1.   Lai pārbaudītu norādītā kaitīgā organisma klātbūtni, kompetentās iestādes veic ikgadējus ar riska analīzi pamatotus saimniekaugu apsekojumus tajos valsts teritorijas apgabalos, par kuriem nav zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tur būtu sastopams.

Minēto apsekojumu plāns un paraugu ņemšanas shēma ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajā dalībvalstī ar pietiekamu ticamību konstatēt neliela skaita invadētu augu klātbūtni. Apsekojumu pamatā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) Vispārējās pamatnostādnes par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem.

2.   Apsekojumus veic:

3.   Apsekojumos veicamās darbības:

Līdzās vizuālajām pārbaudēm nepieciešamības gadījumā var izmantot arī īpaši apmācītus meklētājsuņus.

1.   Papildus Regulas (ES) 2016/2031 25. pantā noteiktajiem pienākumiem katra dalībvalsts izveido ārkārtas situāciju plānu, izklāstot tajā darbības, kas jāveic šīs valsts teritorijā attiecībā uz:

2.   Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus attiecīgi atjaunina katru gadu līdz 31. decembrim.

1.   Ja ir oficiāli apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju, kurā ietilpst:

2.   Norobežotās teritorijas noteikšanu pamato ar zinātniskiem principiem, norādītā kaitīgā organisma bioloģiju, invāzijas gadījumu īpatsvaru, saimniekaugu izplatības īpatnībām attiecīgajā teritorijā un pierādījumiem par norādītā kaitīgā organisma ieviešanos.

3.   Lai īstenotu 8. pantā minētos izskaušanas pasākumus un gadījumos, kad kompetentā iestāde ir secinājusi, ka norādītā kaitīgā organisma izskaušana ir iespējama, ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, piemēram, tā apmēru un vietu, invāzijas gadījumu īpatsvaru un saimniekaugu skaitu un izplatību, buferzonas platumu var samazināt, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1 km.

4.   Lai īstenotu 9. pantā minētos izplatības ierobežošanas pasākumus, buferzonas platumam ir jābūt vismaz 4 km.

Ņemot vērā uzliesmojuma apstākļus, piemēram, tā apmēru un vietu, invāzijas gadījumu īpatsvaru un saimniekaugu skaitu un izplatību, buferzonas platumu var samazināt, taču tas nedrīkst būt mazāks par 2 km.

5.   Ja izplatības ierobežošanai norobežotas teritorijas buferzonā ir oficiāli apstiprināta norādītā kaitīgā organisma klātbūtne, piemēro Regulas (ES) 2016/2031 17. un 18. pantu.

1.   Atkāpjoties no 5. panta, kompetentās iestādes var nolemt, ka nav nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Ja kompetentā iestāde izmanto 1. punktā minēto atkāpi, tā:

1.   Norobežojumu var atcelt, ja 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētie apsekojumi liecina, ka norādītais kaitīgais organisms norobežotajā teritorijā nav konstatēts vismaz vienu norādītā kaitīgā organisma dzīves ciklu un vēl vienu gadu, kopumā vismaz četrus gadus pēc kārtas.

Pirmās daļas piemērošanā norādītā kaitīgā organisma precīzais dzīves cikla garums ir atkarīgs no pierādījumiem, kuri ir pieejami par attiecīgo apgabalu vai līdzīgu klimatisko zonu.

2.   Norobežojumu var atcelt arī tad, ja ir izpildīti 6. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

1.   Izskaušanai norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic šādus pasākumus:

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu – ja nav iespējams izņemt dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes, tās sasmalcina līdz vismaz 40 cm zem zemes virsmas vai nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem.

Šā panta 1. punkta h) apakšpunktā minētos apsekojumus veic intensīvāk nekā 3. pantā minētos apsekojumus.

Apsekojumus buferzonā veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt 1 % invadēto augu klātbūtnes īpatsvara.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde secina, ka izciršana nav atbilstoša ierobežotam atsevišķu augu skaitam to īpašās sociālās, kultūras vai vidiskās vērtības dēļ, šiem atsevišķajiem augiem veic ikmēneša individuālas pārbaudes attiecībā uz invāzijas pazīmēm un īsteno izciršanai alternatīvus pasākumus, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, novēršot jebkādu iespēju norādītajam kaitīgajam organismam no šiem augiem izplatīties tālāk.

Šādu secinājumu pamatojumu un no tiem izrietošos pasākumus paziņo Komisijai saskaņā ar 13. pantu iesniedzamajā ziņojumā.

1.   Ja 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto apsekojumu rezultāti liecina par norādītā kaitīgā organisma klātbūtni apgabalā ilgāk par četriem gadiem pēc kārtas un ir pierādījumi tam, ka norādīto kaitīgo organismu vairs nav iespējams izskaust, kompetentās iestādes var īstenotos pasākumus samazināt, veicot tikai norādītā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanu.

Izplatības ierobežošanai norobežotajās teritorijās kompetentās iestādes veic šādus pasākumus:

Attiecībā uz otrās daļas a) apakšpunktu – ja nav iespējams izņemt dziļi iesakņojušos celmus un virspusējas saknes, tās sasmalcina līdz vismaz 40 cm zem zemes virsmas vai nosedz ar materiālu, kas ir drošs pret kukaiņiem.

Otrās daļas f) apakšpunktā minētos apsekojumus veic intensīvāk nekā 3. pantā minētos apsekojumus.

Šos apsekojumus veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt 1 % invadētu augu klātbūtnes īpatsvaru.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katru izplatības ierobežošanai norobežoto teritoriju, ko plānots izveidot vai mainīt.

1.   Norādītos augus, kuru izcelsme ir saskaņā ar 5. pantu izveidotajās norobežotajās teritorijās, drīkst izvest no norobežotās teritorijas un no invadētās zonas pārvietot uz buferzonu tikai tad, ja tiem ir līdzi dota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 78.–95. pantu sagatavota un izdota augu pase un ja tie ir audzēti vismaz divus gadus pirms pārvietošanas vai – gadījumā, ja augi ir jaunāki par diviem gadiem, – tie visu līdzšinējo dzīves ciklu ir atradušies audzēšanas vietā, kura atbilst šādām prasībām:

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārbaužu ietvaros veic mērķtiecīgu destruktīvu paraugu ņemšanu no augu saknēm un stumbriem. Pārbaudē izmantotais paraugs ir tik liels, lai ar 99 % ticamību varētu konstatēt vismaz 1 % invāzijas gadījumu īpatsvaru.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto mērķtiecīgo destruktīvo paraugu ņemšanu veic II pielikumā dotajā tabulā noteiktajā apmērā.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētos apsekojumus veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt 1 % invadēto augu klātbūtnes īpatsvaru.

Uz pirmajā daļā noteiktajām prasībām atbilstošās audzēšanas vietās audzētiem potcelmiem var būt uzpotēti potzari, kas nav audzēti pirmajā daļā minētajos apstākļos, taču to diametrs resnākajā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

2.   Norādītos augus, kuru izcelsmes vieta nav norobežotajās teritorijās, bet kuri šādās teritorijās ir ievesti kādā audzēšanas vietā, pa Savienības teritoriju var pārvietot ar nosacījumu, ka šī audzēšanas vieta atbilst 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā norādītajām prasībām, un tikai tad, ja tiem ir dota līdzi 1. punktā minētā augu pase.

3.   Norādītos augus, kas importēti no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās ir sastopams norādītais kaitīgais organisms, saskaņā ar VI nodaļu drīkst pārvietot pa Savienības teritoriju tikai tad, ja tiem ir dota līdzi 1. punktā minētā augu pase.

1.   Norādītajiem augiem, kuru izcelsme ir trešās valstis, par kurām zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajās ir sastopams, līdzi jābūt fitosanitārajam sertifikātam, kura sadaļā “Papildu deklarācija” norādīts kāds no šiem apstākļiem:

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētās no kaitīgajiem organismiem brīvās teritorijas nosaukumu sertifikātā norāda sadaļā “Izcelsmes vieta”.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētos apsekojumus veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar pietiekamu ticamību noteikt zemu invadēto augu klātbūtnes īpatsvaru.

Pirmās daļas b) apakšpunkta iv) punkta otrajā ievilkumā minētos apsekojumus veic atbilstoši Iestādes Vispārējām pamatnostādnēm par statistiski pamatotiem un uz risku balstītiem apsekojumiem attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem, un izmantotais apsekojuma plāns un paraugu ņemšanas shēma spēj ar vismaz 95 % ticamību noteikt 1 % invadētu augu klātbūtnes īpatsvaru. Ja tiek konstatētas norādītā kaitīgā organisma klātbūtnes pazīmes, nekavējoties tiek veikti izskaušanas pasākumi, lai atbrīvotu buferzonu no kaitīgā organisma.

Pirmās daļas b) apakšpunkta v) punktā minētajā pārbaudē izmantotais paraugs ir tik liels, lai ar 99 % ticamību varētu konstatēt vismaz 1 % invāzijas gadījumu īpatsvaru.

2.   Saskaņā ar 1. punkta noteikumiem Savienības teritorijā ievestos norādītos augus pārbauda ievešanas vietā vai apstiprinātos pārbaudes punktos.

Izmantotās pārbaudes metodes nodrošina visu iespējamo norādītā kaitīgā organisma klātbūtnes pazīmju konstatēšanu, īpaši uz augu saknēm un stumbriem, ietverot arī mērķtiecīgu destruktīvu paraugu ņemšanu. Pārbaudē izmantotais paraugs ir tik liels, lai ar 99 % ticamību varētu konstatēt vismaz 1 % invāzijas gadījumu īpatsvaru, atbilstoši ISPM Nr. 31 (10).

3.   Šajā pantā minēto mērķtiecīgo destruktīvo paraugu ņemšanu veic II pielikumā dotajā tabulā noteiktajā apmērā.