21990A1231(01)

Nolīgums

par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APŅĒMĪBAS PILNAS ievērot daudzpartiju demokrātijas, tiesiskuma, cieņas pret cilvēktiesībām un tirgus ekonomikas pamatprincipus;

PATUROT PRĀTĀ Helsinku Drošības un sadarbības konferences Nobeiguma aktu un jo īpaši tā deklarāciju par principiem;

APSVEICOT Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu nodomu turpmāk veicināt praksē īstenotu daudzpartiju demokrātiju, demokrātijas institūtu nostiprināšanu, tiesiskumu un cieņu pret cilvēktiesībām, kā arī šo valstu vēlēšanos īstenot reformas, lai attīstītos par valstīm, kurās ir uz tirgu orientēta ekonomika;

ŅEMOT VĒRĀ ciešas un saskaņotas sadarbības nozīmi, lai sekmētu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas attīstību, kas palīdzētu to ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai starptautiskā līmenī, kā arī atbalstītu to rekonstrukciju un attīstību, tādējādi attiecīgā gadījumā samazinot risku, kas saistīts ar to ekonomikas finansēšanu;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka tādas daudzpusējas finanšu iestādes izveide, kas pēc būtības ir galvenokārt eiropeiska, savukārt pēc tās dalībnieku sastāva – plašā mērā starptautiska, dotu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, kā arī būtu jauna un unikāla sadarbības struktūra Eiropā;

AR ŠO IR VIENOJUŠĀS izveidot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (še turpmāk "Banka"), kas darbosies saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

I NODAĻA

MĒRĶIS, FUNKCIJAS UN DALĪBA

1. pants

Mērķis

Dodot ieguldījumu ekonomikas attīstībā un rekonstrukcijā, Bankas mērķis ir sekmēt pāreju uz atklātu, uz tirgu orientētu ekonomiku, un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas apņēmušās īstenot un piemēro daudzpartiju demokrātijas, kā arī plurālisma un tirgus ekonomikas principus.

2. pants

Funkcijas

1. Lai ilgtermiņā īstenotu mērķi sekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pāreju uz atvērtu, uz tirgu orientētu ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu, Banka palīdz saņēmējām dalībvalstīm īstenot strukturālas un sektorālas ekonomiskās reformas, ieskaitot demonopolizāciju, decentralizāciju un privatizāciju, lai palīdzētu šo valstu ekonomikai pilnībā integrēties starptautiskajā ekonomikā, veicot šādus pasākumus:

i) ar privātu un citu ieinteresētu ieguldītāju starpniecību veicinot produktīva un konkurētspējīga privātā sektora izveidi, attīstīšanu un paplašināšanu, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus;

ii) mobilizējot vietējo un ārvalstu kapitālu un pieredzējušus vadītājus, lai sasniegtu i) apakšpunktā minēto mērķi;

iii) sekmējot ienesīgus ieguldījumus, ieskaitot pakalpojumu un finanšu sektorā, kā arī saistītā infrastruktūrā, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu privāto un uzņēmējdarbības iniciatīvu, tādējādi atbalstot konkurētspējīgu apstākļu radīšanu un paaugstinot produktivitāti un dzīves līmeni un uzlabojot darba apstākļus;

iv) sniedzot tehnisku atbalstu attiecīgu projektu sagatavošanā, finansēšanā un īstenošanā vai nu kā atsevišķiem projektiem vai kā daļai no īpašām ieguldījumu programmām;

v) stimulējot un veicinot kapitāla tirgus attīstību;

vi) sniedzot atbalstu veiksmīgiem un ekonomiski stabiliem projektiem, kuros iesaistītas vairāk nekā tikai viena saņēmējvalsts;

vii) visā savas darbības spektrā veicinot videi nekaitīgu un ilgtspējīgu attīstību;

un

viii) uzņemoties veikt tādas citas darbības un sniedzot tādus citus pakalpojumus, kas var sekmēt šo funkciju izpildi.

2. Veicot šī panta 1. punktā minētās funkcijas, Banka cieši sadarbojas ar visiem tās dalībniekiem, kā arī šī nolīguma ietvaros un tādā veidā, kā tā uzskata par nepieciešamu – ar Starptautisko valūtas fondu, Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko Finanšu korporāciju, Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un tā sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām un citām saistītām struktūrām, kā arī valsts vai privātiem uzņēmumiem, kas ieinteresēti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomiskajā attīstībā un ieguldījumu veikšanā šajās valstīs.

3. pants

Dalība

1. Dalība Bankā ir atvērta:

i) 1) Eiropas valstīm un 2) citu kontinentu valstīm, kuras ir Starptautiskā valūtas fonda dalībnieces;

un

ii) Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Investīciju bankai.

2. Valstis, kas ir tiesīgas kļūt par dalībniecēm saskaņā ar šā panta 1. punktu un kuras nekļūst par dalībniecēm saskaņā ar šā nolīguma 61. pantu, var uzņemt par Bankas dalībniecēm ar Bankas noteiktiem nosacījumiem, ja par to pozitīvi balso ne mazāk kā divas trešdaļas Bankas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas kopējo balsstiesīgo dalībnieku.

II NODAĻA

KAPITĀLS

4. pants

Pamatkapitāls

1. Sākotnējais pamatkapitāls ir desmit tūkstoši miljonu ECU (10000000000). Tas sadalīts 1 miljonā (1000000) akciju, no kurām katras nominālvērtība ir desmit tūkstoši (10000). ECU; uz tām pierakstīšanās pieejama vienīgi dalībniekiem saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu.

2. Sākotnējais kapitāls ir iedalīts apmaksātajās akcijās un pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju nominālvērtība ir trīs tūkstoši miljoni (3000000000). ECU.

3. Pamatkapitālu var palielināt tādā laikā un ar tādiem noteikumiem, kā uzskata par nepieciešamu, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

5. pants

Parakstīšanās uz akcijām

1. Katrs dalībnieks, ja tas atbilst dalībniekam izvirzītajām tiesiskajām prasībām, parakstās uz Bankas kapitāla akcijām. Parakstīšanās uz sākotnējo pamatkapitālu ietver pierakstīšanos uz apmaksātajām akcijām un pieprasāmajām akcijām proporcijās trīs (3) pret septiņi (7). Sākotnējais akciju skaits, uz kurām var parakstīties šā nolīguma parakstītāji, kas kļūst par dalībniekiem saskaņā ar šī nolīguma 61. pantu, ir noteikts A pielikumā. Neviena dalībnieka sākotnējā parakstīšanās nav mazāka par simts (100) akcijām.

2. Sākotnējo akciju skaitu, uz kādu jāparakstās valstīm, kuras uzņemtas par dalībniecēm saskaņā šā nolīguma 3. panta 2. punktu, nosaka valde; tomēr ar noteikumu, ka nav atļauta parakstīšanās, kuras rezultātā kapitāla procentuālā daļa, kas pieder valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis, kopā ar Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku, kļūst mazāka par kopējā parakstītā kapitāla vairākumu.

3. Valde vismaz reizi piecos (5) gados pārskata Bankas kapitālu. Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā katram dalībniekam ir pamatota iespēja uz valdes noteiktiem vienveidīgiem noteikumiem parakstīties uz kapitāla palielinājuma daļu, kas ir līdzvērtīga daļai, kādu akcijas, uz kurām tas ir parakstījies, tieši pirms šādas palielināšanas veido attiecībā pret kopējo parakstīto kapitālu. Nevienam dalībniekam nav pienākuma parakstīties uz kapitāla palielinājuma daļu.

4. Ievērojot šī panta 3. punkta noteikumus, valde pēc dalībnieka pieprasījuma var palielināt šā dalībnieka parakstīšanos vai pamatkapitāla ietvaros piešķirt šim dalībniekam akcijas, kuras nav pieņēmuši citi dalībnieki; tomēr ar noteikumu, ka šādas palielināšanas rezultātā kapitāla procentuālā daļa, kas pieder valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis, kopā ar Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku, nekļūst mazāka par kopējā parakstītā kapitāla vairākumu.

5. Kapitāla daļas, uz kurām dalībnieki veikuši sākotnējo parakstīšanos, emitē atbilstoši to nominālvērtībai. Citas akcijas emitē atbilstoši to nominālvērtībai, ja vien valde, balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, neizlemj īpašos apstākļos emitēt tās ar citiem noteikumiem.

6. Kapitāla akcijas neieķīlā un citādi neapgrūtina nekādā veidā un tās nav pārvedamas, izņemot, ja tās pārved Bankai saskaņā ar šī nolīguma VII nodaļu.

7. Dalībnieku atbildība par akcijām aprobežojas ar to emisijas cenas neapmaksāto daļu. Neviens dalībnieks nav dalības dēļ atbildīgs par Bankas saistībām.

6. pants

Samaksa par parakstītajām akcijām

1. Katrs šī nolīguma parakstītājs, kurš kļūst par dalībnieku saskaņā ar šī nolīguma 61. pantu, veic samaksu par tādu apmaksāto akciju apjomu, uz kādu tas sākotnēji parakstījies, ar piecām (5) iemaksām, no kurām katra ir divdesmit (20) procentu apmērā no šī apjoma. Pirmo iemaksu katrs dalībnieks samaksā sešdesmit (60) dienās pēc šī nolīguma spēkā stāšanās dienas vai pēc dienas, kad tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments deponēts saskaņā ar 61. pantu, ja šis pēdējais datums ir vēlāks nekā spēkā stāšanās datums. Atlikušo četru (4) iemaksu samaksas termiņš ir secīgi vienu gadu no dienas, kad bijis iepriekšējās iemaksas samaksas termiņš, un tās tiek samaksātas, ievērojot katram dalībniekam tiesību aktos noteiktās prasības.

2. Piecdesmit (50) procentu no katras iemaksas maksājuma, ko veic atbilstoši šī panta 1. punktam, vai ko veic dalībnieks, kas uzņemts saskaņā ar šī nolīguma 3. panta 2. punktu, var samaksāt ar vekseļiem vai citām šādu dalībnieku emitētām saistībām ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, kuri jāapmaksā, ja Bankai vajadzīgi līdzekļi izmaksām darbības veikšanai. Šādi vekseļi vai saistības ir neapgrozāmas, tās nenes procentus un pēc pieprasījuma ir apmaksājami Bankai atbilstoši to nominālvērtībai. Pieprasījumus attiecībā uz šādiem vekseļiem vai saistībām izsaka pieņemamos termiņos tā, lai šādu ECU izteiktu pieprasījumu vērtība laikā, kad pieprasījums tiek izteikts katram dalībniekam, ir proporcionāla tam apmaksāto akciju skaitam, uz kurām parakstījies katrs šāds dalībnieks un kas pieder katram šādam dalībniekam, kurš deponējis šādus vekseļus vai saistības.

3. Visas dalībnieka maksājumu saistības par parakstīšanos uz sākotnējā kapitāla akcijām sedz vai nu ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, pamatojoties uz attiecīgās valūtas vidējo maiņas kursu ECU izteiksmē laikā no 1989. gada 30. septembra līdz 1990. gada 31. martam ieskaitot.

4. Tās summas apmaksu, par kādu dalībnieki parakstījušies uz Bankas kapitāla pieprasāmajām akcijām, veic pēc pieprasījuma, ņemot vērā šī nolīguma 17. un 42. pantu vienīgi tad un ja Bankai tas nepieciešams, lai izpildītu savas saistības.

5. Šī panta 4. punktā minētā pieprasījuma gadījumā dalībnieks veic maksājumu ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās. Šādi pieprasījumi, ko aprēķina pieprasījuma izteikšanas laikā, ir vienādi ECU vērtībā par katru pieprasāmo akciju.

6. Banka vēlākais vienu mēnesi pēc valdes pirmās sanāksmes pēc tās stāšanās amatā nosaka vietu, kur veicams katrs maksājums saskaņā ar šo pantu, ar nosacījumu, ka pirms šādas noteikšanas šī panta 1. punktā minēto pirmo iemaksu veic Eiropas Investīciju bankā kā Bankas pilnvarotajai personai.

7. Par parakstīšanos uz akcijām, izņemot šī panta 1., 2. un 3. punktā minēto, dalībnieks veic maksājumus par parakstīšanos uz pamatkapitāla apmaksātajām akcijām ECU, Amerikas Savienoto Valstu dolāros vai Japānas jenās, maksājot skaidrā naudā, ar vekseļiem vai citām saistībām.

8. Šī panta vajadzībām maksājums vai izteikšana ECU ietver maksājumu vai izteikšanu jebkādā brīvi konvertējamā valūtā, kas samaksas vai iekasēšanas dienā ir līdzvērtīgs attiecīgās saistības vērtībai ECU.

7. pants

Parastie kapitāla resursi

Šajā nolīgumā termins "Bankas parastie kapitāla resursi" ietver:

i) Bankas pamatkapitālu, ieskaitot gan apmaksātās akcijas, gan pieprasāmās akcijas, uz kurām parakstīšanās veikta saskaņā ar šī nolīguma 5. pantu;

ii) līdzekļus, kas iegūti, Bankai ņemot aizņēmumus, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šī nolīguma 20. panta i) punktu, un uz kuriem attiecas šī nolīguma 6. panta 4. punktā noteiktās saistības attiecībā uz pieprasījumiem;

iii) līdzekļus, kas saņemti, kad Bankai tiek atmaksāti aizdevumi vai galvojumi, kā arī ieņēmumus no tādu kapitāla ieguldījumu realizācijas, kuri veikti ar šī panta i) un ii) punktā norādītajiem līdzekļiem;

iv) ienākumus, kas gūti no aizdevumiem un kapitāla ieguldījumiem, kuri veikti no šī panta i) un ii) punktā norādītajiem līdzekļiem, kā arī ienākumus, kas gūti no galvojumiem un parakstīšanās, kas neveido daļu no Bankas īpašajām darbībām;

un

v) visus citus Bankas saņemtos līdzekļus vai ienākumus, kuri neveido daļu no Bankas īpašo fondu resursiem, kas minēti šī nolīguma 19. pantā.

III NODAĻA

DARBĪBA

8. pants

Saņēmējvalstis un līdzekļu izlietošana

1. Bankas līdzekļus un kredītlīnijas izmanto tikai un vienīgi, lai īstenotu mērķi un pildītu funkcijas, kas noteikti attiecīgi šā nolīguma 1. un 2. pantā.

2. Banka var veikt darbību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas stabili progresē pārejā uz tirgus ekonomiku, kā arī privātas un uzņēmējdarbības iniciatīvas veicināšanā, un kas, veicot konkrētus pasākumus un citādi, piemēro šī nolīguma 1. pantā noteiktos principus.

3. Ja dalībnieks īsteno politiku, kas neatbilst šā nolīguma 1. pantam, vai arī izņēmuma apstākļos, direktoru padome apsver, vai ir jāaptur vai citādi jāizmaina dalībnieka iespējas saņemt Bankas līdzekļus, un tā var sniegt valdei attiecīgus ieteikumus. Valde pieņem jebkuru lēmumu par šiem jautājumiem ar ne mazāk kā divu trešdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

4. i) Jebkura iespējamā saņēmējvalsts var pieprasīt, lai Banka tai dod iespēju saņemt līdzekļus ierobežotam mērķu skaitam trīs (3) gadu laikā sākot no šī līguma stāšanās spēkā. Jebkuru šādu pieprasījumu pievieno šim nolīgumam kā tā sastāvdaļu, tiklīdz ir izteikts šāds pieprasījums;

ii) šajā laikā:

a) banka, ievērojot proporcijas, kas noteiktas šā nolīguma 11. panta 3. punktā, pēc pieprasījuma sniedz šādai valstij un uzņēmumiem, kas tajā atrodas, tehnisku palīdzību un cita veida palīdzību, kas vērsta uz to, lai finansētu tās privāto sektoru, nodrošinātu valsts īpašumā esošu uzņēmumu pāreju privātā īpašumā un kontrolē, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā;

b) jebkuras šādā veidā sniegtas palīdzības kopsumma nepārsniedz kopējo skaidrās naudas un vekseļu apjomu, ko šī valsts samaksājusi un emitējusi par savām akcijām;

iii) šā termiņa beigās valde ar vismaz trīs ceturtdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā astoņdesmit piecus (85) procentus no dalībnieku kopējām balsstiesībām, pieņem lēmumu ļaut šādai valstij saņemt līdzekļus, pārsniedzot a) un b) apakšpunktā noteiktos limitus.

9. pants

Parastās un īpašās darbības

Bankas darbību veido parastās darbības, ko finansē no Bankas parastajiem kapitāla resursiem, kas minēti šā nolīguma 7. pantā, un īpašās darbības, ko finansē no īpašo fondu resursiem, kuri minēti šā nolīguma 19. pantā. Abu veidu darbības var apvienot.

10. pants

Darbību atdalīšana

1. Bankas parastos kapitāla resursus un īpašo fondu resursus vienmēr uzglabā, izlieto, nodod, iegulda vai citādi rīkojas ar tiem, tos pilnīgi nošķirot. Bankas finanšu pārskatos uzrāda Bankas rezerves kopā ar parastajām darbībām un atsevišķi uzrāda īpašās darbības.

2. Bankas parastos kapitāla resursus nekad neizmanto, lai apmaksātu vai segtu zaudējumus vai saistības, kas rodas no īpašajām darbībām vai citām darbībām, kurām sākotnēji tika izmantoti vai nodoti īpašo fondu resursi.

3. Izdevumus, kas attiecas tieši uz parastajām darbībām, apmaksā no Bankas parastajiem kapitāla resursiem. Izdevumus, kas attiecas tieši uz īpašajām darbībām, apmaksā no īpašo fondu resursiem. Jebkādus citus izdevumus saskaņā ar šā nolīguma 18. panta 1. punktu apmaksā atbilstoši Bankas noteiktajam.

11. pants

Darbības metodes

1. Banka veic darbības, lai sasniegtu mērķi un pildītu funkcijas, kas izklāstītas šā nolīguma 1. un 2. pantā, kādā vai visos turpmāk minētajos veidos:

i) izsniedzot aizdevumus vai līdzfinansējot tos kopā ar daudzpusējām iestādēm, komercbankām vai citiem ieinteresētiem finansēšanas avotiem, vai piedaloties aizdevumos, ko izsniedz privātā sektora uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, kas veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā, kā arī valsts uzņēmumiem, lai nodrošinātu to pāreju privātā īpašumā un kontrolē; jo īpaši, lai nodrošinātu vai veicinātu privātā un/vai ārvalstu kapitāla līdzdalību šādos uzņēmumos;

ii) a) ieguldot privātā sektora uzņēmumu pašu kapitālā;

b) ieguldot tādu valsts uzņēmumu pašu kapitālā, kuri veic konkurētspējīgu darbību un virzās uz līdzdalību uz tirgu orientētā ekonomikā, kā arī ieguldot jebkāda valsts uzņēmuma pašu kapitālā, lai nodrošinātu tā pāreju privātā īpašumā un kontrolē; jo īpaši, lai nodrošinātu vai veicinātu privātā un/vai ārvalstu kapitāla līdzdalību šādos uzņēmumos;

un

c) ja citi finansēšanas līdzekļi nav lietderīgi – parakstoties uz privātā sektora uzņēmumu un tādu valsts uzņēmumu pašu kapitāla vērtspapīru emisijām, kas minēti b) apakšpunktā, šajā apakšpunktā paredzēto mērķu sasniegšanai;

iii) atvieglojot privātā sektora uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, kas minēti šī apakšpunkta i) daļā, pieeju vietējiem un starptautiskajiem kapitāla tirgiem minētajā apakšpunktā norādītajiem mērķiem, piešķirot tiem galvojumus, ja citi finansēšanas līdzekļi nav lietderīgi, un sniedzot finanšu konsultācijas un cita veida palīdzību;

iv) izvietojot īpašo fondu resursus saskaņā ar nolīgumiem, kas nosaka to izlietojumu;

un

v) izsniedzot aizdevumus vai piedaloties tajos un sniedzot tehnisku palīdzību infrastruktūras rekonstrukcijai vai attīstībai, tostarp vides aizsardzības programmām, kas nepieciešamas privātā sektora attīstībai un pārejai uz tirgus ekonomiku.

Šā punkta vajadzībām uzskata, ka valsts uzņēmums neveic konkurētspējīgu darbību, ja vien tas neveic autonomu darbību tirgus konkurences apstākļos un uz to neattiecas bankrotu regulējošie tiesību akti.

2. i) Direktoru padome vismaz reizi gadā pārskata Bankas darbību un aizdevumu izsniegšanas stratēģiju katrā saņēmējvalstī, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenots Bankas mērķis un pildītas tās funkcijas, kā noteikts šā nolīguma 1. un 2. pantā. Direktori pieņem jebkuru lēmumu atbilstoši šādam pārskatam ar vismaz divu trešdaļu direktoru balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām;

ii) veicot minēto pārskatīšanu, cita starpā tiek izskatīti katras saņēmējvalsts panākumi decentralizācijā, demonopolizācijā un privatizācijā, kā arī attiecīgā Bankas aizdevumu daļa, kas izsniegta privātiem uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, kas ir pārejas procesā līdzdalībai uz tirgu orientētā ekonomikā vai privatizāciju, kā arī infrastruktūrai, tehniskai palīdzībai un citiem mērķiem.

3. i) Valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un pašu kapitāla ieguldījumu apjoma, neskarot citas Bankas darbības, kas minētas šajā pantā. Šādu procentuālu ierobežojumu sākotnēji piemēro divus gadus no Bankas darbības uzsākšanas, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet pēc tam to piemēro attiecībā uz katru turpmāko finanšu gadu;

ii) jebkurā valstī valsts sektoram izsniedz ne vairāk kā četrdesmit (40) procentus no kopējā Bankas izsniegto aizdevumu, galvojumu un ieguldījumu pašu kapitālā apjoma piecos gados, skaitot vienu gadu kopā ar otru, bet neskarot šajā pantā minētās Bankas citas darbības;

iii) šajā punktā:

a) valsts sektors ietver valsts valdību un vietējās pašvaldības, to īpašumā vai kontrolē esošās aģentūras un uzņēmumus;

b) aizdevumu vai galvojumu tādam valsts uzņēmumam vai ieguldījumu tāda valsts uzņēmuma pašu kapitālā, kas īsteno programmu, lai nonāktu privātā īpašumā vai kontrolē, neuzskata par izsniegtu valsts sektoram;

c) aizdevumus finanšu starpniekiem tālākai aizdošanai privātajam sektoram neuzskata par izsniegtiem valsts sektoram.

12. pants

Parasto darbību ierobežojumi

1. Kopējo neatmaksāto aizdevumu, pašu kapitālā veikto ieguldījumu un galvojumu apjomu, ko Banka izsniegusi, veicot parastās darbības, nepalielina, ja šādas palielināšanas rezultātā tiek pārsniegts nesamazināts Bankas parakstītais kapitāls, rezerves un pārpalikumi, kas iekļauti tās parastajos kapitāla resursos.

2. Pašu kapitālā veikto ieguldījumu apjoms parasti nepārsniedz tādu procentuālu daļu no attiecīgā uzņēmuma pašu kapitāla, kādu direktoru padome nosaka kā lietderīgu. Banka ar šādiem ieguldījumiem necenšas iegūt kontrolējošo līdzdalību attiecīgajā uzņēmumā un neizlieto šādu kontroli vai neuzņemas tiešu atbildību par to uzņēmumu vadību, kuros tai ir ieguldījumi, izņemot gadījumos, kad kāds no tās ieguldījumiem nepilda vai draud nepildīt saistības, uzņēmumam, kurā veikti šādi ieguldījumi, draud maksātnespēja vai tas kļuvis maksātnespējīgs, vai arī citās situācijās, kas Bankas ieskatā var apdraudēt šādus ieguldījumus, un šādā gadījumā Banka var veikt darbības un izlietot tiesības, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai aizstāvētu savas intereses.

3. To līdzekļu apjoms, ko Banka ieguldījusi uzņēmumu pašu kapitālā, nepārsniedz apjomu, kas atbilst Bankas kopējam nesamazinātam apmaksātajam parakstītajam kapitālam, pārpalikumiem un vispārējām rezervēm.

4. Banka neizsniedz galvojumus eksporta kredītiem un neiesaistās apdrošināšanas darbībās.

13. pants

Darbības principi

Banka darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

i) Banka piemēro pareizas banku darbības principus visām savām darbībām;

ii) Bankas darbība paredz sniegt finansējumu īpašiem projektiem vai nu atsevišķi vai īpašu investīciju programmu kontekstā, kā arī tehniskai palīdzībai, lai īstenotu šā nolīguma 1. un 2. pantā noteikto Bankas mērķi un funkcijas;

iii) Banka nefinansē pasākumus Bankas dalībnieka teritorijā, ja šis dalībnieks iebilst pret šādu finansēšanu;

iv) Banka nepieļauj, ka viena tās dalībnieka labā tiek izlietots nesamērīgi liels apjoms no tās līdzekļiem;

v) veicot visus ieguldījumus, Banka cenšas uzturēt saprātīgu diversifikāciju;

vi) pirms tiek piešķirts aizdevums, galvojums vai ieguldījums pašu kapitālā, pretendentam jāiesniedz atbilstošs priekšlikums un Bankas prezidentam jāiesniedz direktoru padomei rakstisks ziņojums par šo priekšlikumu kopā ar ieteikumiem, kas sastādīti, pamatojoties uz personāla veiktu pētījumu;

vii) Banka neuzņemas sniegt finansējumu vai piešķirt kredītlīniju, ja pretendents var saņemt pietiekamu finansējumu vai kredītlīnijas citur uz tādiem noteikumiem, ko Banka uzskata par pamatotiem;

viii) piešķirot finansējumu vai galvojumu finansējumam Banka pievērš pienācīgu vērību tam, vai aizņēmējs un tā galvotājs, ja tāds ir, spēs pildīt savas saistības saskaņā ar finansējuma līgumu;

ix) gadījumā, ja Banka tieši izsniedz aizdevumu, Banka ļauj aizņēmējam saņemt līdzekļus vienīgi lai segtu izdevumus tad, kad tie faktiski tiek apmaksāti;

x) Banka cenšas apgrozīt savus līdzekļus, pārdodot savus ieguldījumus privātiem ieguldītājiem, kad vien tā var pienācīgi to izdarīt uz apmierinošiem noteikumiem;

xi) ieguldot atsevišķos uzņēmumos, Banka apņemas sniegt finansējumu uz tādiem noteikumiem, kā tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā uzņēmuma prasības, riskus, kurus Banka uzņemas, kā arī noteikumus, uz kādiem privāti ieguldītāji parasti sniedz līdzīgu finansējumu;

xii) Banka neierobežo preču un pakalpojumu valsts iepirkumu no jebkuras valsts par ieņēmumiem, kas gūti no aizdevuma, ieguldījuma vai cita finansējuma, ko Banka uzņēmusies, veicot parastās vai īpašās darbības, un visos attiecīgos gadījumos izsniedz aizdevumus vai veic citas darbības ar nosacījumu, ka tiek rīkots starptautisks konkurss;

un

xiii) Banka veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no jebkura izsniegtā aizdevuma, kam Banka devusi galvojumu vai kura izsniegšanā tā piedalījusies, vai arī tās veiktie ieguldījumi pašu kapitālā, tiek izlietoti vienīgi tiem mērķiem, kuriem aizdevums vai ieguldījums pašu kapitālā piešķirts, kā arī pievēršot pienācīgu uzmanību ekonomijas un efektivitātes apsvērumiem.

14. pants

Aizdevumu un galvojumu noteikumi

1. Ja Banka izsniedz aizdevumu, piedalās tā izsniegšanā vai izsniedz tam galvojumu, līgumā tiek noteikti attiecīgā aizdevuma vai galvojuma noteikumi, tostarp noteikumi attiecīgi par aizdevumu vai galvojumu pamatsummas, procentu un citu maksu un atlīdzību samaksu, kā arī atmaksas termiņiem un maksājumu datumiem. Paredzot šādus noteikumus, Banka pilnībā ņem vērā nepieciešamību nodrošināt savus ieņēmumus.

2. Ja aizdevumu vai aizdevumu galvojumu saņēmējs pats nav dalībnieks, bet valsts uzņēmums, Banka, ja tas ir vēlams un paturot prātā atšķirīgo pieeju, kāda ir lietderīga attiecībā pret publiskiem un valsts uzņēmumiem pārejas procesā, lai nonāktu privātā īpašumā vai kontrolē, var pieprasīt dalībniekam vai dalībniekiem, kuru teritorijā paredzēts veikt attiecīgo projektu, vai arī šāda dalībnieka vai dalībnieku valsts iestādei vai tādai starpniecības iestādei, kādu Banka uzskata par pieņemamu, galvot aizdevuma pamatsummas atmaksu un procentu maksājumu un citu maksu un atlīdzību samaksu saskaņā ar minētā līguma noteikumiem. Direktoru padome ik gadu pārskata Bankas praksi šajā jautājumā, pievēršot pienācīgu uzmanību Bankas kredītspējai.

3. Aizdevuma vai galvojuma līgumā tieši nosaka, kādā valūtā vai valūtās, vai arī ECU tiek veikti visi maksājumi Bankai saskaņā ar minēto līgumu.

15. pants

Komisijas nauda un maksas

1. Papildus procentiem Banka iekasē arī komisijas naudu par aizdevumiem, kurus tā izsniedz vai kuru izsniegšanā tā piedalās, veicot savu parasto darbību. Šīs komisijas naudas noteikumus nosaka direktoru padome.

2. Izsniedzot galvojumu aizdevumam savas parastās darbības ietvaros vai arī apņemoties izpirkt akcijas to pārdošanas gadījumā, Banka ņem maksas, kas maksājamas atbilstoši tādai likmei un tādā laikā, kā nosaka direktoru padome, lai nodrošinātu atbilstošu kompensāciju par riskiem, ko Banka uzņemas.

3. Direktoru padome var noteikt jebkādas citas atlīdzības par Bankas parastajām darbībām un komisijas naudas, maksas vai citas atlīdzības par īpašajām darbībām.

16. pants

Īpašā rezerve

1. To komisijas naudu un maksu summu, ko Banka saņem atbilstoši šā nolīguma 15. pantam, nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru glabā, lai segtu Bankas zaudējumus saskaņā ar šā nolīguma 17. pantu. Īpašo rezervi uzglabā tādā likvīdā veidā, kā Banka nolemj.

2. Ja direktoru padome nosaka, ka īpašās rezerves lielums ir atbilstošs, tā var nolemt, ka turpmāk visas vai daļa no minētajām komisijas naudām vai maksām veidos daļu no Bankas ieņēmumiem.

17. pants

Bankas zaudējumu segšanas metodes

1. Ja Bankai veicot parastās darbības, tiek aizkavēti maksājumi vai netiek pildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka izsniegusi, kuru izsniegšanā tā piedalījusies vai par kuriem tā izsniegusi galvojumu, kā arī, ja tiek ciesti zaudējumi no apņemšanās izpirkt akcijas vai ieguldījumiem pašu kapitālā, Banka veic tādas darbības, kādas tā uzskata par lietderīgām. Banka uzglabā atbilstošas rezerves iespējamiem zaudējumiem.

2. Zaudējumus, kas rodas, Bankai veicot parastās darbības, sedz:

i) pirmkārt – no šī panta 1. punktā minētajām rezervēm;

ii) otrkārt – no tīrajiem ienākumiem;

iii) treškārt – no īpašās rezerves, kas paredzēta šā nolīguma 16. pantā;

iv) ceturtkārt – no Bankas vispārējām rezervēm un pārpalikumiem;

v) piektkārt – no nesamazināta apmaksātā kapitāla;

un

vi) visbeidzot – ar attiecīgu summu no nepieprasītā parakstītā pieprasāmā kapitāla, kurš tiek pieprasīts saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 4. un 5. punkta noteikumiem.

18. pants

Īpašie fondi

1. Banka var piekrist pārvaldīt īpašos fondus, kas paredzēti, lai īstenotu Bankas mērķus un iekļaujas Bankas funkcijās. Jebkādas īpašā fonda pārvaldīšanas izmaksas pilnībā tiek segtas no šī īpašā fonda.

2. Īpašie fondi, kuru pārvaldīšanai Banka piekritusi, var tikt izlietoti jebkādā veidā un uz tādiem noteikumiem, kas saskan ar Bankas mērķi un funkcijām, citiem piemērojamiem šā nolīguma noteikumiem, kā arī ar nolīgumu vai nolīgumiem, kuri attiecas uz šādiem fondiem.

3. Banka pieņem noteikumus, kādi var būt nepieciešami, lai izveidotu, pārvaldītu un izlietotu katru šādu īpašo fondu. Šādi noteikumi atbilst šā nolīguma noteikumiem, izņemot tos noteikumus, par kuriem skaidri pateikts, ka tie piemērojami vienīgi Bankas parastajām darbībām.

19. pants

Īpašo fondu resursi

Termins "īpašo fondu resursi" attiecas uz jebkura īpašā fonda resursiem un ietver:

i) līdzekļus, ko Banka piekritusi iekļaut jebkurā īpašajā fondā;

ii) tādus līdzekļus, kas atmaksāti par aizdevumiem un galvojumiem, kā arī tādus ieņēmumus no ieguldījumiem pašu kapitālā, kuri finansēti no jebkura īpašā fonda līdzekļiem, kurus saņēmis šāds īpašais fonds saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz minēto īpašo fondu;

un

iii) ieņēmumus, kas gūti, ieguldot īpašo fondu līdzekļus.

IV NODAĻA

AIZŅEMŠANĀS UN CITAS PILNVARAS

20. pants

Vispārējās pilnvaras

1. Papildus pilnvarām, kas minētas citur šajā nolīgumā, Bankai ir pilnvaras:

i) aizņemties līdzekļus dalībvalstīs vai citur, tomēr vienmēr ar nosacījumu, ka:

a) pirms savu saistību pārdošanas kādas valsts teritorijā Banka ir saņēmusi tās atļauju;

un

b) ja Bankas saistības paredzēts izteikt kādas dalībvalsts valūtā, Bankai jāsaņem tās atļauja;

ii) ieguldīt vai noguldīt līdzekļus, kas nav nepieciešami tās darbībām;

iii) pirkt un pārdot otrreizējā tirgū vērtspapīrus, kurus Banka emitējusi, kuriem izsniegusi galvojumu vai kuros tā ir ieguldījusi;

iv) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;

v) apņemties izpirkt vai piedalīties pasākumā, ar kuru tiek izteikta apņemšanās izpirkt vērtspapīrus, kurus emitējis jebkurš uzņēmums mērķiem, kuri atbilst Bankas mērķim un funkcijām;

vi) sniegt tehniskas konsultācijas un palīdzību, kas atbilst tās mērķim un ietilpst tās funkcijās;

vii) izlietot tādas citas pilnvaras un pieņemt tādus noteikumus, kādi var būt nepieciešami vai lietderīgi, lai īstenotu tās mērķi un pildītu funkcijas atbilstoši šā nolīguma noteikumiem;

un

viii) slēgt sadarbības līgumus ar visiem valsts vai privātiem uzņēmumiem.

2. Uz ikviena vērtspapīra, ko emitējusi Banka vai kuram tā izsniegusi galvojumu, jābūt labi saredzamam paziņojumam, ka tā nav kādas valdības vai dalībvalsts saistība, ja vien tā nav konkrētas valdības vai dalībvalsts saistība, un tādā gadījumā tam jābūt norādītam.

V NODAĻA

VALŪTAS

21. pants

Valūtu noteikšana un izmantošana

1. Kad vien saskaņā ar šo nolīgumu nepieciešams noteikt, vai kāda valūta ir pilnībā konvertējama šī nolīguma vajadzībām, to nosaka Banka, ņemot vērā būtiskāko nepieciešamību saglabāt savas finanšu intereses, pirms tam, ja nepieciešams, apspriežoties ar Starptautisko valūtas fondu.

2. Dalībvalstis nekādi neierobežo, ka Banka saņem, tur, izmanto vai pārved:

i) valūtu vai ECU, ko Banka saņēmusi kā maksājumus par parakstīšanos uz tās kapitāla akcijām saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu;

ii) naudu, ko Banka ieguvusi, aizņemoties;

iii) naudu un citus līdzekļus, ko Banka pārvalda kā iemaksas īpašajos fondos;

un

iv) naudu, ko Banka saņēmusi kā avansa maksājumus par aizdevumu vai ieguldījumu pamatsummu, procentiem, dividendēm vai citām maksām, vai arī ieņēmumus, kas gūti, realizējot ieguldījumus, kuri veikti no līdzekļiem, kas minēti šī punkta i) līdz iii) apakšpunktā, vai kā komisijas naudu, maksas vai citas atlīdzības.

VI NODAĻA

ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA

22. pants

Struktūra

Bankai ir valde, direktoru padome, prezidents, viens vai vairāki prezidenta vietnieki un tādas citas amatpersonas un darbinieki, kā tiek uzskatīts par nepieciešamu.

23. pants

Valde: sastāvs

1. Katrs dalībnieks ir pārstāvēts valdē un ieceļ vienu pilnvarnieku un vienu tā aizstājēju. Katrs pilnvarnieks un tā aizstājējs darbojas atbilstoši viņu iecēlušā dalībnieka vēlmēm. Aizstājējs nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde katrā ikgadējā sanāksmē ievēl vienu no pilnvarniekiem par priekšsēdētāju, kas ieņem šo amatu līdz nākamā priekšsēdētāja ievēlēšanai.

2. Pilnvarnieki un to aizstājēji darbojas šajā amatā, nesaņemot par to atlīdzību no Bankas.

24. pants

Valde: pilnvaras

1. Visas Bankas pilnvaras ir piešķirtas valdei.

2. Valde var deleģēt direktoru padomei dažas vai visas savas pilnvaras, izņemot pilnvaras:

i) uzņemt jaunus dalībniekus un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) palielināt vai samazināt Bankas pamatkapitālu;

iii) apturēt dalībnieku dalību Bankā;

iv) izlemt pārsūdzības par direktoru padomes veikto šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

v) atļaut slēgt vispārējus sadarbības nolīgumus ar citām starptautiskām organizācijām;

vi) ievēlēt Bankas direktorus un prezidentu;

vii) noteikt atlīdzību direktoriem un direktoru aizstājējiem, kā arī prezidenta algu un citus prezidenta darbības līguma noteikumus;

viii) pēc pārskatīšanas apstiprināt revidenta ziņojumu, Bankas vispārējo bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu;

ix) noteikt Bankas rezervju lielumu, kā arī tīrās peļņas sadalījumu;

x) grozīt šo nolīgumu;

xi) izlemt izbeigt Bankas darbību un sadalīt tās aktīvus;

un

xii) izlietot tādas citas pilnvaras, kas ar šo nolīgumu tieši piešķirtas valdei.

3. Valde pilnībā saglabā pilnvaras izlietot pilnvarojumu attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas deleģēts vai uzdots direktoru padomei saskaņā ar šī panta 2. punktu vai citiem šī nolīguma noteikumiem.

25. pants

Valde: procedūra

1. Valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt valde vai ko sasauc direktoru padome. Direktoru padome sasauc valdes sanāksmes, kad to pieprasa ne mazāk kā pieci (5) Bankas dalībnieki vai arī dalībnieki, kuriem pieder ne mazāk kā viena ceturtdaļa no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

2. Jebkurā valdes sanāksmē kvorumu veido divas trešdaļas pilnvarnieku ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru direktoru padome, ja tā uzskata to par ieteicamu, var iegūt pilnvarnieku balsojumu konkrētajā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi.

4. Valde un direktoru padome atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus un izveidot palīgstruktūras, kādas var būt nepieciešamas vai lietderīgas, lai veiktu Bankas darbību.

26. pants

Direktoru padome: sastāvs

1. Direktoru padomē ir divdesmit trīs (23) locekļi, kuri nav valdes locekļi un no kuriem:

i) vienpadsmit (11) ievēl pilnvarnieki, kuri pārstāv Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Investīciju banku;

un

ii) divpadsmit (12) ievēl pilnvarnieki, kuri pārstāv citus dalībniekus, no kuriem:

a) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras ir tiesīgas saņemt Bankas palīdzību;

b) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis;

c) četrus (4) – pilnvarnieki, kuri pārstāv valstis, kas uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citiem kontinentiem.

Direktori pārstāv dalībniekus, kuru pilnvarnieki viņus ievēlējuši, un tie var arī pārstāvēt dalībniekus, kuri uzdod tiem balsot savā vārdā.

2. Direktori ir personas, kas ir ļoti kompetentas ekonomikas un finanšu jautājumos, un tos ievēl saskaņā ar B pielikumu.

3. Valde var palielināt, samazināt vai pārskatīt direktoru padomes sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, par to pozitīvi balsojot ne mazāk kā divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas dalībnieku kopējo balsstiesību. Neskarot šo pilnvaru izlietojumu turpmākās vēlēšanās, otrās direktoru padomes locekļu skaits un sastāvs ir tāds, kā noteikts šī panta 1. punktā.

4. Katrs direktors ieceļ aizstājēju, kurš ir pilnā mērā pilnvarots darboties viņa vietā direktora prombūtnē. Direktori un aizstājēji ir dalībvalstu pilsoņi. Dalībnieku pārstāv ne vairāk kā viens direktors. Aizstājējs var piedalīties padomes sanāksmēs, bet var balsot tikai tad, ja viņš darbojas sava principāla vietā.

5. Direktors šajā amatā ir trīs (3) gadus un var tikt ievēlēts atkārtoti ar noteikumu, ka pirmo direktoru padomi ievēl valde savā atklāšanas sanāksmē, un tas ir šajā amatā līdz nākamajai ikgadējai valdes sanāksmei vai, ja šī valde šādi izlemj savā ikgadējā sanāksmē, līdz tās nākamajai ikgadējai sanāksmei. Tie turpina pildīt amatu, līdz ir izraudzīti un amatu ieņēmuši amata pārņēmēji. Ja direktora amats atbrīvojas vairāk nekā simts astoņdesmit (180) dienas pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu saskaņā ar B pielikumu izraugās pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Ja direktora amats atbrīvojas simts astoņdesmit (180) vai mazāk dienu pirms amata termiņa beigām, amata pārņēmēju uz atlikušo termiņu līdzīgā veidā var izraudzīties, balsojot pilnvarniekiem, kuri ievēlēja iepriekšējo direktoru, un šādai ievēlēšanai nepieciešams, lai par to balsotu vairākums šādu pilnvarnieku. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora aizstājējs izlieto šā direktora pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt aizstājēju.

27. pants

Direktoru padome: pilnvaras

Neskarot šā nolīguma 24. pantā noteiktās valdes pilnvaras, direktoru padome ir atbildīga par Bankas vispārējās darbības virzienu un šajā nolūkā tā papildu pilnvarām, kas tai tieši piešķirtas ar šo nolīgumu, izlieto visas pilnvaras, ko tai deleģējusi valde, un jo īpaši:

i) sagatavo valdes darbu;

ii) atbilstoši valdes vispārējiem norādījumiem izstrādā politiku un pieņem lēmumus par Bankas aizdevumiem, galvojumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā, aizņēmumiem, kā arī tehniskās palīdzības sniegšanu un citām Bankas darbībām;

iii) iesniedz pārbaudītus finanšu gada grāmatvedības pārskatus valdei apstiprināšanai katrā ikgadējā sanāksmē;

un

iv) apstiprina Bankas budžetu.

28. pants

Direktoru padome: procedūra

1. Direktoru padome parasti veic darbību Bankas galvenajā birojā un sanāk tik bieži, cik nepieciešams Bankas darbībai.

2. Jebkurā direktoru padomes sanāksmē kvorumu veido direktoru vairākums ar noteikumu, ka šāds vairākums pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Valde pieņem noteikumus saskaņā ar kuriem dalībnieks, ja nav direktora, kas būtu šīs valsts pilsonis, var sūtīt pārstāvi, lai tas piedalītos jebkurā direktoru padomes sanāksmē bez tiesībām balsot, ja tiek izskatīts jautājums, kas jo īpaši skar minēto dalībnieku.

29. pants

Balsošana

1. Katra dalībnieka balsstiesības ir līdzvērtīgas tā parakstīto Bankas kapitāla akciju skaitam. Ja kāds dalībnieks nesamaksā daļu no summas, kas tam jāmaksā atbilstoši tā saistībām attiecībā uz apmaksātajām akcijām saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu, šāds dalībnieks tik ilgi, kamēr šī daļa nav samaksāta, nevar izlietot tādu procentuālu savu balsstiesību daļu, kas procentuāli atbilst tai daļai, kādu summa, kuras samaksai pienācis termiņš, bet kas nav samaksāta, veido attiecībā pret Bankas pamatkapitāla apmaksātajām akcijām, uz kādu šis dalībnieks parakstījies.

2. Balsojot valdē, ikviens pilnvarnieks ir tiesīgs nodot balsis par to dalībnieku, kuru viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai valdē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā nolīgumā skaidri noteikts citādi.

3. Balsojot direktoru padomē, katrs direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, uz kādu ir tiesīgi pilnvarnieki, kas viņu ievēlējuši, kā arī tādu skaitu balsu, uz kādu atbilstoši B pieliekuma D sadaļai ir tiesīgi pilnvarnieki, kas uzdevuši viņam balsot savā vārdā. Direktors, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībnieku, var atsevišķi nodot balsis par dalībniekiem, kurus viņš pārstāv. Visus jautājumus, kas nodoti balsošanai direktoru padomē, izlemj ar balsojošo dalībnieku balsstiesību vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā nolīgumā skaidri noteikts citādi, un izņemot lēmumus par vispārējo politiku, un šādos gadījumos lēmumus pieņem ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojošo dalībnieku kopējām balsstiesībām.

30. pants

Prezidents

1. Valde ievēl Bankas prezidentu ar kopējā pilnvarnieku skaita balsu vairākumu, kuri pārstāv ne mazāk kā vairākumu no kopējām dalībnieku balsstiesībām. Prezidents, kamēr viņš ir šajā amatā, nav ne pilnvarnieks, ne direktors, ne arī to aizstājējs.

2. Prezidenta pilnvaru termiņš ir četri (4) gadi. Viņu var ievēlēt atkārtoti. Tomēr viņa pilnvaru termiņš beidzas, ja valde pieņem lēmumu ar vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku balsu, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Ja prezidenta amats kāda iemesla dēļ atbrīvojas, valde saskaņā ar šī panta 1. punkta noteikumiem ievēl amata pārņēmēju uz termiņu līdz četriem (4) gadiem.

3. Prezidents nebalso, izņemot – viņš var nodot izšķirošo balsi, ja balsojums sadalās vienādi. Viņš var piedalīties valdes sanāksmēs un ir direktoru padomes sanāksmju priekšsēdētājs.

4. Prezidents ir Bankas likumīgais pārstāvis.

5. Prezidents ir Bankas personāla vadītājs. Viņš ir atbildīgs par amatpersonu un darbinieku organizāciju, iecelšanu un atlaišanu saskaņā ar noteikumiem, ko pieņem direktoru padome. Ieceļot amatpersonas un darbiniekus, viņš, piešķirot būtiskāko nozīmi efektivitātei un tehniskajai kompetencei, pievērš pienācīgu uzmanību darbinieku atlasei no dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem.

6. Prezidents, ievērojot direktoru padomes norādījumus, vada Bankas kārtējos darījumus.

31. pants

Prezidenta vietnieks (–i)

1. Direktoru padome pēc prezidenta ieteikuma ieceļ vienu vai vairākus prezidenta vietniekus. Prezidenta vietnieka pilnvaru termiņu, pilnvaras un Bankas pārvaldes funkcijas nosaka direktoru padome. Prezidenta prombūtnē vai prezidentam nespējot pildīt savus pienākumus, prezidenta vietnieks izlieto prezidenta pilnvaras un veic tā funkcijas.

2. Prezidenta vietnieks var piedalīties direktoru padomes sanāksmēs, bet tam nav balsstiesību šādās sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad tas var nodot izšķirošo balsi, rīkojoties prezidenta vietā.

32. pants

Bankas starptautiskais raksturs

1. Banka nepiekrīt īpašajiem fondiem vai citiem aizdevumiem vai palīdzībai, kas jebkādā veidā var skart, novirzīt vai citādi grozīt tās mērķi vai funkcijas.

2. Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks (–i), amatpersonas un darbinieki, pieņemot lēmumus, ņem vērā vienīgi apsvērumus, kas attiecas uz Bankas mērķi, funkcijām un darbībām, kā izklāstīts šajā nolīgumā. Šādus apsvērumus objektīvi izvērtē, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas.

3. Bankas prezidents, prezidenta vietnieks (–i), amatpersonas un darbinieki, pildot savus amata pienākumus, par savu pienākumu izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei. Katrs Bankas dalībnieks ievēro šā pienākuma starptautisko raksturu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no tiem.

33. pants

Biroju atrašanās vieta

1. Bankas galvenais birojs atrodas Londonā.

2. Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkura Bankas dalībnieka teritorijā.

34. pants

Depozitāriji un saziņas kanāli

1. Katrs dalībnieks ieceļ savu centrālo banku vai citu tādu iestādi, par kuru vienojas ar Banku, par visu Bankas valūtas portfeļu, kā arī citu Bankas aktīvu depozitāriju.

2. Katrs dalībnieks ieceļ atbilstošu oficiālu iestādi, ar kuru Banka var sazināties par jebkuru jautājumu, kas izriet no šā nolīguma.

35. pants

Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

1. Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver pārbaudītu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs (3) mēnešos vai biežāk izplata Bankas dalībniekiem kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus. Finanšu grāmatvedību kārto ECU.

2. Banka ik gadu sniedz ziņojumu par tās darbību ietekmi uz vidi un var publicēt citus ziņojumus, ko tā uzskata par vēlamiem sava mērķa sekmēšanai.

3. Visu saskaņā ar šo pantu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībniekiem.

36. pants

Tīrā ienākuma piešķiršana un sadale

1. Valde vismaz reizi gadā nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad, ja nepieciešams, izveidotas rezerves iespējamiem zaudējumiem saskaņā ar šā nolīguma 17. panta 1. punktu, piešķir pārpalikumiem vai citiem mērķiem un kādu daļu sadala, ja tas vispār tiek darīts. Jebkuru šādu lēmumu par Bankas tīrā ienākuma piešķiršanu citiem mērķiem pieņem ar vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku balsu vairākumu, balsojot pilnvarniekiem, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādu piešķiršanu un sadalīšanu neveic, kamēr vispārējo rezervju lielums nav sasniedzis vismaz desmit (10) procentus no pamatkapitāla.

2. Iepriekšējā punktā minēto sadalīšanu veic proporcionāli katram dalībniekam piederošajam apmaksāto akciju skaitam ar noteikumu, ka, aprēķinot šo skaitu, ņem vērā vienīgi maksājumus, kas par šādām akcijām attiecīgajā finanšu gadā vai līdz tā beigām saņemti skaidrā naudā, kā arī iekasēti vekseļu veidā.

3. Maksājumus katram dalībniekam veic valdes noteiktajā veidā. Neviens dalībnieks neierobežo šādus maksājumus to izlietojumu saņēmējvalstī.

VII NODAĻA

DALĪBAS ATSAUKŠANA UN APTURĒŠANA, APTURĒŠANA UZ LAIKU UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

37. pants

Dalībnieku tiesības atsaukt dalību

1. Ikviens dalībnieks var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā.

2. Dalībnieka dalības atsaukšana stājas spēkā un tā dalība beidzas dienā, kas norādīta tā paziņojumā, bet ne ātrāk kā sešus (6) mēnešus pēc tam, kad Banka saņēmusi šādu paziņojumu. Tomēr dalībnieks jebkurā laikā pirms dalības atsaukuma galīgas stāšanās spēkā var Bankai rakstiski paziņot, ka atceļ paziņojumu, ar kuru izsaka savu nodomu atsaukt dalību.

38. pants

Dalības apturēšana

1. Ja dalībnieks neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tā dalību ar lēmumu, ko pieņem vismaz divu trešdaļu pilnvarnieku vairākums, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Dalībnieks, kura dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu no apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot šā dalībnieka dalību.

2. Kamēr dalība ir apturēta, dalībnieks nav tiesīgs izlietot savas tiesības saskaņā ar šo nolīgumu, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.

39. pants

Norēķināšanās ar bijušajiem dalībniekiem

1. Pēc dienas, no kuras beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks joprojām ir atbildīgs par tiešajām saistībām pret Banku un iespējamām saistībām pret Banku, kamēr vien nav nomaksāta jebkāda daļa no aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā vai galvojumiem, par kuriem līgumi noslēgti pirms dalības izbeigšanās; tomēr tas vairs neuzņemas šādas saistības attiecībā uz aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, ko Banka noslēgusi pēc tam, nedz arī dalās Bankas ieņēmumos un izdevumos.

2. Laikā, kad beidzas dalībnieka dalība, Banka noorganizē šāda bijušā dalībnieka akciju atpirkšanu kā daļu no norēķināšanās ar šādu bijušo dalībnieku saskaņā ar šī panta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības izbeigšanas dienā, katras akcijas sākotnējai pirkšanas cenai veidojot tās maksimālo vērtību.

3. Uz maksājumiem par akcijām, kuras Banka atpērk saskaņā ar šo pantu, attiecas šādi nosacījumi:

i) jebkuru summu, kas pienākas bijušajam dalībniekam par tā akcijām, ietur, kamēr bijušais dalībnieks, tā centrālā banka vai jebkura no tā valsts iestādēm vai starpniecības iestādēm joprojām ir atbildīga Bankai kā aizņēmējs vai galvotājs, un šādu summu pēc Bankas izvēles var izlietot, lai segtu jebkuru šādu saistību, kad pienāk tās izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas sakarā ar bijušā dalībnieka saistībām, kas izriet no tā veiktās parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 4., 5. un 7. punktu. Summas, kas dalībniekam pienākas par tā akcijām, nekādā gadījuma netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši (6) mēneši no dienas, kad beidzas dalībnieka dalība;

ii) bijušajam dalībniekam atsakoties no akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šī panta 2. punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem, ieguldījumiem pašu kapitālā un galvojumiem, kas minēti šī punkta i) apakšpunktā, līdz bijušais dalībnieks saņēmis pilnu atpirkšanas cenu;

iii) maksājumus veic ar nosacījumus, pilnībā konvertējamās valūtās vai ECU un datumos, ko nosaka Banka;

un

iv) ja Banka cieš zaudējumus no jebkādiem galvojumiem, piedalīšanās aizdevumu izsniegšanā vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad beidzās dalībnieka dalība, vai arī, ja Banka cieš tīro zaudējumu no ieguldījumiem pašu kapitālā, kas tai pieder šādā dienā, un šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidoto rezervju apjomu dienā, kad beidzas dalībnieka dalība, šāds bijušais dalībnieks pēc pieprasījuma atmaksā tādu apjomu, par kādu tā akciju atpirkšanas cena būtu bijusi samazināta, ja zaudējumi būtu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajam dalībniekam aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 4. punktu tādā mērā, kā tam būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un uzaicinājums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tā akciju atpirkšanas cena.

4. Ja Banka izbeidz darbību saskaņā ar šā nolīguma 41. pantu sešu (6) mēnešu laikā no dienas, kad beidzas jebkura dalībnieka dalība, visas šāda bijušā dalībnieka tiesības nosaka saskaņā ar šā nolīguma 41. līdz 43. pantu.

40. pants

Darbības apturēšana uz laiku

Ārkārtas apstākļos direktoru padome var uz laiku apturēt darbību attiecībā uz jauniem aizdevumiem, galvojumiem, apņemšanos izpirkt akcijas, tehnisko palīdzību un ieguldījumiem pašu kapitālā, gaidot iespēju valdei veikt turpmāku izskatīšanu un rīcību.

41. pants

Darbības izbeigšana

Banka var izbeigt darbību, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Šādi izbeidzot darbību, Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.

42. pants

Dalībnieku atbildība un prasījumu apmaksa

1. Bankas darbības izbeigšanas gadījumā visu Bankas dalībnieku atbildība par parakstīšanos uz nepieprasītajām Bankas kapitāla akcijām turpinās, līdz apmaksāti visi kreditoru prasījumi, ieskaitot visus iespējamos prasījumus.

2. Parasto operāciju kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, pirmkārt tiek maksāts no Bankas aktīviem, otrkārt no maksājumiem, kuri maksājami Bankai par apmaksātajām akcijām, par kurām nav samaksāts, un pēc tam – no maksājumiem, kas maksājami Bankai par pieprasāmo kapitālu. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, direktoru padome veic pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp tiešo prasījumu turētājiem un iespējamo prasījumu turētājiem.

43. pants

Aktīvu sadale

1. Neveic sadalīšanu saskaņā ar šo nodaļu starp Bankas dalībniekiem saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu:

i) līdz samaksātas visas saistības kreditoriem vai izveidotās rezerves šādām saistībām;

un

ii) līdz valde, balsojot vismaz divām trešdaļām pilnvarnieku, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, izlemj veikt sadali.

2. Bankas aktīvus sadala starp dalībniekiem proporcionāli katram dalībniekam piederošajai Bankas kapitāla daļai, un to īsteno tādā laikā un ar tādiem nosacījumiem, ko Banka uzskata par godīgiem un taisnīgiem. Sadalīto aktīvu daļām nav jābūt vienādām pēc aktīvu veida. Notiekot šādai aktīvu sadalei, neviens dalībnieks nav tiesīgs saņemt savu daļu, iekams tas nav nokārtojis visas saistības pret Banku.

3. Ikviens dalībnieks, kas saņem aktīvus, ko sadala atbilstoši šim pantam, bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz šiem aktīviem, kādas Banka baudīja pirms to sadales.

VIII NODAĻA

STATUSS, IMUNITĀTE, PRIVILĒĢIJAS UN ATBRĪVOJUMI

44. pants

Nodaļas mērķi

Lai Banka varētu sasniegt tai uzticēto mērķi un pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā nodaļā aprakstītais statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi.

45. pants

Bankas statuss

Banka ir pilntiesīga juridiska persona un jo īpaši tai ir pilna tiesību un rīcību spēja:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu;

un

iii) ierosināt tiesvedību.

46. pants

Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Prasību pret Banku var iesniegt vienīgi tiesā, kuras kompetencē ir jurisdikcija tādas valsts teritorijā, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai izsniegusi galvojumu par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībnieki vai personas, kas darbojas dalībnieku labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībniekiem. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildes, pirms tiek pasludināts galīgais spriedums pret Banku.

47. pants

Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu atsavināšanu vai tiesību atņemšanu.

48. pants

Arhīvu neaizskaramība

Bankas arhīvi un vispār visi dokumenti, kas pieder Bankai vai kas ir Bankas turējumā, ir neaizskarami.

49. pants

Aktīvu neierobežošana

Ciktāl nepieciešams, lai sasniegtu Bankas mērķi un pildītu tās funkcijas, un ievērojot šī nolīguma noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.

50. pants

Privilēģijas saziņas jomā

Bankas dalībnieki attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tie attiektos pret jebkura cita dalībnieka oficiāliem paziņojumiem.

51. pants

Amatpersonu un darbinieku imunitāte

Visi Bankas pilnvarnieki, direktori, to aizstājēji, amatpersonas un darbinieki, kā arī eksperti, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus, ir neaizskarami pret tiesas procesiem attiecībā uz darbībām, ko tie veikuši, pildot amata pienākumus, izņemot, ja Banka atceļ šo imunitāti, un visi viņu oficiālie dokumenti bauda imunitāti. Tomēr šo imunitāti nepiemēro attiecībā uz civiltiesisku atbildību gadījumos, kad zaudējumi radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, ko izraisījis jebkurš šāds pilnvarnieks, direktors, aizstājējs, amatpersona, darbinieks vai eksperts.

52. pants

Amatpersonu un darbinieku privilēģijas

1. Visiem Bankas pilnvarniekiem, direktoriem, aizstājējiem, amatpersonām un darbiniekiem, kā arī Bankas ekspertiem, kas veic Bankas uzdotus uzdevumus:

i) ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas – tiek piešķirta tāda pati imunitāte pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrēšanās prasībām un valsts dienesta pienākumiem, un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas noteikumiem, kādas dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;

un

ii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībnieki piešķir citu dalībnieku līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

2. To Bankas direktoru, direktoru aizstājēju, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kuri ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, tiek dota iespēja strādāt šajā valstī. To Bankas direktoru, direktoru aizstājēju, amatpersonu, darbinieku un ekspertu laulātajiem un tiešajiem apgādājamajiem, kas ir tās valsts rezidenti, kurā atrodas jebkura Bankas aģentūra vai filiāle, ir jādod, ja vien iespējams, līdzīga iespēja šajā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Banka risina sarunas ar valsti, kurā atrodas Bankas galvenais birojs, un pēc vajadzības ar pārējām attiecīgajām valstīm par īpašiem nolīgumiem, ar kuriem īsteno šī punkta noteikumus.

53. pants

Atbrīvojums no nodokļu uzlikšanas

1. Tās oficiālo darbību ietvaros Banka, tās aktīvi, īpašumi un ienākumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. Ja Banka veic būtiskas vērtības pirkumus vai izmanto būtiskas vērtības pakalpojumus, kas nepieciešami Bankas oficiālo darbību veikšanai, un šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā iekļauti nodokļi vai nodevas, dalībnieks, kurš uzlicis šādus nodokļus vai nodevas, veic attiecīgus pasākumus, lai piešķirtu atbrīvojumu no šādiem nodokļiem vai nodevām, vai lai tos atlīdzinātu, ja tos iespējams identificēt.

3. Preces, ko Banka importē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem ievedmuitas nodokļiem, kā arī no visiem citiem importa aizliegumiem un ierobežojumiem. Līdzīgi arī preces, ko Banka eksportē un kas nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, ir atbrīvotas no visiem izvedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kā arī visiem eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem.

4. Preces, kas iegūtas vai importētas un kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo pantu, netiek pārdotas, iznomātas, aizdotas vai atdotas pret samaksu vai bez maksas, izņemot, ja tas tiek darīts saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteikuši dalībnieki, kas piešķīruši atbrīvojumus vai atlīdzības.

5. Šī panta noteikumus nepiemēro nodokļiem vai nodevām, kas ir tikai maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

6. Algas un atalgojums, ko Banka maksā Bankas direktoriem, direktoru aizstājējiem, amatpersonām un darbiniekiem, ir pakļauti Bankas iekšējam nodoklim Bankas labā, ievērojot nosacījumus, ko paredz, un noteikumus, ko pieņem valde viena gada laikā no dienas, kad šis nolīgums stājas spēkā. No dienas, kad piemēro šo nodokli, algas un atalgojums ir atbrīvoti no attiecīgajā valstī spēkā esošā ienākumu nodokļa. Tomēr dalībnieki, aprēķinot nodokļa apmēru, kāds jāpiemēro ienākumiem no citiem avotiem, var ņemt vērā algu un atalgojumu, kam piemērots šāds atbrīvojums.

7. Neatkarīgi no šī panta 6. punkta noteikumiem dalībnieks līdz ar tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu var deponēt deklarāciju, ka šāds dalībnieks saglabā sev, savam politiskajam iedalījumam vai savām pašvaldībām tiesības piemērot nodokļus algām un atalgojumiem, ko Banka maksā šāda dalībnieka pilsoņiem. Banka ir atbrīvota no jebkāda pienākuma maksāt, ieturēt vai iekasēt šādus nodokļus. Banka neatlīdzina šādus nodokļus.

8. Šī panta 6. punktu nepiemēro pensijām un ikgadējiem pabalstiem, ko maksā Banka.

9. Neatkarīgi no turētāja Bankas emitētās saistībās vai vērtspapīrus, ieskaitot dividendes vai procentus, ko tie nes, neapliek ar nodokļiem:

i) kas ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka;

vai,

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

10. Neatkarīgi no turētāja saistībām vai vērtspapīriem, par kuriem Banka izsniegusi galvojumu, ieskaitot dividendes vai procentus, ko tie nes, neuzliek nekādus nodokļus:

i) kas ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojumu izsniegusi Banka;

vai,

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

54. pants

Nodaļas īstenošana

Katrs dalībnieks nekavējoties veic darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu šīs nodaļas noteikumus, un sīki informē Banku par darbībām, kuras tas veicis.

55. pants

Atteikšanās no imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem

Imunitāti, privilēģijas un atbrīvojumus, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, piešķir Bankas interesēs. Gadījumos, kad direktoru padomes ieskatā tas ir Bankas interesēs, tā var noteikt, ciktāl un ar kādiem nosacījumiem tā atsakās no jebkuras imunitātes, privilēģijām un atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo nodaļu. Prezidenta tiesības un pienākums ir atteikties no jebkādas imunitātes, privilēģijas vai atbrīvojuma attiecībā pret jebkuru Bankas amatpersonu, darbinieku vai ekspertu, izņemot prezidentu vai prezidenta vietnieku, ja viņaprāt imunitāte, privilēģija vai atbrīvojums varētu traucēt taisnīguma īstenošanu un no tā var atteikties, neskarot Bankas intereses. Līdzīgos apstākļos un ar tādiem pašiem nosacījumiem direktoru padomei ir tiesības un pienākums atteikties no jebkādas imunitātes, privilēģijas vai atbrīvojuma attiecībā uz prezidentu un prezidenta vietniekiem.

IX NODAĻA

GROZĪJUMI, INTERPRETĀCIJA, IZSKATĪŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ

56. pants

Grozījumi

1. Dalībnieka, pilnvarnieka vai direktoru padomes izteiktus priekšlikumus grozīt šo nolīgumu paziņo valdes priekšsēdētājam, kas ierosina valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, izmantojot jebkādus ātrus saziņas līdzekļus, jautā visiem dalībniekiem, vai tie piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja vismaz trīs ceturtdaļas dalībnieku (ieskatot vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas), kam pieder ne mazāk kā četras piektdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ir piekrituši ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.

2. Neatkarīgi no šī panta 1. punkta:

i) nepieciešama visu dalībnieku piekrišana, ja ar grozījumiem maina:

a) tiesības atsaukt dalību Bankā;

b) šā nolīguma 5. panta 3. punktā noteiktās tiesības, kas attiecas uz kapitāla pirkšanu;

c) atbildības ierobežojumus, kas noteikti šī nolīguma 5. panta 7. punktā;

un

d) Bankas mērķi un funkcijas, kas noteikti šī nolīguma 1. un 2. pantā;

ii) nepieciešama vismaz trīs ceturtdaļu tādu dalībnieku piekrišana, kam pieder ne mazāk kā astoņdesmit pieci (85) procenti no dalībnieku kopējām balsstiesībām, ja ar grozījumiem maina šā nolīguma 8. panta 4. punktu.

Ja izpildītas prasības par piekrišanu jebkuram šādam priekšlikumam, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visiem dalībniekiem.

3. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visiem dalībniekiem trīs (3) mēnešus pēc šī panta 1. un 2. punktā paredzētā oficiālā paziņojuma dienas, ja vien valde nenosaka citu termiņu.

57. pants

Interpretācija un piemērošana

1. Jebkurus jautājumus par šā nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kuri rodas Bankas dalībnieku un Bankas starpā, vai arī jebkuru Bankas dalībnieku starpā, iesniedz direktoru padomei izlemšanai. Dalībniekam, kuru īpaši skar izskatāmais jautājums, bet kura pilsonis nav direktoru padomē, ir tiesības būt tieši pārstāvētam direktoru padomes sanāksmē šādas izskatīšanas laikā. Tomēr šāda dalībnieka pārstāvim nav balsstiesību. Šādas pārstāvības tiesības reglamentē valde.

2. Ikvienā gadījumā, kad direktoru padome pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šī panta 1. punktu, jebkurš dalībnieks var prasīt, lai jautājumu nodod izskatīšanai valdē, kuras lēmums ir galīgs. Gaidot valdes lēmumu, Banka, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz direktoru padomes lēmumu.

58. pants

Izskatīšana šķīrējtiesā

Ja starp Banku un dalībnieku, kura dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru tās dalībnieku pēc tam, kad pieņemts lēmums izbeigt Bankas darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izšķiršanai triju (3) šķīrējtiesnešu tribunālam, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ attiecīgais dalībnieks vai bijušais dalībnieks un trešo – Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta valdes pieņemtos noteikumos, ja puses nevienojas citādi. Lai pieņemtu lēmumu, pietiek ar šķīrējtiesnešu vairākuma lēmumu, kurš ir galīgs un saistošs pusēm. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.

59. pants

Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

Ja nepieciešams Bankas dalībnieka apstiprinājums vai piekrišana, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu, uzskata, ka apstiprinājums vai piekrišana dota, ja dalībnieks neceļ iebildumus pieņemamā termiņā, ko nosaka Banka, paziņojot dalībniekam par ierosināto darbību.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

60. pants

Parakstīšana un deponēšana

1. Šis nolīgums, kas deponēts Francijas Republikas valdībai (še turpmāk "depozitārs"), līdz 1990. gada 31. decembrim ir atvērts parakstīšanai iespējamiem dalībniekiem, kuru nosaukumi minēti šī nolīguma A pielikumā.

2. Depozitārs nosūta visiem parakstītājiem šā nolīguma apliecinātas kopijas.

61. pants

Ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana

1. Parakstītāji ratificē, pieņem vai apstiprina šo nolīgumu. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, ievērojot šī panta 2. punktu, deponē depozitāram vēlākais līdz 1991. gada 31. martam. Depozitārs pienācīgā veidā paziņo pārējiem parakstītājiem par katru deponēšanu un tās datumu.

2. Ikviens parakstītājs var kļūt par šā nolīguma pusi, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vienu gadu kopš tā stāšanās spēkā, vai, ja nepieciešams, līdz vēlākam datumam, ko izlemj vairākums pilnvarnieku, kuri pārstāv vairākumu no dalībnieku kopējām balsstiesībām.

3. Parakstītājs, kura šā panta 1. punktā minētais dokuments deponēts pirms dienas, kurā šis nolīgums stājas spēkā, kļūst par Bankas dalībnieku šajā dienā. Jebkurš cits parakstītājs, kas izpildījis iepriekšējā punkta noteikumus, kļūst par Bankas dalībnieku dienā, kad deponēts tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

62. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponējuši parakstītāji, kuru sākotnējā parakstīšanās veido ne mazāk kā divas trešdaļas no kopējās parakstīšanās kā izklāstīts A pielikumā, ieskaitot vismaz divas A pielikumā uzskaitītās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas.

2. Ja šis nolīgums nav stājies spēkā līdz 1991. gada 31. martam, depozitārs var sasaukt ieinteresēto iespējamo dalībnieku konferenci, lai noteiktu turpmāko rīcību un pieņemtu lēmumu par jaunu datumu, līdz kuram deponē ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus.

63. pants

Atklāšanas sanāksme un darbības uzsākšana

1. Katrs dalībnieks ieceļ pilnvarnieku, tiklīdz šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu. Depozitārs sasauc pirmo valdes sanāksmi sešdesmit (60) dienu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu, vai cik vien drīz iespējams pēc tam.

2. Valde savā pirmajā sanāksmē:

i) ievēl prezidentu;

ii) ievēl Bankas direktorus saskaņā ar šā nolīguma 26. pantu;

iii) veic pasākumus, lai noteiktu Bankas darbības uzsākšanas dienu;

un

iv) veic tādus citus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai sagatavotos Bankas darbības uzsākšanai.

3. Banka paziņo dalībniekiem darbības uzsākšanas dienu.

Pieņemts 1990. gada 29. maijā Parīzē kā vienīgais oriģināleksemplārs, kura teksts angļu, franču, vācu un krievu valodā ir vienlīdz autentisks un tiek deponēts depozitāra arhīvā, un depozitārs nosūta attiecīgi apliecinātu kopiju visiem pārējiem iespējamajiem dalībniekiem, kuru nosaukumi norādīti A pielikumā.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

IESPĒJAMO DALĪBNIEKU [1], KURI VAR KĻŪT PAR DALĪBNIEKIEM SASKAŅĀ AR 61. PANTU, SĀKOTNĒJĀ PARAKSTĪŠANĀS UZ BANKAS PAMATKAPITĀLU

(miljonos ECU) |

| Akciju skaits | Parakstīšanās uz kapitālu |

| | |

A.EIROPAS KOPIENAS |

| a) | Beļģija | 22800 | 228,00 |

| Dānija | 12000 | 120,00 |

| Francija | 85175 | 851,75 |

| Vācijas Federatīvā Republika | 85175 | 851,75 |

| Grieķija | 6500 | 65,00 |

| Īrija | 3000 | 30,00 |

| Itālija | 85175 | 851,75 |

| Luksemburga | 2000 | 20,00 |

| Nīderlande | 24800 | 248,00 |

| Portugāle | 4200 | 42,00 |

| Spānija | 34000 | 340,00 |

| Apvienotā Karaliste | 85175 | 851,75 |

| b) | Eiropas Ekonomikas kopiena | 30000 | 300,00 |

| Eiropas Investīciju banka | 30000 | 300,00 |

B.CITAS EIROPAS VALSTIS | | |

| Austrija | 22800 | 228,00 |

| Kipra | 1000 | 10,00 |

| Somija | 12500 | 125,00 |

| Islande | 1000 | 10,00 |

| Izraēla | 6500 | 65,00 |

| Lihtenšteina | 200 | 2,00 |

| Malta | 100 | 1,00 |

| Norvēģija | 12500 | 125,00 |

| Zviedrija | 22800 | 228,00 |

| Šveice | 22800 | 228,00 |

| Turcija | 11500 | 115,00 |

C.SAŅĒMĒJVALSTIS | | |

| Bulgārija | 7900 | 79,00 |

| Čehoslovākija | 12800 | 128,00 |

| Vācijas Demokrātiskā Republika | 15500 | 155,00 |

| Ungārija | 7900 | 79,00 |

| Polija | 12800 | 128,00 |

| Rumānija | 4800 | 48,00 |

| Padomju Sociālistisko Republiku Savienība | 60000 | 600,00 |

| Dienvidslāvija | 12800 | 128,00 |

D.VALSTIS NO CITIEM KONTINENTIEM | | |

| Austrālija | 10000 | 100,00 |

| Kanāda | 34000 | 340,00 |

| Ēģipte | 1000 | 10,00 |

| Japāna | 85175 | 851,75 |

| Korejas Republika | 6500 | 65,00 |

| Meksika | 3000 | 30,00 |

| Maroka | 1000 | 10,00 |

| Jaunzēlande | 1000 | 10,00 |

| Amerikas Savienotās Valstis | 100000 | 1000,00 |

E.NEPIEŠĶIRTĀS AKCIJAS | 125 | 1,25 |

Kopā | 1000000 | 10000,00 |

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

A SADAĻA

DIREKTORU IEVĒLĒŠANA, KO VEIC PILNVARNIEKI, KAS PĀRSTĀV BEĻĢIJU, DĀNIJU, FRANCIJU, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, GRIEĶIJU, ĪRIJU, ITĀLIJU, LUKSEMBURGU, NĪDERLANDI, PORTUGĀLI, SPĀNIJU, APVIENOTO KARALISTI, EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKU

(ŠE TURPMĀK MINĒTI KĀ A SADAĻAS PILNVARNIEKI)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza A sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēl, balsojot A sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā nolīguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 11 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 4,5 % no visām balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) A sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas 11 personas, tiek rīkots otrais balsojums, kurā, ja vien bijis ne vairāk kā 11 kandidātu, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsis, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja;

un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 5,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 5,5 % ietver, pirmkārt, to pilnvarnieku balsis, kas nodevuši vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad to pilnvarnieku balsis, kas nodevušās nākamo lielāko balsu skaitu un tā uz priekšu, līdz sasniegti 5,5 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto kopējo balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 4,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu pat, ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 5,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja 11 personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas 11 personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas 10 personas, tad 11. personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršo vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēl A sadaļas pilnvarniekiem, valde attiecīgi koriģē 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,4 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēl direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šī nolīguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B IEDAĻA

DIREKTORU IEVĒLĒŠANA, KO VEIC PILNVARNIEKI, KAS PĀRSTĀV CITAS VALSTIS

B sadaļa (i) — Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis (saņēmējvalstis) (še turpmāk B (i) sadaļas pilnvarnieki)

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B (i) sadaļas pilnvarnieki, ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēl, balsojot B (i) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šā nolīguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās 4 personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 12 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B (i) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrais balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsis, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja;

un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 13 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 13 % ietver, pirmkārt, to pilnvarnieku balsis, kas nodevuši vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad to pilnvarnieku balsis, kas nodevušās nākamo lielāko balsu skaitu un tā uz priekšu, līdz sasniegti 13 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto kopējo balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 12 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu pat, ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 13 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršu vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēl B (i) sadaļas pilnvarniekiem, valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēl direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā nolīguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B (ii) sadaļa — Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā citas Eiropas valstis (še turpmāk B (ii) sadaļas pilnvarnieki).

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B (ii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēl, balsojot B (ii) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šī nolīguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 20,5 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B (ii) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrais balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsis, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja;

un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 21,5 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 21,5 % ietver, pirmkārt, to pilnvarnieku balsis, kas nodevuši vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad to pilnvarnieku balsis, kas nodevušās nākamo lielāko balsu skaitu un tā uz priekšu, līdz sasniegti 21,5 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto kopējo balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 20,5 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu pat, ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 21,5 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršo vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēl B (ii) sadaļas pilnvarniekiem, valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 2,8 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēl direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā nolīguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

B (iii) sadaļa — Direktoru ievēlēšana, ko veic pilnvarnieki, kas pārstāv valstis, kuras uzskaitītas A pielikumā kā valstis no citiem kontinentiem (še turpmāk B (iii) sadaļas pilnvarnieki).

1. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi attiecas vienīgi uz šo sadaļu.

2. Direktora amata kandidātus izvirza B (iii) sadaļas pilnvarnieki ar noteikumu, ka viens pilnvarnieks var izvirzīt tikai vienu personu. Direktorus ievēl, balsojot B (iii) sadaļas pilnvarniekiem.

3. Ikviens balsstiesīgs pilnvarnieks nodod par vienu personu visas balsis, uz kurām ir tiesīgs viņu iecēlušais dalībnieks saskaņā ar šī nolīguma 29. panta 1. un 2. punktu.

4. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, tās četras personas, kas saņem vislielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par direktoriem, izņemot personas, kas saņem mazāk kā 8 % no balsīm, kuras var tikt nodotas (balsstiesīgās balsis) B (iii) sadaļā.

5. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja pirmajā balsojumā nav ievēlētas četras personas, tiek rīkots otrais balsojums, kurā, ja vien kandidātu skaits bijis ne lielāks par četri, persona, kas pirmajā balsojumā saņēmusi vismazāk balsis, ir nepiemērota ievēlēšanai, un kurā balso vienīgi:

a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsojumā balsoja par personu, kuru neievēlēja;

un

b) tie pilnvarnieki, par kuru balsīm, kas nodotas par ievēlētu personu, uzskata, ka tās saskaņā ar šīs sadaļas 6. un 7. punktu ir palielinājušas balsu skaitu, kas nodots par šo personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajā balsīm.

6. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz 9 % no balsstiesīgajām balsīm, uzskata, ka šie 9 % ietver, pirmkārt, to pilnvarnieku balsis, kas nodevuši vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad to pilnvarnieku balsis, kas nodevušās nākamo lielāko balsu skaitu un tā uz priekšu, līdz sasniegti 9 %.

7. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz 8 %, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu pat, ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz 9 %, un šāds pilnvarnieks nav tiesīgs balsot turpmākā balsojumā.

8. Ievērojot šīs sadaļas 10. punktu, ja četras personas nav ievēlētas pēc otrā balsojuma, turpmākus balsojumus rīko saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūrām, līdz kamēr ir ievēlētas četras personas, ar noteikumu, ka, ja jebkurā stadijā ir ievēlētas trīs personas, tad ceturto personu var ievēlēt ar atlikušo nodoto balsu vienkāršo vairākumu neatkarīgi no šīs sadaļas 4. punkta noteikumiem.

9. Ja palielinās vai samazinās to direktoru skaits, kas jāievēl B (iii) sadaļas pilnvarniekiem, valde attiecīgi koriģē šīs sadaļas 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktos minimālos un maksimālos procentus.

10. Kamēr parakstītājs vai parakstītāju grupa, kuru daļa no A pielikumā noteiktās kopējās kapitāla parakstīšanās ir lielāka par 5 %, nav deponējis vai deponējusi savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu vai dokumentus, netiek ievēlēts viens direktors attiecībā uz katru šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu. Pilnvarnieks vai pilnvarnieki, kas pārstāv šādu parakstītāju vai parakstītāju grupu, ievēl direktoru attiecībā uz katru parakstītāju vai parakstītāju grupu tūlīt pēc tam, kad parakstītājs kļūst par dalībnieku vai parakstītāju grupa kļūst par dalībniekiem. Uzskata, ka šādu direktoru ievēlējusi valde tās atklāšanas sanāksmē saskaņā ar šā nolīguma 26. panta 3. punktu, ja viņš ievēlēts pirmās direktoru padomes amata termiņa laikā.

C SADAĻA

NOTEIKUMI PAR TĀDU DIREKTORU IEVĒLĒŠANU, KAS PĀRTĀV VALSTIS, KURAS NAV UZSKAITĪTAS A PIELIKUMĀ

Ja valde saskaņā ar šā nolīguma 26. panta 3. punktu izlemj palielināt vai samazināt direktoru padomes lielumu vai pārskatīt tās sastāvu, lai ņemtu vērā izmaiņas Bankas dalībnieku skaitā, valde vispirms izvērtē, vai nav nepieciešami grozījumi šajā pielikumā, un šāda lēmuma ietvaros var izdarīt jebkādus šādus grozījumus.

D SADAĻA

BALSU PIEŠĶIRŠANA

Jebkurš pilnvarnieks, kurš vēlēšanās nepiedalās balsošanā vai kura balss nedod ieguldījumu direktora ievēlēšanā saskaņā ar šī pielikuma A, B (i), B (ii) vai B (iii) sadaļu, var piešķirt balsis, uz kurām viņš ir tiesīgs, jau ievēlētam direktoram ar noteikumu, ka šāds pilnvarnieks vispirms saņēmis piekrišanu šādai balsu piešķiršanai no visiem tiem pilnvarniekiem, kas ievēlējuši minēto direktoru.

Kāda pilnvarnieka lēmums nepiedalīties direktora vēlēšanu balsojumā neietekmē balsstiesīgo balsu aprēķināšanu, kas jāveic saskaņā ar šī pielikuma A, B (i), B (ii) vai B (iii) sadaļu.

--------------------------------------------------