I PIELIKUMS

Satura rādītājs

1.

IEVADS

391

1.1.

Tehniskā darbības joma

391

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma

391

1.3.

Šīs SITS saturs

391

2.

APAKSSISTEMU DEFINICIJA UN DARBIBAS JOMA

392

2.1.

Ievads

392

2.2.

Darbības joma

392

2.3.

Lauka iekārtu lietojuma līmeņi (ETCS)

393

3.

PAMATPRASIBAS VILCIENU VADIBAS UN SIGNALIZACIJAS IEKARTU APAKSSISTEMAM

393

3.1.

Vispārīgi noteikumi

393

3.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

395

3.2.1.

Drošība

395

3.2.2.

Drošums un darbgatavība

395

3.2.3.

Tehniskā savietojamība

395

3.3.

Pamatprasības, kas nav tiešā veidā iekļautas šajā SITS

396

3.3.1.

Drošība

396

3.3.2.

Veselības aizsardzība

396

3.3.3.

Vides aizsardzība

396

3.3.4.

Tehniskā savietojamība

396

3.3.5.

Pieejamība

396

4.

APAKSSISTEMU RAKSTUROJUMS

397

4.1.

Ievads

397

4.1.1.

Pamatparametri

397

4.1.2.

Prasību pārskats

397

4.1.3.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

398

4.2.

Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

398

4.2.1.

Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

398

4.2.2.

Borta ETCS funkcionalitāte

400

4.2.3.

Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte

401

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR

402

4.2.5.

RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes

403

4.2.6.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

404

4.2.7.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

406

4.2.8.

Šifratslēgu pārvaldība

407

4.2.9.

ETCS-ID pārvaldība

407

4.2.10.

Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

407

4.2.11.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

407

4.2.12.

ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

407

4.2.13.

RMR DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

407

4.2.14.

Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

408

4.2.15.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti

408

4.2.16.

CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija

408

4.2.17.

ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība

408

4.2.18.

Borta ATO funkcionalitāte

412

4.2.19.

Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte

413

4.2.20.

Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija

413

4.3.

Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

414

4.3.1.

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

414

4.3.2.

Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

415

4.3.3.

Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

418

4.3.4.

Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

418

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

418

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

418

4.6.

Profesionālās kompetences

418

4.7.

Veselības un drošības nosacījumi

419

4.8.

Reģistri

419

4.9.

Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

419

5.

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

419

5.1.

Definīcija

419

5.2.

Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

419

5.2.1.

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

419

5.2.2.

Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

419

5.3.

Komponentu darbības parametri un specifikācijas

420

6.

KOMPONENTU ATBILSTIBAS UN/VAI PIEMEROTIBAS LIETOSANAI NOVERTESANA UN APAKSSISTEMU VERIFIKACIJA

426

6.1.

Ievads

426

6.1.1.

Vispārīgie principi

426

6.1.2.

ETCS, ATO un RMR testēšanas principi

427

6.2.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

427

6.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

427

6.2.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

428

6.2.3.

Novērtēšanas prasības

428

6.2.4.

Īpašie jautājumi

431

6.3.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

432

6.3.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

432

6.3.2.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

433

6.3.3.

Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

433

6.3.4.

Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

438

6.4.

Noteikumi daļējas SITS prasību novērtēšanas gadījumā

443

6.4.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana

443

6.4.2.

Verifikācijas starpposma apliecinājums

444

6.5.

Kļūdu pārvaldība

444

6.5.1.

EK sertifikātu saturs

444

6.5.2.

EK deklarāciju saturs

445

7.

VILCIENU VADIBAS UN SIGNALIZACIJAS IEKARTU SITS ISTENOSANA

445

7.1.

Ievads

445

7.2.

Vispārīgi piemērojami noteikumi

445

7.2.1.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu vai to daļu modernizācija vai atjaunināšana

445

7.2.2.

Esošas borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

445

7.2.3.

Esošās lauka iekārtu apakšsistēmas modernizācija vai atjaunošana

451

7.2.4.

EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāti

454

7.2.5.

Mantotās sistēmas

455

7.2.6.

Īpašu pārraides moduļu un saskarņu ar B klases borta iekārtām pieejamība

455

7.2.7.

B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar A klases iekārtām

456

7.2.8.

Riteklis ar A un B klases iekārtām

456

7.2.9.

Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

456

7.2.10.

Specifikāciju uzturēšana (kļūdu labojumi)

458

7.3.

Īpaši RMR ieviešanas noteikumi

459

7.3.1.

Lauka iekārtas

459

7.3.2.

Borta iekārtas

460

7.4.

Īpaši ETCS ieviešanas noteikumi

461

7.4.1.

Lauka iekārtas

461

7.4.2.

Borta iekārtas

462

7.4.3.

Valstu prasības

464

7.4.4.

Valstu īstenošanas plāni

464

7.5.

ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaužu īstenošanas noteikumi

466

7.6.

Īpaši vilcienu detektēšanas sistēmu ieviešanas noteikumi

466

7.7.

Īpašie gadījumi

466

7.7.1.

Ievads

466

7.7.2.

Īpašo gadījumu uzskaitījums

467

A papildinājums

478

A1. tabula.

Pamatparametru un obligāto specifikāciju savstarpējās atsauces

478

A2. tabula.

Obligāto specifikāciju saraksts

481

A3. tabula.

Standartu saraksts

486

A4. tabula.

Obligāto standartu saraksts akreditētajām laboratorijām

486

B papildinājums

487

B1.

Prasību izmaiņas un pārejas režīmi borta iekārtu apakšsistēmai

487

B2.

Prasību izmaiņas un pārejas režīmi CCS lauka iekārtu apakšsistēmai

499

B3.

Savstarpējas izmantojamības komponentu prasību izmaiņas un pārejas režīmi CCS apakšsistēmai

501

C papildinājums

503

C.1. papildinājums.

ESC paziņojuma veidne

504

C.2. papildinājums.

Savstarpējas izmantojamības komponenta ESC paziņojuma veidne

505

C.3. papildinājums.

RSC paziņojuma veidne

506

C4. papildinājums.

Savstarpējas izmantojamības komponenta RSC paziņojuma veidne

507

C5. papildinājums.

Apvienotā ESC/RSC paziņojuma veidne

508

C.6. papildinājums.

Savstarpējas izmantojamības komponenta apvienotā ESC/RSC paziņojuma veidne

509

D papildinājums

510

E papildinājums

511

F papildinājums

515

G papildinājums

516

H papildinājums

518

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS) attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

Šo SITS piemēro vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām dzelzceļa tīklā, kas definēts šīs SITS 1.2. punktā (“Ģeogrāfiskā darbības joma”), un tādu ritekļu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kurus ekspluatē (vai paredzēts ekspluatēt) šajā tīklā. Šie ritekļi pieder pie kāda no tālāk minētajiem tipiem (kā definēts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. punktā):

1)	lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, ietverot dīzeļvilces vai elektrovilces vienības, pašgājējus pasažieru dīzeļvilcienus vai elektrovilcienus un pasažieru vagonus, ja tie ir aprīkoti ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīni;

2)	specializētie ritekļi, piem., sliežu ceļa mašīnas, ja tie ir aprīkoti ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīni un paredzēti izmantošanai kustības režīmā uz saviem riteņiem.

Šajā ritekļu sarakstā iekļauj ritekļus, kuri ir īpaši projektēti, lai tos ekspluatētu dažādu tipu ātrgaitas līnijās, kas aprakstītas 1.2. punktā (“Ģeogrāfiskā darbības joma”).

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visas dzelzceļu sistēmas tīkls, kas aprakstīts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā, un neietver infrastruktūras gadījumus, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. un 4. punktā.

Šo SITS piemēro tīkliem ar sliežu ceļa platumu 1 435 mm, 1 520 mm, 1 524 mm, 1 600 mm un 1 668 mm. Tomēr tā neattiecas uz īsām robežu šķērsojošām līnijām ar sliežu ceļa platumu 1 520 mm, kas savienotas ar trešo valstu tīklu.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:

1)	norādīta tās paredzētā darbības joma – 2. nodaļa (“Apakšsistēmu definīcija un darbības joma”);

2)	noteiktas pamatprasības attiecīgajām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa (“Pamatprasības vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām”);

3)	noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām un to saskarnēm ar citām apakšsistēmām, – 4. nodaļa (“Apakšsistēmu raksturojums”);

4)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz ko jāattiecina Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, un kas ir vajadzīgas, lai Savienības dzelzceļu sistēmā panāktu savstarpēju izmantojamību, – 5. nodaļa (“Savstarpējas izmantojamības komponenti”);

5)

katrā konkrētā gadījumā noteikts, kuras procedūras jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai vai veiktu apakšsistēmu EK verificēšanu, – 6. nodaļa (“Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmu verifikācija”);

6)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija – 7. nodaļa (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS īstenošana”);

7)	norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības apstākļi darba vietā, kas ir vajadzīgi iepriekšminēto apakšsistēmu ekspluatācijai un apkopei, kā arī SITS īstenošanai, – 4. nodaļa (“Apakšsistēmu raksturojums”);

8)

norādīti noteikumi, kas piemērojami esošajām apakšsistēmām, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šajos minētajos gadījumos – pārveidošanas darbi, kuriem vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai attiecībā uz ritekli vai lauka iekārtu apakšsistēmu, – 7. nodaļa (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS īstenošana”);

9)

norādīti apakšsistēmu parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt, – 4. nodaļa (“Apakšsistēmu raksturojums”).

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu noteikumi attiecībā uz īpašiem gadījumiem ir norādīti 7. nodaļā (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu SITS īstenošana”).

Šīs SITS 4. nodaļā (“Apakšsistēmu raksturojums”) ir norādīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz iepriekš 1.1. un 1.2. punktā norādīto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMU DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.   Ievads

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ir definētas Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikumā šādi:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtas kā “visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”;

2)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas kā “visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu raksturīgās pazīmes ir:

1)	funkcijas, kas ir būtiskas dzelzceļa satiksmes drošai vadībai un darbībai, arī traucētas darbības režīmos (1);

2)	saskarnes;

3)	darbības efektivitāte, kas vajadzīga, lai izpildītu pamatprasības.

2.2.   Darbības joma

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (CCS) apakšsistēmu SITS nosaka tikai tās prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilstību pamatprasībām (2).

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmās ir šādas daļas:

1)	vilcienu aizsardzības sistēma;

2)	balss radiosakari;

3)	datu radiosakari;

4)	vilcienu detektēšanas sistēma;

5)	vilciena automatizētās vadīšanas (ATO) (3) sistēma.

Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) sastāv no vilcienu aizsardzības (ETCS), radiosakaru (RMR) un vilciena automatizētās vadīšanas (ATO) sistēmām.

A klases vilcienu aizsardzības sistēma ir Eiropas vilcienu kustības vadības sistēma (ETCS) (4), savukārt A klases radiosakaru sistēma ir dzelzceļa mobilo radiosakaru (RMR) sistēma. Šīs SITS kontekstā RMR ietver divas A klases radiosakaru sistēmas: GSM-R un nākotnes dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu (FRMCS), kuras var ieviest gan vienlaikus, gan katru atsevišķi (5).

Attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmu šajā SITS ir noteiktas tikai prasības saskarnei ar citām apakšsistēmām.

B klases sistēmu saraksts ir iekļauts šīs regulas II pielikumā.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai ir noteiktas saistībā ar A klases mobilajiem radiosakariem, vilcienu aizsardzību un vilciena automatizēto vadīšanu.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir noteiktas saistībā ar:

1)	A klases radiotīklu;

2)	vilcienu aizsardzības A klases sistēmu;

3)	vilciena automatizētās vadīšanas A klases sistēmu;

4)	prasībām attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmu saskarnēm, lai nodrošinātu to savietojamību ar ritošo sastāvu.

Visas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, pat ja tās nav norādītas šajā SITS, novērtē atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 402/2013 (6).

2.3.   Lauka iekārtu lietojuma līmeņi (ETCS)

Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, definē līdzekļus datu pārraidei uz vilcieniem un (vajadzības gadījumā) no tiem. ETCS specifikācijās, kas minētas šajā SITS, norādīti lietojuma līmeņi, no kuriem lauka iekārtu īstenošanai var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus.

Šajā SITS ir definētas visiem lietojuma līmeņiem piemērojamās prasības. ETCS lietojuma līmeņu tehnisko definīciju skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.1. c punktā.

3.   PAMATPRASĪBAS VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMĀM

3.1.   Vispārīgi noteikumi

Direktīvā (ES) 2016/797 noteikts, ka apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, arī saskarnēm, ir jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas minētās direktīvas III pielikumā.

Pamatprasības ir:

1)

drošība;

2)	drošums un darbgatavība;

3)	veselības aizsardzība;

4)	vides aizsardzība;

5)	tehniskā savietojamība;

6)	pieejamība.

Pamatprasības attiecībā uz A klases sistēmām ir norādītas 3.1. tabulā.

Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Tālāk dotajā tabulā ir norādītas pamatprasības, kuras noteiktas un numurētas atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumam un kuru izpildi nodrošina šīs SITS 4. nodaļā definētie pamatparametri.

3.1. tabula

Pamatprasību un pamatparametru saistība

Pamatparametra punkts	Pamatparametra nosaukums	Drošība	Drošums un darbgatavība	Veselības aizsardzība	Vides aizsardzība	Tehniskā savietojamība
4.2.1	Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai	1.1.1. 1.1.3. 1.3.2.	1.2.
4.2.2	Borta ETCS funkcionalitāte	1.1.1.				1.5. 2.3.2.
4.2.3	Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte	1.1.1.				1.5. 2.3.2.
4.2.4	Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR				1.4.3.	1.5. 2.3.2.
4.2.5	RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes					1.5. 2.3.2.
4.2.6	Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes					1.5. 2.3.2.
4.2.7	Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes					1.5. 2.3.2.
4.2.8	Šifratslēgu pārvaldība					1.5. 2.3.2.
4.2.9	ETCS-ID pārvaldība					1.5. 2.3.2.
4.2.10	Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas					1.5. 2.3.2.
4.2.11	Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība				1.4.3.	1.5. 2.3.2.
4.2.12	ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)					1.5. 2.3.2.
4.2.13	RMR DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)					1.5. 2.3.2.
4.2.14	Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	1.1.1.				1.5. 2.3.2.
4.2.15	Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti					1.5. 2.3.2.
4.2.16	CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija	1.1.3. 1.1.4.		1.3.2.	1.4.2.
4.2.17	ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība					1.5. 2.3.2.
4.2.18	Borta ATO funkcionalitāte					1.5. 2.3.2.
4.2.19	Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte					1.5. 2.3.2.
4.2.20	Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija	1.1.5. 1.1.1.

3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

3.2.1.   Drošība

Katrā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu projektā īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka kļūdas iespējamības riska pakāpe vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu darbības jomā nav augstāka par pakalpojuma mērķi.

Lai nodrošinātu, ka pasākumi drošības panākšanai neapdraud savstarpējo izmantojamību, ņem vērā pamatparametra prasības, kas noteiktas 4.2.1. punktā (“Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai”).

ETCS A klases sistēmas drošības mērķis vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Detalizētas prasības ir izklāstītas saistībā ar pamatparametru, kas noteikts 4.2.1. punktā (“Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai”). Šī drošības prasība ir jāizpilda kopā ar darbgatavības prasībām, kas noteiktas 3.2.2. punktā (“Drošums un darbgatavība”).

3.2.2.   Drošums un darbgatavība

A klases sistēmas drošuma un darbgatavības mērķi vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Detalizētas prasības ir izklāstītas saistībā ar pamatparametru, kas noteikts 4.2.1. punktā (“Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai”).

Uzrauga apakšsistēmā izmantoto komponentu kalpošanas ilguma un nolietojuma radītā riska pakāpi. Ievēro 4.5. punktā norādītās tehniskās apkopes prasības.

3.2.3.   Tehniskā savietojamība

Tehniskā savietojamība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.

Prasības tehniskajai savietojamībai iedala šādās trīs kategorijās:

1)	pirmajā kategorijā noteiktas vispārīgās inženiertehniskās prasības savstarpējai izmantojamībai, konkrēti, vides apstākļi, iekšējā elektromagnētiskā savietojamība (EMS) dzelzceļa robežās un iekārtas. Šīs prasības savietojamībai ir definētas šajā nodaļā;

2)	otrajā kategorijā ir aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas tehniski jāizmanto un kādas funkcijas tām jāveic, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību. Šī kategorija ir definēta 4. nodaļā;

3)	trešajā kategorijā ir aprakstīts, kā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām ir jāizveido saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, lai panāktu operacionālo savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija ir aprakstīta 4. nodaļā.

3.2.3.1.   Inženiertehniskā savietojamība

3.2.3.1.1.    Fiziskie vides apstākļi

Jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas spētu darboties klimatiskajos un fiziskajos apstākļos, kas raksturīgi teritorijai, kurā atrodas attiecīgais Savienības dzelzceļu sistēmas posms.

Jāievēro 4.2.16. punktā (“CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija”) noteiktās pamatparametra prasības.

3.2.3.1.2.    Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskās savietojamības pamatparametrs ir aprakstīts 4.2.11. punktā (“Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība”).

3.3.   Pamatprasības, kas nav tiešā veidā iekļautas šajā SITS

3.3.1.   Drošība

Šīs SITS darbības jomā neietilpst Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteiktā 1.1.2. pamatprasība.

Uz Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.1.4. pamatprasību attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām attiecas piemērojamie un spēkā esošie Eiropas un valstu noteikumi.

3.3.2.   Veselības aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem izstrādātajiem valstu tiesību aktiem ir jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konstrukcija un tajās lietotie materiāli neapdraudētu to personu veselību, kurām šīs apakšsistēmas ir pieejamas. Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.3.1. pamatprasību. Uz Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.3.2. pamatprasību attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām attiecas piemērojamie un spēkā esošie Eiropas un valstu noteikumi.

3.3.3.   Vides aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem izstrādātajiem valstu tiesību aktiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

1)	ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas ir pakļautas pārliekai siltuma vai uguns iedarbībai, tās nedrīkst pārsniegt videi kaitīgo tvaiku un gāzu emisijas robežvērtības. Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.4.2. pamatprasību;

2)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas nedrīkst saturēt vielas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos pārmērīgi piesārņo vidi. Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.4.1. pamatprasību;

3)

uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtām attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti, ar ko kontrolē pieļaujamo elektromagnētisko starojumu un jutīgumu pret elektromagnētiskajiem traucējumiem dzelzceļa īpašuma robežās. Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.4.3. pamatprasību;

4)	vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas atbilst spēkā esošajām trokšņa piesārņojuma normām. Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.4.4. pamatprasību;

5)

vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas nedrīkst izraisīt vibrāciju paaugstināšanos līdz nepieļaujamam līmenim, kas var apdraudēt infrastruktūras integritāti (ja infrastruktūra ir pienācīgā tehniskā stāvoklī). Šis noteikums ir saistīts ar Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteikto 1.4.5. pamatprasību.

3.3.4.   Tehniskā savietojamība

3.3.4.1.   Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem izstrādātajiem valstu tiesību aktiem vilcienu vadības un signalizācijas iekārta nedrīkst izraisīt citas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas vai citu apakšsistēmu darbības traucējumus un otrādi.

3.3.5.   Pieejamība

Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumā noteiktā 1.6. pamatprasība neietilpst šīs SITS darbības jomā.

4.   APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

4.1.1.   Pamatparametri

Saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas raksturo tālāk norādītie pamatparametri.

1)	Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai (4.2.1. punkts).

2)	Borta ETCS funkcionalitāte (4.2.2. punkts).

3)	Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (4.2.3. punkts).

4)	Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR (4.2.4. punkts).

5)	RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes (4.2.5. punkts).

6)	Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.6. punkts).

7)	Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes (4.2.7. punkts).

8)	Šifratslēgu pārvaldība (4.2.8. punkts).

9)	ETCS-ID pārvaldība (4.2.9. punkts).

10)	Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas (4.2.10. punkts).

11)	Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība (4.2.11. punkts).

12)	ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) (4.2.12. punkts).

13)	RMR DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) (4.2.13. punkts).

14)	Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām (4.2.14. punkts).

15)	Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti (4.2.15. punkts).

16)	CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija (4.2.16. punkts).

17)	ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība (4.2.17. punkts).

18)	Borta ATO funkcionalitāte (4.2.18. punkts).

19)	Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte (4.2.19. punkts).

20)	Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija (4.2.20. punkts).

4.1.2.   Prasību pārskats

A klases sistēmai piemēro visas prasības, kas norādītas 4.2. punktā (“Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas”) un ir saistītas ar šiem pamatparametriem.

Par prasībām B klases sistēmām un īpašajam pārraides modulim (STM) (kas nodrošina A klases borta iekārtu sistēmas darbību B klases infrastruktūrā) ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Šīs SITS pamatā ir principi, kas nodrošina vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar SITS atbilstīgām vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām. Lai sasniegtu šo mērķi:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas funkcijas, saskarnes un darbības ir standartizētas, nodrošinot, ka katrs vilciens prognozējamā veidā reaģēs uz datiem, ko tas saņem no lauka iekārtām;

2)

šajā SITS vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir pilnībā standartizēti sakari no lauka iekārtām uz vilcienu un no vilciena uz lauka iekārtām. Nākamajos punktos minētās specifikācijas ļauj elastīgi izmantot vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitāti, lai to varētu optimāli integrēt dzelzceļu sistēmā. Šo elastību izmanto, neierobežojot tādu ritekļu kustību, kuros ir SITS atbilstīgas borta iekārtu apakšsistēmas.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu funkcijas klasificē atbilstoši kategorijām, norādot, vai tā ir izvēles vai obligāta funkcija. Kategorijas ir definētas šīs SITS 7.2.9. punktā un A papildinājumā minētajās specifikācijās, un attiecīgajos tekstos ir noteikta arī funkciju klasifikācija.

A papildinājuma A1. tabulas 4.1. c punktā ir iekļauta A papildinājumā minētajās specifikācijās izmantoto ETCS un ATO terminu un definīciju skaidrojošā vārdnīca.

4.1.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

Saskaņā ar 2.2. punktu (“Darbības joma”) vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas var iedalīt daļās.

Tālāk dotajā tabulā norādīts, kuri pamatparametri attiecas uz katru apakšsistēmu un katru daļu.

4.1. tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

Apakšsistēma	Daļa	Pamatparametri
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzības sistēma	4.2.1., 4.2.2., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.12., 4.2.14., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Balss radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.2., 4.2.5.1., 4.2.13., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.3., 4.2.5.1., 4.2.6.2., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Vilciena automatizētā vadīšana	4.2.1.2., 4.2.5.1., 4.2.6., 4.2.12., 4.2.16., 4.2.18., 4.2.20.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtas	Vilcienu aizsardzības sistēma	4.2.1., 4.2.3., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.15., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Balss radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.20.
	Vilcienu detektēšanas sistēma	4.2.10., 4.2.11.
	Vilciena automatizētā vadīšana	4.2.1.2., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16., 4.2.19., 4.2.20.

4.2.   Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai

Šis pamatparametrs raksturo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai un lauka iekārtu apakšsistēmai piemērojamās prasības ar atsauci uz 3.2.1. punktu (“Drošība”) un 3.2.2. punktu (“Drošums un darbgatavība”).

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ieviešot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas, ir jānodrošina šādu noteikumu izpilde:

1)

saistībā ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas konstrukciju, ieviešanu un izmantošanu nedrīkst atvasināt nekādas citas prasības: a) attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un lauka iekārtu apakšsistēmas saskarni, papildus šajā SITS noteiktajām prasībām; b) attiecībā uz visām citām apakšsistēmām, papildus attiecīgajās SITS noteiktajām prasībām.

2)	Ir jāizpilda tālāk 4.2.1.1. un 4.2.1.2. punktā noteiktās prasības.

4.2.1.1.   Drošība

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām ir jāatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām attiecībā uz ETCS aprīkojumu un iekārtām.

Attiecībā uz “ ETCS ieteicamo ātruma un/vai attāluma ierobežojumu pārsniegšanu” pieļaujamā riska līmenis (THR) ir 10-9 h-1 nejaušām borta ETCS atteicēm un 10-9 h-1 arī nejaušām lauka ETCS atteicēm. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.1. a punktu.

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, borta ETCS pilnībā ir jāatbilst visām A papildinājuma A1. tabulas 4.2.1. punktā norādītajām prasībām. Tomēr attiecībā uz lauka ETCS var piemērot mazāk stingras drošības prasības, ja tiek nodrošināta gan vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu atbilstība SITS, gan arī atbilstošs ekspluatācijas drošības līmenis.

Attiecībā uz ETCS A klases sistēmu:

1)

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju veiktās izmaiņas profilaktisku vai korektīvu tehniskās apkopes darbību īstenošanai tiek pārvaldītas atbilstīgi drošības pārvaldības sistēmas procesiem un procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 (Dzelzceļa drošības direktīva) (7) 9. pantu;

2)

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju veiktās citu veidu izmaiņas (piem., izmaiņas ETCS konstrukcijā vai ieviešanā), kā arī citu aktoru (piem., ražotāju vai citu piegādātāju) veiktās izmaiņas pārvalda atbilstīgi Īstenošanas regulas Nr. 402/2013 I pielikumā noteiktajam riska pārvaldības procesam, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Turklāt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā izklāstītā riska pārvaldības procesa pareizu piemērošanu, kā arī šīs piemērošanas rezultātu atbilstību neatkarīgi novērtē kopīgās drošības metodes (CSM) novērtēšanas iestāde saskaņā ar minētās regulas 6. pantu. Nav ierobežojumu attiecībā uz CSM novērtēšanas iestādes A, B vai C līmeņa neatkarību, kas atļauta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013. CSM novērtēšanas iestāde ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 II pielikumā noteiktajām prasībām “vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu” apakšsistēmu jomā, kā norādīts novērtēšanas iestādēm paredzētā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras savstarpējas izmantojamības un drošības datubāzes (ERADIS) ieraksta 5. punktā “Klasifikācija”.

Akreditācija vai atzīšana “vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu” apakšsistēmas jomā aptver CSM novērtēšanas iestādes kompetenci neatkarīgi novērtēt “drošu integrāciju” ETCS apakšsistēmas vai ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. Tā savukārt ietver šādas kompetences:

1)	visu iekšējo komponentu un saskarņu, kas veido ETCS apakšsistēmas vai ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta arhitektūru, drošas integrācijas novērtēšana;

2)	visu ETCS apakšsistēmas vai ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta ārējo saskarņu drošas integrācijas novērtēšana tiešajā fiziskajā, funkcionālajā, vides, ekspluatācijas un tehniskās apkopes kontekstā.

A papildinājuma A3. tabulā minēto standartu piemērošana ir atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa īstenošanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu projektēšanu, īstenošanu, ražošanu, uzstādīšanu un validāciju (arī drošības akceptēšanu). Ja piemēro standartus, kas atšķiras no A papildinājuma A3. tabulā minētajiem standartiem, ir jāpierāda vismaz to līdzvērtīgums.

Ja attiecībā uz ETCS apakšsistēmu vai ETCS savstarpējās izmantojamības komponentu tiek izmantotas A papildinājuma A3. tabulā minētās specifikācijas kā atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa īstenošanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, lai novērstu nevajadzīgu neatkarīgās novērtēšanas darba dublēšanos, neatkarīgās drošības novērtēšanas darbības, kas paredzētas A papildinājuma A3. tabulā minētajās specifikācijās, veic CSM novērtēšanas iestāde, kas ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar iepriekš minēto punktu, nevis neatkarīgs drošības novērtētājs no Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas (CENELEC).

4.2.1.2.   Darbgatavība/drošums

Šis punkts attiecas uz atteices režīmiem, kas nerada drošības apdraudējumu, bet izraisa traucētas darbības situācijas, kuru pārvaldība varētu mazināt sistēmas vispārējo drošību.

Šā parametra kontekstā “atteice” ir situācija, kad beidzas kāda objekta spēja izpildīt nepieciešamo funkciju ar vajadzīgo veiktspēju, un “atteices režīms” ir sekas, kas ļauj konstatēt atteici.

Lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir sniegta visa informācija, kas tiem vajadzīga, lai definētu piemērotas procedūras traucētas darbības situāciju pārvaldībai, tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno CCS borta vai lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijai, ietver aprēķinātās darbgatavības/drošuma vērtības, kas saistītas ar atteices režīmiem, kuri ietekmē CCS apakšsistēmas spēju uzraudzīt viena vai vairāku ritekļu drošu kustību vai nodibināt balss radiosakarus starp satiksmes vadības dienestu un vilcienu mašīnistiem.

Jānodrošina atbilstība šādām aprēķinātajām vērtībām:

1)	vidējais darbības laiks stundās starp CCS borta iekārtu apakšsistēmas atteicēm, kuru dēļ jāizolē vilciena aizsardzības funkcijas: (atklāts punkts);

2)	vidējais darbības laiks stundās starp CCS borta iekārtu apakšsistēmas atteicēm, kuras neļauj nodrošināt balss radiosakarus starp satiksmes vadības dienestu un vilciena mašīnistu: (atklāts punkts).

Lai infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi apakšsistēmu darbmūža laikā varētu uzraudzīt riska līmeni un to drošuma/darbgatavības vērtību ievērošanu, kuras izmanto, lai noteiktu traucētas darbības situāciju pārvaldības procedūras, ir jāievēro tehniskās apkopes prasības, kas norādītas 4.2.20. punktā (“Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija”).

4.2.2.   Borta ETCS funkcionalitāte

Pamatparametrs, kas attiecas uz borta ETCS funkcionalitāti, nosaka visas funkcijas, kas nepieciešamas vilciena drošai vadīšanai. Galvenā funkcija ir nodrošināt vilcienu automātisku aizsardzību un signalizāciju kabīnē, proti:

1)	vilciena raksturlielumu (piem., vilciena maksimālā ātruma, bremzēšanas veiktspējas) noteikšana;

2)	uzraudzības režīma izvēle, pamatojoties uz informāciju no lauka iekārtām;

3)	nobrauktā attāluma mērīšanas funkciju veikšana;

4)	vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise informāciju par atrašanās vietām;

5)	ātruma dinamiskā profila aprēķins vilciena braucienam, pamatojoties uz vilciena raksturlielumiem un informāciju no lauka iekārtām;

6)	ātruma dinamiskā profila uzraudzība vilciena brauciena laikā;

7)	iejaukšanās funkcijas nodrošināšana.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. b punktā izklāstītajām prasībām, un to darbībai ir jāatbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. a punktā izklāstītajām prasībām.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. c punktā.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. a un 4.2.2. b punktā izklāstītās prasības, kopā ar šeit norādītajām papildu specifikācijām:

1)

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu: a) Eurobalise datu pārraide. Sk. 4.2.5.2. punktu (“Eurobalise sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām”). b) Euroloop datu pārraide. Sk. 4.2.5.3. punktu (Euroloop sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām). Borta sistēmā šī funkcionalitāte nav obligāta, ja vien tā nav nepieciešama 7.7. punktā noteiktajos īpašajos gadījumos, kad ir atsauce tikai uz A papildinājuma specifikācijām. c) Datu radiopārraide “radio infill” vajadzībām. Sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. d punktu., 4.2.5.1. punktu (“RMR gaisa spraugas saskarne”), 4.2.6.2. punktu (“RMR datu pārraides un ETCS/ATO lietojumu saskarne”) un 4.2.8. punktu (“Šifratslēgu pārvaldība”). Borta sistēmā šī funkcionalitāte nav obligāta, ja vien tā nav nepieciešama 7.7. punktā noteiktajos īpašajos gadījumos. Šo funkcionalitāti ievieš, arī īpašajos gadījumos, atbilstīgi A papildinājuma specifikācijām. d) Datu radiopārraide. Sk. 4.2.5.1. punktu (“RMR gaisa spraugas saskarne”), 4.2.6.2. punktu (“RMR datu pārraides un ETCS/ATO lietojumu saskarne”) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Šī datu radiopārraide nav obligāta, izņemot gadījumus, kad ekspluatācija notiek 2. līmeņa ETCS (agrāk 2. līmeņa vai 3. līmeņa ETCS) līnijā.

2)	Saziņa ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. e punktu, 4.2.12. punktu (“ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)”).

3)	Saziņa ar STM. Sk. 4.2.6.1. punktu (“ETCS un B klases vilcienu aizsardzība”). Šī funkcija ietver: a) STM izvades pārvaldību; b) STM izmantojamo datu nodrošināšanu; c) STM pārslēgšanās pārvaldību.

4)

Informācijas pārvaldība attiecībā uz šādiem aspektiem: a) vilciena pilnīgums (vilciena integritāte) – nav obligāti nodrošināt informāciju par vilciena integritāti un drošu vilciena sastāva garuma informāciju borta iekārtu apakšsistēmai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams lauka iekārtām; b) bezpiedziņas pārvietošanās detektēšanas (cold movement detection, CMD) sistēma – ETCS borta iekārtai jābūt aprīkotai ar bezpiedziņas pārvietošanās detektēšanas sistēmu.

5)	Iekārtu darbspējas uzraudzība un atbalsts traucētas darbības režīmā. Šī funkcija ietver: a) borta ETCS funkcionalitātes inicializēšanu; b) atbalsta nodrošināšanu traucētas darbības režīmā; c) borta ETCS funkcionalitātes izolāciju.

6)	Datu reģistrēšanas atbalsts regulatīvām vajadzībām. Sk. 4.2.14. punktu (“Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām”).

7)

Informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli:   Piezīme. Pārraide uz vilciena saskarnes vienību un no tās. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. f punktu. Piezīme. Borta ETCS ir jābūt saderīgai ar vilciena formai atbilstošas funkcionālās saskarnes specifikāciju (Form Fit Functional Interface Specification, FFFIS) tikai tādām jaunizstrādātām ritekļu konstrukcijām, attiecībā uz kurām ir nepieciešama pirmā atļauja, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 (8) 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

8)	Informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ATO borta iekārtu stāvokli. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. h punktu.

4.2.3.   Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte

Šis pamatparametrs raksturo lauka iekārtu ETCS funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, ar kuru konkrētam vilcienam nodrošina drošu ceļu.

Galvenās funkcijas ir:

1)	konkrēta vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise informāciju par atrašanās vietām (2. līmeņa ETCS);

2)	lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas standarta formātā;

3)	kustības atļauju nosūtīšana, ieskaitot sliežu ceļa aprakstu un rīkojumus konkrētam vilcienam.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A papildinājuma A1. tabulas 4.2.3. b punktā izklāstītajām prasībām, un to darbībai ir jāatbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.3. a punktā izklāstītajām prasībām.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.3. a un 4.2.3. b punktā izklāstītās prasības, kopā ar šeit norādītajām papildu specifikācijām:

1)

saziņa ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu. Tā ietver: a) Eurobalise datu pārraidi. Sk. 4.2.5.2. punktu (“Eurobalise sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām”) un 4.2.7.4. punktu (“Eurobalise/LEU”); b) Euroloop datu pārraidi. Sk. 4.2.5.3. punktu (“Euroloop sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām”) un 4.2.7.5. punktu (“Euroloop/LEU”). Euroloop ir relevanta tikai 1. līmenī, kurā tā nav obligāta; c) datu radiopārraidi “radio infill” vajadzībām. Sk. 4.2.5.1.2.1. punktu (“GSM-R gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam”), 4.2.7.3.1.1. punktu (“GSM-R / lauka iekārtu ETCS”) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). “Radio infill” ir relevanta tikai 1. līmenī, kurā tā nav obligāta; d) datu radiopārraidi. Sk. 4.2.5.1. punktu (“RMR gaisa spraugas saskarne”), 4.2.7.3. punktu (“RMR / lauka iekārtu ETCS un RMR / lauka iekārtu ATO”) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Datu radiopārraide ir relevanta tikai 2. līmeņa ETCS;

2)

borta ETCS paredzētās informācijas/rīkojumu ģenerēšana, piem., informācijas, kas saistīta ar gaisa vārstu atvēršanu/aizvēršanu, pantogrāfa nolaišanu/pacelšanu, galvenā energoapgādes slēdža atvēršanu/aizvēršanu, pāreju no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. Šīs funkcionalitātes īstenošana lauka iekārtās nav obligāta, tomēr tā var tikt pieprasīta citās piemērojamajās SITS vai valstu noteikumos, vai arī, piemērojot riska izvērtēšanu un novērtēšanu, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju;

3)	pārslēgšanās nodrošināšana starp zonām, kuras uzrauga dažādi radiobloķēšanas centri (RBC) (relevanta tikai 2. līmeņa ETCS). Sk. 4.2.7.1. punktu (“Funkcionālā saskarne starp RBC”) un 4.2.7.2. punktu (“RBC/RBC”).

4.2.4.   Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR

Šis pamatparametrs raksturo radiosakaru funkcijas. Šīs funkcijas īsteno vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā un lauka iekārtu apakšsistēmā saskaņā ar tālāk norādītajām specifikācijām.

4.2.4.1.   Sakaru pamatfunkcija

4.2.4.1.1.    GSM-R sakaru pamatfunkcija

Vispārīgās prasības ir noteiktas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. a punktā.

Turklāt ir jāievēro šādas specifikācijas:

1)	uzlabotajiem runas izsaukuma parametriem (advanced speech call items, ASCI) raksturīgās pazīmes, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. b punktu;

2)	SIM karte, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. c punktu;

3)	adresācija atkarībā no atrašanās vietas, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. e punktu.

4.2.4.1.2.    FRMCS sakaru pamatfunkcija

Vispārīgās prasības ir noteiktas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. l punktā.

Turklāt ir jāievēro šādas specifikācijas:

1)	FRMCS profils; sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. n punktu;

4.2.4.2.   Balss un operatīvo sakaru lietojumi

4.2.4.2.1.    GSM-R balss un operatīvo sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. f punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. g punktā.

Turklāt ir jāievēro šādas specifikācijas:

1)	prioritāru izsaukumu apstiprināšana, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. h punktu;

2)	funkcionālā adresācija, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. j punktu;

3)	funkcionālo numuru indikācija, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. k punktu;

4)	signalizācija “lietotājs-lietotājs”, sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. d punktu.

4.2.4.2.2.    FRMCS balss un operatīvo sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. m punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. o punktā.

4.2.4.3.   Datu pārraides lietojumi ETCS un ATO vajadzībām

4.2.4.3.1.    Datu pārraides izmantošana ETCS

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “datu radiosakaru” daļai ir jāspēj atbalstīt vismaz divu vienlaicīgu sakaru sesiju izveidi ar ETCS.

4.2.4.3.1.1.   GSM-R datu pārraides izmantošana ETCS

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. f punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. g punktā.

Šī funkcionalitāte ir obligāta tikai 2. līmeņa ETCS un “radio infill” lietojumiem.

4.2.4.3.1.2.   FRMCS datu pārraides izmantošana ETCS

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. m punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. o punktā.

Šī funkcionalitāte ir obligāta tikai 2. līmeņa ETCS lietojumiem.

4.2.4.3.2.    Datu pārraides izmantošana ATO

4.2.4.3.2.1.   GSM-R datu pārraides izmantošana ATO

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. f punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. g punktā.

4.2.4.3.2.2.   FRMCS datu pārraides izmantošana ATO

Vispārīgās prasības ir definētas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. m punktā.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.4. o punktā.

4.2.5.   RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes

Šis pamatparametrs nosaka prasības attiecībā uz gaisa spraugu starp vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām, un tas ir jāņem vērā kopā ar prasībām attiecībā uz ETCS, ATO un RMR iekārtu saskarnēm, kā norādīts 4.2.6. punktā (“Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes”) un 4.2.7. punktā (“Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes”).

Šis pamatparametrs ietver:

1)	fizikālās, elektriskās un elektromagnētiskās vērtības, kuras ir jāievēro, lai panāktu drošu darbību;

2)	sakaru protokolu, kas ir jālieto;

3)	sakaru kanāla pieejamību.

Piemērojamās specifikācijas ir norādītas tālāk.

4.2.5.1.    RMR gaisa spraugas saskarne

4.2.5.1.1.    RMR vispārējā gaisa spraugas saskarne

4.2.5.1.1.1.   GSM-R gaisa spraugas saskarne

Gaisa spraugas saskarne atbilst prasībām, kas norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. a un 4.2.4. f punktā.

1. piezīme.

GSM-R radiosakaru saskarnes darbojas frekvenču joslā, kas norādīta A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. a un 4.2.4. f punktā.

2. piezīme.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām ir jābūt aizsargātām pret traucējumiem, izpildot prasības, kas norādītas A pielikuma A1. tabulas 4.2.4. f punktā.

4.2.5.1.1.2.   FRMCS gaisa spraugas saskarne

Gaisa spraugas saskarne atbilst prasībām, kas norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. f punktā.

4.2.5.1.2.    RMR gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam

4.2.5.1.2.1.   GSM-R gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam

Datu pārraides protokoli atbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. b punktā norādītajam.

Ja ir ieviesta “radio infill”, tiek ņemtas vērā arī A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. c punktā izklāstītās prasības.

4.2.5.1.2.2.   FRMCS gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam

Datu pārraides protokoli atbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. j punktā norādītajam.

4.2.5.1.3.    RMR gaisa spraugas saskarne ATO lietojumam

4.2.5.1.3.1.   GSM-R gaisa spraugas saskarne ATO lietojumam

Tiek izmantoti pakešu komutācijas sakari, un datu pārraides protokoliem ir jāatbilst attiecīgajām A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. h punktā izklāstītajām prasībām.

Citu bezvadu sakaru tīklu izmantošana, piemēram, tādu, ko ekspluatē publiska vai privāta mobilo sakaru tīkla operators, ir atļauta ATO lietojumam, tomēr tiek uzskatīts, ka tā neietilpst šīs SITS darbības jomā.

Šo tīklu izmantošana nedrīkst traucēt GSM-R balss un datu sakarus.

4.2.5.1.3.2.   FRMCS gaisa spraugas saskarne ATO lietojumam

Datu pārraides protokoli atbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. i punktā norādītajam.

4.2.5.2.    Eurobalise sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām

Eurobalise sakaru saskarnes atbilst A papildinājuma, A1. tabulas 4.2.5. d punktā noteiktajam.

4.2.5.3.    Euroloop sakari ar vilcienu ERTMS lietojumu vajadzībām

Euroloop sakaru saskarnes atbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.5. e punktā noteiktajam.

4.2.6.   Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no tālāk minētajām daļām.

4.2.6.1.    ETCS un B klases vilcienu aizsardzība

Ja borta iekārtām ir ierīkotas ETCS un B klases vilciena aizsardzības funkcijas, integrācija un pārslēgšanās starp funkcijām tiek vadīta, izmantojot vienu no šiem līdzekļiem:

1)	standartizēta saskarne (īpašajam pārraides modulim (STM)) vai

2)	nestandartizēta saskarne, vai

3)	vienās un tajās pašās iekārtās integrētas B un A klases sistēmas (piem., “divēji standarti”), vai

4)	nav tiešas saskarnes starp abām iekārtām.

Ja ETCS un B klases sistēmu integrāciju un pārslēgšanos starp tām pārvalda ar standartizēto saskarni (īpašajam pārraides modulim (STM)), tai ir jāatbilst prasībām, kas norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. a punktā.

A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. b punktā norādīta “K” saskarne (lai daži STM ar ETCS borta antenas palīdzību varētu nolasīt informāciju no B klases balisēm), savukārt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. c punktā – “G” saskarne (gaisa sprauga starp ETCS borta antenu un B klases balisēm).

“K” saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad saskarnei ir jāatbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. punkta b) apakšpunktā noteiktajam.

Turklāt, ja “K” saskarne ir ieviesta, borta pārraides kanāla funkcionalitātei ir jāspēj nodrošināt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. c punktā norādītās raksturīgās iezīmes.

Ja integrācija un pārslēgšanās starp ETCS un B klases vilciena aizsardzības borta iekārtām netiek pārvaldīta, izmantojot standartizētu saskarni, kas norādīta A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. a punktā, izmantotā metode nedrīkst uzlikt papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

4.2.6.2.    RMR datu pārraides un ETCS/ATO lietojumu saskarne

4.2.6.2.1.    RMR datu pārraides un ETCS saskarne

4.2.6.2.1.1.   GSM-R datu pārraides un ETCS saskarne

Prasības attiecībā uz borta GSM-R un borta ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. d punktā.

Ja ir ieviesta “radio infill”, ir jāņem vērā A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. e punktā noteiktās prasības.

4.2.6.2.1.2.   FRMCS datu pārraides un ETCS saskarne

Prasības attiecībā uz borta FRMCS un borta ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. g punktā.

4.2.6.2.2.    RMR datu pārraides un ATO saskarne

4.2.6.2.2.1.   GSM-R datu pārraides un ATO saskarne

Prasības attiecībā uz borta GSM-R un borta ATO funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. j punktā.

4.2.6.2.2.2.   FRMCS datu pārraides un ATO saskarne

Prasības attiecībā uz borta FRMCS un borta ATO funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. k punktā.

4.2.6.2.3.    Borta FRMCS balss sakaru lietojuma un borta FRMCS saskarne

Prasības attiecībā uz borta FRMCS balss sakaru lietojuma un borta FRMCS saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. l punktā.

4.2.6.3.   Nobrauktā attāluma mērīšana

Nav īpašu prasību attiecībā uz nobrauktā attāluma mērīšanas saskarni.

4.2.6.4.    ATO un ETCS saskarne

Prasības attiecībā uz borta ATO un borta ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. h punktā.

4.2.6.5.   Borta CCS papildu iekšējās saskarnes

4.2.6.5.1.    CCS vilciena sastāva tīkla sakaru slāņi

Saskarne starp galierīcēm (piem., borta ETCS, borta ATO un borta FRMCS) un Ethernet vilciena sastāva tīklu atbilst A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. i punktā noteiktajam, ja vien nav norādīts citādi. Šī saskarne ir lietojama tikai jaunizstrādātām ritekļu konstrukcijām, attiecībā uz kurām ir nepieciešama pirmā atļauja, kā definēts Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4.2.7.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no piecām daļām.

4.2.7.1.   Funkcionālā saskarne starp RBC

Šī saskarne definē, kādu datu apmaiņa ir jāveic starp blakusesošiem radiobloķēšanas centriem (RBC), lai nodrošinātu vilciena drošu kustību no vienas RBC zonas uz citu:

1)	informācija no “nododošā”RBC“pieņemošajam”RBC;

2)	informācija no “pieņemošā”RBC“nododošajam”RBC;

3)	prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. a punktā.

4.2.7.2.    RBC/RBC

Šī ir divu RBC tehniskā saskarne. Prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. b punktā.

4.2.7.3.    RMR / lauka iekārtu ETCS un RMR / lauka iekārtu ATO

4.2.7.3.1.    RMR / lauka iekārtu ETCS

4.2.7.3.1.1.   GSM-R / lauka iekārtu ETCS

Prasības attiecībā uz GSM-R un lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. c punktā.

4.2.7.3.1.2.   FRMCS / lauka iekārtu ETCS

Prasības attiecībā uz FRMCS un lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. f punktā.

4.2.7.3.2.    RMR / lauka iekārtu ATO

4.2.7.3.2.1.   GSM-R / lauka iekārtu ATO

Prasības attiecībā uz GSM-R un lauka iekārtu ATO funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. g punktā.

4.2.7.3.2.2.   FRMCS / lauka iekārtu ATO

Prasības attiecībā uz FRMCS un lauka iekārtu ATO funkcionalitātes saskarni ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. h punktā.

4.2.7.4.    Eurobalise/LEU

Šī ir Eurobalise un sliežu ceļam blakus esošo elektronisko bloku (lineside electronic unit, LEU) saskarne. Prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. d punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. punktu “Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana”).

4.2.7.5.    Euroloop/LEU

Šī ir Euroloop un LEU saskarne. Prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.7. e punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. punktu “Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana”).

4.2.8.   Šifratslēgu pārvaldība

Šis pamatparametrs nosaka prasības pa radio pārraidīto datu aizsardzībai izmantoto šifratslēgu pārvaldībai.

Prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.8. a punktā. Šīs SITS darbības jomā ietilpst tikai prasības attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu saskarnēm.

4.2.9.   ETCS-ID pārvaldība

Šis pamatparametrs attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas un borta iekārtu apakšsistēmas ETCS identitātēm (ETCS-ID).

Prasības norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.9. a punktā.

4.2.10.   Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Šis pamatparametrs nosaka prasības vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmu un ritošā sastāva saskarnei saistībā ar ritekļu konstrukciju un ekspluatāciju.

Prasības saskarnei, kuras jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām, ir norādītas A pielikuma A1. tabulas 4.2.10. a punktā.

4.2.11.   Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

Šis pamatparametrs nosaka prasības saskarnei attiecībā uz ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu vilcienu detektēšanas sistēmu elektromagnētisko savietojamību.

Prasības saskarnei, kuras jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmu, ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.11. a punktā.

4.2.12.   ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Šis pamatparametrs raksturo informāciju, ko ETCS un ATO nosūta vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un ko vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievada borta sistēmā. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.12. a punktu.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (arī redzamību);

2)	ETCS un ATO funkcijas, kuras tiek rādītas displejā;

3)	ETCS un ATO funkcijas, kuras aktivizē vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

4.2.13.   RMR DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Šis pamatparametrs raksturo informāciju, ko RMR nosūta vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un ko vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ievada RMR borta sistēmā.

Tas ietver:

1)	ergonomiku (arī redzamību);

2)	RMR funkcijas, kuras tiek rādītas displejā;

3)	izejošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem;

4)	ienākošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem.

4.2.13.1.    GSM-R DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Attiecībā uz GSM-R sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.13. a punktu.

4.2.13.2.    FRMCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)

Attiecībā uz FRMCS sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.13. b punktu.

4.2.14.   Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

Šis pamatparametrs raksturo datu apmaiņu starp borta ETCS un ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīci.

Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.14. a punktu.

4.2.15.   Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti

Šis pamatparametrs raksturo:

1)	atstarojošo zīmju raksturlielumus, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu pienācīgu redzamību;

2)	savstarpēji izmantojamu signālzīmju raksturlielumus;

3)	savstarpēji izmantojamu signālzīmju novietojumu atbilstīgi to paredzētajam darbības mērķim.

Attiecībā uz 1. un 2. apakšpunktu sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.15. a punktu.

Attiecībā uz 3. apakšpunktu sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.15. b punktu.

Turklāt vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektus uzstāda tā, lai tie atrastos vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) redzeslaukā un atbilstu infrastruktūras prasībām.

4.2.16.   CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija

Ir jāievēro šīs SITS A papildinājuma A2. tabulā uzskaitītajos dokumentos norādītie vides nosacījumi.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām ir jāatbilst prasībām attiecībā uz materiāliem, kas minētas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1302/2014 (9) (lokomotīvju (LOC) un pasažieru (PAS) ritošā sastāva SITS) (piem., attiecībā uz ugunsdrošību).

4.2.17.   ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība

Sakarā ar dažādajām īstenošanas iespējām un situāciju pārejā uz pilnībā atbilstīgām CCS apakšsistēmām veic pārbaudes, kuru mērķis ir demonstrēt tehnisko savietojamību starp borta un lauka iekārtu CCS apakšsistēmām. Tiek uzskatīts, ka šo pārbaužu nepieciešamība ir pasākums CCS apakšsistēmu tehniskās savietojamības uzticamības palielināšanai. Paredzams, ka šīs pārbaudes tiks samazinātas, tiklīdz tiks sasniegts 6.1.2.1. punktā minētais princips.

4.2.17.1.    ETCS sistēmu savietojamība

ETCS sistēmu savietojamība (ESC) ir reģistrācijas ieraksts par CCS apakšsistēmu borta ETCS daļas un lauka iekārtu ETCS daļas tehnisko savietojamību konkrētā izmantošanas telpā.

Katrs ESC tips identificē tādu ESC pārbaužu kopumu (piem., dokumentu pārbaude, laboratorijas pārbaude vai trekizmēģinājums), kas piemērojams attiecībā uz iecirkni vai iecirkņu grupu konkrētā izmantošanas telpā. Vienu un to pašu ESC tipu ir iespējams izmantot pārrobežu infrastruktūras un dažādu valsts infrastruktūru vajadzībām.

Borta iekārtas ESC pārbaužu rezultātus savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī vai apakšsistēmas līmenī, arī konstatējumus un izrietošos nosacījumus, reģistrē ESC pārbaudes ziņojumā.

“Reprezentatīva konfigurācija” ir konfigurācija, uz kuras pamata var iegūt testu rezultātus, kas ir derīgi viena un tā paša sertificēta ETCS borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponenta vai sertificētas borta iekārtu apakšsistēmas dažādām konfigurācijām. Šiem rezultātiem ir jābūt līdzvērtīgiem arī attiecībā uz dažādām sertificētas lauka iekārtu ETCS apakšsistēmas konfigurācijām.

Veicot ESC pārbaudes borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, ir jāievēro šādi nosacījumi.

1)

ESC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā reģistrē borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta ESC rezultātus atbilstīgi ESC tipam(-iem), kas ir derīgi neatkarīgi no borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta konkrētās konfigurācijas. Šo dokumentu sagatavo borta iekārtu piegādātājs. Jāizmanto C.2. vai C.6. papildinājumā iekļautā veidne.

2)

ESC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj apkopotos ESC pārbaudes ziņojuma(-u) konstatējumus un nosacījumus attiecībā uz sekmīgo ESC pārbaužu rezultātiem (definētiem viena vai vairāku ESC tipu ietvaros), kas ir derīgi neatkarīgi no borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponenta konkrētās konfigurācijas parametriem, un tāpēc tos var izmantot ikvienā piemērojamajā konkrētās CCS borta iekārtu apakšsistēmas līmenī.

3)	ESC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj to ESC pārbaužu sarakstu, kas veiktas ESC tipam(-iem).

4)	ESC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj atsauci uz paziņotās struktūras novērtējuma ziņojumu saskaņā ar 6.2.4.3. punktu (“ETCS un radiosakaru sistēmas savietojamības pārbaudes attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu”).

Konkrētās CCS borta iekārtu apakšsistēmas ESC attiecībā uz vienu vai vairākiem ESC tipiem ir aprakstīta ESC paziņojumā. Jāizmanto C.1. vai C5. papildinājumā iekļautā veidne.

Apakšsistēmas līmenī ESC paziņojumā iekļauj arī ESC pārbaudes ziņojuma kopsavilkumu un demonstrē to nepieciešamo ESC pārbaužu izpildi (attiecībā uz katru paziņojumā iekļauto ESC tipu), kuras publicētas Aģentūras ESC/RSC tehniskajā dokumentā, papildus jau sniegtajiem ESC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumiem.

ESC paziņojumā iekļauj arī pilnu sarakstu, kurā norādīti ESC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumi, kas ņemti vērā novērtējumā (ja tāds ir), nosacījumus (ja tādi ir) attiecībā uz dažādiem ESC tipiem un paziņotās struktūras novērtējuma ziņojumu saskaņā ar 6.3.3.1. punktu (ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes).

4.2.17.2.    ETCS sistēmu savietojamības prasības

Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par ESC tipa(-u) definēšanu. Visiem Savienības tīkla iecirkņiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums ESC demonstrēšanai, ir vienāds ESC tips.

ESC tipu sarakstu publicē un uztur Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra tehniskajā dokumentā “ ESC/RSC tehnical document, TD/011REC1028” (“ ESC/RSC tehniskais dokuments, TD/011REC1028”). Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.17. a punktu. Aģentūra novērtē pārbaudes, ja vien tās jau nav novērtējusi paziņotā struktūra, kā noteikts 6.3. tabulas 10. rindā. Aģentūra veic novērtējumu 2 mēnešu laikā pēc dokumenta saņemšanas, ja vien starp Aģentūru un infrastruktūras pārvaldītāju nav panākta vienošanās par ilgāku laikposmu, kas kopumā nepārsniedz 4 mēnešus. Tehniskais dokuments tiks atjaunināts 10 darba dienās pēc pozitīva novērtējuma rezultāta saņemšanas.

ESC tipus izmanto tikai tad, ja iepriekš minētajā Aģentūras tehniskajā dokumentā tie ir publicēti ar statusu “ Valid ” (“Derīgs”).

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri piegādā ETCS to tīklam, iesniedz Aģentūrai definīciju par nepieciešamajām pārbaudēm attiecībā uz katru ESC tipu savā tīklā. Minimālā informācija, kas ir jāiekļauj:

1)	katras veicamās pārbaudes definīcija;

2)	kritēriji katras pārbaudes nokārtošanai;

3)	par to, vai pārbaude ir nepieciešama tikai vilcieniem, kas ir saderīgi ar konkrētu M_VERSION funkcionalitāti un attiecīgu SITS laidienu;

4)	par to, vai pārbaudes ir jāveic laboratorijās vai uz sliežu ceļa. Ja tās ir veicamas uz sliežu ceļa, norāda, vai tas ir jādara konkrētā vietā;

5)	kontaktinformācija, lai pieprasītu katras pārbaudes veikšanu;

6)	pārbaudes reprezentatīvās konfigurācijas apraksts, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs (IP) definē, ka pārbaude ir jāveic laboratorijā;

7)	priekšlikums par pārejas periodu starp ESC tipu definīcijas jauno versiju un iepriekšējo versiju vai par valsts procedūru. Jānorāda arī iepriekšējo ESC tipu derīgums. Par galīgo pārejas periodu ir jāvienojas ar Aģentūru. Ja vienošanās netiks panākta, šis periods būs 6 mēneši.

Infrastruktūras pārvaldītāji ETCS līnijas klasificē saskaņā ar ESC tipiem un ESC tipus reģistrē Infrastruktūras reģistrā (RINF). Ja attiecībā uz esošajām līnijām, kas aprīkotas ar ETCS, ESC/RSC tehniskajā dokumentā nav publicēta ESC definīcija vai Aģentūra to nav saņēmusi, tiek uzskatīts, ka attiecīgajām līnijām ESC pārbaudes nav vajadzīgas.

Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina nepieciešamos līdzekļus, laboratoriju vai piekļuvi infrastruktūrai pārbaužu veikšanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 6. pantā.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai par visām izmaiņām attiecībā uz minētajām pārbaudēm savā tīklā.

ESC tipi ir derīgi neierobežotu laiku, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs nav tos grozījis vai anulējis. Izmaiņu gadījumā ir jāievēro 7.2.3.4. punktā (“Ietekme uz CCS apakšsistēmu borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību”) izklāstītie noteikumi. Ja nepieciešama atkārtota borta iekārtas pārbaude, ir jāveic tikai jaunās/atjauninātās ESC pārbaudes, ievērojot principu, ka jau nokārtotās pārbaudes joprojām būs spēkā ar nosacījumu, ka riteklis nav pārveidots.

Kad Aģentūra informāciju par ESC pārbaudēm publicē vai atjaunina tehniskajā dokumentā “ ESC/RSC technical document, TD/011REC1028”, attiecīgie esošie valsts noteikumi par ETCS savietojamības testēšanu tiek atsaukti un ir jāveic tikai ESC pārbaudes, lai demonstrētu apakšsistēmu savstarpēju tehnisku savietojamību. IP norāda ESC līdzvērtīgumu (tā nav; tas ir daļējs vai pilnīgs) iepriekšējai valsts procedūrai, ja tāda pastāv. Šādā gadījumā to var atkārtoti izmantot kā pierādījumu attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmām, kuru tehniskā savietojamība jau ir demonstrēta ar iepriekšējo valsts procedūru, lai tādējādi demonstrētu atbilstību līdzvērtīgai jaunās ESC daļai bez nepieciešamības veikt pārbaudes vēlreiz. Ja pilnīga līdzvērtīguma nav, IP norāda pārejas periodu, kā minēts (7) apakšpunktā.

Par ESC demonstrēšanu atbildīgā struktūra definē ETCS borta iekārtu apakšsistēmas reprezentatīvu konfigurāciju.

ESC paziņojumu sagatavo struktūra, kas piesakās ESC demonstrēšanai.

Struktūra, kas piesakās ESC demonstrēšanai, iesniedz savstarpējas izmantojamības komponenta vai apakšsistēmas ESC pārbaudes ziņojumu novērtēšanai, ko veic paziņotā struktūra, saskaņā ar 6.2.4.3. (“ ETCS un radiosakaru sistēmas savietojamības pārbaudes attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu”) vai 6.3.3.1. punktu (“ ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes”).

Ja ESC paziņojumā minētais pārbaudes ziņojums vai ESC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojums satur nosacījumus, visi nosacījumi ir jāreģistrē, atspoguļojot to statusu, kā arī, ja ir panākta vienošanās, to, kā šos nosacījumus pārvalda skartā puse (piem., dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU), kas vēlas pierādīt savietojamību ar maršrutu), un attiecīgā atbildība tiek reģistrēta ESC paziņojumā.

4.2.17.3.   Radiosakaru sistēmu savietojamība

Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) ir reģistrācijas ieraksts par CCS apakšsistēmu RMR balss vai datu radiosakaru borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību konkrētā izmantošanas telpā.

Katrs RSC tips identificē tādu RSC pārbaužu kopumu (piem., dokumentu pārbaude, laboratorijas pārbaude vai trekizmēģinājums), kas piemērojams attiecībā uz iecirkni vai iecirkņu grupu konkrētā izmantošanas telpā. Vienu un to pašu RSC tipu ir iespējams izmantot pārrobežu infrastruktūras un dažādu valsts infrastruktūru vajadzībām.

Balss vai datu radiosakaru borta iekārtu daļas RSC pārbaužu rezultātus savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī vai apakšsistēmas līmenī, arī konstatējumus un izrietošos nosacījumus, reģistrē RSC pārbaudes ziņojumā.

Reprezentatīva konfigurācija ir konfigurācija, uz kuras pamata var iegūt testu rezultātus, kas ir derīgi viena un tā paša sertificēta savstarpējas izmantojamības komponenta vai sertificētas borta iekārtu apakšsistēmas dažādām konfigurācijām. Šiem rezultātiem ir jābūt līdzvērtīgiem arī attiecībā uz dažādām sertificētas lauka iekārtu RMR apakšsistēmas konfigurācijām.

Veicot RSC pārbaudes savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, ir jāievēro šādi nosacījumi:

1)

RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā reģistrē savstarpējas izmantojamības komponenta (piem., kabīnes radio vai ETCS tikai datu radio (ETCS Data Only Radio, EDOR)) RSC rezultātus atbilstīgi RSC tipam(-iem), kas ir derīgi neatkarīgi no savstarpējas izmantojamības komponenta konkrētās konfigurācijas. Šo dokumentu sagatavo piegādātājs. Jāizmanto C4. vai C.6. papildinājumā iekļautā veidne.

2)

RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj apkopotos RSC pārbaudes ziņojuma(-u) konstatējumus un nosacījumus attiecībā uz sekmīgo RSC pārbaužu rezultātiem (definētiem viena vai vairāku RSC tipu ietvaros), kas ir derīgi neatkarīgi no borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponenta konkrētās konfigurācijas parametriem, un tāpēc tos var izmantot ikvienā piemērojamajā CCS borta iekārtu apakšsistēmas līmenī.

3)	RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj to RSC pārbaužu sarakstu, kas veiktas RSC tipam(-iem).

4)	RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā iekļauj atsauci uz paziņotās struktūras novērtējuma ziņojumu saskaņā ar 6.2.4.3. punktu (“ETCS un radiosakaru sistēmas savietojamības pārbaudes attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu”).

Konkrētās CCS borta iekārtu apakšsistēmas RSC attiecībā uz vienu vai vairākiem RSC tipiem ir aprakstīta RSC paziņojumā. Jāizmanto C.3. vai C5. papildinājumā iekļautā veidne.

Apakšsistēmas līmenī RSC paziņojumā iekļauj arī pārbaudes ziņojuma kopsavilkumu un demonstrē to nepieciešamo RSC pārbaužu izpildi (attiecībā uz katru paziņojumā iekļauto RSC tipu), kuras publicētas Aģentūras ESC/RSC tehniskajā dokumentā, papildus jau sniegtajiem RSC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumiem.

RSC paziņojumā iekļauj arī pilnu sarakstu, kurā norādīti RSC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumi, kas ņemti vērā novērtējumā (ja tāds ir), nosacījumus (ja tādi ir) attiecībā uz dažādiem RSC tipiem un paziņotās struktūras novērtējuma ziņojumu saskaņā ar 6.3.3.1. punktu (ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes).

4.2.17.4.   Radiosakaru sistēmu savietojamības prasības

Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par RSC tipa(-u) definēšanu. Visiem Savienības tīkla iecirkņiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums RSC demonstrēšanai, ir vienāds RSC tips.

RSC tipu sarakstu publicē un uztur Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra tehniskajā dokumentā “ ESC/RSC tehnical document, TD/011REC1028”. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.17. a punktu. Aģentūra novērtē pārbaudes, ja vien tās jau nav novērtējusi paziņotā struktūra, kā noteikts 6.3. tabulas 10. rindā. Aģentūra veic novērtējumu 2 mēnešu laikā pēc dokumenta saņemšanas, ja vien starp Aģentūru un infrastruktūras pārvaldītāju nav panākta vienošanās par ilgāku laikposmu, kas kopumā nepārsniedz 4 mēnešus. Tehniskais dokuments tiks atjaunināts 10 darba dienās pēc pozitīva novērtējuma rezultāta saņemšanas.

RSC tipus izmanto tikai tad, ja iepriekš minētajā Aģentūras tehniskajā dokumentā tie ir publicēti ar statusu “ Valid ” (“Derīgs”).

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri piegādā RMR to tīklam, iesniedz Aģentūrai definīciju par nepieciešamajām pārbaudēm attiecībā uz katru RSC tipu savā tīklā. Minimālā informācija, kas ir jāiekļauj:

1)	katras veicamās pārbaudes definīcija;

2)	kritēriji katras pārbaudes nokārtošanai;

3)	par to, vai pārbaude ir nepieciešama tikai vilcieniem, kas ir aprīkoti ar konkrētu RMR GSM-R/FRMCS bāzlīniju un ir saderīgi ar attiecīgu SITS laidienu;

4)	par to, vai pārbaudes ir jāveic laboratorijās vai uz sliežu ceļa. Ja tās ir veicamas uz sliežu ceļa, norāda, vai tas ir jādara konkrētā vietā;

5)	kontaktinformācija, lai pieprasītu katras pārbaudes veikšanu;

6)	pārbaudes reprezentatīvās konfigurācijas apraksts, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs (IP) definē, ka pārbaude ir jāveic laboratorijā;

7)	priekšlikums par pārejas periodu starp RSC tipu definīcijas jauno versiju un iepriekšējo versiju vai par valsts procedūru. Jānorāda arī iepriekšējo RSC tipu derīgums. Par galīgo pārejas periodu ir jāvienojas ar Aģentūru. Ja vienošanās netiks panākta, šis periods būs 6 mēneši.

Infrastruktūras pārvaldītāji klasificē savas līnijas atbilstīgi RSC balss radiosakaru tipiem un, attiecīgā gadījumā, ETCS datiem. RSC tipu klasifikāciju reģistrē RINF. Ja attiecībā uz esošajām līnijām, kas aprīkotas ar RMR GSM-R, ESC/RSC tehniskajā dokumentā nav publicēta RSC definīcija vai Aģentūra to nav saņēmusi, tiek uzskatīts, ka attiecīgajām līnijām RSC pārbaudes nav vajadzīgas.

Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina nepieciešamos līdzekļus, laboratoriju vai piekļuvi infrastruktūrai pārbaužu veikšanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 6. pantā.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai par visām izmaiņām attiecībā uz minētajām pārbaudēm savā tīklā.

RSC tipi ir derīgi neierobežotu laiku, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs nav tos grozījis vai anulējis. Izmaiņu gadījumā ir jāievēro 7.2.3.4. punktā (“Ietekme uz CCS apakšsistēmu borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību”) izklāstītie noteikumi. Ja nepieciešama atkārtota borta iekārtas pārbaude, ir jāveic tikai jaunās/atjauninātās RSC pārbaudes, ievērojot principu, ka jau nokārtotās pārbaudes joprojām būs spēkā ar nosacījumu, ka riteklis nav pārveidots.

Kad Aģentūra informāciju par RSC pārbaudēm publicē vai atjaunina tehniskajā dokumentā “ ESC/RSC technical document, TD/011REC1028”, attiecīgie esošie valsts noteikumi par radio savietojamības testēšanu tiek atsaukti un ir jāveic tikai RSC pārbaudes, lai demonstrētu apakšsistēmu savstarpēju tehnisku savietojamību. IP norāda RSC līdzvērtīgumu (tā nav; tas ir daļējs vai pilnīgs) iepriekšējai valsts procedūrai, ja tāda pastāv. Šādā gadījumā to var atkārtoti izmantot kā RSC pierādījumu attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu vai apakšsistēmām, kuru tehniskā savietojamība jau ir demonstrēta ar iepriekšējo valsts procedūru, bez nepieciešamības veikt pārbaudes vēlreiz.

Par RSC demonstrēšanu atbildīgā struktūra definē radiosakaru borta iekārtu apakšsistēmas reprezentatīvu konfigurāciju.

RSC paziņojumu sagatavo struktūra, kas piesakās RSC demonstrēšanai.

Struktūra, kas piesakās RSC demonstrēšanai, iesniedz savstarpējas izmantojamības komponenta vai apakšsistēmas pārbaudes ziņojumu novērtēšanai, ko veic paziņotā struktūra, saskaņā ar 6.2.4.3. (“ ETCS un radiosakaru sistēmas savietojamības pārbaudes attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu”) vai 6.3.3.1. punktu (“ ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes”).

Ja RSC paziņojumā minētais pārbaudes ziņojums vai RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojums satur nosacījumus, visi nosacījumi ir jāreģistrē, atspoguļojot to statusu, kā arī, ja ir panākta vienošanās, to, kā šos nosacījumus pārvalda skartā puse (piem., dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU), kas vēlas pierādīt savietojamību ar maršrutu), un attiecīgā atbildība tiek reģistrēta RSC paziņojumā.

4.2.18.   Borta ATO funkcionalitāte

Šis pamatparametrs raksturo borta ATO funkcionalitāti, kas nepieciešama vilciena ekspluatācijai līdz 2. automatizācijas pakāpei ar ETCS, kura nodrošina vilciena automātiskas aizsardzības funkcijas iepriekš minētās funkcionalitātes iespējošanai. Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A papildinājuma A1. tabulas 4.2.18. a punktā noteikto papildus tām funkcijām, kuru izpilde ir prasīta 4.2.2. punktā (“Borta ETCS funkcionalitāte”).

ATO funkcionalitāti atbalsta tālāk norādītās papildu specifikācijas:

1)	sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu datu radiopārraidei. Sk. 4.2.5.1. punktu (“RMR gaisa spraugas saskarne”) un 4.2.6.2. punktu (“RMR datu pārraides un ETCS/ATO lietojumu saskarne”);

2)	saziņa ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu). Sk. A papildinājuma A1. tabulas 4.2.2. e un 4.2.12. a punktu (ECTS DMI);

3)	informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.18. c punktu.

4)	informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par borta ETCS stāvokli. Skatīt A papildinājuma A1. tabulas 4.2.18. d punktu.

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.18. b punktā.

4.2.19.   Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte

Šis pamatparametrs raksturo lauka iekārtu ATO funkcionalitāti, kas nepieciešama vilciena ekspluatācijai līdz 2. automatizācijas pakāpei ar ETCS, kura nodrošina vilciena automātiskas aizsardzības funkcijas iepriekš minētās funkcionalitātes iespējošanai.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A papildinājuma A1. tabulas 4.2.19. a punktā noteikto papildus 4.2.3. punktā (“Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte”) prasītajām funkcijām.

ATO funkcionalitāti atbalsta papildu specifikācijas saziņai ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, kuras pamatā ir datu radiopārraide. Sk. A papildinājuma 4.2.5.1. punktu (“ RMR gaisa spraugas saskarne”) un 4.2.7.3. punktu (“ RMR / lauka iekārtu ETCS un RMR / lauka iekārtu ATO ”).

Prasības testiem ir norādītas A papildinājuma A1. tabulas 4.2.19. b punktā.

4.2.20.   Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija

Šis pamatparametrs raksturo nepieciešamās prasības attiecībā uz tehniskās apkopes tehnisko dokumentāciju, kuras ir jāizpilda iekārtu ražotājiem un apakšsistēmas verifikācijas pieteikuma iesniedzējam.

4.2.20.1.   Iekārtas ražotāja atbildība

Apakšsistēmā iekļautās iekārtas ražotājam ir jānorāda:

1)

visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (arī iekārtu darbspējas uzraudzība, atgadījumu diagnostika, testēšanas metodes un rīki, kā arī vajadzīgā profesionālā kompetence), kas nepieciešamas šīs SITS obligātajās prasībās minēto pamatprasību un vērtību sasniegšanai visā iekārtas dzīves cikla laikā (transportēšana un uzglabāšana pirms uzstādīšanas, normāla ekspluatācija, atteices un atteiču sekas, remonta pasākumi, pārbaude un tehniskā apkope, izņemšana no ekspluatācijas utt.). Plašāku informāciju par kļūdu labojumiem sk. 6.5. punktā (“Kļūdu pārvaldība”) un 7.2.10. punktā (“Specifikāciju uzturēšana (kļūdu labojumi)”);

2)

visas prasības un procedūras (testēšanas metodes un rīki, vajadzīgā profesionālā kompetence un izvērtējums par atjauninātā savstarpējas izmantojamības komponenta ietekmi uz apakšsistēmu), kas nepieciešamas atjauninātu savstarpējas izmantojamības komponentu ieviešanai sakarā ar specifikācijas kļūdu labojumiem visā iekārtas dzīves cikla laikā (specifikāciju uzturēšana). Tas ietver nepieciešamo procedūru noteikšanu apstiprināto sistēmas moduļu un procesu atjauninājumiem visos dzīves cikla posmos, ja saskaņā ar šīs regulas 9. pantu pastāv kļūdu labojumi, kuri attiecas uz apakšsistēmām;

3)	veselības un drošības riski, kas varētu skart sabiedrību un tehniskās apkopes personālu;

4)

pirmās operatīvās tehniskās apkopes nosacījumi, t. i., nosaka operatīvi nomaināmos blokus (Line Replaceable Units, LRU), pieņemamās savietojamās aparatūras un programmatūras versijas, procedūras tādu LRU nomaiņai, kuriem radusies atteice, LRU uzglabāšanas nosacījumus un LRU, kuriem radusies atteice, remonta nosacījumus;

5)	pārbaudes, kas jāveic, ja iekārta ir pakļauta ārkārtīgai spriedzei (piem., nelabvēlīgi vides apstākļi vai pārmērīgas slodzes);

6)	pārbaudes, kas jāveic, ja tehniskā apkope tiek veikta iekārtai, kas nav vilcienu vadības un signalizācijas iekārta, bet kas ietekmē vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas (piem., riteņa diametra izmaiņas).

4.2.20.2.   Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

Pieteikuma iesniedzējs:

1)	nodrošina, lai tehniskās apkopes prasības, kas aprakstītas 4.2.20.1. punktā (“Iekārtas ražotāja atbildība”), būtu definētas visiem komponentiem šīs SITS darbības jomā, neatkarīgi no tā, vai tie ir savstarpējas izmantojamības komponenti;

2)	izpilda iepriekš 4.2.20.1. punktā izklāstītās prasības, ņemot vērā riskus, ko rada apakšsistēmas dažādo komponentu mijiedarbība un saskarnes ar citām apakšsistēmām;

3)

definē procedūras atjauninātu savstarpējas izmantojamības komponentu izvēršanai specifikāciju kļūdu labojumu dēļ (specifikāciju uzturēšana) saskaņā ar attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponenta dokumentāciju, ja tāda ir. Pieteikuma iesniedzējs nodrošina konfigurācijas pārvaldības sistēmu, lai identificētu ietekmi uz apakšsistēmu. Pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka ir pieejama dokumentācija par tā apakšsistēmās iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu versiju.

4.2.20.3.   Sistēmas identifikators

Savstarpējas izmantojamības komponenta vai apakšsistēmas ERTMS (ETCS, RMR, ATO) funkcionalitāti raksturo ar “sistēmas identifikatoru”, kas ir numerācijas shēma sistēmas versijas identificēšanai un funkcionālā un realizācijas identifikatora nošķiršanai. “Funkcionālais identifikators” ir sistēmas identifikatora daļa un ir skaitlis vai skaitļi, ko definē individuālās konfigurācijas pārvaldības satvarā un kas ir norāde uz CCS apakšsistēmā vai savstarpējās izmantojamības komponentā ieviesto CCS funkcionalitāti. “Realizācijas identifikators” ir sistēmas identifikatora daļa un ir skaitlis vai skaitļi, ko definē individuālās konfigurācijas pārvaldības satvarā un kas ir īpaša CCS apakšsistēmas vai savstarpējās izmantojamības komponenta konfigurācija (piem., HW un SW). Sistēmas identifikatoru, funkcionālo identifikatoru un realizācijas identifikatoru nosaka katrs piegādātājs.

4.3.   Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

4.3.1.   Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (10)
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Ekspluatācijas noteikumi Saskaņotās teksta norādes un ziņojumi, kas tiek rādīti ETCS vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarnē	4.4 E papildinājums	Mašīnista procedūru rokasgrāmata Ekspluatācijas noteikumi ERTMS lauka iekārtu inženiertehniskā informācija, kas attiecas uz ekspluatāciju	4.2.1.2.1. 4.4. D3. papildinājums
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti	4.2.15	Prasības attiecībā uz signālu un gar dzelzceļa līniju izvietoto zīmju saskatāmību	4.2.2.8.
Vilciena bremzēšana un raksturlielumi	4.2.2	Vilciena bremzēšana	4.2.2.6.
Smiltnīcas izmantošana Atloka eļļošana vilcienā Kompozītmateriālu bremžu kluču izmantošana	4.2.10	Mašīnista procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14	Datu reģistrēšana	4.2.3.5.
ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)	4.2.12	Vilciena kustības numura formāts	4.2.3.2.1.
RMR DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne)	4.2.13	Vilciena kustības numura formāts	4.2.3.2.1.
Šifratslēgu pārvaldība	4.2.8	Vilciena darbgatavības nodrošināšana	4.2.2.7.
Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas	4.9	Parametri ritekļa un vilciena savietojamībai ar maršrutu, ko paredzēts izmantot	D1. papildinājums

4.3.2.   Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Saskarne ar ritošā sastāva SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Savietojamība ar vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmām: ritekļa konstrukcija	4.2.10	Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļa elektrisko ķēžu bāzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.1.
			Kravas vagonu SITS (11)	4.2.3.2.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz asu skaitītāju bāzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.2.
			Kravas vagonu SITS	4.2.3.3.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar induktīvās cilpas iekārtām	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.3.
			Kravas vagonu SITS	4.2.3.3.
Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība	4.2.11	Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļa elektrisko ķēžu bāzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.1.
			Kravas vagonu SITS	4.2.3.3.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz asu skaitītāju bāzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.3.1.2.
			Kravas vagonu SITS	4.2.3.3.
Vilciena bremzēšana un raksturlielumi	4.2.2 4.2.18	Bremzēšanas veiktspēja	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Avārijas bremzēšana	4.2.4.5.2.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Darba bremzēšana	4.2.4.5.3.
			Kravas vagonu SITS	4.2.4.1.2.
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu antenu novietojums	4.2.2	Kinemātiskais gabarīts	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.1.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Borta ETCS funkcionalitātes izolācija	4.2.2	Ekspluatācijas noteikumi	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.12.3.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti	4.2.15	Ārējā redzamība Galvenie lukturi	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.7.1.1.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Mašīnista ārējais redzeslauks	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Redzamības zona	4.2.9.1.3.1.
			Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS Vējstikls	4.2.9.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14	Datu reģistrēšanas ierīce	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.6.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Borta ETCS: informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli	4.2.2	Atdalīšanas sekcijas	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.8.2.9.8.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Dinamiskās bremzēšanas vadība	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.4.4.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Magnētiskās sliežu ceļa bremzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.8.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.8.3.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.8.2.4.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Durvju atvēršana	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.5.5.6
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Prasības veiktspējai	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.8.1.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Dūmu izplatīšanās kontrole	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.10.4.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Personālam paredzēta radio tālvadības funkcija manevriem	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.3.6.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Mašīnista vadības pults ergonomika	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.1.6.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Prasības ETCS režīmu pārvaldībai: gaidīšanas režīms	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.3.7.1.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Prasības ETCS režīmu pārvaldībai: pasīvi manevri	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.3.7.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Prasības ETCS režīmu pārvaldībai: nevadošie režīmi	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.3.7.3.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Bremžu sistēmas tips	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.3.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Vilces stāvoklis	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.9.3.8.
			Kravas vagonu SITS	Nav
		Gaitas dinamiskie parametri	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.3.4.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Borta ATO: informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli	4.2.18	Prasības attiecībā uz saskarni ar vilciena automatizētās vadīšanas borta iekārtu	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.13.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Avārijas bremzēšanas vadība	4.2.2	Avārijas bremzēšanas vadība	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.4.1.
			Kravas vagonu SITS	Nav
CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija	4.2.16	Prasības attiecībā uz materiāliem	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.10.2.1.
			Kravas vagonu SITS	Nav
Darba bremzēšanas vadība	4.2.2	Darba bremzēšanas vadība	Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS	4.2.4.4.2.
			Kravas vagonu SITS	Nav

4.3.3.   Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

Saskarne ar infrastruktūras SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Eurobalise sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.2	Būvju tuvinājuma gabarīts	INF SITS (12)	4.2.3.1.
Euroloop sakari (telpa uzstādīšanai)	4.2.5.3	Būvju tuvinājuma gabarīts	INF SITS	4.2.3.1.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti	4.2.15	Būvju tuvinājuma gabarīts	INF SITS	4.2.3.1.

4.3.4.   Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

Saskarne ar energoapgādes SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz energoapgādes SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs		Punkts
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2 4.2.3	Fāzu atdalīšanas sekcijas Sistēmu atdalīšanas sekcijas	ENE SITS (13)	4.2.15. 4.2.16.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumi attiecībā uz dzelzceļa satiksmes nodrošināšanu ar ETCS, ATO un RMR ir norādīti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

Saskaņotās teksta norādes un ziņojumi, kas tiek rādīti ETCS vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarnē, ir iekļauti E papildinājumā.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

To apakšsistēmu tehniskās apkopes noteikumi, uz kurām attiecas šī SITS, nodrošina 4. nodaļā norādīto pamatparametru vērtību uzturēšanu vajadzīgajās robežās visā apakšsistēmu darbmūža laikā. Tomēr profilaktiskas vai koriģējošas tehniskās apkopes laikā apakšsistēma ne vienmēr var nodrošināt norādītās pamatparametru vērtības, un, tehniskās apkopes noteikumiem ir jānodrošina, lai šo pasākumu veikšanas laikā pilnībā tiktu ievērota drošība.

Struktūra, kas atbild par vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, izstrādā tehniskās apkopes noteikumus iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. Šo noteikumu sagatavošana ir jāveic, ievērojot 4.2.20. punktā (“Tehniskās apkopes tehniskā dokumentācija”) izklāstītās prasības.

4.6.   Profesionālās kompetences

Iekārtas un apakšsistēmas ražotāji sniedz pietiekamu informāciju, lai definētu profesionālo kompetenci, kas nepieciešama vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu uzstādīšanai, galīgajai pārbaudei un tehniskajai apkopei. Sk. 4.5. punktu (“Tehniskās apkopes noteikumi”).

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Jārūpējas, lai tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam nodrošinātu veselības aizsardzību un darba drošību atbilstoši Savienības tiesību aktiem un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izstrādātajiem valstu noteikumiem.

Ražotāji norāda veselības un drošības apdraudējumus, kas rodas, lietojot ražotāja iekārtas un apakšsistēmas un veicot to tehnisko apkopi. Sk. 4.4. punktu (“Ekspluatācijas noteikumi”) un 4.5. punktu (“Tehniskās apkopes noteikumi”).

4.8.   Reģistri

Informācija, kas ir jāiesniedz Direktīvas (ES) 2016/797 48. un 49. pantā noteiktajiem reģistriem, ir informācija, kas norādīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/665/ES (14) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/777 (15).

4.9.   Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

CCS borta iekārtu apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir jāizmanto, lai pārbaudītu savietojamību ar maršrutu, ir aprakstīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 D1. papildinājumā.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 7. punktu savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība, ietverot gan materiālas lietas, gan nemateriālas lietas”.

5.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

5.2.1.   Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti ir definēti šādās tabulās:

1)	5.1. tabula – vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai;

2)	5.2. tabula – vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

5.2.2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

5.2.2.1.

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu funkcijas var apvienot, izveidojot grupu. Tādējādi grupu definē šīs funkcijas un pārējās saskarnes ārpus grupas. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu. Savstarpējas izmantojamības komponentu grupas iekšējo saskarņu atbilstība 4. nodaļas pamatparametriem nav jāpārbauda. Savstarpējas izmantojamības komponentu grupas ārējo saskarņu atbilstība ir jāpārbauda, lai pierādītu atbilstību pamatparametriem, kas saistīti ar šo ārējo saskarņu prasībām.

5.2.2.2.

Ja savstarpējas izmantojamības komponenti ir grupēti, grupētajām funkcijām un to adresācijai ir jābūt konfigurējamām tā, lai ATO, ETCS un radiosistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu (SIK) grupētās funkcijas CCS apakšsistēmas dzīves cikla laikā varētu aizstāt ar ārēju ATO, ETCS vai radiosistēmu SIK. Tādēļ šādas saskarnes grupētā savstarpējas izmantojamības komponentā ir jādara ārēji pieejamas CCS vilciena sastāva tīkla sakaru slāņos, kā norādīts A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. i punktā: 1) saskarne starp borta ATO un borta ETCS, kā norādīts A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. h punktā; 2) saskarne starp borta ATO un borta GSM-R datu radio, kā norādīts A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. j punktā; 3) saskarne starp borta FRMCS un CCS lietojumiem (ETCS A papildinājuma A1. tabulas4.2.6. g. punktā un ATO A papildinājuma A1. tabulas 4.2.6. k. punktā).

5.3.   Komponentu darbības parametri un specifikācijas

Katram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulās ir noteiktas:

1)	tabulas 3. slejā – funkcijas un saskarnes. Jāņem vērā, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas;

2)

tabulas 4. slejā – obligātās specifikācijas katras funkcijas vai saskarnes atbilstības novērtēšanai, attiecīgā gadījumā norādot atsauci uz 4. nodaļas attiecīgo iedaļu. 5.1. tabula Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti Nr. Savstarpējas izmantojamības komponents (SIK) Raksturlielumi Īpašās prasības, kas jānovērtē, atsaucoties uz 4. nodaļu 1. Borta ETCS Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Borta ETCS funkcionalitāte (izņemot nobrauktā attāluma mērīšanu) Sistēmas identifikators 4.2.2 4.2.20.3 ETCS gaisa spraugas saskarnes:   RBC (datu radiopārraide nav obligāta)   “Radio infill” mezgls (funkcionalitāte nav obligāta)   Eurobalise gaisa sprauga   Euroloop gaisa sprauga (funkcionalitāte nav obligāta) 4.2.5 4.2.5.1.2 4.2.5.1.2.1 4.2.5.2 4.2.5.3 Saskarnes:   STM (“K” saskarnes ieviešana nav obligāta)   GSM-R datu radio   borta FRMCS   šifratslēgu pārvaldība   ETCS-ID pārvaldība   ETCS vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne   vilciena saskarne (sk. piezīmi tālāk)   datu reģistrēšanas ierīce vilcienā   ATO saskarne   CCS vilciena sastāva tīkla sakaru slāņi Piezīme par vilciena saskarni. Visu A papildinājuma 7. rindā norādītajā dokumentā aprakstīto funkciju īstenošana ir obligāta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. 4.2.6.1 4.2.6.2.1.1 4.2.6.2.1.2 4.2.8 4.2.9 4.2.12 4.2.2 4.2.14 4.2.6.4 4.2.6.5.1 Iekārtu uzbūve 4.2.16 ETCS sistēmas savietojamība (ESC) (nav obligāta) 4.2.17.1 4.2.17.2 2. Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Borta ETCS funkcionalitāte: tikai nobrauktā attāluma mērīšana 4.2.2 Iekārtu uzbūve 4.2.16 3. Standartizēta saskarne (īpašajam pārraides modulim (STM)) Saskarnes:   borta ETCS 4.2.6.1 4. kabīnes GSM-R balss radio Piezīme. SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējas izmantojamības komponenta daļa. Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Sakaru pamatfunkcijas 4.2.4.1.1 Balss un operatīvo sakaru lietojumi Sistēmas identifikators 4.2.4.2.1 4.2.20.3 Saskarnes:   GSM-R gaisa sprauga   GSM-R vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne 4.2.5.1.1.1 4.2.13.1 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 5. GSM-R datu radio Piezīme. SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējas izmantojamības komponenta daļa. Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Sakaru pamatfunkcijas 4.2.4.1.1 ETCS datu pārraides lietojumi Sistēmas identifikators 4.2.4.3.1.1 4.2.20.3 Saskarnes:   borta ETCS   borta ATO   GSM-R gaisa sprauga   GSM-R gaisa sprauga ETCS lietojumam   GSM-R gaisa sprauga ATO lietojumam 4.2.6.2.1.1 4.2.6.2.2.1 4.2.5.1.1.1 4.2.5.1.2.1 4.2.5.1.3.1 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 6. GSM-R SIM karte Piezīme. GSM-R tīkla operators ir atbildīgs par GSM-R termināliekārtā ievietojamo SIM karšu piegādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Sakaru pamatfunkcijas Sistēmas identifikators 4.2.4.1.1 4.2.20.3 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 7. Borta ATO Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Borta ATO funkcionalitāte (izņemot pārraidi) Sistēmas identifikators 4.2.18 4.2.20.3 ATO gaisa spraugas saskarnes 4.2.5.1.3 Saskarnes:   GSM-R datu radio   borta FRMCS   vilciena saskarne   ETCS saskarne   CCS vilciena sastāva tīkla sakaru slāņi 4.2.6.2.2.1 4.2.6.2.2.2 4.2.18 4.2.6.4 4.2.6.5.1 Iekārtu uzbūve 4.2.16 8. Borta FRMCS balss sakaru lietojums Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Sakaru pamatfunkcijas 4.2.4.1.2 Balss un operatīvo sakaru lietojumi Sistēmas identifikators 4.2.4.2.2 4.2.20.3 Saskarnes:   Borta FRMCS   FRMCS vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne 4.2.6.2.3 4.2.13.2 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 9. Borta FRMCS Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Sakaru pamatfunkcijas Sistēmas identifikators 4.2.4.1.2 4.2.20.3 Saskarnes:   borta FRMCS balss sakaru lietojums   FRMCS gaisa sprauga   FRMCS gaisa sprauga ETCS lietojumam   FRMCS gaisa sprauga ATO lietojumam   borta ETCS   borta ATO   CCS vilciena sastāva tīkla sakaru slāņi 4.2.6.2.3 4.2.5.1.1.2 4.2.5.1.2.2 4.2.5.1.3.2 4.2.6.2.1.2 4.2.6.2.2.2 4.2.6.5.1 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 10. FRMCS profils Piezīme. FRMCS tīkla operators ir atbildīgs par to, lai abonentiem būtu pieejams FRMCS profils. Sakaru pamatfunkcijas Sistēmas identifikators 4.2.4.1.2 4.2.20.3 Iekārtu uzbūve 4.2.16 Radiosakaru sistēmu savietojamība (RSC) (nav obligāta) 4.2.17.3 4.2.17.4 5.2. tabula Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti 1. 2 3 4 Nr. Savstarpējas izmantojamības komponents (SIK) Raksturlielumi Īpašās prasības, kas jānovērtē, atsaucoties uz 4. nodaļu 1. RBC Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, “radio infill” un Euroloop) Sistēmas identifikators 4.2.3 4.2.20.3 RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes – tikai radiosakari ar vilcienu:   GSM-R gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam   FRMCS gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam 4.2.5.1.2.1 4.2.5.1.2.2 Saskarnes:   blakusesoši RBC   GSM-R datu radiosakari   lauka iekārtu FRMCS   šifratslēgu pārvaldība   ETCS-ID pārvaldība 4.2.7.1, 4.2.7.2 4.2.7.3.1.1 4.2.7.3.1.2 4.2.8 4.2.9 Iekārtu uzbūve 4.2.16 2. “Radio infill” mezgls Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, Euroloop un 2. līmeņa funkcionalitāti) Sistēmas identifikators 4.2.3 4.2.20.3 RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes – tikai radiosakari ar vilcienu:   GSM-R gaisa spraugas saskarne ETCS lietojumam 4.2.5.1.2.1 Saskarnes:   GSM-R datu radiosakari   šifratslēgu pārvaldība   ETCS-ID pārvaldība   centralizācijas sistēma un LEU 4.2.7.3 4.2.8 4.2.9 4.2.3 Iekārtu uzbūve 4.2.16 3. Eurobalise Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 ETCS un RMR gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu Sistēmas identifikators 4.2.5.2 4.2.20.3 Saskarnes:   LEU–Eurobalise 4.2.7.4 Iekārtu uzbūve 4.2.16 4. Euroloop Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 ETCS un RMR gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu Sistēmas identifikators 4.2.5.3 4.2.20.3 Saskarnes:   LEU–Euroloop 4.2.7.5 Iekārtu uzbūve 4.2.16 5. LEU Eurobalise Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot “radio infill”, Euroloop un 2. līmeņa funkcionalitāti) Sistēmas identifikators 4.2.3 4.2.20.3 Saskarnes:   LEU–Eurobalise 4.2.7.4 Iekārtu uzbūve 4.2.16 6. LEU Euroloop Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS):   drošība   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.1 4.2.1.2 4.2.20.1 Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot “radio infill”, Eurobalise un 2. līmeņa funkcionalitāti) Sistēmas identifikators 4.2.3 4.2.20.3 Saskarnes:   LEU–Euroloop 4.2.7.5 Iekārtu uzbūve 4.2.16 7. Asu skaitītājs Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas (tikai parametri, kas attiecas uz asu skaitītājiem) 4.2.10 Elektromagnētiskā savietojamība (tikai parametri, kas attiecas uz asu skaitītājiem) 4.2.11 8. Signālzīme Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objekti (tikai 1. un 2. punkts) 4.2.15 Iekārtu uzbūve 4.2.16 9. Lauka iekārtu ATO Uzticamība, pieejamība, uzturamība (RAM):   pieejamība/uzticamība   uzturamība 4.2.1.2 4.2.20.1 Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte Sistēmas identifikators 4.2.19 4.2.20.3 RMR, ETCS un ATO gaisa spraugas saskarnes – tikai radiosakari ar vilcienu:   GSM-R gaisa spraugas saskarne ATO lietojumam   FRMCS gaisa spraugas saskarne ATO lietojumam 4.2.5.1.3.1 4.2.5.1.3.2 Saskarnes:   GSM-R datu radiosakari   lauka iekārtu FRMCS 4.2.7.3.2.1 4.2.7.3.2.2 Iekārtu uzbūve 4.2.16

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJA

6.1.   Ievads

6.1.1.   Vispārīgie principi

6.1.1.1.   Atbilstība pamatparametriem

Šīs SITS 3. nodaļā noteikto pamatprasību izpildi nodrošina, panākot atbilstību 4. nodaļā noteiktajiem pamatparametriem.

Šo atbilstību pierāda:

1)	novērtējot 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību (sk. 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4. punktu);

2)	verificējot apakšsistēmas (sk. 6.3. un 6.4. punktu).

Ja tiek ieviestas izmaiņas esošajās apakšsistēmās, novērtējumā ņem vērā 7.2.2. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz borta iekārtu apakšsistēmām un 7.2.3. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz lauka iekārtu apakšsistēmām.

6.1.1.2.   SITS prasību daļēja izpilde

Ja borta iekārtu apakšsistēma atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, tā var neīstenot visas šajā SITS norādītās obligātās funkcionalitātes:

1)	funkcionalitātes ir uzskaitītas G papildinājumā;

2)	infrastruktūras pārvaldītājs (ar dalībvalsts atbalstu) RINF ir norādījis, ka sarakstā iekļautas prasības daļēja izpilde netraucē optimālu un drošu darbību tā tīklā.

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponents vai apakšsistēma neīsteno visas šajā SITS noteiktās funkcionalitātes, tas ir jāatspoguļo attiecīgajos izmantošanas nosacījumos saskaņā ar 6.5.1. un 6.5.2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

6.1.2.   ETCS, ATO un RMR testēšanas principi

6.1.2.1.   Princips

Princips ir tāds, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma, kam ir EK verifikācijas deklarācija, spēj darboties jebkurā vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā, kam ir EK verifikācijas deklarācija, saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem un bez papildu verifikācijas.

Šā principa izpildi atvieglo:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu konstrukcijas un uzstādīšanas noteikumi;

2)	specifikācijas testiem, ar ko pierāda, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šīs SITS prasībām un ir savstarpēji savietojamas.

6.1.2.2.   Darbības testu scenāriji

Šajā SITS “darbības testa scenārijs” ir secīgi atgadījumi uz lauka un vilcienā, kas saistīti ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām vai ietekmē tās (piem., ziņojumu nosūtīšana/saņemšana, kustības ātruma ierobežojuma pārsniegšana, operatoru darbības), un konkrēta laika norādīšana starp tiem, lai testētu dzelzceļa sistēmas paredzēto darbību situācijās, kas attiecas uz ETCS, ATO un RMR (piem., vilciena iebraukšana aprīkotā zonā, vilciena aktivēšana, signāla “stop” neievērošana).

Darbības testu scenāriju pamatā ir inženiertehniskie noteikumi, kas pieņemti atbilstīgi projekta vajadzībām.

Pārbaudīt reālas īstenošanas atbilstību darbības testa scenārijam ir iespējams, vācot informāciju un šādā nolūkā izmantojot viegli pieejamas saskarnes (vēlams, šajā SITS noteiktās standarta saskarnes).

6.1.2.3.   Prasības darbības testu scenārijiem

Ar inženiertehnisko noteikumu kopumu ETCS, ATO un RMR lauka daļām un saistītiem darbības testu scenārijiem vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai vajadzētu pietikt, lai aprakstītu visas paredzētās sistēmas darbības, kas attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu normālas darbības un identificētās traucētas darbības situācijās, un:

1)	šiem noteikumiem ir jābūt saskanīgiem ar šajā SITS minētajām specifikācijām;

2)	šo noteikumu ietvaros ir jāpieņem, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, kuras mijiedarbojas ar lauka iekārtu apakšsistēmu, funkcijas, saskarnes un darbības parametri atbilst šīs SITS prasībām;

3)

šiem noteikumiem ir jābūt tādiem, ko izmanto vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verificēšanā, lai pārbaudītu, vai ieviestās funkcijas, saskarnes un darbības parametri spēj nodrošināt, ka tiek ievērota paredzētā sistēmas darbība apvienojumā ar attiecīgajiem režīmiem un pārslēgšanos starp vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu līmeņiem un režīmiem.

6.2.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

Pirms savstarpējas izmantojamības komponenta un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas laišanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 9. panta 2. punktu un 10. panta 1. punktu sagatavo EK atbilstības deklarāciju.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no 6.2.2. punktā (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi”) norādītajiem moduļiem.

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem nav nepieciešama EK deklarācija par piemērotību lietošanai. Savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū pietiek ar atbilstību attiecīgajiem pamatparametriem, kas apliecināta ar EK atbilstības deklarāciju (16).

6.2.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

Lai novērtētu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (CD modulis) ražošanas posmam; vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (CB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražojuma verificēšanas procedūru (CF modulis); vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (CH1 modulis).

Turklāt SIM kartes un signālzīmes savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudei ražotājs vai tā pārstāvis var izvēlēties CA moduli.

Moduļi ir detalizēti aprakstīti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (17).

Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi precizējumi:

1)	atsaucoties uz 2. nodaļu CB moduļa aprakstā, EK tipa pārbaude ir jāveic, apvienojot produkcijas tipa un projekta tipa pārbaudi;

2)	atsaucoties uz 3. nodaļu CF moduļa (ražojuma verificēšana) aprakstā, statistiskā verificēšana nav pieļaujama, t. i., visi savstarpējas izmantojamības komponenti ir jāpārbauda atsevišķi.

6.2.3.   Novērtēšanas prasības

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	attiecībā uz borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponentu ir jāņem vērā prasības, kas norādītas šīs SITS 6.2.4.1. punktā;

2)	6.1.1. tabulā norādītās darbības veic, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponenta vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas atbilstību, kā definēts šīs SITS 5. nodaļā. Visas verifikācijas veic ar atsauci uz attiecīgo tabulu 5. nodaļā un tajā norādītajiem pamatparametriem;

3)

iekārtas ražotājs informē paziņoto struktūru par visām izmaiņām, kas ietekmē savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību piemērojamā SITS laidiena prasībām. Ražotājs arī pierāda, vai saistībā ar attiecīgajām kļūdu labojumu specifikācijām ir nepieciešamas jaunas pārbaudes saskaņā ar 6.1.1. tabulu, kā arī piemērojot EK atbilstības moduļus saskaņā ar 6.2.2. punktu. Šo informāciju sniedz ražotājs ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kuri attiecas uz esošo EK sertifikātu. Ražotājs pamato un dokumentē to, ka piemērojamās prasības ir izpildītas savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, ko novērtē paziņotā struktūra.

Ražotājs informē skartās struktūras par izmaiņām, piem., saistībā ar ekspluatāciju un tehnisko apkopi, ja izmaiņas attiecas uz jau esošiem un jau ieviestiem ražojumiem/komponentiem.

6.1.1. tabula

Atbilstības novērtēšanas prasības savstarpējas izmantojamības komponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai

Nr.	Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
1.a	Funkcijas, saskarnes un darbības parametri	Pārbauda, vai visas obligātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir īstenoti un atbilst šīs SITS prasībām.	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā
1.b		Pārbauda, kuras izvēles funkcijas un saskarnes, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir īstenotas un vai tās atbilst šīs SITS prasībām.	Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā
1.c		Pārbauda, kādas papildu funkcijas un saskarnes (kas nav norādītas šajā SITS) ir īstenotas un vai tās nav pretrunā ar īstenotajām funkcijām, kas ir norādītas šajā SITS.	Ietekmes analīze
2.a	Iekārtu uzbūve	Pārbauda atbilstību obligātajiem nosacījumiem, ja tie norādīti pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā	Dokumentācija par izmantotajiem materiāliem un vajadzības gadījumā testi nolūkā nodrošināt, ka ir izpildītas 5. nodaļas attiecīgajā tabulā norādīto pamatparametru prasības
2.b		Papildus tam pārbauda, vai savstarpējas izmantojamības komponents pareizi darbojas vides apstākļos, kādiem tas paredzēts	Testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijām
3.	Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS)	Pārbauda atbilstību drošības prasībām, ja tās noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, t. i., 1) vai nejaušas atteices gadījumu skaits atbilst pieļaujamā riska līmeņa (THR) kvantitatīvajiem rādītājiem; 2) vai izstrādes procesā ir iespējams konstatēt un novērst sistemātiskas atteices.	1. Nejaušas atteices izraisīta THR aprēķins, pamatojoties uz datiem par uzticamību. 2.1. Ražotāja kvalitātes un drošības pārvaldība visā projektēšanas, ražošanas un testēšanas procesā atbilst atzītam standartam (sk. piezīmi). 2.2. Programmatūras izstrādes ciklu, aparatūras izstrādes ciklu, kā arī aparatūras un programmatūras integrāciju īsteno saskaņā ar atzītu standartu (sk. piezīmi). 2.3. Drošības verificēšanas un validēšanas process ir veikts saskaņā ar atzītu standartu (sk. piezīmi), un ir ievērotas drošības prasības, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā. 2.4. Funkcionālās un tehniskās drošības prasības (pareiza darbība darbderīgā stāvoklī, atteices un ārējo faktoru ietekmes sekas) ir verificētas saskaņā ar atzītu standartu (sk. piezīmi). Piezīme. Standartam ir jāatbilst vismaz šādām prasībām: 1) tam ir jāatbilst prakses kodeksa prasībām, kā noteikts Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikuma 2.3.2. punktā; 2) tam ir jābūt plaši atzītam dzelzceļa nozarē. Ja tā nav, standarta atbilstība jāpamato un jānodrošina, lai to atzītu paziņotā struktūra; 3) tam ir jābūt standartam, kas attiecas uz to apdraudējumu kontroli, kuri tiek aplūkoti, veicot sistēmas novērtējumu; 4) tam ir jābūt publiski pieejamam visiem aktoriem, kuri vēlas to izmantot.
4.		Pārbauda, vai ir sasniegts pieteikuma iesniedzēja norādītais kvantitatīvais uzticamības mērķrādītājs (kas saistīts ar nejaušām atteicēm).	Aprēķins.
5.		Sistemātisku atteiču novēršana	Iekārtu testi (visam savstarpējas izmantojamības komponentam vai tā atsevišķiem mezgliem) darbības apstākļos, kā arī veicot remontu, ja tiek konstatēti bojājumi. Sertifikātam pievieno dokumentus, kuros norādīts, kāda veida verifikācijas ir veiktas, kādi standarti ir piemēroti un kādi kritēriji ir pieņemti, lai uzskatītu testus par pabeigtiem (atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja lēmumiem).
6.	Apkopes tehniskā dokumentācija	Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.2.20.1. punkts.	Dokumentu pārbaude

6.2.4.   Īpašie jautājumi

6.2.4.1.   Obligātie borta ETCS testi

Īpaši rūpīgi ir jānovērtē borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība, jo tas ir komplekss komponents, kam ir būtiska nozīme savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā.

Neatkarīgi no tā, vai ir izvēlēts CB vai CH1 modulis, paziņotā struktūra pārbauda, vai:

1)

savstarpējas izmantojamības komponenta reprezentatīvajam paraugam ir veikta visa obligāto testu secība, arī visi testu gadījumi, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu 4.2.2. punktā (“Borta ETCS funkcionalitāte”) minētās funkcijas. Pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par testu gadījumu definēšanu un to sakārtošanu secībā, ja šajā SITS minētajās specifikācijās tas nav atrunāts;

2)

šie testi ir veikti laboratorijā, kas akreditēta veikt šāda veida testus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (18) un A papildinājuma A4. tabulā minētajiem standartiem testu veikšanai, izmantojot A papildinājuma A1. tabulā norādīto testu arhitektūru un procedūru: a) borta ETCS, kurai tiek nodrošināts atbalsts līdz sistēmas versijai 2.1: 4.2.2. c punkts; b) borta ETCS, kurai tiek nodrošināts atbalsts līdz sistēmas versijām 2.2 un 3.0: nav iekļauts, sk. iepriekšējo punktu (1).

Laboratorija sniedz pilnīgu ziņojumu, kurā skaidri norādīti testu gadījumu rezultāti un izmantotā secība. Paziņotā struktūra ir atbildīga par testu gadījumu un testu secības piemērotības novērtēšanu, lai pārbaudītu atbilstību visām attiecīgajām prasībām un izvērtētu testu rezultātus savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikācijas kontekstā.

6.2.4.2.   B klases saskarnes

Katras dalībvalsts atbildībā ir pārliecināties, ka B klases sistēmas un to saskarnes ar borta ETCS savstarpējās izmantojamības komponentu atbilst tās prasībām.

Standartizētas STM un borta ETCS saskarnes verifikācijai nepieciešams paziņotās struktūras veikts atbilstības novērtējums.

6.2.4.3.    ETCS un radiosakaru sistēmas savietojamības pārbaudes attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu

Tā kā ESC/RSC pārbaudes nav vajadzīgas saskaņā ar 6.1.1. tabulu tās arī nav nepieciešamas savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikāta izsniegšanai.

Ja ESC/RSC pārbaudes tiek veiktas savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, paziņotās struktūras uzdevums attiecībā uz ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumu(-iem) un saistīto ziņojumu ir pārbaudīt savstarpējas izmantojamības komponenta ESC/RSC pārbaudes ziņojuma pareizību un pilnīgumu saskaņā ar šajā punktā izklāstītajām prasībām.

Ievērojot Direktīvu (ES) 2016/797, paziņotā struktūra, kas veic šo novērtējumu, var atšķirties no paziņotās struktūras, kura veic savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības vai piemērotības noteikšanas procedūru.

6.1.2. tabula

Paziņotās struktūras novērtējums par ETCS vai radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudi attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem

Nr.	Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
1.	Rezultātu pieejamība	Novērtē, vai pārbaudes ziņojumā ir izdarīta atsauce uz pārbaudēm saskaņā ar ESC/RSC tipu definīciju Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) publicētajā tehniskajā dokumentā (19). Novērtē, vai savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudes ziņojumā ir skaidri norādīts, kuras ESC/RSC tipa pārbaudes ir verificētas.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
2.	Rezultātu pieejamība	Novērtē, vai ESC/RSC rezultāti attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi norāda, vai ESC/RSC pārbaude tika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
3.	Paziņotās neatbilstības un kļūdas	Novērtē, vai attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi, kas netika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem, ir minētas neatbilstības un kļūdas, par kurām paziņots ESC/RSC pārbaužu laikā.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
4.	Ietekmes analīze	Novērtē, vai attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi, kas netika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem, ir veikta ietekmes analīze par ietekmi uz ESC/RSC, un vai tā ir reģistrēta, izmantojot D papildinājumā iekļauto veidni.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.

6.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

6.3.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

Šajā nodaļā sniegts izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paziņotā struktūra saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 IV pielikumu veic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verificēšanu.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 1. un 9. punktu sagatavo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju.

EK verifikācijas deklarācijas saturam ir jāatbilst Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā noteiktajam.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no 6.3.2. punktā (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi”) norādītajiem moduļiem.

Uzskatāms, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijas kopā ar atbilstības sertifikātiem ir pietiekams apliecinājums tam, ka apakšsistēmas ir savietojamas saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem.

6.3.2.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

Visi tālāk norādītie moduļi ir precizēti Lēmumā 2010/713/ES.

6.3.2.1.   Borta iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verificēšanai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam; vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražojuma verificēšanas procedūru (SF modulis); vai

3)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.2.   Lauka iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas verificēšanai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

1)	vienības verificēšanas procedūru (SG modulis); vai

2)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmam; vai

3)	tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar ražojuma verificēšanas procedūru (SF modulis); vai

4)	visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH1 modulis).

6.3.2.3.   Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

Pamatojoties uz SB moduļa (tipa pārbaude) 4.2. punktu, ir jāveic projekta pārskatīšana.

Pamatojoties uz SH1 moduļa (visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi) 4.2. punktu, ir jāveic papildu tipa pārbaude.

6.3.3.   Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Pārbaudes, kas jāveic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verificēšanai, kā arī pamatparametri, kas jāievēro, ir norādīti 6.2.1. tabulā.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	verificēšanas procesā ir jāgūst apliecinājums tam, ka riteklī integrētā vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma atbilst pamatparametriem;

2)	tiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuriem jau ir EK atbilstības deklarācija, nav papildus jāveic funkcionalitātes un darbības parametru verificēšana;

3)

attiecībā uz atjauninājumu, ko veic sakarā ar jau integrēta savstarpējas izmantojamības komponenta specifikāciju uzturēšanu, par apakšsistēmu atbildīgajai paziņotajai struktūrai nebūs jāveic papildu verificēšana, ja par savstarpējas izmantojamības komponentu atbildīgā paziņotā struktūra apstiprina, ka novērtējamā atjauninājuma ietekme attiecas tikai uz savstarpējas izmantojamības komponentu, un ja CSM novērtēšanas iestāde, kas novērtē atjauninājuma integrāciju apakšsistēmā, nav identificējusi nekādu ietekmi apakšsistēmas līmenī. 6.2.1. tabula Borta iekārtu apakšsistēmas vai daļu grupu atbilstības novērtēšanas prasības Nr. Aspekts Kas jānovērtē Apstiprinoši pierādījumi 1.a Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts. Apakšsistēma ir jāpārbauda ar SIM karti, kas atbilst šīs SITS prasībām. SIM kartes nomaiņa uz citu SIM karti, kas atbilst SITS, nav apakšsistēmas modifikācija. Dokumentu esība un saturs 1.b Pārbauda, kādi ir savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus. Analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm 1.c Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS redakcijai, kura atšķiras no redakcijas, kas tika piemērota apakšsistēmas EK verificēšanai, un/vai atbilstoši specifikāciju kopumam, kurš atšķiras no specifikāciju kopuma, kas tika piemērots apakšsistēmas EK verificēšanai, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina apakšsistēmas atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām. Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm 2.a Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.6. pamatparametrs. Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām 2.b Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS) neietekmē obligātās funkcijas Ietekmes analīze 2.c Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs. Projekta specifikāciju pārbaude 2.d Pārbauda, vai apakšsistēmas ETCS daļai ir sistēmas identifikators. Sistēmas identifikatora funkcionālās vai realizācijas daļas modifikācijas gadījumā pārbauda, vai modifikācija atbilst definīcijai – 4.2.20.3. pamatparametrs. Dokumentu pārbaude 3. Daļu integrācija apakšsistēmā Pārbauda saskarnes un integrāciju starp dažādām apakšsistēmas daļām – 4.1. tabula un 4.2.6. pamatparametrs. Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm 4.a Integrācija ritošajā sastāvā Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.2., 4.2.4., 4.2.14. un 4.2.18. pamatparametrs un ražotāja norādītie iekārtas uzstādīšanas noteikumi. Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja uzstādīšanas noteikumiem) 4.b Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem) 4.c Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (piem., bremzēšanas parametri) un vai tie ir atļautajās robežās. Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem) 5.a Integrācija ar B klases iekārtām atkarībā no borta ETCS un B klases iekārtas saskarnes Pārbauda, vai standartizētas saskarnes STM ir savienots ar borta ETCS ar SITS atbilstošām saskarnēm. Nekas nav jātestē: ir standarta saskarne, kas jau testēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. Tās darbība jau ir testēta, kad tika pārbaudīta savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā 5.b Pārbauda, vai borta ETCS sistēmā iestrādātās B klases funkcijas (4.2.6.1. pamatparametrs) pārslēgumu dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai. Nekas nav jātestē: viss jau ir testēts savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. 5.c Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas nav savienota ar borta ETCS (4.2.6.1. pamatparametrs), pārslēgumu dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai. Nekas nav jātestē: nav saskarnes (20). 5.d Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas savienota ar borta ETCS, izmantojot (daļēji) SITS neatbilstošas saskarnes (4.2.6.1. pamatparametrs), pārslēgumu dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai. Pārbauda arī to, vai netiek ietekmētas ETCS funkcijas. Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un integrācijas testu pārskatu 6.a Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām Pārbauda, vai Eurobalise telegrammas ir nolasāmas (šajā testā tikai jāpārbauda, vai ir pareizi uzstādīta antena. Testi, kas jau veikti savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, nav jāatkārto) – 4.2.5. pamatparametrs. Tests, izmantojot sertificētu Eurobalise: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums. 6.b Pārbauda, vai Euroloop telegrammas (attiecīgā gadījumā) ir nolasāmas – 4.2.5. pamatparametrs. Tests, izmantojot sertificētu Euroloop: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums. 6.c Pārbauda, vai iekārta var apstrādāt RMR balss izsaukumu un datu savienojumu (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs. Tests, izmantojot sertificētu RMR tīklu. Spēja izveidot, uzturēt un atvienot savienojumu ir apstiprinošs pierādījums. 7a Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS) Pārbauda, vai iekārta atbilst drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs. Izmanto procedūras, kas norādītas kopīgajā drošības metodē riska noteikšanai un novērtēšanai. 7b Pārbauda, vai ir sasniegts kvantitatīvais uzticamības mērķrādītājs – 4.2.1. pamatparametrs. Aprēķini 7c Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.2.20.2. punkts. Dokumentu pārbaude 8. Integrācija vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmās un citās apakšsistēmās: testi apstākļos, kas atbilst paredzētajai ekspluatācijai. Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos apstākļos, cik vien praktiski iespējams, atbilstīgi paredzētajai ekspluatācijai (piem., dzelzceļa līnijas slīpums, vilciena ātrums, vibrācijas, vilces jauda, laikapstākļi, vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitātes modelis). Testā jāgūst apliecinājums tam, ka: 1) pareizi tiek izpildītas nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas – 4.2.2. pamatparametrs; 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Ar šiem testiem arī ir jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātiskas atteices. Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti citos posmos: jāņem vērā testi, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testi, kas apakšsistēmai veikti mākslīgi radītā vidē. Borta RMR balss sakaru iekārtai nav nepieciešami testi vides apstākļos. Piezīme. Norāda, kādos apstākļos notikuši testi un kādi standarti izmantoti. Ziņojumi par testa braucieniem.

6.3.3.1.    ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes

Paziņotās struktūras uzdevums attiecībā uz ESC/RSC pārbaudes ziņojumu ir verificēt apakšsistēmas ESC/RSC pārbaudes ziņojuma pareizību un pilnīgumu saskaņā ar šajā punktā izklāstītajām prasībām.

Tā kā ESC/RSC pārbaudes nav vajadzīgas saskaņā ar 6.2.1. tabulu, tās arī nav nepieciešamas borta iekārtu apakšsistēmas sertifikāta izsniegšanai. Tāpēc šāda borta iekārtu apakšsistēma tiks uzskatīta par savietojamu ar A klases infrastruktūras elementiem tikai tad, ja nav nepieciešama īpaša ESC/RSC pārbaude tehniskās savietojamības pierādīšanai (t. i., IP to identificē kā ESC-EU-0 vai RSC-EU-0 RINF).

6.2.2. tabula

Paziņotās struktūras novērtējums par ETCS vai radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudi attiecībā uz borta iekārtu apakšsistēmām

Nr.	Aspekts	Kas jānovērtē	Apstiprinoši pierādījumi
1.	Rezultātu pieejamība	Novērtē, vai pārbaudes ziņojumā ir izdarīta atsauce uz pārbaudēm saskaņā ar ESC/RSC tipu definīciju Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) publicētajā tehniskajā dokumentā (21). Novērtē, vai visas nepieciešamās attiecīgā ESC/RSC tipa ESC/RSC pārbaudes ir izvērtētas.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
2.	Rezultātu pieejamība	Novērtē, vai ESC/RSC rezultāti attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi norāda, vai ESC/RSC pārbaude tika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
3.	Paziņotās neatbilstības un kļūdas	Novērtē, vai attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi, kas netika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem, ir minētas neatbilstības un kļūdas, par kurām paziņots ESC/RSC pārbaužu laikā.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
4.	Ietekmes analīze	Novērtē, vai attiecībā uz ikvienu ESC/RSC pārbaudi, kas netika sekmīgi nokārtota saskaņā ar norādījumiem, ir veikta ietekmes analīze par ietekmi uz ESC/RSC, un vai tā ir reģistrēta, izmantojot D papildinājumā iekļauto veidni.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
5.	Nosacījumi	Novērtē, vai pārbaudes ziņojumā ir izdarītas atsauces uz visiem nosacījumiem.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.
6.	ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumu integrācija	Novērtē, vai gadījumā, ja ESC/RSC paziņojums ir balstīts uz ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponentu paziņojumiem, ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojuma rezultāti ir piemērojami attiecīgajai apakšsistēmai.	ESC/RSC pārbaudes ziņojuma izvērtējums.

Paziņotā struktūra atkārtoti nepārbauda tos aspektus, kuri jau tika aptverti borta iekārtu apakšsistēmai veiktajā EK verificēšanas procedūrā vai jau ir aprakstīti ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponenta paziņojumā.

Ievērojot Direktīvu (ES) 2016/797, paziņotā struktūra, kas veic šo novērtējumu, var atšķirties no paziņotās struktūras, kura veic EK verificēšanas procedūru attiecībā uz borta iekārtu apakšsistēmu, vai no paziņotās struktūras, kura veic ESC/RSC savstarpējas izmantojamības komponentu pārbaudes ziņojuma novērtēšanu.

6.3.4.   Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Saskaņā ar šo SITS veiktās novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka iekārtas atbilst 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

Tomēr, lai projektētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas ETCS daļu, ir nepieciešama informācija, kas ir specifiska katram konkrētam lietojumam. Proti:

1)	dzelzceļa līnijas raksturojums, piem., slīpumi, attālumi, maršruta elementu un Eurobalise/Euroloop novietojums, aizsargājamās vietas utt.;

2)	signalizācijas dati un noteikumi, kas ir jāapstrādā ETCS sistēmai.

Šī SITS neattiecas uz pārbaudēm, kas jāveic, lai novērtētu, vai lietojumam specifiskā informācija ir pareiza.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

1)	6.3. tabulā norādītas pārbaudes, kas jāveic, lai verificētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu, un pamatparametri, kas jāievēro;

2)	funkcionalitātei un darbības parametriem, kas jau ir pārbaudīti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, nav nepieciešama papildu verificēšana;

3)

attiecībā uz atjauninājumu, ko veic sakarā ar jau integrēta savstarpējas izmantojamības komponenta specifikāciju uzturēšanu, par apakšsistēmu atbildīgajai paziņotajai struktūrai nebūs jāveic papildu verificēšana, ja par savstarpējas izmantojamības komponentu atbildīgā paziņotā struktūra apstiprina, ka novērtējamā atjauninājuma ietekme attiecas tikai uz savstarpējas izmantojamības komponentu, un ja CSM novērtēšanas iestāde, kas novērtē atjauninājuma integrāciju apakšsistēmā, nav identificējusi nekādu ietekmi apakšsistēmas līmenī. 6.3. tabula Lauka iekārtu apakšsistēmas atbilstības novērtēšanas prasības Nr. Aspekts Kas jānovērtē Apstiprinoši pierādījumi 1.a Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir EK atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts. Dokumentu esība un saturs. 1.b Pārbauda savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, ņemot vērā apakšsistēmas un vides parametrus. Ietekmes analīze, kas veikta, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi. 1.c Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši vilcienu vadības un signalizācijas SITS redakcijai, kura atšķiras no redakcijas, kas tika piemērota apakšsistēmas EK verificēšanai, un/vai atbilstoši specifikāciju kopumam, kurš atšķiras no specifikāciju kopuma, kas tika piemērots apakšsistēmas EK verificēšanai, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām. Ietekmes analīze, salīdzinot specifikācijas, kas norādītas SITS, un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikātus. 2.a Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā Piezīme. Attiecas tikai uz komponentiem, kuriem veikts īpašs novērtējums apakšsistēmas līmenī. Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.5., 4.2.7. pamatparametrs un ražotāja norādītie nosacījumi. (Neattiecas uz šādiem savstarpējas izmantojamības komponentiem: asu skaitītājs un signālzīme) Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām. 2.b Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS) neietekmē obligātās funkcijas (Neattiecas uz šādiem savstarpējas izmantojamības komponentiem: asu skaitītājs un signālzīme) Ietekmes analīze. 2.c Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai šīs vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs. (Neattiecas uz šādiem savstarpējas izmantojamības komponentiem: asu skaitītājs un signālzīme) Projekta specifikāciju pārbaude. 2.d Attiecas (tikai) uz savstarpējas izmantojamības komponentiem – asu skaitītāji: Jāverificē savstarpējās izmantojamības komponenta integrācija apakšsistēmā: Pārbauda 77. rindā norādītā dokumenta 4. nodaļas 16. tabulu “Atbilstības novērtējums”. Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta, kā arī ražotāja un/vai infrastruktūras pārvaldītāja norādīto nosacījumu izpildi. Dokumentu pārbaude. 2.e Pārbauda, vai apakšsistēmas ETCS daļai ir sistēmas identifikators. Sistēmas identifikatora funkcionālās vai realizācijas daļas modifikācijas gadījumā pārbauda, vai modifikācija atbilst definīcijai – 4.2.20.3. pamatparametrs. Dokumentu pārbaude. 3. Vilcienu vadības lauka objekti Pārbauda, vai ir izpildītas šajā SITS norādītās prasības signālzīmēm (raksturlielumi, savietojamība ar infrastruktūras prasībām (gabarīti u. c.), savietojamība ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) redzeslauku, savstarpēji izmantojamu signālzīmju novietojums atbilstīgi to paredzētajam darbības mērķim) – 4.2.15. pamatparametrs. Projekta dokumentācija, testu rezultāti vai testa braucieni ar SITS atbilstošu ritošo sastāvu. 4.a Integrācija infrastruktūrā Pārbauda, vai ECTS, RMR un ATO iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.3., 4.2.4., 4.2.19. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas noteikumi. Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja norādītajiem uzstādīšanas noteikumiem). 4.b Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas iekārtas ir savietojamas ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu raksturlielumiem). 5.a Integrācija ar signalizācijas lauka iekārtām (nav piemērojama attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmas daļu) Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3. pamatparametrs. Dokumentu pārbaude (pieteikuma iesniedzēja projekta specifikācija un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti). 5.b Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (Eurobalise telegrammas, RBC ziņojumi, signālzīmju izvietojums utt.). Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka un signalizācijas iekārtu raksturlielumiem). 5.c Pārbauda, vai saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi. Projekta verificēšana un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai. 5.d Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma darbojas pareizi atbilstoši informācijai saskarnēs ar signalizācijas lauka iekārtām (piem., LEU pareizi ģenerē Eurobalise telegrammas vai RBC – ziņojumus). Projekta verificēšana un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai. 6.a Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām Pārbauda RMR pārklājumu – 4.2.4. pamatparametrs. Mērīšana darba apstākļos. 6.b Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3., 4.2.4. un 4.2.5. pamatparametrs. Ziņojumi par 6.1.2. punktā norādītajiem darbības testu scenārijiem, izmantojot vismaz divas sertificētas vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas no atšķirīgiem piegādātājiem. Ziņojumā norāda, kādi darbības testu scenāriji ir testēti, kāda borta iekārta ir izmantota un to, vai testi ir veikti laboratorijās, testa līnijās vai reālos ekspluatācijas apstākļos. 7. Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām (izņemot asu skaitītājus) Pārbauda, vai vilcienu detektēšanas sistēmas atbilst šīs SITS prasībām – 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametrs. Pārbaude saskaņā ar 77. rindā norādītā dokumenta 4. nodaļu. Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta, kā arī ražotāja un/vai infrastruktūras pārvaldītāja norādīto nosacījumu izpildi. Pierādījumi par iekārtu savietojamību, kas iegūti no jau uzstādītajām iekārtām (sistēmām, kas jau tiek izmantotas); jauniem tipiem veic testus saskaņā ar standartiem. Mērījumi uz vietas nolūkā apliecināt iekārtu uzstādīšanas pareizību. Dokumentu pārbaude attiecībā uz iekārtu pareizu uzstādīšanu. 8.a Uzticamība, pieejamība, uzturamība, drošība (RAMS) (izņemot vilcienu detektēšanas sistēmu) Pārbauda atbilstību drošības prasībām – 4.2.1.1. pamatparametrs. Izmanto procedūras, kas norādītas kopīgajā drošības metodē riska noteikšanai un novērtēšanai. 8.b Pārbauda, vai ir ievēroti kvantitatīvie uzticamības mērķrādītāji – 4.2.1.2. pamatparametrs. Aprēķini. 8.c Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.2.20.2. punkts. Dokumentu pārbaude. 9. Integrācija vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmās un ritošajā sastāvā: testi apstākļos, kas atbilst paredzētajai ekspluatācijai. Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos apstākļos, cik vien praktiski iespējams, atbilstīgi paredzētajai ekspluatācijai (piem., vilciena ātrums, vilcienu skaits līnijā, laikapstākļi). Testā ir jāgūst apliecinājums par: 1) vilcienu detektēšanas sistēmu veiktspēju – 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametrs; 2) vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs. Šie testi arī palielina pārliecību, ka nebūs sistemātiskas atteices. Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti citos posmos: ņem vērā testus, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testus, kas apakšsistēmai veikti simulētā vidē. Piezīme. Norāda, kādos apstākļos notikuši testi un kādi standarti izmantoti. Ziņojumi par testa braucieniem. 10. ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība Ierosinātās ESC un RSC pārbaudes attiecas tikai uz SITS prasībām un atbilst specifikācijām – 4.2.17. pamatparametrs. Paredzēto ESC/RSC tipu dokumentu pārbaude, ja tie ir jauni vai pārveidoti. VAI ESC un RSC tipa(-u) tehniskās savietojamības pārbaudes Aģentūras ESC/RSC tehniskajā dokumentā tiek publicētas ar statusu “Derīga”, ja tās paliek nemainīgas.

6.4.   Noteikumi daļējas SITS prasību novērtēšanas gadījumā

6.4.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana

Ievērojot Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 7. punktu, paziņotā struktūra var izdot EK verifikācijas sertifikātus atsevišķām apakšsistēmas daļām, ja tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgo SITS.

Kā norādīts šīs SITS 2.2. punktā (“Darbības joma”), vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām ir 4.1. punktā (“Ievads”) norādītās daļas, un šī iedaļa attiecas tikai uz šīm norādītajām daļām.

EK verifikācijas sertifikātu var izdot katrai šajā SITS norādītajai daļai vai šo daļu kombinācijai.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa, paziņotā struktūra pārbauda, vai ir izpildītas prasības (visas attiecīgās prasības, kas norādītas 6.2.1. tabulā) attiecībā uz:

1)	konkrēto daļu un

2)	tās saskarnēm ar nemainītajām apakšsistēmas daļām, un

3)	integrāciju ar nemainītajām apakšsistēmas daļām.

Attiecībā uz CCS borta iekārtu apakšsistēmu: jebkurā daļu novērtēšanas gadījumā paziņotās(-o) struktūras(-u) izdotajā(-os) EK verifikācijas sertifikātā(-os) ņem vērā vienu no šādām iespējām:

1)	CCS borta iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikāts, kas aptver visas daļas, vai

2)	EK verifikācijas sertifikāts katrai no šādām daļu grupām: a) vilcienu aizsardzības, datu radiosakaru un vilciena automatizētās vadīšanas daļas, un b) balss radiosakaru daļa.

EK verifikācijas sertifikātā sniedz norādi un pierādījumus par visu 6.2.1. tabulā noteikto prasību izpildi un par iespējamām saskarnēm starp daļām vai to neesību, sniedzot tos vienā no šādiem veidiem:

1)	nav saskarņu ar citu daļu/daļu grupu, vai

2)

ja ir saskarnes ar citu daļu/daļu grupu – šīs citas daļas/daļu grupas lietošanas nosacījumu un ierobežojumu neesība. Ja ir saskarnes, kam nepieciešami lietošanas nosacījumi un ierobežojumi saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas šīs SITS 6.2.1. tabulā, un kas eksportē ierobežojumus uz šo citu daļu/daļu grupu, ir nepieciešams EK apakšsistēmas sertifikāts, vai

3)

ja apakšsistēma sastāv tikai no vienas daļas/daļu grupas, nav nepieciešams papildu novērtējums apakšsistēmas līmenī gadījumā, kad daļas/daļu grupas novērtējums aptver visas SITS prasības šai daļai/daļu grupai. Šajā gadījumā daļas EK verifikācijas sertifikāts aizstāj apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātu.

6.4.2.   Verifikācijas starpposma apliecinājums

Ja atbilstību novērtē apakšsistēmām, kuras norādījis pieteikuma iesniedzējs un kuras atšķiras no šīs SITS 4.1. tabulā norādītajām atļautajām daļām, un kuru novērtēšanas process atšķiras no 6.4.1. punktā (“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana”) aprakstītā, vai ja ir veikti tikai daži verificēšanas procedūras posmi, drīkst izsniegt tikai verifikācijas starpposma apliecinājumu.

6.5.   Kļūdu pārvaldība

Ja testu laikā vai apakšsistēmas darbmūža laikā ir konstatētas novirzes no paredzētajām funkcijām un/vai darbības parametriem, pieteikuma iesniedzēji un/vai ekspluatanti nekavējoties informē Aģentūru un atļaujas piešķīrēju struktūru, kura attiecīgajām lauka iekārtu apakšsistēmām vai ritekļiem ir izdevusi atļaujas, nolūkā uzsākt procedūras, kas paredzētas Direktīvas (ES) 2016/797 16. pantā. Minētās direktīvas 16. panta 3. punkta piemērošanas rezultātā:

1)

ja novirze ir radusies sakarā ar šīs SITS nepareizu piemērošanu vai kļūdām iekārtu konstrukcijā vai uzstādīšanā, attiecīgo sertifikātu pieteikuma iesniedzējs veic vajadzīgās korektīvās darbības un tiek atjaunināti attiecīgie (savstarpējas izmantojamības komponentu un/vai apakšsistēmu) sertifikāti un/vai atbilstīgā tehniskā dokumentācija kopā ar atbilstīgajām EK deklarācijām;

2)	ja novirze ir radusies sakarā ar kļūdām šajā SITS vai tajā minētajās specifikācijās, uzsāk Direktīvas (ES) 2016/797 6. pantā paredzēto procedūru.

Pieteikuma iesniedzēji un/vai piegādātāji var piemērot paši savu risinājumu identificētajai kļūdai, kad ar šo kļūdu saistītais izmaiņu pieprasījums ir apstiprināts, izmantojot izmaiņu kontroles pārvaldības procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 28. panta 2. punktu. Šis apstiprinājums jāsniedz 3 mēnešu laikā pēc pilnas informācijas iesniegšanas.

Jebkuru šādu identificētās kļūdas pagaidu risinājumu, kas neeksportē ierobežojumus uz citu apakšsistēmu, var piemērot līdz saskaņota kļūdas labojuma pieņemšanai jaunā CCS SITS redakcijā. Kad identificētās kļūdas risinājums ir pieņemts jaunā SITS redakcijā, pieteikuma iesniedzēji un/vai piegādātāji piemēro pieņemto risinājumu esošiem ritekļiem saskaņā ar to no šādiem nosacījumiem, kurš īstenojas agrāk:

a)	ja kļūdas labojuma īstenošanai nav vajadzīga atļauja: nākamajā reizē, kad kļūdas labojums ir obligāts saskaņā ar B1.1. tabulas 1. rindu, un jebkurā gadījumā ne agrāk kā 2026. gada 1. janvārī;

b)	ja kļūdas labojuma īstenošanai ir vajadzīga atļauja: nākamajā reizē, kad atkal jāsaņem atļauja, jo ir veiktas citas izmaiņas ritekļa vilcienu aizsardzības (ETCS) sistēmā;

c)	nākamajā reizē, kad ritekļa vilcienu aizsardzības daļa tiek jaunināta uz augstāku sistēmas versiju.

Piezīme.

Savstarpējas izmantojamības komponentiem, par kuriem sniegtā informācija, kā aprakstīts 7.2.10.1. punktā, liecina, ka tie neietekmē drošību, ekspluatāciju un savstarpēju izmantojamību, atjaunināšana nav nepieciešama.

Kļūdu labojumi var ietekmēt CCS lauka un borta iekārtu apakšsistēmas. Aģentūra organizē efektīvu visas saņemtās informācijas apstrādi nolūkā atvieglot izmaiņu kontroles pārvaldības procesu specifikāciju, tostarp testu specifikāciju, uzlabošanas un turpmākas pilnveidošanas vajadzībām.

6.5.1.   EK sertifikātu saturs

Kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/250 (22), paziņotās struktūras attiecīgajos EK sertifikātos apraksta savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus.

Paziņotās struktūras darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 29. pantu, saskaņo ar Aģentūru veidu, kā savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu kļūdas un izmantošanas ierobežojumi un nosacījumi tiek pārvaldīti attiecīgajos EK verifikācijas sertifikātos un tiem pievienotajā tehniskajā dokumentācijā.

Paziņotās struktūras izdotajā pievienotajā tehniskajā dokumentācijā ir jāizmanto D papildinājumā iekļautā veidne.

6.5.2.   EK deklarāciju saturs

Kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2019/250, savstarpējas izmantojamības komponenta ražotājs vai apakšsistēmas pieteikuma iesniedzējs EK atbilstības vai verifikācijas deklarācijā apraksta izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus.

Pievienotajā tehniskajā dokumentācijā ir jāizmanto D papildinājumā iekļautā veidne.

7.   VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU SITS ĪSTENOŠANA

7.1.   Ievads

Šajā nodaļā aprakstīti SITS īstenošanas tehniskie līdzekļi, jo īpaši nosacījumi pārejai uz A klases sistēmām.

Jāņem vērā tas, ka SITS īstenošana palaikam ir jāsaskaņo ar citu SITS īstenošanu.

7.2.   Vispārīgi piemērojami noteikumi

7.2.1.   Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu vai to daļu modernizācija vai atjaunināšana

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu modernizācija vai atjaunināšana var attiekties uz visām sistēmu veidojošajām daļām vai uz jebkuru no tām, kā norādīts 2.2. punktā (“Darbības joma”).

Tāpēc vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu dažādās daļas var modernizēt vai atjaunināt atsevišķi, ja netiek apdraudēta savstarpēja izmantojamība.

Katras daļas pamatparametru definīciju skatīt 4.1. punktā (“Ievads”).

7.2.2.   Esošas borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

Šajā punktā ir definēti principi, kurus piemēro izmaiņu pārvaldības struktūras un atļaujas piešķīrējas struktūras, saskaņā ar EK verificēšanas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 21. panta 12. punktā un IV pielikumā. Šī procedūra ir sīkāk izklāstīta Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 13., 15. un 16. pantā un Lēmumā 2010/713/ES.

Šis punkts ir piemērojams jebkādām esošas borta iekārtu apakšsistēmas vai borta iekārtu apakšsistēmas tipa izmaiņām, arī uz to atjaunošanu vai modernizāciju. Tas nav piemērojams izmaiņām, uz kurām attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

7.2.2.1.   Noteikumi izmaiņu pārvaldībai CCS borta iekārtu apakšsistēmās

1)

Borta iekārtu apakšsistēmas daļas, kā definēts šīs SITS 4.1. tabulā, un pamatparametrus, ko neietekmē veicamās izmaiņas, neiekļauj novērtējumā par atbilstību šajā SITS noteiktajām prasībām. To daļu un pamatparametru sarakstu, ko ietekmē izmaiņas, iesniedz izmaiņu pārvaldības struktūra.

2)

Izmaiņu pārvaldības struktūra informē paziņoto struktūru par visām izmaiņām, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām, pieprasot jaunas pārbaudes, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. un 16. pantu un Lēmumu 2010/713/ES, kā arī, piemērojot SB, SD/SF vai SH1 moduļus “EK” verifikācijai, un nepieciešamības gadījumā Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 5. punktu. Šo informāciju sniedz izmaiņu pārvaldības struktūra ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kuri attiecas uz esošo EK sertifikātu.

3)

Izmaiņu pārvaldības struktūrai ir pienākums pamatot un dokumentēt to, ka piemērojamās prasības apakšsistēmas līmenī joprojām ir konsekventas, un paziņotajai iestādei tas ir jāizvērtē.

4)

Izmaiņas, kas ietekmē borta iekārtu apakšsistēmas galvenos konstrukcijas raksturlielumus, ir definētas 7.1. tabulā (“Galvenie konstrukcijas raksturlielumi”), un tās klasificē atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktam, bet saskaņā ar 7.1. tabulu (“Galvenie konstrukcijas raksturlielumi”) izmaiņas, kas ir saistītas ar galvenajiem konstrukcijas raksturlielumiem, tomēr tos neietekmē, izmaiņu pārvaldības struktūra klasificē atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

5)

Izmaiņas, uz kurām neattiecas 7.2.2.1. punkta (4) apakšpunkts, uzskata par tādām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus. Izmaiņu pārvaldības struktūra klasificē šādas izmaiņas atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam. Piezīme. 7.2.2.1. punkta (4) apakšpunktā un šajā punktā minēto izmaiņu klasifikāciju veic izmaiņu pārvaldības struktūra, neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā noteikto drošības vērtējumu.

6)

Visas izmaiņas neatkarīgi no to klasifikācijas joprojām atbilst piemērojamajām SITS (23). 7.1. tabula Galvenie konstrukcijas raksturlielumi 1. SITS punkts 2. Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i) 3. Izmaiņas, kuras neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu 4. Izmaiņas, kuras ietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus, bet iekļaujas pieņemamajā parametru diapazonā un tāpēc klasificējamas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu 5. Izmaiņas, kuras ietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus un neiekļaujas pieņemamajā parametru diapazonā, un tāpēc klasificējamas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu 4.2.2 Borta ETCS funkcionalitāte ETCS borta iekārtas un CCS SITS A papildinājuma specifikāciju kopums Neattiecas Neattiecas Izmanto citu A papildinājuma specifikāciju kopumu.   Likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopums Neattiecas Neattiecas ETCS uzstādīšana vai ekspluatācijas uzsākšana. Likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopuma modifikācijas, pamatojoties uz specifikāciju kopumu A papildinājumā.   ETCS borta iekārtu īstenošana Izpildīti visi 7.2.2.2. punkta nosacījumi (realizācijas identifikatora izmaiņas) Neattiecas Nav izpildīti visi 7.2.2.2. punktā minētie nosacījumi (funkcionālā identifikatora izmaiņas)   Informācijas par vilciena pilnīgumu (ko nesniedz vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)) pārvaldība Neattiecas Vilciena integritātes uzraudzības pievienošana vai noņemšana Neattiecas   Droša vilciena sastāva garuma informācija no borta iekārtām, kas vajadzīga, lai piekļūtu līnijai, un drošības integritātes līmenis (SIL) Neattiecas Drošas vilciena sastāva garuma informācijas pievienošana vai noņemšana Neattiecas 4.2.17.1 ETCS sistēmu savietojamība ETCS sistēmu savietojamība Neattiecas Tāda ESC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš atbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem Tāda ESC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš neatbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem 4.2.4 Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR 4.2.4.2.1 GSM-R balss un operatīvo sakaru lietojumi GSM-R balss radiosakaru borta iekārta un tās bāzlīnija Izmanto citu bāzlīniju, kas atbilst visiem 7.2.2.3. punkta nosacījumiem Neattiecas kabīnes GSM-R radio uzstādīšana vai ekspluatācijas uzsākšana. Izmanto citu bāzlīniju, kas neatbilst visiem 7.2.2.3. punkta nosacījumiem. GSM-R balss un operatīvo sakaru īstenošana Izpildīti visi 7.2.2.3. punkta nosacījumi (realizācijas identifikatora izmaiņas) Neattiecas Nav izpildīti visi 7.2.2.3. punktā minētie nosacījumi (funkcionālā identifikatora izmaiņas) GSM-R balss sakaru SIM kartes atbalsts grupas 555 ID funkcijai Neattiecas Maina SIM kartes atbalstu grupas 555 ID funkcijai Neattiecas 4.2.17.3 ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība Balss radiosakaru sistēmu savietojamība Neattiecas Tāda RSC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš atbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem Tāda RSC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš neatbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem 4.2.4 Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR 4.2.4.3.1.1 GSM-R datu pārraides izmantošana ETCS 4.2.4.3.2.1 GSM-R datu pārraides izmantošana ATO GSM-R datu radiosakaru borta iekārta un tās bāzlīnija Izmanto citu bāzlīniju, kas atbilst visiem 7.2.2.3. punkta nosacījumiem Neattiecas GSM-R EDOR uzstādīšana vai ekspluatācijas uzsākšana. Izmanto citu bāzlīniju, kas neatbilst visiem 7.2.2.3. punkta nosacījumiem. GSM-R datu pārraides īstenošana ETCS un ATO iekārtās Izpildīti visi 7.2.2.3. punkta nosacījumi (realizācijas identifikatora izmaiņas) Neattiecas Nav izpildīti visi 7.2.2.3. punktā minētie nosacījumi (funkcionālā identifikatora izmaiņas) 4.2.17.3 ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība Datu radiosakaru sistēmu savietojamība Neattiecas Tāda RSC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš atbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem Tāda RSC paziņojuma pievienošana vai noņemšana, kurš neatbilst visiem 7.2.2.4. punktā minētajiem nosacījumiem 4.2.4 Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR 4.2.4.1.1 GSM-R sakaru pamatfunkcija GSM-R balss sakaru SIM kartes vietējais sakaru tīkls Neattiecas SITS atbilstīgas GSM-R SIM kartes nomaiņa pret citu SITS atbilstīgu GSM-R SIM karti ar citu GSM-R vietējo sakaru tīklu Neattiecas GSM-R datu sakaru SIM kartes vietējais sakaru tīkls Neattiecas SITS atbilstīgas GSM-R SIM kartes nomaiņa pret citu SITS atbilstīgu GSM-R SIM karti ar citu GSM-R vietējo sakaru tīklu Neattiecas 4.2.18 Borta ATO funkcionalitāte ATO borta iekārtu sistēmas versija Neattiecas ATO sistēmas versijas maiņa, kas atbilst visiem 7.2.2.3. punktā minētajiem nosacījumiem. Pievieno ATO daļu CCS borta iekārtu apakšsistēmai vai noņem to; sāk ATO ekspluatāciju. Vai ATO sistēmas versijas maiņa, kas neatbilst visiem 7.2.2.3. punktā minētajiem nosacījumiem. ATO borta iekārtu īstenošana Izpildīti visi 7.2.2.3. punktā minētie nosacījumi (realizācijas identifikatora izmaiņas) Neattiecas Nav izpildīti visi 7.2.2.3. punktā minētie nosacījumi (funkcionālā identifikatora izmaiņas) 7.2.5 Mantotās sistēmas Uzstādītās B klases vai citas vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdināšanas mantotās sistēmas (sistēma un, attiecīgā gadījumā, versija) Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Pievieno vai noņem B klases vilcienu aizsardzības sistēmas. Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Uzstādītās B klases vai citas radiosakaru mantotās sistēmas (sistēma un, attiecīgā gadījumā, versija) Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Pievieno vai noņem B klases radiosakaru mantotās sistēmas. Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

7)

Lai izdotu EK verifikācijas sertifikātu, paziņotā struktūra drīkst atsaukties uz: a) sākotnējo EK verifikācijas sertifikātu attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās nav veiktas izmaiņas, vai konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, bet tās neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ar noteikumu, ka šis sertifikāts vēl ir spēkā; b) grozījumiem sākotnējā EK verifikācijas sertifikātā attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota EK verificēšanas procesā.

8)

Jebkurā gadījumā izmaiņu pārvaldības struktūra nodrošina, ka tehniskie dokumenti, kas saistīti ar EK sertifikātu, tiek attiecīgi atjaunināti.

9)

Atjauninātie tehniskie dokumenti, kas saistīti ar EK sertifikātu, ir norādīti tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota EK verifikācijas deklarācijai, ko izmaiņu pārvaldības struktūra izdevusi borta iekārtu apakšsistēmai, kura deklarēta kā atbilstīga izmainītajam tipam.

7.2.2.2.   Nosacījumi borta ETCS funkcionalitātes izmaiņām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

1)

Mērķa funkcionalitāte (24) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā. Mērķa funkcionalitāte tiek uzskatīta par nemainīgu, piemērojot 7.2.10. punktā aprakstīto specifikāciju uzturēšanas (kļūdu labošanas) procesu, kas ietver kļūdu labojumu ieviešanu vai mazināšanas pasākumu īstenošanu.

2)

Saskarnes, kas attiecas uz drošību un tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

3)

Drošības vērtējuma rezultāts (piem., drošības analīze saskaņā ar standartu EN 50126) paliek nemainīgs.

4)

Izmaiņu dēļ nav pievienoti nekādi jauni ar drošību saistīti piemērošanas nosacījumi vai savstarpējas izmantojamības ierobežojumi.

5)

CSM novērtēšanas iestāde, kas izmanto riska novērtēšanas kopīgo drošības metodi (CSM RA), kā norādīts 4.2.1. punktā, ir neatkarīgi novērtējusi pieteikuma iesniedzēja riska novērtējumu un tajā ietverto demonstrējumu, ka izmaiņām nav nelabvēlīgas ietekmes uz drošību. Pieteikuma iesniedzēja demonstrējumā ietver pierādījumus, ka izmaiņas faktiski novērš funkcionalitātes sākotnējās novirzes cēloņus.

6)

Atkarībā no izmaiņu veida: a) gadījumā, ja izmaiņas ir veiktas ražojuma kļūdas dēļ: izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās struktūras apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu. Attiecībā uz citiem moduļiem ir jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (25); b) gadījumā, ja izmaiņas tiek veiktas specifikāciju uzturēšanas procesa dēļ (A papildinājuma A2. tabulā ir iekļautas atjauninātas specifikācijas ar kļūdu labojumu aprakstiem): ir nepieciešams atjaunināts savstarpējās izmantojamības komponentu vai apakšsistēmas EK projekta pārbaudes vai EK tipa pārbaudes sertifikāts, kurā ieviesti kļūdu labojumi. Šajā gadījumā tiek piemēroti 6.3.3. punkta (3) apakšpunkta noteikumi.

7)

“Sistēmas identifikators” (kas definēts 4.2.20.3. punktā) ir definēts individuālajā konfigurācijas pārvaldībā, un ar “sistēmas identifikatoru” saistītais “funkcionālais identifikators” pēc izmaiņu ieviešanas nav mainīts.

8)

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas paredzēta Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 5. pantā.

7.2.2.3.   Nosacījumi dzelzceļa mobilo sakaru borta iekārtu funkciju vai borta ATO funkcionalitātes izmaiņām, kuras neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

1)

Mērķa funkcionalitāte (26) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā. Mērķa funkcionalitāte tiek uzskatīta par nemainīgu, ja piemēro 7.2.10. punktā aprakstīto specifikāciju uzturēšanas (kļūdu labošanas) procesu, kas ietver vai nu kļūdu labojumu ieviešanu, vai mazināšanas pasākumu īstenošanu.

2)

Saskarnes, kas attiecas uz tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

3)

Atkarībā no izmaiņu veida: a) gadījumā, ja izmaiņas ir veiktas ražojuma kļūdas dēļ: izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās struktūras apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu. Attiecībā uz citiem moduļiem ir jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (27); b) gadījumā, ja izmaiņas tiek veiktas specifikāciju uzturēšanas procesa dēļ (A papildinājuma A2. tabulā ir iekļautas atjauninātas specifikācijas ar kļūdu labojumu aprakstiem): ir nepieciešams atjaunināts savstarpējās izmantojamības komponentu vai apakšsistēmas EK projekta pārbaudes vai EK tipa pārbaudes sertifikāts, kurā ieviesti kļūdu labojumi. Šajā gadījumā tiek piemēroti 6.3.3. punkta (3) apakšpunkta noteikumi.

4)

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas paredzēta Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 5. pantā.

7.2.2.4.   Nosacījumi borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņām saistībā ar ETCS vai radiosakaru sistēmu savietojamību, kuras neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

1)

ESC vai RSC paziņojuma pievienošanas vai noņemšanas dēļ nav pievienoti vai noņemti nekādi ar drošību saistīti piemērošanas nosacījumi (SRAC) vai savstarpējās izmantojamības ierobežojumi, kuri saistīti ar tehnisko savietojamību ar tīklu.

2)

ESC vai RSC paziņojuma pievienošanas vai noņemšanas dēļ nav pievienoti vai noņemti nekādi savstarpējās izmantojamības ierobežojumi (izmantošanas ierobežojumi vai nosacījumi), kuri saistīti ar tehnisko savietojamību ar tīklu.

7.2.3.   Esošās lauka iekārtu apakšsistēmas modernizācija vai atjaunošana

Šajā punktā ir definēti principi, kurus piemēro izmaiņu pārvaldības struktūras un atļaujas piešķīrējas struktūras saskaņā ar EK verificēšanas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā un 18. panta 6. punktā un Lēmumā 2010/713/ES.

7.2.3.1.   Noteikumi esošo CCS lauka iekārtu apakšsistēmu modernizācijas vai atjaunošanas pārvaldībai

Gadījumos, kad tiek modernizētas vai atjaunotas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, kurām ir izdots EK verifikācijas sertifikāts, piemēro tālāk izklāstītos noteikumus.

1)

Izmaiņām nepieciešama jauna atļauja, ja tās ietekmē 7.2. tabulā definētos pamatparametrus. 7.2. tabula Lauka iekārtu pamatparametru modifikācijas, kurām nepieciešama jauna atļauja Pamatparametrs Modifikācija, kam nepieciešama jauna atļauja 4.2.3 Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte Nav izpildīti visi 7.2.3.2. punktā minētie nosacījumi. 4.2.4 4.2.4.2 Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR Balss un operatīvo sakaru lietojumi Nav izpildīti visi 7.2.3.3. punktā minētie nosacījumi. 4.2.4 4.2.4.3 Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR Datu pārraides lietojumi ETCS un ATO vajadzībām Nav izpildīti visi 7.2.3.3. punktā minētie nosacījumi. 4.2.19 Lauka iekārtu ATO funkcionalitāte Nav izpildīti visi 7.2.3.3. punktā minētie nosacījumi.

2)

Izmaiņas ir atļauts izskatīt, atkārtoti novērtējot tikai tās modifikācijas, kuras ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota EK verificēšanas procesā. Izmaiņu pārvaldības struktūrai ir pienākums pamatot un dokumentēt to, ka piemērojamās prasības apakšsistēmas līmenī joprojām ir konsekventas, un paziņotajai iestādei tas ir jāizvērtē.

3)

Izmaiņu pārvaldības struktūra informē paziņoto struktūru par visām izmaiņām, kas var ietekmēt apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām vai sertifikāta spēkā esības nosacījumiem. Šo informāciju sniedz izmaiņu pārvaldības struktūra ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kuri attiecas uz esošo EK sertifikātu.

4)

Paziņotā struktūra izdod EK sertifikātu, kurā tiek atspoguļotas izmaiņas, kas ietekmē atbilstību SITS. Lai izdotu EK sertifikātu, paziņotā struktūra drīkst atsaukties uz: a) sākotnējo EK sertifikātu attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās nav veiktas izmaiņas, vai konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, bet tās neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ar noteikumu, ka šis sertifikāts vēl ir spēkā; b) papildu EK sertifikātu (ar kuru tiek grozīts sākotnējais sertifikāts) attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota EK verificēšanas procesā.

5)	Jebkurā gadījumā izmaiņu pārvaldības struktūra nodrošina, ka tehniskie dokumenti, kas saistīti ar EK sertifikātu, tiek attiecīgi atjaunināti.

6)

“Konfigurācijas pārvaldība” ir sistemātisks organizatorisks, tehnisks un administratīvs process, kas ir ieviests visā CCS apakšsistēmas dzīves ciklā ar mērķi nodrošināt dokumentu konsekvences un izmaiņu izsekojamības iedibināšanu un uzturēšanu tā, lai: a) ir izpildītas attiecīgo Savienības tiesību aktu un valsts noteikumu prasības; b) izmaiņas tiek kontrolētas un ir dokumentētas tehniskajā dokumentācijā vai dokumentācijā, kas pievienota izdotajai atļaujai; c) informācija un dati tiek pastāvīgi atjaunināti un precizēti; d) attiecīgās personas vajadzības gadījumā tiek informētas par izmaiņām.

7.2.3.2.   Lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes modernizācijas vai atjaunošanas nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā

1)

4.2.3. pamatparametra mērķa funkcionalitāte (28) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā. Mērķa funkcionalitāte tiek uzskatīta par nemainīgu, piemērojot 7.2.10. punktā aprakstīto specifikāciju uzturēšanas (kļūdu labošanas) procesu, kas ietver kļūdu labojumu ieviešanu vai mazināšanas pasākumu īstenošanu.

2)

4.2.3. pamatparametra saskarnes, kas attiecas uz drošību un tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

3)

Drošības vērtējuma rezultāts (piem., drošības analīze saskaņā ar standartu EN 50126) paliek nemainīgs.

4)

Izmaiņu dēļ nav pievienoti nekādi jauni ar drošību saistīti piemērošanas nosacījumi vai savstarpējas izmantojamības ierobežojumi.

5)

Ja tas ir prasīts 4.2.1. punktā, CSM novērtēšanas iestāde (CSM RA) ir neatkarīgi novērtējusi pieteikuma iesniedzēja riska novērtējumu un tajā ietverto demonstrējumu, ka izmaiņām nav nelabvēlīgas ietekmes uz drošību. Ja izmaiņas ir ieviestas ražojuma kļūdas dēļ, pieteikuma iesniedzēja demonstrējumā ir jāietver pierādījumi, ka izmaiņas faktiski novērš ražojuma kļūdas iemeslus.

6)

Atkarībā no izmaiņu veida: a) gadījumā, ja izmaiņas ir veiktas ražojuma kļūdas dēļ: izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās struktūras apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu. Attiecībā uz citiem moduļiem ir jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (29); b) gadījumā, ja izmaiņas tiek veiktas specifikāciju uzturēšanas procesa dēļ (A papildinājuma A2. tabulā ir iekļautas atjauninātas specifikācijas ar kļūdu labojumu risinājumu aprakstiem): ir nepieciešams atjaunināts savstarpējās izmantojamības komponentu vai apakšsistēmas EK sertifikāts, kurā ieviesti kļūdu labojumi. Šajā gadījumā tiek piemēroti 6.3.4. punkta (3) apakšpunkta noteikumi.

7)

“Sistēmas identifikators” (kas definēts 4.2.20.3. punktā) ir definēts individuālajā konfigurācijas pārvaldībā, un ar “sistēmas identifikatoru” saistītais “funkcionālais identifikators” pēc izmaiņu ieviešanas nav mainīts.

8)

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas definēta 7.2.1.b.1.7. punktā.

7.2.3.3.   Lauka iekārtu dzelzceļa mobilo sakaru vai lauka iekārtu ATO funkcionalitātes modernizācijas vai atjaunošanas nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā.

1)

4.2.4.2., 4.2.4.3. un 4.2.19. pamatparametra mērķa funkcionalitāte (30) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā. Mērķa funkcionalitāte tiek uzskatīta par nemainīgu, ja piemēro 7.2.10. punktā aprakstīto specifikāciju uzturēšanas (kļūdu labošanas) procesu, kas ietver vai nu kļūdu labojumu ieviešanu, vai mazināšanas pasākumu īstenošanu.

2)

4.2.4.2., 4.2.4.3. un 4.2.19. pamatparametra saskarnes, kas attiecas uz tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

3)

Atkarībā no izmaiņu veida: a) gadījumā, ja izmaiņas ir veiktas ražojuma kļūdas dēļ: izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās struktūras apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu (piem., saskaņā ar moduļiem CH1, SH1, CD, SD). Attiecībā uz citiem moduļiem (piem., CF, SF, SG) ir jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (31); b) gadījumā, ja izmaiņas tiek veiktas specifikāciju uzturēšanas procesa dēļ (A papildinājuma A2. tabulā ir iekļautas atjauninātas specifikācijas ar kļūdu labojumu risinājumu aprakstiem): ir nepieciešams atjaunināts savstarpējās izmantojamības komponentu vai apakšsistēmas EK sertifikāts, kurā ieviesti kļūdu labojumi. Šajā gadījumā tiek piemēroti 6.3.4. punkta (3) apakšpunkta noteikumi.

4)

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas definēta 7.2.3.1. punkta (6) apakšpunktā.

7.2.3.4.   Ietekme uz CCS apakšsistēmu borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību

Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka izmaiņas esošā lauka iekārtu apakšsistēmā ļauj turpināt SITS atbilstīgu (32) borta iekārtu apakšsistēmu ekspluatāciju līnijās, uz kurām attiecas izmaiņas.

Šī prasība nav piemērojama, ja izmaiņas ir saistītas ar jauna līmeņa lietojumu ieviešanu lauka iekārtās, balstoties uz 7.2.9.1. punkta (1) un (4) apakšpunktā definētajām prasībām vai nesavietojama lietojuma prasībām (piem., maiņa uz jaunu X no M_VERSION, kā definēts 7.4.2.4. punktā).

7.2.4.   EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāti

7.2.4.1.    CCS borta iekārtu apakšsistēma

7.2.4.1.1.    Definīcijas

1)

CCS borta iekārtu apakšsistēmas sākotnējā novērtējuma satvars Sākotnējā novērtējuma satvars ir CCS SITS, ko piemēro projektēšanas posma sākumā, kad pieteikuma iesniedzējs noslēdz līgumu ar paziņoto struktūru attiecībā uz CCS borta iekārtu apakšsistēmu.

2)

CCS borta iekārtu apakšsistēmas sertifikācijas satvars Sertifikācijas satvars ir CCS SITS, kas piemērojama EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāta izdošanas brīdī. Tas ir sākotnējā novērtējuma satvars, kas grozīts atbilstīgi pārskatītajām SITS redakcijām, kuras stājās spēkā projektēšanas posma laikā, un ir piemērojams saskaņā ar B papildinājumā aprakstīto pārejas režīmu.

3)

CCS borta iekārtu apakšsistēmas projektēšanas posms CCS apakšsistēmas projektēšanas posms ir periods, kas sākas, tiklīdz pieteikuma iesniedzējs ir noslēdzis līgumu ar paziņoto struktūru, kas atbildīga par EK verifikāciju, un beidzas EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāta izdošanas brīdī. Projektēšanas posms aptver CCS apakšsistēmu, kas integrēta ritekļa tipā un vienā vai vairākos tipa variantos un tipa versijās. Attiecībā uz visiem tipa variantiem un tipa versijām uzskata, ka projektēšanas posms sākas līdz ar procesa sākšanu galvenajam tipam.

4)

CCS borta iekārtu apakšsistēmas ražošanas posms Ražošanas posms ir periods, kurā CCS borta iekārtu apakšsistēmu var laist tirgū, pamatojoties uz EK verifikācijas deklarāciju, kurā ir atsauce uz derīgu EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu.

5)

Riteklis ekspluatācijā Riteklis ir ekspluatācijā, tiklīdz tas ir reģistrēts ar kodu “00” – “Derīgs” valsts ritekļu reģistrā saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (33) vai Eiropas ritekļu reģistrā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1614 (34), un tas tiek uzturēts drošas ekspluatācijas stāvoklī saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/779 (35).

7.2.4.1.2.    EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāta noteikumi

1)

Paziņotā struktūra izsniedz EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu, atsaucoties uz sertifikācijas satvaru.

2)

Ja projektēšanas posmā stājas spēkā šīs SITS pārskatīta redakcija, paziņotā struktūra izdod EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz SITS izmaiņām, uz kurām nav izdarītas atsauces B papildinājumā, atbilstība sākotnējā novērtējuma satvaram nodrošina atbilstību sertifikācijas satvaram. Paziņotā struktūra izdod EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu, atsaucoties uz sertifikācijas satvaru un bez papildu novērtējuma. Attiecībā uz SITS izmaiņām, uz kurām ir izdarītas atsauces B papildinājumā, to piemērošana ir obligāta saskaņā ar B papildinājumā definēto pārejas režīmu. Definētajā pārejas periodā paziņotā struktūra var izdot EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātu, atsaucoties uz sertifikācijas sistēmu un bez papildu novērtējuma. Paziņotā struktūra EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikātā uzskaita visus aspektus (no B1.1. tabulas), kas novērtēti saskaņā ar sākotnējā novērtējuma satvaru.

3)

Ja projektēšanas posmā stājas spēkā vairākas šīs SITS pārskatītās redakcijas, (2). apakšpunktu piemēro secīgi visām pārskatītajām redakcijām.

4)

Vienmēr ir atļauts (bet nav obligāti) izmantot jebkuras SITS jaunāko redakciju vai nu pilnībā, vai attiecībā uz konkrētiem punktiem, ja vien šo SITS pārskatītajās redakcijās nav skaidri noteikts citādi. Ja pieteikums attiecas uz konkrētiem punktiem, pieteikuma iesniedzējam ir jāpamato un jādokumentē tas, ka piemērojamās prasības joprojām ir konsekventas, un paziņotajai struktūrai tas ir jāapstiprina.

7.2.4.1.3.    EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāta derīgums

Kad stājas spēkā šīs SITS pārskatīta redakcija, apakšsistēmas EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāts paliek spēkā, ja vien tas nav jāpārskata saskaņā ar īpašo SITS izmaiņu pārejas režīmu, kā definēts šīs SITS B papildinājumā.

7.2.4.2.    CCS lauka iekārtu apakšsistēma

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 2. punktu CCS lauka iekārtu apakšsistēmai jāatbilst SITS, kas ir spēkā brīdī, kad tiek pieprasīta atļauja tās nodošanai ekspluatācijā.

Kad stājas spēkā šīs SITS pārskatīta redakcija, apakšsistēmas EK tipa vai projekta pārbaudes sertifikāts paliek spēkā, ja vien tas nav jāpārskata saskaņā ar SITS izmaiņu pārejas režīmu, kā definēts šīs SITS B papildinājumā (B2. tabula).

7.2.4.3.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Jau tirgū laistu savstarpējas izmantojamības komponentu EK projekta vai tipa sertifikāti, kas izdoti, pamatojoties uz šīs SITS iepriekšēju redakciju, joprojām ir derīgi pat tad, ja stājas spēkā šīs SITS pārskatīta redakcija, ja vien CCS apakšsistēmas līmenī nav piemērojama prasība, kas ietekmē savstarpējas izmantojamības komponentu (kā norādīts B papildinājuma B1.1. tabulā vai B2. tabulā), vai arī ja vien šīs SITS pārskatītās redakcijas B papildinājuma B3. tabulā nav skaidri noteikts citādi.

Šajā laikā minētos savstarpējas izmantojamības komponentus ir atļauts laist tirgū bez jaunas projekta vai tipa pārbaudes.

7.2.5.   Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, lai mantoto sistēmu un to saskarņu funkcionalitāte tiktu saglabāta nemainīga, izņemot gadījumus, ja ir nepieciešamas modifikācijas, lai mazinātu ar drošību saistītas šo sistēmu nepilnības (36).

7.2.6.   Īpašu pārraides moduļu un saskarņu ar B klases borta iekārtām pieejamība

Ja lauka iekārtas, kas ietilpst šīs SITS darbības jomā, nav aprīkotas ar A klases vilcienu aizsardzības sistēmu, dalībvalsts nodrošina tāda īpašā pārraides moduļa (STM) vai ražojumu un/vai specifikāciju pieejamību, kas ļautu integrēt tās mantoto B klases vilcienu aizsardzības sistēmu ar A klases borta iekārtu sistēmu. Līnijām, kas aprīkotas ar vairāk nekā vienu B klases sistēmu, prasība attiecas uz vismaz vienu no šīm B klases sistēmām.

Dalībvalsts viena gada laikā pēc SITS stāšanās spēkā paziņo par B klases sistēmu(-ām), attiecībā uz kuru(-ām) prasība ir izpildīta.

B klases borta iekārta un tās saskarne esošiem ražojumiem, kuru integrācija ar SITS atbilstīgiem A klases ražojumiem jau ir pierādīta, atbilst jebkurai no 4.2.6.1. punktā definētajām tehniskajām iespējām. Ja nav pieejama sistēma, kuras integrācija ar SITS atbilstīgu A klases borta iekārtu sistēmu jau ir pierādīta, risinājumam, kas tiek darīts pieejams, ir jābūt aprīkotam ar standartizētu saskarni (STM).

Dalībvalsts viena gada laikā pēc SITS stāšanās spēkā paziņo vilcienu aizsardzības A un B klases borta sistēmu saskarņu specifikācijas.

Ja kādai B klases sistēmai vienīgais tirgū pieejamais risinājums ir B klases un A klases sistēmas, kas integrētas vienā iekārtā, B klases specifikāciju turētāji (piemēram, piegādātājs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs) nodrošina savā rīcībā esošo daļu specifikācijas, kuras nepieciešamas šīs B klases sistēmas integrācijai ar atbilstošu ETCS borta iekārtu. Jebkurš turētāju attiecīgais intelektuālais īpašums tiek darīts pieejams saskaņā ar FRAND (taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem) noteikumiem. Specifikāciju turētāji nodrošina, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai citi ražotāji varētu integrēt B klases sistēmu ar jebkuru ETCS borta iekārtu esošajā ritošajā sastāvā.

Šajā kontekstā pienācīga uzmanība ir jāveltī B klases iekārtu un STM atvērta tirgus nodrošināšanai ar taisnīgiem komercnosacījumiem. Ja tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ, tostarp piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību dēļ, nav iespējams nodrošināt STM vai B klases iekārtu pieejamību kopā ar pilnām specifikācijām saskarnei ar A klases sistēmu, attiecīgās dalībvalstis informē Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā minēto komiteju par šādas problēmas rašanās iemesliem un mazināšanas pasākumiem, ko tā paredz veikt, lai nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību ekspluatantiem, jo īpaši ekspluatantiem no ārvalstīm.

7.2.7.   B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar A klases iekārtām

Uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar ETCS un/vai RMR, papildus var uzstādīt B klases lauka iekārtas, lai A klases borta iekārtu ieviešanas posmā nodrošinātu ar A klases iekārtām vēl nesavietojama ritošā sastāva ekspluatāciju.

Katrs infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai pārbaudītu, vai lauka iekārtas konstrukcija atbalsta pārejas starp A klases un B klases iekārtām un neizvirza nekādas papildu prasības CCS A klases borta iekārtai, tādēļ vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu konstruē tā, lai vilcienu vadības un signalizācijas A klases borta iekārta varētu izmantot standartizētu saskarni (STM) starp A klases un B klases sistēmām.

7.2.8.   Riteklis ar A un B klases iekārtām

Lai nodrošinātu ekspluatāciju vairākās dzelzceļa līnijās, ritekli var aprīkot gan ar A klases, gan ar B klases sistēmām.

Attiecīgā dalībvalsts var ierobežot B klases borta sistēmas izmantošanu dzelzceļa līnijās, kurās lauka iekārtām nav uzstādīta attiecīga B klases sistēma.

Attiecībā uz ritekli, kas aprīkots gan ar A, gan ar B klases iekārtām, ir jāpierāda tehniskā savietojamība ar A klases lauka iekārtām līnijās, kas paralēli B klases aprīkojumam ir aprīkotas ar A klases aprīkojumu. Nav noteikta prasība, ka riteklim papildus A klases sistēmai ir jābūt aprīkotam ar B klases sistēmu, lai riteklis būtu savietojams ar līnijām, kurās paralēli A klases iekārtām ir uzstādītas B klases iekārtas.

Ar A klases sistēmu aprīkotos ritekļos B klases vilcienu aizsardzības sistēmas var ieviest saskaņā ar 4.2.6.1. punktā definētajām prasībām, kā arī ievērojot 7.2.6. punktā izklāstītās prasības.

7.2.9.   Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikuma iesniedzējs pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcijas, kas šajā SITS definētas kā “izvēles” funkcijas, ir prasītas citās SITS vai valsts noteikumos, vai arī risku izvērtēšanas un novērtēšanas ietvaros, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju.

Valsts noteiktu vai izvēles funkciju ieviešanai lauka iekārtās ir jābūt tehniski savietojamai, un tā nedrīkst traucēt šajā infrastruktūrā ekspluatēt vilcienu, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs 7.2.9.1. un 7.2.9.3. punktā aprakstītajām borta iekārtu izvēles funkcijām. Par jebkuras šādas izvēles funkcijas ieviešanu lauka iekārtās, kura rada jaunu obligātu prasību borta iekārtām konkrētās līnijās, ir jāpaziņo vismaz piecus gadus pirms tam, kad šāda funkcija var kļūt par obligātu prasību borta iekārtām. Paziņojums par jaunu obligātu prasību borta iekārtām ir jāsniedz, izmantojot RINF, un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (37) 27. pantu. Paziņošanas periods, kas ir īsāks par 5 gadiem, tiek pieļauts tikai tad, ja par to vienojas IP un DPU, kas sniedz pakalpojumus vai plāno sniegt pakalpojumus (līguma noslēgšanas laikā) attiecīgajās līnijās. Šo vienošanos par paziņošanas perioda saīsināšanu paziņo Eiropas Komisijai.

Ja borta iekārtu apakšsistēmā ietilpst KER STM, iespējams, būs jāuzstāda “K” saskarne.

7.2.9.1.   ETCS

1)

ETCS 2. līmeņa lauka iekārtas lietojums bez vilcienu detektēšanas sistēmas vai ar ierobežotu vilcienu detektēšanas sistēmu (agrāk ETCS 3. līmenis) sliežu ceļa aizņemtības noteikšanā izmanto borta iekārtas sniegto informāciju un paredz, ka borta iekārtai ir jāspēj izpildīt prasības attiecībā uz apstiprināto vilciena garuma informāciju, kā norādīts A papildinājuma A2. tabulas 27. rindā.

2)

Lauka iekārtu ETCS 1. līmeņa lietojumam ar “infill” funkcionalitāti ir nepieciešams, lai borta iekārta būtu aprīkota ar atbilstošu “infill” datu pārraidi (Euroloop vai radio), ja drošības apsvērumu dēļ palaišanas ātrums ir iestatīts uz nulli (piemēram, aizsardzībai bīstamos punktos).

3)

Ja ETCS ir vajadzīga datu pārraide pa radio, ir nepieciešama datu radiosakaru daļa, kā norādīts šajā SITS.

4)

Ja ETCS lauka iekārtām ir nepieciešama konkrēta ETCS sistēmas versija, borta iekārtas aprīko saskaņā ar 7.4.2.4.2. punktā norādītajām īstenošanas prasībām.

7.2.9.2.   ATO

1)

Lauka iekārtu ATO: ATO ieviešana lauka iekārtās ir savstarpējas izmantojamības izvēles funkcija, kas tehniski neliedz šajā infrastruktūrā ekspluatēt vilcienu, kas nav aprīkots ar borta ATO. Ja ETCS lauka iekārtās ievieš ATO GoA1/2 funkcionalitāti, piemēro šīs SITS A papildinājumā norādītās ATO specifikācijas. Piezīme. Ja ATO GoA1/2 funkcionalitāte tiek ieviesta B klases lauka iekārtās, būtu jāpiemēro šīs SITS A papildinājumā norādītās lauka iekārtu ATO specifikācijas, lai atvieglotu turpmāku pāreju uz ATO līnijās, ko paredzēts aprīkot ar ETCS.

2)

Borta ATO: ATO uzstādīšana CCS borta iekārtu apakšsistēmā ir obligāta (38), kad ETCS riteklī tiek ieviesta pirmo reizi un kad riteklis ir paredzēts lietošanai arī līnijā, kurā ir vismaz viens iecirknis, kas aprīkots ar ATO, ja infrastruktūras pārvaldītājs ir ziņojis RINF par pakalpojumiem, kuriem nepieciešama obligāta borta ATO ieviešana. Piezīme. Ja ATO GoA1/2 funkcionalitāte tiek ieviesta B klases lauka iekārtās, borta ATO ieviešana ir balstīta uz līgumiem starp IP un DPU, tādēļ nav obligātu ATO GoA1/2 ieviešanas prasību, līdz lauka iekārtu ATO un B klases lauka iekārtu līnijām tiek veikta pāreja uz pilnībā savietojamu ETCS, arī saskaņā ar lauka iekārtu ATO specifikācijām šīs SITS A papildinājumā.

7.2.9.3.   RMR

GSM-R un/vai FRMCS ievieš saskaņā ar 7.3.2. punktā norādītajām īstenošanas prasībām.

7.2.10.   Specifikāciju uzturēšana (kļūdu labojumi)

7.2.10.1.   Pienākumi izmaiņu kontroles pārvaldības procesa laikā

ERTMS specifikāciju izmaiņu kontroles pārvaldības procesa laikā un pirms šīs SITS nākamā oficiālā laidiena stāšanās spēkā kļūdas tiek klasificētas kā tādas, kas traucē normālu darbību vai netraucē normālu darbību.

Attiecībā uz kļūdām, kas traucē normālu darbību, borta iekārtu ražotāji, ekspluatanti, piemēram, sniedzot informāciju par kļūdas rašanos normālas ekspluatācijas laikā, un infrastruktūras pārvaldītāji, kas saņem nepieciešamo informāciju no lauka iekārtu ražotājiem, apraksta savus ražojumus un sistēmu īstenošanas iespējas saistībā ar situācijām, kas noteiktas, aizpildot ERA anketas (kur norāda kļūdu risinājumus un mazināšanas pasākumus).

Atbildes uz šīm ERA anketām sniedz 3 mēnešos pēc anketu publicēšanas, un jo īpaši infrastruktūras pārvaldītājam ERA anketā jāizvērtē, vai:

1)	kļūdas ietekme ir pieņemama, ciktāl tā skar drošību un tīkla ekspluatāciju;

2)

kļūdas ietekme ir pieņemama saistībā ar savstarpējo izmantojamību, kas nozīmē vienu no šādām iespējām: a) lauka iekārtu kļūdu labojuma neveikšana ļautu ikvienam ERTMS riteklim, kas atbilst jaunākajam SITS laidienam, nodrošināt normālu darbību tīklā; vai b) borta iekārtu kļūdu labojuma neveikšana ļautu attiecīgajam ERTMS riteklim nodrošināt normālu darbību SITS atbilstīgā tīklā.

Aģentūra publicē ERA anketu rezultātus pārredzamā veidā.

7.2.10.2.   Borta un lauka iekārtu ražotāja pienākumi

Pēc kļūdu labojumu publicēšanas oficiālajā laidienā ražotāji attiecīgi atjaunina savus savstarpējas izmantojamības komponentus un ir atbildīgi par savstarpējas izmantojamības komponentu uzturēšanu (arī saistīto EK sertifikātu uzturēšanu) saskaņā ar 4.2.20.1. punktā izklāstītajām prasībām un pārejas prasībām, kas izklāstītas B papildinājumā (B3. tabula). Šos atjauninātos savstarpējas izmantojamības komponentus (arī saistītos EK sertifikātus) dara pieejamus integrācijai attiecīgajās apakšsistēmās saskaņā ar B papildinājumu (B3. tabula).

Piezīme.

Savstarpējas izmantojamības komponentiem, par kuriem iepriekš sniegtā informācija, kā aprakstīts 7.2.10.1. punktā, liecina, ka tie neietekmē drošību, ekspluatāciju un savstarpēju izmantojamību, atjaunināšana nav nepieciešama.

7.2.10.3.   Infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pienākumi

7.2.10.3.1.    Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumi

Ja kādas kļūdas ietekme uz infrastruktūras pārvaldītāja tīklu tiek identificēta kā nepieņemama, kā aprakstīts 7.2.10.1. punktā, infrastruktūras pārvaldītājs, pamatojoties uz borta iekārtu ražotāju iepriekš ERA anketās sniegto informāciju, identificē ERTMS ritekļus, kuriem jau ir piešķirta vai tajā laikā tiek piešķirta atļauja darboties tā tīklā un kuros nav ieviests risinājums, kas mazina specifikācijas kļūdas izraisīto savstarpējās izmantojamības vai drošības problēmu. Ja ir būtiska ietekme uz esošajiem ritekļiem, kuri darbojas infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, un par to ziņo borta iekārtu ražotāji (ar ekspluatantu atbalstu), infrastruktūras pārvaldītājs var brīvprātīgi nolemt izvērtēt pagaidu mazināšanas pasākumu īstenošanu lauka iekārtās, lai atvieglotu esošo ritekļu darbības turpināšanu, līdz tiek ieviesti borta iekārtu kļūdu labojumi.

Infrastruktūras pārvaldītājs attiecīgajā RINF  (39) parametrā reģistrē, kuri kļūdu labojumi ir jāveic attiecībā uz borta iekārtām (t. i., kuras kļūdas traucē normālu darbību tīklā). To reģistrē ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc SITS stāšanās spēkā vai tad, kad attiecīgajā tīklā tiek ieviesta jauna vai modernizēta lauka iekārta.

Attiecībā uz ietekmētajām ERTMS lauka iekārtu apakšsistēmām infrastruktūras pārvaldītāji ievieš attiecīgos lauka iekārtu kļūdu labojumus, kas ļauj SITS atbilstīgai CCS borta iekārtai (ietverot borta iekārtas kļūdu labojumu ieviešanu) nodrošināt normālu darbību saskaņā ar šīs CCS SITS B papildinājumu (B2. tabula).

Šis infrastruktūras pārvaldītājs vajadzības gadījumā atjaunina esošo ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaužu tipu (ESC/RSC) (t. i., tādējādi netiek izveidots jauns ESC/RSC tips).

7.2.10.3.2.    Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi salīdzina RINF reģistrētos kļūdu labojumus attiecībā uz ritekļa izmantošanas telpu ar iepriekš sniegto informāciju, kā aprakstīts 7.2.10.1. punktā, lai noteiktu nepieciešamos kļūdu labojumus, kas jāievieš ritekļos.

Attiecībā uz ietekmētajām ERTMS borta iekārtu apakšsistēmām dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ar borta iekārtu ražotāju atbalstu ievieš nepieciešamos kļūdu labojumus CCS borta iekārtu apakšsistēmās saskaņā ar šīs CCS SITS B papildinājumu (B1.1. tabula).

7.3.   Īpaši RMR ieviešanas noteikumi

7.3.1.   Lauka iekārtas

7.3.1.1.    GSM-R vai FRMCS uzstādīšana ir obligāta, ja:

1)

pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radiosakaru daļu. Ja FRMCS ir pirmā uz līnijas uzstādītā A klases radiosistēma, ir jāievēro 7.3.1.3. punkta nosacījumi;

2)

vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas radiosakaru daļu, kas jau tiek ekspluatēta, modernizē tādā veidā, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbības parametrus. Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās;

3)

lai nodrošinātu ETCS 2. līmeni ir vajadzīgi datu radiosakari;

4)

lai nodrošinātu ETCS 1. līmeni ar “radio infill”, ir vajadzīgi GSM-R datu radiosakari.

7.3.1.2.    GSM-R var izņemt no ekspluatācijas tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—

1. nosacījums: minimālais paziņošanas periods ir 5 gadi, ja GSM-R pakalpojumi ir jāpārtrauc. Šis paziņojums jāsniedz tikai tad, kad ir pabeigtas un publicētas 5.1. tabulā un A papildinājumā uzskaitītās FRMCS borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas kopā ar šīs CCS SITS grozījumu, kas ļauj izsludināt konkursu par visu FRMCS borta aprīkojumu. Šis paziņojums ir jāsniedz, izmantojot RINF, un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā; un

—	2. nosacījums: FRMCS ir nodota ekspluatācijā. Īsāks periods tiek pieļauts, ja par to vienojas IP un DPU, kuri sniedz pakalpojumus vai plāno sniegt pakalpojumus (līguma noslēgšanas laikā) attiecīgajās līnijās. Šo vienošanos par paziņošanas perioda saīsināšanu paziņo Eiropas Komisijai.

7.3.1.3.    FRMCS bez iepriekš esošas GSM-R ir atļauts ieviest lauka iekārtās tikai tad, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

minimālais paziņošanas periods ir 5 gadi, ja FRMCS pakalpojumi tiek nodoti ekspluatācijā. Šo paziņojumu var sniegt tikai tad, kad ir pabeigtas un publicētas 5.1. tabulā un A papildinājumā uzskaitītās FRMCS borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu specifikācijas kopā ar šīs CCS SITS grozījumu, kas ļauj izsludināt konkursu par visu FRMCS borta aprīkojumu. Šis paziņojums ir jāsniedz, izmantojot RINF, un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā.

Īsāks periods tiek pieļauts, ja par to vienojas IP un DPU, kuri sniedz pakalpojumus vai plāno sniegt pakalpojumus (līguma noslēgšanas laikā) attiecīgajās līnijās. Par šādu vienošanos informē Komisiju.

7.3.2.   Borta iekārtas

7.3.2.1.

Ritošo sastāvu, kas paredzēts izmantošanai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz viens ar GSM-R aprīkots, bet ar FRMCS neaprīkots iecirknis, vai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz viens RBC , kas neatbalsta FRMCS (pat tad, ja papildus ir mantota radiosakaru sistēma), obligāti aprīko ar GSM-R , ja: 1) pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu; 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu, kas jau ir laista tirgū (B klase), modernizē tādā veidā, kas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbības parametrus. Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās; 3) lai nodrošinātu ETCS 2. līmeni vai 1. līmeni ar “radio infill”, ir vajadzīgi datu radiosakari.

7.3.2.2.

FRMCS uzstādīšana ritošajam sastāvam ir obligāta ritekļiem, kas paredzēti ekspluatācijai līnijā, attiecībā uz kuru IP ir paziņojis par FRMCS ieviešanu lauka iekārtās, saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 1) pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu; 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas balss radiosakaru daļu, kas jau ir laista tirgū (B klase vai GSM-R), modernizē tādā veidā, ka tas maina apakšsistēmas funkcijas vai darbības parametrus. Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās; 3) lai nodrošinātu ETCS 2. līmeni ir vajadzīgi datu radiosakari.

7.4.   Īpaši ETCS ieviešanas noteikumi

7.4.1.   Lauka iekārtas

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 (40) 1. un 2. pantu un I pielikumu piemēro, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (41) 47. pantā un visos šīs regulas atjauninājumos.

Datu pārraidi, izmantojot Euroloop un “radio infill”, neuzstāda un neizmanto, izņemot līnijās/sliežu ceļa zonās, kas 7.7. punktā norādītas kā īpaši gadījumi.

Lauka iekārtām ir jāatbilst saskaņotajiem inženiertehniskajiem noteikumiem, kas minēti 13. rindā (Subset 40), un tām var bez ierobežojumiem piemērot Īstenošanas Regulas (ES) 2019/773 A papildinājumā izklāstītos ekspluatācijas noteikumus. Kad Aģentūra izdod apstiprinājumus lauka iekārtām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu un kad VDI piešķir atļauju nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas, tās apliecina atbilstību.

Infrastruktūras pārvaldītājs ar RINF starpniecību paziņo ekspluatantiem laiku un datumu, kad tiks nodotas ekspluatācijā atļautās ERTMS lauka iekārtas.

7.4.1.1.   Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

Lauka iekārtu aprīkošana ar ETCS ir obligāta, ja:

1)	pirmo reizi tiek uzstādīta vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa (ar B klases sistēmu vai bez tās); vai

2)

tiek modernizēta jau pastāvoša vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa, un tas mainītu pastāvošās mantotās sistēmas funkcijas, darbības parametrus un/vai savstarpējai izmantojamībai būtiskas saskarnes (gaisa spraugas). Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās.

7.4.1.2.   Specifikāciju kopums no CCS SITS iepriekšējām redakcijām

Tīklos, kuros pirms šīs SITS stāšanās spēkā tika ieviestas un ekspluatētas ar ETCS aprīkotas līnijas saskaņā ar iepriekšējo 1. kopumu, kā norādīts šīs SITS iepriekšējo redakciju A pielikuma A2.1. tabulā, un ņemot vērā to, ka pirms 2020. gada 31. decembra pamattīkla koridoros ekspluatācijā vai būvniecības stadijā bija vairāk nekā 1 000 km jeb 25 % līniju, izņēmuma kārtā var turpināt minētās ETCS specifikācijas izmantot nodošanai ekspluatācijā 7 gadus pēc šīs SITS publicēšanas attiecībā uz jauniem projektiem un 10 gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā attiecībā uz tīkla modernizācijas vai atjaunošanas projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)	paziņojums par nodomu ieviest iepriekšējo 1. specifikāciju kopumu un paredzēto darbības jomu un plānu ir nosūtīts Eiropas Komisijai 2 gados pēc šīs SITS publicēšanas dienas;

2)	infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka minētajās līnijās tiks īstenoti visi attiecīgie kļūdu labošanas pasākumi, kas ļauj īstenot šai SITS atbilstīgas borta ETCS (ietverot kļūdu labojumu ieviešanu borta iekārtās) normālu darbību;

3)	infrastruktūras pārvaldītājs ievieš Aģentūras atzinumos vai publicētajos specifikāciju laidienos iekļautos attiecīgos kļūdu labojumus un saskaņotos vai līdzvērtīgos mazināšanas pasākumus saskaņā ar 7.2.10. punktu;

4)	turklāt visām modifikācijām, kas veiktas specifikāciju iepriekšējam 1. kopumam atbilstīgā infrastruktūrā, ir jānodrošina atbilstība arī iepriekšējiem nosacījumiem, kas norādīti (2) un (3) apakšpunktā.

Tīklos, kuros pirms šīs SITS stāšanās spēkā tika ieviestas un ekspluatētas ar ETCS aprīkotas līnijas saskaņā ar iepriekšējo 2. kopumu un 3. kopumu, kā norādīts šīs SITS iepriekšējo redakciju A pielikuma A2.2. un A2.3. tabulā, var izņēmuma kārtā turpināt izmantot minētās specifikācijas nodošanai ekspluatācijā 7 gadus pēc šīs SITS publicēšanas attiecībā uz jauniem projektiem un 10 gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā attiecībā uz tīkla modernizācijas vai atjaunošanas projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)	infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka minētajās līnijās tiks īstenoti visi attiecīgie kļūdu labošanas pasākumi, kas ļauj īstenot šai SITS atbilstīgas borta ETCS (ietverot kļūdu labojumu ieviešanu borta iekārtās) normālu darbību;

2)	infrastruktūras pārvaldītājs ievieš Aģentūras atzinumos vai publicētajos specifikāciju laidienos iekļautos attiecīgos kļūdu labojumus un saskaņotos vai līdzvērtīgos mazināšanas pasākumus saskaņā ar 7.2.10. punktu;

3)	turklāt visām modifikācijām, kas veiktas specifikāciju iepriekšējam 2. un 3. kopumam atbilstīgā infrastruktūrā, ir jānodrošina atbilstība arī iepriekšējiem nosacījumiem, kas norādīti (1) un (2) apakšpunktā.

7.4.1.3.    ETCS sistēmas versijas ieviešanas noteikumi

Attiecībā uz lauka iekārtām var izvēlēties, kuras ETCS funkcijas no A papildinājuma specifikāciju kopas jāievieš. A papildinājuma specifikācijās ir ietvertas funkcijas no šādām sistēmas versijām: 1.0., 1.1., 2.0., 2.1., 2.2., 2.3. un 3.0. Saskaņā ar 7.4.4. punktā definēto procesu IP paziņo, kuras sistēmas versijas tiks izmantotas konkrētās līnijās. Šis paziņojums ir jāsniedz, izmantojot RINF, un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā.

Lauka iekārtās ir atļauts ieviest funkcijas, kuru izmantošanai nepieciešama ETCS borta sistēmas versija 3.0., ja ir izpildīts šāds nosacījums:

5 gadi ir minimālais paziņošanas periods līnijām, kurās ETCS sistēmas versijas 3.0. izmantošana ir obligāta prasība borta iekārtām ritekļos, kas darbojas attiecīgajā tīklā. Paziņošana par līnijām, kurās ETCS borta sistēmas versija 3.0. ir nepieciešama gan ritekļiem, kam tiek piešķirta atļauja, gan ritekļiem, kas darbojas attiecīgajā tīklā, var kļūt obligāti piemērojama tikai pēc šīs CCS SITS grozījuma (42) (sk. B1.1. tabulu). Īsāks periods tiek pieļauts, ja par to vienojas IP un DPU, kuri sniedz pakalpojumus vai plāno sniegt pakalpojumus (līguma noslēgšanas laikā) attiecīgajās līnijās. Par šādu vienošanos informē Komisiju.

7.4.2.   Borta iekārtas

7.4.2.1.   Jaunbūvēti ritekļi

Lai laistu tirgū jaunbūvētus ritekļus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu, tiem ir jābūt aprīkotiem un sagatavotiem ekspluatācijai ar ETCS saskaņā ar šo SITS.

7.4.2.2.   Esošie ritekļi

Ja tiek piešķirta atļauja esošiem ritekļiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu, tiem ir jābūt aprīkotiem un sagatavotiem ekspluatācijai ar ETCS (A klases vilcienu aizsardzības sistēmu) saskaņā ar šo SITS, ja vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā tiek uzstādīta kāda jauna B klases vilcienu aizsardzības sistēma.

Ja riteklī modernizē esošo borta ETCS daļu, obligāti ir jāizpilda 7.4.2.4.1. un 7.4.2.4.2. punktā izklāstītie nosacījumi.

Lai labotu esošās borta ETCS funkcionalitāti riteklī, nav nepieciešams izpildīt 7.4.2.4.1. un 7.4.2.4.2. punktā izklāstītos nosacījumus.

7.4.2.3.   Noteikumi par esoša ritekļa izmantošanas telpas paplašināšanu

Attiecībā uz esošiem ritekļiem, kas tiek ekspluatēti un ir reģistrēti valsts ritekļu reģistrā saskaņā ar Lēmumu 2007/756/EK vai Eiropas ritekļu reģistrā saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1614, piemēro tālāk izklāstītos noteikumus, kad tiek pieprasīta to izmantošanas telpas paplašināšana.

1)

Ritekļiem ir jāatbilst attiecīgajiem īpašajiem noteikumiem, kas piemērojami šā pielikuma 7.7. punktā minētajos īpašajos gadījumos, un attiecīgajiem valsts noteikumiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 13. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un paziņoti saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

2)	Ritekļi, kas ir jau aprīkoti ar ETCS, GSM-R vai FRMCS, nav jāmodernizē, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams tehniskajai savietojamībai ar ETCS, GSM-R vai FRMCS.

3)	Ritekļos, kas nav aprīkoti ar ETCS, tā ir jāuzstāda, un tai ir jāatbilst A papildinājuma A2. tabulā minētajām specifikācijām. Obligāti ir jāizpilda 7.4.2.4.1. un 7.4.2.4.2. punktā izklāstītie nosacījumi.

4)

Ja ritekli paredzēts izmantot tīklā, kurā vismaz viens iecirknis ir aprīkots ar A klases RMR, ritekļos, kuri vēl nav aprīkoti ar A klases RMR balss radio, jāuzstāda kabīnes A klases RMR balss radio, kas ir tehniski savietojams ar radiotīklu, izņemot gadījumos, kad šis tīkls pārklājas ar mantotu B klases radiosakaru sistēmu, kas ir savietojama ar riteklī jau uzstādīto B klases iekārtu. Šādā gadījumā A klases RMR balss radio ir jāatbilst A papildinājuma A2. tabulā norādītajām specifikācijām.

5)

Ja riteklī ir jāuzstāda ETCS saskaņā ar (3) apakšpunktu un tas ir paredzēts ekspluatācijai tīklā paplašinātā izmantošanas telpā, kas ir aprīkota ar ETCS 2. līmeņa iekārtām, ritekļiem, kas vēl nav aprīkoti ar A klases RMR datu pārraidi, ir jāuzstāda vismaz viens A klases RMR datu radio, kas ir tehniski savietojams ar radiotīklu Šādā gadījumā A klases RMR datu radio ir jāatbilst A papildinājuma A2. tabulā norādītajām specifikācijām.

6)	Ja uz ritekli, kam piešķirta atļauja, attiecas SITS vai to daļas nepiemērošana saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 9. pantu, pieteikuma iesniedzējs pieprasa atkāpi(-es) paplašinātās izmantošanas telpas dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantu.

7)	Ja izmantošanas telpas paplašināšanas pieprasījumu apvieno ar jaunas atļaujas pieprasījumu, kad tiek modernizēta esošās CCS borta iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa, obligāti jāizpilda 7.4.2.4.1. un 7.4.2.4.2. punktā izklāstītie noteikumi.

7.4.2.4.    ETCS sistēmas versijas ieviešanas noteikumi

7.4.2.4.1.

Borta ETCS savstarpējas izmantojamības komponentam, ko laiž tirgū, jāievieš viens no šādiem sistēmas versiju kopumiem: 1) likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopums no 1.0 līdz 2.1 ieskaitot; 2) likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopums no 1.0 līdz 2.2 ieskaitot; 3) likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopums no 1.0 līdz 3.0 ieskaitot.

7.4.2.4.2.

Ritekļa tipā ir jābūt integrētam atbilstīgajam borta ETCS savstarpējās izmantojamības komponentam ar nepieciešamo likumīgi ekspluatētu ETCS sistēmas versiju kopumu, kā definēts 7.4.2.4.1. punktā (43) . Nepieciešamo likumīgi ekspluatēto ETCS sistēmas versiju kopumu definē, pamatojoties uz sistēmas versijām, kas paziņotas RINF (44) attiecībā uz atļaujā norādītā ritekļu tipa paredzēto izmantošanas telpu. Ritekļa tipam ir jāievieš ETCS sistēmas versija, kas atbilst vismaz paziņotajai ETCS sistēmas versijai, kas kļūs piemērojama nākamajos 5 gados saskaņā ar B papildinājumā norādīto termiņu, kad: 1) pirmo reizi uzstāda vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas ETCS daļu; vai 2) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas ETCS daļu, kas jau ir laista tirgū, modernizē tādā veidā, ka tas maina apakšsistēmas funkcijas. Tas neietver modifikācijas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai ieviestu kļūdu labojumus, kā norādīts 7.2.10. punktā.

7.4.3.   Valstu prasības

7.4.3.1.

Dalībvalstis var ieviest papildu prasības valsts līmenī, jo īpaši, lai tikai ar ETCS aprīkotiem ritekļiem nodrošinātu piekļuvi ar ETCS aprīkotām līnijām un tādējādi varētu izņemt no ekspluatācijas esošās valsts sistēmas. Par to ir jāpaziņo vismaz 5 gadus pirms izņemšanas no ekspluatācijas. Īsāks periods tiek pieļauts, ja par to vienojas IP un DPU, kuri sniedz pakalpojumus vai plāno sniegt pakalpojumus (līguma noslēgšanas laikā) attiecīgajās līnijās. Šis paziņojums ir jāsniedz, izmantojot RINF , un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā (45) . 5 gadu paziņošanas periods neattiecas uz prasībām, kas ļauj tikai ar ETCS aprīkotiem ritekļiem piekļūt ar ETCS aprīkotām līnijām, par kurām tīkla pārskatā paziņots pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

7.4.3.2.

Dalībvalstis var nolemt izslēgt specializētos ritekļus, kas definēti LOC&PAS SITS 2.2.2. punkta C) apakšpunktā, tostarp autotransporta–dzelzceļa ritekļus, no pienākuma aprīkot tos ar ETCS, RMR vai ATO konkrētā izmantošanas telpā, ja šo ritekļu ekspluatācija neaizkavē B klases iekārtu izņemšanu no ekspluatācijas. Par to ir jāpaziņo, un informācija ir jāiekļauj tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā.

7.4.3.3.

Dalībvalstis var nolemt izslēgt no pienākuma aprīkot ar ETCS pasažieru vilcienus, ko izmanto tikai vietējā satiksmē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un manevru lokomotīves, kas ir ekspluatācijā vairāk nekā 20 gadus, ja tos ekspluatē tikai valsts tīkla daļā, kurā nav ETCS un nākamo 5 gadu laikā nav plānots ieviest ETCS.

7.4.4.   Valstu īstenošanas plāni

Dalībvalstis sagatavo valstu plānus šīs SITS īstenošanai sadarbībā ar attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, apsverot visas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotību un ņemot vērā dzelzceļu sistēmas ekonomisko dzīvotspēju, savstarpējo izmantojamību un drošību. Dalībvalstis apspriežas ar kaimiņvalstīm, lai saskaņotu dzelzceļa pārrobežu posmu plānošanu. Šāds plāns aptver visas SITS darbības jomā ietilpstošās līnijas, arī TEN-T līnijas un mezglus un “pēdējā kilometra” savienojumus.

Dalībvalstis koordinē procesu starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izveidotu tehnisku un indikatīvu finansiālu pārejas stratēģiju, kas nepieciešama vispārējai ERTMS ieviešanai saskaņā ar šiem valstu īstenošanas plāniem.

Dalībvalstis valsts īstenošanas plānā novērtē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju paustās vajadzības attiecībā uz CCS apakšsistēmu saistībā ar 7.2.9. punktā uzskaitīto obligāto un izvēles funkciju nosacījumiem.

Dalībvalstis pieņem lēmumu par pārejas stratēģiju, kurā apraksta paredzamo kopējo ietekmi uz dzelzceļu sistēmu (no Savienības skatpunkta) un to, kā šī ietekme nediskriminējošā veidā tiek līdzsvarota starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu. Šā koordinācijas procesa rezultāts ir īstenojamās tehniskās un finansiālās pārejas stratēģijas noteikšana.

Valsts īstenošanas plānā sniedz informāciju par visām jaunajām, atjaunotajām un modernizētajām līnijām saistībā ar 7.2.9. punktā uzskaitītajām obligātajām un izvēles funkcijām, nodrošinot, ka DPU par tām tiek paziņots vismaz 5 gadus iepriekš, ja būs jaunas obligātas prasības borta iekārtām ekspluatācijai tīklā. Šis paziņojums ir jāsniedz, izmantojot RINF  (46), un attiecīgās RINF izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā Direktīvas 2012/34/ES 27. panta satvarā. 5 gadu paziņošanas periods neattiecas uz prasībām, par kurām tīkla pārskatā paziņots pirms šīs CCS SITS stāšanās spēkā.

Valstu īstenošanas plāni aptver vismaz 20 gadu laikposmu, un tos atjaunina regulāri, vismaz ik pēc pieciem gadiem. Pirmos piecus aptvertā laikposma gadus plāniem izmanto veidni, kas iekļauta H papildinājumā.

Turpmākos piecpadsmit gadus plānam šo veidni izmanto, cik vien iespējams, bet sniedz mazāk detalizētu informāciju.

Komisija valstu īstenošanas plānus publicē savā tīmekļvietnē un ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā minētās komitejas starpniecību informē par tiem dalībvalstis.

Komisija izstrādā valstu īstenošanas plānu analīzi, kas cita starpā ietver plānu salīdzināšanu un vajadzību identificēšanu papildu koordinācijas pasākumiem.

Valsts īstenošanas plāns iekļauj vismaz šādu informāciju (47).

1)	Vispārēja pārejas stratēģija, kā aprakstīts iepriekš, ietverot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju pausto vajadzību novērtējumu.

2)

Pamatinformācija par pašreizējo stāvokli, ietverot šādus elementus: a) fakti un skaitļi par uzstādītajām vilcienu aizsardzības, ATO, radio un vilcienu detektēšanas sistēmām, ietverot informāciju par priekšrocībām, ko tās nodrošina jaudas, drošības, uzticamības un veiktspējas parametru aspektā, un juridiskās atsauces uz prasībām CCS borta iekārtām; b) B klases sistēmas un to atlikušais ekonomiskais darbmūžs, arī apraksts par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atvērta tirgus apstākļus mantotajām B klases vilcienu aizsardzības un radiosakaru sistēmām, kā izklāstīts 7.2.6. punktā; c) CCS borta iekārtu apakšsistēmas, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

3)	Pārejas stratēģijas noteikšana (nākotnes statuss)

Tehniskā pārejas stratēģija iekļauj informāciju un plānošanu saistībā ar šādiem elementiem:

1)	ETCS daļa: katrai līnijai un katram tīklam nepieciešamais ETCS līmenis un sistēmas versija, sniedzot sīku informāciju par pārrobežu posmiem un mezgliem. Attiecīgā gadījumā informācija par bāzlīniju un līmeņu jaunināšanas stratēģiju;

2)	radiodaļa: informācija par radiosistēmām (piemēram, radio ķēžu komutācija, pakešu komutācija, “radio infill” iespējas ETCS vajadzībām);

3)	ATO daļa: informācija par ATO ieviešanas nepieciešamību;

4)	vilcienu detektēšanas daļa: informācija par pāreju uz SITS atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu;

5)	īpašie gadījumi: informācija par īpašo gadījumu piemērošanas pakāpenisku izbeigšanu;

6)	CCS borta iekārtu apakšsistēmas;

7)	lauka iekārtu un borta iekārtu finansiālā informācija.

Plānošana (tīklu kartes), kas sniedz pārskatu par izmaiņām turpmākajos 20 gados saistībā ar šādiem elementiem:

1)

vilcienu aizsardzības daļa: a) tīkla karte ar datumiem, kad ETCS tiek nodota ekspluatācijā; sīka informācija par pārrobežu līnijām un mezgliem; b) ja piemērojams, tīkla karte ar datumiem, kad B klases sistēmu ekspluatācija vairs nebūs atļauta vai kad kļūs obligāti ekspluatēt tikai ETCS; un, ja tā nav līdzīga, tīkla karte ar datumiem, kad B klases sistēma tiek izņemta no ekspluatācijas;

2)

radiodaļa: a) tīkla karte ar datumiem, kad GSM-R tiek nodota ekspluatācijā; sīka informācija par pārrobežu līnijām un mezgliem; b) ja piemērojams, tīkla karte ar datumiem, kad B klases radio ekspluatācija vairs nebūs atļauta; un, ja tā nav līdzīga, tīkla karte ar datumiem, kad B klases radiosistēma tiek izņemta no ekspluatācijas; c) tīkla karte ar datumiem, kad FRMCS tiek nodota ekspluatācijā; d) ja piemērojams, tīkla karte ar datumiem, kad GSM-R ekspluatācija vairs nebūs atļauta; un, ja tā nav līdzīga, tīkla karte ar datumiem, kad GSM-R sistēma tiek izņemta no ekspluatācijas;

3)	ATO daļa: a) ja piemērojams, tīkla karte ar datumiem, kad ATO sistēma tiek nodota ekspluatācijā; sīka informācija par pārrobežu līnijām un mezgliem;

4)	vilcienu detektēšanas daļa: a) tīkla karte ar datumiem, kad SITS atbilstīga vilcienu detektēšanas sistēma tiek nodota ekspluatācijā. sīka informācija par pārrobežu līnijām un mezgliem;

5)	CCS borta iekārtu apakšsistēmas, pēc izvēles norādot informāciju par pārrobežu ritekļiem.

7.5.    ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaužu īstenošanas noteikumi

Esošos ritekļus un to attiecīgos ritekļu tipus, kas aprīkoti ar ETCS un RMR, uzskata par savietojamiem ar ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības tipiem tīklos, kuros tie darbojas ar ETCS un RMR līdz 2020. gada 16. janvārim, un tiem nenosaka nekādas papildu pārbaudes, saglabājot esošos izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus.

Jebkādas turpmākas ritekļa, atbilstošā ritekļa tipa vai infrastruktūras modifikācijas attiecībā uz tehnisko vai maršruta savietojamību pārvalda saskaņā ar šajā SITS noteiktajām ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības prasībām.

7.6.   Īpaši vilcienu detektēšanas sistēmu ieviešanas noteikumi

Šīs SITS kontekstā vilcienu detektēšanas sistēma ir lauka iekārta, kas konstatē ritekļu esību vai neesību visā maršruta līnijā vai tās lokālā iecirknī.

Lauka iekārtu sistēmas (piem., centralizācijas vai pārbrauktuvju vadības sistēmas), kas izmanto informāciju no detektēšanas iekārtas, netiek uzskatītas par vilcienu detektēšanas sistēmas daļām.

Šajā SITS prasības saskarnēm ar ritošo sastāvu norādītas tikai tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu SITS atbilstīgā ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu savietojamību.

Ieviest šīs SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu var neatkarīgi no ETCS vai GSM-R uzstādīšanas.

Šīs SITS prasības attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām ir jāņem vērā, ja:

1)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek modernizēta;

2)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek atjaunināta, ar nosacījumu, ka, izpildot šīs SITS prasības, nerodas vajadzība piespiedu kārtā modificēt vai modernizēt citas lauka iekārtu vai borta iekārtu sistēmas;

3)	vilcienu detektēšanas sistēma tiek atjaunināta, ja tas nepieciešams, modernizējot vai atjauninot lauka iekārtu sistēmas, kas saņem informāciju no vilcienu detektēšanas sistēmas;

4)	tiek noņemtas B klases vilcienu aizsardzības sistēmas, kurās ir integrētas vilcienu detektēšanas un vilcienu aizsardzības sistēmas.

Pārejas posmā ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka, uzstādot SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, tai būtu minimāla negatīva ietekme uz esošo, SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu.

Lai to panāktu, infrastruktūras pārvaldītājam ieteicams izvēlēties tādu SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, kura ir savietojama arī ar SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu, kas jau tiek ekspluatēts attiecīgajā infrastruktūrā.

7.7.   Īpašie gadījumi

7.7.1.   Ievads

Turpmāk izklāstītos īpašos noteikumus ir atļauts piemērot turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku, un tādā gadījumā tie atceļami pirms 2040. gada (“T” gadījums) vai datuma, kas jānorāda pēc šīs regulas 13. panta 5. punktā noteiktā atkārtotās pārskatīšanas procesa (“T2” gadījums)

Īpašie gadījumi, kas norādīti tālāk uzskaitītajos punktos, lasāmi saistībā ar attiecīgajiem 4. nodaļas punktiem un/vai tajos minētajām specifikācijām.

Īpašie gadījumi aizstāj attiecīgās prasības, kas noteiktas 4. nodaļā.

Ja prasības, kas noteiktas 4. nodaļas attiecīgajā punktā, neattiecas uz īpašo gadījumu, šīs prasības netiek dublētas tālāk uzskaitītajos punktos un tās turpina piemērot bez izmaiņām.

Par ritošā sastāva apakšsistēmu atbildīgā paziņotā struktūra novērtē īpašos gadījumus, kuri saistīti ar 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametru un attiecībā uz kuriem slejā “Piezīmes” iekļauta norāde “Piemērojams ritekļiem”.

Visus īpašos gadījumus un to attiecīgos datumus atkārtoti pārskata SITS turpmākās pārskatīšanas gaitā, lai to tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu ierobežotu, pamatojoties uz novērtējumu par to ietekmi uz drošību, savstarpējo izmantojamību, pārrobežu pārvadājumiem, TEN-T koridoriem un par to saglabāšanas vai atcelšanas praktisko un ekonomisko ietekmi. Īpaši ņem vērā ES finansējuma pieejamību. Vilcienu detektēšanas sistēmas un attiecīgos beigu datumus atkārtoti pārskata, ievērojot šīs regulas 13. panta 5. punktu.

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.

7.7.2.   Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.7.2.1.   Beļģija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.3. punkts: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 16 000  mm.	T	Piemērojams ātrgaitas L1 Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.7. punkts: atsevišķa ritekļa vai vilciena sekcijas masa ir vismaz 40 t. Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sekcijas masa ir mazāka nekā 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kura nodrošina manevrus un kuras strāvu vadošais pamats ir 16 000  mm vai lielāks.	T	Piemērojams ātrgaitas L1, L2, L3, L4 Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.

7.7.2.2.   AK attiecībā uz Ziemeļīriju

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.3.1. punkts: riteņa loka minimālais platums (BR) 1 600  mm sliežu ceļa platuma tīklā ir 127 mm.	T	Piemērojams Ziemeļīrijā
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.3.3. punkts: uzmalas minimālais biezums (Sd) 1 600  mm sliežu ceļa platuma tīklā ir 24 mm.	T	Piemērojams Ziemeļīrijā
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4.1. punkts: papildus 3.1.4.1. punktā minētajām prasībām motorvagoniem smiltnīcas izmantošana vilces nolūkā: a) nav atļauta pirms vadošās ass, ja ātrums ir mazāks nekā 40 km/h; un b) ir atļauta tikai tad, ja iespējams pierādīt, ka vismaz nākamās sešas motorvagona asis ir aiz smiltnīcas atrašanās vietas.	T
4.2.12. ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) 6. rinda: vilciena kustības numura ievadīšanai ir atļauts izmantot burtciparu tastatūru, ja tehniskajos noteikumos, kas paziņoti šim nolūkam, ir paredzēts izmantot vilciena kustības numurus burtciparu formātā.	T	Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.
4.2.12 ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) 6. rinda: ETCS DMI ir atļauts rādīt vilciena ātruma dinamisko informāciju jūdzēs stundā (un apzīmēt ar “mph”), kad vilcienu ekspluatē Lielbritānijas dzelzceļa maģistrāļu tīkla daļās.	T	Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.

7.7.2.3.   Francija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.3. punkts: attālums starp pirmo un pēdējo asi L – (b1 + b2) (1. attēls) ir vismaz 16 000  mm.	T2	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar tādu sliežu ceļa elektrisko ķēžu izmantošanu, kurās tiek lietoti elektriskie savienojumi.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.9. punkts: riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums). Papildus tam reaktīvā pretestība starp nestandarta riteņpāra (“standarta riteņpāris” jāsaprot kā divi monobloka riteņi, kas uzstādīti uz metāla ass) pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T2	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļa elektrisko ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.7. punkts: atsevišķa ritekļa vai vilciena sekcijas masa ir vismaz 40 t. Ja atsevišķa ritekļa vai vilciena sekcijas masa ir mazāka nekā 90 t, riteklim ir jābūt aprīkotam ar sistēmu, kura nodrošina manevrus un kurā attālums starp secīgām asīm, kā definēts dokumentā ERA/ERTMS/033281, ir 16 000  mm vai lielāks.	T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.3.2. punkts: izmērs D (2. attēls) nav mazāks par   450 mm neatkarīgi no ātruma.	T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4.1. punkts Papildus SITS prasībām pieļaujamais maksimālais smilšu daudzums uz vienību un uz sliedi 30 sekundēs ir: 750 g.	T2	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar tādu sliežu ceļa elektrisko ķēžu izmantošanu, kurām ir paaugstināta jutība attiecībā uz izolācijas slāni starp riteņiem un sliedēm, ņemot vērā smiltnīcu izmantošanu Francijas tīklā.

7.7.2.4.   Polija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.9. punkts: riteņpāra pretējo riteņu rites virsmu elektriskā pretestība nepārsniedz 0,05 omus, mērot ar spriegumu no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums). Papildus tam reaktīvā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.	T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums var tikt pārskatīts, kad ar sliežu ceļa elektrisko ķēžu frekvenču pārvaldību saistītais atklātais punkts būs slēgts.

7.7.2.5.   Lietuva, Latvija un Igaunija

Īpašais gadījums		Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.3.3. punkts: uzmalas minimālais biezums (Sd) 1 520  mm sliežu ceļa platuma tīklā ir 20 mm.		T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr ČME lokomotīves tiek ekspluatētas 1 520  mm dzelzceļa tīklā.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.3.4. punkts: uzmalas minimālais augstums (Sh) 1 520  mm sliežu ceļa platuma tīklā ir 26,25 mm.		T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr ČME lokomotīves tiek ekspluatētas 1 520  mm dzelzceļa tīklā.
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.4. punkts: ritošā sastāva emisiju izvērtēšanas robežvērtības un saistītie parametri ir norādīti šajā tabulā:		T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar ALSN izmantošanu 1 520  mm dzelzceļa tīklā.
Frekvenču diapazons	Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]
15  — 21  Hz 21  — 29  Hz 29  — 35  Hz 65  — 85  Hz 167  — 184  Hz 408  — 432  Hz 468  — 492  Hz 568  — 592  Hz 708  — 732  Hz 768  — 792  Hz 4 462,5 –4 537,5  Hz 4 507,5 –4 582,5  Hz 4 962,5 –5 037,5  Hz 5 462,5 –5 537,5  Hz 5 517,5 –5 592,5  Hz	4,1  A 1,0  A 4,1  A 4,1  A 0,4  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,2  A 0,2  A 0,2  A 0,2  A 0,2  A
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.6. punkts: ritošā sastāva emisiju izvērtēšanas robežvērtības un saistītie parametri ir norādīti šajā tabulā:		T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir saistīts ar ALSN izmantošanu 1 520  mm dzelzceļa tīklā.
Frekvenču diapazons	Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]
19  — 21  Hz 21  — 29  Hz 29  — 31  Hz 40  — 46  Hz 46  — 54  Hz 54  — 60  Hz 167  — 184  Hz 408  — 432  Hz 468  — 492  Hz 568  — 592  Hz 708  — 732  Hz 768  — 792  Hz 4 507,5 –4 582,5  Hz 4 962,5 –5 037,5  Hz 5 517,5 –5 592,5  Hz	11,6  A 1,0  A 11,6  A 5,0  A 1,3  A 5,0  A 0,4  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,35  A 0,2  A 0,2  A 0,2  A

7.7.2.6.   Zviedrija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.4. Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – RMR 33. rinda, 4.2.3. punkts: ir atļauts laist tirgū vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, kurās iekļauti kabīnes 2 vatu GSM-R balss radio. Apakšsistēmām ir jāspēj darboties tīklos ar – 82 dBm.	P	Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.
4.2.10 Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.1. punkts: maksimālais attālums starp divām asīm ≤ 17,5 m, ai 1. attēlā, 3.1.2.1. punkts.	P	Piemērojams ritekļiem
4.2.10 Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.3. punkts: minimālais attālums starp pirmo un pēdējo asi ≥ 4,5 m, L-b1-b2 1. attēlā, 3.1.2.3. punkts.	P	Piemērojams ritekļiem
4.2.11 Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.5. punkts:   frekvenču diapazons: 0,0–2,0 Hz   Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 25,0 A Izvērtēšanas metode: zemo frekvenču filtrs Izvērtēšanas parametri: (lieluma samazināšana līdz 1 kHz, kam seko) 2,0 Hz 4. kārtas Butterworth zemo frekvenču filtrs, kam seko ideāls taisngriezis absolūtās vērtības iegūšanai. Dzelzceļa riteklim maksimālā traucējumu strāvas vērtība nedrīkst pārsniegt 25,0 A frekvenču diapazonā 0,0–2,0 Hz. Izsitienstrāva drīkst pārsniegt 45,0 A ne ilgāk par 1,5 sekundi un 25 A ne ilgāk par 2,5 sekundēm.	P	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem

7.7.2.7.   Luksemburga

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4.1. punkts: 1) pie ritekļa piestiprināto smiltnīcu jauda nedrīkst pārsniegt 0,3 l minūtē uz sliedi; 2) ir aizliegta smilšu kaisīšana infrastruktūras reģistrā norādītajās stacijās; 3) ir aizliegta smilšu kaisīšana pārmiju zonās; 4) nekādi ierobežojumi neattiecas uz avārijas bremzēšanu.	T
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.3. punkts: ritošā sastāva mērījumus un izvērtēšanu ar atsevišķām sliežu ceļa elektriskajām ķēdēm veic saskaņā ar dokumentu GI.II.STC-VF (A1., A4., V2. un D1. parametrs).	T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantotas sliežu ceļa elektriskās ķēdes (darbības frekvence 83,3 Hz). Dokuments GI.II.STC.VF ir pieejams LU VDI tīmekļvietnē (48).
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.3. punkts: ritošā sastāva mērījumus un izvērtēšanu ar atsevišķām sliežu ceļa elektriskajām ķēdēm veic saskaņā ar dokumentu GI.II.STC-VF (A5., V2. un D2. parametrs).	T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantotas sliežu ceļa elektriskās ķēdes (darbības frekvence 125 Hz). Dokuments GI.II.STC.VF ir pieejams LU VDI tīmekļvietnē.

7.7.2.8.   Vācija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.7.1. punkts: minimālā asslodze ritekļiem, ko izmanto konkrētās infrastruktūras reģistrā norādītās dzelzceļa līnijās, ir 5 t. Šis īpašais gadījums attiecas tikai uz ritekļiem; tas negroza tehniskās prasības 77. rindā norādītajām vilcienu detektēšanas sistēmām un 7.2.8. punkta noteikumus attiecībā uz to ieviešanu.	T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantotas WSSB tipa sliežu ceļa elektriskās ķēdes.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.2. punkts: ja ātrums nepārsniedz 140 km/h, attālums ai (1. attēls) starp divām secīgām asīm (attiecībā uz sastāva pirmajām piecām asīm vai visu asu kopumu, ja kopējais asu skaits nepārsniedz piecas) nekādā gadījumā nav mazāks kā 1 000  mm. Šis īpašais gadījums attiecas tikai uz ritekļiem; tas negroza tehniskās prasības 77. rindā norādītajām vilcienu detektēšanas sistēmām un 7.2.8. punkta noteikumus attiecībā uz to ieviešanu.	T	Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantoti EBUET 80 tipa pārbrauktuvju norobežojumi.
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.5. punkts:   frekvenču diapazons: 93–110 Hz Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]:   2,8 A (ietekmētājai vienībai)   2 A (vilces vienībai) Izvērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri Izvērtēšanas parametri: — frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi: — centrālās frekvences: 95, 96, 98, 100, 102, 104, 106 un 108 Hz — 3 dB joslas platums: 4 Hz — Butterworth, 6. kārta — vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins: — integrācijas laiks: 0,5 s — laika daļēja pārklāšanās: 50 %	T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tāpēc, ka šīs sliežu ceļa elektriskās ķēdes var tikt modificētas, izmainot centrālo frekvenci no 100 Hz uz 106,7 Hz. Šādā gadījumā ar ritekli saistītais valsts tehniskais noteikums, kurā prasīta 100 Hz monitoringa sistēma, vairs nebūtu spēkā.

7.7.2.9.   Itālija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4.1. punkts Papildus SITS prasībām ievēro turpmāk minētos kritērijus. Pieļaujamais maksimālais smilšu daudzums uz vienu smiltnīcu 30 s laikā ir: 1) Ja ātrums v ≤ 140 km/h; 400 g + 100 g 2) Ja ātrums v > 140 km/h; 650 g + 150 g	T	Valsts noteiktās vērtības attiecībā uz smilšu padevi paliks spēkā līdz brīdim, kad būs pieejamas saskaņotas testa specifikācijas (pašlaik tādu nav), lai pierādītu, ka dažādi smilšu padeves režīmi ir droši pieņemami vilcienu detektēšanas sistēmām, kas darbojas Itālijā.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4.2. punkts Papildus SITS prasībām ievēro turpmāk minētos kritērijus. Granulometriskais sastāvs ≥ 85 % smilšu maisījuma ar graudiņu diametru no 0,1 mm līdz 0,6 mm; un jo īpaši:   0,07 mm ÷ 0,1 mm ≤ 3 % smilšu maisījuma;   0,1 mm ÷ 0,15 mm ≤ 5 % smilšu maisījuma;   0,15 mm ÷ 0,2 mm ≤ 25 % smilšu maisījuma;   0,2 mm ÷ 0,3 mm līdz 100 % smilšu maisījuma;   0,3 mm ÷ 0,4 mm līdz 100 % smilšu maisījuma;   0,4 mm ÷ 0,6 mm ≤ 65 % smilšu maisījuma;   0,6 mm ÷ 1,5 mm ≤ 4 % smilšu maisījuma.   Sastāvs   Silīcija smiltis;   māla procentuālais daudzums maisījumā: ≤ 2 %;   mitruma procents maisījumā: ≤ 0,5 %.	T	Valsts noteiktās vērtības attiecībā uz smilšu maisījumu paliks spēkā līdz brīdim, kad būs pieejamas saskaņotas testa specifikācijas (pašlaik tādu nav), lai pierādītu, ka dažādi smilšu maisījuma veidi ir droši pieņemami vilcienu detektēšanas sistēmām, kas darbojas Itālijā.
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.4. un 3.2.2.6. punkts:   Frekvenču diapazons: 82–86 Hz   Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1 125 mA (katrai ietekmētājai vienībai)   Izvērtēšanas metode: ātrā Furjē transformācija   Izvērtēšanas parametri: laika logs 1 s, Hanninga logs, 50 % pārklāšanās, vidēji 6 secīgos logos	T2	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem
4.2.2. Borta ETCS funkcionalitāte 4.2.3. Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte Lauka iekārtu ETCS 1. līmeņa lietojumam ar “infill” funkcionalitāti ir nepieciešams, lai borta iekārta būtu aprīkota ar atbilstošu “radio infill” datu radiopārraidi, ja drošības apsvērumu dēļ palaišanas ātrums ir iestatīts uz nulli.	P	Tas attiecas uz projektiem, par kuriem Eiropas Komisijai ticis paziņots līdz 2020. gada 30. jūnijam.

7.7.2.10.   Čehija+

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.4. un 3.2.2.6. punkts:   Frekvenču diapazons: 70,5–79,5 Hz   Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1 A   Izvērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri   Izvērtēšanas parametri: — frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi: — centrālās frekvences: 73, 75, 77 Hz (nepārtraukta josla) — 3 dB joslas platums: 5 Hz — Butterworth, 2*4. kārta — vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins: — integrācijas laiks: 0,5 s — laika daļēja pārklāšanās: min. 75 %   Frekvenču diapazons: 271,5–278,5 Hz   Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 0,5 A   Izvērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri   Izvērtēšanas parametri: — frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi: — centrālās frekvences: 274, 276 Hz (nepārtraukta josla) — 3 dB joslas platums: 5 Hz — Butterworth, 2*4. kārta — vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins: — integrācijas laiks: 0,5 s — laika daļēja pārklāšanās: min. 75 %	T	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs tik ilgi, kamēr tiek izmantotas EFCP tipa sliežu ceļa elektriskās ķēdes.

7.7.2.11.   Nīderlande

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.11. Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība 77. rinda, 3.2.2.6. punkts:   frekvenču diapazons: 65–85 Hz   (ATBEG robežvērtība)   Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 0,5 A   Izvērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri   Izvērtēšanas parametri: — frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi: — centrālā frekvence: 75 Hz — 3 dB joslas platums: 20 Hz — 20 dB joslas platums: 40 Hz — vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins — integrācijas laiks: 5 s — laika daļēja pārklāšanās: 80 % Pārejas fāzi, kas īsāka par 1 s un pārsniedz tikai ATBEG robežvērtību, bet nepārsniedz GRS robežvērtību, var ignorēt. Frekvenču diapazons: 65–85 Hz (GRS TC robežvērtība) Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1,7 A Izvērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri Izvērtēšanas parametri: — frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi: — centrālā frekvence: 75 Hz — 3 dB joslas platums: 20 Hz — 20 dB joslas platums: 40 Hz — vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins — integrācijas laiks: 1,8 s — laika daļēja pārklāšanās: 80 %	P	Piemērojams infrastruktūrai Piemērojams ritekļiem Šis īpašais gadījums ir vajadzīgs B klases sistēmas ATBEG kontekstā. Alternatīva demonstrācija, kuras rezultātā tiek pieņemta atbilstības prezumpcija, ir pieļaujama, ievērojot valsts noteikumus, kas attiecas uz šim nolūkam paziņoto atgriezes strāvu sliedēs.

7.7.2.12.   Īrija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.4. punkts: vilciena vadošajai asij nedrīkst izmantot smiltnīcu.	T	Šis īpašais gadījums ir saistīts ar IE B klases sistēmu un dažām vilcienu detektēšanas sistēmām, kurām nepieciešams, lai vilciena pirmajai asij būtu labs elektriskais kontakts ar sliežu ceļu.
4.2.13.1 GSM-R DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) 32. un 33. rinda: GSM-R lietotāja saskarnes (arī tastatūra un displeja iekārtas), kā arī visas pārējās GSM-R funkcijas atvieglo burtciparu izmantošanu vilciena kustības numuru ievadīšanai, kā definēts šim nolūkam paziņotajos valsts noteikumos.	T	Šī prasība papildina, bet neaizstāj citas SITS prasības vilciena kustības numuru pārvaldībai, lai visas jaunās iekārtas arī turpmāk būtu pilnībā saderīgas ar savstarpējas izmantojamības prasībām. Tādējādi kļūs iespējama pāreja uz vilciena numuriem tikai ciparu formātā, un tā ir paredzēta, tiklīdz visas vilcienu vadības sistēmas Īrijā būs aprīkotas darbam ar vilciena kustības numuriem tikai ciparu formātā.
4.2.12. ETCS DMI (vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un mašīnas saskarne) 6. rinda: ETCS DMI ir konfigurējama tā, lai papildus standarta rādījumam “km/h” (kilometri stundā) varētu rādīt ātrumu arī “mph” (jūdzes stundā). Konfigurācijas iespējas ir šādas: — turpmāk dotajā attēlā ātrumu rāda gan “km/h”, gan “mph”, kā norādītajā piemērā konfigurācijai 180 km/h: — ātrumu rāda tikai “km/h”.	T	Šī prasība papildina, bet neaizstāj citas SITS prasības mašīnista saskarnes pārvaldībai, lai visas jaunās iekārtas arī turpmāk būtu pilnībā saderīgas ar savstarpējas izmantojamības prasībām. Tādējādi būs iespējama pāreja uz ātruma izteikšanu tikai “km/h”, un tā ir paredzēta, tiklīdz Īrijas tīkls būs pilnībā aprīkots ar ETCS vai tiklīdz visas ātruma ierobežojuma zīmes gar dzelzceļa līnijām varēs nomainīt ar zīmēm, kas izteiktas “km/h” (t. i., visi esošie vilcieni būs nodrošināti ar spidometriem, kas uzrāda “km/h”).

7.7.2.13.   Bulgārija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas 77. rinda, 3.1.2.5. punkts: attālums bx (1. attēls) nepārsniedz 3 000  mm.	T	Piemērojams ritekļiem

7.7.2.14.   Austrija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.2. Borta ETCS funkcionalitāte 4.2.3. Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte Lauka iekārtu ETCS 1. līmeņa lietojumam ar “infill” funkcionalitāti ir nepieciešams, lai borta iekārta būtu aprīkota ar atbilstošu Euroloop“infill” datu radiopārraidi, ja drošības apsvērumu dēļ palaišanas ātrums ir iestatīts uz nulli.	T	Tas attiecas uz projektiem, par kuriem Eiropas Komisijai ticis paziņots līdz 2020. gada 30. jūnijam.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas   77. rinda, 3.1.7.1. punkts: Minimālā pieļaujamā asslodze neierobežotai izmantošanai tīklā ir 2,0 t zemās grīdas kravas vagoniem. Šis īpašais gadījums attiecas tikai uz zemās grīdas kravas vagoniem; tas negroza tehniskās prasības 77. rindā norādītajām vilcienu detektēšanas sistēmām un 7.2.8. punkta noteikumus attiecībā uz to ieviešanu.	T2	Piemēro zemās grīdas kravas vagoniem

---

(1)  Traucētas darbības režīmi ir darbības režīmi, kas paredzēti darbībai bojājumu gadījumā. Tie ir ņemti vērā, projektējot vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas.

(2)  Patlaban CCS SITS nav noteiktas nekādas savstarpējas izmantojamības prasības attiecībā uz centralizācijas sistēmām, pārbrauktuvēm un dažiem citiem CCS elementiem.

(3)  Šajā dokumentā termins ATO attiecas uz ERTMS/ATO specifikācijām, un ar to apzīmē vilciena automatizētās vadīšanas A klases sistēmu.

(4)  Dažos dokumentos, uz kuriem izdarīta atsauce šajā SITS, termins “ ERTMS ” (European Rail Traffic Management System – Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma) ir izmantots, lai norādītu uz sistēmu, kurā iekļauta gan ETCS, gan RMR un ATO sistēma, un “ ETCS ” sistēma ir norādīta kā “ ERTMS/ETCS ”.

(5)  Atsaucoties uz abām A klases sistēmām, tiek izmantots termins “ RMR sistēma”. Atsaucoties uz kādu konkrētu no šīm A klases sistēmām, tiek izmantoti termini “ GSM-R ” vai “ FRMCS ”.

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 (2013. gada 30. aprīlis) par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/545 (2018. gada 4. aprīlis), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).

(10)  Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 5. lpp.).

(11)  Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 321/2013 (2013. gada 13. marts) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.).

(12)  INF SITS ir Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp.).

(13)  ENE SITS ir Komisijas Regula (ES) Nr. 1301/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).

(14)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/665/ES (2011. gada 4. oktobris) par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.).

(15)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/777 (2019. gada 16. maijs) par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).

(16)  Pārbaude, vai savstarpējas izmantojamības komponents ir izmantots atbilstoši, ir daļa no vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu kopējās EK verificēšanas, kā paskaidrots 6.3.3. un 6.3.4. punktā.

(17)  Komisijas Lēmums 2010/713/ES (2010. gada 9. novembris) par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(19)  Tas ietver Aģentūras ESC/RSC tehniskajā dokumentā minētos dokumentus.

(20)  Šajā gadījumā pārejas vadības novērtēšanu veic atbilstoši valstu specifikācijām.

(21)  Tas ietver Aģentūras ESC/RSC tehniskajā dokumentā minētos dokumentus.

(22)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).

(23)  Saskaņā ar Aģentūras ieteikumu 2017/3 gadījumā, ja pēc izmaiņām nav nepieciešama jauna atļauja, piemērojamā SITS ir tā, kas izmantota sākotnējā sertifikācijā. Ja jauna atļauja ir nepieciešama, piemērojamā SITS ir jaunākā SITS.

(24)  Mērķa funkcionalitāte attiecas uz ETCS funkcionalitāti, kas ir tikusi izvērtēta apakšsistēmas EK sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi, ar kuriem labo kļūdas SITS, definē funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(25)  Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās struktūras apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā struktūra.

(26)  Mērķa funkcionalitāte attiecas uz mobilo sakaru funkcionalitāti, kas ir tikusi izvērtēta apakšsistēmas EK sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi un specifikāciju laidienos ietvertie kļūdu labojumi, ar kuriem labo kļūdas SITS, definē funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(27)  Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās struktūras apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā struktūra.

(28)  Mērķa funkcionalitāte attiecas uz ETCS funkcionalitāti, kas ir tikusi izvērtēta apakšsistēmas EK sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi un specifikāciju laidienos ietvertie kļūdu labojumi, ar kuriem labo kļūdas SITS, definē funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(29)  Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās struktūras apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā struktūra, kā aprakstīts Lēmumā 2010/713/ES.

(30)  Mērķa funkcionalitāte attiecas uz mobilo sakaru funkcionalitāti, kas ir tikusi izvērtēta apakšsistēmas EK sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi, ar kuriem labo kļūdas SITS, definē funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(31)  Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās struktūras apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā struktūra.

(32)  Borta iekārtu apakšsistēmas ar izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem vai neatklātiem trūkumiem netiek uzskatītas par atbilstīgām šim punktam.

(33)  Komisijas Lēmums 2007/756/EK (2007. gada 9. novembris), ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.).

(34)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1614 (2018. gada 25. oktobris), ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (OV L 268, 26.10.2018., 53. lpp.).

(35)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/779 (2019. gada 16. maijs), ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 139I, 27.5.2019., 360. lpp.).

(36)  Funkcionalitātes paplašināšana netiek uzskatīta par darbību, kas paredzēta ar drošību saistītas nepilnības mazināšanai.

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija) (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(38)  Obligātā borta ATO ieviešanas prasība nav saistīta ar tehnisko savietojamību, tomēr tā ir saistīta ar to, ka regulatīvā ziņā dalībvalstīm vai infrastruktūras pārvaldītājam nav jāizstrādā īpašs stimulēšanas mehānisms borta ATO ieviešanai ritekļos, kuros pirmo reizi tiek ieviesta ETCS.

(39)  Ja RINF vēl nav ieviesti atjauninājumi, kas ļauj paziņot par šīm izmaiņām, šādā nolūkā var izmantot tīkla pārskatu.

(40)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/6 (2017. gada 5. janvāris) attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (OV L 3, 6.1.2017., 6. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(42)  Šis grozījums ietver FRMCS borta iekārtu specifikāciju publicēšanu vai to lauka iekārtu inženiertehnisko un ekspluatācijas noteikumu publicēšanu, kas saistīti ar uzraudzīto manevru funkcionalitāti.

(43)  Ja tiek izmantots 1. specifikāciju kopums, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/919 7.4.2.3. punkta 3. apakšpunkta b) punktu, prasība joprojām ir piemērojama, lai nodrošinātu atbilstību 2. vai 3. specifikāciju kopumam laikposmā, kas nav ilgāks kā līdz 2023. gada 1. jūlijam.

(44)   RINF norādītās paziņoto sistēmas versiju izmaiņas tiek iekļautas tīkla pārskatā saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 27. pantu.

(45)  Ja RINF vēl nav ieviesti atjauninājumi, kas ļauj paziņot par šīm izmaiņām, šādā nolūkā var izmantot tīkla pārskatu.

(46)  Ja RINF vēl nav ieviesti atjauninājumi, kas ļauj paziņot par šīm izmaiņām, šādā nolūkā var izmantot tīkla pārskatu.

(47)  Pilnīga valsts īstenošanas plāna veidne ir iekļauta H papildinājumā.

(48)   “LU VDI” ir Luksemburgas valsts drošības iestāde: Administration des Chemins de Fer (ACF), www.railinfra.lu (tīmekļvietne).

(49)  Iepriekšējās SITS redakcijās šis tika saukts par A pielikumu. Dažos Table A–2 norādītajos dokumentos atsauces uz CCS SITS A pielikumu lasāmas kā atsauces uz CCS SITS A papildinājumu.

(50)   OV C 282, 10.8.2018., 6. lpp.

(51)   OV L 95, 30.3.2020., 1. lpp.

(52)  

Piezīme.

Ja dalībvalsts ir vienojusies ar ieinteresētajām personām par jaunās ETCS sistēmas versijas 3.0 ieviešanu (sk. 7.4.4. punktu), IP paziņo datumus, kad ETCS borta sistēmas versija 3.0 kļūst par obligātu prasību borta iekārtām saskaņā ar 7.4.1.3. punktu. Visi ritekļi, kas tiek izmantoti uz attiecīgajām līnijām, ir jāaprīko ar ETCS borta sistēmas versiju 3.0.

(53)  Tas attiecas uz CCS SITS jauno oficiālo laidienu ar pilnām FRMCS un DAC gatavības specifikācijām.

(54)  

Piezīme.

Ja dalībvalsts ir vienojusies ar ieinteresētajām personām par FRMCS ieviešanu (sk. 7.4.4. punktu), IP paziņo datumus, kad FRMCS borta sistēma kļūst par obligātu prasību borta iekārtām saskaņā ar 7.3.1. punktu. Visi ritekļi, ko izmanto uz attiecīgajām līnijām, ir jāaprīko ar FRMCS borta sistēmu.

(55)  Posmu definīcijas norādītas 7.2.4.1.1. punktā.

(56)  Posmu definīcijas norādītas 7.2.4.1.1. punktā.

(57)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(58)  Apakšsistēmas apraksts nodrošina tās unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(59)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(60)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(61)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(62)  Savstarpējas izmantojamības komponenta apraksts nodrošina tā unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(63)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(64)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(65)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(66)  Apakšsistēmas apraksts nodrošina tās unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(67)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(68)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(69)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(70)  Savstarpējas izmantojamības komponenta apraksts nodrošina tā unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(71)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(72)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(73)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(74)  Apakšsistēmas apraksts nodrošina tās unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(75)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(76)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(77)  Informācija kvadrātiekavās [ ] sniegta, lai palīdzētu lietotājam pareizi un pilnīgi aizpildīt veidni.

(78)  Savstarpējas izmantojamības komponenta apraksts nodrošina tā unikālu identifikāciju un izsekojamību.

(79)  Ja ir atsauce uz izmantošanas nosacījumu un citu ierobežojumu sarakstu, šāds saraksts ir pieejams atļaujas piešķīrējai struktūrai.

(80)  Jāizmanto CCS SITS D papildinājumā iekļautā ierobežojumu un papildu funkcionalitātes veidne.

(81)  Iepriekšējās SITS redakcijās šis tika saukts par G pielikumu. Atsauces uz CCS SITS G pielikumu lasāmas kā atsauces uz CCS SITS F papildinājumu.