EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32017R0592

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/592 (2016. gada 1. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2016/7643

OV L 87, 31.3.2017., 492./499. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 08/11/2021; Atcelts ar 32021R1833

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/592/oj

31.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/492


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/592

(2016. gada 1. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (1) un jo īpaši tās 2. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Novērtējums par to, vai personas, veicot darījumus savā vārdā vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem Savienībā papildus to pamatdarbībai, būtu jāveic grupas līmenī. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 2. panta 11. punktu uzskata, ka grupa ietver mātesuzņēmumu un visus tā meitasuzņēmumus un ietver struktūras, kuras ir reģistrētas Savienībā un trešajās valstīs, neatkarīgi no tā, vai grupas galvenā mītne atrodas Savienībā vai ārpus tās.

(2)

Novērtējums būtu jāveic divu testu veidā, kur abi no tiem ir balstīti uz attiecīgās grupas personu tirdzniecības darbībām, un būtu jāaprēķina, balstoties uz aktīvu klasi. Pirmajam testam vajadzētu noteikt, vai attiecīgās grupas personas ir apjomīgi dalībnieki salīdzinājumā ar finanšu tirgus apjomu konkrētajā aktīvu klasē, un līdz ar to būtu jāpieprasa, lai grupa iegūst atļauju darboties ieguldījumu brokeru sabiedrības statusā. Otrajā testā būtu jānosaka, vai attiecīgās grupas personas, veicot darījumus savā vārdā vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem tik lielā mērā salīdzinājumā ar grupas pamatdarbību, ka minētās darbības nevar uzskatīt par papilddarbībām grupas līmenī, un tādējādi attiecīgajām personām būtu jāpieprasa, lai tās iegūtu atļauju darboties ieguldījumu brokeru sabiedrības statusā.

(3)

Pirmais tests salīdzina personas tirdzniecības darbības apjomu ar vispārējo tirdzniecības darbību Savienībā, balstoties uz aktīvu klasi, lai noteiktu attiecīgās personas tirgus daļu. Tirdzniecības darbības lielums būtu jānosaka, no vispārējā tirdzniecības darbību apjoma, ko veic attiecīgā persona, atņemot to darījumu apjoma summu, kas veikti grupas iekšējās likviditātes vai riska pārvaldības nolūkos, kas ir objektīvi izmērāma tādu risku samazināšana, kuri tieši attiecas uz komerciālo vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību vai pienākumu izpildi nolūkā nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā (priekšrocību ieguvušie darījumi).

(4)

Tirdzniecības darbības apjoms būtu jānosaka pēc to līgumu bruto nosacītās vērtības, kas noslēgti par preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz iepriekšējo trīs gadu periodu slīdošo vidējo rādītāju. Vispārējais tirgus apjoms būtu jānosaka, pamatojoties uz tirdzniecības darbību, kas veikta Savienībā, salīdzinājumā ar katru aktīvu klasi, kurai vēlas piemērot atbrīvojumu, tostarp līgumiem, kas tiek tirgoti Savienības tirdzniecības vietās un ārpus tām.

(5)

Tā kā preču tirgi būtiski atšķiras pēc apjoma, tirgus dalībnieku skaita, likviditātes līmeņa un citām īpašībām, atšķirīgām aktīvu klasēm piemēro atšķirīgas robežvērtības attiecībā uz testu par tirdzniecības darbības apjomu.

(6)

Otrais tests nodrošina divas metodes, lai noteiktu tirdzniecības darbības apjomu nolūkā to salīdzināt ar grupas veiktās pamatdarbības apjomu. Minētajam testam ir divi veidi, lai labāk atspoguļotu to personu pamatā esošās darbības, kuras vēlas izmantot atbrīvojumu, vienlaikus samazinot regulatīvo slogu un testa īstenošanas sarežģītību. Kapitāla tests ir paredzēts kā alternatīva tirdzniecības testam, lai ņemtu vērā ļoti viendabīgu grupu ekonomisko realitāti, kurām ir jāveic novērtējums par to, vai to tirdzniecība ir papilddarbība to pamatdarbībai, tostarp grupām, kas veic būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, veidojot infrastruktūras, transporta un ražošanas iekārtas, kā arī ieguldījumus, kurus nevar viegli nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tā kā otrā testa abi veidi atbilst dažādu grupu atšķirīgām pamatā esošajām realitātēm, abi testi ir vienlīdz piemērotas metodes, lai noteiktu, vai tirdzniecības darbība ir papilddarbība konkrētas grupas pamatdarbībai.

(7)

Tirdzniecības darbības apjomu, kas izmantots saskaņā ar otrā testa pirmo metodi, izmanto kā aplēsto vērtību komercdarbībai, kurā persona vai grupa iesaistās kā savā pamatdarbībā. Personām šīs aplēstās vērtības piemērošanai vajadzētu būt vieglai un rentablai, jo tajā izmantoti dati, ko jau ir nepieciešams apkopot pirmajam testam, vienlaikus nosakot nozīmīgu testu.

(8)

Šī aplēstā vērtība ir piemērota, ja tiek uzskatīts, ka racionāla struktūra, kas nevēlas uzņemties risku, piemēram, preču vai emisijas kvotu ražotājs, pārstrādātājs vai patērētājs ierobežo risku attiecībā uz tā pamatdarbības komercdarbības apjomu ar preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līdzvērtīgu apjomu. Tādēļ visu tās tirdzniecības darījumu apjoms ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas izmērīts pamatā esošā instrumenta bruto nosacītajā vērtībā, ir piemērota aplēstā vērtība attiecībā uz grupas pamatdarbības apjomu. Tā kā grupas, kuru pamatdarbības veidi nav saistīti ar precēm vai emisijas kvotām, neizmantotu preču vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentos kā riska mazināšanas instrumentu, to tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem nevarētu uzskatīt par riska ierobežošanu.

(9)

Tomēr preču atvasināto instrumentu vērtību, ko izmanto kā riska mazināšanas instrumentu, nevar uzskatīt par ideālu aplēsto vērtību attiecībā uz visām komerciālajām darbībām, ko persona vai grupa veic kā savu pamatdarbību, jo tajā, iespējams, nav ņemti vērā citi ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas nav saistīti ar atvasināto instrumentu tirgiem. Lai izlabotu iespējamo nesakritību starp grupas tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem un tā pamatdarbības faktisko apjomu attiecībā jo īpaši uz mazām grupām, otrā testa pirmajai metodei būtu jāietver atbalsta mehānisms, kas atzīst, ka tirdzniecības darbībai, ko veic personas grupā, nevajadzētu arī pārsniegt konkrētu procentuālo lielumu no jebkurām robežvērtībām, kas noteiktas pirmajā testā katrai attiecīgajai aktīvu klasei, lai to uzskatītu par papilddarbību. Jo augstāks spekulatīvās darbības procentuālais lielums visos tirdzniecības darījumos grupā, jo zemāka robežvērtība ir noteikta saskaņā ar pirmo testu.

(10)

Atbalsta mehānisms, kas balstīts uz grupu, kura nepārsniedz konkrētu procentuālo lielumu jebkurā no robežvērtībām, kas noteiktas pirmajā testā katrai attiecīgajai aktīvu klasei, ir jo īpaši svarīgs ļoti mazām grupām ar nenozīmīgu vispārējo ietekmi attiecīgajā preču atvasināto instrumentu tirdzniecībā. No vienas puses, minētajām grupām var pieprasīt veikt to tirdzniecības darbību dārgu analīzi, lai noteiktu, vai tirdzniecība mazina risku vai ne, neatkarīgi no tā, vai rezultātā tiek secināts, ka tirdzniecības darbībai ir papilddarbības raksturs. No otras puses, minētajām grupām parasti nav resursu, lai iesaistītos kapitāla testā, kas ir alternatīva testam, kura pamatā ir tirdzniecība. Lai novērstu nesamērīgu slogu minētajām grupām, ir lietderīgi, ka grupas, kuru tirdzniecības darbība katrai attiecīgajai aktīvu klasei veido mazāk nekā vienu piekto daļu no pirmajā testā noteiktās robežvērtības, uzskata par tādām, kas veic tirdzniecību kā to pamatdarbības papilddarbību. Tomēr otrā testa pirmā metode var nepietiekami izmērīt to personu pamatdarbību, kas ir veikušas būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, veidojot infrastruktūras, transporta un ražošanas iekārtas. Tā arī neatzīst ieguldījumus, kurus nevar nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tādēļ ir nepieciešams, lai otrajā testā tiktu ietverta otra metode, kas izmanto uz kapitālu balstītu parametru, lai izmērītu, ka minētā tirdzniecības darbība ir grupas pamatdarbības papilddarbība.

(11)

Otrā testa otrā metode izmanto aplēsto kapitālu, ko nefinanšu grupai būtu pieprasīts turēt, lai nodrošinātos pret tirgus risku, kurš piemīt tās pozīcijās un rodas no tirdzniecības ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, kas nav pozīcijas, kuras rodas no priekšrocību ieguvušajiem darījumiem, kā aplēsto vērtību to papilddarbību apjomam, kuras veikušas personas grupā. Bāzeles komitejas aizbildnībā izstrādātā sistēma, kas Savienībā īstenota ar Kapitāla prasību direktīvu, tiek izmantota, lai pozīcijām piemērotu proporcionālu nosacīto kapitāla svērumu. Šīs sistēmas ietvaros preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju nosaka, veicot ieskaitu garajām un īsajām pozīcijām preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu īpašā līguma veidā, piemēram, regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums, iespējas līgums, regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai garantijas līgumi. Nosakot neto pozīciju, ieskaitam jānotiek neatkarīgi no tā, kur līgums tiek tirgots, līguma darījumu partnera vai tā termiņa. No otras puses, attiecīgajā preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līgumā bruto pozīcija būtu jāaprēķina, pieskaitot tādu līgumu neto pozīcijas, kas attiecas uz konkrētu preci, emisijas kvotu vai tās atvasināto instrumentu. Šajā saistībā konkrēta preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līguma neto pozīcijām būtu jāveic to savstarpējs ieskaits.

(12)

Saskaņā ar otrā testa otro metodi grupas aplēstā kapitāla apjomu pēc tam salīdzina ar tās pašas grupas ieguldītā kapitāla faktisko apjomu, kam būtu jāatspoguļo tās pamatdarbības apjoms. Ieguldītais kapitāls ir aprēķināts, balstoties uz grupas kopējiem aktīviem, no kuriem atņemts tās pašreizējais parāds. Pašreizējam parādam būtu jāietver parāds, kas ir jānomaksā divpadsmit mēnešu laikā.

(13)

Papilddarbības testu mērķis ir pārbaudīt, vai personām grupā, kurām nav piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, būtu jāpiesakās atļaujai saistībā ar to darbību relatīvo vai absolūto apjomu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem. Tādējādi papilddarbības testi nosaka darījumu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem apjomu, ko personas grupā var veikt bez Direktīvas 2014/65/ES noteiktās atļaujas, jo minētās darbības ir grupas pamatdarbības papilddarbības. Tādēļ ir lietderīgi aprēķināt grupas papilddarbību apjomu, izmantojot kritērijus, kas izslēdz to grupas dalībnieku veiktās darbības, kuriem ir atļaujas saskaņā ar minēto direktīvu, lai noteiktu patieso papilddarbību apjomu, ko veic grupas locekļi, kam nav piešķirta šāda atļauja.

(14)

Lai ļautu tirgus dalībniekiem plānot un veikt savu darījumdarbību pārdomātā veidā un ņemtu vērā darbības sezonālās tendences, to testu aprēķināšanas pamatā, ar ko nosaka, vai darbību uzskata par pamatdarbības papilddarbību, vajadzētu būt trīs gadu periodam. Līdz ar to struktūrām katru gadu būtu jāveic novērtējums par to, vai tās pārkāpj vienu no divām robežvērtībām, regulāri aprēķinot trīs gadu vienkāršo vidējo rādītāju, lai spētu iesniegt savu gada paziņojumu kompetentajai iestādei. Šim pienākumam nevajadzētu skart kompetentās iestādes tiesības jebkurā laikā pieprasīt ziņojumu no personas par pamatojumu, uz kuru balstoties attiecīgā persona saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punktu uzskata savu darbību par pamatdarbības papilddarbību.

(15)

Darījumi, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina risku attiecībā uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, un grupas iekšējie darījumi būtu savā ziņā jāuzskata par atbilstīgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 648/2012 (3). Tomēr attiecībā uz darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (4) attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, ko netirgo regulētajos tirgos, savukārt Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkts attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietās. Tādēļ šajā regulā būtu arī jāņem vērā atvasinātie instrumenti, ko tirgo regulētos tirgos, attiecībā uz darījumiem, kurus uzskata par objektīvi izmērāmiem kā darījumus, kas mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komerciālo vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

(16)

Atsevišķos gadījumos var nebūt iespējams nodrošināties pret komerciālo risku, izmantojot tieši saistītu preču atvasināto instrumentu līgumu: līgums ar tieši tādu pašu bāzes aktīvu un norēķinu datumu kā sedzamais risks. Šādā gadījumā attiecīgā persona drīkst īstenot aplēstā riska ierobežošanu, riska darījuma segšanai izmantojot cieši saistītu instrumentu, piemēram, instrumentu ar atšķirīgu, bet no ekonomiskās darbības viedokļa ļoti tuvu bāzes aktīvu. Turklāt tās personas, kuras noslēdz preču atvasināto instrumentu līgumus, var izmantot makro līmeņa vai portfeļa riska ierobežošanu, lai ierobežotu risku attiecībā uz saviem vispārējiem riskiem vai grupas vispārējiem riskiem. Minētie makro līmeņa, portfeļa vai aplēstā riska ierobežošanas preču atvasinātie instrumenti var veidot riska ierobežošanu šīs regulas nolūkā.

(17)

Ja persona, kas piemēro papilddarbības testu, izmanto portfeļa vai makro līmeņa riska ierobežošanu, var nebūt iespējams noteikt tiešu saikni starp konkrētu darījumu ar preču atvasināto instrumentu un konkrētu risku, kas tieši saistīts ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, kas veiktas, lai pret to nodrošinātos. Riski, kas ir tieši saistīti ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, var būt sarežģīti, piemēram, vairāki ģeogrāfiskie tirgi, vairāki produkti, termiņi vai struktūras. Preču atvasināto instrumentu līgumu portfeļa pamatā, kas noslēgti, lai mazinātu minētos riskus, var būt sarežģītas riska pārvaldības sistēmas. Šādos gadījumos riska pārvaldības sistēmām būtu jānovērš tas, ka ar riska neierobežošanu saistīti darījumi tiek klasificēti kā riska ierobežošanas darījumi, un jānodrošina pietiekami nodalīts viedoklis par riska ierobežošanas portfeli, lai spekulatīvie elementi tiktu apzināti un ņemti vērā robežvērtībās. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina riskus, kuri ir saistīti ar komercdarbību, tikai pamatojoties uz to, ka tās veido daļu no riskus samazinošā portfeļa kopumā.

(18)

Risks var rasties laika gaitā, un, lai pielāgotos riska attīstībai, preču vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentus, kas sākotnēji veikti, lai samazinātu risku saistībā ar komerciālo darbību, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus. Tādējādi riska ierobežošanu var panākt, kombinējot preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus, tostarp kompensējot preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko izbeidz tos preču atvasināto instrumentu līgumus, kas vairs nav saistīti ar komercrisku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, iekļaujot preču vai emisijas kvotu atvasinātā instrumenta pozīcijā, lai samazinātu risku, vēlāk nebūtu jāizraisa minētās pozīcijas kā nepriviliģēta darījuma ab initio pārvērtēšana.

(19)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(20)

EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(21)

Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, tiek piemēroti no viena un tā paša datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Robežvērtību piemērošana

Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto personu darbības tiek uzskatītas par grupas pamatdarbības papilddarbībām, ja minētās darbības atbilst 2. pantā izklāstītajiem noteikumiem un veido darbību mazākumu grupas līmenī saskaņā ar 3. pantu.

2. pants

Vispārējā tirgus robežvērtība

1.   1. pantā ietverto darbību apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu un izdalīts ar vispārējo tirgus tirdzniecības darbību, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, katrā no turpmākajām aktīvu klasēm veido mazākas vērtības par turpmāk norādītajām:

a)

4 % attiecībā uz metālu atvasinātajiem instrumentiem;

b)

3 % attiecībā uz naftas un naftas produktu atvasinātajiem instrumentiem;

c)

10 % attiecībā uz akmeņogļu atvasinātajiem instrumentiem;

d)

3 % attiecībā uz dabasgāzes atvasinātajiem instrumentiem;

e)

6 % attiecībā uz elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem;

f)

4 % attiecībā uz lauksaimniecības produktu atvasinātajiem instrumentiem;

g)

15 % attiecībā uz citu preču atvasinātajiem instrumentiem, tostarp kravu un precēm, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā;

h)

20 % attiecībā uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem.

2.   1. pantā minēto darbību apjomu, ko Savienībā veikusi persona grupas līmenī katrā no 1. punktā minētajām aktīvu klasēm, aprēķina, apkopojot visu to līgumu bruto nosacīto vērtību attiecīgajā aktīvu klasē, kuriem attiecīgā persona ir darījuma puse.

Pirmajā daļā minētajā apkopošanā neietver līgumus, kas izriet no darījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta piektās daļas a), b) un c) punktos, vai līgumus, kuros konkrētā persona attiecīgajā grupā, kas jebkurā no līgumiem ir darījuma puse, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (6).

3.   Vispārējo tirgus tirdzniecības darbību apjomu katrā no šā panta 1. punktā minētajām aktīvu klasēm aprēķina, apkopojot visu to līgumu bruto nosacīto vērtību, kas netiek tirgoti tirdzniecības vietā attiecīgo aktīvu klasē, kuriem jebkura persona, kas atrodas Savienībā, ir darījuma puse, un jebkuru citu līgumu bruto nosacīto vērtību attiecīgajā aktīvu klasē, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kura atrodas Savienībā 4. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā gada pārskata periodā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētās apkopotās vērtības denominē euro valūtā.

3. pants

Pamatdarbības robežvērtība

1.   Uzskata, ka 1. pantā minētās darbības veido darbību mazākumu grupas līmenī, ja tās atbilst kādam no turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)

minēto darbību apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, neveido vairāk kā 10 % no grupas tirdzniecības darbības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu;

b)

aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu minētās darbības, aprēķināts saskaņā ar 5. līdz 7. punktu, neveido vairāk kā 10 % no ieguldītā kapitāla grupas līmenī, lai veiktu pamatdarbību, kas aprēķināta saskaņā ar 9. pantu.

2.   1. panta a) apakšpunktam piemēro šādas atkāpes:

a)

ja 1. pantā minētās darbības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, veido vairāk nekā 10 %, bet mazāk nekā 50 % no grupas tirdzniecības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, uzskata, ka papilddarbības veido darbību mazākumu grupas līmenī tikai tad, ja katras aktīvu klases tirdzniecības darbību apjoms, kas minēts 2. panta 1. punktā, veido mazāk kā 50 % no 2. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības katrai attiecīgajai aktīvu klasei;

b)

ja tirdzniecības darbības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, ir līdzvērtīgas vai pārsniedz 50 % no grupas tirdzniecības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, uzskata, ka papilddarbības veido darbību mazākumu grupas līmenī tikai tad, ja katras aktīvu klases tirdzniecības darbību apjoms, kas minēts 2. panta 1. punktā, veido mazāk nekā 20 % no 2. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības katrai attiecīgajai aktīvu klasei.

3.   Šīs regulas 1. pantā minēto darbību apjomu, ko veic persona attiecīgajā grupā, aprēķina, apkopojot darbību apjomu, ko veikusi attiecīgā persona attiecībā uz visām 2. panta 1. punktā minētajām aktīvu klasēm saskaņā ar tiem pašiem aprēķināšanas kritērijiem, kas minēti 2. panta 2. punktā.

Grupas tirdzniecības darbību kopapjomu aprēķina, apkopojot visu līgumu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem bruto nosacīto vērtību, kuros attiecīgās grupas personas ir darījuma puses.

4.   Šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētais apkopojums neietver līgumus, ja persona attiecīgajā grupā, kas ir jebkura minēto līgumu darījumu puse, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES.

5.   Aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu 1. pantā minētās darbības, ir šādu elementu summa:

a)

15 % no katras neto pozīcijas, garās vai īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem;

b)

3 % no bruto pozīcijas, garās un īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem.

6.   Šā panta 5. punkta a) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju nosaka, veicot garo un īso pozīciju ieskaitu:

a)

katrā preču atvasināto instrumentu līguma veidā ar īpašu preci kā bāzes aktīvu, lai aprēķinātu neto pozīciju katram līguma veidam ar attiecīgo preci kā bāzes aktīvu;

b)

emisijas kvotu līgumā, lai aprēķinātu neto pozīciju minētajā emisiju kvotu līgumā; vai

c)

katrā emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidā, lai aprēķinātu neto pozīciju katram emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidam.

Šā panta 5. punkta a) apakšpunkta nolūkā dažādos līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām var veikt savstarpēju ieskaitu.

7.   Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu bruto pozīciju nosaka, aprēķinot neto pozīciju absolūtās vērtības katram līguma veidam ar konkrētu preci kā bāzes aktīvu, katram emisijas kvotas līgumam vai katram līgumam ar īpašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu.

Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām nevar veikt savstarpēju ieskaitu.

8.   Aplēstā kapitāla aprēķinā neietver pozīcijas, kas izriet no darījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta 5. apakšpunkta a), b) un c) punktā.

9.   Kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu grupas pamatdarbību, ir grupas kopējo aktīvu summa, no kuras atņemts īstermiņa parāds, kā noteikts grupas konsolidētajos finanšu pārskatos attiecīgā gada aprēķina perioda beigās. Šī punkta pirmā teikuma nolūkā īstermiņa parāds ir parāds, kura termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem.

10.   Vērtības, kas izriet no šajā pantā minētajiem aprēķiniem, ir denominētas euro valūtā.

4. pants

Aprēķināšanas procedūra

1.   Šīs regulas 2. un 3. pantā minēto tirdzniecības darbību un kapitāla apjoma aprēķina pamatā ir ikdienas tirdzniecības darbību vienkāršais vidējais rādītājs vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, pirmajos trīs gada aprēķina periodos, kas ir pirms aprēķināšanas dienas. Aprēķinus veic katru gadu tā kalendārā gada pirmajā ceturksnī, kas seko gada aprēķina periodam.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā gada aprēķina periods ir periods, kas sākas konkrētā gada 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā tirdzniecības darbību apjoma vai tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanā 2018. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2015. gada 1. janvārī, 2016. gada 1. janvārī un 2017. gada 1. janvārī, un aprēķināšanā 2019. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2016. gada 1. janvārī, 2017. gada 1. janvārī un 2018. gada 1. janvārī.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, atsauces periods ikdienas tirdzniecības darbību vai šādām tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanai ietver tikai nesenāko gada aprēķina periodu, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, samazinās par vairāk nekā 10 %, jaunāko no trīs iepriekšējiem gada aprēķinu periodiem salīdzinot ar nesenāko gada aprēķina periodu; kā arī

b)

ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, jaunākajā no trīs gada aprēķina periodiem ir zemāks nekā divos iepriekšējos aprēķina periodos.

5. pants

Darījumi, kas klasificējami kā riskus mazinoši

1.   Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta piektās daļas b) punkta nolūkos darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem uzskata par objektīvi izmērāmu kā darījumu, kas samazina riskus, kuri tieši attiecas uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, ja ir izpildīts viens vai vairāki no turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

darījums samazina riskus, kas rodas no potenciālajām izmaiņām to aktīvu, pakalpojumu, izejvielu, produktu, preču vai saistību vērtībā, kuri ir personas vai tās grupas īpašumā, kurus tas ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto, vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt, pārdot vai izmantot parastās darījumdarbības gaitā;

b)

darījums sedz riskus, kas rodas no potenciālās netiešās ietekmes uz a) apakšpunktā minēto aktīvu, pakalpojumu, izlietojuma, produktu, izejvielu vai saistību vērtību procentu likmju, inflācijas, valūtas maiņas likmju vai kredītriska svārstību rezultātā;

c)

darījums ir atzīstams par riska ierobežošanas līgumu atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (7) 3. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā atbilstīgs riska ierobežošanas darījums, kas veikts atsevišķi vai kombinācijā ar citiem atvasinātajiem instrumentiem, ir tāds, kuram nefinanšu uzņēmums:

a)

iekšējā politikā apraksta šādus elementus:

i)

preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līgumu veidus, kas ietverti portfeļos, kuri izmantoti, lai samazinātu riskus, kas tieši attiecas uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldīšanas darbību, un to atbilstības kritērijus;

ii)

saikni starp portfeli un riskiem, kurus portfelis samazina;

iii)

pasākumus, kas pieņemti, lai nodrošinātu, ka darījumi attiecībā uz šiem līgumiem nekalpo citam mērķim kā vien segt riskus, kuri ir tieši saistīti ar nefinanšu uzņēmuma komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, un ka jebkuru darījumu, kas kalpo citam mērķim, var skaidri identificēt;

b)

spēj sniegt pietiekami nedalītu viedokli par portfeļiem attiecībā uz preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu klasi, bāzes preci, termiņu un citiem būtiskajiem faktoriem.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).


Augša