31985R3820

Padomes Regula (EEK) Nr. 3820/85

(1985. gada 20. decembris)

par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumu par dažu noteikumu saskaņošanu, kuri ietekmē konkurenci dzelzceļa, autoceļu un iekšzemes ūdensceļu transportā [1], un jo īpaši tā III iedaļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā autotransporta jomā Kopienas sociālie likumi noteikti Regulā (EEK) Nr. 543/69 [5], kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 2829/77 [6]; tā kā šie likumi ir vērsti uz konkurences noteikumu saskaņošanu starp iekšzemes transporta metodēm, jo īpaši attiecībā uz autotransporta sektoru un darba apstākļu un ceļu drošības uzlabošanu; tā kā šajās jomās panāktais progress ir jāsargā un jāpaplašina; tā kā minētās regulas noteikumi tomēr jāpadara elastīgāki, neierobežojot tās mērķus;

tā kā, ņemot vērā grozījumus, kas minēti turpmāk, lai padarītu jautājumus skaidrākus, visus attiecīgos noteikumus vajadzētu ietvert vienā dokumentā, un tāpēc Regula (EEK) Nr. 543/69 būtu jāatceļ; tā kā 4. pantā minētos izņēmumus atsevišķiem transporta līdzekļiem un 15. pantā minētos noteikumus atsevišķām pasažieru transporta operācijām tomēr vajadzētu saglabāt spēkā uz noteiktu laiku;

tā kā nedrīkst pieļaut, ka šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz darba apstākļiem, ierobežo darba devēju un darba ņēmēju tiesības ar kolektīvo sarunu palīdzību vai citādā veidā izveidot noteikumus, kas ir izdevīgāki darba ņēmējiem; tā kā, lai ne tikai veicinātu sociālo progresu, bet arī uzlabotu satiksmes drošību, jāsaglabā katrai dalībvalstij tiesības pieņemt konkrētus attiecīgus pasākumus;

tā kā, ņemot vērā vadītāju palīgu un pavadoņu skaita samazināšanos, nav vairs nepieciešams regulēt to apkalpes locekļu pārtraukuma laiku, kas nav vadītāji;

tā kā elastīgās nedēļas aizstāšana ar fiksēto nedēļu atvieglotu vadītāju darba organizēšanu un uzlabotu pārbaudi;

tā kā būtu jānosaka sistēma, ko piemērot starptautiskām autotransporta operācijām uz trešo valsti vai no trešās valsts, vai starp divām valstīm tranzītā caur dalībvalsts teritoriju; tā kā noteikumiem, kas paredzēti 1970. gada 1. jūlija Eiropas Līgumā par tādu transporta līdzekļu apkalpes darbu, kuri iesaistīti starptautiskajā autotransportā (AETR — European Agreement concerning the Work of Crews of Vehicles engaged in International Road Transport), vajadzētu attiekties uz šīm transporta operācijām; tā kā gadījumā, ja transporta līdzekļi ir reģistrēti valstī, kas nav AETR līguma puse, šie noteikumi attieksies tikai uz to pārvadājuma daļu, kas veikta Kopienā;

tā kā pilnvaras apspriest un noslēgt AETR līgumu ir Kopienai, jo AETR līguma priekšmets ir šīs regulas darbības jomā; tā kā īpašie apstākļi, kādos notika AETR pārrunas, izņēmuma kārtā tomēr garantē kārtību, kādā Kopienas dalībvalstis, rīkojoties saskaņoti, katra atsevišķi deponē ratifikācijas vai pievienošanas dokumentus, bet tomēr darbojas Kopienas interesēs un vārdā;

tā kā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pārākumu transportā Kopienas iekšienē, dalībvalstīm, deponējot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, vajadzētu pieprasīt atrunu, saskaņā ar kuru starptautiskās transporta operācijas starp dalībvalstīm neuzskata par starptautiskām transporta operācijām minētā līguma nozīmē;

tā kā pašā minētajā līgumā nodrošinātās iespējas slēgt divpusējus līgumus starp līgumslēdzējām pusēm, atkāpjoties no minētā līguma, attiecībā uz pierobežas zonu un tranzīta transporta operācijām, ir jautājums, kas principā ir Kopienas kompetencē;

tā kā, ja grozījumi iekšējiem Kopienas noteikumiem attiecīgajā jautājumā rada vajadzību veikt atbilstīgus grozījumus Līgumā, dalībvalstis rīkosies kopīgi, lai panāktu šādus grozījumus Līgumā saskaņā ar tajā noteikto kārtību;

tā kā dažas transporta operācijas var atbrīvot no šīs regulas piemērošanas;

tā kā ir vēlams izvērst un precizēt dažas definīcijas un atjaunināt atsevišķus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz izņēmumiem konkrētiem transporta līdzekļu veidiem;

tā kā ir vēlams izveidot noteikumus attiecībā uz to transporta līdzekļu vadītāju minimālo vecumu, kas ir iesaistīti preču vai pasažieru pārvadājumos — paturot prātā atsevišķas arodizglītības prasības —, un attiecībā uz transporta līdzekļu vadītāju palīgu un pavadoņu minimālo vecumu; tā kā arodapmācības vajadzībām dalībvalstīm jābūt iespējai samazināt apstiprināto minimālo transporta līdzekļu vadītāju palīgu vecumu līdz 16 gadiem;

tā kā attiecībā uz transporta līdzekļu vadīšanas laikposmiem ir vēlams noteikt ierobežojumus nepārtrauktas transporta līdzekļa vadīšanas laikam un ikdienas transporta līdzekļa vadīšanas laikam, vienlaikus neierobežojot nevienu valsts tiesību aktu, ar kuru transporta līdzekļu vadītājiem ir aizliegts vadīt transporta līdzekli ilgāk, nekā to var darīt pilnīgi droši;

tā kā garāka transporta līdzekļa vadīšanas diena kopā ar īsāku transporta līdzekļa vadīšanas laiku divu nedēļu laikposmā varētu atvieglot transporta uzņēmumu vadību un dot ieguldījumu sociālajā attīstībā;

tā kā noteikumus par pārtraukumiem vajadzētu pielāgot ilgāka ikdienas transporta līdzekļa vadīšanas laika dēļ;

tā kā attiecībā uz atpūtas laikposmiem ir vēlams paredzēt minimālo ilgumu un citus noteikumus, kas regulētu ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus apkalpes locekļiem;

tā kā braucieni būtu vieglāki, ja transporta līdzekļa vadītājs varētu sadalīt viņa ikdienas atpūtas laikposmus, jo īpaši lai izvairītos no tā, ka transporta līdzekļa vadītājam jāēd un jādzīvo vienā un tajā pašā vietā;

tā kā sociālajai attīstībai un satiksmes drošībai ir izdevīgi tas, ka tiek pagarināti iknedēļas atpūtas laikposmi, ļaujot šos laikposmus saīsināt ar noteikumu, ka transporta līdzekļa vadītājam kompensē tās atpūtas laikposma daļas, kas nav paņemtas, tā izvēlētajā vietā dotajā laikā;

tā kā daudzas autotransporta operācijas Kopienā ietver transportu ar prāmi vai vilcienu kā brauciena daļu; tā kā nosacījumiem attiecībā uz ikdienas atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem, kas ir piemēroti šādām operācijām, vajadzētu būt iekļautiem noteikumos;

tā kā satiksmes drošības interesēs jāaizliedz prēmiju izmaksas par nobraukto attālumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, kas varētu apdraudēt satiksmes drošību;

tā kā vēlams nodrošināt, ka var pieļaut izņēmumus no šīs regulas atsevišķām valsts transporta operācijām ar īpašām iezīmēm; tā kā izņēmuma gadījumā dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka netiek pārkāpti sociālās aizsardzības un satiksmes drošības standarti;

tā kā minēto īpašo pasažieru pārvadājumu gadījumā ir attaisnojama to transporta līdzekļu pārklasifikācija, uz ko dalībvalstis var attiecināt izņēmumus no regulas piemērošanas valsts pārvadājumu jomā;

tā kā dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām ar Komisijas atļauju piešķirt izņēmumus no regulas noteikumiem ārkārtas apstākļos; tā kā steidzamos gadījumos vajadzētu būt iespējai piešķirt šos izņēmumus uz ierobežotu laiku bez iepriekšējas Komisijas atļaujas;

tā kā tādiem transporta līdzekļu vadītājiem, ko izmanto regulāros pasažieru pārvadājumos, kustības saraksts un izraksts no uzņēmuma darba žurnāla var aizstāt tahogrāfus; tā kā šīs regulas piemērošanai un pārkāpumu novēršanai būtu lietderīgi transporta līdzekļu vadītājiem, kas to pieprasa, izsniegt izrakstus no darba žurnāla;

tā kā efektīvas kontroles dēļ ir vēlams, lai regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, izņemot konkrētus robežu pakalpojumus, vairs nepiešķirtu izņēmumu no obligātās tahogrāfu uzstādīšanas un izmantošanas;

tā kā ir vēlams uzsvērt, ka darba devēju un transporta līdzekļu vadītāju atbilstība šai regulai ir nozīmīga un nepieciešama;

tā kā Komisijai vajadzētu pārraudzīt, kā attīstās situācija dalībvalstīs, un iesniegt Padomē un Eiropas Parlamentā ziņojumu par noteikumu piemērošanu reizi divos gados;

tā kā, lai varētu piemērot šo regulu un pārbaudīt atbilstību tai, ir lietderīgi, ka dalībvalstis palīdz cita citai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

Definīcijas

1. pants

Šajā regulā:

1) "autotransporta pārvadājums" nozīmē jebkuru pa publiski pieejamu ceļu veiktu braucienu ar transporta līdzekli ar kravu vai bez tās, ko izmanto, lai pārvadātu pasažierus vai preces;

2) "transporta līdzekļi" nozīmē autotransporta līdzekļus, traktorus, piekabes un puspiekabes, kas definētas šādi:

a) "autotransporta līdzeklis" — jebkurš mehānisks pašgājējs transporta līdzeklis, kas pārvietojas pa autoceļu, bet kas nebrauc pa sliedēm un ko izmanto pasažieru vai preču pārvadāšanai;

b) "traktors" — jebkurš mehānisks pašgājējs transporta līdzeklis, kas pārvietojas pa autoceļu, bet kas nebrauc pa sliedēm un kas paredzēts piekabju, puspiekabju, agregātu vai mehānismu vilkšanai, stumšanai vai pārvietošanai;

c) "piekabe" — jebkurš transporta līdzeklis, kas paredzēts savienošanai ar autotransporta līdzekli vai traktoru;

d) "puspiekabe" — piekabe bez priekšējās ass, ko savieno tādā veidā, ka nozīmīgu tās svara un tās kravas svara daļu nes traktors vai autotransporta līdzeklis;

3) "transporta līdzekļa vadītājs" nozīmē jebkuru personu, kas vada transporta līdzekli pat īsu laika laikposmu vai kas tiek vesta transporta līdzeklī, lai nepieciešamības gadījumā varētu vadīt transporta līdzekli;

4) "nedēļa" nozīmē laika laikposmu no pirmdienas plkst. 00.00 līdz svētdienai plkst. 24.00;

5) "atpūta" nozīmē jebkuru nepārtrauktu laika laikposmu vismaz vienas stundas garumā, kuru vadītājs var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem;

6) "pieļaujamais maksimālais svars" nozīmē maksimālo atļauto piekrauta transporta līdzekļa svaru, ar kādu tas var darboties;

7) "regulārie pasažieru pārvadājumi" nozīmē valsts un starptautiskus pakalpojumus, kā noteikts Padomes 1966. gada 28. jūlija Regulā Nr. 117/66/EEC par vienotu noteikumu ieviešanu starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem [7].

II IEDAĻA

Darbības joma

2. pants

1. Šī regula attiecas uz 1. panta 1. punktā definētajiem autotransporta pārvadājumiem Kopienā.

2. Eiropas Līgums par tādu transporta līdzekļu apkalpes darbu, kas iesaistīti starptautiskajā autotransportā (AETR), esošo noteikumu vietā attiecas uz starptautiskā autotransporta operācijām:

- uz un/vai no trešajām valstīm, kas ir Līguma puses, vai tranzītā caur šādām valstīm visā brauciena garumā, ja šādas operācijas veic ar transporta līdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī vai kādā no minētajām trešajām valstīm,

- uz trešo valsti un/vai no trešās valsts, kas nav Līguma puse, ja pārvadājums veikts Kopienā ar transporta līdzekli, kas reģistrēts kādā no šīm valstīm.

3. pants

Kopiena iesaistās apspriedēs ar trešajām valstīm, ja šādas apspriedes vajadzīgas šīs regulas ieviešanai.

4. pants

Šī regula neattiecas uz pārvadājumiem ar:

1) transporta līdzekļiem, ko izmanto preču pārvadājumiem, ja maksimālais pieļaujamais transporta līdzekļa svars, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, nepārsniedz 3,5 tonnas;

2) pasažieru pārvadāšanai paredzētiem transporta līdzekļiem, kuru konstrukcijas īpašības un aprīkojums ir piemērots ne vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, un kas ir paredzēti šādam mērķim;

3) transporta līdzekļiem, ko izmanto regulārai pasažieru pārvadāšanai, ja minētajā pakalpojumā ietvertā maršruta garums nepārsniedz 50 kilometru;

4) transporta līdzekļiem, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 30 kilometrus stundā;

5) transporta līdzekļiem, ko izmanto bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests vai sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki vai kas atrodas šādu iestāžu kontrolē;

6) transporta līdzekļiem, ko izmanto saistībā ar kanalizāciju, plūdu novēršanu, ūdens, gāzes un elektrības pakalpojumiem, ceļu uzturēšanu un pārraudzību, atkritumu savākšanu un pārstrādi, telegrāfa un tālruņa pakalpojumiem, pasta priekšmetu pārvadāšanu, radio un televīzijas pārraidīšanu un radio un televīzijas pārraidītāju un uztvērēju noteikšanu;

7) transporta līdzekļiem, ko izmanto ārkārtas situācijās un glābšanas operācijās;

8) specializētiem transporta līdzekļiem, ko izmanto medicīnas vajadzībām;

9) transporta līdzekļiem, kas pārvadā cirku un atrakciju parku aprīkojumu;

10) īpašiem avārijas transporta līdzekļiem;

11) transporta līdzekļiem, kas iziet ceļu pārbaudes tehniskās attīstības, remonta vai uzturēšanas nolūkā, kā arī jauniem un pārbūvētiem transporta līdzekļiem, kas vēl nav ekspluatācijā;

12) transporta līdzekļiem, ko izmanto nekomerciālai privātas lietošanas preču pārvadāšanai;

13) transporta līdzekļiem, ko izmanto piena savākšanai no fermām un piena tvertņu vai lopu barošanai paredzētu piena produktu nogādei atpakaļ fermās.

III IEDAĻA

Apkalpe

5. pants

1. Minimālais preču pārvadājumos iesaistīto transporta līdzekļu vadītāju vecums ir šāds:

a) transporta līdzekļiem, attiecīgos gadījumos ieskaitot piekabes vai puspiekabes, kuru pieļaujamais maksimālais svars nepārsniedz 7,5 tonnas, — 18 gadi;

b) citiem transporta līdzekļiem:

- 21 gads vai

- 18 gadi ar noteikumu, ka attiecīgai personai ir arodprasmes apliecība, ko atzinusi viena no dalībvalstīm un kas apstiprina, ka šī persona ir pabeigusi preču autopārvadājumiem paredzētu transporta līdzekļu vadītāju mācību kursu saskaņā ar Kopienas noteikumiem par minimālo mācību līmeni autotransporta vadītājiem.

2. Transporta līdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti pasažieru pārvadājumos, jābūt sasniegušiem 21 gada vecumu.

Transporta līdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti pasažieru pārvadājumos braucienos tālāk nekā 50 kilometru rādiusā no vietas, kur bāzēts transporta līdzeklis, jāatbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a) šai personai jābūt vismaz gadu strādājušai par vadītāju preču pārvadāšanā ar transporta līdzekli, kura pieļaujamais maksimālais svars pārsniedz 3,5 tonnas;

b) šai personai jābūt vismaz gadu strādājušai par tādu transporta līdzekļu vadītāju, kurus izmanto pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā braucienos līdz 50 kilometriem rādiusā no vietas, kur bāzēts transporta līdzeklis, vai citu veidu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā, uz ko neattiecas šī regula, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde uzskata, ka šī persona tādējādi ir ieguvusi vajadzīgo pieredzi;

c) šai personai ir jābūt arodprasmes apliecībai, ko atzinusi viena no dalībvalstīm un kas apstiprina, ka šī persona ir pabeigusi pasažieru autopārvadājumiem paredzētu transporta līdzekļu vadītāju mācību kursu saskaņā ar Kopienas noteikumiem par minimālo mācību līmeni autotransporta vadītājiem.

3. Transporta līdzekļu vadītāju palīgu un pavadoņu minimālais vecums ir 18 gadi.

4. Uz transporta līdzekļa vadītāju, kas ir iesaistīts pasažieru pārvadājumos, neattiecas 2. panta otrā apakšpunkta a), b) un c) punktā minētie nosacījumi, ja viņš strādājis šajā profesijā vismaz vienu gadu pirms 1970. gada 1. oktobra.

5. Iekšējo transporta operāciju gadījumā, kas veikti līdz 50 kilometru rādiusam no vietas, kur bāzēts transporta līdzeklis, ieskaitot vietējus administratīvos apgabalus, kuru centri atrodas apgabalā, ko ietver šis rādiuss, dalībvalstis var samazināt minimālo vadītāja palīgu vecumu līdz 16 gadiem ar noteikumu, ka to dara arodizglītības nolūkā un ka ir ievēroti ierobežojumi, ko nodarbinātības jautājumiem uzlikusi šo valstu likumdošana.

IV IEDAĻA

Transporta līdzekļu vadīšanas laikposmi

6. pants

1. Transporta līdzekļa vadīšanas laikposms starp diviem ikdienas atpūtas laikposmiem vai starp ikdienas atpūtas laikposmu un iknedēļas atpūtas laikposmu, turpmāk tekstā "ikdienas transporta līdzekļa vadīšanas laikposms", nepārsniedz deviņas stundas. To var pagarināt divreiz jebkurā vienā nedēļā līdz 10 stundām.

Transporta līdzekļa vadītājam ne vairāk kā pēc sešiem ikdienas transporta līdzekļa vadīšanas laikposmiem jāņem iknedēļas pārtraukuma laikposms, kas noteikts 8. panta 3. punktā.

Iknedēļas atpūtas laikposmu var atlikt līdz sestās dienas beigām, ja kopējais transporta līdzekļa vadīšanas laiks sešās dienās nepārsniedz maksimālo laiku, kas atbilst sešiem ikdienas transporta līdzekļa vadīšanas laikposmiem.

Attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, kas nav regulārie pakalpojumi, terminus "sešiem" un "sestās" otrajā un trešajā apakšpunktā aizstāj attiecīgi ar "divpadsmit" un "divpadsmitās".

Dalībvalstis var paplašināt iepriekšējā apakšpunkta piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz tādiem pasažieru pārvadājumiem valsts teritorijā, kas nav regulārie pārvadājumi.

2. Kopējais transporta līdzekļa vadīšanas laiks divu nedēļu laikā nepārsniedz 90 stundas.

V IEDAĻA

Pārtraukumi un atpūtas laikposmi

7. pants

1. Pēc četrarpus transporta līdzekļa vadīšanas stundām transporta līdzekļa vadītājs ņem vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja tas sāk atpūtas laikposmu.

2. Šo pārtraukumu var aizstāt ar vismaz 15 minūšu pārtraukumiem, kas sadalīti šajā transporta līdzekļa vadīšanas laikposmā vai uzreiz pēc šā laikposma tā, lai atbilstu 1. punkta noteikumiem.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, regulāriem pasažieru valsts pārvadājumiem valstī dalībvalstis var noteikt minimālo pārtraukumu ne mazāk kā 30 minūšu ilgumā pēc transporta līdzekļa vadīšanas laikposma, kas nepārsniedz četras stundas. Šādu izņēmumu var piešķirt tikai gadījumos, ja pārtraukumu piešķiršana vairāk par 30 minūtēm var kavēt pilsētas satiksmes kustību un ja transporta līdzekļu vadītājiem nav iespējams paņemt 15 minūšu pārtraukumu četrarpus stundu transporta līdzekļa vadīšanas laikposmā pirms 30 minūšu pārtraukuma.

4. Šo pārtraukumu laikā transporta līdzekļa vadītājs nedrīkst veikt nekādu citu darbu. Šajā pantā par "citu darbu" neuzskata gaidīšanas laiku, kā arī laiku, kas nav veltīts transporta līdzekļa vadīšanai, bet tiek pavadīts transporta līdzeklī, tam esot kustībā, uz prāmja vai vilcienā.

5. Saskaņā ar šo pantu paņemtos pārtraukumus neuzskata par ikdienas atpūtas laikposmiem.

8. pants

1. Katrā 24 stundu laikposmā transporta līdzekļa vadītājam ir vismaz 11 secīgu stundu ikdienas atpūtas laikposms, ko ne vairāk kā trīs reizes jebkurā vienā nedēļā var samazināt līdz minimumam, kas ir deviņas stundas pēc kārtas, ar noteikumu, ka atbilstīgs atpūtas laikposms tiek piešķirts kā kompensācija pirms attiecīgajai nedēļai sekojošās nedēļas beigām.

Dienās, kad atpūtas laikposmu nesamazina saskaņā ar pirmo apakšpunktu, to var ņemt divos vai trijos atsevišķos laikposmos 24 stundu laikposma laikā, no kuriem vienam jāilgst vismaz astoņas stundas pēc kārtas. Šādā gadījumā minimālo atpūtas laikposma ilgumu palielina līdz 12 stundām.

2. Katra 30 stundu laikposma laikā, kad transporta līdzekli vada vismaz divi transporta līdzekļa vadītāji, katram transporta līdzekļa vadītājam ir atpūtas laikposms, kas nav mazāks par astoņām stundām pēc kārtas.

3. Katras nedēļas laikā vienu no 1. un 2. punktā minētajiem atpūtas laikposmiem ar iknedēļas atpūtas laikposma palīdzību pagarina kopumā līdz 45 stundām pēc kārtas. Šo atpūtas laikposmu var samazināt līdz 36 secīgu stundu minimumam, ja to ņem vietā, kur bāzēts transporta līdzeklis vai transporta līdzekļa vadītājs, vai līdz 24 secīgu stundu minimumam, ja to ņem kādā citā vietā. Katru atpūtas laikposma samazināšanu kompensē ar atbilstīgu atpūtas laikposmu, ko ņem vienā reizē pirms attiecīgajai nedēļai sekojošās trešās nedēļas beigām.

4. Iknedēļas atpūtas laikposmu, kas sākas vienā nedēļā un turpinās nākamajā nedēļā, var pieskaitīt jebkurai no šīm nedēļām.

5. Pasažieru pārvadājumu gadījumā, uz ko attiecas 6. panta 1. punkta ceturtais un piektais apakšpunkts, iknedēļas atpūtas laikposmu var atlikt līdz nākamai nedēļai pēc tās, uz kuru attiecas šis atpūtas laikposms, un pieskaitīt šīs otras nedēļas iknedēļas atpūtas laikposmam.

6. Atpūtas laikposmi, kas ņemti kā kompensācija ikdienas un/vai iknedēļas atpūtas laikposma samazināšanai, jāpieskaita citam atpūtas laikposmam, kas ir vismaz astoņas stundas, un jāpiešķir pēc attiecīgās personas pieprasījuma transporta līdzekļa stāvvietā vai transporta līdzekļa vadītāja bāzes vietā.

7. Ikdienas atpūtas laikposmu var ņemt transporta līdzeklī, ja vien tas ir aprīkots ar guļamvietu un ja tas nav kustībā.

9. pants

Neatkarīgi no 8. panta 1. punkta, ja transporta līdzekļa vadītājs, kas ir iesaistīts preču vai pasažieru pārvadājumā, pavada transporta līdzekli, ko transportē ar prāmi vai vilcienu, ikdienas atpūtas laikposmu drīkst pārtraukt ne vairāk kā vienu reizi ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi noteikumi:

- jābūt iespējai to ikdienas atpūtas laikposma daļu, kas pavadīta uz sauszemes, paņemt pirms vai pēc tās ikdienas atpūtas laikposma daļas, kas paņemta uz prāmja vai vilcienā,

- laikposmam starp abām ikdienas atpūtas laikposma daļām jābūt, cik vien iespējams īsam, un tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirms uzbraukšanas uz prāmja vai pēc nobraukšanas no tā, ieskaitot muitas formalitāšu kārtošanu uzbraukšanas un nobraukšanas operācijās,

- abu atpūtas laikposma daļu laikā transporta līdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļasvietai vai kušetei.

Ikdienas atpūtas laikposmu, kas šādā veidā tiek pārtraukts, pagarina par divām stundām.

VI IEDAĻA

Atsevišķu samaksas veidu aizliegums

10. pants

Samaksas algotiem transporta līdzekļu vadītājiem pat prēmiju un algas piemaksu veidā, kas saistītas ar nobraukto attālumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad šīs samaksas neveicina draudus satiksmes drošībai.

VII IEDAĻA

Izņēmumi

11. pants

Katra dalībvalsts var piemērot augstākus minimumus vai zemākus maksimumus par tiem, kas noteikti no 5. līdz 8. pantam ieskaitot. Šīs regulas noteikumi tomēr tik un tā attiecas uz transporta līdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti starptautiskās transporta operācijās ar transporta līdzekļiem, kuri reģistrēti citā dalībvalstī.

12. pants

Lai ļautu transporta līdzekļa vadītājam sasniegt atbilstīgu apstāšanās vietu ar noteikumu, ka nav apdraudēta satiksmes drošība, transporta līdzekļa vadītājs var atkāpties no šīs regulas noteikumiem līdz līmenim, kas nepieciešams personu, transporta līdzekļa vai tā kravas drošībai. Transporta līdzekļa vadītājs norāda šīs atkāpšanās iedabu un iemeslu tahogrāfa izdrukā vai savā darba žurnālā.

13. pants

1. Katra dalībvalsts var pieļaut izņēmumus savā teritorijā vai, parakstot līgumu ar attiecīgo valsti, citas dalībvalsts teritorijā no tiem regulas noteikumiem, kas attiecas uz pārvadājumiem ar transporta līdzekli, kas pieder vienai vai vairākām no šādām kategorijām:

a) pasažieru pārvadāšanai paredzētiem transporta līdzekļiem, kuru konstrukcijas īpašības un aprīkojums ir piemērots ne vairāk kā 17 personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, un kas ir paredzēti šādam mērķim;

b) transporta līdzekļiem, ko izmanto valsts iestādes, lai nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus, kas nekonkurē ar profesionālajiem autotransporta uzņēmumiem;

c) transporta līdzekļiem, ko izmanto lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu preces līdz 50 kilometriem rādiusā no vietas, kur bāzēts transporta līdzeklis, ieskaitot vietējus administratīvos apgabalus, kuru centri atrodas apgabalā, ko ietver šis rādiuss;

d) transporta līdzekļiem, ko izmanto, lai transportētu dzīvnieku atkritumus vai ķermeņus, ko nav paredzēts izmantot cilvēku patēriņam;

e) transporta līdzekļiem, ko izmanto dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai no fermām uz vietējiem tirgiem un otrādi vai no tirgiem uz vietējām lopkautuvēm;

f) transporta līdzekļiem, ko izmanto kā veikalus vietējos tirgos vai preču piegādei līdz durvīm, vai mobilām bankas, biržas vai noguldījumu operācijām, dievkalpojumiem, grāmatu, ierakstu vai kasešu iznomāšanai, kultūras pasākumiem vai izstādēm un kas ir īpaši aprīkoti šādai izmantošanai;

g) transporta līdzekļiem, kas pārvadā materiālus vai aprīkojumu, ko transporta līdzekļa vadītājs izmanto darbā, līdz 50 kilometriem rādiusā no vietas, kur bāzēts transporta līdzeklis, ar noteikumu, ka transporta līdzekļa vadīšana nav transporta līdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās un ka izņēmums nopietni neierobežo regulas mērķus. Dalībvalstis var paredzēt, ka šādam izņēmumam vajadzīga individuāla atļauja;

h) transporta līdzekļiem, ko izmanto vienīgi uz salām, kuru platība nepārsniedz 2300 kvadrātkilometru un kuras nav savienotas ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot motorizēti transporta līdzekļi;

i) transporta līdzekļiem, ko izmanto preču pārvadāšanai un ko darbina ar gāzi, kas tiek ražota uz transporta līdzekļa, vai elektrību vai kas aprīkoti ar regulatoru, ciktāl šādus transporta līdzekļus saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu, kur transporta līdzeklis ir piereģistrēts, uzskata par līdzvērtīgiem tiem transporta līdzekļiem, kas aprīkoti ar benzīna vai dīzeļdzinēju, kuru maksimālais pieļaujamais svars, ieskaitot piekabes vai puspiekabes svaru, nepārsniedz 3,5 tonnas;

j) transporta līdzekļiem, ko izmanto braukšanas mācībām nolūkā iegūt transporta līdzekļa vadītāja apliecību;

k) traktoriem, ko izmanto tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības darbos.

Dalībvalstis informē Komisiju par izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo punktu.

2. Dalībvalstis pēc Komisijas atļaujas var piešķirt izņēmumus no šīs regulas noteikumu piemērošanas transporta operācijām, ko veic ārkārtējos apstākļos, ja šādi izņēmumi nopietni neapdraud šīs regulas mērķus.

Steidzamos gadījumos tās var piešķirt pagaidu izņēmumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai.

Komisija pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkuriem izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu.

VIII IEDAĻA

Kontroles procedūras un sodu sistēmas

14. pants

1. Gadījumā, kad veic:

- regulārus valsts pasažieru pārvadājumus un

- regulārus starptautiskus pasažieru pārvadājumus, kuru maršruta galapunkti atrodas 50 kilometru attālumā taisnā līnijā no divu dalībvalstu robežas un kuru maršruta garums nepārsniedz 100 kilometru,

uz kuriem attiecas šī regula, uzņēmums izveido kustības sarakstu un darba žurnālu.

2. Darba žurnālā norāda katra transporta līdzekļa vadītāju, vārdu, bāzes vietu un iepriekš izveidotu sarakstu dažādiem transporta līdzekļa vadīšanas laikposmiem, citu darbu un pieejamību.

3. Darba žurnālā iekļauj visus datus, kas noteikti 2. punktā, minimālajam laikposmam, kas ietver gan kārtējo nedēļu, gan arī iepriekšējo un nākamo nedēļu.

4. Darba žurnālu paraksta uzņēmuma vadītājs vai persona, kas pilnvarota viņu pārstāvēt.

5. Katram transporta līdzekļa vadītājam, kam uzticēts sniegt 1. pantā minētos pakalpojumus, līdzi jābūt izrakstam no darba žurnāla un kustības saraksta kopijai.

6. Darba žurnālu uzņēmums saglabā vienu gadu pēc tajā ietvertā laikposma beigām. Uzņēmums izsniedz darba žurnāla izrakstu attiecīgajiem transporta līdzekļu vadītājiem pēc to pieprasījuma.

7. Šis pants neattiecas uz to transporta līdzekļu vadītājiem, kas aprīkoti ar tahogrāfiem, kurus izmanto saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 1985. gada 20. decembra Regulā (EEK) Nr. 3821/85 par autotransporta līdzekļu tahogrāfiem [8].

15. pants

1. Transporta uzņēmums organizē transporta līdzekļu vadītāju darbu tā, lai transporta līdzekļu vadītāji varētu izpildīt šīs regulas un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 attiecīgos noteikumus.

2. Uzņēmums periodiski veic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka šo divu regulu noteikumi ir ievēroti. Ja atklāj, ka ir bijuši pārkāpumi, uzņēmums veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

16. pants

1. Komisija reizi divos gados izveido ziņojumu par šīs regulas ieviešanu dalībvalstīs un par attiecīgo jomu attīstību. Komisija nosūta šo ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam 13 mēnešu laikā, kopš ziņojumā ietvertā divu gadu laikposma beigām.

2. Lai Komisija varētu izveidot 1. punktā minēto ziņojumu, dalībvalstis reizi divos gados Komisijai dara zināmu nepieciešamo informāciju, izmantojot standarta anketu. Šai informācijai jānonāk Komisijā ne vēlāk kā līdz 30. septembrim pēc dienas, kad beidzas ziņojumā ietvertais divu gadu laikposms.

3. Komisija izveido standarta anketu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

17. pants

1. Dalībvalstis laikus pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem tādus normatīvos vai administratīvos aktus, kas varētu būt nepieciešami, lai ieviestu šo regulu.

Šādi pasākumi cita starpā ietver kontroles organizēšanu, kārtību un līdzekļus, kā arī pārkāpumu gadījumos uzliekamos sodus.

2. Dalībvalstis, piemērojot šo regulu un pārbaudot tās noteikumu izpildi, palīdz cita citai.

3. Saistībā ar šo savstarpējo palīdzību dalībvalstu kompetentās iestādes regulāri nosūta viena otrai visu pieejamo informāciju attiecībā uz:

- šīs regulas pārkāpumiem, ko izdarījuši nerezidenti, un sodiem, kas uzlikti par šādiem pārkāpumiem,

- sodiem, ko dalībvalsts uzlikusi tās rezidentiem par šādiem pārkāpumiem, kuri izdarīti citās dalībvalstīs.

IX IEDAĻA

Nobeiguma noteikumi

18. pants

1. Ar šo tiek atcelta Regula (EEK) Nr. 543/69.

Tomēr:

- minētās regulas 4. pants līdz 1989. gada 31. decembrim joprojām attiecas uz transporta līdzekļiem, ko izmanto valsts iestādes, lai nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus, kas nekonkurē ar komerciālajiem transporta uzņēmumiem, kā arī uz traktoriem, ko izmanto tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības darbos. Taču dalībvalsts var noteikt, ka šī regula attieksies uz šādām valsts transporta operācijām tās teritorijā jau no agrāka datuma,

- minētās regulas 15. pants līdz 1989. gada 31. decembrim joprojām attiecas uz transporta līdzekļiem un transporta līdzekļu vadītājiem, kas ir nodarbināti regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumos, kamēr transporta līdzekļi, kurus izmanto šādu pakalpojumu nodrošināšanai, nav aprīkoti ar tahogrāfiem, ko lieto, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 3821/85.

2. Atsauces uz saskaņā ar 1. punktu atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Šī regula stājas spēkā 1986. gada 26. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Krieps

[1] OV 88, 24.5.1965., 1500./65. lpp.

[2] OV C 100, 12.4.1984., 3. lpp., un OV C 223, 3.9.1985., 5. lpp.

[3] OV C 122, 20.5.1985., 168. lpp.

[4] OV C 104, 25.4.1985., 4. lpp., un OV C 303, 25.11.1985., 29. lpp.

[5] OV L 77, 29.3.1969., 49. lpp.

[6] OV L 334, 24.12.1977., 1. lpp.

[7] OV 147, 9.8.1966., 2688./66. lpp.

[8] OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

--------------------------------------------------