EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R0099-20180101
Regulation (EU) No 99/2013 of the European Parliament and of the Council of 15 January 2013 on the European statistical programme 2013-17 (Text with relevance for the EEA and for Switzerland)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 ( 2013. gada 15. janvāris ) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 ( 2013. gada 15. janvāris ) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
No longer in force
- Date of document:
- 01/01/2018
- Date of effect:
- 01/01/2018
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32017R1951
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32013R0099
02013R0099 — LV — 01.01.2018 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici) (OV L 039, 9.2.2013., 12. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1383/2013 (2013. gada 17. decembris), |
L 354 |
84 |
28.12.2013 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1951 (2017. gada 25. oktobris), |
L 284 |
1 |
31.10.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 99/2013
(2013. gada 15. janvāris)
par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam
(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
1. pants
Eiropas statistikas programmas izveide
Ar šo izveido Eiropas statistikas programmu (turpmāk “programma”) laikposmam no 2013. līdz 2017. gadam.
Programmu pagarina uz laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam.
2. pants
Pievienotā vērtība
Programma nodrošina pievienoto vērtību, proti, to, ka Eiropas statistika ir vērsta uz informāciju, kas nepieciešama Savienības politikas plānošanai, īstenošanai, pārraudzībai un novērtēšanai. Turklāt tā veicina resursu efektīvu izmantošanu, atbalstot darbības, kuras nodrošina būtisku ieguldījumu saskaņotas, salīdzināmas, ticamas, lietotājam draudzīgas un pieejamas statistikas informācijas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā, pamatojoties uz Eiropas Statistikas sistēmas komitejas (ESSK) pieņemtajā Eiropas Statistikas prakses kodeksā (“prakses kodekss”) noteiktiem vienotiem standartiem un kopējiem principiem, jo īpaši tādiem kvalitātes kritērijiem kā atbilstība, precizitāte un ticamība, savlaicīgums un punktualitāte, pieejamība un skaidrība, un saskaņotība un salīdzināmība.
3. pants
Darbības joma
Ar šo regulu nosaka plānošanas regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā arī galvenās jomas un mērķus darbībām, kuras paredzētas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. un 14. pantu.
4. pants
Mērķi
1. Programmas vispārīgais mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas Statistikas sistēma (ESS) arī turpmāk būtu augstas kvalitātes statistikas vadošais sniedzējs par Eiropu.
2. Paturot prātā gan valstu, gan Savienības līmenī pieejamos resursus, kā arī informācijas sniegšanas slogu, statistikas darbībās, ko veic, lai īstenotu programmu, tiek ņemti vērā šādi konkrēti mērķi:
|
— |
mērķis Nr. 1 : savlaicīgi nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides jomu, un izmaksu ziņā lietderīgā veidā apmierināt dažādāko Eiropas statistikas lietotāju, tostarp citu lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un Eiropas iedzīvotāju kopumā, vajadzības, neradot lieku darba dublēšanos, |
|
— |
mērķis Nr. 2 : īstenot jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes ar mērķi uzlabot efektivitāti un kvalitāti, |
|
— |
mērķis Nr. 3 : stiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl vairāk uzlabotu tās produktivitāti un tās vadošo nozīmi oficiālajā statistikā pasaulē, un |
|
— |
mērķis Nr. 4 : nodrošināt, ka šāda statistika tiek sniegta konsekventi visā programmas darbības laikā, ar noteikumu, ka tas netraucē ESS prioritāšu noteikšanas mehānismu darbībai. |
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie vispārīgie un konkrētie mērķi kopā ar programmas īstenošanas pārraudzībai izmantotajiem rādītājiem ir izklāstīti detalizētāk pielikumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. un 14. pantu programma ik gadu tiek detalizēti plānota; tas nozīmē, ka procesa sastāvdaļa ir prioritāšu noteikšanas mehānisms. Programmas mērķi tiek sasniegti, izmantojot ciešu un koordinētu sadarbību ESS. Programmā iekļauj tādu piemērotu instrumentu izstrādi, kuru rezultātā tiek uzlabota kvalitāte, palielināta ESS elastība un spēja savlaicīgi apmierināt lietotāju vajadzības. Tā arī uzņemas vadošo lomu tādu ticamu rādītāju izstrādē, ar kuriem var atrisināt 21. gadsimta problēmas, proti, novērtēt vides ilgtspējību, dzīves kvalitāti un sociālo kohēziju un apzināt saimniecisko darbību terciārajā sektorā un sociālajā ekonomikā.
5. pants
Statistikas pārvaldība, neatkarība, pārredzamība un kvalitāte
1. Eiropas statistika tiek sagatavota profesionāli neatkarīgā un pārredzamā veidā.
2. Lai sagatavotu un izplatītu augstas kvalitātes, saskaņotu un salīdzināmu Eiropas statistiku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu un nodrošinātu ESS pareizu darbību kopumā, programmu īsteno saskaņā ar prakses kodeksa principiem. Valstu statistikas institūti un Savienības statistikas iestāde (Komisija (Eurostat)), pamatojoties uz profesionālo neatkarību, nodrošina Eiropas statistikas atbilstību prakses kodeksam.
3. Dalībvalstu izraudzītie valstu statistikas institūti un citas valstu iestādes (kopā “valstu statistikas iestādes”) un Komisija (Eurostat), kas ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu:
— cenšas nostiprināt tādu institucionālo un organizatorisko vidi, kas veicina valstu statistikas iestāžu un Komisijas (Eurostat) sadarbību, efektivitāti Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā un veicina uzticamību tām,
— liek uzsvaru uz Regulas (EK) Nr. 223/2009 2. panta 1. punktā noteiktajiem statistikas principiem un lietotāju vajadzībām,
— apmierina lietotāju – Savienības iestāžu – vajadzības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 un cenšas izstrādāt statistiku, kas noder dažādākajiem Eiropas statistikas lietotājiem, tostarp citiem lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem, uzņēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem kopumā, un
— sadarbojas ar statistikas iestādēm starptautiskā līmenī, lai veicinātu starptautisku koncepciju, klasifikācijas, metožu un citu standartu izmantošanu, jo īpaši lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un labāku salīdzināmību pasaules līmenī.
4. Katra dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai tās statistikas sagatavošanas procesi tiktu organizēti standartizēti un lai tie tiktu nostiprināti ar kontroles mehānismiem, ciktāl iespējams.
5. Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisija (Eurostat), sniedzot ziņojumu par kvalitāti un veicot atbilstības pārraudzību, attiecīgā gadījumā publiski atklāj tajā savu Eiropas statistikai izmantotās valstu sniegtās statistikas kvalitātes izvērtējumu.
6. Komisija (Eurostat) apsver, kā savas publikācijas, jo īpaši tās, kuras ir pieejamas tās tīmekļa vietnē, padarīt lietotājdraudzīgākas cilvēkiem, kas nav profesionāļi, nodrošina vieglu piekļuvi pilnīgām datu sērijām un iekļauj tajās intuitīvi salīdzināmas diagrammas, lai iedzīvotājiem sniegtu lielāku pievienoto vērtību. Ja iespējams, Komisijas (Eurostat) periodiskās atjauninātās redakcijās sniedz informāciju par katru dalībvalsti un datu sērijas attiecīgos gadījumos pa gadiem un mēnešiem, un ilgtermiņa datu sērijas, ja ieguvumi ir lielāki par informācijas vākšanas izmaksām.
6. pants
Statistikas prioritāšu noteikšana
1. Programma nodrošina statistikas iniciatīvas, uz kurām pamatojas pašreizējo Savienības politikas jomu izstrāde, ieviešana un pārraudzība, un sniedz statistikas datus, tādējādi apmierinot būtiskas prasības, ko rada jaunas Savienības politikas iniciatīvas.
2. Sagatavojot 9. pantā minētās ikgadējās darba programmas, Komisija nodrošina prioritāšu noteikšanas efektivitāti, statistikas prioritāšu ikgadēju pārskatu un ziņojumu par tām. Tādējādi ikgadējo darba programmu mērķis būs panākt, lai Eiropas statistika tiktu sagatavota, izmantojot valsts un Savienības līmenī pieejamos resursus. Prioritāšu noteikšana ļauj mazināt ar jaunajām statistikas prasībām saistītās izmaksas un slogu, samazinot statistikas prasības pastāvošajās Eiropas statistikas jomās, un tas notiek ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.
3. Komisija nodrošina instrumentu izstrādi un ieviešanu, lai katru gadu pārskatītu statistikas darbību prioritātes, tādējādi veicinot statistikas datu sniedzēju un sagatavotāju izmaksu un sloga mazināšanos.
4. Ierosinot jaunas darbības vai nosakot pašreizējo statistikas datu būtisku pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punktu pienācīgi pamato šādas darbības vai pārskatīšanu un sniedz ar dalībvalstu palīdzību sagatavotu informāciju par informācijas sniegšanas slogu un sagatavošanas izmaksām.
7. pants
Finansēšana
1. Programmas īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2013. gadam ir EUR 57,3 miljoni, kas ietilpst 2007.2013. gada plānošanas periodā. Programmas īstenošanai paredzētais Savienības finansējums 2014.2017. gadam ir EUR 234,8 miljoni, kas ietilpst 2014.2020. gada plānošanas periodā.
Programmas īstenošanai paredzētais finansējums 2018.–2020. gadam ir EUR 218,1 miljons, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
2. Komisija īsteno Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu.
3. Lēmumu par ikgadējām apropriācijām Komisija pieņem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas.
8. pants
Administratīvā un tehniskā palīdzība
No programmas finanšu piešķīruma var segt izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, izmaksām saistībā ar atlīdzību statistikas ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, izmaksām saistībā ar IT tīkliem informācijas apstrādei un apmaiņai kopā ar visām citām tehniskās un administratīvās palīdzības izmaksām, kas Komisijai radušās, pārvaldot programmu. No piešķīruma var segt arī izmaksas par tehnisko palīdzību un specializētajām zināšanām, kas sniegtas dalībvalstīm, kuras īpašu apstākļu dēļ nespēj sagatavot konkrētu Eiropas statistiku vai sagatavot statistiku atbilstīgā kvalitātē.
9. pants
Gada darba programmas
Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem pieņem gada darba programmas, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 223/2009 17. pantā noteiktajām prasībām un kurās izklāsta izvirzītos mērķus un vēlamos rezultātus. Komisija nodrošina, ka atbilstīgs uzsvars tiek likts uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt prakses kodeksa noteikumu ievērošanu. Ikvienu gada darba programmu informatīvos nolūkos paziņo Eiropas Parlamentam.
10. pants
Intervences veidi
Savienības finanšu ieguldījums var būt dotāciju vai publisko iepirkumu līgumu veidā vai citu intervenču veidā, kas vajadzīgas, lai sasniegtu 4. panta 1. un 2. punktā minētos vispārīgos un konkrētos mērķus.
11. pants
Attiecināmās darbības
1. Ar Savienības finanšu ieguldījumu atbalsta tādas darbības Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kas vajadzīgas, lai sasniegtu 4. panta 1. un 2. punktā minētos vispārīgos un konkrētos mērķus. Par prioritārām saskaņā ar 2. pantu tiek noteiktas darbības ar augstu pievienoto vērtību Savienībai.
2. Finanšu ieguldījums, lai atbalstītu sadarbības tīklus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantā, var būt dotāciju veidā par darbību, un ar to var segt līdz pat 95 % no attiecināmajām izmaksām.
3. Attiecīgā gadījumā var piešķirt darbības dotācijas, kas nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu 12. panta 3. punktā minēto organizāciju darbību.
4. Kā ieguldījumu to izmaksu segšanai, kuras dalībvalstīm radušās, veicot darbības, kas pamatojas uz datu vākšanu, par datu kopumu, kuru pilnīgi rezultāti jānosūta Komisijai, var izmaksāt vienreizēju maksājumu par datu kopu, kura apmērs nepārsniedz maksimālo summu, ko nosaka vienai datu vākšanai. Komisija nosaka vienreizējā maksājuma apmēru, pienācīgi ņemot vērā datu vākšanas sarežģītību.
12. pants
Uz dotācijām tiesīgie labuma guvēji
1. Saskaņā ar Finanšu regulas 128. panta 1. punktu Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā noteiktajām valstu statistikas iestādēm var piešķirt dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.
2. Sadarbības tīklos var būt iesaistīti 1. punktā minētie saņēmēji un citas struktūras bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Finanšu regulas 128. panta 1. punktu.
3. Šīs regulas 11. panta 3. punktā minētās darbības dotācijas var piešķirt organizācijām, kuras atbilst abiem šādiem kritērijiem:
a) tās ir bezpeļņas organizācijas, neatkarīgas no nozares, komerciālām un darījumdarbības vai citām pretrunīgām interesēm un kā galvenos mērķus un darbības noteikušas prakses kodeksa īstenošanas veicināšanu un atbalstu un jaunu Eiropas statistikas sagatavošanas metožu īstenošanu, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti un uzlabot kvalitāti Savienības līmenī; un
b) tās ir iesniegušas Komisijai apmierinošus pārskatus par dalību, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem.
13. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība
1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad tiek īstenota saskaņā ar šo regulu finansēta darbība, ar preventīviem pasākumiem pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, šajā nolūkā veicot konsekventas un efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.
2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, veikt revīziju visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas ir saņēmuši Savienības līdzekļus no programmas.
3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 2 ) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu par dotāciju, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar programmu.
4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu, ietver noteikumus, kuri nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.
5. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotācijas nolīgumā vai lēmumā par dotāciju paredz līgumslēdzēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF minētās pilnvaras.
14. pants
Trešo valsu līdzdalība programmā
Programmā var piedalīties:
a) EEZ/EBTA valstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu nosacījumiem;
b) Šveice saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 2004. gada 26. oktobra Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā ( 3 ); un
c) valstis, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus, lai pievienotos Savienībai, vai ir Savienības kandidātvalstis vai valstis, kas pievienojas tai, un Rietumbalkānu valstis, kas ir iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti ar minētajām valstīm, kas nosaka vispārējos principus to dalībai Savienības programmās.
15. pants
Programmas novērtēšana un pārskatīšana
1. Pēc apspriešanās ar ESSK Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma progresa ziņojumu par programmas īstenošanu.
2. Ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto starpposma progresa ziņojumu un pēc apspriešanās ar ESSK, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pagarināt programmu uz laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam, vienlaikus ievērojot DFS 2014–2020.
2.a Komisija (Eurostat) līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz ESSK progresa ziņojumu par šīs programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā Komisija (Eurostat) detalizēti izklāsta savu viedokli par programmas perspektīvām daudzgadu finanšu shēmā, kas sāksies 2021. gadā. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Komisija pēc apspriešanās ar ESSK un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši izvērtē:
a) prioritāšu maiņu rezultātus un statistikas produktu un izmaksu izvērtējumu;
b) Eiropas Statistikas sistēmas veiktos pasākumus, lai dalībvalstīm samazinātu īstenošanas un sagatavošanas izmaksas, kā arī ierobežotu vispārējo slogu, ko rada statistikas projekti un jomas, uz kurām attiecas programma;
c) progresu, kas panākts, padarot piekļuvi oficiālajai statistikai, tostarp datu sniegšanu Eurostat tīmekļa vietnē, vienkāršāku un lietotājam draudzīgāku; un
d) progresu datu pieejamības uzlabošanā, tostarp par sociāli ekonomiskajiem pasākumiem un stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājiem.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Eiropas statistikas programmas 2013.–2020. gadam statistikas infrastruktūra un mērķi
Ievads
Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama kvalitatīva, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Savienībai, jo tā ļauj visai sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.
Programma veido tiesisko regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam.
Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu, izmantojot ciešu un koordinētu sadarbību Eiropas Statistikas sistēmā (ESS).
Saskaņā ar programmu izstrādātā, sagatavotā un izplatītā statistika dod ieguldījumu to Savienības politikas jomu īstenošanā, kuras atspoguļotas LESD, stratēģijā “Eiropa 2020” un tās attiecīgajās pamatiniciatīvās, kā arī citās politikas jomās, kas izklāstītas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs.
Ņemot vērā, ka programma ir daudzgadu programma, kas aptver piecu gadu laikposmu, un ka ESS mērķis ir saglabāt tās nozīmīgo ietekmi statistikas jomā, programma ir vērienīga darbības jomas un mērķu ziņā, savukārt programmas īstenošana notiks pakāpeniski. Programmas mērķis būs izstrādāt efektīvu prioritāšu noteikšanas un vienkāršošanas mehānismu.
Statistikas infrastruktūra
Ar programmu centīsies izveidot statistikas informācijas infrastruktūru. Šai infrastruktūrai jābūt veidotai tā, lai varētu plaši un intensīvi izmantot dažādas lietojumprogrammas.
Politikas veidošana virza lēmumus par Eiropas statistikas sagatavošanu. Tomēr minētajai statistikai vajadzētu būt pieejamai un viegli iegūstamai citiem lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem, uzņēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem kopumā, jo statistika ir sabiedrisks labums, par ko maksā Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi, un arī viņiem būtu līdzvērtīgi jāgūst labums no sniegtajiem pakalpojumiem. Lai infrastruktūra izpildītu savu uzdevumu, tā jāveido, izmantojot pareizu konceptuālu regulējumu, kas, no vienas puses, nodrošina piemērotību dažādiem mērķiem un, no otras puses, ļauj elastīgi pielāgoties jaunajām lietotāju vajadzībām turpmākajos gados.
Statistikas informācijas infrastruktūra ir attēlota turpmāk.
STATISTIKAS INFORMĀCIJAS INFRASTRUKTŪRA
Apzīmējumi
Dati :
valstu statistikas iestāžu apkopotā informācija, pamatojoties uz tradicionālām statistikas darbībām (izlases apsekojumiem, skaitīšanu u. tml.), un citu avotu dati, kurus izmanto statistikas vajadzībām. Šī informācija ir pielāgota, lai kalpotu konkrētu politikas jomu, proti, darba tirgus, migrācijas vai lauksaimniecības, vajadzībām.
Šis termins attiecas arī uz datiem, ko vāc administratīvām vajadzībām un ko valstu statistikas iestādes izmanto statistikas vajadzībām (parasti tos sauc par datiem no administratīviem avotiem).
Uzskaites sistēmas : saskaņoti un integrēti konti, bilances un tabulas, pamatojoties uz starptautisku noteikumu kopumu. Uzskaites ietvars nodrošina augsta līmeņa saskanību un salīdzināmību; statistikas datus var apkopot un atspoguļot formātā, kas ir paredzēts analīzes un politikas veidošanas vajadzībām.
Rādītāji : rādītājs ir kopsavilkuma mērvienība, kas saistīta ar pamatjomu vai parādību, un to iegūst no novēroto faktu rindām. Rādītājus var izmantot, lai atspoguļotu salīdzinošas pozīcijas vai parādītu pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas. Rādītājus parasti tieši izmanto Savienības un globālajā politikā. Stratēģiskajās politikas jomās tie ir svarīgi mērķu noteikšanā un to īstenošanas uzraudzībā.
Šajā aptverošajā shēmā programma nošķirs vēl trīs statistikas informācijas pīlārus: uzņēmējdarbība, tautu Eiropa un ģeotelpiskā, vides, lauksaimniecības un citu nozaru statistika.
Savienības un attiecīgās globālās politikas jomas ir instrumenti, ar kuru palīdzību definē statistikas prasības, kuras programma izpildīs, izmantojot pārveidotu struktūru un atbilstošus sagatavošanas procesus. Tāpēc katra atsevišķā Savienības un globālās politikas joma ir atspoguļota statistikas infrastruktūras dažādajās sastāvdaļās un uz to attiecas konkrētas darbības programmā. Jaunās turpmākajos gados identificētās politikas jomas tiks iekļautas, izmantojot jaunus veidus rādītāju/uzskaites atvasināšanā, pamatojoties uz statistikas datiem, kurus sagatavo trijos pīlāros.
STATISTIKAS INFORMĀCIJA – STRUKTŪRA UN DINAMIKA
Mērķi
Programmas vispārīgais mērķis ir nodrošināt, lai ESS kļūtu par augstas kvalitātes statistikas vadošo sniedzēju par Eiropu.
Paturot prātā gan valstu, gan Savienības līmenī pieejamos resursus, kā arī informācijas sniegšanas slogu, statistikas darbībās, ko veic, lai īstenotu programmu, tiek ņemti vērā šādi konkrēti mērķi:
— mērķis Nr. 1: savlaicīgi un izmaksu ziņā lietderīgā veidā, neradot lieku darba dublēšanos, nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo, teritoriālo un vides jomu un apmierinot dažādo Eiropas statistikas lietotāju, tostarp citu lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un visu Eiropas iedzīvotāju, vajadzības,
— mērķis Nr. 2: īstenot jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes ar mērķi uzlabot efektivitāti un kvalitāti,
— mērķis Nr. 3: stiprināt partnerību ESS un ārpus tās, lai vēl vairāk uzlabotu tās produktivitāti un tās vadošo nozīmi oficiālajā statistikā pasaulē, un
— mērķis Nr. 4: nodrošināt, ka šāda statistika tiek konsekventi sniegta visā programmas darbības laikā, ar noteikumu, ka tas netraucē ESS prioritāšu noteikšanas mehānismu darbībai.
Šie konkrētie mērķi ir sadalīti dažādās prioritārās jomās, kuras aprakstītas turpmāk. Mērķi Nr. 1 un Nr. 4 ir aplūkoti sadaļā “I. Statistikas rezultāti”, mērķis Nr. 2 – “II. Eiropas statistikas sagatavošanas metodes” un mērķis Nr. 3 – “III. Partnerība”.
I. STATISTIKAS REZULTĀTI
1. Rādītāji
1.1. Stratēģija “Eiropa 2020”
Atbalsts stratēģijai “Eiropa 2020” lielā mērā izveidoja Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Minētajā programmā noteikta virkne mērķu un iniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās, piemēram, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, pienācīgu darbvietu veicināšana, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem veicināšana, Savienības mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, tostarp, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana, profesionālās apmācības un mācību mobilitātes veicināšana visa mūža garumā, aktīvas un veselīgas vecumdienas, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības samazināšana. Attiecīgā gadījumā ir vajadzīgi statistikas dati dzimumu dalījumā, lai izprastu ar diskrimināciju dzimuma dēļ saistītas parādības, īpašu uzmanību pievēršot vardarbībai dzimuma dēļ.
Nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu statistikas informāciju, kura ir savlaicīgi pieejama Eiropas pusgadam, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.
Mērķi īstenos, izmantojot:
— atjauninātus pamatmērķu rādītājus stratēģijai “Eiropa 2020” (nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, inovācijas, enerģijas/klimata pārmaiņu, izglītības, vides, sociālās aizsardzības, sociālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā), kas pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē,
— statistiku, lai atbalstītu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanas pārraudzību,
— papildu rādītājus, kas papildina Savienības ekonomikas, sociālās un vides politikas ex ante un ex post novērtējumu, un
— rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu, darba līgumus uz noteiktu laiku un darba līgumus uz nenoteiktu laiku, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā. Šiem rādītājiem būtu arī jāietver dati par dzimumu dalījumu.
1.2. Ekonomikas pārvaldība
Krīze un spriedze finanšu tirgos liecināja, ka jāpastiprina Savienības ekonomikas pārvaldība. Savienība jau ir veikusi izšķirošus pasākumus ekonomikas pārvaldības un koordinācijas jomā; dažiem no tiem būs liela statistiska ietekme papildus notiekošajām statistikas darbībām.
Izstrādāt jaunu un uzlabot esošo statistikas informāciju, kas ir svarīga Savienības lēmumu pieņēmējiem un visai sabiedrībai saistībā ar nostiprināto un integrēto Savienības ekonomikas pārvaldību un uzraudzības ciklu, integrējot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ekonomikas politiku.
Mērķi īstenos:
— sniedzot statistikas ieguldījumu makroekonomikas nelīdzsvarotības uzrādīšanai un analīzei,
— sniedzot statistikas ieguldījumu nostiprinātam Stabilitātes un izaugsmes paktam, īpaši pievēršoties kvalitatīvas statistikas veidošanai un sniegšanai par valsts budžeta deficītu un parādu,
— sniedzot statistikas izejas datus, lai efektīvi uzraudzītu ekonomisko nevienlīdzību,
— izstrādājot un sagatavojot rādītāju kopumu, lai mērītu konkurētspēju, un
— īstenojot uzticamu kvalitātes pārvaldību statistikas sagatavošanas procesā, arī ietverot iepriekšējos publisko finanšu datus un darba plūsmas dalībvalstīs.
Nodrošināt Savienības lēmumu pieņēmējus ar ticamu statistiku un rādītājiem administratīvām un reglamentējošām vajadzībām un lai uzraudzītu konkrētas Savienības politikas saistības.
Mērķi īstenos:
— nosakot administratīvām un reglamentējošām vajadzībām paredzētas statistikas darbības jomas, kas saskaņota ar lietotājiem, un
— attiecīgi definējot, īstenojot un izskaidrojot uzticamas kvalitātes pārvaldības ietvaru attiecībā uz šiem rādītājiem.
1.3. Ekonomikas globalizācija
Finanšu krīzes sociālā, ekonomiskā un cita veida ietekme, pārrobežu plūsmu pieaugums un ražošanas procesu sadrumstalotība parādīja vajadzību pēc saskaņotāka regulējuma un lielākām iespējām mērīt globalizēto ražošanu.
Uzlabot rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm Savienības lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai. Minētajai informācijai būtu jāpalīdz labāk saprast globalizācijas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.
Mērķi īstenos:
— atjauninot esošos rādītājus par ekonomikas globalizāciju (pieejami Komisijas (Eurostat) vietnē),
— izstrādājot jaunus rādītājus par globālajām vērtības ķēdēm, tostarp dabas resursu plūsmām un atkarību no tiem,
— datu sniegšana, kas ļauj analizēt pozitīvās un negatīvās sekas attiecībā uz Savienības tirgu, jo īpaši Savienības darba tirgu,
— analizējot globālās vērtības ķēdes, iespējams, ar atbilstīgām ieguldījuma/produkcijas tabulām un ar ārējās tirdzniecības un uzņēmumu statistikas palīdzību, tostarp mikrodatu sasaisti, un koordinējot šīs analīzes rezultātus ar Savienību interesējošām starptautiskām iniciatīvām, un
— izvērtējot nepieciešamību reformēt finanšu starpniecības pakalpojumu aprēķināšanu un sadalīšanu.
2. Uzskaites ietvari
Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojums “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” (“IKP un ne tikai”) un Stiglitz-Sen-Fitoussi ziņojuma par ekonomiskās darbības un sociālā progresa rādītājiem publicēšana deva jaunu impulsu ESS galvenā uzdevuma risināšanā, proti, kā iegūt labāku statistiku par transversālām jomām un integrētāku statistiku, lai aprakstītu sarežģītas sociālās, vides un ekonomikas parādības, kas sniedzas tālāk par tradicionālo ekonomikas rezultātu mērīšanu. ESS ietvaros darbā, kas saistīts ar IKP un ne tikai ar IKP, galvenā uzmanība tiek pievērsta trim prioritārajām jomām: statistikai par mājsaimniecību sektoru un statistikai, kas attiecas uz ienākumu sadali, patēriņu un turību, dzīves kvalitātes vairākdimensiju novērtēšanai un vides ilgtspējas novērtēšanai. Papildu impulsus sniedz jaunie pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko pieņēma 2015. gadā. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (EKS) veido integrētu un saskanīgu sistēmu visiem ekonomikas statistikas datiem, kuri jāpapildina ar citiem rādītājiem, lai politikas un lēmumu pieņemšanas vajadzībām nodrošinātu pilnīgāku informāciju. EKS 2010 pilnīga īstenošana tiks atbalstīta ar regulāriem kvalitātes un atbilstības novērtējumiem, ņemot vērā atkāpju piemērošanas pakāpenisko atcelšanu līdz 2020. gada beigām, kuras rezultātā tiks vēl vairāk uzlabots savlaicīgums un rādītāju pieejamība.
2.1. Ekonomikas un sociālie rezultāti
Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi vajadzību pēc kvalitatīviem makroekonomikas rādītājiem, lai labāk izprastu un analizētu ekonomikas svārstības, kā arī lai labāk izprastu un analizētu ekonomisko nevienlīdzību un tās ietekmi uz sabiedrību, tādējādi atvieglinot lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.
Mērīt ekonomikas rezultātus arī dažādu globalizācijas, dzīves kvalitātes, preču un pakalpojumu pieejamības, vides ilgtspējas, veselības, labklājības, sociālās kohēzijas un sociālās iekļaušanas dimensiju dalījumā. Izstrādāt regulējumu globalizētās ražošanas analīzei.
Mērķi īstenos:
— ieviešot un apkopojot gada un ceturkšņa nacionālos kontus, kā arī gada reģionālos kontus saskaņā ar EKS,
— sagatavojot rādītājus par ienākumu, patēriņa un labklājības sadalījumu mājsaimniecībās, saskaņojot nacionālo kontu apkopojumu ar mājsaimniecību apsekojuma vai administratīvajiem datiem,
— apkopojot savlaicīgu un kvalitatīvu cenu statistiku, it īpaši saskaņoto patēriņa cenu indeksu,
— stiprinot saiknes ar nacionālajiem kontiem sociālās aizsardzības, veselības un izglītības jomās,
— attīstot dzīves kvalitātes mērīšanas sistēmu, tādējādi nacionālajos kontos pastiprinot mājsaimniecību perspektīvu,
— attīstot ar “IKP un ne tikai” saistītus rādītājus, ar kuriem no nacionālo kontu perspektīvas mēra vides ilgtspējību un ārējo ietekmi,
— izveidojot datubāzi, lai mērītu izaugsmi un produktivitāti, ņemot vērā publiskā un privātā sektora produktivitātes izmaiņas,
— detalizētāk izstrādājot aktuālus sociālos rādītājus, tostarp uzlabotas īstermiņa prognozēšanas un ātro novērtējumu metodes,
— atbalsts makroekonomikas datu apmaiņas veikšanai starptautiskā mērogā, lai samazinātu slogu statistikas sagatavotājiem un uzlabotu salīdzināmu un konsekventu datu pieejamību lietotājiem,
— izstrādājot un pilnveidojot apkopotos rādītājus par ieņēmumiem un labklājības nevienlīdzības aspektiem,
— mērot un analizējot dzimumu nevienlīdzību, tostarp atalgojuma atšķirības,
— izstrādājot konceptuālo regulējumu globalizētās ražošanas analīzei,
— izstrādājot konceptuālo regulējumu dzīves kvalitātes un labklājības mērīšanai un
— pēc iespējas vairāk saskaņojot atbilstošos uzskaites un statistikas jēdzienus.
Nodrošināt galvenos makroekonomikas un sociālos rādītājus un galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus (PEEI) kā saskanīgu rādītāju kopumu, kas atbilst prasībām pēc Savienības un globālajiem statistikas datiem, un pielāgot PEEI, lai apmierinātu jaunās lietotāju vajadzības.
Mērķi īstenos:
— koordinējot informācijas paneļu izstrādi, kuros ir iekļauti galvenie makroekonomikas, sociālie un ilgtspējīgas attīstības rādītāji,
— saskaņojot metodoloģiju, ko izmanto makroekonomikas un sociālajiem rādītājiem un PEEI,
— uzlabojot rādītāju starptautisko salīdzināmību,
— uzlabojot instrumentus, lai atvieglinātu rādītāju interpretāciju un komunikāciju, un
— nodrošinot saskaņotas mājokļu cenu statistikas pieejamību un paplašināšanu visās dalībvalstīs.
2.2. Vides ilgtspēja
Vides aizsargāšana, saglabāšana un uzlabošana pašreizējām un nākamajām paaudzēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes apkarošana ir ļoti svarīgi aspekti Eiropas darba kārtībā un mērķi Līgumos. Efektīva politika šajās jomās nosaka vajadzību pēc dažādas statistikas informācijas.
Nodrošināt vides kontu un ar klimata pārmaiņām saistītos statistikas datus, ņemot vērā starptautiskās pārmaiņas šajā jomā.
Mērķi īstenos:
— tālāk izstrādājot saskaņotu vides kontu sistēmu kā galveno nacionālo kontu “satelītkontus” un sniedzot informāciju par emisijām atmosfērā, enerģijas patēriņu, dabas resursu plūsmām, izejmateriālu tirdzniecību, vides nodokļiem un vides aizsardzības izdevumiem, iespējams, aptverot arī dabai nekaitīgu izaugsmi/iepirkumu,
— tālāk izstrādājot eksperimentālos ekosistēmas kontus, kas ļautu izmantot esošās datu kopas, tostarp tās, kuras apkopojušas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras kā daļu no ilgtermiņa datu integrācijas iniciatīvas,
— tālāk izstrādājot paņēmienus, kā labāk izmantotu savāktos datus ar klimata pārmaiņām saistītai statistikai, un
— tālāk izstrādājot rādītājus, ar kuriem ir iespējams novērtēt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, pamatojoties uz esošajām datu kopām.
3. Dati
3.1. Uzņēmējdarbība
Daudzās ES politikas jomas uzmanība pievērsta Savienības uzņēmumiem. Turklāt tie ir atbildīgi par pamatdatu sniegšanu. Tādējādi uzņēmumu statistika plašā nozīmē ir ļoti pieprasīta, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu un arī lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izprast šīs politikas ietekmi, kurā nošķirti lieli uzņēmumi, uzņēmumi ar vidēja apmēra kapitālu un mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem arvien vairāk vajadzīga detalizēta un saskaņota statistika. Vienlaikus ir jāsamazina administratīvais un informācijas sniegšanas slogs.
Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz uzņēmējdarbības statistikas jomas pīlāru. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT). Nodrošināt kvalitatīvu statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā un kvalifikācijā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, attīstība un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība būtu jāvelta datu pieejamībai rūpniecības un pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši zaļās ekonomikas, digitālās ekonomikas, sadarbīgās ekonomikas, veselības ekonomikas, izglītības ekonomikas un sociālās ekonomikas nozarē.
Mērķi īstenos:
— atkārtoti izmantojot datus, kas pieejami statistikas sistēmā vai sabiedrībā, izveidojot kopēju juridisko pamatu uzņēmējdarbības statistikai un izveidojot kopēju infrastruktūru un instrumentus,
— sniedzot statistikas informāciju un rādītājus par uzņēmējdarbību, ko sagatavo katru gadu un biežāk,
— sniedzot statistikas informāciju, kas raksturo Eiropas vietu pasaulē un Savienības attiecības ar pārējo pasauli,
— sniedzot statistikas informāciju, ko izmanto globālo vērtības ķēžu analīzē, un Eurogrupas reģistru, kas izstrādāts kā pamats šķērsgriezuma jomu datu vākšanai par globalizāciju,
— līdzsvarojot statistikas vākšanu par preču tirdzniecību un pakalpojumu tirdzniecību, uzlabojot pieejamību datiem par pakalpojumiem un veicot darbības, kas līdzsvaro statistikas informāciju par pakalpojumiem un precēm,
— izstrādājot iekšējā tirgus uzraudzības instrumentus, piemēram, pārtikas cenu uzraudzības instrumentu un saistītos rādītājus,
— sniedzot statistiku par galvenajām inovācijas jomām un pētniecības un izstrādes rezultātiem, vairāk izmantojot patentu reģistrus un vairāk pētot un izmantojot individuālos mikrodatus,
— sniedzot statistiku par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu, optimizējot datu vākšanu un labāk sasaistot tūrisma datus ar citu jomu datiem, un
— sniedzot statistiku par resursu izlietojumu un resursu lietderību, pēc iespējas vairāk pamatojoties uz pašreizējiem datu apkopojumiem.
3.2. Tautu Eiropa
Eiropas iedzīvotāji ir Savienības politikas uzmanības centrā. Tādējādi, lai ne tikai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu un pārraudzītu sociālās politikas iznākumu, bet arī palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem novērtēt šo politikas jomu ietekmi uz viņu dzīvi un labklājību, sociālā statistika plašā nozīmē ir ļoti pieprasīta.
Nodrošināt statistiku par galvenajām sociālās politikas jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (jo īpaši iedzīvotāju novecošana, iedzīvotāju skaita sarukums, iedzīvotāju izkliedētība un migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziskā aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un jauna veida dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā minētos statistikas datus nodrošina dzimumu dalījumā tajās grupās, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz sociālās statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi REFIT.
Mērķi īstenos:
— izveidojot Eiropas sociālās statistikas konsolidēto pamata infrastruktūru, tostarp apsekojumu ceļā iegūto datu un administratīvo datu apkopojumus, un pašreizējo kopīgo pamata mainīgo lielumu kopumu,
— izstrādājot pamata sociālos apsekojumus, kas nodrošina datus (tostarp mikrodatus) par personām un mājsaimniecībām, kurus pilnveido ar papildu un ne tik bieži veiktu mikrodatu vākšanu,
— izstrādājot statistiku par izglītību un apmācību, tostarp pieaugušo izglītības apsekojuma racionalizēšanu un modernizēšanu,
— nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, izmantojot tādus rādītājus kā Džini indekss un attīstot ienākumu sadalījuma galvenās deciles, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību,
— veicot metodoloģisko darbu saistībā ar statistiku par fiziskām aktivitātēm un kultūru,
— sniedzot statistiku par drošību pret noziegumiem un par veselību, kā apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā ( 4 ), kā arī invaliditāti,
— īstenojot darbības, kas paredzētas darba programmā par migrācijas statistikas optimizēšanu, ņemot vērā jaunas problēmas, jo īpaši starptautiskās norises,
— sniedzot iedzīvotāju skaita prognozes un to ikgadējos atjauninājumus,
— izstrādājot visaptverošus rādītājus par migrantu situāciju Savienībā,
— veicinot sadarbību ar specializētām aģentūrām un organizācijām attiecībā uz bēgļu stāvokli,
— izstrādājot metodoloģiju brīvprātīgi sagatavojamam pārskatam par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, sadarbībā ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras darbojas šajā jomā,
— ieviešot sociālajai statistikai vienotu juridisko pamatu un izstrādājot kopīgu infrastruktūru un kopīgus instrumentus,
— nodrošinot dzīves kvalitātes indikatorus, kas mērītu sabiedrības progresu, un
— uzsākot priekšdarbus nākamajai tautas skaitīšanas kārtai (plānota 2021. gadā).
3.3. Ģeotelpiskā, vides, lauksaimniecības un citu nozaru statistika
Tādu statistikas datu kombinācija, kurā iekļauti ģeotelpiskie dati un ģeotelpiskā analīze, pavērs jaunas iespējas, ar kurām turpmāk nodarbosies ESS. Konkrētiem jautājumiem, piemēram, konfidencialitātei un maza mēroga aplēšu statistiskajam derīgumam, jāvelta īpaša uzmanība.
Turpmāk liela nozīme būs enerģijas un transporta statistikai, lai atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020” un klimata pārmaiņu apkarošanas politiku.
Lauksaimniecība joprojām būs svarīga Savienības politikas joma. Kopējā lauksaimniecības politika uzsver vajadzību pēc dzīvotspējīgas pārtikas ražošanas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un rīcības klimata jomā, kā arī līdzsvarotas teritoriālās attīstības, kas ir minētās politikas jomas galvenie mērķi. Uzmanība tiks vērsta uz vides, bioloģiskās daudzveidības/ekosistēmas, ekonomikas, cilvēku veselības un drošības, kā arī sociālajiem jautājumiem.
Atbalstīt tādas politikas veidošanu, kura pamatojas uz faktiem, elastīgāk un vairāk izmantojot telpisko informāciju saistībā ar sociālo, teritoriālo, ekonomikas un vides statistikas informāciju par reģioniem, reģionu tipoloģijām, pilsētām un urbanizācijas līmeni.
Mērķi īstenos:
— turpmāk attīstot, uzturot un nodrošinot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK ( 5 ) izveidotās Telpiskās informācijas infrastruktūras Eiropas Kopienā (INSPIRE) un jo īpaši Savienības ģeoportāla darbību,
— darot pieejamu virkni ģeogrāfiskās informācijas datu, sadarbojoties ar Savienības programmām par zemes izmantošanas apsekojumiem un attālo izpēti, un
— attiecīgā gadījumā integrējot statistikas datus, šādi izveidojot daudzu avotu elastīgu infrastruktūru, lai nodrošinātu mērķtiecīgu telpas un laika analīzi,
— īstenojot statistiku par zemes izmantošanu un zemes pārklājumu, un
— saskaņojot statistikas datus par reģioniem, pilsētām un teritoriālajām tipoloģijām.
Nodrošināt vides statistiku, lai atbalstītu politikas veidošanas procesu Savienībā.
Mērķi īstenos, izmantojot:
— galveno vides statistikas datu kopumu par resursiem, piemēram, par atkritumiem un otrreizējo pārstrādi, izejmateriālu krājumiem, ekosistēmas pakalpojumiem un bioloģisko daudzveidību valsts un, ja iespējams, reģiona līmenī, un galveno ar klimata pārmaiņām saistīto statistikas datu kopumu, lai atbalstītu ietekmes mazināšanas un pielāgošanas darbības un politiku visos attiecīgajos līmeņos, sākot no vietējā līdz Savienības līmenim.
Nodrošināt enerģijas un transporta statistiku, lai atbalstītu Savienības politikas jomas.
Atbilstīgi Komisijas prioritātei “Eiropas Enerģētikas savienība” un pēc iespējas vairāk pamatojoties uz pašreizējiem datiem, īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikai, kas attiecas uz enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas, enerģētiskās nabadzības aspektiem, energoapgādes drošību un aprites ekonomiku. Turklāt enerģētikas statistikai būs jāatbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku.
Mērķi īstenos, sagatavojot un izplatot statistiku par:
— atjaunīgo enerģiju,
— enerģijas ietaupījumiem/energoefektivitāti,
— transporta drošību, pasažieru mobilitāti, ceļu satiksmes intensitātes mērīšanu un kombinēto kravas transportu un
— atkarību no enerģijas un energoapgādes drošību.
Nodrošināt lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības statistiku, lai izstrādātu un uzraudzītu kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kurā atspoguļoti galvenie Savienības stratēģiskie mērķi attiecībā uz ilgtspēju, kā arī lauku attīstību, veicot regulāras darbības saistībā ar statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz lauksaimniecības statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi REFIT.
Mērķi īstenos:
— pārskatot un vienkāršojot lauksaimniecības datu vākšanu atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai pēc 2013. gada,
— pārveidojot lauksaimniecības datu vākšanas procesus, īpaši ar mērķi uzlabot sniegto datu kvalitāti un savlaicīgumu,
— rūpīgi pārskatot zemes izmantojuma/pārklājuma datu pārvaldības sistēmu un uz šā pamata izstrādāto un ieviesto jauno sistēmu,
— īstenojot saskaņoto agrovides rādītāju datu vākšanas sistēmu, kas, ja iespējams, pamatojas uz pašreizējiem datiem,
— sniedzot pienācīgos dalījumus pēc reģiona,
— īstenojot un izplatot galveno mežsaimniecības datu kopumu no mežsaimniecības integrētajiem vides un ekonomiskajiem kontiem, piemēram, meža platība, kokaudžu daudzums un vērtība un mežsaimniecības un mežizstrādes ekonomiskie konti,
— sagatavojot un īstenojot lauksaimniecības skaitīšanu, kas plānota 2020. gadā un
— ieviešot vienotu juridisko pamatu ar lauksaimniecību saistītai statistikai un izstrādājot kopīgu infrastruktūru un kopīgus instrumentus.
II. EIROPAS STATISTIKAS SAGATAVOŠANAS METODES
ESS patlaban saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. No Eiropas statistikas tiek sagaidīts arvien vairāk tās tvēruma, kvalitātes un salīdzināmības ziņā. Līdz ar globalizāciju ir radusies kompleksa situācija, kuru oficiālajai statistikai ir jāspēj raksturot un kura ir saistīta ar metodoloģiskām problēmām. Nepārtraukti pieaugošā datu pieejamība no privātiem un publiskiem datu sniedzējiem rada potenciālu oficiālās statistikas savlaicīguma un atbilstīguma uzlabošanai, kā arī atbildētības noslodzes samazināšanai. Lai risinātu šos jautājumus, vienlaikus saskaroties ar resursu nepietiekamību, ESS, pamatojoties uz holistisku pieeju, pakāpeniski īstenos ESS Vīzijā 2020. gadam izvirzītos stratēģiskos mērķus, lai sasniegtu kvalitātes un efektivitātes pieaugumu:
— aktīvi iesaistīties regulārā dialogā ar lietotājiem, lai dziļāk izprastu to vajadzības, atzīstot, ka dažādām lietotāju grupām ir dažādas vajadzības, kurām jārod pareizā pieeja,
— sniegt augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus un piemērot uz kvalitāti vērstu pieeju ESS vadībai, organizācijai un pārvaldībai,
— statistikas produktu un pakalpojumu pamatā izmantot gan tradicionālos apsekojumus, gan citus avotus, tostarp administratīvos datus, ģeotelpiskos datus un, ja iespējams, lielos datus,
— iegūt piekļuvi jauniem datu avotiem un izstrādāt metodes un rast piemērotas tehnoloģijas, lai varētu izmantot šādus datu avotus Eiropas statistikas uzticamai sagatavošanai,
— uzlabot statistikas sagatavošanas efektivitāti, vēl vairāk pastiprinot apmaiņu ar zināšanām, pieredzi un metodēm, kā arī attiecīgā un pienācīgi pamatotā gadījumā – instrumentu, datu, pakalpojumu un resursu kopīgu lietošanu. Kopīgais atsauces satvars būs uzņēmuma arhitektūra, un šīs sadarbības pamatā būs saskaņoti standarti un tehnoloģiju un statistikas infrastruktūras kopīgi elementi,
— īstenot Eiropas statistikas izplatīšanas un saziņas stratēģiju, kas ir pietiekami elastīga, lai pielāgotos jaunām tehnoloģijām, palīdzētu orientēties datu revolūcijas pasaulē un kalpotu par uzticamu demokrātijas pīlāru.
1. ESS kvalitātes pārvaldība
Īstenot kvalitātes pārvaldības sistēmu ESS, balstoties uz prakses kodeksu.
Stiprināt apmaiņu ar labo praksi prakses kodeksa ieviešanā un nodrošināt, ka kvalitātes ziņošana apmierina dažādas lietotāju vajadzības.
Mērķus īstenos:
— ieviešot jaunu integrētu, efektīvu un mērķim atbilstošu kvalitātes garantēšanas mehānismu, balstoties uz prakses kodeksu un ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējumu,
— novērtējot atbilstību prakses kodeksam,
— saskaņojot ESS un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) kvalitātes nodrošināšanas regulējumu,
— apmierinot lietotāju vajadzības kvalitātes ziņošanā un
— standartizējot kvalitātes ziņojumus dažādās statistikas nozarēs Savienības līmenī.
2. Prioritāšu noteikšana un vienkāršošana
ESS patlaban saskaras ar nozīmīgu uzdevumu, proti, kā nodrošināt kvalitatīvu Eiropas statistiku, lai apmierinātu augošās vajadzības pēc statistikas, ņemot vērā dalībvalstu būtiski samazinātos budžetus un nulles izaugsmi personāla politikas jomā Komisijā un dalībvalstīs un to, ka dažās iestādēs tas izraisīs īstu cilvēkresursu samazinājumu. Ievērojot šos resursu ierobežojumus Eiropas un valstu līmenī, ir svarīgi pastiprināt prioritāšu noteikšanu un vienkāršošanas pasākumus, kas prasa visu ESS partneru apņemšanos. Prioritāšu noteikšanas mehānismu ieviesa kā gada darba programmu sagatavošanas neatņemamu sastāvdaļu, un to īstenos visu programmas darbības laiku. Cita starpā tas nozīmē, ka katru gadu tiek pārskatītas pašreizējās statistikas prasības, pārskatīšanu sākot ar Komisijas ierosinātajām iniciatīvām statistikas prasību samazināšanai, ņemot vērā lietotāju, sagatavotāju un respondentu intereses. Šis process būtu jānodrošina, cieši sadarbojoties ar Eiropas statistikas lietotājiem un tās sagatavotājiem.
Īstenot prioritāšu noteikšanas mehānismu ESS, lai vienkāršotu informācijas sniegšanas prasības un pielāgotos jaunajām vajadzībām pēc statistikas, vienlaikus ņemot vērā ierobežojumus, ar kuriem saskaras sagatavotāji, informācijas sniegšanas slogu un lietotāju vajadzības.
Mērķi īstenos:
— definējot prioritātes un atbilstīgi minētajām prioritātēm piešķirtos resursus,
— definējot ESS prioritātes kā 9. pantā minētās gada darba programmas sastāvdaļu,
— ņemot vērā gada darba programmas rezultātus, kas gūti, apspriežoties ar lietotājiem un sagatavotājiem, un
— informējot lietotājus par vienkāršojamām statistikas jomām un samazināmo/pārtraucamo datu vākšanu.
3. Statistika, kas apmierina daudzas vajadzības, un efektivitātes ieguvumi statistikas sagatavošanā
Ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar ESS ieviešanu, pakāpeniski ieviest ESS darbības uzbūvi, kas ļauj veikt integrētāku Eiropas statistikas sagatavošanu; saskaņot un standartizēt statistikas sagatavošanas metodes un metadatus; veicināt statistikas sagatavošanas procesu horizontālo (visu statistikas jomu) un vertikālo (visu ESS partneru) integrāciju ESS, ievērojot subsidiaritātes principu; izmantot un integrēt dažādus datu avotus; sagatavot statistiku, kas apmierina daudzas vajadzības. Īpaša uzmanība jāpievērš konfidencialitātes jautājumiem, kas radīsies līdz ar mikrodatu un administratīvo reģistru lielāku izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un apmaiņu.
Mērķus īstenos:
— plašāk lietojot atbilstīgus administratīvos datus visās statistikas jomās,
— identificējot un izmantojot jaunos Eiropas statistikas datu avotus,
— Komisijas (Eurostat) un valstu statistikas iestādes vairāk iesaistot administratīvo reģistru plānošanā,
— plašāk izmantojot statistiskās saskaņošanas un statistikas datu sasaistes metodes, lai paplašinātu Eiropas statistikas piedāvājumu,
— izmantojot Eiropas pieeju statistikai, lai īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos strauji reaģētu uz politikas vajadzībām,
— Eiropas statistikas sagatavošanas procesu vairāk integrējot ar ESS koordinētu darbību starpniecību,
— turpinot saskaņot statistikas jēdzienus statistikas jomās,
— izstrādājot un īstenojot elastīgas IT atsauces infrastruktūras un tehniskos standartus, lai uzlabotu sadarbspēju, datu un metadatu apmaiņu un kopīgu datu modelēšanu,
— izmantojot standarta IT rīkus visos statistikas darījumu procesos,
— izstrādājot saskaņotas metodoloģijas (tostarp jauktu metožu pieejas datu vākšanā) un saskaņotu metadatu plašāku izmantošanu un pieejamību, šai nolūkā izstrādājot metodoloģiskos standartus,
— stiprinot statistisko uzņēmumu reģistru nozīmi kā tādu instrumentu, kur tiek glabāta informācija par visu ar uzņēmējdarbību saistīto statistikas datu statistikas vienībām un ko izmanto kā nacionālo kontu avotu, un
— uzlabojot metadatu sniegšanu, t. i., pamatinformāciju par datu vākšanu, datu kvalitāti un to, kā pasniegt vieglāk saprotamus datus lietotājiem.
Nodrošināt ESS labu darbību un saskaņotību, izmantojot efektīvu sadarbību un komunikāciju.
Mērķi īstenos:
— efektīvi un lietderīgi atbalstot partnerību ESS,
— definējot un īstenojot procesus, lai sadalītu slogu un darbus ESS, un
— turpinot izstrādāt un sagatavot darbībai sadarbības tīklus.
4. Izplatīšana un komunikācija
Eiropas iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai viegli un bez šķēršļiem piekļūt Eiropas statistikai, lai viņi varētu šādus datus izmantot izglītībā un lēmumu pieņemšanā. Šis mērķis tiks īstenots, uzlabojot Eiropas statistikas draudzīgumu lietotājiem un veicinot datu pieejamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš statistikas datu, tostarp diagrammu un karšu, vieglai iegūstamībai un apmaiņai, lai tos varētu praktiski izmantot. Lielākam skaitam iedzīvotāju būtu jāgūst labums no Eiropas statistikas, tādējādi efektīvi dodot ieguldījumu statistikas informācijas izplatīšanā sabiedrībai.
Padarīt ESS par visu lietotāju un jo īpaši sabiedrības un privāto lēmumu pieņēmēju nozīmīgāko Eiropas statistikas datu avotu, sniedzot kvalitatīvu statistikas informācijas pakalpojumu, kas darbojas, pamatojoties uz principu par brīvu un vieglu piekļuvi Eiropas statistikai.
Pastiprināt un paplašināt statistikas lietotāju un sagatavotāju dialogu, lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc augstas kvalitātes statistikas. Agrīna lietotāju iesaistīšana jaunās izstrādēs ir galvenais faktors ESS efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā.
Paplašināt un racionalizēt izplatīšanas produktu spektru, lai apmierinātu to lietotāju vajadzības, kas izmanto jaunās tehnoloģijas.
Izveidot izmaksu lietderības principam atbilstošu, integrētu un drošu infrastruktūru ESS, lai zinātniskos nolūkos piekļūtu konfidenciālajiem datiem.
Mērķi īstenos:
— atzīstot ESS par nozīmīgāko Eiropas statistikas lietotāju datu avotu,
— ieviešot integrēto drošo infrastruktūru, lai piekļūtu Savienības mikrodatiem,
— ieviešot sistēmu, kurā apstrādā lietotāju pieprasījumus par tūlītēju piekļuvi un konsultē par statistikas informācijas interpretāciju,
— pielāgojot produktu izplatīšanu lietotāju vajadzībām, izmantojot jaunas tehnoloģijas,
— sniedzot lielāku skaitu statistikas datu par pārnozaru jautājumiem,
— plašāk izmantojot jaunu komunikācijas un izplatīšanas tehnoloģiju (piemēram, SDMX),
— palielinot mikrodatu kopuma piedāvājumu statistiskās pētniecības vajadzībām saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par datu konfidencialitāti, un
— sagatavojot datu kopumus, lai veicinātu statistikas datu izmantošanu izglītojošiem un pētniecības mērķiem, un
— identificējot pašreizējās un nākotnes vajadzības pēc datiem, lai nodrošinātu daudzfunkcionālus un galalietotājam pielāgotus produktus un pakalpojumus.
5. Apmācība, inovācija un pētniecība
Apmierināt mācību un attīstības vajadzības ESS, pamatojoties uz apmācību kursu un mācību un attīstības iespēju kombināciju.
Uzlabot sadarbību starp ESS locekļiem, lai nodotu zināšanas un apmainītos un īstenotu labo praksi un kopējas inovatīvas pieejas statistikas sagatavošanā.
Organizēt pētniecības kopienu pasākumus, dalību un ieguldījumu statistikas sagatavošanas ķēžu un oficiālās statistikas informācijas uzlabošanā.
Mērķi īstenos:
— izveidojot pēcdiploma izglītību (piemēram, oficiālās statistikas maģistrs),
— nodrošinot apmācību programmas, lai apmierinātu lietotāju un citu iedzīvotāju vajadzības,
— pētniecības projektu rezultātus plašāk piemērojot statistikas sagatavošanā un izplatīšanā,
— analizējot nepieciešamību pēc jaunām prasmēm saistībā ar datu zinātni un to integrēšanu apmācību programmās,
— atzīstot ESS par statistikas pētniecības kopienu nozīmīgāko datu avotu,
— plaši iesaistot pētniecības kopienu oficiālās statistikas pētniecībā un
— ieviešot piemērotus instrumentus, lai apmainītos ar praksi un īstenotu kopīgus risinājumus ESS.
III. PARTNERĪBA
1. Partnerība ESS un ārpus tās
Īstenojot partnerību, valstu statistikas iestādes un Komisija (Eurostat) ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.
Īstenot uzlaboto ESS pārvaldības regulējumu.
Mērķis tiks panākts, īstenojot Regulas (EK) Nr. 223/2009 un Komisijas Lēmuma 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat ( 6 ) pārskatīšanu.
Nostiprināt Komisijas (Eurostat) kā Eiropas Savienības Statistikas biroja koordinējošo funkciju.
Mērķi īstenos, izmantojot:
— Komisijas (Eurostat) iesaisti visās Komisijas iniciatīvās attiecībā uz statistikas aspektiem (agrīnā posmā) un
— regulāros ieinteresēto personu dialogus augstākajā vadības līmenī.
Stiprināt sadarbību ar ECBS un Eiropas un starptautiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas datu sagatavošanā statistikas vai administratīvām vajadzībām, izmantojot kopīgus projektus un koordinētu attīstību. Nodrošināt Savienības un starptautisko standartu atbilstību.
Mērķi īstenos:
— īstenojot kopīgo kvalitātes nodrošināšanas regulējumu ESS un ECBS,
— palielinot Komisijas (Eurostat) līdzdalību starptautiskās konsultāciju grupās,
— definējot un īstenojot jaunos sadarbības veidus, lai nodrošinātu statistikas nozares sasniegumu labāku koordināciju starp starptautiskām iestādēm un darbu efektīvu sadali, un
— īstenojot jauno Apvienoto Nāciju Organizācijas Nacionālo kontu sistēmu, EKS, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un ekonomisko kontu sistēmu, Eiropas vides ekonomiskos kontus un maksājumu bilances rokasgrāmatas.
Veicināt un īstenot statistikas konsultāciju un statistikas atbalsta darbības valstīs, kuras atrodas ārpus Savienības, atbilstoši Savienības ārpolitikas prioritātēm, īpaši pievēršoties paplašināšanai un Eiropas kaimiņattiecību politikai.
Mērķi īstenos:
— īstenojot ESS vadību starptautiskā mērogā,
— sniedzot datus Savienības ārpolitikas vajadzībām,
— atbalstot Komisijas dienestus attīstības un starptautiskās sadarbības politikas īstenošanā, to attiecībās ar starptautiskajām organizācijām un kopīgo statistisko interešu jomās ar trešo valstu reģioniem vai trešām valstīm,
— izplatot atbilstīgus statistikas datus, lai atbalstītu paplašināšanās procesu un sarunas,
— palielinot Eiropas iedzīvotāju izpratni par oficiālās statistikas nozīmi un informējot par šo statistiku visas ieinteresētās personas, katru gadu 20. oktobrī atzīmējot Eiropas statistikas dienu,
— izplatot atbilstīgus statistikas datus, lai atbalstītu Eiropas kaimiņattiecību politiku un attiecīgos asociācijas nolīgumus,
— popularizējot Eiropas vērtības un tādas iniciatīvas kā Eiropas Statistikas prakses kodekss, ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējums un pieeju standartizācija un saskaņošana attiecībā uz trešām valstīm un reģioniem,
— samazinot pieprasījumus pēc atkāpēm, ko iesniedz jaunās dalībvalstis un kā rezultātā nav pieejami dati,
— parakstot nolīgumus un saprašanās memorandus ar trešām valstīm,
— izstrādājot un īstenojot tehniskās sadarbības programmas,
— tehnisko atbalstu pievēršot datu saskaņošanai un sniegšanai un
— uzlabojot ESS dalībnieku sadarbības un koordinēšanas pasākumus.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 2 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
( 3 ) OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.
( 4 ) OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.
( 5 ) OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.
( 6 ) OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.
