Go to unilingual display
Display information about this document

?

21.5.2014    | EN | Official Journal of the European Union | L 151/121.5.2014    | LV | Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis | L 151/1
DIRECTIVE 2014/62/EU OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCILEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/62/ES
of 15 May 2014(2014. gada 15. maijs)
on the protection of the euro and other currencies against counterfeiting by criminal law, and replacing Council Framework Decision 2000/383/JHApar euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI
THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION,EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular Article 83(1) thereof,ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu,
Having regard to the proposal from the European Commission,ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
After transmission of the draft legislative act to the national parliaments,pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
Having regard to the opinion of the European Central Bank (1),ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
Having regard to the opinion of the European Economic and Social Committee (2),ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
Acting in accordance with the ordinary legislative procedure (3),saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
Whereas:tā kā:
(1) | As the single currency shared by the Member States of the euro area, the euro has become an important factor in the Union's economy and the everyday life of its citizens. However, since its introduction in 2002, as a currency continuously targeted by organised crime groups active in money counterfeiting, counterfeiting of the euro has caused financial damage of at least EUR 500 million. It is in the interests of the Union as a whole to oppose and pursue any activity that is likely to jeopardise the authenticity of the euro by counterfeiting.(1) | Euro ir vienotā valūta, ko lieto dalībvalstīs, kuras ir eurozonas dalībnieces, tādēļ euro ir kļuvis par svarīgu faktoru Savienības ekonomikā un par tās pilsoņu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tomēr kopš euro ieviešanas 2002. gadā šo valūtu pastāvīgi ir apdraudējušas naudas viltošanā iesaistītas organizētās noziedzības grupas, un euro viltošana ir radījusi finansiālus zaudējumus vismaz EUR 500 miljonu apmērā. Visas Savienības interesēs ir vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt euro autentiskumu.
(2) | Counterfeit money has a considerable ill-effect on society. It harms citizens and businesses that are not reimbursed for counterfeits even if received in good faith. It could lead to consumer concerns regarding the sufficient protection of cash and to the fear of receiving counterfeit notes and coins. It is therefore of fundamental importance to ensure trust and confidence in the authenticity of notes and coins for citizens, businesses and financial institutions in all Member States as well as in third countries.(2) | Viltotai naudai ir ievērojama negatīva ietekme uz sabiedrību. Tā kaitē pilsoņiem un uzņēmumiem, jo radītie zaudējumi netiek atlīdzināt pat tad, ja viltojumi saņemti labticīgi. Tas varētu likt patērētājiem šaubīties par skaidras naudas pietiekamu aizsardzību un radīt bailes, ka tie var saņemt viltotas banknotes un monētas. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai pilsoņi, uzņēmumi un finanšu iestādes visās dalībvalstīs un trešās valstīs uzticētos banknošu un monētu autentiskumam.
(3) | It is essential to ensure that effective and efficient criminal law measures protect the euro and any other currency whose circulation is legally authorised in an appropriate way in all Member States.(3) | Ir būtiski nodrošināt, lai efektīvi un iedarbīgi krimināltiesiski pasākumi aizsargātu euro un citas valūtas, kuru apgrozība visās dalībvalstīs ir likumīgi atļauta piemērotā veidā.
(4) | Council Regulation (EC) No 974/98 (4) obliges the Member States whose currency is the euro to ensure adequate sanctions against counterfeiting and falsification of euro notes and coins.(4) | Padomes Regulā (EK) Nr. 974/98 (4) paredzēts pienākums dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, nodrošināt atbilstīgus sodus par euro banknošu un monētu viltošanu un falsifikāciju.
(5) | Council Regulations (EC) No 1338/2001 (5) and (EC) No 1339/2001 (6) lay down measures necessary for the protection of the euro against counterfeiting, in particular measures to withdraw counterfeit euro notes and coins from circulation.(5) | Padomes Regulās (EK) Nr. 1338/2001 (5) un (EK) Nr. 1339/2001 (6) ir paredzēti pasākumi, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, un jo īpaši pasākumi viltotu euro banknošu un monētu izņemšanai no apgrozības.
(6) | The International Convention for the Suppression of Counterfeiting Currency signed at Geneva on 20 April 1929 and its Protocol (the ‘Geneva Convention’) (7) lays down rules to effectively prevent, prosecute and punish the offence of counterfeiting currency. In particular, it aims at ensuring that severe criminal penalties and other sanctions can be imposed for offences of counterfeiting currency. All contracting parties to the Geneva Convention have to apply the principle of non-discrimination to currencies other than their domestic currency.(6) | Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu, kas parakstīta 1929. gada 20. aprīlī Ženēvā, un tās protokolā (“Ženēvas konvencija”) (7) ir paredzēti noteikumi, lai efektīvi novērstu naudas viltošanas nodarījumus, veiktu kriminālvajāšanu un sodītu par tiem. Jo īpaši tās mērķis ir nodrošināt, ka par naudas viltošanas nodarījumiem var piemērot bargus kriminālsodus un citas sankcijas. Visām Ženēvas konvencijas līgumslēdzējām pusēm ir jāpiemēro nediskriminēšanas princips attiecībā uz valūtu, kas nav attiecīgās valsts valūta.
(7) | This Directive supplements the provisions and facilitates the application of the Geneva Convention by the Member States. To that end, it is important that the Member States are parties to the Geneva Convention.(7) | Šī direktīva papildina Ženēvas konvencijas noteikumus un atvieglo tās piemērošanu dalībvalstīs. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai dalībvalstis būtu Ženēvas konvencijas puses.
(8) | This Directive builds on and updates Council Framework Decision 2000/383/JHA (8). It complements that Framework Decision with further provisions on the level of sanctions, on investigative tools and on the analysis, identification and detection of counterfeit euro notes and coins during judicial proceedings.(8) | Šī direktīva pamatojas uz Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (8) un atjaunina to. Tā papildina minēto pamatlēmumu ar papildu noteikumiem par sankciju līmeni, izmeklēšanas līdzekļiem un viltotu euro banknošu un monētu analīzi, identificēšanu un atklāšanu tiesvedības procesu laikā.
(9) | This Directive should protect any note and coin whose circulation is legally authorised, irrespective of whether it is made of paper, metal or any other material.(9) | Šai direktīvai būtu jāaizsargā visas banknotes un monētas, kas apgrozībā atrodas likumīgi, neatkarīgi no tā, vai tās ir izgatavotas no papīra, metāla vai kāda cita materiāla.
(10) | The protection of the euro and other currencies calls for a common definition of the criminal offences related to the currency counterfeiting as well as for common, effective, proportionate and dissuasive sanctions both for natural and legal persons. In order to ensure consistency with the Geneva Convention, this Directive should provide for the same offences to be punishable as in the Geneva Convention. Therefore, the production of counterfeit notes and coins and their distribution should be a criminal offence. Important preparatory work to those offences, for example the production of counterfeiting instruments and components, should be punished independently. The common aim of those definitions of offences should be to act as a deterrent to any handling of counterfeit notes and coins, instruments and other means for counterfeiting.(10) | Euro un citu valūtu aizsardzībai nepieciešams ieviest kopēju definīciju noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar naudas viltošanu, un kopējas, iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas gan fiziskām, gan juridiskām personām. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Ženēvas konvenciju, šajā direktīvā būtu jāparedz, ka ir sodāmi tādi paši nodarījumi, kādi paredzēti Ženēvas konvencijā. Tādēļ viltotu banknošu un monētu izgatavošanai un izplatīšanai vajadzētu būt noziedzīgam nodarījumam. Svarīgs sagatavošanās darbs minētajiem nodarījumiem, piemēram, viltošanai paredzētu instrumentu un sastāvdaļu izgatavošana, būtu jāsoda atsevišķi. Minēto nodarījumu definīciju kopējam mērķim vajadzētu būt atturošas iedarbības nodrošināšanai attiecībā uz jebkādu rīcību ar viltotām banknotēm un monētām, viltošanai paredzētiem instrumentiem un citiem līdzekļiem.
(11) | The misuse of legal facilities or material of authorised printers or mints for the production of unauthorised notes and coins for fraudulent use should also be a criminal offence. Such misuse covers the situation where a national central bank or mint or other authorised industry produces notes or coins exceeding the quota authorised by the European Central Bank (ECB). It also covers the situation where an employee of an authorised printer or mint abuses the facilities for his or her own purposes. That conduct should be punishable as a criminal offence even if the authorised quantities have not been exceeded, because the notes and coins produced would, once circulated, not be distinguishable from authorised currency.(11) | Arī ļaunprātīga drukātavu un kaltuvju likumīgo iekārtu un materiālu izmantošana neatļautu banknošu un monētu izgatavošanai, lai tās izmantotu krāpnieciskos nolūkos, būtu jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Šāda ļaunprātīga izmantošana ietver situāciju, kad valsts centrālā banka vai kaltuve vai cita pilnvarota ražotne izgatavo banknotes vai monētas, pārsniedzot Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļautās kvotas. Tā ietver arī situāciju, kad pilnvarotas drukātavas vai kaltuves darbinieks ļaunprātīgi izmanto iekārtas savos nolūkos. Minētajai rīcībai vajadzētu būt sodāmai kā noziedzīgam nodarījumam pat tad, ja atļautais daudzums nav pārsniegts, jo izgatavotās banknotes un monētas pēc to laišanas apgrozībā nevarētu atšķirt no atļautas valūtas.
(12) | Notes and coins which the ECB or the national central banks and mints have not yet formally issued should also fall under the protection of this Directive. Thus, for instance, euro coins with new national sides or new series of euro notes should be protected before they have officially been put into circulation.(12) | Šajā direktīvā paredzētajai aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz banknotēm un monētām, ko ECB vai valstu centrālās bankas un kaltuves vēl nav oficiāli emitējušas. Tādējādi, piemēram, euro monētas ar jauniem reversiem dalībvalstīs vai jaunas euro banknošu sērijas būtu jāaizsargā pirms to oficiālās laišanas apgrozībā.
(13) | Incitement, aiding and abetting and attempt to commit the main counterfeiting offences, including the misuse of legal facilities or material and including the counterfeiting of notes and coins not yet issued but designated for circulation, should also be penalised where appropriate. This Directive does not require Member States to render punishable an attempt to commit an offence relating to an instrument or component for counterfeiting.(13) | Attiecīgos gadījumos būtu jāsoda arī par kūdīšanu, palīdzēšanu un atbalstīšanu un galveno viltošanas nodarījumu mēģinājumu, tostarp likumīgo iekārtu un materiālu ļaunprātīgu izmantošanu un banknošu un monētu viltošanu, kas vēl nav emitētas, bet paredzētas apgrozībai. Šajā direktīvā dalībvalstīm nav paredzēts pienākums padarīt sodāmu mēģinājumu izdarīt nodarījumu, kas saistīts ar viltošanas instrumentu vai sastāvdaļu.
(14) | Intention should be a part of all the elements constituting the offences laid down in this Directive.(14) | Visām šajā direktīvā paredzēto nodarījumu sastāvdaļām vajadzētu būt saistītām ar nodomu.
(15) | Currency counterfeiting is traditionally a crime subject to a high level of sanctions in the Member States. That is due to the serious nature and the impact of the crime on citizens and businesses, and due to the need to ensure the trust of citizens and businesses in the genuine character of the euro and other currencies. That holds particularly true for the euro, which is the single currency of over 330 million people in the euro area and which is the second most important international currency.(15) | Naudas viltošana tradicionāli ir noziedzīgs nodarījums, par ko dalībvalstīs paredzēti bargi sodi. Tas ir šīs noziedzības smaguma un ietekmes uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem dēļ un tādēļ, ka ir jānodrošina, lai iedzīvotāji un uzņēmumi uzticētos euro un citu valūtu autentiskumam. Minētais jo īpaši attiecas uz euro, kas ir vienota valūta vairāk nekā 330 miljoniem iedzīvotāju eurozonā un kas ir otrā svarīgākā starptautiskā valūta.
(16) | Member States should provide for criminal sanctions in their national law in respect of the provisions of Union law on combating currency counterfeiting. Those sanctions should be effective, proportionate and dissuasive and should include imprisonment. The minimum level of the maximum term of imprisonment provided for in this Directive for the offences laid down herein should apply at least to the most serious forms of those offences.(16) | Dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāparedz kriminālsodi attiecībā uz Savienības tiesību aktu noteikumiem par cīņu pret naudas viltošanu. Minētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem, un tiem vajadzētu ietvert brīvības atņemšanu. Šajā direktīvā paredzētā maksimālā brīvības atņemšanas termiņa par tajā paredzētajiem nodarījumiem minimālais līmenis būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem minēto nodarījumu veidiem.
(17) | The levels of the sanctions should be effective and dissuasive but should not go beyond what is proportionate to the offences. Although intentionally passing on counterfeit currency which has been received in good faith could be sanctioned with a different type of criminal sanction, including fines, in the national law of the Member States, those national laws should provide for imprisonment as a maximum sanction. Imprisonment sanctions for natural persons will serve as a strong deterrent for potential criminals, with effect all over the Union.(17) | Sodu līmeņiem vajadzētu būt iedarbīgiem un atturošiem, bet samērīgiem ar nodarījumiem. Lai gan par labticīgi saņemtas viltotas valūtas tīšu nodošanu tālāk dalībvalstu tiesību aktos varētu paredzēt atšķirīga veida kriminālsodu, tostarp naudas sodus, minētajos valstu tiesību aktos kā maksimālais sods būtu jāparedz brīvības atņemšana. Brīvības atņemšanas sodi fiziskām personām kalpos par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzniekiem un darbosies visā Savienībā.
(18) | As this Directive establishes minimum rules, Member States can adopt or maintain more stringent rules for currency counterfeiting offences.(18) | Tā kā šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus par valūtas viltošanas nodarījumiem.
(19) | This Directive is without prejudice to the general rules and principles of national criminal law on the application and execution of sentences in accordance with the concrete circumstances in each individual case.(19) | Šī direktīva neskar vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos krimināltiesību jomā par spriedumu piemērošanu un izpildi saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.
(20) | Since confidence in the genuine character of notes and coins can also be harmed or threatened by the conduct of legal persons, legal persons should be liable for the offences committed on their behalf.(20) | Tā kā arī juridisku personu darbības var kaitēt uzticībai banknošu un monētu autentiskumam vai apdraudēt to, juridiskām personām būtu jānosaka atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti viņu vārdā.
(21) | To ensure the success of investigations and the prosecution of currency counterfeiting offences, those responsible for investigating and prosecuting such offences should have the possibility to make use of effective investigative tools such as those which are used in combating organised crime or other serious crimes. Such tools could, where appropriate, include, for example, the interception of communications, covert surveillance including electronic surveillance, the monitoring of bank accounts and other financial investigations. Taking into account, inter alia, the principle of proportionality, the use of such tools in accordance with national law should be commensurate with the nature and gravity of the offences under investigation. The right to the protection of personal data should be respected.(21) | Lai nodrošinātu panākumus naudas viltošanas nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, atbildīgajiem par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu šādos nodarījumos vajadzētu būt iespējai izmantot efektīvus izmeklēšanas līdzekļus, piemēram, tādus līdzekļus, ko izmanto organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu apkarošanā. Šādi līdzekļi attiecīgā gadījumā varētu ietvert, piemēram, sakaru pārtveršanu, slepenu novērošanu, tostarp elektronisko novērošanu, bankas kontu uzraudzību un citus finanšu izmeklēšanas veidus. Cita starpā ņemot vērā proporcionalitātes principu, šādu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt samērīgai ar izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu. Būtu jāievēro tiesības uz personas datu aizsardzību.
(22) | Member States should establish their jurisdiction in a manner consistent with the Geneva Convention and the provisions on jurisdiction in other Union criminal law, that is to say, over offences committed on their territory and over offences committed by their nationals, noting that in general offences are best dealt with by the criminal justice system of the country in which they occur.(22) | Dalībvalstīm būtu jānosaka sava jurisdikcija tādā veidā, kas atbilst Ženēvas konvencijai un noteikumiem par jurisdikciju Savienības tiesību aktos krimināltiesību jomā, tas ir, attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti to teritorijā, un nodarījumiem, ko izdarījuši to pilsoņi, turklāt nodarījumus parasti vislabāk ir izskatīt tās valsts krimināltiesību sistēmā, kurā tie ir notikuši.
(23) | The pre-eminent role of the euro for the economy and society of the Union, as well as the specific threat to the euro as a currency of worldwide importance as manifested by the existence of a considerable number of print-shops located in third countries, calls for an additional measure to protect it. Therefore, jurisdiction should be established over offences relating to the euro committed outside the territory of a given Member State if either the offender is in the territory of that Member State and is not extradited, or counterfeit euro notes or coins relating to the offence are detected in that Member State. | Given the objectively different situation of the Member States whose currency is the euro, it is appropriate that the obligation to establish such jurisdiction only applies to those Member States. For the purpose of prosecution of the offences laid down in point (a) of Article 3(1), Article 3(2) and (3), where they relate to point (a) of Article 3(1), as well as incitement, aiding and abetting, and attempt to commit those offences, jurisdiction should not be subordinated to the condition that the acts constitute an offence at the place where they were committed. When exercising such jurisdiction, Member States should take into account whether the offences are being dealt with by the criminal justice system of the country where they were committed, and should respect the principle of proportionality, in particular with regard to convictions by a third country for the same conduct.(23) | Sakarā ar euro galveno lomu Savienības ekonomikā un sabiedrībā un īpašo apdraudējumu euro kā pasaules nozīmes valūtai, par ko liecina ievērojamais skaits naudas iespiestuvju trešās valstīs, ir nepieciešams veikt papildu pasākumu tā aizsardzībai. Tādēļ būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar euro un izdarīti ārpus konkrētas dalībvalsts teritorijas, ja likumpārkāpējs atrodas minētās dalībvalsts teritorijā un nav izdots vai ar nodarījumu saistītās viltotās euro banknotes vai monētas ir atklātas minētajā dalībvalstī. | Ņemot vērā to dalībvalstu objektīvi atšķirīgo stāvokli, kuru valūta ir euro, ir atbilstīgi, ka pienākums izveidot šādu jurisdikciju attiecas tikai uz minētajām dalībvalstīm. Lai veiktu kriminālvajāšanu par 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nodarījumiem gadījumos, kad tie attiecas uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī par kūdīšanu, palīdzēšanu un atbalstīšanu un minēto nodarījumu izdarīšanas mēģinājumu, jurisdikcijai nevajadzētu būt atkarīgai no nosacījuma, ka šādas darbības ir noziedzīgs nodarījums vietā, kur tās izdarītas. Īstenojot šādu jurisdikciju, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, vai nodarījumi tiek izskatīti tās valsts krimināltiesību sistēmā, kurā tie izdarīti, un būtu jāievēro proporcionalitātes princips, jo īpaši attiecībā uz sodāmību trešās valstīs par tādu pašu darbību.
(24) | For the euro, the identification of counterfeit euro notes and coins is centralised at the National Analysis Centres and the Coin National Analysis Centres respectively, which are designated or established in accordance with Regulation (EC) No 1338/2001. The analysis, identification and detection of counterfeit euro notes and coins should also be possible during on-going judicial proceedings in order to accelerate the detection of the source of production of counterfeits in a given criminal investigation or prosecution and to avoid and stop such types of counterfeits from further circulation, with due respect for the principle of a fair and effective trial. That would contribute to the efficiency of combating counterfeiting offences and would at the same time increase the number of transmissions of seized counterfeits during on-going criminal proceedings, subject to limited exceptions where only access to counterfeits should be provided. In general, the competent authorities should authorise the physical transmission of the counterfeits to the National Analysis Centres and Coin National Analysis Centres. In certain circumstances, for example where only a few counterfeit notes or coins constitute the evidence for the criminal proceedings, or where physical transmission would result in the risk of destruction of evidence, such as fingerprints, the competent authorities should instead be able to decide to give access to the notes and coins.(24) | Attiecībā uz euro viltotu euro banknošu un monētu analīze un identifikācija centralizēti notiek attiecīgi valstu analīzes centros un monētu valstu analīzes centros, kas ir izraudzīti vai izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2001. Viltotu euro banknošu vai monētu analīzei, identifikācijai un atklāšanai vajadzētu būt iespējamai arī iesāktu tiesvedības procesu laikā, lai attiecīgajā kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā ātrāk atklātu viltojumu izgatavošanas avotu un novērstu un apturētu šādu viltojumu veidu turpmāku apgrozību, pienācīgi ņemot vērā efektīvas un taisnīgas tiesas principu. Tas palīdzētu efektīvāk apkarot viltošanas nodarījumus un tajā pašā laikā palielinātu izņemto viltojumu nodošanu skaitu iesāktos kriminālprocesos, ņemot vērā dažus izņēmumus, kuros būtu jāsniedz vienīgi piekļuve viltojumiem. Kopumā kompetentajām iestādēm vajadzētu dot atļauju fiziski pārsūtīt viltojumus uz valstu analīzes centriem un monētu valstu analīzes centriem. Noteiktos apstākļos, piemēram, gadījumā, ja tikai dažas viltotās banknotes un monētas ir pierādījums kriminālprocesā vai fiziska pārsūtīšana radītu pierādījumu, piemēram, pirkstu nospiedumu, iznīcināšanas risku, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par piekļuves piešķiršanu banknotēm un monētām.
(25) | There is a need to collect comparable data on the offences laid down in this Directive. In order to gain a more complete picture of the problem of counterfeiting at Union level and thereby contribute to formulating a more effective response, Member States should transmit to the Commission relevant statistical data relating to the number of offences concerning counterfeit notes and coins and the number of persons prosecuted and sentenced.(25) | Ir jāvāc salīdzināmi dati par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem. Lai Savienības līmenī iegūtu pilnīgāku priekšstatu par viltošanas problēmu un tādējādi palīdzētu formulēt efektīvāku atbildi, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai attiecīgie statistikas dati par nodarījumu skaitu saistībā ar banknošu un monētu viltošanu un par kriminālvajāto un notiesāto personu skaitu.
(26) | In order to pursue the objective of fighting the counterfeiting of euro notes and coins, the conclusion of agreements with third countries, in particular those countries that use the euro as a currency, should be pursued in accordance with the relevant Treaty procedures.(26) | Lai sasniegtu mērķi cīnīties pret euro banknošu un monētu viltošanu, būtu jācenšas saskaņā ar attiecīgajām Līguma procedūrām noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, jo īpaši tām valstīm, kuras kā valūtu izmanto euro.
(27) | This Directive respects fundamental rights and observes the principles recognised in particular by the Charter of Fundamental Rights of the European Union and notably the right to liberty and security, the respect for private and family life, the freedom to choose an occupation and right to engage in work, the freedom to conduct a business, the right to property, the right to an effective remedy and to a fair trial, the presumption of innocence and right of defence, the principles of the legality and proportionality of criminal offences and penalties, as well as the right not to be tried or punished twice in criminal proceedings for the same criminal offence. This Directive seeks to ensure full respect for those rights and principles and should be implemented accordingly.(27) | Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti – tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā būtu attiecīgi jāīsteno.
(28) | This Directive aims to amend and expand the provisions of Framework Decision 2000/383/JHA. Since the amendments to be made are of a substantial number and nature, that Framework Decision should in the interests of clarity be replaced in its entirety for the Member States bound by this Directive.(28) | Šīs direktīvas mērķis ir grozīt un paplašināt Pamatlēmuma 2000/383/TI noteikumus. Ņemot vērā veicamo grozījumu ievērojamo skaitu un raksturu, minētais pamatlēmums skaidrības labad būtu pilnībā jāaizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša.
(29) | Since the objective of this Directive, namely to protect the euro and other currencies against counterfeiting, cannot be sufficiently achieved by the Member States but can rather, by reasons of its scale and effects, be better achieved at Union level, the Union may adopt the measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 of the Treaty on European Union (‘TEU’). In accordance with the principle of proportionality, as set out in that Article, this Directive does not go beyond what is necessary to achieve that objective.(29) | Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt euro un citas valūtas pret viltošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.
(30) | In accordance with Articles 1 and 2 of Protocol No 22 on the position of Denmark annexed to the TEU and to the Treaty on the Functioning of the European Union (‘TFEU’), Denmark is not taking part in the adoption of this Directive and is not bound by it or subject to its application.(30) | Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“LESD”), Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.
(31) | In accordance with Article 3 of Protocol No 21 on the position of the United Kingdom and Ireland in respect of the Area of Freedom, Security and Justice, annexed to the TEU and to the TFEU, Ireland has notified its wish to take part in the adoption and application of this Directive.(31) | Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.
(32) | In accordance with Articles 1, 2 and 4a(1) of Protocol No 21 on the position of the United Kingdom and Ireland in respect of the Area of Freedom, Security and Justice, annexed to the TEU and to the TFEU, and without prejudice to Article 4 of that Protocol, the United Kingdom is not taking part in the adoption of this Directive and is not bound by it or subject to its application,(32) | Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro,
HAVE ADOPTED THIS DIRECTIVE:IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
Article 11. pants
Subject matterPriekšmets
This Directive establishes minimum rules concerning the definition of criminal offences and sanctions in the area of counterfeiting of the euro and other currencies. It also introduces common provisions to strengthen the fight against those offences and to improve investigation of them and to ensure better cooperation against counterfeiting.Ar šo direktīvu tiek paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu saistībā ar euro un citu valūtu viltošanu. Ar to arī tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret minētajiem nodarījumiem un uzlabotu to izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu.
Article 22. pants
DefinitionsDefinīcijas
For the purposes of this Directive the following definitions apply:Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
(a) | ‘currency’ means notes and coins, the circulation of which is legally authorised, including euro notes and coins, the circulation of which is legally authorised pursuant to Regulation (EC) No 974/98;a) | “nauda” ir banknotes un monētas, kas apgrozībā atrodas likumīgi, tostarp euro banknotes un monētas, kas apgrozībā atrodas likumīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 974/98;
(b) | ‘legal person’ means any entity having legal personality under the applicable law, except for States or public bodies in the exercise of State authority and for public international organisations.b) | “juridiska persona” ir subjekts, kam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir juridiskās personas statuss, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un izņemot publiskas starptautiskās organizācijas.
Article 33. pants
OffencesNodarījumi
1.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the following conduct is punishable as a criminal offence, when committed intentionally:1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās darbības ir sodāmas kā noziedzīgs nodarījums, ja tās izdarītas ar nodomu:
(a) | any fraudulent making or altering of currency, whatever means are employed;a) | jebkāda naudas nelikumīga izgatavošana vai tās izskata izmainīšana, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem;
(b) | the fraudulent uttering of counterfeit currency;b) | nelikumīga viltotas naudas laišana apgrozībā;
(c) | the import, export, transport, receiving or obtaining of counterfeit currency with a view to uttering the same and with knowledge that it is counterfeit;c) | viltotas naudas imports, eksports, transports, saņemšana vai iegūšana ar nolūku to laist apgrozībā, zinot, ka tā ir viltota;
(d) | the fraudulent making, receiving, obtaining or possession of | (i) | instruments, articles, computer programs and data, and any other means peculiarly adapted for the counterfeiting or altering of currency; or | (ii) | security features, such as holograms, watermarks or other components of currency which serve to protect against counterfeiting.d) | šādu līdzekļu nelikumīga izveide, saņemšana, iegūšana vai turēšana īpašumā: | i) | instrumenti, priekšmeti, datoru programmas un dati un jebkādi citi līdzekļi, kas īpaši pielāgoti naudas viltošanai vai pārveidošanai, vai | ii) | aizsardzības elementi, piemēram, hologrammas, ūdenszīmes vai citas naudas sastāvdaļas, kuru mērķis ir aizsargāt to pret viltošanu.
2.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the conduct referred to in points (a), (b) and (c) of paragraph 1 is punishable also with respect to notes or coins being manufactured or having been manufactured by use of legal facilities or materials in violation of the rights or the conditions under which competent authorities may issue notes or coins.2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības ir sodāmas arī attiecībā uz banknotēm vai monētām, ko izgatavo vai kas ir izgatavotas, izmantojot likumīgas iekārtas vai materiālus, bet pārkāpjot tās tiesības vai nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var emitēt banknotes vai monētas.
3.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the conduct referred to in paragraphs 1 and 2 is punishable also in relation to notes and coins which are not yet issued, but are designated for circulation as legal tender.3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā minētās darbības ir sodāmas arī attiecībā uz banknotēm vai monētām, kuras vēl nav emitētas, bet paredzētas apgrozībai kā likumīgs maksāšanas līdzeklis.
Article 44. pants
Incitement, aiding and abetting, and attemptKūdīšana, palīdzēšana un atbalstīšana, mēģinājums
1.   Member States shall take the necessary measures to ensure that inciting or aiding and abetting an offence referred to in Article 3 is punishable as a criminal offence.1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana izdarīt 3. pantā minētos nodarījumus vai palīdzēšana un atbalstīšana to izdarīšanā ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.
2.   Member States shall take the necessary measures to ensure that an attempt to commit an offence referred to in points (a), (b) or (c) of Article 3(1), Article 3(2), or Article 3(3) in relation to conduct referred to in points (a), (b) and (c) of Article 3(1) is punishable as a criminal offence.2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt kādu no 3. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, 3. panta 2. punktā vai 3. panta 3. punktā minētajiem nodarījumiem saistībā ar 3. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums.
Article 55. pants
Sanctions for natural personsSankcijas fiziskām personām
1.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the conduct referred to in Articles 3 and 4 is punishable by effective, proportionate and dissuasive criminal sanctions.1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. un 4. pantā minētās darbības ir sodāmas ar iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem.
2.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the offences referred to in point (d) of Article 3(1), the offences referred to in Article 3(2), and the offences referred to in Article 3(3) in relation to conduct referred to in point (d) of Article 3(1) shall be punishable by a maximum sanction which provides for imprisonment.2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem, 3. panta 2. punktā minētajiem nodarījumiem un 3. panta 3. punktā minētajiem nodarījumiem saistībā ar 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām piemēro maksimālo sodu, kas paredz brīvības atņemšanu.
3.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the offences referred to in point (a) of Article 3(1) and in Article 3(3) in relation to conduct referred to in point (a) of Article 3(1) shall be punishable by a maximum term of imprisonment of at least eight years.3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā minētajiem nodarījumiem saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem.
4.   Member States shall take the necessary measures to ensure that the offences referred to in points (b) and (c) of Article 3(1) and in Article 3(3) in relation to conduct referred to in points (b) and (c) of Article 3(1) shall be punishable by a maximum term of imprisonment of at least five years.4.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā minētajiem nodarījumiem saistībā ar 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.
5.   In relation to the offence referred to in point (b) of Article 3(1), Member States may provide for effective, proportionate and dissuasive criminal sanctions other than that referred to in paragraph 4 of this Article, including fines and imprisonment, if the counterfeit currency was received without knowledge but passed on with the knowledge that it is counterfeit.5.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem dalībvalstis var paredzēt iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas nav šā panta 4. punktā minētie sodi, tostarp naudas sodu un brīvības atņemšanu, ja viltota nauda ir saņemta nezinot, ka tā ir viltota, bet nodota tālāk zinot, ka tā ir viltota.
Article 66. pants
Liability of legal personsJuridisku personu atbildība
1.   Member States shall take the necessary measures to ensure that legal persons can be held liable for the offences referred to in Articles 3 and 4 committed for their benefit by any person acting either individually or as part of an organ of the legal person who has a leading position within the legal person based on1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras locekle, izdarījusi kāda persona, kura veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz:
(a) | a power of representation of the legal person;a) | pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;
(b) | an authority to take decisions on behalf of the legal person; orb) | uz pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai
(c) | an authority to exercise control within the legal person.c) | pilnvarām veikt kontroli juridiskās personas iekšienē.
2.   Member States shall ensure that a legal person can be held liable where the lack of supervision or control by a person referred to in paragraph 1 of this Article has made possible the commission of an offence referred to in Articles 3 and 4 for the benefit of that legal person by a person under its authority.2.   Dalībvalstis nodrošina, ka juridisku personu var saukt pie atbildības gadījumos, kad šā panta 1. punktā minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka kādu no 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem šīs juridiskās personas labā veic persona, kas ir tās pakļautībā.
3.   Liability of a legal person under paragraphs 1 and 2 of this Article shall not exclude criminal proceedings against natural persons who are perpetrators, instigators or accessories in the offences referred to in Articles 3 and 4.3.   Juridiskas personas atbildība saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesus pret fiziskām personām, kas ir 3. un 4. pantā minēto nodarījumu izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.
Article 77. pants
Sanctions for legal personsSankcijas juridiskām personām
Member States shall take the necessary measures to ensure that a legal person held liable pursuant to Article 6 is subject to effective, proportionate and dissuasive sanctions, which shall include criminal or non-criminal fines and may include other sanctions such asDalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 6. pantu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai kā cita veida sodu un var ietvert citas sankcijas, piemēram:
(a) | exclusion from entitlement to public benefits or aid;a) | tiesību saņemt valsts pabalstu vai atbalstu liegšanu;
(b) | temporary or permanent disqualification from the practice of commercial activities;b) | īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību;
(c) | placing under judicial supervision;c) | pakļaušanu tiesas uzraudzībai;
(d) | judicial winding-up;d) | likvidēšanu tiesas ceļā;
(e) | temporary or permanent closure of establishments which have been used for committing the offence.e) | īslaicīgu vai pastāvīgu to uzņēmumu slēgšanu, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.
Article 88. pants
JurisdictionJurisdikcija
1.   Each Member State shall take the necessary measures to establish its jurisdiction over the offences referred to in Articles 3 and 4, where1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem, ja:
(a) | the offence is committed in whole or in part within its territory; ora) | nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās valsts teritorijā vai
(b) | the offender is one of its nationals.b) | likumpārkāpējs ir tās valstspiederīgais.
2.   Each Member State whose currency is the euro shall take the necessary measures to establish its jurisdiction over the offences referred to in Articles 3 and 4 committed outside its territory, at least where they relate to the euro and where2.   Katra dalībvalsts, kuras valūta ir euro, veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, vismaz gadījumos, kad tie ir saistīti ar euro, un gadījumos, kad:
(a) | the offender is in the territory of that Member State and is not extradited; ora) | likumpārkāpējs atrodas minētās dalībvalsts teritorijā un nav izdots; vai
(b) | counterfeit euro notes or coins related to the offence have been detected in the territory of that Member State.b) | ar nodarījumu saistītie euro banknošu vai monētu viltojumi ir atklāti minētās dalībvalsts teritorijā.
For the prosecution of the offences referred to in point (a) of Article 3(1), Article 3(2) and (3), where they relate to point (a) of Article 3(1), as well as incitement, aiding and abetting, and attempt to commit those offences, each Member State shall take the necessary measures to ensure that its jurisdiction is not subordinated to the condition that the acts are a criminal offence at the place where they were committed.Lai veiktu kriminālvajāšanu par 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nodarījumiem gadījumos, kad tie attiecas uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī par kūdīšanu, palīdzēšanu un atbalstīšanu, un minēto nodarījumu mēģinājumu, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcija nav atkarīga no nosacījuma, ka minētajām darbībām jābūt noziedzīgiem nodarījumiem vietā, kur tās ir izdarītas.
Article 99. pants
Investigative toolsIzmeklēšanas līdzekļi
Member States shall take the necessary measures to ensure that effective investigative tools, such as those which are used in organised crime or other serious crime cases, are available to persons, units or services responsible for investigating or prosecuting the offences referred to in Articles 3 and 4.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, struktūrvienībām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. un 4. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas līdzekļi, piemēram, tādi, kurus izmanto organizētās noziedzības vai citos smagu noziegumu gadījumos.
Article 1010. pants
Obligation to transmit counterfeit euro notes and coins for analysis and detection of counterfeitsPienākums nosūtīt viltotās euro banknotes un monētas analīzes veikšanai un viltojumu atklāšanai
Member States shall ensure that during criminal proceedings the examination by the National Analysis Centre and Coin National Analysis Centre of suspected counterfeit euro notes and coins for analysis, identification and detection of further counterfeits is permitted without delay. The competent authorities shall transmit the necessary samples without any delay, and at the latest once a final decision concerning the criminal proceedings has been reached.Dalībvalstis nodrošina, ka kriminālprocesa laikā valstu analīzes centriem un monētu valstu analīzes centriem bez kavēšanās ļauj pārbaudīt euro banknotes un monētas, par kurām pastāv aizdomas, ka tās ir viltotas, lai veiktu analīzi, identifikāciju un atklātu citus viltojumus. Kompetentās iestādes vajadzīgos paraugus nosūta nekavējoties un vēlākais tad, kad ir pieņemts galīgais lēmums par kriminālprocesu.
Article 1111. pants
StatisticsStatistika
Member States shall, at least every two years, transmit data to the Commission on the number of offences laid down in Articles 3 and 4 and the number of persons prosecuted for and convicted of the offences laid down in Articles 3 and 4.Dalībvalstis vismaz reizi divos gados nosūta Komisijai datus par 3. un 4. pantā paredzēto nodarījumu skaitu un par to personu skaitu, kas kriminālvajātas un notiesātas par nodarījumiem, kas paredzēti 3. un 4. pantā.
Article 1212. pants
Reporting by the Commission and reviewKomisijas ziņojuma sniegšana un pārskatīšana
By 23 May 2019, the Commission shall submit a report on the application of this Directive to the European Parliament and to the Council. The report shall assess the extent to which the Member States have taken the necessary measures to comply with this Directive. The report shall be accompanied, if necessary, by a legislative proposal.Līdz 2019. gada 23. maijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Ziņojumā novērtē, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
Article 1313. pants
Replacement of Framework Decision 2000/383/JHAPamatlēmuma 2000/383/TI aizstāšana
Framework Decision 2000/383/JHA is hereby replaced in respect of the Member States bound by this Directive, without prejudice to the obligations of those Member States relating to the time-limit for transposition into national law of Framework Decision 2000/383/JHA.Ar šo attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, aizstāj Pamatlēmumu 2000/383/TI, neskarot minēto dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Pamatlēmuma 2000/383/TI transponēšanai valsts tiesību aktos.
For the Member States bound by this Directive, references to Framework Decision 2000/383/JHA shall be construed as references to this Directive.Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, atsauces uz Pamatlēmumu 2000/383/TI uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.
Article 1414. pants
TranspositionTransponēšana
1.   Member States shall bring into force the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive by 23 May 2016. They shall immediately inform the Commission thereof.1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 23. maijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
When Member States adopt those measures, they shall contain a reference to this Directive or shall be accompanied by such reference on the occasion of their official publication. The methods of making such a reference shall be laid down by the Member States.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2.   Member States shall communicate to the Commission the text of the main measures of national law which they adopt in the field covered by this Directive.2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
Article 1515. pants
Entry into forceStāšanās spēkā
This Directive shall enter into force on the day following its publication in the Official Journal of the European Union.Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Article 1616. pants
AddresseesAdresāti
This Directive is addressed to the Member States in accordance with the Treaties.Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Done at Brussels, 15 May 2014.Briselē, 2014. gada 15. maijā
For the European ParliamentEiropas Parlamenta vārdā –
The Presidentpriekšsēdētājs
M. SCHULZM. SCHULZ
For the CouncilPadomes vārdā –
The Presidentpriekšsēdētājs
D. KOURKOULASD. KOURKOULAS
(1)   OJ C 179, 25.6.2013, p. 9.(1)  OV C 179, 25.6.2013., 9. lpp.
(2)   OJ C 271, 19.9.2013, p. 42.(2)  OV C 271, 19.9.2013., 42. lpp.
(3)  Position of the European Parliament of 16 April 2014 (not yet published in the Official Journal) and decision of the Council of 6 May 2014.(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.
(4)  Council Regulation (EC) No 974/98 of 3 May 1998 on the introduction of the euro (OJ L 139, 11.5.1998, p. 1).(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).
(5)  Council Regulation (EC) No 1338/2001 of 28 June 2001 laying down measures necessary for the protection of the euro against counterfeiting (OJ L 181, 4.7.2001, p. 6).(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).
(6)  Council Regulation (EC) No 1339/2001 of 28 June 2001 extending the effects of Regulation (EC) No 1338/2001 laying down measures necessary for the protection of the euro against counterfeiting to those Member States which have not adopted the euro as their single currency (OJ L 181, 4.7.2001, p. 11).(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.).
(7)  No 2623, p. 372 League of Nations — Treaty Series 1931.(7)  Tautu Savienība, Līgumu sērija Nr. 2623 (1931. gads), 372. lpp.
(8)  Council Framework Decision 2000/383/JHA of 29 May 2000 on increasing protection by criminal penalties and other sanctions against counterfeiting in connection with the introduction of the euro (OJ L 140, 14.6.2000, p. 1).(8)  Padomes Pamatlēmums 2000/383/TI (2000. gada 29. maijs) par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar euro ieviešanu (OV L 140, 14.6.2000., 1. lpp.).