EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31996R2185

Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām

OJ L 292, 15.11.1996, p. 2–5 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Estonian: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Latvian: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Lithuanian: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Hungarian Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Maltese: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Polish: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Slovak: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Slovene: Chapter 09 Volume 001 P. 303 - 306
Special edition in Bulgarian: Chapter 09 Volume 002 P. 24 - 27
Special edition in Romanian: Chapter 09 Volume 002 P. 24 - 27
Special edition in Croatian: Chapter 09 Volume 002 P. 57 - 60

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2185/oj

31996R2185



Oficiālais Vēstnesis L 292 , 15/11/1996 Lpp. 0002 - 0005


Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96

(1996. gada 11. novembris)

par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

(1) tā kā Kopienas ticamības nolūkā ir svarīgi palielināt pūles, lai apkarotu krāpšanu un citas nelikumības, kas vērstas pret Kopienas budžetu;

(2) tā kā, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem Līguma noteikumiem, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 209.a pants nosaka, ka par Kopienu finanšu interešu aizsardzību būtībā atbild dalībvalstis;

(3) tā kā Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [3], izveidoja kopējo tiesisko pamatu visām Kopienu darbības jomām;

(4) tā kā minētās regulas 1. panta 2. punktā ir "nelikumības" definīcija, un tā kā šīs regulas sestais apsvērums paredz, ka nelikumīga rīcība cita starpā ir krāpšana, kā definēts Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [4];

(5) tā kā šīs regulas 10. pants attiecībā uz apskatēm un pārbaudēm uz vietas paredzēja papildu vispārīgu noteikumu pieņemšanu vēlāk;

(6) tā kā, ciktāl tas nav pretrunā ar pārbaudēm, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 8. pantu, un efektivitātes nolūkā ir pareizi pieņemt papildu vispārīgus noteikumus par Komisijas apskatēm un pārbaudēm uz vietas, kas neiespaido Kopienas nozaru noteikumu piemērojumu, kā minēts minētās regulas 9. panta 2. punktā;

(7) tā kā, lai īstenotu šīs regulas noteikumus, ir jāizvirza mērķi, kas attaisno to piemērojumu, jo īpaši, ja krāpšanas tāda apmēra dēļ, kurš pārsniedz vienas valsts robežas un bieži saistīts ar organizētiem noziedzības grupējumiem, vai sakarā ar īpašo stāvokli kādā dalībvalstī dalībvalstis vienas pašas, ņemot vērā Kopienu finanšu interesēm vai Savienības ticamībai nodarītā kaitējuma smagumu, nevar apzināt šos mērķus, un tādēļ tos drīzāk var sasniegt Kopienas līmenī;

(8) tā kā apskates un pārbaudes uz vietas nedrīkst pārsniegt to, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu Kopienas likumu pareizu piemērojumu;

(9) tā kā tās veic arī neskarot katrā dalībvalstī piemērojamos noteikumus attiecībā uz valsts drošības būtisku interešu aizsardzību;

(10) tā kā saskaņā ar EK Līguma 5. pantā domāto Kopienas patiesas sadarbības principu un, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas lēmumus, ir svarīgi, lai dalībvalstu pārvaldes un Komisijas departamenti patiesi sadarbotos un sniegtu cits citam vajadzīgo palīdzību, lai sagatavotu un veiktu apskates un pārbaudes uz vietas;

(11) tā kā ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijas inspektoriem ir jāizmanto savas pilnvaras;

(12) tā kā šīs apskates un pārbaudes uz vietas veic, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo personu pamattiesības un dienesta slepenības un personas datu aizsardzības noteikumus; tā kā šajā sakarā ir svarīgi, ka Komisija nodrošina, ka tās inspektori izpilda Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [5];

(13) tā kā, lai krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas darbība būtu iedarbīga, Komisijai jāveic pārbaudes to uzņēmēju telpās, kuri varētu būt tieši vai netieši iesaistīti attiecīgajā pārkāpumā, un citu uzņēmēju telpās, kuri varētu būt saistīti ar šo pārkāpumu; tā kā šīs regulas piemērojuma gadījumā Komisijai jānodrošina, ka Komisija vai dalībvalsts šos uzņēmējus sakarā ar vienām un tām pašām darbībām vienlaicīgi nepakļauj līdzīgām apskatēm un pārbaudēm, pamatojoties uz Kopienas nozaru noteikumiem vai valstu likumiem;

(14) tā kā Komisijas inspektoriem saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz valstu administratīvajiem inspektoriem, jābūt pieejamām visām ziņām par attiecīgajiem darījumiem; tā kā Komisijas inspektoru ziņojumi, ko vajadzības gadījumā parakstījuši valstu inspektori, jāsastāda, ņemot vērā procedūras prasības, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts likumos; tā kā tad, kad ir vajadzība tos izmantot, tie ir jāatzīst par pierādījumu dalībvalsts administratīvās lietās un tiesvedībā, un tiem ir tāda pati vērtība kā ziņojumiem, kurus sastādījuši valstu administratīvie inspektori;

(15) tā kā gadījumos, kad ir risks, ka pierādījums pazūd, vai uzņēmēji pretojas Komisijas apskatēm un pārbaudēm uz vietas, dalībvalstis saskaņā ar tiesību aktiem veic vajadzīgos piesardzības un īstenošanas pasākumus;

(16) tā kā šī regula neiespaido ne dalībvalstu tiesības veikt tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, ne arī noteikumus, kas regulē dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās;

(17) tā kā šīs regulas pieņemšanai Līgumos nav citu pilnvaru kā tās, kas paredzētas EK Līguma 235. pantā un Euratom Līguma 203. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šī regula nosaka papildu vispārējus noteikumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 10. panta nozīmē, kuri ir piemērojami apskatēm un pārbaudēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses no pārkāpumiem kā definēts minētās regulas 1. panta 2. punktā.

Neskarot Kopienas nozaru noteikumus, šī regula piemērojama visām Kopienu darbības jomām.

Šī regula neiespaido dalībvalstu tiesības veikt tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem vai noteikumus, kas regulē dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās.

2. pants

Komisija var veikt apskates un pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu:

- lai atklātu smagus vai starptautiskus pārkāpumus vai pārkāpumus, kuros var būt iesaistīti vairāku dalībvalstu uzņēmēji, vai

- ja pārkāpumu atklāšanas nolūkā kādas dalībvalsts stāvoklis prasa stiprināt apskates un pārbaudes uz vietas kādā atsevišķā lietā, lai uzlabotu finanšu interešu aizsardzības iedarbīgumu un tādējādi nodrošinātu vienādu aizsardzības līmeni Kopienā, vai

- pēc attiecīgas dalībvalsts lūguma.

3. pants

Ja Komisija pieņem lēmumu veikt apskates un pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu, tā nodrošina, ka attiecīgos uzņēmējus sakarā ar vieniem un tiem pašiem faktiem vienlaicīgi nepakļauj līdzīgām apskatēm un pārbaudēm, pamatojoties uz Kopienas nozaru noteikumiem.

Turklāt tā ņem vērā pārbaudes sakarā ar tiem pašiem faktiem, kam dalībvalsts, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, pašreiz pakļauj vai ir jau pakļāvusi attiecīgos uzņēmējus.

4. pants

Apskates un pārbaudes uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ko laikus informē par apskašu un pārbaužu objektu, mērķi un tiesisko pamatu tā, lai tās var sagatavot visu vajadzīgo palīdzību. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalsts amatpersonas var piedalīties kontrolēs un pārbaudēs uz vietas.

Turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts to vēlas, Komisija un dalībvalsts kompetentās iestādes var kopīgi veikt apskates un pārbaudes uz vietas.

5. pants

Ja ir iemesls domāt, ka ir izdarīti pārkāpumi, Komisija pakļauj apskatēm un pārbaudēm uz vietas uzņēmējus, kam saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 7. pantu var piemērot administratīvos pasākumus un sodus.

Lai Komisijai būtu vieglāk veikt šādas apskates un pārbaudes, no uzņēmējiem prasa piešķirt piekļuvi telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām teritorijām, ko izmanto darba nolūkā.

Ja ir noteikta vajadzība, lai noteiktu, vai ir izdarīts pārkāpums, Komisija var pakļaut citus uzņēmējus apskatēm un pārbaudēm uz vietas, lai piekļūtu svarīgai informācijai, ko minētie uzņēmēji tur par faktiem, uz ko attiecas apskates un pārbaudes uz vietas.

6. pants

1. Par apskašu un pārbaužu uz vietas norisi atbild un to pārzina Komisijas amatpersonas vai citi pienācīgi pilnvaroti darbinieki, kuri turpmāk saukti par "Komisijas inspektoriem". Personas, ko dalībvalstis kā valsts ekspertus nodod Komisijas rīcībā, komandējumā var palīdzēt šādās apskatēs un pārbaudēs.

Komisijas inspektori īsteno savas pilnvaras pēc tam, kad uzrāda rakstisku atļauju, kas apliecina viņu personu un amatu, un dokumentu, kas rāda apskates vai pārbaudes uz vietas priekšmetu un mērķi.

Ievērojot attiecīgo Kopienas likumu, tiem jāizpilda reglaments, ko nosaka attiecīgās dalībvalsts likumi.

2. Ja attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt, Komisija var lūgt citu dalībvalstu amatpersonām būt par novērotājiem un pēc tehniskas palīdzības griezties neatkarīgās organizācijās, kas darbojas tās pilnvaru ietvaros.

Komisija nodrošina, ka iepriekšminētās amatpersonas un organizācijas sniedz visas garantijas attiecībā uz tehnisko kompetenci, neatkarību un dienesta slepenības ievērošanu.

7. pants

1. Komisijas inspektoriem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz valsts administratīvajiem inspektoriem, un atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pieejama visa informācija un dokumenti par attiecīgajām darbībām, kas ir vajadzīgi apskašu un pārbaužu uz vietas pienācīgai veikšanai. Tie var izmantot to pašu inspicēšanas aprīkojumu, kuru izmanto valsts administratīvie inspektori, un kopēt svarīgus dokumentus.

Apskates un pārbaudes uz vietas jo īpaši var skart:

- uzņēmuma grāmatvedības dokumentus un uzskaites grāmatas, un tādus dokumentus kā faktūras, noteikumu un nosacījumu sarakstus, maksājumu kvītis, pārskatus par izmantotajiem materiāliem un padarīto darbu, banku pārskatus, ko tur uzņēmēji,

- datorā ievadītos datus,

- ražošanas, iesaiņošanas un centralizētās vadības sistēmas un metodes,

- faktiskas pārbaudes attiecībā uz preču vai veikto darbību raksturu un daudzumu,

- paraugu ņemšanu un pārbaudi,

- to darbu un ieguldījumu virzību, kuriem tika nodrošināts finansējums, un pabeigto ieguldījumu lietderību,

- budžeta un grāmatvedības dokumentus,

- finansēto projektu finansiālu un tehnisku īstenojumu.

2. Vajadzības gadījumā pēc Komisijas lūguma, jo īpaši lai aizsargātu pierādījumus, dalībvalstīm saskaņā ar valsts likumu jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi.

8. pants

1. Uz informāciju, ko paziņo vai kā citādi iegūst saskaņā ar šo regulu, attiecas dienesta slepenība, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju aizsargā valsts likumi saņēmējā dalībvalstī un pēc attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

Šādu informāciju var darīt zināmu tikai tām personām Eiropas Kopienu vai dalībvalstu iestādēs, kurām šī informācija ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un Kopienas iestādes to var izmantot tikai, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu iedarbīgu aizsardzību visās dalībvalstīs. Ja kāda dalībvalsts paredz citiem mērķiem izmantot informāciju, ko ir ieguvušas amatpersonas, kuras saskaņā ar 6. panta 2. punktu tā ir norīkojusi par novērotājiem apskatēs un pārbaudēs uz vietas, tā lūdz tās dalībvalsts piekrišanu, kur šī informācija tika iegūta.

2. Komisija iespējami drīz ziņo tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kuras teritorijā tika veikta apskate vai pārbaude uz vietas, visus faktus vai aizdomas attiecībā uz pārkāpumu, ko tā ir atklājusi, veicot apskati vai pārbaudi uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu apskašu un pārbaužu iznākumu.

3. Komisijas inspektori nodrošina, ka, sagatavojot ziņojumus, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts likumos noteiktās procedūras prasības. Svarīgie un papildu dokumenti, kā minēts 7. pantā, pievienojami minētajiem ziņojumiem. Tā sagatavoti ziņojumi tāpat kā valsts administratīvo inspektoru sagatavoti administratīvie ziņojumi un pēc tiem pašiem nosacījumiem izmantojami par pierādījumu administratīvās lietās vai tiesvedībā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga. Uz tiem attiecas tie paši novērtēšanas noteikumi kā tie, ko piemēro administratīviem ziņojumiem, kurus sagatavo valsts administratīvie inspektori, un tiem ir tāda pati vērtība kā šādiem ziņojumiem. Ja pārbaudi, ievērojot 4. panta otro daļu, veic kopīgi, valsts inspektoriem, kuri piedalījās darbībā, lūdz parakstīt ziņojumu, ko sagatavojuši Komisijas inspektori.

4. Komisija nodrošina, ka, īstenojot šo regulu, tās inspektori izpilda Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību, jo īpaši tos, kurus nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK.

5. Ja apskates vai pārbaudes uz vietas veic ārpus Kopienas teritorijas, Komisijas inspektori sagatavo ziņojumus apstākļos, kas ļautu ziņojumus izmantot par pierādījumu administratīvās lietās vai tiesvedībā dalībvalstī, kur to izmantojums izrādās vajadzīgs.

9. pants

Ja 5. pantā minētie uzņēmēji pretojas apskatēm vai pārbaudēm uz vietas, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar valsts likumiem sniedz Komisijas inspektoriem tādu palīdzību, kāda tiem ir vajadzīga, lai tie varētu veikt savu pienākumu, veicot apskati vai pārbaudi uz vietas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus atbilstoši valsts likumiem.

10. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1997. gada 1. janvāra.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 11. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Quinn

[1] OV C 84, 21.3.1996., 10. lpp.

[2] OV C 166, 10.6.1996., 102. lpp. un 1996. gada 23. oktobrī pieņemtais lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[4] OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

[5] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

--------------------------------------------------

Top