkla izveide tiks pabeigta līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru.

(15)

Pamatojoties uz dalībvalstu transporta infrastruktūras plānu analīzi, Komisija lēš, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam transporta nozarē visā TEN-T tīklā vajadzētu ieguldīt EUR 500 000 miljonus, no kuriem EUR 250 000 miljoni būtu jāiegulda TEN-T pamattīklā.

(16)

Lai samazinātu administratīvo slogu un lai dzelzceļa infrastruktūras attīstību un izmantošanu padarītu mērķtiecīgāku, vajadzības gadījumā būtu jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 913/2010 (9) paredzēto dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru un šīs regulas I pielikuma I daļā paredzēto pamattīkla koridoru ģeogrāfiskā saskaņošana, ņemot vērā attiecīgo instrumentu mērķus. Dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoriem būtu jāpiemēro tikai Regulas (ES) Nr. 913/2010 noteikumi, tostarp attiecībā uz izmaiņām to saskaņošanā.

(17)

TEN-T politikas pārskatīšana aizsākās 2009. gada februārī, un šajā sakarā tika izveidota īpaša ekspertu grupa, lai sniegtu atbalstu Komisijai un iedziļinātos jautājumā par TEN-T finansēšanas stratēģiju un perspektīvām. Ekspertu grupa Nr. 5 izmantoja arī dažādu nozaru ārējo ekspertu pieredzi: infrastruktūras apsaimniekotāju un plānotāju, valstu, reģionu un pašvaldību pārstāvju, vides ekspertu, akadēmisko aprindu un privātā sektora pārstāvju pieredzi. Ekspertu grupas Nr. 5 galīgais ziņojums (10) ar 40 ieteikumiem tika pieņemts 2010. gada jūlijā, un vairāki ieteikumi tika ņemti vērā šajā regulā. Minētajā ziņojumā inter alia ir ieteikts, ka Komisijai būtu jāparedz standarta sistēma Savienības dotāciju un TEN-T publisko un privāto partnerību (PPP) apvienošanai, ietverot gan Kohēzijas politikas līdzekļus, gan TEN-T budžetu.

(18)

Pieredze ar DFS (2007.–2013.gads) liecina, ka dažām dalībvalstīm, kas ir tiesīgas uz finansējumu no Kohēzijas fonda, ir ievērojamas grūtības laikā īstenot kompleksus pārrobežu transporta infrastruktūras projektus ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī efektīvi izmantot Savienības fondus. Tālab, lai uzlabotu tādu transporta projektu, jo īpaši pārrobežu projektu, pabeigšanu, kam ir liela Eiropas pievienotā vērtība, daļa no Kohēzijas fonda piešķīruma (EUR [11 305 500 000]) būtu jāpārvieto, lai saskaņā ar EISI finansētu transporta projektus transporta pamattīklā vai ar horizontālām prioritātēm saistītus transporta projektus tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu izvēlē būtu jāņem vērā dalībvalstu Kohēzijas fonda piešķīrumi. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu sarakstu, jo īpaši stiprinot attiecīgo publiskās pārvaldes iestāžu institucionālo spēju un organizējot papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, vienlaikus nodrošinot pārredzamu projektu atlases procesu.

(19)

No Kohēzijas fonda pārvietotos EUR 11 305 500 000, kas paredzēti tikai dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, nebūtu jāizmanto, lai finansētu darbības, kam ir sinerģija starp transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm un kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos, kuri izriet no starpnozaru aicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(20)

Iestāžu un administratīvās spējas ir būtisks priekšnoteikums, lai efektīvi sasniegtu EISI mērķus. Komisijai cik vien iespējams būtu jāpiedāvā piemērots atbalsts, lai ļautu izstrādāt un īstenot projektus attiecīgajās dalībvalstīs.

(21)

Komisija 2010. gada 17. novembra paziņojumā "Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam" nosauca prioritāros koridorus, kas ir jāizveido, lai Savienība līdz 2020. gadam varētu sasniegt vērienīgos enerģētikas un klimata jomas mērķus nolūkā pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, panākt apgādes drošību, pavērt ceļu atjaunojamo enerģijas avotu integrācijai un sagatavot tīklus turpmākai energosistēmas dekarbonizācijai pēc 2020. gada.

(22)

Lai izmaksu ziņā efektīvi modernizētu un paplašinātu Eiropas energoinfrastruktūru, savstarpēji savienotu tīklus pāri robežām un izbeigtu dalībvalstu energoizolāciju, tādējādi sasniedzot Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus – konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību –, ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Komisijas aplēses liecina, ka līdz 2020. gadam energoinfrastruktūrā būtu jāiegulda aptuveni EUR 1 000 000 miljoni, no kuriem aptuveni EUR 200 000 miljoni jāiegulda elektroenerģijas un gāzes pārvades un glabāšanas infrastruktūrā, kas tiek uzskatīta par nozīmīgu Eiropas līmenī. Saskaņā ar Padomei iesniegto Komisijas dienestu darba dokumentu "Vajadzīgās investīcijas enerģētikas infrastruktūrā un to nepietiekamība", attiecībā uz Eiropas nozīmes projektiem pastāv risks, ka ieguldījumi aptuveni EUR 100 000 miljonu apmērā tā arī netiks veikti, jo pastāv šķēršļi saistībā ar atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansējumu.

(23)

Nākotnes energoinfrastruktūra ir jāizbūvē nekavējoties, turklāt ieguldījumu apjomi ir ievērojami palielinājušies, salīdzinot ar pagātnes tendencēm, tāpēc ir krasi jāmaina energoinfrastruktūras atbalsta modelis Savienības līmenī. Padome 2011. gada 28. februāra secinājumos atzina, ka enerģētikas koridori ir Eiropas prioritāte.

(24)

Attiecībā uz enerģētikas nozari Eiropadome 2011. gada 4. februārī aicināja Komisiju racionalizēt un uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras un veicināt tiesisku regulējumu, kas būtu pievilcīgs ieguldījumiem. Tā uzsvēra, ka liela daļa no ieguldījumiem infrastruktūrā būs jāsedz tirgus dalībniekiem, un izmaksas būs jāatgūst, piemērojot tarifus. Eiropadome atzina, ka projektiem, kas ir nepieciešami no apgādes drošības vai solidaritātes viedokļa, bet nevar piesaistīt finansējumu no tirgus, jāpiešķir publiskais finansējums. Tā turklāt uzsvēra, ka ir jāmodernizē un jāpaplašina Eiropas enerģētikas infrastruktūra un savstarpēji jāsavieno tīkli pāri robežām, lai veidotu solidaritāti starp dalībvalstīm, nodrošinātu alternatīvus piegāžu vai tranzīta maršrutus un energoavotus un panāktu, ka atjaunojamie energoresursu avoti sāk konkurēt ar tradicionālajiem avotiem. Tā uzsvēra, ka līdz 2014. gadam būtu jāpabeidz iekšējā enerģijas tirgus izveide, lai būtu iespējama brīva gāzes un elektroenerģijas plūsma, un ka pēc 2015. gada nevienai dalībvalstij vairs nevajadzētu būt izolētai no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem vai piedzīvot, ka tās energoapgādes drošība ir apdraudēta piemērotu savienojumu trūkuma dēļ. Pirmajās divās gada darba programmās, kas tiks pieņemtas saskaņā ar šo regulu, prioritārā kārtā būtu jāapsver kopīgu interešu projekti un ar tiem saistītas darbības, kuru mērķis ir novērst energoizolāciju un energonepietiekamību, lai pabeigtu iekšējo enerģijas tirgu.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā 347/2013 (11) noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno līdz 2020. gadam, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai apzinātu kopīgu interešu projektus, kuri nepieciešami, lai īstenotu šīs prioritātes, izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo palīdzību.

(26)

Telekomunikācijas aizvien vairāk balstās uz interneta infrastruktūru, un platjoslas tīklu infrastruktūra stimulē digitālo pakalpojumu izmantošanu dažādās sabiedrības darbībās. Internets kļūst par dominējošo platformu saziņai, uzņēmējdarbībai, privātu un sabiedrisku pakalpojumu sniegšanai, kā arī sociālajai un kultūras kohēzijai. Turklāt mākoņdatošana un programmatūras pakalpojumu sniegšana gūst arvien plašāku izplatību informācijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc viens no ekonomiskās izaugsmes un vienotā tirgus darbības priekšnosacījumiem ir visuresoša piekļuve ātrdarbīgam internetam un inovatīvu digitālo pakalpojumu pieejamība visā Eiropā.

(27)

Moderni un ātri interneta tīkli ir nākotnei kritiski svarīga infrastruktūra, jo no tās atkarīgs, vai tiks nodrošināti pietiekami pieslēgumi tiem Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas vēlas izmantot mākoņdatošanu, lai uzlabotu rentabilitāti. Lai izvairītos no infrastruktūras dublēšanas, novērstu privāto ieguldījumu pārvietošanu un sekmētu spēju radīt jaunas ieguldījumu iespējas, kā arī veicinātu izmaksu samazināšanas pasākumu īstenošanu, būtu jāveic darbības, lai uzlabotu koordināciju starp to Savienības atbalstu platjoslai, ko sniedz no EISI un no visiem citiem pieejamiem avotiem, tostarp izmantojot valstu platjoslas plānus.

(28)

Stratēģijā "Eiropa 2020" aicināts īstenot Eiropas Digitalizācijas programmu, ar kuru izveidots stabils tiesiskais regulējums, lai stimulētu ieguldījumus atklātā un konkurētspējīgā ātrdarbīga interneta infrastruktūrā un saistītos pakalpojumos. Mērķim vajadzētu būt līdz 2020. gadam panākt, ka Eiropā ir pasaulē lielākais platjoslas ātrums, balstoties uz mūsdienīgām tehnoloģijām.

(29)

Padome 2010. gada 31. maijā secināja, ka Savienībai būtu jāizmanto vajadzīgie resursi digitāla vienota tirgus attīstībai, kurš balstītos uz ātru un īpaši ātru internetu un sadarbspējīgām lietojumprogrammām, un atzina, ka novatorismam, patērētāju izvēlei un Savienības konkurētspējai būs nepieciešami efektīvi un uz konkurenci balstīti ieguldījumi nākamās paaudzes platjoslas tīklos un ka tas varētu nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, piedāvājot uzlabotu veselības aprūpi, drošāku transportu, jaunas plašsaziņas līdzekļu iespējas un vienkāršāku piekļuvi precēm, pakalpojumiem un zināšanām, jo īpaši pāri robežām.

(30)

Privātajam sektoram būtu jāuzņemas vadoša loma platjoslas tīklu izvēršanā un modernizēšanā, kas būtu jāatbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldījumiem draudzīgu regulējumu. Ja privātā sektora ieguldījumi ir nepietiekami, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie centieni, lai sasniegtu Digitalizācijas programmas mērķus. Publiskā finansiālā palīdzība platjoslas pakalpojumu jomā būtu jāpiešķir tikai finanšu instrumentiem, kas paredzēti programmām vai ar konkrētām iniciatīvām saistītiem projektiem, kurus nevar finansēt tikai ar privātā sektora līdzekļiem, kas jāapstiprina ex-ante izvērtējumā, kurā apzinātas tirgus nepilnības vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā.

(31)

Tāpēc saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu ir īpaši svarīgi stimulēt ātru un īpaši ātru platjoslas tīklu izveidi visā Savienībā un veicināt Eiropas mēroga digitālu pakalpojumu attīstību un ieviešanu. Publiski ieguldījumi ar finanšu instrumentu starpniecību ātros un īpaši ātros platjoslas tīklos nedrīkst kropļot tirgus vai radīt šķēršļus ieguldīšanai. Tos būtu jāizmanto, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un tikai tādos gadījumos, ja nav komerciālas intereses ieguldīt.

(32)

Ir nepieciešamas vairākas īstenošanas metodes, kam savukārt vajadzīgas atšķirīgas finansēšanas likmes un dažādi finanšu instrumenti, lai kāpinātu Savienības finansiālās palīdzības lietderību un ietekmi, sekmētu privātā sektora ieguldījumus un ņemtu vērā atsevišķu projektu specifiskās vajadzības.

(33)

Regulā par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā tiks noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem kopīgu interešu projektus varēs finansiāli atbalstīt saskaņā ar šo regulu.

(34)

Pētniecības un inovāciju pamatprogramma "Apvārsnis 2020" (12) pievērsīsies, inter alia, sabiedrisku problēmu risināšanai (piemēram, vieds, videi nekaitīgs, pieejams un integrēts transports, droša, tīra un efektīva enerģija, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana veselības aizsardzībā, pārvaldībā un ilgtspējīgā attīstībā), lai nepastarpināti risinātu stratēģijā "Eiropa 2020" apzinātās problēmas, atbalstot pasākumus, kas aptver visu ciklu, sākot ar pētniecību un beidzot ar tirgu. "Apvārsnis 2020" nodrošinās atbalstu visos inovācijas ķēdes posmos, īpaši pasākumiem, kas ciešāk saistīti ar tirgu, tostarp inovatīvus finanšu instrumentus. Lai nodrošinātu, ka Savienības finansējumam ir lielāka ietekme, un lai nodrošinātu saskaņotību, EISI veidos ciešu sinerģiju ar "Apvārsni 2020".

(35)

Komisija 2010. gada 20. jūlija paziņojumā "Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam" noteica politikas darbību sistēmu attiecībā uz drošu infrastruktūru kā vienu no galvenajiem elementiem, lai līdz 2020. gadam par 50 % samazinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo vai bojāgājušo skaitu. Tāpēc EISI būtu jānodrošina, ka Savienības finansējuma pieprasījumi ir saskaņā ar drošības prasībām, ieteikumiem un mērķiem, kas noteikti visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos par ceļu drošību. EISI rezultātu novērtēšanā būtu jāņem vērā ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanās Savienības valstu autoceļu tīklā.

(36)

Savienība un vairums tās dalībvalstu ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un pārējās dalībvalstīs pašlaik notiek konvencijas ratifikācija. Īstenojot attiecīgos projektus, projekta specifikācijā ir svarīgi ņemt vērā personu ar invaliditāti piekļuves iespējas, kā minēts konvencijā.

(37)

Lai gan lielu daļu ieguldījumu saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" var nodrošināt tirgus un regulatīvie pasākumi, finansējuma piesaistei var būt nepieciešama publiskā sektora darbības un Savienības atbalsts dotāciju un inovatīvu finanšu instrumentu veidā.

(38)

Lai optimizētu Savienības budžeta izmantojumu, dotācijas būtu jāpiešķir tiem projektiem, kas saņem nepietiekamu finansējumu no privātā sektora.

(39)

Dzelzceļa projektus nebūtu jāizslēdz no dotācijām saskaņā ar šo regulu tāpēc, ka tie rada ienākumus no obligātām maksām saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (13).

(40)

Fiskālie pasākumi daudzās dalībvalstīs liks vai jau liek publiskā sektora iestādēm pārvērtēt ieguldījumiem infrastruktūrā veltītās programmas. Šajā sakarā PPP tiek uzskatītas par lietderīgu līdzekli, kā īstenot infrastruktūras projektus, nodrošinot, ka tiek sasniegti politikas mērķi, piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām, veicināt alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu un energoefektivitāti un resursefektivitāti, un atbalstīt ilgtspējīgu transportu un izveidot platjoslas tīklus. Komisija 2009. gada 19. novembra paziņojumā "Privātā un publiskā sektora ieguldījumu mobilizēšana ekonomikas atveseļošanai un ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu nodrošināšanai: publiskā un privātā sektora partnerību veidošana" apņēmās uzlabot PPP piekļuvi finansējumam, paplašinot esošo finanšu instrumentu darbības jomu.

(41)

Komisija 2010. gada 19. oktobra paziņojumā "ES budžeta pārskatīšana" uzsvēra, ka kā prasību projektiem ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu vajadzētu noteikt, ka Savienības līdzekļus izmanto partnerībā ar finanšu un banku sektoru, īpaši Eiropas Investīciju banku un dalībvalstu publiskajām finanšu iestādēm, taču sadarbojoties arī ar citām starptautiskām finanšu iestādēm un privāto finanšu sektoru, tostarp valstu un reģionu līmenī.

(42)

Finanšu instrumenti būtu jāizmanto specifisku tirgus vajadzību apmierināšanai, darbībām, kurām ir nepārprotama Eiropas pievienotā vērtība un kuras ir saskaņā ar EISI mērķiem, un ar tiem nebūtu jāizspiež no tirgus privātais finansējums. Tiem būtu jāpalielina Savienības budžeta izdevumu sviras efekts un jākāpina daudzkāršošanas efekts privātā sektora finansējuma piesaistīšanas ziņā. Tas ir īpaši svarīgi sakarā ar grūtībām saņemt kredītus un publisko finanšu ierobežojumiem un ievērojot nepieciešamību atbalstīt Eiropas ekonomikas atlabšanu. Pirms Komisija pieņem lēmumu izmantot finanšu instrumentus, tai būtu jāveic attiecīgā instrumenta ex-ante izvērtējums, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (14).

(43)

Stratēģijā "Eiropa 2020" Komisija apņēmās Savienības finanšu instrumentus izmantot kā daļu no saskaņotas finansēšanas stratēģijas, kura apvieno Savienības un valstu publisko un privāto finansējumu infrastruktūrai. Pamatā ir doma, ka daudzos gadījumos neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā un tirgus nepilnības var efektīvāk novērst ar finanšu instrumentiem, nevis dotācijām.

(44)

Ar EISI būtu jāparedz finanšu instrumenti, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu vērā ņemamu piedalīšanos ieguldījumos infrastruktūrā. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tie būtu ne tikai jāveido un jāievieš, pienācīgi ņemot vērā vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu, bet arī tā, lai tie spētu elastīgi reaģēt uz apzinātām vajadzībām pēc finansējuma. Veidojot minētos instrumentus, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, ieviešot finanšu instrumentus DFS (2007.–2013. gads), piemēram, aizdevumu garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT), riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF), 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (fonds "Marguerite") un "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvu.

(45)

Būtu jāizpēta inovatīvu finanšu instrumentu, piemēram, projektu obligāciju, potenciālā spēja atbalstīt finansējumu transporta infrastruktūrai ar Eiropas pievienoto vērtību, ņemot vērā ex-ante izvērtējumu rezultātus un citus attiecīgus novērtējumus, jo īpaši "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas 2015. gada neatkarīgo novērtējumu.

(46)

Lai optimizētu EISI piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 (15), un riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (16), tiek turpinātas ar šajā regulā paredzētajiem parāda un kapitāla finanšu instrumentiem, ar kuriem tie tiek aizstāti, pamatojoties uz ex-ante izvērtējumu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(47)

Izvēloties visefektīvāko finansiālās palīdzības veidu, būtu pienācīgi jāņem vērā atbilstīgo projektu nozares īpatnības un konkrētajam projektam raksturīgās īpatnības. Lai varētu visefektīvāk izmantot Savienības budžetu un uzlabotu Savienības finansiālās palīdzības daudzkāršošanas efektu, enerģētikas nozarē, kad vien iespējams un ņemot vērā atsaucību tirgū, Komisijai būtu jācenšas attiecīgā gadījumā prioritārā kārtā izmantot finanšu instrumentus, vienlaikus ievērojot šajā Regulā noteiktās finanšu instrumentu izmantošanas robežvērtības. Enerģētikas jomas projektu virzītāji būtu jāmudina pirms pieteikšanās uz dotācijām izskatīt iespējas izmantot finanšu instrumentu. Šajā sakarā Komisijai būtu pienācīgi jāatbalsta pēc iespējas plašāka finanšu instrumentu izmantošana.

(48)

Kopīgu interešu projektiem elektroenerģijas, gāzes un oglekļa dioksīda jomā vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo palīdzību dotāciju vai inovatīvu finanšu instrumentu veidā, kas paredzēts pētījumiem un – ar konkrētiem nosacījumiem – arī darbiem. Tas dos iespēju sniegt pielāgotu atbalstu tiem kopīgu interešu projektiem, kurus nevar īstenot pašreizējā regulējumā un tirgus apstākļos. Enerģētikas jomā ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļojumiem, jo īpaši starp projektiem, kas palīdz nodrošināt viena un tā paša Savienības prioritārā koridora izveidi. Šādai finansiālajai palīdzībai būtu jānodrošina vajadzīgā sinerģija ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, no kuriem finansēs vietējas vai reģionālas nozīmes viedos energosadales tīklus. Uz ieguldījumiem kopīgu interešu projektos attiecas trīspakāpju prioritāra secība. Pirmkārt, prioritātei ieguldīt vajadzētu būt tirgum. Otrkārt, ja tirgus dalībnieki ieguldījumus neveic, būtu jāizskata regulatīvie risinājumi, vajadzības gadījumā jāpielāgo attiecīgais regulējums un jānodrošina attiecīgā regulējuma pareiza piemērošana. Treškārt, ja ar pirmajiem diviem posmiem nepietiek, lai nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus kopīgu interešu projektos, Savienības finansiālo palīdzību varētu piešķirt tad, ja kopīgu interešu projekts atbilst piemērojamiem atbilstības kritērijiem.

(49)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. pantu visi kopīgu interešu projekti, kas ietilpst minētās regulas II pielikuma 1., 2. un 4. punktā minētajās kategorijās, ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālo palīdzību dotāciju veidā pētījumiem un finanšu instrumentu veidā. Dotācijas darbiem var piešķirt darbībām, ar kurām tiek sniegts ieguldījums tādos kopīgu interešu projektos, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. pantu jo īpaši rada nozīmīgas pozitīvas papildu sekas un nav komerciāli dzīvotspējīgi, kā liecina projekta uzņēmējdarbības plāns un citi izvērtējumi, jo īpaši tie, ko veikuši iespējamie ieguldītāji, kreditori vai valsts regulatīvās iestādes.

(50)

Lai veicinātu to saņēmēju diversifikāciju nozaru griezumā, kas saņem atbalstu ar finanšu instrumentiem, un lai sekmētu pakāpenisku ģeogrāfisku diversifikāciju dalībvalstīs, turklāt īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, Komisijai partnerībā ar Eiropas Investīciju Banku, izmantojot kopīgas iniciatīvas, piemēram, Eiropas PPP konsultāciju centru (EPEC) un Kopējo palīdzību projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (Jaspers), būtu jāpalīdz dalībvalstīm sagatavot piemērotas iestrādes projektiem, kuru finansēšanu varētu apsvērt.

(51)

Saskaņā ar šo regulu finanšu instrumentiem būtu jāatspoguļo noteikumi, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (17), un tiem būtu jāatbilst finanšu instrumentiem piemērojamiem paraugprakses noteikumiem.

(52)

Attiecībā uz finanšu instrumentu nosacījumiem, darba programmas varētu būt jāpapildina ar papildu prasībām, piemēram, lai nodrošinātu konkurenci tirgos, ņemot vērā Savienības rīcībpolitiku attīstību, tehnoloģiju attīstību un citus potenciāli nozīmīgus faktorus.

(53)

Ar EISI nodrošinātā atbalsta daudzgadu plānošana būtu jāvērš uz to, lai atbalstītu Savienības prioritātes, nodrošinot vajadzīgo finanšu līdzekļu pieejamību un Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības saskaņotību, pārredzamību un nepārtrauktību. Priekšlikumiem, kas iesniegti pēc tam, kad īstenota pirmā daudzgadu darba programma transporta jomā, izmaksu attiecināmības laikposmam būtu jāsākas 2014. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu to projektu nepārtrauktību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007.

(54)

Tā kā dažu infrastruktūras projektu realizēšanai nepieciešams nozīmīgs budžets, būtu jāparedz iespēja, ka budžeta saistības, kas attiecas uz finansiālo palīdzību dažām darbībām, var sadalīt ikgadējos maksājumos.

(55)

Ņemot vērā Savienības līmenī pieejamos resursus, ir jākoncentrējas uz projektiem ar lielāko Eiropas pievienoto vērtību, lai panāktu vēlamo ietekmi. Tāpēc atbalsts būtu galvenokārt jāpiešķir pamattīklam un kopīgu interešu projektiem satiksmes vadības sistēmu jomā, jo īpaši gaisa satiksmes pārvaldības sistēmām, kas izriet no jaunās paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR sistēma) un kam nepieciešami Savienības budžeta līdzekļi aptuveni EUR 3 000 miljonu apjomā, kā arī inteliģenta transporta sistēma (ITS), kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas (VTMIS), upju informācijas pakalpojumi (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS). Enerģētikas nozarē finansiālā palīdzība būtu jākoncentrē uz to, lai pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi, panāktu apgādes drošību, veicinātu ilgtspēju, inter alia nodrošinot no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lielākajiem patēriņa centriem un uzglabāšanas vietām, un piesaistītu publiskos un privātos ieguldījumus. Telekomunikāciju nozarē finansiālā palīdzība būtu jāvērš galvenokārt uz projektiem, kas radīs pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, tostarp uz Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi, kam savukārt būtu jāstimulē ieguldījumi platjoslas tīkla ieviešanā.

(56)

Enerģētikas nozarē paredzētais budžets būtu prioritārā kārtā jāpiešķir finanšu instrumentu veidā, ņemot vērā atsaucību tirgū. Kopīgu interešu projektiem telekomunikāciju nozarē vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Savienības finansiālo atbalstu dotāciju veidā un izmantojot pakalpojumu platformu iepirkumus, vispārējus pakalpojumus un horizontālas darbības. Darbībām platjoslas sakaru ieviešanā, tostarp darbībām, kas rada pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, vajadzētu būt tiesīgām uz Savienības finansiālo atbalstu finanšu instrumentu veidā.

(57)

Kā liecina analīze, kas veikta ietekmes izvērtējumā saistībā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, tiek lēsts, ka tādu kopīgu interešu projektu skaits, kuri visvairāk sekmē stratēģisko energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu īstenošanu, ir apmēram 100 elektroenerģijas jomā un 50 – gāzes jomā. Turklāt, ņemot vērā paredzamo elektroenerģijas pārsvaru Eiropas enerģijas sistēmā nākamo divdesmit gadu laikā, tiek lēsts, ka palīdzībai kopīgu interešu projektiem elektroenerģijas jomā vajadzēs lielāko daļu no EISI finansējuma, kas paredzēts enerģētikai. Atzīmējot, ka šī aplēse varētu mainīties, kad būs pieejams vairāk informācijas, un ņemot vērā to, ka ir jānodrošina, lai tiktu ievērota Regula (ES) Nr. 347/2013, Komisijai būtu jāvelta pienācīga uzmanība elektroenerģijas projektiem, lai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam minētajiem projektiem darītu pieejamu lielāko daļu finansiālās palīdzības, ņemot vērā ierosināto darbību atsaucību tirgū, kvalitāti un gatavības pakāpi, kā arī finansējuma prasības. Šis mērķis neskar pieejamā finansējuma iespējamu novirzīšanu enerģētikas projektiem.

(58)

Komisijai būtu jāveic starpposma un ex-post novērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai izvērtētu finansējuma efektivitāti un lietderību un to, kā tas ietekmē EISI vispārīgo mērķu un stratēģijas "Eiropa 2020" prioritāšu sasniegšanu. Komisijai būtu jāpublisko informācija par konkrētiem EISI projektiem. Minētā informācija ik gadu būtu jāatjaunina.

(59)

Ciktāl tas attiecas uz transportu un enerģētiku, pamatojoties uz nozarēm specifiskajām pamatnostādnēm, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1315/2013 un Regulā (ES) Nr. 347/2013, ir sagatavoti saraksti ar projektiem un prioritārajiem koridoriem un jomām, kam būtu jāpiemēro šī regula, un šie saraksti būtu jāiekļauj šīs regulas pielikumā. Ciktāl tas attiecas uz transportu, lai ņemtu vērā iespējamas izmaiņas politikas prioritātēs un tehniskajās iespējās, kā arī satiksmes plūsmās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz grozījumu pieņemšanu I pielikuma I daļā un attiecībā uz darba programmās iekļaujamo finansējuma prioritāšu norādīšanu darbībām, kam saskaņā ar 7. panta 2. punktu ir tiesības uz atbalstu.

(60)

Lai ņemtu vērā faktisko finansējuma pieprasījuma līmeni konkrētajiem transporta mērķiem un ieviestu praksē starpposma novērtējuma secinājumus, ja izrādās nepieciešams par vairāk nekā 5 procentu punktiem mainīt piešķīrumu kādam konkrētam transporta mērķim, kas noteikts šīs regulas I pielikuma VI daļā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu indikatīvo procentuālo daļu katram konkrētajam transporta mērķim. Indikatīvais piešķīrums konkrētiem transporta mērķiem neliedz no Kohēzijas fonda pārvietotos EUR 11 305 500 000 pilnībā izlietot projektiem, ar kuriem īsteno pamattīklu, vai projektiem un horizontālajām prioritātēm, kas noteikti šīs regulas I pielikuma I daļā.

(61)

Lai ņemtu vērā EISI īstenošanā, tostarp starpposma novērtēšanā, gūtos secinājumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu sarakstu ar vispārējām ievirzēm, kuras jāņem vērā, nosakot piešķiršanas kritērijus.

(62)

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(63)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz daudzgadu un gada darba programmām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18).

(64)

Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā piemērojot sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Eiropas Parlaments būtu jāinformē par visiem šādiem pasākumiem.

(65)

Lai nodrošinātu plašu un godīgu konkurenci attiecībā uz projektiem, ko finansē no EISI fondiem, līguma formai vajadzētu būt saskaņotai ar projekta mērķiem un apstākļiem. Līguma noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai taisnīgi sadalītu ar līgumu saistītos riskus, pēc iespējas palielinātu rentabilitāti un panāktu to, lai līgums tiktu īstenots ar optimālu efektivitāti. Šis princips būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai izmanto valsts vai starptautiska līguma paraugu.

(66)

Dažiem kopīgu interešu infrastruktūras projektiem varētu būt jāveido savienojumi ar kaimiņvalstīm, pirmspievienošanās valstīm un citām trešām valstīm, un jāšķērso tās. EISI būtu jāpiedāvā vienkāršoti līdzekļi minētās infrastruktūras sasaistīšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu konsekvenci starp Savienības budžeta iekšējiem un ārējiem instrumentiem.

(67)

Ja trešās valstis un vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos, dotācijas var piešķirt tikai tad, ja nav ticams, ka darbību adekvāti atbalstīs ar citiem finansiālas palīdzības veidiem no EISI vai citām Savienības programmām.

(68)

Vispārējo ievirzi, uz kuras pamata Komisijai jāņem vērā šīs regulas I pielikuma V daļā izklāstīto sociālo ietekmi un ietekmi uz klimatu un vidi nebūtu jāpiemēro enerģētikas jomā saskaņā ar pieeju, kas izmantota Regulas (ES) Nr. 347/2013 4. panta 4. punktā.

(69)

Telekomunikāciju nozarē vispārējo ievirzi attiecībā uz to, vai ņemt vērā Savienības atbalsta stimulējošo ietekmi uz publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem būtu jāpiemēro tikai tādai digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, kuras mērķis ir rosināt papildu ieguldījumus.

(70)

Vispārējo ievirzi attiecībā uz to, vai ņemt vērā pārrobežu aspektus nebūtu jāpiemēro platjoslas pakalpojumiem, jo visi ieguldījumi platjoslas infrastruktūrā, tostarp tie, kas notiek dalībvalstu iekšienē, uzlabos Eiropas telekomunikāciju tīklu savienojumus.

(71)

Eiropas Brīvās Tirdzniecības Apvienības (EBTA) valstu, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas Zonu (EEZ līgums) puses, dalībai EISI būtu jāsaskan ar EEZ līgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā katra nozare, uz kuru attiecas šī regula, būtu jāuzskata par atsevišķu programmu. EBTA valstu dalība EISI būtu jāparedz jo īpaši telekomunikāciju nozarē.

(72)

Ciktāl tas attiecas uz transportu, trešās valstīs īstenota kopīgu interešu projekta atbilstībai saskaņā ar šo regulu būtu jāpiemēro indikatīvās kartes, kas sniegtas Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III pielikumā. Kopīgu interešu projektiem, ko īsteno trešās valstīs, kurām minētajā regulā nav indikatīvu karšu, vajadzētu būt atbilstīgiem, ja pastāv savstarpēja sadarbība ar mērķi vienoties par šādām indikatīvām kartēm.

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, Eiropas komunikāciju tīklu koordinēšanu, attīstīšanu un finansēšanu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā vajadzību koordinēt minētos mērķus, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(74)

Līdz ar to skaidrības labad būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 un Regula (EK) Nr. 67/2010 (19).

(75)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai varētu savlaicīgi pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, kas paredzēti šajā regulā,

1)

"kopīgu interešu projekts" ir projekts, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, vai Regulā (ES) Nr. 347/2013 vai regulā par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā;

2)

"pārrobežu posms" transporta nozarē ir posms, kas nodrošina kopīgu interešu projekta nepārtrauktību starp tuvākajiem pilsētas mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs;

3)

"kaimiņvalsts" ir valsts, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, un Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija;

4)

"trešā valsts" ir jebkura kaimiņvalsts un jebkura cita valsts, ar kuru Savienība var sadarboties, lai sasniegtu šajā regulā izvirzītos mērķus;

5)

"darbi" ir komponentu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbības saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;

6)

"pētījumi" ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, novērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

7)

"programmas atbalsta darbības" EISI līmenī ir visi papildpasākumi, kas vajadzīgi, lai to īstenotu un lai īstenotu pamatnostādnes atsevišķām nozarēm, piemēram, pakalpojumi – jo īpaši tehniskā palīdzības sniegšana, tostarp palīdzība finanšu instrumentu izmantošanā –, kā arī sagatavošanās, priekšizpētes, koordinācijas, pārraudzības, ar ieinteresētajām personām organizētu konsultāciju, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbības, kas ir tieši nepieciešamas EISI pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai. Programmas atbalsta darbības jo īpaši aptver pētījumus, sanāksmes, infrastruktūras kartēšanu, informāciju, izplatīšanas, saziņas un informētības vairošanas darbības, izdevumus saistībā ar IT rīkiem un tīkliem, kas paredzēti informācijas apmaiņai par EISI, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai un var būt nepieciešami EISI pārvaldībai vai atsevišķu nozaru pamatnostādņu īstenošanai; Programmas atbalsta darbības aptver arī darbības, kas vajadzīgas, lai vienkāršotu kopīgu interešu projektu sagatavošanu jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas ir tiesīgas uz finansējumu no Kohēzijas fonda nolūkā saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu vai finanšu tirgū. Programmas atbalsta darbības vajadzības gadījumā aptver arī izmaksas, kas radušās izpildaģentūrai, kurai Komisija ir uzticējusi īstenot konkrētas EISI daļas ("izpildaģentūra");

8)

"darbība" ir jebkura darbība, kas ir apzināta kā finansiāli un tehniski neatkarīga darbība, kas ir ierobežota laikā un kas ir nepieciešama kopīgu interešu projekta īstenošanai;

9)

jēdzienam "atbilstīgās izmaksas" ir tāda pati nozīme, kā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012;

10)

"saņēmējs" ir dalībvalsts, starptautiska organizācija vai publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kas saskaņā ar šo regulu ir izraudzīta Savienības finansiālās palīdzības saņemšanai, un ievērojot kārtību, kāda noteikta attiecīgajā 17. pantā minētajā darba programmā;

11)

"īstenošanas struktūra" ir publiskā vai privātā sektora uzņēmums vai struktūra, kuru saņēmējs, ja tas ir dalībvalsts vai starptautiska organizācija, ir iecēlis attiecīgās darbības īstenošanai. Par šādu iecelšanu lēmumu pieņem saņēmējs uz savu atbildību un, ja nepieciešams piešķirt iepirkuma līgumu, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par publisko iepirkumu;

12)

"visaptverošais tīkls" ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu;

13)

"pamattīkls" ir transporta infrastruktūra, kas identificēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu;

14)

"pamattīkla koridori" ir instruments, lai atvieglinātu pamattīkla koridoru koordinētu īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 IV nodaļā un kā uzskatīti šīs regulas I pielikuma I daļā;

15)

"problemātiskais posms" transporta nozarē ir fizisks, tehnisks vai funkcionāls ierobežojums, kas pārtrauc sistēmas darbību, ietekmējot tālsatiksmes vai pārrobežu plūsmu nepārtrauktību, un kuru var pārvarēt, radot jaunu vai ievērojami modernizējot esošo infrastruktūru, kas varētu radīt ievērojamus uzlabojumus, atrisinot problemātisko posmu radītos ierobežojumus;

16)

"prioritāte" ir jebkuri prioritārie elektroenerģijas koridori, prioritārie gāzes koridori vai prioritārās tematiskās jomas, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 347/2013;

17)

"telemātikas lietojumprogrammas" ir lietojumprogrammas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1315/2013;

18)

"energoinfrastruktūra" ir infrastruktūra, kas definēta Regulā (ES) Nr. 347/2013;

19)

"nozaru savstarpējā sinerģija" ir tāda līdzīgu vai papildinošu darbību esamība vismaz divās no transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, kas var optimizēt izmaksas vai rezultātus, apvienojot finanšu, tehniskos vai cilvēku resursus;

20)

"izolēts tīkls" ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai tā daļa, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013.

a)

saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" dot ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, izveidojot modernus un efektīvus Eiropas tīklus, kuros ir ņemtas vērā nākotnē paredzamās satiksmes plūsmas, tādējādi nodrošinot labumu visai Savienībai, proti, uzlabojot tās konkurētspēju pasaules tirgū un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju iekšējā tirgū un ar finanšu instrumentiem un Savienības tiešo atbalstu radot privātā, publiskā vai publiskā un privātā sektora ieguldījumiem labvēlīgākus apstākļus, kuros projekti varētu gūt labumu no šādu instrumentu kombinācijas un no pienācīgas nozaru savstarpējās sinerģijas izmantošanas.

To, kā izdodas sasniegt šo mērķi, vērtē pēc tā, cik lieli ir privātā, publiskā sektora vai publiskās un privātās partnerības ieguldījumi kopīgu interešu projektos un it īpaši pēc tā, cik lieli privātā sektora ieguldījumi kopīgu interešu projektos ir panākti, saskaņā ar šo regulu izmantojot finanšu instrumentus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta publiskā sektora ieguldījumu efektīvai izmantošanai;

b)

dot iespēju Savienībai sasniegt izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energoavotu struktūrā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Savienības vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķos no dekarbonizācijas viedokļa, vienlaikus nodrošinot lielāku dalībvalstu solidaritāti.

a)

novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, veidot savienojumus trūkstošajos posmos un, jo īpaši, uzlabot pārrobežu posmus. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:

b)

nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot drošību. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:

c)

optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību. Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc:

a)

palielināt konkurētspēju, veicinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrības tīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām. Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:

b)

veicināt Savienības energoapgādes drošību;

Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:

c)

sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, inter alia, pārvades tīklā integrējot no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju, attīstot viedos enerģētikas tīklus un oglekļa dioksīda tīklus.

Šā mērķa sasniegšanu ex post vērtē pēc:

a)

transporta nozare: EUR 26 250 582 000, no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

b)

telekomunikāciju nozare: EUR 1 141 602 000;

c)

enerģētikas nozare: EUR 5 850 075 000.

a)

darbībām, kas sekmē kopīgu interešu projektus un programmas atbalsta darbības, kā minēts 7. pantā;

b)

programmas atbalsta darbībām, kuras aptver tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas līdz 1 % apmērā no finansējuma radušies Komisijai saistībā ar EISI pārvaldību, tostarp tos izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp EISI un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007; šajā robežvērtībā ietilpst tās izpildaģentūras izdevumi.

a)

darbības, ar kurām īsteno pamattīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana saskaņā ar minētās Regulas 33. pantu, un projekti un horizontālas prioritātes, kas identificēti šīs regulas I pielikuma I daļā;

b)

darbības, ar ko īsteno visaptverošo tīklu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, ja šādas darbības palīdz izveidot savienojumus trūkstošajos posmos, atvieglo pārrobežu satiksmes plūsmas vai novērš problemātiskos posmus un ja šādas darbības palīdz arī attīstīt pamattīklu vai savstarpēji savienot pamattīkla koridorus, vai ja šādas darbības galvenajos kravas dzelzceļa koridoros, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 913/2010 pielikumā, līdz 5 % robežvērtības apmērā no finansējuma, kas saskaņā ar šīs regulas 5. pantu paredzēta transportam, palīdz ieviest ERTMS;

c)

pētījumiem kopīgu interešu projektiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

d)

pētījumi pārrobežu prioritārajiem projektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 661/2010/ES (22) III pielikumā;

e)

darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

f)

darbības, ar ko tiek īstenota transporta infrastruktūra pamattīkla mezglos, tostarp pilsētu mezglos, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 41. pantā;

g)

darbības telemātikas lietojumprogrammu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 31. pantu;

h)

darbības kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 32. pantu;

i)

darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa samazināšanai, tostarp modernizējot pašreizējo ritošo sastāvu, cita starpā sadarbojoties arī ar dzelzceļa nozari;

j)

programmas atbalsta darbības;

k)

darbības, ar kurām īsteno drošas un aizsargātas infrastruktūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 34. pantu;

l)

darbības, ar kurām atbalsta jūras transporta maģistrāles, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 21. pantā.

a)

vispārējos pakalpojumus, pamatpakalpojumu platformas un programmas atbalsta darbības finansē, izmantojot dotācijas un/vai iepirkumu;

b)

darbības platjoslas tīklu jomā finansē, izmantojot finanšu instrumentus.

a)

dotācijas pētījumiem – 50 % no atbilstīgajām izmaksām;

b)

dotācijas darbiem –

c)

dotācijas, kas paredzētas telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem –

a)

attiecībā uz darbībām vispārējo pakalpojumu jomā – 75 % no atbilstīgajām izmaksām;

b)

attiecībā uz horizontālām darbībām, tostarp infrastruktūras kartēšanai, mērķsadarbībai un tehniskajai palīdzībai – 75 % no atbilstīgajām izmaksām.

a)

darbībām attiecībā uz dotācijām pētījumiem;

b)

darbībām attiecībā uz dotācijām darbiem –

c)

darbībām attiecībā uz dotācijām telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem –

d)

darbībām attiecībā uz dotācijām darbībām jauno tehnoloģiju un inovācijas atbalstam visos transporta veidos.

a)

paredzēt specifiskus nosacījumus, piemēram, vietu, kur jāveic iepirktās darbības, ja šādus nosacījumus pienācīgi pamato darbību mērķi un ar noteikumu, ka šādi nosacījumi nepārkāpj Savienības un valsts publiskā iepirkuma principus;

b)

atļaut piešķirt vairākus līgumus vienā procedūrā ("iepirkums no vairākiem piegādātājiem").

a)

kapitāla instrumenti, piemēram, ieguldījumu fondi, kas orientējas uz riska kapitāla nodrošināšanu darbībām, kas sekmē kopīgu interešu projektus;

b)

aizdevumi un/vai garantijas, ko realizē ar riska dalīšanas instrumentiem, tostarp projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabošanas mehānismu, atbalstot atsevišķus projektus vai projektu portfeļus, kurus emitē finanšu iestāde no saviem līdzekļiem, bet kam Savienība paredz piešķīrumu uzkrājumiem un/vai kapitāla sadalei.

a)

tiem ir Eiropas pievienotā vērtība;

b)

tie atbilst stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem;

c)

tiem ir sviras efekts attiecībā uz Savienības atbalstu, t. i., to mērķis ir mobilizēt vispārēju ieguldījumu, kas saskaņā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem pārsniedz Savienības ieguldījuma apjomu.

a)

lai kopīgu interešu projekti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 visticamāk tiktu pilnībā vai daļēji īstenoti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

b)

lai grozījumos tiktu ievēroti atbilstības kritēriji, kas izklāstīti šīs regulas 7. pantā;

c)

lai attiecībā uz šīs regulas I pielikuma I daļu visos posmos būtu iekļauti infrastruktūras projekti, kuri, lai tos varētu īstenot, saskaņā ar šīs regulas 17. panta 3. punktu būs jāiekļauj daudzgadu darba programmā, nemainot pamattīkla koridoru pielāgošanu.

a)

lai grozījumi tiktu veikti saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tostarp saskaņā ar ex ante novērtējumu, kurš minēts tās 140. panta 2. punkta f) apakšpunktā, un

b)

lai grozījumi ietvertu tikai:

i)

2015. gadā veiktais novērtējums par projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu ir pozitīvs; un

ii)

projekta līgumsaistību ziņā finanšu instrumentu ieviešana pārsniedz 8 %.