EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31985R2137

Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/85 (1985. gada 25. jūlijs) par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG)

OJ L 199, 31.7.1985, p. 1–9 (DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL)
Spanish special edition: Chapter 17 Volume 002 P. 3 - 11
Portuguese special edition: Chapter 17 Volume 002 P. 3 - 11
Special edition in Finnish: Chapter 17 Volume 001 P. 90 - 97
Special edition in Swedish: Chapter 17 Volume 001 P. 90 - 97
Special edition in Czech: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Estonian: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Latvian: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Lithuanian: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Hungarian Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Maltese: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Polish: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Slovak: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Slovene: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Bulgarian: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Romanian: Chapter 17 Volume 001 P. 83 - 91
Special edition in Croatian: Chapter 17 Volume 001 P. 63 - 71

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1985/2137/oj

31985R2137



Oficiālais Vēstnesis L 199 , 31/07/1985 Lpp. 0001 - 0009
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 17 Sējums 1 Lpp. 0090
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 17 Sējums 2 Lpp. 0003
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 17 Sējums 1 Lpp. 0090
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 17 Sējums 2 Lpp. 0003


Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/85

(1985. gada 25. jūlijs)

par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā saskaņota saimnieciskās darbības attīstība un pastāvīga un līdzsvarota izaugsme visā Kopienā ir atkarīga no tāda kopējā tirgus izveides un netraucētas darbības, kurā tiks piedāvāti tādi paši nosacījumi kā atsevišķu valstu tirgū; tā kā, lai izveidotu vienoto tirgu un stiprinātu tā vienotību, jārada tiesisks regulējums, kas atvieglotu jo īpaši fizisku personu, sabiedrību un citu juridisku personu darbības pielāgošanu Kopienas saimnieciskajiem nosacījumiem; tā kā šajā nolūkā vajadzīgs, lai šīs dažādu dalībvalstu fiziskās personas, sabiedrības un citas juridiskās personas spētu efektīvi sadarboties;

tā kā šādu sadarbību var apgrūtināt juridiskas, fiskālas vai psiholoģiskas grūtības; tā kā attiecīgs Kopienas juridisks instruments Eiropas Ekonomisko interešu grupu formā palīdzētu sasniegt minētos mērķus un tāpēc ir atzīstams par vajadzīgu;

tā kā Līgumā nav paredzētas šāda juridiska instrumenta izveidošanai vajadzīgās pilnvaras;

tā kā grupas spējas pielāgoties saimnieciskiem nosacījumiem jānodrošina, dodot to dalībniekiem pietiekamu brīvību veidot līgumattiecības un grupas iekšējo organizāciju;

tā kā grupa no sabiedrības galvenokārt atšķiras ar mērķi tikai atvieglināt vai izvērst tās dalībnieku saimniecisko darbību, lai viņi varētu uzlabot savus rezultātus; tā kā grupai ir tikai palīga nozīme, tad grupas darbībai jābūt saistītai ar tās dalībnieku saimniecisko darbību, bet nav jāaizstāj tā, ka, piemēram, attiecībā uz trešajām personām grupa nevar veikt profesionālo darbību, saimnieciskas darbības jēdzienu interpretējot plašākajā nozīmē;

tā kā, ievērojot šīs regulas mērķus, fiziskām personām, sabiedrībām un citām juridiskām personām grupu forma jādara cik iespējams plaši pieejama; tā kā šī regula tomēr neierobežo tādu normatīvo aktu un/vai ētikas kodeksu piemērošanu valstī, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības un profesionālās darbības nosacījumiem;

tā kā šī regula nevienai personai automātiski nepiešķir tiesības būt par dalībnieku kādā grupā, pat ja tā atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem;

tā kā šajā regulā paredzētās pilnvaras sabiedrības interešu dēļ aizliegt vai ierobežot dalību kādā grupā neierobežo dalībvalstu normatīvos aktus, kas reglamentē šādu darbību veikšanu, un var arī turpmāk aizliegt, ierobežot vai citādi kontrolēt vai uzraudzīt fizisku personu, sabiedrību vai citu juridisku personu, vai kādu to veidu līdzdalību grupās;

tā kā, lai grupa varētu sasniegt mērķi, būtu jāpiešķir tai tiesībspēja un jānodrošina, ka vis-a-vis ar trešajām personām to pārstāv struktūra, kas nav juridiski saistīta ar līdzdalību grupā;

tā kā trešo personu aizsardzības dēļ vajadzīga plaša atklātība; tā kā grupas dalībnieki ir neierobežoti solidāri atbildīgi par grupas parādiem un citām saistībām, arī tām, kas attiecas uz nodokļiem vai sociālo apdrošināšanu, tomēr šis princips neietekmē brīvību vienam vai vairākiem grupas dalībniekiem atņemt vai ierobežot atbildību attiecībā uz kādu parādu vai citām saistībām, grupai noslēdzot īpašu līgumu ar trešo personu;

tā kā jautājumus par fizisko personu statusu vai tiesībspēju un juridisku personu tiesībspēju reglamentē valstu normatīvie akti;

tā kā, izbeidzot kādas grupas darbību, būtu vajadzīgs īpašs valsts normatīvajos aktos balstīts pamatojums, lai pilnībā to likvidētu;

tā kā uz grupām attiecas valstu normatīvie akti par maksātnespēju un maksājumu pārtraukšanu; tā kā šādi normatīvie akti var paredzēt citādu grupu darbības izbeigšanas pamatojumu;

tā kā šajā regulā paredzēts, ka no grupas darbības gūtā peļņa vai zaudējumi ir apliekami ar nodokļiem tikai tad, kad dalībnieki tos ir guvuši; tā kā ir skaidrs, ka citos gadījumos ir spēkā attiecīgās valsts nodokļu normatīvie akti, jo īpaši attiecībā uz peļņas sadalījumu, nodokļu procedūrām un jebkuriem pienākumiem, ko paredz valstu normatīvie akti, kas reglamentē nodokļus;

tā kā gadījumos, kas šajā regulā nav aplūkoti, ir piemērojami dalībvalstu un Kopienas normatīvie akti, piemēram:

- normatīvie akti sociālajā un darba jomā,

- normatīvie akti konkurences jomā,

- normatīvie akti intelektuālā īpašuma jomā;

tā kā grupu darbību reglamentē dalībvalstu normatīvie akti par darbību veikšanu un uzraudzību; tā kā dalībvalsts normatīvo aktu pārkāpšanas vai apiešanas gadījumā grupai vai tās dalībniekiem dalībvalsts var piemērot attiecīgas sankcijas;

tā kā dalībvalstis var brīvi piemērot vai pieņemt tādus normatīvus vai administratīvus aktus, kas nav pretrunā ar šīs regulas jomu vai mērķiem;

tā kā šai regulai jāstājas spēkā uzreiz kopumā; tā kā dažu noteikumu ieviešana tomēr jāatliek, lai dalībvalstis varētu izveidot vajadzīgo mehānismu grupu reģistrācijai to teritorijās un tādu konkrētu dokumentu atklātības nodrošināšanai, kuri attiecas uz grupām; tā kā izveidotās grupas var darboties bez teritoriāliem ierobežojumiem no dienas, kad šī regula stājas spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Eiropas Ekonomisko interešu grupas veido saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem un kārtību.

Attiecīgi personām, kas grib izveidot grupu, jāslēdz līgums un jāreģistrējas, kā paredzēts 6. pantā.

2. Tā izveidota grupa no dienas, kad tā reģistrēta, kā paredzēts 6. pantā, iegūst spēju savā vārdā uzņemties jebkādas saistības un iegūt tiesības, slēgt līgumus vai parakstīt citus juridiskus dokumentus, būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

3. Dalībvalstis nosaka to, vai grupas, kas saskaņā ar 6. pantu reģistrētas to reģistros, ir juridiskas personas.

2. pants

1. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem normatīvie akti, kas, no vienas puses, piemērojami grupas dibināšanas līgumam, neskarot jautājumus, kuri attiecas uz fizisku personu statusu un tiesībspēju un juridisku personu tiesībspēju, un ko, no otras puses, piemēro grupas iekšējai organizācijai, ir tās valsts normatīvie akti, kurā ir grupas juridiskā adrese, kas norādīta grupas dibināšanas līgumā.

2. Ja valstī ir vairākas teritoriālas vienības un katrā no tām ir savi normatīvie akti, kas piemērojami 1. punktā minētajiem grupu dibināšanas līgumiem un grupas iekšējai organizācijai, tad, lai noteiktu, kāds normatīvais akts piemērojams saskaņā ar šo pantu, katru teritoriālo vienību uzskata par atsevišķu valsti.

3. pants

1. Grupas mērķis ir atvieglināt vai izvērst tās dalībnieku saimniecisko darbību un uzlabot vai vairot šīs darbības rezultātus; tā mērķis nav gūt sev peļņu.

Grupas darbība ir saistīta ar tās dalībnieku saimniecisko darbību, grupa drīkst to tikai atbalstīt.

2. Šā iemesla dēļ grupai nav atļauts:

a) tieši vai netieši izmantot pilnvaras vadīt vai uzraudzīt tā dalībnieku darbību vai cita uzņēmuma darbības, jo īpaši personāla, finanšu un ieguldījumu jomā;

b) tieši vai netieši, neatkarīgi no pamatojuma, turēt jebkādas sabiedrības, kas ir tās dalībnieks, kapitāla daļas vai akcijas; kapitāla daļu vai akciju turēšana citā sabiedrībā ir iespējama tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu grupas mērķus, un tikai tās dalībnieku interesēs;

c) nodarbināt vairāk nekā 500 personu;

d) ļaut kādai sabiedrībai to izmantot, lai iegūtu aizņēmumu sabiedrības direktoram vai kādai ar viņu saistītai personai, ja šādus aizņēmumus ierobežo vai kontrolē dalībvalstu normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrību darbību. Tāpat grupu nedrīkst izmantot, lai nodotu kādas sabiedrības īpašumus direktoram vai ar viņu saistītai personai, tas pieļaujams tikai tiktāl, cik to pieļauj dalībvalstu normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrību darbību. Šajā pantā aizņēmuma iegūšana ietver jebkuru darījumu vai pasākumu ar līdzīgām sekām, un īpašums ir kustams un nekustams īpašums;

e) būt kādas citas Eiropas Ekonomisko interešu grupas dalībniekam.

4. pants

1. Grupas dalībnieki var būt tikai:

a) sabiedrības Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē un citas juridiskas personas, kas ir publisko un privāto tiesību subjekti un kas dibinātas saskaņā ar kādas dalībvalsts normatīvajiem aktiem un kam Kopienā ir juridiskā adrese vai atrodas galvenā vadība; ja saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem sabiedrībai vai citai juridiskai personai nav vajadzīga reģistrētā vai juridiskā adrese Kopienā, pietiek ar to, ja šādai sabiedrībai vai citai juridiskai personai Kopienā atrodas galvenā vadība;

b) fiziskas personas, kas darbojas rūpniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā vai lauksaimniecībā vai kas Kopienā sniedz brīvo profesiju vai citādus pakalpojumus.

2. Grupā jābūt vismaz:

a) divām sabiedrībām vai citām juridiskām personām 1. punkta nozīmē, kuru galvenā vadība atrodas dažādās dalībvalstīs, vai

b) divām fiziskām personām 1. punkta nozīmē, kuras savus galvenos darījumus veic dažādās dalībvalstīs, vai

c) sabiedrībai vai citai juridiskai personai 1. punkta nozīmē un fiziskai personai; juridiskās personas galvenajai vadībai jāatrodas vienā dalībvalstī, un fiziskai personai savas galvenās darbības jāveic citā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts var paredzēt, ka grupās, kas reģistrētas to reģistros saskaņā ar 6. pantu, nedrīkst būt vairāk par 20 dalībniekiem. Šajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem var paredzēt, ka katru tādas juridiskās personas dalībnieku, kura izveidota saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un kura nav reģistrēta sabiedrība, uzskata par atsevišķu grupas dalībnieku.

4. Jebkura dalībvalsts, pamatojoties uz tās sabiedrības interesēm, var aizliegt vai ierobežot noteiktu kategoriju fizisku personu un sabiedrību vai citu juridisku personu līdzdalību grupās.

5. pants

Grupas dibināšanas līgumā norāda vismaz šādus datus:

a) grupas nosaukumus, pirms vai pēc tā ietver vārdus "Eiropas Ekonomisko interešu grupa" vai saīsinājumu "EEIG", ja vien šie vārdi vai saīsinājums nav iekļauts nosaukumā;

b) grupas juridiskā adrese;

c) grupas izveides mērķi;

d) katra grupas dalībnieka nosaukums, firmas nosaukums, juridiskā forma, pastāvīgā adrese vai juridiskā adrese un reģistrācijas numurs un vieta, ja tādi ir;

e) grupas pastāvēšanas ilgums, ja vien tas nav nenoteikts.

6. pants

Grupu reģistrē reģistrā, ko izveido saskaņā ar 39. panta 1. punktu, tajā valstī, kurā ir tā juridiskā adrese.

7. pants

Grupas dibināšanas līgumu glabā 6. pantā minētajā reģistrā.

Reģistrā jāglabā arī šādi dokumenti un dati:

a) visi grupas dibināšanas līguma grozījumi, ieskaitot visas grupas sastāva maiņas;

b) ziņas par jebkādu grupas uzņēmumu atvēršanu vai slēgšanu;

c) tiesas spriedumi, ar ko atbilstīgi 15. pantam atzīst vai pasludina grupu par neesošu;

d) ziņas par grupas vadītāja vai vadītāju iecelšanu, viņu vārdi un citi personas dati, kas paredzēti tās dalībvalsts normatīvajos aktos, kurā atrodas reģistrs, norāde par to, vai viņi var pieņemt lēmumus vienpersoniski, vai viņiem lēmumi jāpieņem kopīgi, un ziņas par jebkura vadītāja pilnvaru laika beigšanos;

e) ziņas par to, ka saskaņā ar 22. panta 1. punktu katrs dalībnieks ir pārskaitījis savu grupas dalības maksu vai tās daļu;

f) visi dalībnieku lēmumi, kas paredz vai konstatē grupas darbības izbeigšanu saskaņā ar 31. pantu, vai arī tiesas nolēmums par grupas darbības izbeigšanu saskaņā ar 31. vai 32. pantu;

g) ziņas par grupas likvidatora vai likvidatoru iecelšanu, kā minēts 35. pantā, viņu vārdi un citi personas dati, kas paredzēti tās dalībvalsts normatīvajos aktos, kurā atrodas reģistrs, kā arī likvidatora pilnvaru termiņš;

h) ziņas par grupas likvidācijas pabeigšanu, kā minēts 35. panta 2. punktā;

i) visi priekšlikumi mainīt juridisko adresi, kā minēts 14. panta 1. punktā;

j) noteikumi, kas saskaņā ar 26. panta 2. punktu jaunam dalībniekam piešķir atbrīvojumu no parādu maksāšanas vai citām saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās grupā.

8. pants

Oficiālajā valdības izdevumā, kas norādīts minētā panta 1. punktā, jāpublicē šādi dati, kā paredzēts 39. pantā:

a) dati, kam saskaņā ar 5. pantu jābūt iekļautiem grupas dibināšanas līgumā, un visi to grozījumi;

b) reģistrācijas numurs, datums un vieta, kā arī ziņas par to, ka reģistrācija anulēta;

c) dokumenti un dati, kas minēti 7. panta b) līdz j) apakšpunktā.

Dati, kas minēti a) un b) apakšpunktā, jāpublicē pilnībā. Dokumentus un datus, kas minēti c) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts normatīvajiem aktiem var publicēt pilnībā vai izvilkumos, atsaucoties uz to reģistra numuru.

9. pants

1. Dokumenti un dati, kas jāpublicē saskaņā ar šo regulu, ir tādi, ka uz tiem var paļauties trešās personas, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti normatīvajos aktos, kuri piemērojami attiecīgajā valstī saskaņā ar 3. panta 5. un 7. punktu Padomes Pirmajā direktīvā 68/151/EEK (1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses [4].

2. Ja grupas vārdā ir veiktas kādas darbības, pirms tā reģistrēta saskaņā ar 6. pantu, un ja grupa pēc reģistrācijas neuzņemas saistības, kas izriet no minētajām darbībām, tad fiziskās personas, sabiedrības vai citas juridiskās personas, kas veikušas minētās darbības, uzņemas neierobežotu solidāru atbildību.

10. pants

Visas grupas sabiedrības, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir grupas juridiskā adrese, reģistrē valstī, kurā tās atrodas. Lai šāda reģistrācija notiktu, grupai attiecīgās dalībvalsts attiecīgajā reģistrā reģistrē dokumentu norakstus, kam jābūt reģistrētiem tās dalībvalsts reģistrā, kurā atrodas grupas juridiskā adrese, vajadzības gadījumā iesniedzot arī tulkojumu, kas atbilst tā reģistra prasībām, kurā sabiedrība ir reģistrēta.

11. pants

Paziņojumu par kādas grupas nodibināšanu vai likvidācijas pabeigšanu, norādot reģistrācijas numuru, datumu un vietu, kā arī publikācijas datumu, vietu un nosaukumu, sniedz Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pēc tam, kad tas publicēts 39. panta 1. punktā minētajā oficiālajā valdības izdevumā.

12. pants

Grupas dibināšanas līgumā norādītajai juridiskajai adresei jābūt Kopienas teritorijā.

Juridiskajai adresei jābūt:

a) vietā, kur atrodas grupas galvenā vadība, vai

b) vietā, kur atrodas kāda grupas dalībnieka galvenā vadība, vai, ja attiecīgais dalībnieks ir fiziska persona, vietā, kur tas lielākoties darbojas, ar noteikumu, ka grupa darbības veic tur.

13. pants

Grupas juridisko adresi var mainīt, ja tā paliek Kopienas teritorijā.

Ja šādas maiņas dēļ saskaņā ar 2. pantu nav jāpiemēro citi normatīvie akti, tad lēmumu mainīt adresi pieņem, ievērojot nosacījumus, kas ietverti grupas dibināšanas līgumā.

14. pants

1. Ja juridiskās adreses maiņas dēļ saskaņā ar 2. pantu jāpiemēro citi normatīvie akti, tad saskaņā ar 7. un 8. panta nosacījumiem jāizstrādā, jāreģistrē un jāpublicē priekšlikums mainīt adresi.

Lēmumu mainīt adresi nevar pieņemt divus mēnešus pēc priekšlikuma publikācijas. Visi šādi lēmumi grupas dalībniekiem jāpieņem vienprātīgi. Adreses maiņa notiek dienā, kad grupa saskaņā ar 6. pantu reģistrē jauno juridisko adresi. Šāda reģistrācija nevar notikt tikmēr, kamēr nav sniegti pierādījumi, ka ir publicēts priekšlikums mainīt juridisko adresi.

2. Grupa veco juridisko adresi nevar reģistrā anulēt tikmēr, kamēr nav sniegts pierādījums, ka reģistrā reģistrēta grupas jaunā juridiskā adrese.

3. Pēc tam, kad publicēta grupas jaunā reģistrācija, jaunā juridiskā adrese ir tāda, ka uz to var paļauties trešās personās saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 9. panta 1. punktā; tomēr tikmēr, kamēr vēl nav publicēts grupas vecās juridiskās adreses reģistrācijas anulējums reģistrā, trešās personas var turpināt paļauties uz veco juridisko adresi, ja vien grupa nepierāda, ka šādas trešās personas ir zinājušas jauno juridisko adresi.

4. Dalībvalsts normatīvajos aktos var paredzēt, ka attiecībā uz grupām, kas reģistrētas šajā dalībvalstī saskaņā ar 6. pantu, juridiskās adreses maiņa, kā dēļ būtu jāpiemēro citi normatīvie akti, nenotiek divus mēnešus, kā minēts 1. punktā, ja pret to iebilst kāda šīs dalībvalsts kompetenta iestāde. Šādu iebildumu var pamatot tikai ar valsts interesēm. Jāpieļauj iespēja tiesu iestādēm pārskatīt šādus gadījumus.

15. pants

1. Ja normatīvajos aktos, ko saskaņā ar 2. pantu piemēro grupai, paredz attiecīgās grupas neesamību, tas jāatzīst vai jāpasludina ar tiesas spriedumu. Tomēr tiesai, kura izskata lietu, gadījumā, ja grupas darījumus iespējams savest kārtībā, jāatvēl laiks to izdarīt.

2. Grupas atzīšana vai pasludināšana par neesošu izraisa tās likvidāciju saskaņā ar 35. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

3. Spriedums, ar ko atzīst vai pasludina grupu par neesošu, ir tāds, ka uz to var paļauties trešās personas saskaņā ar 9. panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

Šāds spriedums automātiski neietekmē to grupas vai pret grupu pildāmo saistību spēkā esamību, kuras radušās, pirms spriedums ir tāds, ka trešās personas uz to var paļauties saskaņā ar iepriekšējā punktā ietvertajiem nosacījumiem.

16. pants

1. Grupas struktūras ir grupas dalībnieki, kas pieņem lēmumus kopīgi, un tās vadītājs vai vadītāji.

Grupas dibināšanas līgumā var paredzēt citas struktūras; tādā gadījumā tajā nosaka to pilnvaras.

2. Grupas dalībnieki, darbojoties kā struktūra, var pieņemt lēmumus, lai sasniegtu grupas mērķus.

17. pants

1. Katram dalībniekam ir viena balss. Grupas dibināšanas līgumā noteiktiem dalībniekiem tomēr var piešķirt vairāk nekā vienu balsi ar noteikumu, ka nevienam atsevišķam dalībniekam nav balsu vairākums.

2. Vienprātīgs lēmums ir vajadzīgs, lai:

a) mainītu grupas mērķus;

b) mainītu katram dalībniekam piešķirto balsu skaitu;

c) mainītu lēmumu pieņemšanas nosacījumus;

d) paildzinātu grupas darbības laiku, pārsniedzot grupas dibināšanas līgumā paredzēto termiņu;

e) mainītu visu vai dažu dalībnieku ieguldījumu grupas finansējumā;

f) mainītu jebkuras citas kāda dalībnieka saistības, ja vien grupas dibināšanas līgums neparedz ko citu;

g) grupas dibināšanas līgumā ieviestu grozījumus, kas nav paredzēti šajā punktā, ja vien minētajā līgumā nav paredzēts citādi.

3. Izņemot gadījumus, kad šajā regulā paredzēts lēmumus pieņemt vienprātīgi, grupas dibināšanas līgumā var paredzēt nosacījumus kvorumam un vairākumam, un saskaņā ar tiem pieņemt visus vai dažus lēmumus. Ja vien līgumā nav paredzēts citādi, lēmumus pieņem vienprātīgi.

4. Pēc vadītāja ierosmes vai pēc kāda dalībnieka lūguma vadītājam vai vadītājiem jāorganizē dalībnieku apspriedes, lai viņi varētu pieņemt lēmumus.

18. pants

Katrs dalībnieks ir tiesīgs saņemt no vadītāja vai vadītājiem informāciju par grupas uzņēmējdarbību un pārbaudīt grupas grāmatvedības un darījumu dokumentus.

19. pants

1. Grupu vada viena vai vairākas fiziskas personas, ko ieceļ saskaņā ar grupas dibināšanas līgumu vai dalībnieku lēmumu.

Persona nevar būt par grupas vadītāju:

- pamatojoties uz normatīvo aktu, kas viņai piemērojams, vai

- pamatojoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā ir grupas juridiskā adrese, vai

- pamatojoties uz tiesas vai administratīvu spriedumu, kas ir pasludināts vai ko atzīst kādā dalībvalstī,

viņš nevar būt sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūrās, nevar vadīt sabiedrību vai būt par Eiropas Ekonomisko interešu grupas vadītāju.

2. Attiecībā uz grupām, kas reģistrētas kādas dalībvalsts reģistros saskaņā ar 6. pantu, dalībvalsts var paredzēt, ka vadītāji var būt juridiskas personas, ar nosacījumu, ka šīs juridiskās personas izraugās vienu vai vairākas fiziskas personas, kuras pārstāvēs tās un kuru dati jāreģistrē saskaņā ar 7. panta d) apakšpunktu.

Ja dalībvalsts izmanto šo iespēju, tad tai jānodrošina, lai pārstāvis vai pārstāvji uzņemtos tādu atbildību, it kā viņi paši būtu attiecīgo grupu vadītāji.

Šā panta 1. punktā paredzētie ierobežojumi attiecas arī uz šiem pārstāvjiem.

3. Vadītāja vai vadītāju iecelšanas un atlaišanas nosacījumus, kā arī viņu pilnvaras nosaka grupas dibināšanas līgumā vai arī, ja tie tur nav noteikti, ar dalībnieku vienprātīgu lēmumu.

20. pants

1. Attiecībās ar trešajām personām grupu pārstāv tikai vadītājs vai, ja ir divi vai vairāk vadītāji, visi vadītāji.

Katrs vadītājs, darbojoties grupa vārdā, uzņemas grupas saistības pret trešajām personām arī tad, ja viņa darbība neatbilst grupas mērķiem, ja vien grupa nepierāda, ka trešā persona ir zinājusi vai konkrētos apstākļos nav varējusi nezināt, ka darbība neatbilst grupas mērķiem; 5. panta c) apakšpunktā minēto datu publicēšana nav tam pietiekams pierādījums.

Nekādi vadītāja vai vadītāju pilnvaru ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai tie izriet no grupas dibināšanas līguma vai noteikti ar dalībnieku vienprātīgu lēmumu, nav tādi, ka uz tiem var paļauties trešās personas pat tad, ja tie ir publicēti.

2. Grupas dibināšanas līgumā var paredzēt, ka spēkā ir tikai tās saistības, ko grupas vārdā uzņemas divi vai vairāki vadītāji, kas lēmumus pieņem kopīgi. Uz šādu noteikumu var paļauties trešās personas saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 9. panta 1. punktā, tikai tad, ja tas publicēts saskaņā ar 8. pantu.

21. pants

1. Peļņu, ko rada grupas darbība, uzskata par tās dalībnieku peļņu un sadala viņu starpā tādās daļās, kā paredzēts grupas dibināšanas līgumā vai, ja tas nav paredzēts, vienādās daļās.

2. Summu, par kuru izdevumi pārsniedz ienākumus, grupas dalībnieki sedz tādās daļās, kā noteikts grupas dibināšanas līgumā vai, ja tas nav paredzēts, vienādās daļās.

22. pants

1. Jebkurš grupas dalībnieks var pilnībā vai daļēji nodot savas dalībnieka tiesības vai to daļu citam dalībniekam vai trešajai personai; tiesību nodošana var notikt tikai ar pārējo dalībnieku vienprātīgu atļauju.

2. Grupas dalībnieks var izmantot dalību grupā kā saistību nodrošinājumu tikai tad, ja pārējie dalībnieki ir devuši vienprātīgu atļauju, ja vien grupas dibināšanas līgumā nav paredzēts citādi. Nodrošinājuma turētājs šāda nodrošinājuma dēļ vien nekādā gadījumā nevar kļūt par grupas dalībnieku.

23. pants

Grupa nedrīkst publiski piesaistīt noguldījumus.

24. pants

1. Grupas dalībnieki ir neierobežoti solidāri atbildīgi par grupas parādiem un jebkādām citām saistībām. Šādas atbildības sekas nosaka valstu normatīvie akti.

2. Kreditori nedrīkst pret kādu dalībnieku celt prasību par parādu un citu saistību maksājumiem saskaņā ar 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem, pirms ir pabeigta grupas likvidācija, ja vien viņi pirms tam nav lūguši grupu samaksāt un maksājums attiecīgā laikā nav veikts.

25. pants

Uz vēstulēm, pasūtījumu formulāriem un līdzīgiem dokumentiem salasāmi jānorāda šādi dati:

a) grupas nosaukums, pirms vai pēc tā ietver vārdus "Eiropas Ekonomisko interešu grupa" vai saīsinājumu "EEIG", ja vien šie vārdi vai saīsinājums nav iekļauts nosaukumā;

b) šīs regulas 6. pantā minētā reģistra atrašanās vieta, kurā grupa reģistrēta, kā arī grupas reģistra numurs;

c) grupas juridiskā adrese;

d) vajadzības gadījumā norāde, ka lēmumi vadītājiem jāpieņem kopīgi;

e) vajadzības gadījumā norāde, ka grupu likvidē saskaņā ar 15., 31., 32. vai 36. pantu.

Katram grupas uzņēmumam, kas reģistrēts saskaņā ar 10. pantu, tā izdotajos dokumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, jānorāda iepriekš minētie dati, kā arī dati, kas attiecas uz pašas grupas reģistrāciju.

26. pants

1. Lēmumu uzņemt jaunus dalībniekus grupas dalībnieki pieņem vienprātīgi.

2. Katrs jauns dalībnieks saskaņā ar 24. pantā ietvertajiem nosacījumiem uzņemas grupas parādus un citas saistības, ieskaitot saistības, kas izriet no grupas darbības pirms tā uzņemšanas.

Tomēr ar noteikumu grupas dibināšanas līgumā vai uzņemšanas dokumentā viņu tomēr var atbrīvot no to parādu maksāšanas un citām saistībām, kas radušās pirms viņa uzņemšanas. Uz šādu noteikumu trešās personas var paļauties tikai saskaņā ar 9. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ja tas ir publicēts saskaņā ar 8. pantu.

27. pants

1. Grupas dalībnieks var izstāties saskaņā ar grupas dibināšanas līgumā ietvertiem nosacījumiem vai — ja šādu nosacījumu nav — ar vienprātīgu pārējo dalībnieku piekrišanu.

Turklāt jebkurš grupas dalībnieks var izstāties no grupas, ja pienācīgi to pamato.

2. Jebkuru grupas locekli var izslēgt no grupas tās dibināšanas līgumā uzskaitīto iemeslu dēļ un noteikti tad, ja viņš nepilda pienākumus vai rada vai draud radīt nopietnus sarežģījumus grupas darbībā.

Šāda izslēgšana var notikt tikai saskaņā ar spriedumu, ko pasludinājusi tiesa, kurai vairākums pārējo grupas dalībnieku ir iesniedzis kopīgu iesniegumu, ja vien grupas dibināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

28. pants

1. Grupas dalībnieks pārstāj piederēt pie grupas pēc nāves vai tad, ja viņš vairs neatbilst 4. panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

Turklāt dalībvalstis normatīvajos aktos, kas reglamentē grupu likvidēšanu, darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai maksājumu pārtraukšanu, var paredzēt, ka dalībnieki pārstāj būt par grupas dalībniekiem laikā, kas noteikts tās normatīvajos aktos.

2. Grupas dalībnieka, fiziskas personas, nāves gadījumā viņa vietā par biedru nevar kļūt cita persona, ja vien tas nav paredzēts grupas dibināšanas līgumā ietvertajos nosacījumos vai — ja tādu nav — ar pārējo dalībnieku vienprātīgu lēmumu.

29. pants

Tiklīdz dalībnieks vairs nepieder pie grupas, vadītājam vai vadītājiem par šo faktu jāinformē pārējie dalībnieki; viņiem jāveic vajadzīgie pasākumi, kas uzskaitīti 7. un 8. pantā. Turklāt šos pasākumus var veikt arī jebkura attiecīgā persona.

30. pants

Izņemot gadījumus, kad grupas dibināšanas līgumā paredzēts citādi, un neierobežojot tiesības, ko persona ieguvusi saskaņā ar 22. panta 1. punktu vai 28. panta 2. punktu, grupa pēc tam, kad kāds dalībnieks pie tā vairs nepieder, turpina pastāvēt, un tajā darbojas atlikušie dalībnieki saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti grupas dibināšanas līgumā vai pieņemti ar attiecīgo dalībnieku vienprātīgu lēmumu.

31. pants

1. Grupa var izbeigt darbību ar tās dalībnieku lēmumu. Šādu lēmumu pieņem vienprātīgi, ja vien grupas dibināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

2. Grupas darbība jābeidz ar tās dalībnieku lēmumu:

a) kurā norādīts, ka ir beidzies grupas dibināšanas līgumā paredzētais grupas pastāvēšanas laiks vai ir kāds cits darbības izbeigšanas iemesls, kas paredzēts līgumā, vai

b) kurā norādīts, ka grupas mērķis ir sasniegts vai arī nav iespējams turpināt to īstenot.

Ja trīs mēnešus pēc tam, kad noticis viens no šā punkta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par grupas darbības izbeigšanu, tad jebkurš dalībnieks var iesniegt tiesā lūgumu izbeigt grupas darbību.

3. Grupas darbība jāizbeidz ar tās dalībnieku vai atlikušo dalībnieku lēmumu arī tad, ja tā vairs neatbilst 4. panta 2. punkta nosacījumiem.

4. Pēc tam, kad grupa ar tās dalībnieku lēmumu ir izbeigusi darbību, vadītājam vai vadītājiem jāveic attiecīgie pasākumi, kas uzskaitīti 7. un 8. pantā. Turklāt šos pasākumus var veikt arī jebkura attiecīgā persona.

32. pants

1. Ja ir pārkāpts 3. vai 12. pants, vai 31. panta 3. punkts, tiesa pēc jebkuras attiecīgas personas vai kompetentās iestādes lūguma var pasludināt spriedumu izbeigt grupas darbību, ja vien tā darījumus nevar savest kārtībā un tas nav noticis pirms tiesas sprieduma pasludināšanas.

2. Pēc kāda grupas dalībnieka iesnieguma tiesa var pasludināt spriedumu izbeigt grupas darbību, to pienācīgi pamatojot.

3. Ja grupa veic darbības, kas ir pretrunā ar valsts interesēm, tad dalībvalstis var paredzēt, ka tiesa pēc kompetentās iestādes lūguma var pasludināt spriedumu izbeigt šādas grupas darbību, ja tās juridiskā adrese ir tajā valstī, kur atrodas minētā kompetentā iestāde, gadījumā, kad attiecīgās valsts normatīvajos aktos paredzēta šāda iespēja attiecībā uz reģistrētām sabiedrībām vai citām juridiskām personām, uz ko minētie normatīvie akti attiecas.

33. pants

Ja dalībnieks izbeidz līdzdalību grupā tāda iemesla dēļ, kas nav viņa tiesību nodošana saskaņā ar 22. panta 1. punktā ietvertajiem nosacījumiem, viņa tiesību un pienākumu apjomu nosaka, ņemot vērā grupas aktīvus un pasīvus laikā, kad viņš izbeidz līdzdalību grupā.

Aizejoša dalībnieka tiesību un pienākumu apjomu nevar noteikt iepriekš.

34. pants

Neierobežojot 37. panta 1. punktu, jebkurš dalībnieks, kas vairs nepieder pie grupas, saskaņā ar 24. pantā ietvertajiem nosacījumiem paliek atbildīgs par parādiem un citām saistībām, kas izriet no grupas darbībām, pirms viņš izstājies no grupas.

35. pants

1. Grupas darbības izbeigšana izraisa tā likvidāciju.

2. Grupas likvidāciju un tās pabeigšanu reglamentē attiecīgas valsts normatīvie akti.

3. Grupa saglabā tiesībspēju 1. panta 2. punkta nozīmē līdz likvidācijas pabeigšanai.

4. Likvidators vai likvidatori veic vajadzīgos pasākumus, kas uzskaitīti 7. un 8. pantā.

36. pants

Uz grupu attiecas attiecīgo valstu normatīvie akti, kas reglamentē maksātnespēju un maksājumu pārtraukšanu. Sākt tiesvedību pret grupu tā maksātnespējas vai maksājumu pārtraukšanas dēļ nenozīmē sākt tiesvedību pret tā dalībniekiem.

37. pants

1. Piecu gadu termiņu no dienas, kad saskaņā ar 8. pantu publicēts paziņojums par to, ka kāds grupas dalībnieks izbeidzis līdzdalību tajā, aizstāj ar ilgāku termiņu, kurš var būt noteikts attiecīgajos valstu normatīvajos aktos un kurā iespējams vērsties pret šo dalībnieku sakarā ar parādiem un citām saistībām, ko radījušas grupas darbības, pirms viņš izbeidzis dalību grupā.

2. Piecu gadu termiņu kopš dienas, kad, ievērojot 8. pantu, publicēts paziņojums par grupas likvidācijas pabeigšanu, aizstāj ar ilgāku termiņu, kurš var būt paredzēts attiecīgos valstu normatīvajos aktos un kurā iespējams vērsties pret kādu grupas dalībnieku sakarā ar parādiem un citām saistībām, ko radījušas grupas darbības.

38. pants

Ja grupa kādā dalībvalstī veic darbības, kas ir pretrunā ar šīs valsts interesēm, tad kompetenta attiecīgās valsts iestāde var aizliegt šīs darbības. Tiesu iestādei ir iespējams pārskatīt minētās kompetentās iestādes lēmumu.

39. pants

1. Dalībvalstis izraugās reģistru vai reģistrus, kas ir atbildīgi par 6. un 10. pantā minēto reģistrāciju un izstrādā reģistrācijas noteikumus. Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kādiem reģistrē 7. un 10. pantā minētos dokumentus. Dalībvalstis nodrošina, ka 8. pantā minētos dokumentus un datus publicē attiecīgajā tās valsts oficiālā valdības izdevumā, kurā ir grupas juridiskā adrese, un tās var noteikt 8 panta c) apakšpunktā minēto dokumentu un datu publikācijas veidu.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka saskaņā ar 6. vai atkarībā no apstākļiem 10. pantu jebkurš attiecīgajā reģistrā var pārbaudīt 7. pantā minētos dokumentus un iegūt to pilnīgus vai daļējus norakstus arī pa pastu.

Dalībvalstis var paredzēt maksu par panta iepriekšējās daļās minētajām darbībām; šī maksa tomēr nedrīkst pārsniegt to administratīvās izmaksas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 11. pantu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicējamo informāciju nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam viena mēneša laikā pēc publikācijas 1. punktā minētajā oficiālajā valdības izdevumā.

3. Dalībvalstis paredz attiecīgas sankcijas gadījumos, ja nav ievēroti 7., 8. un 10. panta noteikumi par atklātību, kā arī gadījumos, kad ir pārkāpts 25. pants.

40. pants

Grupas darbībā gūtā peļņa vai zaudējumi apliekami ar nodokļiem tikai tad, kad tās dalībnieki to ir guvuši.

41. pants

1. Dalībvalstis veic 39. pantā paredzētos pasākumus līdz 1989. gada 1. jūlijam. Tās tūlīt tos paziņo Komisijai.

2. Informatīvos nolūkos dalībvalstis paziņo Komisijai tās fizisku personu, sabiedrību un citu juridisku personu kategorijas, kurām aizliedz piedalīties grupās saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Komisija informē pārējās dalībvalstis.

42. pants

1. Pēc šīs regulas pieņemšanas ar Komisijas aizgādnību izveido kontaktkomiteju. Tās uzdevums ir:

a) neierobežojot Līguma 169. un 170. pantu, atvieglināt šīs regulas piemērošanu, sniedzot regulāras konsultācijas, galvenokārt, lai risinātu praktiskas problēmas, kas rodas sakarā ar tās piemērošanu;

b) vajadzības gadījumā sniegt padomus Komisijai par šīs regulas papildinājumiem vai grozījumiem.

2. Kontaktkomitejā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Komisija izveido sekretariātu.

3. Kontaktkomiteju sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kāda dalībnieka lūguma.

43. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1989. gada 1. jūlija, izņemot 39., 41. un 42. pantu, ko piemēro no dienas, kad šī regula stājas spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 25. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Poos

[1] OV C 14, 15.2.1974., 30. lpp., un OV C 103, 28.4.1978., 4. lpp.

[2] OV C 163, 11.7.1977., 17. lpp.

[3] OV C 108, 15.5.1975., 46. lpp.

[4] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.

--------------------------------------------------

Top