EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0605

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 605/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem

OJ L 181, 29.6.2013, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 04 Volume 012 P. 185 - 187

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/605/oj

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 605/2013

(2013. gada 12. jūnijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (3) nosaka vispārīgu “haizivju spuru atdalīšanas” prakses aizliegumu, kuras laikā atdala haizivs spuras un atlikušo haizivs ķermeni palaiž atpakaļ jūrā.

(2)

Zivis, kas pieder Elasmobranchii taksonam, tostarp haizivis un rajveidīgās zivis, to dzīves cikla īpašību dēļ, ko raksturo lēna augšana, vēla dzimumgatavība un neliels mazuļu skaits, kopumā ir ļoti jutīgas pret krājumu pārmērīgu izmantošanu, lai gan bioloģiskā produktivitāte visām sugām nav vienāda. Kopumā, dažas haizivju populācijas pēdējos gados intensīvi zvejo, tostarp kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un darbojas Savienības ūdeņos un ūdeņos ārpus Savienības, un tās ir būtiski apdraudētas, jo ievērojami palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem, jo īpaši haizivju spurām.

(3)

Haizivju spuras nav tradicionāla eiropiešu uztura sastāvdaļa, taču haizivis ir nepieciešams elements Savienības jūras ekosistēmā. Tādēļ haizivju krājumu pārvaldībai un saglabāšanai, kā arī vispārīgāk – ilgtspējīgi pārvaldītas zvejniecības nozares veicināšanai par labu videi un cilvēkiem, kas šajā nozarē strādā, vajadzētu būt prioritātei.

(4)

Pašreizējās zinātnes atziņas, kas balstās uz haizivju nozvejas rezultātu analīzi, kopumā norāda, ka daudzi haizivju krājumi ir nopietni apdraudēti, lai gan situācija visām sugām vai pat vienai sugai dažādās jūras zonās nav vienāda. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) sniegto informāciju apdraudēti ir vairāk nekā 25 % no visām pelaģisko haizivju sugām, no kurām vairāk nekā 50 % ir lielās okeāna pelaģiskās haizivis. Pēdējos gados saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju sistēmā ir aizliegta aizvien vairāku haizivju sugu, tostarp to haizivju, kuru spuras ir īpaši vērtīgas tirdzniecībā, nozveja, saglabāšana uz kuģa, pārkraušana vai izkrāvumi.

(5)

Pašreiz Savienības flotes visvairāk notver zilo haizivju (Priconace glauca) un īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) sugas, kuras IUCN attiecīgi klasificē kā “gandrīz apdraudētas” un “neaizsargātas” un kuras veido aptuveni 70 % no kopējiem paziņotajiem haizivju izkrāvumiem. Tomēr citas sugas, tostarp āmurhaizivis un zīdainās haizivis, arī ir pakļautas nozvejai Savienības ūdeņos un ūdeņos ārpus Savienības un sniedz ieguldījumu zivsaimniecības saimnieciskajā dzīvotspējā.

(6)

Regula (EK) Nr. 1185/2003 pašlaik ļauj dalībvalstīm izsniegt īpašas zvejas atļaujas, kas ļauj veikt haizivju apstrādi uz kuģa, haizivju spuras atdalot no to ķermeņa. Lai nodrošinātu saskanību starp haizivs spuru un ķermeņa svaru, ir noteikta spuru un liemeņa svara attiecība. Spuru un liemeņu svara attiecības izmantošana rada nopietnas kontroles un izpildes problēmas. Šādas svara attiecības izmantošana nav pietiekama, lai novērstu augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas praksi, un ņemot vērā atšķirības spuru griešanas metodēs un dažādu haizivju sugu spuru izmēros un svarā, tās izmantošana varētu veicināt praksi, kad haizivju spuras tiek atdalītas, neatklājot šo faktu. Pēc apstrādes darbībām spuras un ķermeņus var izkraut atšķirīgās ostās. Šādos apstākļos tiek traucēta datu vākšana inter alia par sugu identifikāciju un populāciju struktūru, kas ir zinātnisko ieteikumu pamatā, lai noteiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus zivsaimniecības jomā.

(7)

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1999. gadā pieņemto Starptautisko rīcības plānu par haizivju saglabāšanu un pārvaldību, Savienībai būtu jāpieņem visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai saglabātu haizivis un līdz minimumam samazinātu atkritumus un izmetumus no haizivju nozvejas. Padome 2009. gada 23. aprīļa secinājumos apstiprināja Savienības vispārīgo pieeju un konkrētus mērķus, kā noteikts saistītajā 2009. gada 5. februāra Komisijas paziņojumā par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai. Padome arī mudināja Komisiju īpašu uzmanību pievērst jautājumam par haizivju spuru atdalīšanu un pēc iespējas agrāk iesniegt priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 1185/2003 grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz tajā paredzētajām atkāpēm un ar tām saistītiem noteikumiem.

(8)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) atzīst haizivju spuru atdalīšanas problēmas pastāvēšanu, aicina šo problēmu izskaust bez atkāpēm un iesaka, ka visi Elasmobranchii sugu īpatņi būtu jāizkrauj, neatdalot no to ķermeņiem spuras/spārnveida spuras.

(9)

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās arvien vairāk tiek izskatīts jautājums par haizivju spuru atdalīšanu. Turklāt to zinātniskās struktūras atbalsta haizivju izkraušanu, neatdalot no to ķermeņiem spuras, un norāda, ka tas ir labākais veids, kā novērst spuru atdalīšanu un palīdzēt iegūt datus, kas vajadzīgi krājumu izvērtēšanai. Gan ikgadējas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par ilgtspējīgu zivsaimniecību, kas tiek izdotas kopš 2007. gada, gan 2008. gada IUCN pasaules politika pret haizivju spuru atdalīšanu, gan Nolīguma par zivju krājumiem pārskatīšanas konferences 2010. gada sanāksme ir rosinājušas valstis veikt pasākumus, lai pieprasītu, ka visas haizivis tiek izkrautas ar neatdalītām spurām.

(10)

Prasītā ietekmes izvērtējuma ietvaros, Komisija 2010. un 2011. gadā rīkoja publiskas konsultācijas, lai savāktu informāciju par vispiemērotāko veidu, kādā grozīt Regulu (EK) Nr. 1185/2003. Savā ietekmes izvērtējumā Komisija secināja, ka, lai sasniegtu pamatmērķi – saglabāt haizivju krājumu –, minētajai regulai būtu jāparedz, ka visas haizivis tiek izkrautas ar neatdalītām spurām.

(11)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1185/2003,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1185/2003 groza šādi:

1)

regulas 2. panta 3. punktu svītro;

2)

3. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Neskarot 1. punktu, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst atdalīt no liemeņa pirms izkraušanas.”;

3)

regulas 4. un 5. pantu svītro;

4)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Ziņojumi

1.   Ja zvejas kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, zvejo, saglabā uz kuģa, pārkrauj citā kuģī vai izkrauj haizivis, karoga dalībvalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (4), un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5), Komisijai ik gadu līdz 1. maijam nosūta visaptverošu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā raksturo, kā karoga dalībvalsts uzrauga tās kuģu atbilstību šai regulai Savienības ūdeņos un ūdeņos ārpus Savienības, un izpildes pasākumus, ko tā īstenojusi pārkāpumu gadījumā. Karoga dalībvalsts, jo īpaši norāda visu šādu informāciju:

haizivju izkrāvumu skaits,

veikto inspekciju skaits, datums un vieta,

konstatēto pārkāpumu skaits un to būtība, tostarp pilnīga iesaistīto kuģu identifikācija, un par katru pārkāpumu piemērotās sankcijas, un

kopējie izkrāvumi (svars/skaits) attiecībā uz katru sugu un ostu.

2.   Pēc tam, kad dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir iesniegušas otro gada ziņojumu, Komisija līdz 2016. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un starptautiskām izmaiņām šajā jomā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 12. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. CREIGHTON


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 195. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 6. jūnija lēmums.

(3)  OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.”


Top