Go to unilingual display
Display information about this document

?

15.7.2009    | EN | Official Journal of the European Union | L 182/3315.7.2009    | LV | Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis | L 182/33
COMMISSION DECISIONKOMISIJAS LĒMUMS
of 30 June 2009(2009. gada 30. jūnijs),
establishing a template for National Renewable Energy Action Plans under Directive 2009/28/EC of the European Parliament and of the Councilar ko izveido paraugu valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/28/EK
(notified under document number C(2009) 5174)(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5174)
(Text with EEA relevance)(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/548/EC)(2009/548/EK)
THE COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES,EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
Having regard to the Treaty establishing the European Community,ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
Having regard to Directive 2009/28/EC of the European Parliament and of the Council of 23 April 2009 on the promotion of the use of energy from renewable sources and amending and subsequently repealing Directives 2001/77/EC and 2003/30/EC (1), and in particular Article 4(1) second subparagraph thereof,ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta otro daļu,
Whereas:tā kā:
(1) | Directive 2009/28/EC requires each Member State to adopt a national renewable energy action plan. These plans are to set out Member States’ national targets for the share of energy from renewable sources consumed in transport, electricity and heating and cooling in 2020, taking into account the effects of other policy measures relating to energy efficiency on final consumption of energy, and adequate measures to be taken to achieve those national overall targets, including cooperation between local, regional and national authorities, planned statistical transfers or joint projects, national policies to develop existing biomass resources and mobilise new biomass resources for different uses, and the measures to be taken to fulfil the requirements of Articles 13 to 19 of Directive 2009/28/EC.(1) | Direktīvā 2009/28/EK paredzēts, ka katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Šajos plānos izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu Direktīvas 2009/28/EK 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības.
(2) | In accordance with Directive 2009/28/EC, the Commission should adopt by 30 June 2009 a template for the national renewable energy action plans comprising the minimum requirements set out in Annex VI to that Directive,(2) | Saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam jāpieņem paraugs valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā, tajā iekļaujot VI pielikumā izklāstīto prasību minimumu,
HAS ADOPTED THIS DECISION:IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
Article 11. pants
The template for the national renewable energy action plans required by Article 4(1) of Directive 2009/28/EC as set out in the Annex to this Decision is adopted.Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktā paredzētais paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā ir noteikts šā lēmuma pielikumā.
Article 22. pants
This Decision is addressed to the Member States.Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Done at Brussels, 30 June 2009.Briselē, 2009. gada 30. jūnijā
For the CommissionKomisijas vārdā –
Andris PIEBALGSKomisijas loceklis
Member of the CommissionAndris PIEBALGS
(1)   OJ L 140, 5.6.2009, p. 16.(1)   OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
ANNEXPIELIKUMS
TABLE OF CONTENTSSATURS
1. | Summary of national renewable energy policy | 351. | Kopsavilkums par valsts politiku atjaunojamo energoresursu jomā | 35
2. | Expected Final Energy Consumption 2010-2020 | 352. | Prognozētais enerģijas galapatēriņš 2010.–2020. gadā | 35
3. | Renewable energy targets and trajectories | 393. | Atjaunojamās enerģijas mērķi un datu līknes | 39
3.1. | National overall target | 393.1. | Valsts vispārējais mērķis | 39
3.2. | Sectoral targets and trajectories | 393.2. | Nozaru mērķi un datu līknes | 39
4. | Measures for achieving the targets | 444. | Pasākumi mērķu sasniegšanai | 44
4.1. | Overview of all policies and measures to promote the use of energy from renewable resources | 444.1. | Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu | 44
4.2. | Specific measures to fulfil the requirements under Articles 13, 14, 16 and Articles 17 to 21 of Directive 2009/28/EC | 444.2. | Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei | 44
4.2.1. | Administrative procedures and spatial planning (Article 13(1) of Directive 2009/28/EC) | 444.2.1. | Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts) | 44
4.2.2. | Technical specifications (Article 13(2) of Directive 2009/28/EC) | 454.2.2. | Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts) | 45
4.2.3. | Buildings (Article 13(3) of Directive 2009/28/EC) | 454.2.3. | Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts) | 45
4.2.4. | Information provisions (Articles 14(1), 14(2) and 14(4) of Directive 2009/28/EC) | 464.2.4. | Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts) | 46
4.2.5. | Certification of installers (Article 14(3) of Directive 2009/28/EC) | 464.2.5. | Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts) | 46
4.2.6. | Electricity infrastructure development (Article 16(1) and Article 16(3) to (6) of Directive 2009/28/EC) | 474.2.6. | Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts) | 47
4.2.7. | Electricity network operation (Article 16(2) and Article 16(7) and (8) of Directive 2009/28/EC) | 474.2.7. | Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts) | 47
4.2.8. | Biogas integration into the natural gas network (Article 16(7) and Article 16(9) and (10) of Directive 2009/28/EC) | 484.2.8. | Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts) | 48
4.2.9. | District heating and cooling infrastructure development (Article 16(11) of Directive 2009/28/EC) | 484.2.9. | Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts) | 48
4.2.10. | Biofuels and other bioliquids — sustainability criteria and verification of compliance (Articles 17 to 21 of Directive 2009/28/EC) | 484.2.10. | Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants) | 48
4.3. | Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in electricity applied by the Member State or a group of Member States | 494.3. | Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem | 49
4.4. | Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in heating and cooling applied by the Member State or a group of Member States | 514.4. | Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā | 51
4.5. | Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in transport applied by the Member State or a group of Member States | 514.5. | Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē | 51
4.6. | Specific measures for the promotion of the use of energy from biomass | 524.6. | Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai | 52
4.6.1. | Biomass supply: both domestic and trade | 524.6.1. | Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība | 52
4.6.2. | Measures to increase biomass availability, taking into account other biomass users (agriculture and forest-based sectors) | 554.6.2. | Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares) | 55
4.7. | Planned use of statistical transfers between Member States and planned participation in joint projects with other Member States and third countries | 564.7. | Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm | 56
4.7.1. | Procedural aspects | 564.7.1. | Procedūras jautājumi | 56
4.7.2. | Estimated excess production of renewable energy compared to the indicative trajectory which could be transferred to other Member States | 564.7.2. | No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni | 56
4.7.3. | Estimated potential for joint projects | 564.7.3. | Paredzamais kopīgu projektu potenciāls | 56
4.7.4. | Estimated demand for renewable energy to be satisfied by means other than domestic production | 574.7.4. | No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju | 57
5. | Assessments | 575. | Vērtējumi | 57
5.1. | Total contribution expected of each renewable energy technology to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity, heating and cooling and transport | 575.1. | Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā | 57
5.2. | Total contribution expected from energy efficiency and energy saving measures to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity, heating and cooling and transport | 615.2. | Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā | 61
5.3. | Assessment of the impacts (Optional) | 615.3. | Ietekmes novērtējums (nav obligāts) | 61
5.4. | Preparation of the national Renewable Energy Action Plan and the follow-up of its implementation | 625.4. | Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana | 62
Template For National Renewable Energy Action Plans (NREAPs)Paraugs valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ)
Directive 2009/28/EC requires Member States to submit a National Renewable Energy Action Plan (NREAP) to the European Commission by 30 June 2010. This is the template for these Action Plans. In accordance with Article 4 of Directive 2009/28/EC, the use of this template is obligatory. | The purpose of the template is to ensure that NREAPs are complete, cover all the requirements laid down in the Directive and are comparable with each other and with future Member State biannual reports on the implementation of the Directive. | When filling in the template, Member States are required to comply with the definitions, calculation rules and terminology laid down in Directive 2009/28/EC. Member States are furthermore encouraged to use the definitions, calculation rules and terminology in Regulation (EC) No 1099/2008 of the European Parliament and the Council  (1) . | Additional information can be provided either in the prescribed structure of the Action Plan or by including annexes. | Passages in italics aim to guide Member States in the preparation of their NREAP. Member States may delete these passages in the version of the NREAP which they submit to the Commission. | The Commission reminds Member States that all national support schemes must respect the State aid rules as foreseen in Articles 87 and 88 of the EC-Treaty. The notification of the NREAPs does not replace a State aid notification in accordance with Article 88(3) of the EC-Treaty.Direktīva 2009/28/EK paredz, ka dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam Eiropas Komisijai iesniedz valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ). Šis dokuments ir rīcības plānu paraugs. Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu parauga izmantošana ir obligāta. | Paraugs vajadzīgs tādēļ, lai VRPAEJ būtu pilnīgi, ietvertu visas direktīvā noteiktās prasības un lai tos varētu salīdzināt savstarpēji un ar turpmāk paredzētajiem dalībvalstu ik divus gadus iesniedzamajiem ziņojumiem par direktīvas īstenošanu. | Aizpildot paraugu, dalībvalstīm jāievēro Direktīvā 2009/28/EK noteiktās definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģija. Aicinām dalībvalstis izmantot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008  (1) definīcijas, aprēķinu metodes un terminoloģiju. | Papildu informāciju var sniegt attiecīgajā rīcības plāna sadaļā vai arī pievienot to pielikuma formā. | Teksts kursīvā ir norādījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, gatavojot VRPAEJ. VRPAEJ galīgajā redakcijā, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, kursivēto tekstu var dzēst. | Komisija atgādina dalībvalstīm, ka attiecībā uz visām valsts atbalsta shēmām jāievēro EK līguma 87. un 88. pantā paredzētie valsts atbalsta noteikumi. Iesniegtie VRPAEJ neaizstāj paziņojumu par valsts atbalstu atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam.
1.   SUMMARY OF NATIONAL RENEWABLE ENERGY POLICY1.   KOPSAVILKUMS PAR VALSTS POLITIKU ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU JOMĀ
Please give a short overview of the national renewable energy policy describing the objectives of the policy (such as security of supply, environmental, economic and social benefits) and the main strategic lines of action.Īsumā aprakstīt valsts atjaunojamo energoresursu politiku, norādot politikas mērķus (piemēram, apgādes drošība, ieguvumi vides, ekonomikas un sociālajā jomā) un galvenos stratēģiskos virzienus.
2.   EXPECTED FINAL ENERGY CONSUMPTION 2010-20202.   PROGNOZĒTAIS ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ 2010.–2020. GADĀ
In this section, Member States are required to set out their estimates of gross final energy consumption of all types of energy (from both renewable and conventional sources), overall and for each sector, in the period up to 2020.Šajā sadaļā dalībvalstīm jāprognozē enerģijas bruto galapatēriņš attiecībā uz visiem enerģijas veidiem (gan no atjaunojamajiem, gan tradicionālajiem energoresursiem) gan kopumā, gan katrā nozarē laikposmā līdz 2020. gadam.
These estimates have to also take into account the expected effects of energy efficiency and saving measures to be introduced during the period. Under the heading ‘reference scenario’ a scenario has to be presented taking into account only the energy efficiency and savings measures adopted before 2009. Under the heading ‘additional energy efficiency scenario’ a scenario has to be presented taking into account all measures to be adopted from 2009. The elaboration of the other parts of the NREAP is based on this additional energy efficiency scenario.Prognozēs jāņem vērā paredzamais ieguvums no energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumiem, ko plānots veikt attiecīgajā laikposmā. Sadaļā “atsauces scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā tikai līdz 2009. gadam pieņemtie energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi. Sadaļā “papildu energoefektivitātes scenārijs” norāda variantu, kurā ņemti vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, ko pieņems pēc 2009. gada. Pārējo VRPAEJ sadaļu sagatavošanai izmanto papildu energoefektivitātes scenāriju.
The term ‘consumption for heating and cooling’ has to be understood as the derived heat produced (heat sold), plus the final consumption of all other energy commodities except electricity in end-use sectors such as industry, households, services, agriculture, forestry and fisheries. The notion of heating and cooling covers therefore also final energy consumption for processing. Electricity may also be used for heating and cooling in final consumption, but this electricity is covered in the electricity target, which is why it is excluded here.Termins “siltumapgādes un dzesēšanas patēriņš” nozīmē saražoto siltumenerģiju (pārdoto siltumenerģiju), kam pieskaita visu pārējo enerģijas veidu galapatēriņu, izņemot elektroenerģiju tādās galapatēriņa nozarēs kā rūpniecība, mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Tādējādi siltumenerģijas un dzesēšanas jēdziens attiecas arī uz enerģijas galapatēriņu pārveidošanai. Arī elektroenerģiju var izmantot siltumapgādes un dzesēšanas galapatēriņā, bet uz šādu elektroenerģiju attiecas elektroenerģijas mērķis, tāpēc tā nav ietverta šajā definīcijā.
According to Article 5(6) of Directive 2009/28/EC, for the purpose of measuring compliance with the 2020 target and the interim trajectory, the amount of energy consumed in aviation is to be considered to be no more than 6,18 % of the Member State's gross final energy consumption (4,12 % for Cyprus and Malta). The appropriate adjustments (if any) could be made in the table. The box shows how to calculate thisAtbilstoši Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 6. punktam, lai noteiktu atbilstību 2020. gada mērķim un tā starpposma izpildes indikatīvajai līknei, pieņem, ka aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 6,18 % no attiecīgās enerģijas bruto galapatēriņa (Kiprai un Maltai – 4,12 %). Ja veiktas attiecīgas korekcijas, tās var norādīt tabulā. Ierāmējumā sniegts aprēķinu paraugs.
BOX — How to calculate the ‘aviation capping mechanism’ in the Renewable Energy Directive | Assume Country A has a share of aviation energy consumption (AEC) of its total gross final energy consumption (GFEC) of X: | X = AEC/GFEC | Assume X > 6,18 % | In this case the cap implies that for the purpose of assessing compliance, | GFECadjusted = GFEC – AEC + AECadjusted | where AECadjusted = 0,0618 * GFEC | In other terms | GFECadjusted = GFEC – AEC + 0,0618 * GFEC = | = GFEC – X * GFEC + 0,0618 * GFEC = | = GFEC * (1,0618 – X) | The ‘adjustment’ as a % of the real GFEC and as a function of X is therefore | Adjustment = (GFEC – GFECadjusted)/GFEC = | = X – 0,0618Ierāmējums. — Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētā aviācijas ierobežojuma mehānisma aprēķins | Pieņēmums – A valsts bruto kopējā enerģijas galapatēriņā (BKEG) aviācijas energopatēriņa (AE) daļa ir X: | X = AE/BKEG | Pieņemam, ka X > 6,18 % | Šādā gadījumā atbilstības novērtējumā izmanto maksimālo ierobežojumu: | BKEGkoriģēts = BKEG – AE + AEkoriģēts, | kur AEkoriģēts = 0,0618 * BKEG | jeb | BKEGkoriģēts = BKEG – AE + 0,0618 * BKEG = | = BKEG – X * BKEG + 0,0618 * BKEG = | = BKEG * (1,0618 – X) | Tādējādi reālā BKEG korekcija procentuālā izteiksmē un kā X funkcija ir | Korekcija = (BKEG – BKEGkoriģēts)/BKEG = | = X – 0,0618
NB: In the case of Cyprus and Malta, the figures of 4,12 % and 0,0412 should replace the figures of 6,18 % and 0,0618 respectively.NB! Attiecībā uz Kipru un Maltu skaitļus 6,18 % un 0,0618 attiecīgi aizstāj ar 4,12 % un 0,0412.
Table 11.   tabula
Expected gross final energy consumption of [Member State] in heating and cooling, electricity and transport up to 2020 taking into account the effects of energy efficiency and energy saving measures  (2) 2010-2020 (ktoe)[Dalībvalsts] prognozētais bruto enerģijas patēriņš laikposmā līdz 2020. gadam siltumapgādei un dzesēšanai, elektroenerģijai un transportam, ņemot vērā energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu  (2) ietekmi, 2010–2020 (tūkst. tonnu)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014
base year | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiencybāzes gads | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte
1. | heating and cooling (3) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  1. | Apsilde un dzesēšana (3) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
2. | electricity (4) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  2. | Elektroenerģija (4) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
3. | transport as in Article 3(4)a (5) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  3. | Transports atbilstīgi 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam (5) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
4. | Gross final energy consumption (6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  4. | Enerģijas bruto galapatēriņš (6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
The following calculation is needed only if final energy consumption for aviation is expected to be higher than 6,18 % (4,12 % for Malta and Cyprus):Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā):
Final consumption in aviation |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Galapatēriņš aviācijā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Reduction for aviation limit (7) Article 5(6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total consumption after reduction for aviation limit |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
  | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiency | reference scenario | additional energy efficiencyatsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte | atsauces scenārijs | papildu energoefektivitāte
1. | heating and cooling (3) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  1. | Apsilde un dzesēšana (3) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
2. | electricity (4) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  2. | Elektroenerģija (4) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
3. | transport as in Article 3(4)a (5) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  3. | Transports atbilstīgi 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam (5) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
4. | Gross final energy consumption (6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  4. | Enerģijas bruto galapatēriņš (6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
The following calculation is needed only if final energy consumption for aviation is expected to be higher than 6,18 % (4,12 % for Malta and Cyprus):Aprēķina tikai tad, ja paredzams, ka enerģijas galapatēriņš aviācijā pārsniegs 6,18 % (4,12 % Maltā un Kiprā):
Final consumption in aviation |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Galapatēriņš aviācijā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Reduction for aviation limit (7) Article 5(6) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Samazinājums, piemērojot aviācijas ierobežojumu (7) (5. panta 6. punkts) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total consumption after reduction for aviation limit |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopējais patēriņš pēc aviācijas ierobežojuma piemērošanas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
3.   RENEWABLE ENERGY TARGETS AND TRAJECTORIES3.   ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS MĒRĶI UN DATU LĪKNES
3.1.   National overall target3.1.   Valsts vispārējais mērķis
Table 22.   tabula
National overall target for the share of energy from renewable sources in gross final consumption of energy in 2005 and 2020 (figures to be transcribed from Annex I, Part A to Directive 2009/28/EC)Valsts vispārējais mērķis no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram bruto enerģijas galapatēriņā 2005. un 2020. gadam (skaitliskās vērtības noteiktas Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma A daļā)
A. | Share of energy from renewable sources in gross final consumption of energy in 2005 (S2005) (%) |  A. | No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, 2005. gads (S2005) (%) |  
B. | Target of energy from renewable sources in gross final consumption of energy in 2020 (S2020) (%) |  B. | No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā, 2020. gads (S2020) (%) |  
C. | Expected total adjusted energy consumption in 2020 (from Table 1, last cell) (ktoe) |  C. | Paredzamais kopējais koriģētais enerģijas patēriņš 2020. gadā (no 1. tabulas pēdējās ailes) (tūkst. tonnu) |  
D. | Expected amount of energy from renewable sources corresponding to the 2020 target (calculated as B x C) (ktoe) |  D. | Paredzamais no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas emerģijas daudzums atbilstīgi 2020. gada mērķim (aprēķina kā B × C) (tūkst. tonnu) |  
Member States may choose to look to the flexibility measures in Articles 6, 7, 8 and 11 of Directive 2009/28/EC with a view to making some of their own renewable energy consumption available to count towards the targets of other Member State(s) — or with a view to counting energy from renewable sources consumed in other Member State(s) towards their own targets. In addition they may use physical imports from third countries of electricity from renewable energy sources in accordance with the provisions of Articles 9 and 10 of Directive 2009/28/EC.Dalībvalstis var izmantot Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 8. un 11. pantā paredzētos elastības pasākumus, tādējādi daļu sava atjaunojamās enerģijas patēriņa ieskaitot citas dalībvalsts mērķu izpildē vai citas valsts atjaunojamo energoresursu patēriņu ieskaitot savu mērķu izpildē. Vēl var izmantot no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas fizisku importu no trešām valstīm atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 9. un 10. pantam.
Any assessments of the renewable energy potential of your country can be attached in annex.Aplēses par atjaunojamās enerģijas potenciālu valstī var pievienot pielikumā.
Any renewable energy targets at regional level or in major cities or in major energy consuming industries supporting the national renewable energy target fulfilment can also be attached in annex.Pielikumā var pievienot arī valsts enerģijas mērķa izpildei paredzētos atjaunojamās enerģijas mērķus reģionālā līmenī, lielākajās pilsētās vai nozīmīgās energointensīvās nozarēs.
3.2.   Sectoral targets and trajectories3.2.   Nozaru mērķi un datu līknes
According to Article 4(1) of Directive 2009/28/EC, Member States are required to set their targets for the share of energy from renewable sources in 2020 in the following sectors:Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 1. punktu dalībvalstīm jānosaka mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram 2020. gadā šādās nozarēs:
— | heating and cooling,— | apsilde un dzesēšana,
— | electricity,— | elektroenerģija,
— | transport.— | transports.
The total of the three sectoral targets, translated into expected volumes (ktoe) including the planned use of flexibility measures, has to be at least as high as the expected amount of energy from renewable sources that corresponds to the Member State’s 2020 target (as reported in the last cell of Table 2).Visu trīs nozaru mērķu kopsummai, ko izsaka kā prognozēto daudzumu tūkstošos tonnu, ieskaitot plānoto elastības pasākumu ietekmi, jābūt vismaz vienādai ar paredzamo enerģijas daudzumu, kas saražots no atjaunojamajiem energoresursiem un atbilst dalībvalsts 2020. gada mērķim (kā ierakstīts 2. tabulas pēdējā ailē).
The transport target, in addition, has to be compatible with the requirements of Article 3(4) of Directive 2009/28/EC for a 10 % share of renewable energy in transport. It should, however, be noted that the calculation of compliance with the target in Article 3(4) differs from the calculation of transport’s contribution to the Member State’s overall national target for renewable energy.Norādot transporta nozares mērķi, jāņem vērā Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta prasība par 10 % īpatsvaru atjaunojamās enerģijas izmantojumam transportā. Jāievēro, ka atbilstības aprēķins 3. panta 4. punkta mērķim atšķiras no aprēķina, ko izmanto, lai noteiktu transporta nozares ieguldījumu dalībvalsts vispārējā valsts mērķa izpildē.
For the transport target, and not for the overall target:Attiecībā uz transporta mērķi (nevis vispārējo mērķi):
— | Among petroleum products, only petrol and diesel count towards the denominator. This means that the kerosene/jet fuel used in aviation and the fuel oil used in shipping do not count (though the diesel used by some trains and some inland waterway vessels does),— | no naftas produktiem saucējā ierēķina tikai benzīnu un dīzeļdegvielu. Tas nozīmē, ka petroleja/reaktīvo dzinēju degviela, ko izmanto aviācijā, un mazuts, ko izmanto kuģniecībā, netiek ieskaitīts (taču aprēķinos ņem vērā dīzeļdegvielu, ko izmanto dažu veidu vilcienos un dažos iekšzemes ūdeņu transportlīdzekļos),
— | Biofuels from wastes, residues, non-food cellulosic material and ligno-cellulosic material count double towards the numerator,— | biodegvielu no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla skaitītājā rēķina divkāršā apjomā,
— | Electricity from renewable sources used in road vehicles counts 2,5 times towards the numerator and the denominator.— | autotransportlīdzekļu izmantotajai elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, gan skaitītājā, gan saucējā piemēro koeficientu 2,5.
According to Article 3(4)(c) of Directive 2009/28/EC to calculate the contribution of electricity produced from renewable sources and consumed in electric vehicles, Member States may choose to use either the average share of electricity from renewable energy sources in the Community, or the share of electricity from renewable energy sources in their own country, as measured two years before the year in question. For the estimation of the average share of electricity from renewable energy sources in the Community, Member States may use the future scenarios prepared by/for the European Commission  (8).Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunts paredz – lai aprēķinātu elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojajiem energoresursiem un patērēta elektriskajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var izmantot Kopienas no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu vai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daļu konkrētā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Lai noteiktu, kāds no atjaunojamajiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai ir vidējais īpatsvars Kopienā, dalībvalstis var izmantot Eiropas Komisijas sagatavotos turpmākās attīstības scenārijus  (8).
As well as setting sectoral targets for 2020, Member States must also describe the trajectory that they expect the growth of renewable energy use in each sector to follow between 2010 and 2020. The sectoral renewable targets in electricity and heating and cooling and the sectoral trajectories are estimations.Dalībvalstīm ne vien jānosaka 2020. gada mērķi katrā nozarē, bet arī jāraksturo prognozētā līkne, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugumu katrā nozarē no 2010. līdz 2020. gadam. Nozaru atjaunojamās enerģijas mērķus elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai, kā arī nozaru attīstības līknes norāda kā aptuvenas aplēses.
Table 3 requires Member States to furnish the information referred to above.Dalībvalstis sniedz minēto informāciju 3. tabulā.
When filling in the table, Member States will wish to draw on the more detailed breakdown of expected renewable energy use required by Table 9. Calculation Tables 4a and 4b provide guidance in preparing Table 3.Aizpildot tabulu, aicinām dalībvalstis ņemt vērā prognozētā atjaunojamās enerģijas izmantojuma detalizētāku sadalījumu, kā redzams 9. tabulā. Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu.
The Directive requires Member States to publish and notify to the Commission their forecast for the use of the flexibility measures by 31 December 2009. Member States will wish to draw on this forecast in filling in the relevant parts of Table 4a. Member States are not, however, required to use the same figures in their Action Plans as they gave in their forecast documents. In particular, they may wish to adjust the figures in the light of the information contained in other Member States’ forecast documents.Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstis sagatavo prognozes par elastības pasākumu izmantojumu un paziņo tās Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim. Aizpildot attiecīgās 4.a tabulas ailes, aicinām dalībvalstis izmantot minētās prognozes. Taču dalībvalstīm rīcības plānā nav jānorāda precīzi tie paši skaitļi, kas ierakstīti prognozēs. Korekcija var, piemēram, atspoguļot no citu dalībvalstu prognozēm iegūto informāciju.
Table 33.   tabula
National 2020 target and estimated trajectory of energy from renewable sources in heating and cooling, electricity and transportValsts 2020. gada mērķis un paredzamās attīstības līkne attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā
(Calculation Tables 4a and 4b are expected to guide the preparation of Table 3)(Sagatavojot 3. tabulu, izmanto 4.a un 4.b aprēķinu tabulu)
(%)(%)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
RES-H&C (9) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  AE-apsilde un dzesēšana (9) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
RES-E (10) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  AE-elektroenerģija (10) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
RES-T (11) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  AE-transports (11) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Overall RES share (12) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopējais AE īpatsvars (12) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which from cooperation mechanism  (13) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp no sadarbības mehānisma  (13) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Surplus for cooperation mechanism  (13) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Pārpalikums sadarbības mehānismam  (13) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
As Part B of Annex I to the Directive |   |   | 2011-2012 | 2013-2014 | 2015-2016 | 2017-2018 |   | 2020Atbilstoši direktīvas I pielikuma B daļai |   |   | 2011-2012 | 2013-2014 | 2015-2016 | 2017-2018 |   | 2020
  |   | S2005 + 20 % | (S2020-S2005) | S2005 + 30 % | (S2020-S2005) | S2005 + 45 % | (S2020-S2005) | S2005 + 65 % | (S2020-S2005) |   | S2020  |   | S2005 + 20 % | (S2020-S2005) | S2005 + 30 % | (S2020-S2005) | S2005 + 45 % | (S2020-S2005) | S2005 + 65 % | (S2020-S2005) |   | S2020
RES minimum trajectory (14) |   |   |   |   |   |   |   |  AE minimālā līkne (14) |   |   |   |   |   |   |   |  
RES minimum trajectory (ktoe) |   |   |   |   |   |   |   |  AE minimālā līkne (tūkst. tonnu) |   |   |   |   |   |   |   |  
Table 4a4.a   tabula
Calculation table for the renewable energy contribution of each sector to final energy consumptionAprēķinu tabula par katras nozares atjaunojamās enerģijas ieguldījumu enerģijas galapatēriņā
(ktoe)(tūkst. tonnu)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
(A) | Expected gross final consumption of RES for heating and cooling |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  A. | Paredzamais AE bruto galapatēriņš apsildē un dzesēšanā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(B) | Expected gross final consumption of electricity from RES |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  B. | Paredzamais no AE ražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(C) | Expected final consumption of energy from RES in transport |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  C. | Paredzamais no AE ražotas enerģijas galapatēriņš transportā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(D) | Expected total RES consumption (15) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  D. | Paredzamais kopējais AE patēriņš (15) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(E) | Expected transfer of RES to other Member States |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  E. | Paredzamais AE pārvedums uz citām dalībvalstīm |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(F) | Expected transfer of RES from other Member States and 3rd countries |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  F. | Paredzamais AE pārvedums no citām dalībvalstīm un trešām valstīm |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(G) | Expected RES consumption adjusted for target (D) - (E) + (F) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  G. | Paredzamais AE patēriņš attiecībā pret mērķi D – E + F |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Table 4b4.b   tabula
Calculation table for the renewable energy in transport shareAprēķinu tabula atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā
(ktoe)(tūkst. tonnu)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
(C) | Expected RES consumption in transport (16) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  C. | Paredzamais AE patēriņš transportā (16) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(H) | Expected RES electricity in road transport (17) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  H. | Paredzamais no AE ražotas elektroenerģijas patēriņš transportā (17) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(I) | Expected consumption of biofuels from wastes, residues, non-food cellulosic and lingo-cellulosic material in transport (17) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  I. | Paredzamais tādas biodegvielas patēriņš transportā, kas ražota no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla (17) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
(J) | Expected RES contribution to transport for the RES-T target: (C) + (2,5 - 1) x (H) + (2 - 1) x (I) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  J. | Paredzamā AE daļa transportā attiecībā pret AE transporta mērķi C + (2,5 – 1) × H + (2 – 1 ) × I |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
4.   MEASURES FOR ACHIEVING THE TARGETS4.   PASĀKUMI MĒRĶU SASNIEGŠANAI
4.1.   Overview of all policies and measures to promote the use of energy from renewable resources4.1.   Pārskats par visām politikas jomām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu
Table 55.   tabula
Overview of all policies and measuresVisu rīcībpolitiku un pasākumu pārskats
Name and reference of the measure | Type of measure (*1) | Expected result (*2) | Targeted group and or activity (*3) | Existing or planned | Start and end dates of the measurePasākuma nosaukums un atsauce | Pasākuma veids (*1) | Gaidāmie rezultāti (*2) | Mērķa grupa un/vai darbības joma (*3) | Esošs vai plānots | Pasākuma sākuma un beigu datums
1. |   |   |   |   |  1. |   |   |   |   |  
2. |   |   |   |   |  2. |   |   |   |   |  
3. |   |   |   |   |  3. |   |   |   |   |  
… |   |   |   |   |  … |   |   |   |   |  
  |   |   |   |   |    |   |   |   |   |  
4.2.   Specific measures to fulfil the requirements under Articles 13, 14, 16 and Articles 17 to 21 of Directive 2009/28/EC4.2.   Konkrēti pasākumi Direktīvas 2009/28/EK 13., 14., 16. un 17. līdz 21. panta prasību izpildei
4.2.1.    Administrative procedures and spatial planning (Article 13(1) of Directive 2009/28/EC)4.2.1.    Administratīvas procedūras un apkārtnes plānošana (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkts)
When answering the following questions, Member States are requested to explain the current national, regional and local rules concerning the authorisation, certification and licensing procedures applied to plants and associated transmission and distribution network infrastructure for the production of electricity, heating or cooling from renewable sources, and to the process of transformation of biomass into biofuels or other energy products. Where further steps are needed to ensure that procedures are proportionate and necessary, Member States are requested also to describe planned revisions, expected results and the authority responsible to carry out such revisions. When information is technology specific, please indicate it. When regional/local authorities have a substantial role, please also explain it.Atbildot uz jautājumiem, dalībvalstīm jāraksturo pašreizējie valsts, reģionālie un vietējie (pašvaldību) noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru. Ja procedūru samērīguma un vajadzīguma nodrošināšanai nepieciešami turpmāki pasākumi, dalībvalstīm jāizklāsta arī plānotā noteikumu pārskatīšana, sagaidāmie rezultāti un iestāde, kas atbild par pārskatīšanu. Ja informācija attiecas uz konkrētu tehnoloģiju, norādiet to. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
(a) | List of existing national and, if applicable, regional legislation concerning authorisation, certification, licensing procedures and spatial planning applied to plants and associated transmission and distribution network infrastructure:a) | Uzskaitīt pašreizējos valsts un attiecīgā gadījumā reģionālos tiesību aktus, kas attiecas uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām un apkārtnes plānošanu un ko piemēro ražotnēm un saistītai pārvades un sadales tīkla infrastruktūrai:
(b) | Responsible Ministry(/ies)/authority(/ies) and their competences in the field:b) | Attiecīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es) un tās(-o) uzdevumi/pilnvaras:
(c) | Revision foreseen with the view to take appropriate steps as described by Article 13(1) of Directive 2009/28/EC by: [date]c) | Noteikumus paredzēts pārskatīt, ieviešot Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punktā minētos piemērotos pasākumus, līdz [datums]
(d) | Summary of the existing and planned measures at regional/local levels (where relevant):d) | Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums:
(e) | Are there unnecessary obstacles or non-proportionate requirements detected related to authorisation, certification and licensing procedures applied to plants and associated transmission and distribution network infrastructure for the production of electricity, heating or cooling from renewable sources, and to the process of transformation of biomass into biofuels or other energy products? If so, what are they?e) | Vai ir konstatēti nevajadzīgi šķēršļi vai nesamērīgas prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas, apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu vai citiem enerģijas produktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru? Ja ir, tad kādi?
(f) | What level of administration (local, regional and national) is responsible for authorising, certifying and licensing renewable energy installations and for spatial planning? (If it depends on the type of installation, please specify.) If more than one level is involved, how is coordination between the different levels managed? How will coordination between different responsible authorities be improved in the future?f) | Kurš pārvaldes līmenis (vietējais, reģionālais vai valsts) atbild par atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanu, sertificēšanu un licencēšanu un par apkārtnes (teritorijas) plānošanu? (Ja tas ir atkarīgs no iekārtas veida, raksturot sīkāk.) Ja ir iesaistīts vairāk nekā viens līmenis, kā notiek dažādu līmeņu darba koordinēšana? Kā turpmāk paredzēts pilnveidot dažādu atbildīgo iestāžu darba koordinēšanu?
(g) | How is it ensured that comprehensive information on the processing of authorisation, certification and licensing applications and on assistance to applicants made available? What information and assistance is available to potential applicants for new renewable energy installations on their applications?g) | Kā tiek panākts, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama plaša informācija par atļauju izsniegšanas, sertifikācijas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un par piedāvāto palīdzību? Kādu informāciju un palīdzību pieteikšanās procesā var saņemt potenciālie jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieteikumu iesniedzēji?
(h) | How is horizontal coordination facilitated between different administrative bodies, responsible for the different parts of the permit? How many procedual steps are needed to receive the final authorisation/licence/permit? Is there a one-stop shop for coordinating all steps? Are timetables for processing applications communicated in advance? What is the average time for obtaining a decision for the application?h) | Kā tiek veicināta horizontāla koordinācija starp dažādām administratīvām iestādēm, kas atbild par atsevišķām daļām atļaujas izdošanas procesā? Cik procedūras posmi vajadzīgi, lai saņemtu galīgo atļauju vai licenci? Vai visus posmus koordinē “vienas pieturas aģentūra”? Vai ir iepriekš zināmi pieteikumu apstrādes termiņi? Kāds ir vidējais laikposms, kurā tiek pieņemts lēmums par pieteikumu?
(i) | Do authorisation procedures take into account the specificities of the different renewable energy technologies? If so, please describe how. If they do not, do you envisage taking them into account in the future?i) | Vai atļauju izsniegšanas procesā tiek ņemtas vērā dažādu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju īpatnības? Ja tiek ņemtas vērā, raksturot sīkāk, kā tas notiek. Ja ne – vai ir plānots tās turpmāk ņemt vērā?
(j) | Are there specific procedures, for example simple notification, for small-scale, decentralised installations (such as solar panels on buildings or biomass boilers in buildings)? If so, what are the procedual steps? Are the rules publicly available to citizens? Where are they published? Is the introduction of simplified notification procedures planned in the future? If so, for which types of installation/system? (Is net metering possible?)j) | Vai pastāv īpašas procedūras, piemēram, vienkārša paziņošana, attiecībā uz mazām decentralizētām iekārtām (piemēram, saules baterijas uz ēkām vai biomasas katli ēkās)? Ja tādas ir, raksturojiet procedūras posmus. Vai noteikumi ir plaši pieejami iedzīvotājiem? Kur tos publicē? Vai turmāk ir plānots ieviest vienkāršas paziņošanas procedūras? Ja ir plānots, tad uz kādām iekārtām/sistēmām tās attieksies? (Vai ir iespējama neto uzskaite?)
(k) | Where are the fees associated with applications for authorisation/licences/permits for new installations published? Are they related to the administrative costs of granting such permits? Is there any plan to revise these fees?k) | Kur ir publicēti maksājumi, kas jāveic, iesniedzot pieteikumus jaunu iekārtu atļauju izsniegšanai/licencēšanai? Vai šie maksājumi ir saistīti ar atļauju izsniegšanas administratīvajām izmaksām? Vai tiek plānots grozīt šos maksājumus?
(l) | Is official guidance available to local and regional administrative bodies on planning, designing, building and refurbishing industrial and residential areas to install equipments and systems using renewable energy sources in electricity and heating and cooling, including in district heating and cooling? If such official guidance is not available or insufficient, how and when will this need be addressed?l) | Vai vietējām un reģionālajām administratīvajām iestādēm ir pieejamas oficiālas norādes par rūpniecības un dzīvojamo rajonu plānošanu, projektēšanu, būvniecību un atjaunošanu, lai uzstādītu ierīces un sistēmas, kas elektroenerģijai, siltumapgādei un dzesēšanai, tostarp centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai, izmanto atjaunojamos energoresursus? Ja šādu oficiālu norāžu nav vai tās nav pietiekamas, kā un kad šis jautājums tiks atrisināts?
(m) | Are there specific trainings for case handlers of authorisation, certification and licensing procedures of renewable energy installations?m) | Vai notiek speciālas mācības darbiniekiem, kas apstrādā atjaunojamās enerģijas iekārtu atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumus?
4.2.2.    Technical specifications (Article 13(2) of Directive 2009/28/EC)4.2.2.    Tehniskās specifikācijas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 2. punkts)
(a) | To benefit from support schemes do renewable energy technologies need to meet certain quality standards? If so, which installations and what quality standards? Are there national, regional standards that go beyond European standards?a) | Vai atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām jāatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, lai tās kvalificētos atbalsta shēmām? Ja tā ir, uz kurām iekārtām un kādiem kvalitātes standartiem šīs prasības attiecas? Vai pastāv valsts vai reģionālie standarti, kas pārsniedz Eiropas standartu prasības?
4.2.3.    Buildings (Article 13(3) of Directive 2009/28/EC)4.2.3.    Ēkas (Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 3. punkts)
Please note that when referring to increasing the use of renewable energy sources in buildings, the supply of renewable electricity from the national grid should not be considered. The focus here is on increasing local supply of heat and/or electricity to individual buildings. The direct supply of heat or cooling through district heating and cooling in buildings could also be taken into account.Aprakstot atjaunojamo energoresursu izmantojuma pieaugumu ēkās, neierēķina atjaunojamās elektroenerģijas piegādi no valsts tīkla. Šī sadaļa attiecas uz atsevišķu ēku vietējās siltumapgādes vai elektroapgādes palielinājumu. Var ņemt vērā tiešo siltuma piegādi ēkās, izmantojot centralizēto siltumapgādi vai dzesēšanu.
(a) | Reference to existing national and regional legislation (if any) and summary of local legislation concerning the increase of the share of energy from renewable sources in the building sector:a) | Atsauce uz pašreizējiem valsts un reģionāliem tiesību aktiem (ja tādi ir) un vietējo tiesību aktu kopsavilkums attiecībā uz atjaunojamo avotu enerģijas īpatsvara pieaugumu ēku sektorā:
(b) | Responsible Ministry(/ies)/authority(/ies):b) | Atbildīgā(-ās) ministrija(-as)/iestāde(-es):
(c) | Revision of rules, if any, planned by: [date]c) | Noteikumi tiks pārskatīti (ja paredzēts) līdz [datums]
(d) | Summary of the existing and planned measures at regional/local levels:d) | Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu kopsavilkums:
(e) | Are there minimum levels for the use of renewable energy in building regulations and codes? In which geographical areas and what are these requirements? (Please summarise.) In particular, what measures have been built into these codes to ensure the share of renewable energy used in the building sector will increase? What are the future plans related to these requirements/measures?e) | Vai būvniecības noteikumos un kodeksos ir noteikts minimālais līmenis atjaunojamās enerģijas izmantojumam? Kādas ir šīs prasības, un uz kādu ģeogrāfisko teritoriju tās attiecas? (Kopsavilkums.) Kādi šajos kodeksos ietverti pasākumi nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantojuma īpatsvara pieaugumu ēku sektorā? Kas turpmāk tiek plānots saistībā ar šīm prasībām/pasākumiem?
(f) | What is the projected increase of renewable energy use in buildings until 2020? (If possible differentiating between residential — ‘single-unit’ and ‘multiple unit’, commercial, public and industrial.) (To answer this question you may use a table as Table 6 below. Data could be given yearly, or for selected years. Both heating and cooling and electricity consumption from renewable energy sources should be included.) | Table 6 | Estimated share of renewable energy in the building sector | (%) |   | 2005 | 2010 | 2015 | 2020 | Residential |   |   |   |   | Commercial |   |   |   |   | Public |   |   |   |   | Industrial |   |   |   |   | Total |   |   |   |  f) | Kāds atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugums tiek plānots līdz 2020. gadam? (Ja iespējams, izdalīt dzīvojamo sektoru (vienģimenes un daudzdzīvokļu), komercsektoru, sabiedriskās ēkas un rūpniecību.) (Atbildot uz šo jautājumu, var izmantot 6. tabulu. Datus var sniegt par katru gadu vai par noteiktiem gadiem. Jāietver gan no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas apsildē un dzesēšanā izmantotas enerģijas, gan elektroenerģijas patēriņš.) | 6.   tabula | Paredzamais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēku sektorā | (%) |   | 2005 | 2010 | 2015 | 2020 | Dzīvojamais sektors |   |   |   |   | Komercpatērētāji |   |   |   |   | Sabiedriskās ēkas |   |   |   |   | Rūpniecība |   |   |   |   | Kopā |   |   |   |  
(g) | Have obligations for minimum levels of renewable energy in new and newly refurbished buildings been considered in national policy? If so, what are these levels? If not, how will the appropriateness of this policy option be explored by 2015?g) | Vai valsts politika paredz minimālās atjaunojamās enerģijas izmantojuma prasības jaunām un atjaunojamām ēkām? Ja paredz, kādas ir šīs prasības? Ja ne – kā šāda iespēja tiks izskatīta līdz 2015. gadam?
(h) | Please describe plans for ensuring the exemplary role of public buildings at national, regional and local level by using renewable energy installations or becoming zero energy buildings from 2012 onwards? (Please take into account the requirements under the EPBD).h) | Kā tiek plānots panākt, lai sabiedriskās ēkas valsts, reģionālā un vietējā līmenī rādītu priekšzīmi atjaunojamās enerģijas iekārtu izmantojumam vai kļūtu par “nulles enerģijas” ēkām no 2012. gada? (Ņemot vērā Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības.)
(i) | How are energy efficient renewable energy technologies in buildings promoted? (Such measures may concern biomass boilers, heat pumps and solar thermal equipment fulfilling eco-label requirements or other standards developed at national or Community level (cf. text of Article 13(6))).i) | Kā tiek veicināts energoefektīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantojums ēkās? (Šādi pasākumi var attiekties uz biomasas katliem, siltumsūkņiem un saules siltumenerģijas iekārtām, kas atbilst ekomarķējuma prasībām vai citiem valsts vai Kopienas mēroga standartiem (sal. ar 13. panta 6. punkta tekstu).)
4.2.4.    Information provisions (Articles 14(1), 14(2) and 14(4) of Directive 2009/28/EC)4.2.4.    Noteikumi par informāciju (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1., 2. un 4. punkts)
Current and future information and awareness raising campaigns and programmes, as well as planned revisions, and expected results have to be described. Member States should also indicate which responsible authority will monitor and review the effects of the programmes. When regional/local authorities have a substantial role, please also indicate and summarise it.Raksturot pašreizējās un plānotās informācijas kampaņas un programmas, plānoto pārskatīšanu un gaidāmos rezultātus. Dalībvalstīm arī jānorāda, kura iestāde atbild par programmu uzraudzību un rezultātu novērtēšanu. Ja būtiska loma ir reģionālajām/vietējām pašvaldībām, raksturot to.
(a) | Reference to existing national and or regional legislation (if any) concerning information requirements according to Article 14 of Directive 2009/28/EC:a) | Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. pantā minētajām informācijas prasībām:
(b) | Responsible body/(ies) for dissemination of information at national/regional/local levels:b) | Iestāde(-es), kas atbild par informācijas izplatīšanu valsts/reģionālajā/vietējā līmenī:
(c) | Summary of the existing and planned measures at regional/local levels (where relevant):c) | Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums:
(d) | Please indicate how information is made available on supporting measures for using renewable energy sources in electricity, heating and cooling and in transport to all relevant actors (consumers, builders, installers, architects, suppliers of relevant equipment and vehicles). Who is responsible for the adequacy and the publishing of this information? Are there specific information resources for the different target groups, such as end consumers, builders, property managers, property agents, installers, architects, farmers, suppliers of equipment using renewable energy sources, public administration? Are there information campaigns or permanent information centres in the present, or planned in the future?d) | Norādīt, kā visiem interesentiem (patērētājiem, būvniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem, attiecīgo iekārtu un transportlīdzekļu piegādātājiem) tiek sniegta informācija par atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijai, apsildei un dzesēšanai un transportam. Kas atbild par šīs informācijas atbilstību un publicēšanu? Vai pastāv atsevišķi informācijas resursi konkrētām mērķgrupām, piemēram, galapatērētājiem, būvniekiem, nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem un mākleriem, uzstādītājiem, arhitektiem, lauksaimniekiem, atjaunojamo enerģiju izmantojošu iekārtu piegādātājiem, publiskajai pārvaldei? Vai patlaban notiek informācijas kampaņas un ir izveidoti pastāvīgi informācijas centri, vai šādi pasākumi tiek plānoti turpmāk?
(e) | Who is responsible for publishing information on the net benefits, costs and energy efficiency of equipment and systems using renewable energy sources for heating, cooling and electricity? (Supplier of the equipment or system, public body or someone else?)e) | Kas ir atbildīgs par to, ka tiek publicēta informācija par tādu iekārtu un sistēmu ieguvumiem, izmaksām un energoefektivitāti, kas apsildei, dzesēšanai un elektroenerģijai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus? (Iekārtas vai sistēmas piegādātājs, sabiedriska iestāde vai kāds cits.)
(f) | How is guidance for planners and architects provided to help them to properly consider the optimal combination of renewable energy sources, high efficiency technologies and district heating and cooling when planning, designing, building and renovating industrial or residential areas? Who is responsible for that?f) | Kādā veidā plānotāji un arhitekti saņem norādes, kas palīdz rūpniecības vai dzīvojamo teritoriju plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un renovēšanā optimāli kombinēt atjaunojamos energoresursus, energoefektīvas tehnoloģijas un centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu? Kas par to atbild?
(g) | Please describe the existing and planned information, awareness raising and training programmes for citizens on the benefits and practicalities of developing and using energy from renewable sources. What is the role of regional and local actors in the designing and managing these programmes?g) | Raksturot esošās un plānotās informācijas un izglītības kampaņas, kas iedzīvotājiem palīdz izzināt atjaunojamās enerģijas attīstības un izmantošanas priekšrocības un noskaidrot praktiskus jautājumus. Kā šo programmu izstrādē un pārvaldīšanā piedalās reģionālās un vietējās iestādes/organizācijas?
4.2.5.    Certification of installers (Article 14(3) of Directive 2009/28/EC)4.2.5.    Uzstādītāju sertificēšanas shēmas (Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punkts)
(a) | Reference to existing national and/or regional legislation (if any) concerning certification or equivalent qualification schemes for installers according to Article 14(3) of the Directive 2009/28/EC:a) | Atsauce uz pašreizējiem valsts un/vai reģionāliem tiesību aktiem (ja ir), kas attiecas uz Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 3. punktā minēto sertificēšanu vai līdzvērtīgām kvalifikācijas sistēmām:
(b) | Responsible body/(ies) for setting up and authorising certification/qualification schemes by 2012 for installers of small-scale biomass boilers and stoves, solar photovoltaic and solar thermal systems, shallow geothermal systems and heat pumps:b) | Iestāde(-es), kas atbild par maza izmēra biomasas katlu un krāšņu, saules fotoelektrisko un termālo sistēmu, sekli ieraktu ģeotermisko sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem paredzētu sertificēšanas shēmu izveidošanu un apstiprināšanu līdz 2012. gadam:
(c) | Are such certification schemes/qualifications already in place? If so, please, describe.c) | Vai šādas sertificēšanas shēmas/kvalifikācijas sistēmas jau darbojas? Ja darbojas, raksturot tās.
(d) | Is information on these schemes publicly available? Are lists of certified or qualified installers published? If so, where? Are other schemes accepted as equivalent to the national/regional scheme?d) | Vai informācija par šīm shēmām ir publiski pieejama? Vai tiek publicēti saraksti ar sertifikāciju vai kvalifikāciju saņēmušiem uzstādītājiem? Kur tos publicē? Vai pastāv arī citas shēmas, ko uzskata par līdzvērtīgām valsts/reģionālajai shēmai?
(e) | Summary of existing and planned measures at regional/local levels (where relevant).e) | Pašreizējo un plānoto reģionālā/vietējā līmeņa pasākumu (ja ir) kopsavilkums
4.2.6.    Electricity infrastructure development (Article 16(1) and Article 16(3) to (6) of Directive 2009/28/EC)4.2.6.    Elektroenerģijas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 1. punkts un 3. līdz 6. punkts)
Besides the current situation and already existing legislation future actions, planned revisions, responsible bodies for it and expected results have to be described.Jāizklāsta ne vien pašreizējā situācija un esošais regulējums, bet arī plānotās darbības un tiesību aktu pārskatīšanas, par to veikšanu atbildīgās iestādes un gaidāmie rezultāti.
(a) | Reference to existing national legislation concerning requirements related to the energy grids (Article 16):a) | Atsauce uz pašreizējiem valsts tiesību aktiem, kuros noteiktās prasības attiecas uz energotīkliem (16. pants):
(b) | How is it ensured that transmission and distribution grids will be developed with a view to integrating the targeted amount of renewable electricity while maintaining the secure operation of the electricity system? How is this requirement included in the transmission and distribution operators' periodical network planning?b) | Kā tiek nodrošināta pārvades un sadales tīklu attīstība, lai integrētu paredzēto atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, vienlaikus saglabājot elektroenerģijas sistēmas darbības drošību? Kā šī prasība tiek iestrādāta pārvades un sadales operatoru periodiskajos tīkla plānos?
(c) | What will be the role of intelligent networks, information technology tools and storage facilities? How will their development be ensured?c) | Kāda loma ir intelektiskajiem tīkliem, informācijas tehnoloģijas instrumentiem un uzglabāšanas iekārtām? Kā tiks nodrošināta to attīstība?
(d) | Is the reinforcement of the interconnection capacity with neighbouring countries planned? If so, which interconnectors, for which capacity and by when?d) | Vai tiek plānots palielināt starpsavienojumu jaudu ar kaimiņvalstīm? Ja jā – uz kuriem starpsavienojumiem, kādu jaudu un termiņu tas attiecas?
(e) | How is the acceleration of grid infrastructure authorisation procedures addressed? What is the current state and average time for getting approval? How will it be improved? (Please refer to current status and legislation, bottlenecks detected and plans to streamline procedure with timeframe of implementation and expected results.)e) | Kā tiek saīsināti tīkla infrastruktūras atļauju izsniegšanas termiņi? Kāda situācija ir patlaban, cik ilgs laiks vajadzīgs apstiprinājuma saņemšanai? Kā to plānots uzlabot? (Izklāstīt pašreizējo situāciju un attiecīgos tiesību aktus, konstatētos trūkumus, kas palēnina procesu, kā arī plānoto procedūras vienkāršošanu, norādot ieviešanas termiņu un gaidāmos rezultātus.)
(f) | How is coordination between grid infrastructure approval and other administrative planning procedures ensured?f) | Kā tiek nodrošināta koordinācija starp tīkla infrastruktūras apstiprinājumu un citām administratīvajām plānošanas procedūrām?
(g) | Are priority connection rights or reserved connection capacities provided for new installations producing electricity from renewable energy sources?g) | Vai jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ir prioritāras pieslēguma tiesības vai rezervētas pieslēguma jaudas?
(h) | Are any renewable installations ready to come online but not connected due to capacity limitations of the grid? If so, what steps are taken to resolve this and by when is it expected to be solved?h) | Vai pastāv atjaunojamās enerģijas iekārtas, kas ir gatavas pieslēgties tīklam, bet nav pieslēgtas tīkla jaudas ierobežojumu dēļ? Ja jā – kas ir darīts, lai šo situāciju atrisinātu, un kad risinājums ir gaidāms?
(i) | Are the rules on cost sharing and bearing of network technical adaptations set up and published by transmission and distribution system operators? If so, where? How is it ensured that these rules are based on objective, transparent and non-discriminatory criteria? Are there special rules for producers located in peripheral regions and regions with low population density? (Cost bearing rules define which part of the costs is covered by the generator wishing to be connected and which part by the transmission or distribution system operator. Cost sharing rules define how the necessary cost should be distributed between subsequently connected producers that all benefit from the same reinforcements or new lines.)i) | Vai pārvades un sadales sistēmu operatori izstrādā un publisko noteikumus attiecībā uz izmaksu sadali un segšanu saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem? Kur tos publicē? Kā tiek panākts, lai šo noteikumu pamatā būtu objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji? Vai pastāv īpaši noteikumi ražotājiem, kuri atrodas nomaļos reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu? (Izmaksu segšanas noteikumi paredz, kādu izmaksu daļu sedz ražotājs, kurš vēlas pievienoties, un kādu – pārvades vai sadales sistēmu operators. Izmaksu sadales noteikumi paredz, kā vajadzīgās izmaksas sadala starp secīgi pieslēgtiem ražotājiem, kas gūst priekšrocības no attiecīgā jaudas palielinājuma vai jaunu līniju izveides.)
(j) | Please describe how the costs of connection and technical adaptation are attributed to producers and/or transmission and/or distribution system operators? How are transmission and distribution system operators able to recover these investment costs? Is any modification of these cost bearing rules planned in the future? What changes do you envisage and what results are expected? (There are several options for distributing grid connection costs. Member States are likely to choose one or a combination of these. According to the ‘deep’ connection cost charging the developer of the installation generating electricity from renewable energy sources bears several grid infrastructure related costs (grid connection, grid reinforcement, and extension). Another approach is the ‘shallow’ connection cost charging, meaning that the developer bears only the grid connection cost, but not the costs of reinforcement and extension (this is built into the grid tariffs and paid by the customers). A further variant is when all connection costs are socialised and covered by the grid tariffs.)j) | Izklāstīt, kā pieslēguma un tehnisko pielāgojumu izmaksas tiek sadalītas starp ražotājiem un/vai pārvades un/vai sadales sistēmu operatoriem. Kā pārvades un sadales sistēmu operatori var atgūt šīs investīcijas? Vai ir plānots grozīt pašreizējos izmaksu segšanas noteikumus? Kādas izmaiņas tiek plānotas, un kādi ir gaidāmie rezultāti? (Tīkla pieslēguma izmaksas var sadalīt dažādi. Dalībvalstis izvēlas vienu variantu vai vairāku variantu kombināciju. Pieslēguma izmaksu “deep” jeb “pamatīgajā” variantā par to iekārtu atbildīgais, kurā ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, maksā vairākas ar tīkla infrastruktūru saistītas izmaksu pozīcijas (pieslēgums tīklam, tīkla jaudas palielinājums, tīkla paplašinājums). Otrs pieslēguma izmaksu sadales variants ir “shallow” jeb “vienkāršais”: par ražotni atbildīgais sedz tikai tīkla pieslēguma izmaksas, bet nemaksā par jaudas palielinājumu un tīkla paplašinājumu, ko iestrādā tīkla tarifos un tādējādi sedz patērētāji. Vēl pastāv variants socializēt visas pieslēguma izmaksas un iekļaut tās tīkla tarifos.)
(k) | Are there rules for sharing the costs between initially and subsequently connected producers? If not, how are the benefits for subsequently connected producers taken into account?k) | Vai pastāv noteikumi par izmaksu sadali starp sākotnēji un vēlāk pieslēgtiem ražotājiem? Ja nepastāv – kā tiek ņemtas vērā vēlāk pieslēgto ražotāju gūtās priekšrocības?
(l) | How will it be ensured that transmission and distribution system operators provide new producers wishing to be connected with the necessary information on costs, a precise timetable for processing their requests and an indicative timetable for their grid connection?l) | Kā tiks nodrošināts, ka pārvades un sadales sistēmu operatori jauniem ražotājiem, kas vēlas pieslēgties, sniedz vajadzīgo informāciju par izmaksām, precīziem pieteikumu apstrādes termiņiem un aptuveniem tīkla pieslēgšanās termiņiem?
4.2.7.    Electricity network operation (Article 16(2) and Article 16(7) and (8) of Directive 2009/28/EC)4.2.7.    Elektroenerģijas tīkla darbība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 2. punkts un 7. un 8. punkts)
(a) | How is the transmission and distribution of electricity from renewable energy sources guaranteed by transmission and distribution system operators? Is priority or guaranteed access ensured?a) | Kā pārvades un sadales sistēmu operatori garantē no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali? Vai tiek nodrošināta prioritāra vai garantēta pieeja?
(b) | How is it ensured that transmission system operators, when dispatching electricity generating installations give priority to those using renewable energy sources?b) | Kā tiek nodrošināts, ka, izvietojot elektroenerģijas ražošanas iekārtas, priekšroka ir tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus?
(c) | How are grid- and market-related operational measures taken in order to minimise the curtailment of electricity from renewable energy sources? What kinds of measures are planned and when is implementation expected? (Market and grid design that enable the integration of variable resources could cover measures such as trading closer to real time (changing from day-ahead to intra-day forecasting and rescheduling of generators), aggregation of market areas, ensuring sufficient cross border interconnection capacity and trade, improved cooperation of adjacent system operators, the use of improved communication and control tools, demand-side management and active demand-side participation in markets (through two-way communication systems — smart metering), increased distributed production and domestic storage (e.g. electric cars) with active management of distribution networks (smart grids).)c) | Kādi ar tīkla un tirgus darbību saistīti pasākumi tiek veikti, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatības ierobežojumus? Kādi pasākumi tiek plānoti, un kad paredzēts tos īstenot? (Tirgus un tīkla pasākumi, kas ļauj integrēt dažādus resursus, ietver, piemēram, šādus: reālajam laikam pietuvināta tirdzniecība (pāreja no nākamās dienas uz vienas dienas prognozēšanu un ģeneratoru vadību), tirgus zonu apvienošana, pietiekamas pārrobežu starpsavienojumu jaudas un tirdzniecības nodrošināšana, labāka sadarbība starp blakus esošu sistēmu operatoriem, labāku komunikācijas un vadības instrumentu izmantošana, patēriņa vadība un aktīva patērētāju dalība tirgos (izmantojot divpusējas komunikācijas sistēmas – viedā uzskaite), decentralizētas ražošanas attīstība un uzkrāšanas iespējas pie patērētājiem (piemēram, elektriskie automobiļi), aktīvi pārvaldot sadales tīklus (viedie tīkli).)
(d) | Is the energy regulatory authority informed about these measures? Does it have the competence to monitor and enforce implementation of these measures?d) | Vai energoregulators ir informēts par šiem pasākumiem? Vai tā pilnvarās ietilpst šo pasākumu pārraudzība un izpildes nodrošināšana?
(e) | Are plants generating electricity from renewable energy sources integrated in the electricity market? Could you please describe how? What are their obligations regarding participation in the electricity market?e) | Vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes ir integrētas elektroenerģijas tirgū? Izklāstīt, kā tas notiek. Kādus pienākumus ražotnēm uzliek līdzdalība elektroenerģijas tirgū?
(f) | What are the rules for charging transmission and distribution tariffs to generators of electricity from renewable energy sources?f) | Kādi noteikumi attiecas uz pārvades un sadales tarifu aprēķinu, ko maksā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotnes?
4.2.8.    Biogas integration into the natural gas network (Article 16(7) and Article 16(9) and (10) of Directive 2009/28/EC)4.2.8.    Biogāzes integrācija dabasgāzes tīklā (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 7. punkts un 9. un 10. punkts)
(a) | How is it ensured that the charging of transmission and distribution tariffs does not discriminate against gas from renewable energy sources?a) | Kā tiek nodrošināts, ka pārvades un sadales tarifu aprēķins nediskriminē gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem?
(b) | Has any assessment been carried out on the need to extend the gas network infrastructure to facilitate the integration of gas from renewable sources? What is the result? If not, will there be such an assessment?b) | Vai ir izvērtēta vajadzība paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai vienkāršotu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas gāzes integrāciju? Kāds ir vērtējuma rezultāts? Ja vērtējums vēl nav veikts, vai tas tiek plānots?
(c) | Are technical rules on network connection and connection tariffs for biogas published? Where are these rules published?c) | Vai attiecībā uz biogāzi tiek publicēti tehniski noteikumi par tīkla pieslēgumu un pieslēguma tarifi? Kur tos publicē?
4.2.9.    District heating and cooling infrastructure development (Article 16(11) of Directive 2009/28/EC)4.2.9.    Centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras attīstība (Direktīvas 2009/28/EK 16. panta 11. punkts)
(a) | Please provide an assessment of the need for new district heating and cooling infrastructure using renewable energy sources and contributing to the 2020 target. Based on this assessment, are there plans to promote such infrastructures in the future? What are the expected contributions of large biomass, solar and geothermal facilities in the district heating and cooling systems?a) | Novērtēt nepieciešamību būvēt jaunu centralizētu apsildes un dzesēšanas infrastruktūru, kurā izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu enerģiju, lai sasniegtu valsts 2020. gada mērķi. Ņemot vērā šo vērtējumu, vai tiek plānots turpmāk veicināt minēto infrastruktūru? Kāds ir liela apjoma biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas iekārtu paredzamais ieguldījums centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās?
4.2.10.    Biofuels and other bioliquids — sustainability criteria and verification of compliance (Articles 17 to 21 of Directive 2009/28/EC)4.2.10.    Biodegvielas un citi bioloģiskie šķidrie kurināmie – ilgtspējības kritēriji un atbilstības verificēšana (Direktīvas 2009/28/EK 17. līdz 21. pants)
The following part of the national action plan should explain Member States' future strategy regarding fulfilment of the sustainability criteria for biofuels and bioliquids and verification of compliance with the scheme.Šajā valsts rīcības plāna sadaļā jāizklāsta dalībvalsts stratēģija attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem un atbilstības verificēšanu.
(a) | How will the sustainability criteria for biofuels and bioliquids be implemented at national level? (Is there legislation planned for implementation? What will be the institutional setup?)a) | Kā valsts līmenī tiks ieviesti biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji? (Vai tiks īstenoti kādi tiesību akti? Kāda būs institucionālā organizācija?)
(b) | How will it be ensured that biofuels and bioliquids that are counted towards the national renewable target, towards national renewable energy obligations and/or are eligible for financial support comply with the sustainability criteria set down in Article 17(2) to (5) of Directive 2009/28/EC? (Will there be a national institution/body responsible for monitoring/verifying compliance with the criteria?)b) | Kā tiks panākts tas, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ierēķina atjaunojamās enerģijas valsts mērķa izpildē, atjaunojamās enerģijas valsts saistību izpildē un/vai kas var pretendēt uz finansiālu atbalstu, atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem? (Vai tiks noteikta valsts iestāde/organizācija, kas atbild par kritēriju ievērošanas pārraudzību/verificēšanu?)
(c) | If a national authority/body will monitor the fulfilment of the criteria, does such a national authority/body already exist? If so, please specify. If not, when is it envisaged to be established?c) | Ja kritēriju izpildi pārraudzīs valsts iestāde/organizācija, vai šī iestāde/organizācija jau ir izveidota? Ja ir, precizējiet. Ja nav – kad tiek plānots to izveidot?
(d) | Please provide information on the existence of national law on land zoning and national land register for verifying compliance with Article 17(3) to (5) of Directive 2009/28/EC. How economic operators can access to this information? (Please provide information on the existence of rules and distinction between different land statuses, like biodiversity area, protected area etc; and on the competent national authority who will monitor this land register and changes in land status.)d) | Sniegt informāciju par valsts tiesību aktiem, kas regulē teritorijas zonēšanu, un valsts zemes reģistru, ar kuru palīdzību verificē atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. līdz 5. punktam. Kā ekonomikas dalībnieki var piekļūt šai informācijai? (Sniegt informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un dažādiem zemes statusiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības teritorija, aizsargājama teritorija utt., un norādīt kompetento valsts iestādi, kas pārraudzīs zemes reģistru un zemes statusa izmaiņas.)
(e) | As far as protected areas are concerned, please provide information under which national, European or international protection regime they are classified.e) | Norādīt, pēc kādas valsts, Eiropas vai starptautiskas sistēmas klasificē aizsargājamās teritorijas.
(f) | What is the procedure for changing the status of land? Who monitors and reports at national level on land status changes? How often are the land zoning register updated (monthly, annually, bi-annually, etc.)?f) | Kāda ir procedūra zemes statusa maiņai? Kas valsts līmenī pārrauga un ziņo par zemes statusa izmaiņām? Cik bieži tiek atjaunināts teritorijas zonējuma reģistrs (ik mēnesi, gadu, divus gadus utt.)?
(g) | How is compliance with good agro-environmental practices and other cross-compliance requirements (required by Article 17(6) of Directive 2009/28/EC) ensured and verified at national level?g) | Kā valsts līmenī tiek verificēta atbilstība labai lauksaimniecības un vides praksei un citām savstarpējās atbilstības prasībām (saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 6. punktu)?
(h) | Do you intend to help develop voluntary ‘certification’ scheme(s) for biofuel and bioliquid sustainability as described in the second subparagraph of Article 18(4) of Directive 2009/28/EC? If so, how?h) | Vai tiek plānots palīdzēt izveidot brīvprātīgu “sertifikācijas” shēmu vai shēmas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējībai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 4. punkta otro daļu? Ja tiek, tad kā tas notiks?
4.3.   Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in electricity applied by the Member State or a group of Member States4.3.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem
Support schemes can be regulatory, providing for targets and/or obligations. They may provide financial support either for investment or during the operation of a plant. There are also soft measures like information, education, or awareness-raising campaigns. As soft measures are described above, this assessment should focus on regulatory and financial measures.Atbalsta shēmas var būt regulatīvas un paredzēt mērķus un/vai saistības. Tajās var sniegt finansiālu atbalstu investīcijām vai ražotnes darbībai. Atbalsta shēmas var attiekties uz neregulatīviem un tieši nefinansējošiem pasākumiem, piemēram, informācijas kampaņām vai izglītošanu. Tā kā šādi pasākumi apskatīti jau iepriekš, šeit norādīt galvenokārt regulatīvus un finanšu pasākumus.
Please describe existing schemes with legal reference, details of the scheme, duration (indicating start and end dates), past impact and explain whether any reform or future schemes are planned and by when. What are the expected results?Izklāstīt spēkā esošās shēmas, norādot atsauci uz tiesību aktu, informāciju par shēmu, tās ilgumu (precizējot sākuma datumu un beigu termiņu), novēroto ietekmi; paskaidrot, vai un kad ir plānotas reformas vai turpmākas shēmas. Kādi rezultāti tiek gaidīti?
RegulationRegulējums
Regulation can set target(s) and obligations. In case there is such an obligation please detail it:Regulējumā var noteikt mērķi(-us) un saistības. Ja minētās saistības ir noteiktas, norādīt šādu informāciju:
(a) | What is the legal basis for this obligation/target?a) | Kāds ir šo saistību/mērķa juridiskais pamats?
(b) | Are there any technology-specific targets?b) | Vai pastāv mērķi konkrētām tehnoloģijām?
(c) | What are the concrete obligations/targets per year (per technology)?c) | Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai tehnoloģijai)
(d) | Who has to fulfil the obligation?d) | Kam saistības ir jāizpilda?
(e) | What is the consequence of non-fulfilment?e) | Kādas ir sekas, ja tās neizpilda?
(f) | Is there any mechanism to supervise fulfilment?f) | Vai pastāv izpildes pārraudzības mehānisms?
(g) | Is there any mechanism to modify obligations/targets?g) | Vai pastāv saistību/mērķu grozīšanas mehānisms?
Financial supportFinansiāls atbalsts
Financial support can be classified in various ways. Examples are financial support for investment, capital grants, low interest loans, tax exemptions or reductions, tax refunds, tender schemes, renewable energy obligations with or without green certificates (tradable green certificates), feed-in tariffs, feed-in premiums, voluntary schemes.Finansiālu atbalstu var klasificēt dažādi. Piemēri: finansiāls investīciju atbalsts, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, konkursu shēmas, atjaunojamās enerģijas saistības ar zaļajiem sertifikātiem vai bez tiem (tirgojami zaļie sertifikāti), iepirkuma tarifi, piemaksas, brīvprātīgas shēmas.
For any scheme you use, please give a detailed description answering the following questions?Par katru izmantoto shēmu sniegt sīku aprakstu, atbildot uz šādiem jautājumiem:
(a) | What is the name and a short description of the scheme?a) | Shēmas nosaukums un īss apraksts
(b) | Is it a voluntary or obligatory scheme?b) | Vai shēma ir brīvprātīga vai obligāta?
(c) | Who manages the scheme? (Implementing body, monitoring authority)c) | Kurš pārvalda shēmu? (Īstenotāja iestāde, pārraudzītāja iestāde)
(d) | What are the measures taken to ensure availability of necessary budget/funding to achieve the national target?d) | Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka valsts mērķa izpildei ir pieejami vajadzīgie līdzekļi?
(e) | How is long-term security and reliability addressed by the scheme?e) | Kā shēmā tiek risināti ilgtermiņa drošības jautājumi?
(f) | Is the scheme periodically revised? What kind of feed-back or adjustment mechanism exists? How has the scheme been optimised so far?f) | Vai shēma tiek periodiski pārskatīta? Kādi ir atgriezeniskās saites vai korekcijas mehānismi? Kā shēma līdz šim ir optimizēta?
(g) | Does support differ according to technology?g) | Vai atbalsts atšķiras atkarībā no tehnoloģijas?
(h) | What are the expected impacts in terms of energy production?h) | Kādi rezultāti tiek gaidīti enerģijas ražošanas ziņā?
(i) | Is support conditional on meeting energy efficiency criteria?i) | Vai atbalsts ir atkarīgs no energoefektivitātes kritēriju izpildes?
(j) | Is it an existing measure? Could you please indicate national legislation regulating it?j) | Vai pasākums ir spēkā? Kādi valsts tiesību akti to regulē?
(k) | Is this a planned scheme? When would it be operational?k) | Vai shēma ir plānota, nevis patlaban spēkā esoša? Kad tā sāks darboties?
(l) | What start and end dates (duration) are set for the whole scheme?l) | Kāds ir shēmas sākuma datums un beigu termiņš (ilgums)?
(m) | Are there maximum or minimum sizes of system which are eligible?m) | Vai pretendēšanai ir noteikts sistēmas maksimālais vai minimālais lielums?
(n) | Is it possible for the same project to be supported by more than one support measure? Which measures can be cumulated?n) | Vai vienu projektu var atbalstīt ar vairāk nekā vienu atbalsta pasākumu? Kurus pasākumus var izmantot kopā?
(o) | Are there regional/local schemes? If so, please detail using the same criteria.o) | Vai pastāv reģionālas/vietējas shēmas? Ja jā, izklāstīt sīkāk pēc tiem pašiem kritērijiem.
Specific questions for financial support for investment:Jautājumi par finansiālu atbalstu investīcijām:
(a) | What is granted by the scheme? (subsidies, capital grants, low interest loans, tax exemption or reduction, tax refunds)a) | Kādu atbalstu shēmas ietvaros piešķir? (Subsīdijas, kapitāla piešķīrumi, aizdevumi ar mazu procentu likmi, atbrīvojums no nodokļiem vai nodokļu samazinājums, nodokļu atmaksa)
(b) | Who can benefit from this scheme? Is it specified for certain technology(/ies)?b) | Kas var pretendēt uz atbalstu? Vai tas ir paredzēts konkrētai tehnoloģijai vai tehnoloģijām?
(c) | Are applications continuously received and granted or are there periodical calls? If periodical, could you please describe the frequency and conditions?c) | Vai pieteikumus pieņem un apstiprina nepārtraukti vai arī periodiski tiek izsludināta pieteikšanās? Ja pieteikšanās ir periodiska, cik bieži un ar kādiem nosacījumiem tā notiek?
Specific questions for tradable certificates:Jautājumi par tirgojamiem sertifikātiem:
(a) | Is there an obliged share of electricity produced from renewable sources in the total supply?a) | Vai ir noteikts obligātais īpatsvars kopējā piegādē elektroenerģijai, ko ražo no atjaunojamajiem energoresursiem?
(b) | Who has the obligation?b) | Uz ko šīs saistības attiecas?
(c) | Are there technology-specific bands?c) | Vai pastāv kvotas konkrētām tehnoloģijām?
(d) | Which technologies are covered by the scheme?d) | Uz kādām tehnoloģijām shēma attiecas?
(e) | Is international trade in certificates allowed? What are the conditions?e) | Vai ir atļauta starptautiska sertifikātu tirdzniecība? Ar kādiem nosacījumiem?
(f) | Is there a floor bottom price?f) | Vai ir noteikta minimālā cena?
(g) | Is there a penalty for non-fulfilment?g) | Vai ir noteiktas sankcijas par neizpildi?
(h) | What is the average price for certificates? Is it made public? Where?h) | Kāda ir vidējā sertifikātu cena? Vai tā ir publiski pieejama? Kur?
(i) | What is the trading scheme for certificates?i) | Kāda ir sertifikātu tirdzniecības shēma?
(j) | How long can a plant participate in the scheme?j) | Cik ilgi ražotne shēmā var piedalīties?
Specific questions for feed-in fixed tariffs:Jautājumi par fiksētajiem iepirkuma tarifiem:
(a) | What are the conditions to get the fixed tariff?a) | Kādi ir nosacījumi fiksētā tarifa saņemšanai?
(b) | Is there a cap on the total volume of electricity produced per year or of installed capacity that is entitled to the tariff?b) | Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz tarifu?
(c) | Is it a technology specific scheme? What are the tariff levels for each?c) | Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir tarifa līmenis?
(d) | Are there other criteria differentiating tariffs?d) | Vai pastāv citi tarifu diferencējoši kritēriji?
(e) | For how long is the fixed tariff guaranteed?e) | Uz cik ilgu laiku fiksētie tarifi tiek garantēti?
(f) | Is there any tariff adjustment foreseen in the scheme?f) | Vai shēma paredz tarifu korekciju?
Specific questions for feed-in premiums:Jautājumi par iepirkuma piemaksām:
(a) | What are the conditions to get the premium?a) | Kādi ir nosacījumi piemaksas saņemšanai?
(b) | Is there a cap on the total volume of electricity produced per year or of installed capacity that is entitled to the premium?b) | Vai ir noteikts maksimālais ierobežojums gadā saražotajai elektroenerģijai vai uzstādītajai jaudai, pretendējot uz piemaksu?
(c) | Is it an alternative to fixed tariff?c) | Vai tā ir alternatīva fiksētajam tarifam?
(d) | Is it a technology-specific scheme? What are the premium levels for each?d) | Vai shēma attiecas uz konkrētu tehnoloģiju? Kāds katrai tehnoloģijai ir piemaksas līmenis?
(e) | Is there a floor and/or a cap for the premium? Please specify.e) | Vai piemaksai ir minimālais un/vai maksimālais ierobežojums? Norādīt, kāds.
(f) | For how long is the premium price guaranteed?f) | Uz cik ilgu laiku piemaksa tiek garantēta?
(g) | Is any tariff adjustment foreseen in the scheme?g) | Vai shēma paredz tarifu korekciju?
Specific questions for tendering:Jautājumi par konkursiem:
(a) | What is the frequency and size of the tenders?a) | Cik bieži un par kādu apjomu konkursi tiek izsludināti?
(b) | Which technologies are specified?b) | Uz kurām tehnoloģijām tie attiecas?
(c) | Is it integrated with grid development?c) | Vai tie ir sasaistīti ar tīkla attīstību?
4.4.   Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in heating and cooling applied by the Member State or a group of Member States4.4.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā
Please follow the structure of point 4.3 and apply the questions to the support measures provided for renewable energy use in the heating and cooling sector. Please address the following additional points:Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu apsildē un dzesēšanā. Papildus norādīt šādu informāciju:
(a) | How are the support schemes for electricity from renewable energy sources adapted to encourage the use of CHP from renewable energy sources?a) | Kā atbalsta shēmas, kas attiecas uz atjaunojamo elektroenerģiju, veicina atjaunojamos energoresursus izmantojošu koģenerāciju?
(b) | What support schemes are in place to encourage the use of district heating and cooling using renewable energy sources?b) | Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi?
(c) | What support schemes are in place to encourage the use of small-scale heating and cooling from renewable energy sources?c) | Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta maza mēroga centralizētā siltumapgāde un dzesēšana, kuru nodrošina atjaunojamie energoresursi?
(d) | What support schemes are in place to encourage the use of heating and cooling from renewable energy sources in industrial applications?d) | Ar kādām atbalsta shēmām tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana apsildē un dzesēšanā rūpnieciskām vajadzībām?
4.5.   Support schemes to promote the use of energy from renewable resources in transport applied by the Member State or a group of Member States4.5.   Atbalsta shēmas, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē
Please follow the structure of point 4.3 and apply the questions the support measures provided for renewable energy use in the transport sector. Please make distinctions according to transport modes (such as road transport, non-road land transport). Please address the following additional points:Izmantot 4.3. sadaļas struktūru un atbildēt uz tajā sniegtajiem jautājumiem par atbalsta pasākumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantojumu transporta nozarē. Atsevišķi izdalīt transporta veidus, piemēram, autotransportu, citu sauszemes transportu. Papildus norādīt šādu informāciju:
(a) | What are the concrete obligations/targets per year (per fuel or technology)?a) | Kādas saistības/mērķi gadā ir noteikti? (Atsevišķi katrai degvielai vai tehnoloģijai)
(b) | Is there differentiation of the support according to fuel types or technologies? Is there any specific support to biofuels which meet the criteria of Article 21(2) of the Directive?b) | Vai atbalsts atšķiras atkarībā no degvielas veida vai tehnoloģijas? Vai pastāv īpašs atbalsts biodegvielām, kas atbilst direktīvas 21. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem?
4.6.   Specific measures for the promotion of the use of energy from biomass4.6.   Pasākumi no biomasas ražotas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai
Biomass has an important role as primary energy in all the three sectors: heating and cooling, electricity and transport. National biomass strategy is crucial to plan the role and the interaction of uses between the energy end uses and interaction with other non-energy sectors. Therefore Member States are required to assess their domestic potential and increased mobilisation of domestic and imported biomass resources. The impact on and the interaction with other non-energy sectors (as the food and feed industry, pulp and paper industry, construction industry, furniture industry etc.) should be analysed.Biomasa ir nozīmīgs primārās enerģijas veids visās trīs nozarēs – apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā. Lai varētu plānot enerģijas galapatēriņu un tā veidu savstarpējo ietekmi, kā arī mijdarbību ar citiem neenerģētikas sektoriem, vajadzīga biomasas valsts stratēģija. Tāpēc dalībvalstīm jāizvērtē savas valsts potenciāls un iekšzemes un importēto biomasas resursu intensīvākas mobilizācijas iespējas. Jāanalizē ietekme uz citiem neenerģētikas sektoriem (piemēram, pārtikas un dzīvnieku barības nozare, celulozes un papīra nozare, būvniecība, mēbeļu ražošana utt.) un mijdarbība ar tiem.
4.6.1.    Biomass supply: both domestic and trade4.6.1.    Biomasas piedāvājums – gan iekšzemē, gan tirdzniecība
Under this point Member States should assess the supply of domestically available biomass and the need for imports.Šajā sadaļā dalībvalstis izvērtē savā valstī pieejamo biomasu un nepieciešamību importēt.
There should be a distinction between biomass (A) from forestry — (1) direct and (2) indirect supply; (B) from agriculture and fisheries — (1) directly provided and (2) by-products/processed crops; and (C) from waste — (1) biodegradable fraction of municipal solid waste, (2) biodegradable fraction of industrial solid waste and (3) sewage sludge. Data is required for the above-mentioned first subcategories, while more detailed information is optional. However the aggregated figures shall reflect the following categorisation and give information in the units of Table 7. The role of imports (EU and non-EU) and exports (if possible, EU and non-EU) must be reflected.Jānošķir biomasa (A) no mežsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) netiešā piegāde; (B) no lauksaimniecības un zivsaimniecības – (1) tiešā piegāde un (2) blakusprodukti/pārstrādāti laukaugi; (C) no atkritumiem – (1) bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija un (2) bioloģiski noārdāmā cieto rūpniecības atkritumu frakcija un (3) notekūdeņu dūņas. Obligāti jāsniedz dati par minētajām pirmajām kategorijām; sīkāku informāciju norāda pēc izvēles. Apkopotajiem datiem jāatspoguļo šādas kategorijas un jāsniedz informācija 7. tabulā izdalītajās pozīcijās. Norādīt importu (ES un ārpus ES) un eksportu (ja iespējams, ES un ārpus ES).
Please note that wood chips, briquettes and pellets can be either from direct supply or from indirect supply from forestry. If information on pellets is included in the table, it should specify whether the raw material comes from direct or indirect supply.Jāņem vērā, ka koksnes šķeldu, briketes un granulas mežsaimniecība var piegādāt tieši vai netieši. Ja tabulā ietver informāciju par granulām, jānorāda, vai izejmateriāls ir tieši vai netieši piegādāts.
In the case of biogas and biofuels the amount of raw feedstock should be detailed in Table 7, not the amount of processed feedstock. It is understood that for imports and exports the amount of biomass feedstocks for biofuels is more difficult to ascertain, and estimations may be necessary. Alternatively, if the information on imports is given on the basis of biofuel imports, it must be specified in the table.Attiecībā uz biogāzi un biodegvielām 7. tabulā norāda jēlmateriāla daudzumu, nevis apstrādātās izejvielas. Importa un eksporta gadījumā biodegvielu biomasas izejvielu daudzumu novērtēt ir sarežģīti un jāizmanto aptuvenas aplēses. Ja informāciju par importu sniedz, pamatojoties uz datiem par ievesto biodegvielu, tas jānorāda tabulā.
Table 77.   tabula
Biomass supply in 2006Biomasas piegāde 2006. gadā
Sector of origin |   | Amount of domestic resource (18) | Imported | Exported | Net amount | Primary energy production | (ktoe)Izcelsmes sektors |   | Iekšzemes resursu apjoms (18) | Imports | Eksports | Neto apjoms | Saražotā primārā enerģija | (tūkst. tonnu)
EU | Non-EU | EU/non-EUES | ārpus ES | ES/ārpus ES
(A) | Biomass from forestry (19) | Of which: |   |   |   |   |   |  A. | Biomasa no mežsaimniecības (19) | No kuras: |   |   |   |   |   |  
(1) | direct supply of wood biomass from forests and other wooded land for energy generation |   |   |   |   |   |  1) | Koksnes biomasa, ko enerģijas ražošanai tieši piegādā no mežiem un citām ar kokaugiem klātām platībām |   |   |   |   |   |  
Optional — if information is available you can further detail the amount of feedstock belonging to this category: | (a) | fellings | (b) | residues from fellings (tops, branches, bark, stumps) | (c) | landscape management residues (woody biomass from parks, gardens, tree rows, bushes) | (d) | other (please define) |   |   |   |   |   |  Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, izejvielas var izdalīt šādās kategorijās: | a) | cirsmas | b) | cirsmu atliekas (galotnes, zari, mizas, celmi) | c) | ainavu veidošanas atliekas (koksnes biomasa no parkiem, dārziem, alejām, krūmiem) | d) | citi (precizēt) |   |   |   |   |   |  
(2) | indirect supply of wood biomass for energy generation |   |   |   |   |   |  2) | Koksnes biomasas netiešā piegāde enerģijas ražošanai |   |   |   |   |   |  
Optional — if information is available you can further detail: | (a) | residues from sawmilling, woodworking, furniture industry (bark, sawdust) | (b) | by products of the pulp and paper industry (black liquor, tall oil) | (c) | processed wood-fuel | (d) | post consumer recycled wood (recycled wood for energy generation, household waste wood) | (e) | other (please define) |   |   |   |   |   |  Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi: | a) | gateru, kokapstrādes, mēbeļu ražošanas atliekas (mizas, skaidas) | b) | celulozes un papīra rūpniecības blakusprodukti (melnais atsārms, taleļļa) | c) | pārstrādāts koksnes kurināmais | d) | pēcpatēriņa otrreizējās pārstrādes koksne (otrreizējās pārstrādes koksne enerģijas ražošanai, mājsaimniecības atkritumu koksne) | e) | citi (precizēt) |   |   |   |   |   |  
(B) | Biomass from agriculture and fisheries | Of which: |   |   |   |   |   |  B. | Biomasa no lauksaimniecības un zivsaimniecības | No kuras: |   |   |   |   |   |  
(1) | agricultural crops and fishery products directly provided for energy generation |   |   |   |   |   |  1) | Enerģijas ražošanai tieši piegādātas lauksaimniecības kultūras un zivsaimniecības produkti |   |   |   |   |   |  
Optional — if information is available you can further detail: | (a) | arable crops (cereals, oilseeds, sugar beet, silage maize) | (b) | plantations | (c) | short rotation trees | (d) | other energy crops (grasses) | (e) | algae | (f) | other (please define) |   |   |   |   |   |  Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi: | a) | laukaugi (graudaugi, eļļas augi, cukurbietes, skābbarības kukurūza) | b) | stādījumi | c) | koki ar īsu cirtes apriti | d) | citas energokultūras (zālaugi) | e) | aļģes | f) | citi (precizēt) |   |   |   |   |   |  
(2) | Agricultural by-products/processed residues and fishery by-products for energy generation |   |   |   |   |   |  2) | Lauksaimniecības blakusprodukti/apstrādātas atliekas un zivsaimniecības blakusprodukti, ko izmanto enerģijas ražošanai |   |   |   |   |   |  
Optional — if information is available you can further detail: | (a) | straw | (b) | manure | (c) | animal fat | (d) | meat and bone meal | (e) | cake by-products (incl. oil seed and olive oil cake for energy) | (f) | fruit biomass (including shell, kernel) | (g) | fishery by product | (h) | clippings form vines, olives, fruit trees | (i) | other (please define) |   |   |   |   |   |  Pēc izvēles – ja informācija ir zināma, var sīkāk sadalīt šādi: | a) | salmi | b) | mēsli | c) | dzīvnieku tauki | d) | gaļa un kaulu milti | e) | raušu blakusprodukti (tostarp eļļas sēklas un olīveļļas rauši enerģijas ieguvei) | f) | augļu biomasa (tostarp čaumalas un kodoli) | g) | zivsaimniecības blakusprodukti | h) | vīnogu, olīvkoku, augļu koku izgriezumi | i) | citi (precizēt) |   |   |   |   |   |  
(C) | Biomass from waste | Of which: |   |   |   |   |   |  C. | Biomasa no atkritumiem | No kuras: |   |   |   |   |   |  
(1) | Biodegradable fraction of municipal solid waste including biowaste (biodegradable garden and park waste, food and kitchen waste from households, restaurants, caterers and retail premises, and comparable waste from food processing plants) and landfill gas |   |   |   |   |   |  1) | Bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija, tostarp bioatkritumi (bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu radītie pārtikas un virtuves atkritumi, šā paša veida atkritumi, ko rada pārtikas pārstrādātāji) un poligonu gāze |   |   |   |   |   |  
(2) | Biodegradable fraction of industrial waste (including paper, cardboard, pallets) |   |   |   |   |   |  2) | Bioloģiski noārdāmā rūpniecības atkritumu frakcija (tostarp papīrs, kartons, paletes) |   |   |   |   |   |  
(3) | Sewage sludge |   |   |   |   |   |  3) | Notekūdeņu dūņas |   |   |   |   |   |  
Please explain the conversion factor/calculation methodology used above for the conversion of the amount of available resources to primary energy.Izklāstīt datu aprēķinos izmantoto pārrēķina koeficientu/aprēķinu metodi, pieejamos resursus pārrēķinot primārajā enerģijā.
Please specify on what basis the biodegradable fraction of municipal solid waste and of industrial waste was calculated.Norādīt, kas tika izmantots par pamatu cieto sadzīves un rūpniecības atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas aprēķinam.
Please use Table 7a to give an estimated contribution of biomass energy use in 2015 and 2020. (Following the categorisation used in Table 7.)7.a tabulā ierakstīt prognozēto biomasas enerģijas izmantojumu 2015. un 2020. gadā. (Izmantojot 7. tabulā norādītās kategorijas.)
Table 7a7.a   tabula
Estimated biomass domestic supply in 2015 and 2020Prognozētais biomasas iekšzemes piedāvājums 2015. un 2020. gadā
Sector of origin | 2015 | 2020Izcelsmes sektors | 2015 | 2020
Expected amount of domestic resource | Primary energy production | (ktoe) | Expected amount of domestic resource | Primary energy production | (ktoe)Paredzamais iekšzemes resursu daudzums | Saražotā primārā enerģija | (tūkst. tonnu) | Paredzamais iekšzemes resursu daudzums | Saražotā primārā enerģija | (tūkst. tonnu)
(A) | Biomass from forestry | (1) | direct supply of wood biomass from forests and other wooded land for energy generation |   |   |   |  A. | Biomasa no mežsaimniecības | 1) | Koksnes biomasa, ko enerģijas ražošanai tieši piegādā no mežiem un citām ar kokaugiem klātām platībām |   |   |   |  
(2) | indirect supply of wood biomass for energy generation |   |   |   |  2) | Koksnes biomasas netiešā piegāde enerģijas ražošanai |   |   |   |  
(B) | Biomass from agriculture and fisheries | (1) | agricultural crops and fishery products directly provided for energy generation |   |   |   |  B. | Biomasa no lauksaimniecības un zivsaimniecības | 1) | Enerģijas ražošanai tieši piegādātas lauksaimniecības kultūras un zivsaimniecības produkti |   |   |   |  
(2) | Agricultural by-products/processed residues and fishery by-products for energy generation |   |   |   |  2) | Lauksaimniecības blakusprodukti/pārstrādātas atliekas un zivsaimniecības blakusprodukti, ko izmanto enerģijas ražošanai |   |   |   |  
(C) | Biomass from waste | (1) | Biodegradable fraction of municipal solid waste including biowaste (biodegradable garden and park waste, food and kitchen waste from households, restaurants, caterers and retail premises, and comparable waste from food processing plants) and landfill gas |   |   |   |  C. | Biomasa no atkritumiem | 1) | Bioloģiski noārdāmā cieto sadzīves atkritumu frakcija, tostarp bioatkritumi (bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu radītie pārtikas un virtuves atkritumi, šā paša veida atkritumi, ko rada pārtikas pārstrādātāji) un poligonu gāze |   |   |   |  
(2) | Biodegradable fraction of industrial waste (including paper, cardboard, pallets) |   |   |   |  2) | Bioloģiski noārdāmā rūpniecības atkritumu frakcija (tostarp papīrs, kartons, paletes) |   |   |   |  
(3) | Sewage sludge |   |   |   |  3) | Notekūdeņu dūņas |   |   |   |  
What is the estimated role of imported biomass up to 2020? Please specify the quantities expected (ktoe) and indicate possible import countries.Cik liela nozīme prognozēs līdz 2020. gadam ir importētajai biomasai? Norādīt paredzamo daudzumu tūkstošos tonnu un iespējamās valstis, no kurām importē.
In addition to the information provided above, could you please describe the current situation of agricultural land used for dedicated energy production as follows:Papildus šai informācijai, izmantojot nākamo tabulu, aprakstiet, kā patlaban lauksaimniecības zeme tiek izmantota enerģijas ražošanai.
Table 88.   tabula
Current agricultural land use for production of crops dedicated to energy in 2006Lauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai 2006. gadā
(ha)(ha)
Agricultural land use for production of dedicated energy crops | SurfaceLauksaimniecības zemes izmantošana enerģijas kultūru audzēšanai | Platība
1. | Land used for short rotation trees (willows, poplars) |  1. | Zeme, ko aizņem koki ar īsu cirtes apriti (vītoli, papeles) |  
2. | Land used for other energy crops such as grasses (reed canary grass, switch grass, Miscanthus), sorghum |  2. | Zeme, ko aizņem citas enerģijas kultūras, piemēram, stiebrzāles (miežabrālis, klūdziņu prosa, miskantes), sorgo |  
4.6.2.    Measures to increase biomass availability, taking into account other biomass users (agriculture and forest-based sectors)4.6.2.    Pasākumi biomasas pieejamības palielināšanai, ņemot vērā citus biomasas lietotājus (lauksaimniecība un mežsaimniecības apakšnozares)
Mobilisation of new biomass sourcesJaunu biomasas avotu mobilizācija
(a) | Please specify how much land is degraded.a) | Norādīt, kāda zemes platība ir degradēta.
(b) | Please specify how much unused arable land there is.b) | Norādīt, cik ir neizmantotas aramzemes.
(c) | Are any measures planned to encourage unused arable land, degraded land, etc. to be used for energy purposes?c) | Vai tiek plānoti pasākumi, lai veicinātu neizmantotas aramzemes, degradētas zemes u. tml. platību izmantošanu enerģijas ražošanas vajadzībām?
(d) | Is energy use of certain already available primary material (such as animal manure) planned?d) | Vai tiek plānota pieejamo primāro izejvielu (piemēram, dzīvnieku mēslu) izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām?
(e) | Is there any specific policy promoting the production and use of biogas? What type of uses are promoted (local, district heating, biogas grid, natural gas grid integration)?e) | Vai pastāv rīcībpolitika biogāzes ražošanas un izmantošanas veicināšanai? Kādi izmantošanas veidi (vietējā/centralizētā siltumapgāde, biogāzes tīkls, integrācija dabasgāzes tīklā) tiek veicināti?
(f) | What measures are planned to improve forest management techniques in order to maximise the extraction of biomass from the forest in a sustainable way? (20): How will forest management be improved in order to increase future growth? What measures are planned to maximise the extraction of existing biomass that can already be put into practice?f) | Kādi pasākumi tiek plānoti mežu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai, lai maksimāli palielinātu ilgtspējīgu biomasas ieguvi no mežiem? (20) Kā tiks pilnveidota mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu turpmāku pieaugumu? Kādi pasākumi ir plānoti, lai maksimāli palielinātu jau esošās un pieejamās biomasas ieguvi?
Impact on other sectorsIetekme uz citām nozarēm
(a) | How will the impact of energy use of biomass on other sectors based on agriculture and forestry be monitored? What are these impacts? (If possible, please provide information also on quantitative effects.) Is the monitoring of these impacts planned in the future?a) | Kā tiks uzraudzīts tas, kā biomasas izmantošana enerģijas ražošanas vajadzībām ietekmē pārējos lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorus? Kāda ir šī ietekme? (Ja iespējams, sniegt informāciju arī par kvantitatīvo ietekmi.) Vai tiek plānots šo ietekmi uzraudzīt turpmāk?
(b) | What kind of development is expected in other sectors based on agriculture and forest that could have an impact on the energy use? (E.g. could improved efficiency/productivity increase or decrease the amount of by-products available for energy use?)b) | Kā tiek prognozēta citu lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru attīstība, kas var ietekmēt izmantojumu enerģijas ražošanas vajadzībām? (Piemēram, vai augstāka efektivitāte/ražīgums var palielināt vai samazināt enerģijas ražošanai pieejamo blakusproduktu daudzumu?)
4.7.   Planned use of statistical transfers between Member States and planned participation in joint projects with other Member States and third countries4.7.   Plānotie statistiskie pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu un plānotā dalība kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm
Under this subchapter the expected use of cooperation mechanisms between Member States and Member States and third countries has to be described. This information should draw on that provided in the forecast document referred to in Article 4(3) of the Directive 2009/28/EC.Šajā sadaļā jāizklāsta, kā tiek plānots izmantot sadarbības mehānismus dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šīs informācijas sagatavošanai jāizmanto Direktīvas 2009/28/EK 4. panta 3. punktā minētais prognožu dokuments.
4.7.1.    Procedural aspects4.7.1.    Procedūras jautājumi
(a) | Describe the national procedures (step by step) established or to be established, for arranging a statistical transfer or joint project (including responsible bodies and contact points).a) | Izklāstīt valsts procedūras (katru posmu), kas ir vai tiks izveidotas statistiskiem pārvedumiem vai kopīgiem projektiem (tostarp norādot atbildīgās iestādes un kontaktpunktus).
(b) | Describe the means by which private entities can propose and take part in joint projects either with Member States or third countries.b) | Aprakstīt, kādā veidā privātais sektors var ierosināt kopīgu projektu ar dalībvalstīm vai trešām valstīm un piedalīties šādos projektos.
(c) | Give the criteria for determining when statistical transfers or joint projects shall be used.c) | Norādīt kritērijus, pēc kuriem nosaka, kad izmantojami statistiskie pārvedumi vai kopīgi projekti.
(d) | What is going to be the mechanism to involve other interested Member States in a joint project?d) | Ar kāda mehānisma palīdzību citas ieinteresētās dalībvalstis tiks iesaistītas kopīgā projektā?
(e) | Are you willing to participate in joint projects in other Member States? How much installed capacity/electricity or heat produced per year are you planning to support? How do you plan to provide support schemes for such projects?e) | Vai jūs gribētu piedalīties kopīgos projektos ar citām dalībvalstīm? Cik lielu uzstādīto jaudu/cik gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas jūs plānojat atbalstīt? Kā tiks nodrošinātas atbalsta shēmas šādiem projektiem?
4.7.2.    Estimated excess production of renewable energy compared to the indicative trajectory which could be transferred to other Member States4.7.2.    No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija, ko var pārdalīt citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
Please use Table 9 filling in the required information.Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
4.7.3.    Estimated potential for joint projects4.7.3.    Paredzamais kopīgu projektu potenciāls
(a) | In which sectors can you offer renewable energy use development in your territory for the purpose of joint projects?a) | Kādos sektoros kopīgiem projektiem jūs varat piedāvāt atjaunojamās enerģijas izmantojuma attīstību savā teritorijā?
(b) | Has the technology to be developed been specified? How much installed capacity/electricity or heat produced per year?b) | Vai ir noteikta attīstāmā tehnoloģija? Kāds ir uzstādītās jaudas/gadā saražotās elektroenerģijas/siltumenerģijas apjoms?
(c) | How will sites for joint projects be identified? (For example, can local and regional authorities or promoters recommend sites? Or can any project participate regardless its location?)c) | Kā tiks noteikti kopīgu projektu objekti? (Piemēram, vai objektu var ieteikt pašvaldības vai investori?) Vai var piedalīties visi projekti neatkarīgi no atrašanās vietas?)
(d) | Are you aware of the potential for joint projects in other Member States or in third countries? (In which sector? How much capacity? What is the planned support? For which technologies?)d) | Vai jums ir informācija par kopīgu projektu potenciālu citās dalībvalstīs vai trešās valstīs? (Kādā nozarē? Kāda jauda? Kāds ir plānotais atbalsts? Uz kādām tehnoloģijām tas attiecas?)
(e) | Do you have any preference to support certain technologies? If so, which?e) | Vai jūs dodat priekšroku konkrētai tehnoloģijai? Kurai?
4.7.4.    Estimated demand for renewable energy to be satisfied by means other than domestic production4.7.4.    No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamais pieprasījums, ko paredzēts apmierināt, neizmantojot vietējo produkciju
Please use Table 9 filling in the required information.Vajadzīgo informāciju ierakstīt 9. tabulā.
Table 99.   tabula
Estimated excess and/or deficit production of renewable energy compared to the indicative trajectory which could be transferred to/from other Member States in [Member State]No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas paredzamā pārprodukcija vai deficīts [dalībvalstī], ko var pārdalīt uz/no citām dalībvalstīm – salīdzinājumā ar indikatīvo līkni
(ktoe)(tūkst. tonnu)
  | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
Estimated excess in forecast document |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Prognožu dokumentā paredzētā pārprodukcija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Estimated excess in NREAP |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  VRPAEJ paredzētā pārprodukcija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Estimated deficit in forecast document |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Prognožu dokumentā paredzētais deficīts |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Estimated deficit in NREAP |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  VRPAEJ paredzētais deficīts |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
5.   ASSESSMENTS5.   VĒRTĒJUMI
5.1.   Total contribution expected of each renewable energy technology to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity, heating and cooling and transport5.1.   Kopējais ieguldījums no katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta jomā
The contribution of each renewable energy technology to the trajectory and 2020 targets in the electricity, heating and cooling and transport sectors should be estimated giving a possible future scenario without necessarily establishing any technology target or obligation.Katras atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas ieguldījumu, sasniedzot indikatīvās starpposma līknes rādītājus un 2020. gada mērķus elektroenerģijas, apsildes, dzesēšanas un transporta nozarē, aprēķina, izklāstot iespējamu nākotnes scenāriju, bet nav vajadzīgs obligāti noteikt mērķi vai saistības konkrētai tehnoloģijai.
For the electricity sector, both the expected (accumulated) installed capacity (in MW) and yearly production (GWh) should be indicated by technology. For hydro, a distinction should be made between plants of less than 1 MW, between 1 and 10 MW, and over 10 MW installed capacity. For solar power, details should be given separately for contributions from photovoltaic solar and concentrated solar power. Wind energy data should be indicated for onshore and offshore separately. For biomass, a distinction should be made between solid, gaseous and liquid biomass for electricity.Elektroenerģijas jomā katrai tehnoloģijai norāda prognozēto (kopējo) uzstādīto jaudu (MW) un saražoto apjomu gadā (GWh). Hidroenerģijai nodala ražotnes, kas mazākas par 1 MW, ražotnes, kuru uzstādītā jauda ir starp 1 un 10 MW, un ražotnes virs 10 MW. Saules enerģijas datus sadala atsevišķi fotoelementu saules enerģijai un koncentrētai saules enerģijai. Vēja enerģijas datus norāda atsevišķi par sauszemes un jūras ražotnēm. Elektroenerģijas ražošanā no biomasas izdala cieto, gāzveida un šķidro biomasu.
When assessing the heating and cooling sector, estimates of both installed capacity and production should be given for geothermal, solar, heat pumps and biomass technologies, with a breakdown for the latter category for solid, gaseous and liquid biomass. The contribution from district heating plants using renewable energy sources should be estimated.Vērtējot apsildes un dzesēšanas sektoru, ģeotermālās, saules, siltumsūkņu un biomasas tehnoloģijām sniedz gan uzstādītās jaudas, gan saražotās enerģijas aprēķinus, biomasu sīkāk sadalot kā cieto, gāzveida un šķidro biomasu. Jānovērtē, kāds īpatsvars paredzams centralizētās siltumapgādes ražotnēm, kas izmanto atjaunojamos energoresursus,
The contribution from different technologies to the renewable energy target in the transport sector should be indicated for ordinary biofuels (both bioethanol and biodiesel), biofuels from wastes and residues, biofuels from non-food cellulosic material or from ligno-cellulosic material, biogas, electricity from renewable energy sources and hydrogen from renewable energy origin.Dažādu tehnoloģiju ieguldījumu transporta sektora atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā norāda, izdalot parasto biodegvielu (bioetanolu un biodīzeļdegvielu), biodegvielu no atkritumiem un atliekām, biodegvielu no nepārtikas celulozes materiāla un lignocelulozes materiāla, biogāzi, elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un atjaunojamās enerģijas izcelsmes ūdeņradi.
In case you have estimations on developing the use of certain technologies by regions, could you please indicate that after the table?Pēc tabulas var norādīt prognozes par konkrētu tehnoloģiju izmantojuma attīstību pa reģioniem, ja šādi aprēķini ir pieejami.
Table 10.a10.a   tabula
Estimation of total contribution (installed capacity, gross electricity generation) expected from each renewable energy technology in [Member State] to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity 2010-2014Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2010–2014
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014
MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWhMW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh
Hydro:Hidroenerģija:
< 1MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  < 1MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
1MW–10 MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  1MW–10 MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
> 10MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  > 10MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which pumping |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp hidroakumulācijas stacijas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
GeothermalĢeotermālā enerģija
Solar: |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Saules enerģija: |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
photovoltaic |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  fotoelementi |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
concentrated solar power |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  koncentrēta saules enerģija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Tide, wave, ocean |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Wind:Vēja enerģija:
onshore |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  sauszemes |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
offshore |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  jūras |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Biomass:Biomasa:
solid |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  cietā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
biogas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  biogāze |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
bioliquids  (21) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  bioloģiskie šķidrie kurināmie  (21) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
of which in CHP |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  tostarp koģenerācija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Table 10.b10.b   tabula
Estimation of total contribution (installed capacity, gross electricity generation) expected from each renewable energy technology in [Member State] to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity 2015-2020Prognozētais kopējais ieguldījums (uzstādītā jauda, bruto saražotā elektroenerģija) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas jomā, 2015–2020
  | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWhMW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh | MW | GWh
Hydro:Hidroenerģija:
< 1MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  < 1MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
1MW–10 MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  1MW–10 MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
> 10MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  > 10MW |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which pumping |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp hidroakumulācijas stacijas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
GeothermalĢeotermālā enerģija
Solar: |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Saules enerģija: |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Photovoltaic |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  fotoelementi |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Concentrated solar power |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  koncentrēta saules enerģija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Tide, wave, ocean |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Wind:Vēja enerģija:
Onshore |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  sauszemes |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Offshore |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  jūras |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Biomass:Biomasa:
solid |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  cietā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
biogas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  biogāze |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
bioliquids  (22) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  bioloģiskie šķidrie kurināmie  (22) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
of which in CHP |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  tostarp koģenerācija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Table 1111.   tabula
Estimation of total contribution (final energy consumption  (23) ) expected from each renewable energy technology in [Member State] to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in heating and cooling 2010-2020Prognozētais kopējais ieguldījums (enerģijas galapatēriņš  (23) ) no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru apsildē un dzesēšanā, 2010–2020
(ktoe)(tūkst. tonnu)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
Geothermal (excluding low temperature geothermal heat in heat pump applications) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Ģeotermālā enerģija (neskaitot zemas temperatūras ģeotermālo enerģiju siltumsūkņiem) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Solar |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Saules enerģija |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Biomass:Biomasa:
solid |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  cietā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
biogas |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  biogāze |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
bioliquids  (24) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  bioloģiskie šķidrie kurināmie  (24) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Renewable energy from heat pumps: | — | of which aerothermal | — | of which geothermal | — | of which hydrothermal |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Siltumsūkņu atjaunojamā enerģija: | — | tostarp aerotermālā | — | tostarp ģeotermālā | — | tostarp hidrotermālā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which DH  (25) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  tostarp centralizētā siltumapgāde  (25) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which biomass in households  (26) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  tostarp biomasa mājsaimniecībās  (26) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Table 1212.   tabula
Estimation of total contribution expected from each renewable energy technology in [Member State] to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in the transport sector 2010-2020  (27)Prognozētais kopējais ieguldījums no katras atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas [dalībvalstī], sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru transportā, 2010–2020  (27)
(ktoe)(tūkst. tonnu)
  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020  | 2005 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
Bioethanol/bio-ETBEBioetanols un bio-ETBE
Of which Biofuels  (28) Article 21(2) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp biodegvielas  (28) atbilstoši 21. panta 2. punktam) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which imported  (29) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp imports  (29) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
BiodieselBiodīzeļdegviela
Of which Biofuels  (28) Article 21(2) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp biodegvielas  (28) atbilstoši 21. panta 2. punktam |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which imported  (30) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp imports  (30) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Hydrogen from renewables |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Ūdeņradis no atjaunojamajiem resursiem |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Renewable electricityAtjaunojama elektroenerģija
Of which road transport |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp autotransports |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Of which non-road transport |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp cits transports |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Others (as biogas, vegetable oils, etc.) — please specifyCiti (piemēram, biogāze, augu eļļa utt.) – precizēt
Of which Biofuels  (28) Article 21(2) |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Tostarp biodegvielas  (28) atbilstoši 21. panta 2. punktam |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
Total |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  Kopā |   |   |   |   |   |   |   |   |   |   |  
5.2.   Total contribution expected from energy efficiency and energy saving measures to meet the binding 2020 targets and the indicative interim trajectory for the shares of energy from renewable resources in electricity, heating and cooling and transport.5.2.   Kopējais energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu ieguldījums, sasniedzot obligātos 2020. gada mērķus un indikatīvās starpposma līknes rādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas, siltumapgādes, dzesēšanas un transporta jomā
The answer to this requirement should be included in Table 1 under chapter 2.Atbildi uz šo jautājumu ierakstīt 2. nodaļas 1. tabulā.
5.3.   Assessment of the impacts (Optional)5.3.   Ietekmes novērtējums (Nav obligāts)
Table 1313.   tabula
Estimated costs and benefits of the renewable energy policy support measuresAtjaunojamās enerģijas politikas atbalsta pasākumu izmaksu un ieguvumu aplēses
Measure | Expected renewable energy use | (ktoe) | Expected cost (in EUR) — indicate time frame | Expected GHG reduction by gas | (t/year) | Expected job creationPasākums | Paredzamais atjaunojamās enerģijas izmantojums | (tūkst. tonnu) | Paredzamās izmaksas (EUR) – norādīt termiņus | Prognozētais simltumnīcefekta gāzu samazinājums katrai gāzei | (t/gadā) | Paredzamās jaunās darba vietas
  |   |   |   |    |   |   |   |  
  |   |   |   |    |   |   |   |  
  |   |   |   |    |   |   |   |  
  |   |   |   |    |   |   |   |  
  |   |   |   |    |   |   |   |  
5.4.   Preparation of the National Renewable Energy Action Plan and the follow-up of its implementation5.4.   Atjaunojamo energoresursu valsts rīcības plāna sagatavošana un īstenošana
(a) | How were regional and/or local authorities and/or cities involved in the preparation of this Action Plan? Were other stakeholders involved?a) | Kā reģionālās/vietējās pašvaldības un iestādes iesaistītās ša rīcības plāna sagatavošanā? Vai tika iesaistīti arī citi interesenti?
(b) | Are there plans to develop regional/local renewable energy strategies? If so, could you please explain? In case relevant competences are delegated to regional/local levels, what mechanism will ensure national target compliance?b) | Vai ir plānots izstrādāt reģionālās/vietējās atjaunojamās enerģijas stratēģijas? Ja jā, paskaidrot sīkāk. Ja attiecīgie uzdevumi ir deleģēti reģionālajam/vietējam līmenim, ar kādu mehānismu nodrošina atbilstību valsts mērķim?
(c) | Please explain the public consultation carried out for the preparation of this Action Plan.c) | Kāda sabiedriskā apspriešanās tika veikta rīcības plāna sagatavošanā?
(d) | Please indicate your national contact point/the national authority or body responsible for the follow-up of the Renewable Energy Action Plan?d) | Norādīt kontaktpunktu/iestādi, kas jūsu valstī atbild par atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanu.
(e) | Do you have a monitoring system, including indicators for individual measures and instruments, to follow-up the implementation of the Renewable Energy Action Plan? If so, could you please give more details on it?e) | Vai pastāv uzraudzības sistēma atjaunojamās enerģijas rīcības plāna īstenošanas uzraudzībai, tostarp atsevišķu pasākumu un instrumentu indikatori? Ja pastāv, paskaidrot sīkāk.
(1)   OJ L 304, 14.11.2008, p. 1.(1)   OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.
(2)  These estimates on energy efficiency and energy savings shall be consistent with other such estimates that Member States notify to the Commission, notably in Action Plans under the Energy Services Directive and the Energy Performance of Buildings Directive. If different units are used in those Action Plans the conversion factors applied should be indicated.(2)  Šiem energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumu aprēķiniem jāatbilst citiem attiecīgiem aprēķiniem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, jo īpaši rīcības plāniem, ko paredz Energoefektivitātes pakalpojumu direktīva un Ēku energoefektivitātes direktīva. Ja minētajos rīcības plānos izmantotas citas mērvienības, jānorāda izmantotie pārrēķina koeficienti.
(3)  It is the final energy consumption of all energy commodities except electricity for purposes other than transport, plus the consumption of heat for own use at electricity and heat plants and heat losses in networks (items ‘2. Own use by plant’ and ‘11. Transmission and distribution losses’ of Regulation (EC) No 1099/2008 (p. 23-24).(3)  Visu enerģijas veidu galapatēriņš, izņemot elektroenerģiju, ko neizmanto transportam, plus siltumenerģijas pašpatēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas stacijās un siltumenerģijas zudumi tīklos (2. pozīcija “Uzņēmums izlieto savām vajadzībām” un 11. pozīcija “Piegādes un sadales zudumi” Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (23.–24. lpp.).
(4)  The gross electricity consumption is national gross electricity production, including autoproduction, plus imports, minus exports.(4)  Bruto elektroenerģijas patēriņš ir valsts bruto elektroenerģijas ražošana, tostarp pašražošana, kam pieskaitīts importētais daudzums un no kā atņemts eksportētais daudzums.
(5)  Transport consumption as defined in Article 3(4)(a) of Directive 2009/28/EC. Renewable electricity in road transport for this figure should be multiplied by a factor of 2,5, as indicated by Article 3(4)(c) of Directive 2009/28/EC.(5)  Transporta patēriņš, kas definēts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Aprēķinot autotransportā izmantoto atjaunojamo elektroenerģiju, izmanto reizinājuma koeficientu 2,5, kā norādīts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta c) apakšpunktā.
(6)  As defined in Article (2)(f) of Directive 2009/28/EC. This comprises final energy consumption plus network losses and own use of heat and electricity at electricity and heating plants (NB: this does not include consumption of electricity for pumped hydro storage or for transformation in electrical boilers or heat pumps at district heating plants).(6)  Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta f) punktu. Ietver enerģijas galapatēriņu, zudumus tīklos un siltumenerģijas un elektroenerģijas pašpatēriņu elektrostacijās un siltumstacijās (NB! Neietver elektroenerģijas patēriņu hidroakumulācijas elektrostacijās un elektriskajos katlos, un siltumsūkņos centralizētās siltumapgādes objektos).
(7)  According to Article 5(6) consumption for aviation has to be considered only up to 6,18 % (Community average), for Cyprus and Malta up to 4,12 % of gross final energy consumption.(7)  Saskaņā ar 5. panta 6. punktu patēriņu aviācijā aprēķinos ietver tikai līdz 6,18 % (Kopienas vidējais) – attiecībā uz Kipru un Maltu 4,12 % – enerģijas bruto galapatēriņa.
(8)  For example the scenario documented in Appendix 4, p. 287, in ‘ Appendixes to Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables ’: http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis_appendix.pdf In this scenario the EU-27 average share of gross electricity production from renewable energy forms is 19,4 %, 24,6 % and 32,4 % for the years 2010, 2015 and 2020, respectively.(8)  Kā piemēru var minēt scenāriju, kas izklāstīts dokumenta “ Appendixes to Model-based Analysis of the 2008 EU Policy Package on Climate Change and Renewables ” 4. pielikumā 287. lappusē, sk. http://ec.europa.eu/environment/climat/pdf/climat_action/analysis_appendix.pdf. Minētajā scenārijā ES27 vidējais rādītājs no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas īpatsvaram bruto elektroenerģijas ražošanā 2010., 2015. un 2020. gadā ir attiecīgi 19,4 %, 24,6 % un 32,4 %.
(9)  Share of renewable energy in heating and cooling: gross final consumption of energy from renewable sources for heating and cooling (as defined in Articles 5(1)b) and 5(4) of Directive 2009/28/EC) divided by gross final consumption of energy for heating and cooling. Line (A) from Table 4a divided by line (1) of Table 1.(9)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars apsildē un dzesēšanā: apsildei un dzesēšanai izmantotās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 4. punktā), dalīts ar enerģijas bruto galapatēriņu apsildē un dzesēšanā. 4.a tabulas A rindu dala ar 1. tabulas 1. rindu.
(10)  Share of renewable energy in electricity: gross final consumption of electricity from renewable sources for electricity (as defined in Articles 5(1)(a) and 5(3) of Directive 2009/28/EC) divided by total gross final consumption of electricity. Row (B) from Table 4a divided by row (2) of Table 1.(10)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas bruto galapatēriņš (kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā), dalīts ar elektroenerģijas bruto galapatēriņu. 4.a tabulas B rindu dala ar 1. tabulas 2. rindu.
(11)  Share of renewable energy in transport: final energy from renewable sources consumed in transport (cf. Article 5(1)(c) and 5(5) of Directive 2009/28/EC) divided by the consumption in transport of 1) petrol; 2) diesel; 3) biofuels used in road and rail transport and 4) electricity in land transport (as reflected in row 3 of Table 1). Line (J) from Table 4b divided by row (3) of Table 1.(11)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā: no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas galapatēriņš transportā (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 5. punktu), ko dala ar šādu degvielu patēriņu transportā – 1) benzīns, 2) dīzeļdegviela, 3) biodegviela autotransportā un dzelzceļa transportā un 4) elektroenerģija sauszemes transportā (kā atspoguļots 1. tabulas 3. rindā). 4.b tabulas J rindu dala ar 1. tabulas 3. rindu.
(12)  Share of renewable energy in gross final energy consumption. Row (G) from Table 4a divided by row (4) of Table 1.(12)  Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā. 4.a tabulas G rindu dala ar 1. tabulas 4. rindu.
(13)  In percentage point of overall RES share.(13)  Procentu punktos no kopējā atjaunojamo energoresursu īpatsvara.
(14)  As defined in Annex I.B to the Directive 2009/28/EC.(14)  Kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK I pielikuma B daļā.
(15)  According to Article 5(1) of Directive 2009/28/EC gas, electricity and hydrogen from renewable energy sources shall only be considered once. No double counting is allowed.(15)  Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punktā paredzēts, ka gāzi, elektroenerģiju un ūdeņradi, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ņem vērā tikai vienu reizi. Dubulta uzskaite nav atļauta.
(16)  Containing all RES used in transport including electricity, hydrogen and gas from renewable energy sources, and excluding biofuels that do no comply with the sustainability criteria (cf. Article 5(1) last subparagraph). Specify here actual values without using the multiplication factors.(16)  Ieskaitot AER, ko izmanto transportā, – tostarp elektroenerģiju, ūdeņradi un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem – un neieskaitot biodegvielas, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu). Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(17)  Specify here actual values without using the multiplication factors.(17)  Norādīt faktiskās vērtības bez reizinājuma koeficientiem.
(*1)  Indicate if the measure is (predominantly) regulatory, financial or soft (i.e. information campaign).(*1)  Norādīt, vai pasākums ir (galvenokārt) regulatīva, finansiāla vai neregulatīva (piemēram, informācijas kampaņa) rakstura.
(*2)  Is the expected result behavioural change, installed capacity (MW; t/year), energy generated (ktoe)?(*2)  Gaidāmais rezultāts – tendences maiņa, uzstādītā jauda (MW; t/g.), saražotā enerģija (tūkst. tonnu).
(*3)  Who are the targeted persons: investors, end users, public administration, planners, architects, installers, etc.? or what is the targeted activity/sector: biofuel production, energetic use of animal manure, etc.)?(*3)  Pasākuma mērķauditorija: investori, galalietotāji, publiskā pārvalde, plānotāji, arhitekti, uzstādītāji utt. vai attiecīgā darbības joma/nozare: biodegvielas ražošana, dzīvnieku mēslu izmantošana enerģētikā utt.
(18)  Amount of the resource in m3 (if possible, otherwise in appropriate alternative units) for category A and its subcategories and in tonnes for categories B and C and their subcategories.(18)  Resursu apjoms, attiecībā uz A kategoriju un tās apakškategorijām izteikts m3 (ja nav iespējams, izteikts citās piemērotās vienībās) un attiecībā uz B un C kategoriju un to apakškategorijām izteikts tonnās.
(19)  Biomass from forestry should also include biomass from forest-based industries. Under the category of biomass from forestry processed solid fuels, such as chips, pellets and briquettes should be included in the corresponding subcategories of origin.(19)  Biomasa no mežsaimniecības ietver arī biomasu no nozarēm, kuru pamatā ir mežsaimniecība. Mežsaimniecības biomasas kategorijā apstrādātu cieto kurināmo, piemēram, šķeldu, granulas un briketes, norāda attiecīgajā izcelsmes apakškategorijā.
(20)  Recommendations can be found in the report issued by the Standing Forestry Committee ad hoc Working Group II in July 2008 on Mobilisation and efficient use of wood and wood residues for energy generation. The report can be downloaded at: http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/sfc_wgii_final_report_072008_en.pdf(20)  Ieteikumi atrodas Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas ad hoc II darba grupas 2008. gada jūlija ziņojumā on Mobilisation and efficient use of wood and wood residues for energy generation. Ziņojumu var lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes: http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/sfc_wgii_final_report_072008_en.pdf
(21)  Take into account only those complying with the sustainability criteria (cf. Article 5(1) of Directive 2009/28/EC last subparagraph).(21)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(22)  Take into account only those complying with the sustainability criteria (cf. Article 5(1) of Directive 2009/28/EC last subparagraph).(22)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(23)  Direct use and district heat as defined in Article 5(4) of Directive 2009/28/EC.(23)  Tiešais patēriņš un centralizētā siltumapgāde, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 4. punktā.
(24)  Take into account only those complying with the sustainability criteria (cf. Article 5(1) last subparagraph of Directive 2009/28/EC).(24)  Ņemot vērā tikai tos, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(25)  District heating and/or cooling from total renewable heating and cooling consumption (RES-DH).(25)  Centralizētā siltumapgāde un/vai dzesēšana kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(26)  From the total renewable heating and cooling consumption.(26)  Kopējā atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšanas patēriņā.
(27)  For biofuels take into account only those compliant with the sustainability criteria (cf. Article 5(1) last subparagraph).(27)  Ņem vērā tikai biodegvielas, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem (sal. ar 5. panta 1. punkta pēdējo daļu).
(28)  Biofuels that are included in Article 21(2) of Directive 2009/28/EC.(28)  Biodegvielas, kas definētas Direktīvas 2009/28/EK 21. panta 2. punktā.
(29)  From the whole amount of bioethanol/bio-ETBE.(29)  No visa bioetanola/bio-ETBE daudzuma.
(30)  From the whole amount of biodiesel.(30)  No kopējā biodīzeļdegvielas daudzuma.