18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/41

(1)

Elektroniskie sakari, infrastruktūra un pakalpojumi ir būtiski faktori, kas tieši un netieši ietekmē ekonomikas un sabiedrības attīstību. Tiem ir būtiska nozīme sabiedrības dzīvē, un tie gan paši ir kļuvuši par vispārējiem pakalpojumiem tāpat kā elektroapgāde un ūdensapgāde, gan arī tiem ir būtiska nozīme, piegādājot elektroenerģiju, ūdeni un sniedzot citus kritiski svarīgus pakalpojumus. Komunikāciju tīkli darbojas kā sociālo procesu un inovāciju katalizatori, daudzkārt palielinot tehnoloģiju ietekmi un nosakot patērētāju uzvedību, uzņēmējdarbības modeļus, rūpniecības nozares, kā arī pilsonību un politisko līdzdalību. To darbības traucējumi var nodarīt ievērojamu fizisku, sociālu un ekonomisku kaitējumu, tāpēc jāveic aizsardzības un noturības uzlabošanas pasākumi, lai nodrošinātu kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktību. Arvien pieaug ar elektronisko sakaru, infrastruktūras un pakalpojumu drošību, jo īpaši ar to integritāti, pieejamību un konfidencialitāti, saistītas problēmas, kuras attiecas, inter alia, uz sakaru infrastruktūras atsevišķām sastāvdaļām un programmatūru, ar kuru kontrolē minētās sastāvdaļas, uz infrastruktūru kopumā un pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot minēto infrastruktūru. Sabiedrībā tas rada arvien lielākas bažas – arī tāpēc, ka sistēmu sarežģītības, traucējumu, sistēmisku problēmu, avāriju, kļūdu un pret tām vērstu uzbrukumu dēļ var rasties problēmas, kuru sekas var skart elektroniskās un fiziskās infrastruktūras, kas nodrošina Eiropas iedzīvotāju labklājībai kritiski svarīgus pakalpojumus.

(2)

Apdraudējumu aina nepārtraukti mainās, un drošības incidenti var mazināt lietotāju uzticēšanos tehnoloģijām, tīkliem un pakalpojumiem, tādējādi ietekmējot viņu spējas pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) plašo izplatību.

(3)

Tāpēc politikas veidotājiem, nozarei un lietotājiem ir svarīgi, lai tīklu un informācijas drošības stāvoklis Savienībā tiktu regulāri izvērtēts, pamatojoties uz ticamiem Savienības līmeņa datiem, kā arī sistemātiski tiktu prognozēta turpmākā attīstība, problēmas un draudi gan Savienības, gan globālā līmenī.

(4)

Dalībvalstu pārstāvji ar Lēmumu 2004/97/EK, Euratom (3), kas pieņemts 2003. gada 13. decembra Eiropadomē, nolēma, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA), kuru bija paredzēts izveidot, pamatojoties uz Komisijas iesniegto priekšlikumu, atradīsies Grieķijas valdības izraudzītā Grieķijas pilsētā. Ievērojot minēto lēmumu, Grieķijas valdība noteica, ka ENISA mītnei būtu jāatrodas Hēraklejā Krētā.

(5)

Aģentūra un mītnes dalībvalsts 2005. gada 1. aprīlī noslēdza mītnes nolīgumu.

(6)

Aģentūras mītnes dalībvalstij būtu jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi Aģentūras netraucētai un efektīvai darbībai. Lai tā varētu pienācīgi un efektīvi veikt savus uzdevumus, pieņemt darbā darbiniekus un noturēt tos un lai uzlabotu tīklošanas darbību efektivitāti, Aģentūrai noteikti būtu jāatrodas piemērotā vietā, cita starpā nodrošinot atbilstošus transporta savienojumus un iespējas darbinieku laulātajiem un bērniem. Nepieciešamie pasākumi būtu jāparedz Aģentūras un mītnes dalībvalsts nolīgumā, kas noslēgts pēc Aģentūras valdes apstiprinājuma saņemšanas.

(7)

Lai uzlabotu Aģentūras darbības efektivitāti, Aģentūra ir izveidojusi filiāli Atēnu metropoles apgabalā, kas būtu jāsaglabā ar mītnes dalībvalsts piekrišanu un atbalstu un kur būtu jāatrodas Aģentūras operatīvajiem darbiniekiem. Personālam, kas galvenokārt nodarbojas Aģentūras vadības (tostarp izpilddirektors), finanšu, dokumentu apsekošanas un analīzes, IT un ēku apsaimniekošanas, cilvēkresursu, apmācības un sakaru un sabiedrisko attiecību jomā, būtu jāatrodas Hēraklejā.

(8)

Aģentūrai ir tiesības noteikt savu iekšējo organizāciju, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu uzdevumu izpildi, ievērojot noteikumus par atrašanās vietu un Atēnu filiāli, kas noteikti šajā regulā. Jo īpaši, lai veiktu minētos uzdevumus, kas saistīti ar mijiedarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, Savienības iestādēm, Aģentūrai būtu jāveic nepieciešamie praktiskie pasākumi, lai uzlabotu šādas darbības efektivitāti.

(9)

Eiropas Parlaments un Padome 2004. gadā pieņēma Regulu (EK) Nr. 460/2004 (4), ar ko izveido ENISA, lai tā sniegtu ieguldījumu ceļā uz augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību Savienībā un palīdzētu attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru iedzīvotāju, patērētāju, uzņēmumu un valsts pārvalžu interesēs. Eiropas Parlaments un Padome 2008. gadā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1007/2008 (5), pagarinot Aģentūras pilnvaru termiņu līdz 2012. gada martam. Regula (EK) Nr. 580/2011 (6) pagarina Aģentūras pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 13. septembrim.

(10)

Aģentūrai būtu jāpārņem ar Regulu (EK) Nr. 460/2004 izveidotās ENISA darbs. Atbilstīgi Eiropadomē sanākušo dalībvalstu pārstāvju 2003. gada 13. decembra lēmumam mītnes dalībvalstij būtu jāsaglabā un tālāk jāattīsta pašreizējie praktiskie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras, tostarp tās Atēnu filiāles, netraucētu un efektīvu darbību un sekmētu augsti kvalificētu darbinieku pieņemšanu un noturēšanu darbā.

(11)

Kopš ENISA izveides ar tīklu un informācijas drošību saistītās problēmas ir mainījušās līdz ar tehnoloģiju, tirgus un sociālo un ekonomisko attīstību un ir bijušas turpmāku pārdomu un diskusiju priekšmets. Cenšoties risināt mainīgās problēmas, Savienība ir pārskatījusi tīklu un informācijas drošības jomas prioritātes. Šīs regulas mērķis ir stiprināt Aģentūru, lai sekmīgi atbalstītu Savienības iestāžu un dalībvalstu centienus attīstīt Eiropas spējas ar tīklu un informācijas drošību saistīto problēmu risināšanā.

(12)

Iekšējā tirgus pasākumi elektronisko sakaru drošības un – plašākā nozīmē – tīklu un informācijas drošības jomā Savienības iestādēm un dalībvalstīm jāpiemēro tehniski un organizatoriski dažādos veidos. Minēto prasību nesaskaņota piemērošana var radīt neefektīvus risinājumus un šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc Savienības līmenī ir nepieciešams kompetences centrs, kas sniegtu norādījumus, konsultācijas un palīdzību ar tīklu un informācijas drošību saistītos jautājumos un uz ko Savienības iestādes un dalībvalstis var paļauties. Aģentūra var apmierināt minētās vajadzības, attīstot un saglabājot augsta līmeņa kompetenci un atbalstot Savienības iestādes, dalībvalstis un uzņēmēju aprindas, lai palīdzētu tām ievērot normatīvo un administratīvo aktu prasības tīklu un informācijas drošības jomā, kā arī konstatēt un risināt tīklu un informācijas drošības jautājumus, tādējādi sniedzot ieguldījumu iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanā.

(13)

Aģentūrai būtu jāpilda pienākumi, kas tai uzticēti ar elektronisko sakaru jomā spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un vispārīgi būtu jāpalīdz paaugstināt elektronisko sakaru drošības, kā arī privātuma un personas datu aizsardzības līmeni, cita starpā nodrošinot kompetenci un konsultācijas un veicinot paraugprakses apmaiņu, kā arī izvirzot ierosinājumus politikas nostādnēm.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (7) ir prasība, ka publisku elektronisko komunikāciju tīklu un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem jāveic piemēroti pasākumi, lai garantētu savu integritāti un drošību, un ieviests pienākums valsts pārvaldes iestādēm attiecīgos gadījumos informēt, inter alia, Aģentūru par jebkādu drošības pārkāpumu vai integritātes zudumu, kas ir būtiski ietekmējis tīklu vai pakalpojumu darbību, un iesniegt Komisijai un Aģentūrai gada pārskata ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un veiktajiem pasākumiem. Saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK Aģentūrai turklāt jāpalīdz saskaņot piemērotus tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus, sniedzot atzinumus.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām) (8) ir prasība, ka publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem jāveic piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai garantētu savu pakalpojumu drošību, un arī prasība, ka jāsaglabā komunikācijas un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāte. Direktīva 2002/58/EK noteic, ka personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem attiecas informēšanas un paziņošanas prasības. Tā turklāt paredz, ka Komisijai jākonsultējas ar Aģentūru par visiem tehniskajiem īstenošanas pasākumiem, ko tā gatavojas pieņemt attiecībā uz informēšanas un paziņošanas prasību piemērošanas apstākļiem, veidu un kārtību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) dalībvalstis paredz, ka personas datu apstrādātājiem jāveic piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi, jo īpaši, ja apstrāde ir saistīta ar datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

(16)

Aģentūrai būtu jāsniedz ieguldījums tīklu un informācijas drošības augsta līmeņa aizsardzībā, privātuma un personas datu labākā aizsardzībā un tīklu un informācijas drošības kultūras attīstībā un veicināšanā Savienības iedzīvotāju, patērētāju, uzņēmumu un publiskā sektora organizāciju interesēs, tādējādi veicinot iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Lai to sasniegtu, Aģentūrai būtu jāpiešķir nepieciešamie budžeta līdzekļi.

(17)

Ņemot vērā elektronisko tīklu un sakaru, kas pašlaik ir viens no Eiropas ekonomikas balstiem, arvien pieaugošo nozīmi un pašreizējos digitālās ekonomikas apmērus, būtu jāpalielina Aģentūrai piešķirtie finanšu un cilvēku resursi, lai tie atbilstu tās lielākajai lomai un uzdevumiem un kritiski svarīgajai pozīcijai Eiropas digitālās ekosistēmas aizsargāšanā.

(18)

Aģentūrai būtu jākļūst par atskaites punktu, kas rada uzticību un paļaušanos ar neatkarību, konsultāciju un izplatītās informācijas kvalitāti, procedūru un darbības metožu pārredzamību un neatlaidību tās uzdevumu izpildē. Aģentūrai būtu jāpamatojas uz dalībvalstu un Savienības centieniem, tāpēc tās uzdevumi Aģentūrai jāpilda, cieši sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm un jābūt gatavai uzklausīt nozares pārstāvjus un citas attiecīgas ieinteresētās personas. Turklāt Aģentūrai būtu jāizmanto privātā sektora piedāvātais atbalsts un sadarbības iespējas, jo tiem ir svarīga loma elektronisko sakaru, infrastruktūru un pakalpojumu drošības nodrošināšanā.

(19)

Aģentūras pienākumu kopumā būtu jānorāda tās mērķu sasniegšanas veidi, vienlaikus ļaujot tai darboties elastīgi. Aģentūras pienākumos būtu jāietver tādas attiecīgas informācijas un datu vākšana, kas nepieciešama, lai veiktu to risku analīzi, kuri apdraud elektronisko sakaru, infrastruktūras un pakalpojumu drošību un noturību, un – sadarbībā ar dalībvalstīm, Komisiju un attiecīgā gadījumā ieinteresētajām personām – novērtētu tīklu un informācijas drošības stāvokli Savienībā. Aģentūrai būtu jānodrošina koordinācija un sadarbība ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm un Eiropā jāuzlabo sadarbība ieinteresēto personu starpā, jo īpaši iesaistot Aģentūras pasākumos kompetentās valstu un Savienības struktūru un augsta līmeņa privātā sektora ekspertus attiecīgās jomās, jo īpaši elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu sniedzējus, tīkla aprīkojuma ražotājus un programmatūras pārdevējus, ņemot vērā, ka tīkla un informācijas sistēmas ietver aparatūras, programmatūras un pakalpojumu apvienojumu. Aģentūrai būtu jāatbalsta Savienības iestādes un dalībvalstis to dialogā ar nozares pārstāvjiem, lai risinātu ar datoru aparatūras un programmatūras produktiem saistītas drošības problēmas, tādējādi palīdzot īstenot sadarbības pieeju tīklu un informācijas drošībai.

(20)

Tīklu un informācijas drošības stratēģijas, ko publisko Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra vai dalībvalsts, būtu jāiesniedz Aģentūrai, lai to informētu un novērstu centienu dublēšanos. Aģentūrai būtu jāanalizē stratēģijas un jāveicina to prezentācija tādā veidā, kas veicina salīdzināmību. Tai būtu šīs stratēģijas un to analīzes jādara elektroniskā veidā pieejamas sabiedrībai.

(21)

Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai ar konsultācijām, atzinumiem un analīzi visos Savienības jautājumos saistībā ar politikas izstrādi tīklu un informācijas drošības, tostarp kritiskās informācijas infrastruktūras aizsardzības un noturības, jomā. Aģentūrai būtu arī jāpalīdz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī attiecīgos gadījumos dalībvalstīm pēc to pieprasījuma to centienos izstrādāt tīklu un informācijas drošības politiku un spējas.

(22)

Aģentūrai būtu pilnībā jāņem vērā pētniecības, izstrādes un tehnoloģiju izvērtēšanas pasākumi, jo īpašie tie, kas notiek saskaņā ar dažādām Savienības pētniecības iniciatīvām, lai sniegtu padomus Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī attiecīgos gadījumos dalībvalstīm pēc to pieprasījuma par vajadzību veikt pētījumus tīklu un informācijas drošības jomā.

(23)

Aģentūrai būtu jāpalīdz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstīm to centienos veidot un uzlabot pārrobežu spējas un gatavību novērst, atklāt un risināt tīklu un informācijas drošības problēmas un incidentus; šajā sakarā Aģentūrai būtu jāveicina sadarbība dalībvalstu starpā un starp Komisiju un citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāatbalsta dalībvalstis to pastāvīgajos centienos uzlabot reaģēšanas spējas un organizēt un vadīt Eiropas mēroga mācības par drošības incidentiem, kā arī – pēc dalībvalsts pieprasījuma – valsts mēroga mācības.

(24)

Lai labāk izprastu tīklu un informācijas drošības jomas problēmas, Aģentūrai jāanalizē pastāvošie un jaunie riska faktori. Tādēļ tai sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar statistikas un citām struktūrām būtu jāvāc attiecīga informācija. Turklāt Aģentūrai būtu jāpalīdz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm vākt, analizēt un izplatīt ar tīklu un informācijas drošību saistītus datus. Atbilstoša statistikas informācija un dati, kas nepieciešami elektronisko sakaru, infrastruktūras un pakalpojumu drošības un noturības riska faktoru analīzei, būtu jāapkopo, pamatojoties uz informāciju, ko nodrošina dalībvalstis, un Aģentūras redzējumu par Savienības iestāžu IKT infrastruktūru saskaņā ar tiem Savienības noteikumiem un valstu noteikumiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Pamatojoties uz minēto informāciju, Aģentūrai vajadzētu būt pastāvīgi informētai par tīklu un informācijas drošības aktuālo stāvokli un jaunākajām ar to saistītajām tendencēm Savienībā Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru un dalībvalstu interesēs.

(25)

Savu uzdevumu veikšanā Aģentūrai būtu jāveicina sadarbība starp Savienību un dalībvalstīm, lai uzlabotu informētību par tīkla un informācijas drošību Savienībā.

(26)

Aģentūrai būtu jāatvieglo dalībvalstu kompetento neatkarīgo pārvaldes iestāžu sadarbība, jo īpaši atbalstot paraugprakses un izglītības un informētības uzlabošanas programmu standartu izstrādi, veicināšanu un apmaiņu. Šādu uzdevumu atvieglos labāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Aģentūrai būtu jāpalīdz uzlabot elektronisko sakaru, infrastruktūras un pakalpojumu individuālo lietotāju informētību, tostarp palīdzot dalībvalstīm, kur tās ir izvēlējušās izmantot sabiedrību interesējošas informācijas platformu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (10), lai sagatavotu attiecīgo sabiedrību interesējošo informāciju par tīklu un informācijas drošību, un arī palīdzot izstrādāt šādu informāciju, kas iekļaujama tādu jaunu ierīču piegādes gadījumā, kuras paredzēts izmantot publiskos komunikāciju tīklos. Aģentūrai būtu arī jāatbalsta ieinteresēto personu sadarbība Savienības līmenī, cita starpā veicinot informācijas apmaiņu, informētības uzlabošanas kampaņas un izglītības un mācību programmas.

(27)

Aģentūrai būtu, inter alia, jāpalīdz attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, tām veicot sabiedrības izglītošanas kampaņas galalietotājiem, lai veicinātu indivīdu tiešsaistes uzvedības drošākus paradumus un palielinātu informētību par potenciālajiem draudiem kibertelpā, tostarp par tādiem kibernoziegumiem kā personas datu izkrāpšanas jeb pikšķerēšanas uzbrukumi, botu tīkli, krāpšana finanšu un banku darījumos, kā arī lai popularizētu pamatieteikumus attiecībā uz autentifikāciju un datu aizsardzību.

(28)

Lai nodrošinātu Aģentūras mērķu pilnīgu sasniegšanu, tai būtu jāsadarbojas ar attiecīgām struktūrām, tostarp struktūrām, kas darbojas kibernoziegumu jomā, piemēram, Eiropolu, un privātuma aizsardzības jomā, lai savstarpēji informētu par zinātību un paraugpraksi un nodrošinātu konsultācijas par tīklu un informācijas drošības aspektiem, kas varētu ietekmēt to darbu. Aģentūrai būtu jādarbojas ar mērķi panākt sinerģiju starp minēto struktūru centieniem un pašas Aģentūras centieniem veicināt tīklu un informācijas drošības uzlabojumus. Valstu un Savienības tiesībsargājošo un privātuma aizsardzības iestāžu pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai piedalīties Aģentūras pastāvīgajā ieinteresēto personu grupā. Sadarbojoties ar tiesībsargājošajām struktūrām attiecībā uz tīklu un informācijas drošības aspektiem, kas varētu ietekmēt viņu darbu, Aģentūrai būtu jāņem vērā pastāvošie informācijas kanāli un izveidotie tīkli.

(29)

Komisija ir izveidojusi Eiropas publiskā un privātā sektora partnerību infrastruktūru noturības jautājumos – noturīgu Savienības mēroga sadarbības sistēmu IKT infrastruktūru noturības jautājumos, kurā Aģentūrai būtu jāuzņemas koordinatora loma, pulcinot ieinteresētās personas, lai apspriestu sabiedriskās politikas prioritātes, problēmu ekonomiskos un ar tirgu saistītos aspektus un IKT noturības nodrošināšanas pasākumus.

(30)

Lai veicinātu tīklu un informācijas drošību un tās uzskatāmību, Aģentūrai būtu jāveicina dalībvalstu kompetento valsts struktūru sadarbība, jo īpaši atbalstot paraugprakses un informētības uzlabošanas kampaņu attīstību un informācijas apmaiņu par tām un pastiprinot informatīvos pasākumus. Aģentūrai būtu arī jāatbalsta sadarbība starp ieinteresētajām personām un Savienības iestādēm, tostarp veicinot informācijas apmaiņu un informētības uzlabošanas pasākumus.

(31)

Lai uzlabotu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību Savienībā, Aģentūrai būtu jāveicina sadarbība un savstarpēja apmaiņa ar informāciju un paraugpraksēm starp attiecīgām organizācijām, piemēram, Datordrošības incidentu reaģēšanas komandām (CSIRT) un Datorapdraudējumu reaģēšanas komandām (CERT).

(32)

Pienācīgi funkcionējošu CERT Savienības sistēmai vajadzētu būt Savienības tīklu un informācijas drošības infrastruktūras stūrakmenim. Aģentūrai būtu jāatbalsta dalībvalstu CERT un Savienības CERT, lai nodrošinātu CERT tīkla darbību, tostarp sniedzot atbalstu arī Eiropas valdību CERT grupas locekļiem. Lai palīdzētu nodrošināt, ka katras CERT iespējas ir pietiekami attīstītas un ka šīs iespējas cik vien iespējams atbilst vislabāk attīstīto CERT iespējām, Aģentūrai būtu jāpalīdz salīdzinošās novērtēšanas sistēmas izveidē un darbībā. Turklāt Aģentūrai būtu jāveicina un jāatbalsta sadarbība starp attiecīgām CERT to pārvaldīto vai aizsargāto tīklu vai infrastruktūras incidentu, uzbrukumu vai traucējumu gadījumā, ja tas attiecas vai varētu attiekties vismaz uz divām CERT.

(33)

Efektīvas tīklu un informācijas drošības politikas pamatā publiskajā un privātajā sektorā būtu jābūt labi izstrādātām riska izvērtēšanas metodēm. Riska izvērtēšanas metodes un procedūras izmanto dažādos līmeņos, un nav vienotas prakses par to, kā tās efektīvi piemērot. Ar riska izvērtēšanu un sadarbspējīgu riska pārvaldības risinājumu meklēšanu saistītas paraugprakses veicināšana un izstrāde publiskā un privātā sektora organizācijās paaugstinās tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni Savienībā. Tādēļ Aģentūrai būtu jāatbalsta ieinteresēto personu sadarbība Savienības līmenī, palīdzot tām izveidot un pārņemt Eiropas un starptautiskos elektronisko produktu, sistēmu, tīklu un pakalpojumu, kas kopā ar programmatūru veido tīkla un informācijas sistēmas, riska pārvaldības un drošības novērtēšanas standartus.

(34)

Ja tas ir vajadzīgi un lietderīgi attiecībā uz mērķiem un pienākumu izpildi, Aģentūrai būtu jāapmainās ar pieredzi un vispārīgu informāciju ar Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nodarbojas ar tīklu un informācijas drošības jautājumiem. Aģentūrai būtu jāveicina Savienības līmeņa pētniecības prioritāšu identificēšana tīklu noturības un tīklu un informācijas drošības jomās un zināšanas par nozares vajadzībām būtu jānodod attiecīgajām pētniecības iestādēm.

(35)

Aģentūrai būtu jāmudina dalībvalstis un pakalpojumu sniedzēji paaugstināt to vispārējos drošības standartus tā, lai visi interneta lietotāji veiktu nepieciešamos pasākumus savas personīgās kiberdrošības panākšanai.

(36)

Tīklu un informācijas drošības problēmas ir vispārēji jautājumi. Lai uzlabotu drošības standartus, tostarp definētu kopējas uzvedības normas un rīcības kodeksus, un informācijas apmaiņu un veicinātu ātrāku starptautisko sadarbību atbildes pasākumu jomā, kā arī vienotu globālu pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem, ir nepieciešams ciešāk sadarboties starptautiskā līmenī. Tādēļ Aģentūrai būtu jāatbalsta tālāka Savienības iesaistīšanās un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, vajadzības gadījumā attiecīgām Savienības institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām nodrošinot nepieciešamās speciālās zināšanas un analīzi.

(37)

Aģentūrai būtu jādarbojas saskaņā ar subsidiaritātes principu, ar tīklu un informācijas drošību saistītajos jautājumos nodrošinot piemērotu dalībvalstu koordinācijas līmeni un uzlabojot valstu politikas efektivitāti, tādējādi radot pievienoto vērtību, kā arī saskaņā ar proporcionalitātes principu, nepārsniedzot to, kas vajadzīgs šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai. Pildot savus pienākumus, Aģentūrai būtu jāstiprina, bet tai nebūtu jāierobežo kompetence, ne arī preventīvi jāietekmē, jāapgrūtina vai jādublē attiecīgās pilnvaras un pienākumi, kas dalībvalstu pārvaldes iestādēm uzticēti saskaņā ar elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu direktīvām, kā arī ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (11) izveidotajai Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) un Direktīvā 2002/21/EK minētajai Komunikāciju komitejai, Eiropas standartizācijas struktūrām, dalībvalstu standartizācijas struktūrām un pastāvīgajai komitejai saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK (12), un neatkarīgām dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK.

(38)

Aģentūras pārvaldībā ir nepieciešams ieviest noteiktus principus saskaņā ar kopīgo paziņojumu un vienoto pieeju, par ko 2012. gadā jūlijā vienojās starpiestāžu darba grupa ES decentralizēto aģentūru jautājumos, kuras paziņojuma un pieejas mērķis ir pilnveidot aģentūru darbību un uzlabot to sniegumu.

(39)

Kopīgais paziņojums un vienotā pieeja attiecīgos gadījumos būtu jāatspoguļo arī Aģentūras darba programmās, Aģentūras novērtējumos un Aģentūras pārskatu un administratīvajā praksē.

(40)

Lai Aģentūra darbotos pienācīgi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personām, kuras tiek ieceltas valdē, ir atbilstoša profesionālā pieredze. Lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību, Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jācenšas ierobežot savu attiecīgo pārstāvju mainību valdē.

(41)

Ir būtiski, lai Aģentūra izveidotu un uzturētu objektivitātes, integritātes un augstu profesionālo standartu reputāciju. Attiecīgi valdei būtu jāpieņem vispusīgi noteikumi attiecībā uz interešu konfliktu nepieļaušanu un risināšanu, kas attiektos uz visu Aģentūru.

(42)

Ņemot vērā Aģentūras unikālos apstākļus un grūtos uzdevumus, kas tai jārisina, Aģentūras organizatoriskā struktūra būtu jāvienkāršo un jāstiprina, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderīgumu. Tāpēc cita starpā būtu jāizveido izpildvalde, lai valde varētu koncentrēties uz stratēģiskas nozīmes jautājumiem.

(43)

Valdei, ievērojot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (13) (“Finanšu regula”), būtu jāieceļ grāmatvedis.

(44)

Lai nodrošinātu efektīvu Aģentūras darbu, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām tās valdē, kam būtu jānosaka Aģentūras darbības vispārīgais virziens un jāgādā, lai tā pilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Valde būtu jāpilnvaro izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, noteikt pārredzamas darba procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai, apstiprināt Aģentūras darba programmu, pieņemt savu reglamentu un Aģentūras darbības iekšējos noteikumus, iecelt izpilddirektoru, lemt par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu pēc Eiropas Parlamenta viedokļa saņemšanas un lemt par tā izbeigšanu. Valdei būtu jāizveido izpildvalde, kas tai palīdz pildīt administratīvos un budžeta uzdevumus.

(45)

Lai Aģentūras darbība būtu sekmīga, tās izpilddirektors jāieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas administratīvā un pārvaldības darba iemaņas, kā arī kompetenci un pieredzi tīklu un informācijas drošības jomā, turklāt, organizējot Aģentūras iekšējo darbību, izpilddirektora pienākumi jāpilda pilnīgi neatkarīgi. Šajā nolūkā izpilddirektoram būtu jāsagatavo priekšlikums Aģentūras darba programmai, iepriekš apspriežoties ar Komisiju, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pienācīgu izpildi. Izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāiesniedz valdei gada darbības pārskata projekts, jāizstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāizpilda budžets.

(46)

Izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai veidot ad hoc darba grupas, lai risinātu konkrētus jautājumus, jo īpaši zinātniskus, tehniskus, juridiskus vai sociālekonomiskus jautājumus. Veidojot ad hoc darba grupas, izpilddirektoram būtu jācenšas iesaistīt un izmantot attiecīgus ārējus ekspertus, lai Aģentūra varētu piekļūt jaunākajai informācijai par drošības problēmām, kas rodas informācijas sabiedrības attīstības procesā. Izpilddirektoram būtu jāgādā, lai ad hoc darba grupu locekļi tiktu izraudzīti saskaņā ar augstākajiem kompetences standartiem, nodrošinot dalībvalstu administrāciju, Savienības iestāžu un privātā sektora, tostarp ražošanas nozares, lietotāju un tīklu un informācijas drošības jomas akadēmisko ekspertu pienācīgu pārstāvniecības līdzsvaru atbilstoši konkrēti risināmajiem jautājumiem. Izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai pēc vajadzības katrā konkrētā gadījumā darba grupās iesaistīt atsevišķus attiecīgajā jomā atzītus ekspertus. Viņu izmaksas būtu jāsedz Aģentūrai saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Finanšu regulu.

(47)

Aģentūrai vajadzētu būt pastāvīgai ieinteresēto personu grupai – padomdevēju struktūrai, kas uzturētu regulāru dialogu ar privāto sektoru, patērētāju organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētajām personām. Pastāvīgajai ieinteresēto personu grupai, ko saskaņā ar izpilddirektora priekšlikumu izveido valde, galvenokārt būtu jārisina ieinteresētajām personām svarīgi jautājumi un par tiem jāinformē Aģentūra. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar sanāksmju darba kārtību izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai uzaicināt piedalīties grupas sanāksmēs Eiropas Parlamenta un citu attiecīgu struktūru pārstāvjus.

(48)

Tā kā pastāv noteikums par plašu ieinteresēto personu pārstāvību pastāvīgajā ieinteresēto personu grupā un ar minēto grupu jāapspriežas jo īpaši attiecībā uz darba programmas projektu, vairs nav nepieciešams paredzēt ieinteresēto personu pārstāvību valdē.

(49)

Aģentūrai būtu jāievēro atbilstīgi Savienības noteikumi, kas attiecas uz publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (14). Uz informāciju, ko Aģentūra apstrādā mērķiem, kas saistīti ar tās iekšējo darbu, kā arī informāciju, ko apstrādā tās uzdevumu veikšanas laikā, būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (15).

(50)

Aģentūrai būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz slepenu dokumentu apstrādi.

(51)

Lai garantētu Aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību un ļautu tai veikt papildu un jaunus uzdevumus, tostarp neparedzētus ārkārtas uzdevumus, Aģentūrai būtu jāpiešķir pietiekams un atsevišķs budžets, kura ieņēmumus veido galvenokārt Savienības un Aģentūras darbā iesaistīto trešo valstu iemaksas. Aģentūras personāla vairākumam vajadzētu būt tieši iesaistītam Aģentūras pilnvaru darbības īstenošanā. Mītnes dalībvalstij vai jebkurai citai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai veikt brīvprātīgas iemaksas Aģentūras budžetā. Savienības budžeta procedūra būtu jāturpina piemērot attiecībā uz visām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt Revīzijas palātai būtu jāveic Aģentūras finanšu pārskatu revīzija, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību.

(52)

Ņemot vērā pastāvīgi mainīgos draudus, Savienības politikas attīstību attiecībā uz tīklu un informācijas drošību un lai pielāgotos daudzgadu finanšu shēmai, Aģentūras pilnvaru termiņš būtu jānosaka uz ierobežotu septiņu gadu laikposmu, paredzot iespēju šo termiņu pagarināt.

(53)

Aģentūras darbība būtu jānovērtē neatkarīgi. Novērtējumā būtu jāņem vērā Aģentūras efektivitāte tās mērķu sasniegšanā un tās darba prakses un uzdevumu atbilstība, lai noteiktu, vai tās mērķi joprojām ir spēkā un – atkarībā no tā – vai un uz cik ilgu laikposmu tās pilnvaru termiņš būtu jāpagarina.

(54)

Ja Aģentūras pilnvaru termiņa beigās Komisija nav iesniegusi priekšlikumu par pilnvaru pagarināšanu, Aģentūrai un Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, jo īpaši risinot jautājumus saistībā ar darbinieku darba līgumiem un budžeta pasākumiem.

(55)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru, lai sekmētu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību Savienībā un uzlabotu sabiedrības informētību, un attīstītu un veicinātu tīklu un informācijas drošības kultūru Savienības iedzīvotāju, patērētāju, uzņēmumu un publiskā sektora organizāciju interesēs, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus izveidi un pienācīgu darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tādēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(56)

Regula (EK) Nr. 460/2004 būtu jāatceļ.

(57)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kas ir pieņēmis atzinumu 2010. gada 20. decembrī (16),

a)

atbalsta Savienības politikas un tiesību aktu izstrādi:

b)

atbalsta spēju veidošanu:

c)

atbalsta brīvprātīgu sadarbību starp kompetentajām publiskajām iestādēm un starp ieinteresētajām personām, tostarp augstskolām un pētniecības centriem Savienībā, un atbalsta informētības palielināšanu, inter alia:

d)

atbalsta pētniecību un izstrādi, kā arī standartizāciju:

e)

sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp tām, kuras nodarbojas ar kibernoziegumu apkarošanu un privātuma un personas datu aizsardzību, lai risinātu kopējās problēmas, tostarp:

f)

atbalsta Savienības centienus sadarboties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai veicinātu starptautisko sadarbību tīklu un informācijas drošības jautājumos, tostarp:

a)

valde;

b)

izpilddirektors un personāls; un

c)

pastāvīga ieinteresēto personu grupa.

a)

Aģentūras ikdienas vadību;

b)

valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

c)

gada darba programmas un daudzgadu darba programmas sagatavošanu pēc apspriešanās ar valdi un iesniegšanu valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

d)

gada darba programmas un daudzgadu darba programmas īstenošanu un ziņošanu valdei par to;

e)

Aģentūras darbības gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai;

f)

rīcības plānu sagatavošanu saistībā ar secinājumiem, kas minēti retrospektīvos novērtējumos, un ziņošanu Komisijai par progresu reizi divos gados;

g)

Savienības finanšu interešu aizsardzību, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, un attiecīgos gadījumos piemērojot efektīvas, samērīgas un atturošas administratīvas un finansiālas sankcijas;

h)

Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai;

i)

Aģentūras darbību nodrošināšanu saskaņā ar tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz sniegto pakalpojumu pietiekamību;

j)

sakaru veidošanu un uzturēšanu ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām;

k)

sakaru veidošanu un uzturēšanu ar uzņēmēju aprindām un patērētāju organizācijām, lai nodrošinātu regulāru dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

l)

citu saskaņā ar šo regulu izpilddirektoram uzticētu uzdevumu izpildi.

a)

Eiropas Parlaments;

b)

Padome;

c)

Komisija;

d)

jebkura dalībvalstu izraudzīta kompetenta struktūra, piemēram, valsts pārvaldes iestāde, kas definēta Direktīvas 2002/21/EK 2. pantā.